Apslēpta Dzīve

A Hidden Life
Datums: 55-1006A | Ilgums: 55 minūtes | Tulkojums: RĪga
Čikāga, Ilinoisas štats, ASV
E-1 Lieliski. Lūgsimies. Mūsu Debesu Tēvs, mēs šodien vairāk par visu pateicamies Tev par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Kurš nomira Golgātā, lai izpirktu mūs šai brīnišķīgajai sadraudzībai. Un mēs esam ļoti pateicīgi par Viņa svētībām, kuras šobrīd ir mums dāvātas.
Lūk, mūsu iemīļotais šīs valsts prezidents... Un mēs esam pateicīgi viņam, Tēvs, jo tad, kad viņš stājās amatā, beidzās karš. Un tagad, šķiet, ir nokārtotas miera sarunas Krievijā un daudzas varenas lietas. Un mēs viņu mīlam, Tēvs, kā mūsu tautas vadītāju. Un mēs dzirdējām, ka viņam bija sirdslēkme; un mēs aptveram, ka viņš ir kristietis un ka viņš mīl Tevi. Un viņam, Tēvs, mēs...mēs esam pateicīgi par visu, ko viņš ir izdarījis, un šodien mums ir vajadzīgs, lai tāda personība būtu mūsu valsts vadītājs.
E-1 That's fine. Shall we pray. Our Heavenly Father, we thank Thee today above all things for Jesus Christ, the Son of God, Who died at Calvary to redeem us back into this wonderful fellowship. And we are very grateful for His blessings on us at this present time.
Now, our beloved president of this country... And we're grateful to him, Father, for when he was brought in, the war's ended. And now it seems like the peace talk is settled in Russia and many great things. And we love him, Father, as a leader of our nation. And we hear that he's had a heart attack, and we understand that he's a Christian and he loves You. And to him, Father, we're--we're grateful for all he's done, and we need such a person this day as a--a leader in our nation.
E-2 Un kā brāļi mēs kopā pienesam Tev lūgšanu par viņa atbrīvošanu, lai Tu viņu pilnībā dziedini, dari pilnīgi veselu, lai šīs viņa ciešanas ir tikai tāpēc, lai tuvinātu viņu Tev, lai zinātu, ka viss, kas viņam ir jādara – ir jāpaļaujas uz Tevi.
Un lai viņš steidzas atpakaļ uz Balto Namu, Tēvs. Un lai visās viņa valdīšanas dienās šeit uz zemes, lai ir miers valstu starpā. Dāvā to, Kungs.
Un lai cilvēki gūst priekšstatu, kā būs, kad atnāks tas varenais debesu Valdnieks, Kungs Jēzus, un tad miers valdīs katrā sirdī un karu vairs nebūs. Dāvā šīs svētības, Tēvs, mēs lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen. Varat apsēsties.
E-2 And as brethren together, we offer a prayer to You for his deliverance, that You will heal him solid, soundly well, that these afflictions upon him will only be brought around to draw him closer to You to know that all he must do is to rely upon Thee.
And may he hurry back to the White House, Father. And may all the days of his reign here on earth, may there be peace among the nations. Grant it, Lord.
And let men get a taste of what will be when the great Ruler of heaven shall come, the Lord Jesus, and then peace shall reign in every heart and there will be no more wars. Grant these blessings, Father, we ask in Jesus' Name. Amen. May be seated.
E-3 Es pavisam nedaudz nokavēju, manuprāt, lai dzirdētu dziedāšanu, bet es tur ārā satiku brāli Vermo. Un es neredzu brāli Ekbergu, tāpēc man šķiet, ka šodien es atkal viņu palaidu garām. Man patīk tā dziedāšana, labā, vecmodīgā dziedāšana.
Paklau, jums šeit ir diezgan daudz sludinātāju, es teikšu, ka... Ļoti jauki redzēt šo brīnišķīgo saietu, un tā ir mana lielā iespēja vērsties šodien pie jums, runāt jums par Kungu, par Kuru, es zinu, daudzi no jums varētu man pastāstīt. Un daudziem no jums es esmu tikai zīdainis, un, kad lieta nonāk līdz tam, ka ir jāvēršas pie kalpotājiem, es esmu ļoti, it kā nedaudz tramīgs.
E-3 I was just a little late to hear, I guess, the singing, and I met Brother Waermo outside. And I don't see Brother Ekberg, so I guess I missed it again today. I like that singing, good old fashion singing.
Say, you got quite a few preachers here, I will say that, that... Very fine to see this fine convention, and it's my great opportunity today to--to address you, speak to you about the Lord, which I know many of you could tell me about it. And I'm just a baby to many of you, and when it comes to addressing ministers, I'm very, kindy a little shy about that.
E-4 Tomēr ir pateikts, ka ticība ir paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Un mans draugs, Jāzeps, nesen izmantoja kaut ko no tā, kad viņš pateica sanāksmē, ka... Viņš man vispār nepavaicāja; ja viņš būtu pateicis: “Vai es varu to paziņot?” Es būtu sacījis: “Nē, brāli Jāzep.” Bet pēc tam, kad viņš jau bija paziņojis, nu, es...neatlika nekas cits, kā vien atbraukt. Tāpēc jums...jums jābūt ar mani mazu brītiņu pacietīgiem, lūdzu, tas būtu ļoti jauki. Un šajā pēcpusdienā nedaudz pasludināt, un pēc tam šovakar sagatavoties šīvakara kalpošanai...
E-4 But you're told that faith is the substance of things hoped for, the evidence of things not seen. And my friend, Joseph, sure used some of that the other day, when he gave out in the meeting that the... He never asked me; if he'd say, "Can I announce it?" I said, "No, Brother Joseph." But after he'd done announced it, well, I--wasn't nothing to do but come over. So you--you have to bear with me a little while if you will, be so kind to do it. And this afternoon to speak awhile, and then tonight, get ready for tonight's service...
E-5 Mēs visi esam tik pateicīgi par šo vareno Kunga Dieva kustību un šo...un šo saietu šeit, un par Filadelfijas Draudzi, par brāli Bozē, par visu viņa komandu, un par cilvēkiem no Čikāgas un apkārtnes. Mēs esam pateicīgi jums, ļaudis.
Manuprāt, tieši tādas lietas kā šī ir tas, kas notur Amerikas mugurkaulu. Mums nebūtu nekādas Amerikas, ja šeit nebūtu nekāda Kunga Jēzus, kas palīdzētu mums būt Amerikai. Galu galā, katras valsts mugurkauls ir tās morāle. Kad valstī krīt morāle, tad ar valsti ir cauri. Mātes loma ģimenē ir izpostīta, tā pavisam droši ir izputēšana. Visas pārējās valstis to ir izdarījušas, un mūsējā nav izņēmums.
E-5 We're all so grateful for this great move of the Lord God and this--and this convention here and the Philadelphian Church, for Brother Boze, for all of his staff, and the peoples of Chicago and around about. We're grateful to you people.
To my opinion it's such things as this here that keeps the backbone in America. We wouldn't have any America, if there wasn't any Lord Jesus here to help us be America. After all, the backbone of every nation is it's morals. When the morals drop in a nation, then the nation's gone. Motherhood broken, you just might as well fold up. All other nations have done it and ours is no exception.
E-6 Un mēs ticam, ka tas...tas varenais laiks, kad ieroči tiks sakrauti kaudzē pēdējo reizi un pēdējo reizi noskanēs militārā sirēna, ir pavisam tuvu, kad atnāks Ķēniņš Jēzus un pārņems valstību šeit uz zemes. Un mēs visi to gaidām. Un tieši tāpēc tiek noturēti šie saieti, un tieši tāpēc mēs esam sapulcējušies kopā, jo mums ir kaut kas kopējs, par ko runāt. Protams, mūsu pamatdoma ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls.
Un, ja es skatītos uz šo laiku, uz to, kas notiek šobrīd, tad es justos ļoti mazdūšīgi. Taču reiz es apguvu vienu mācību, izdzirdot nelielu stāstu, ko stāstīja kāds vīrs. Viņi gribēja iedot “Schwinn” velosipēdu labākajam braucējam. Es nezinu, vai es kādreiz esmu to pieminējis šajā draudzē vai šo cilvēku vidū, vai nē.
E-6 And we believe that the--the great time, when arms will be stacked for their last time, and the taps will sound for the last time, is soon at hand, when King Jesus shall come and take over the reign here on earth. And we're all looking for that. And that's why these conventions are held, and that's the reason that we're all gathered together, because we have things in common to talk about. Course our key note is Jesus Christ the Son of God.
And I would look at present times at the things it is now, I would be a very discouraged person. But I learned a lesson one time, a little thing that I heard a man say. They was going to give away a Schwinn bicycle to the best rider. I don't know whether I ever quoted it in this church or among these people or not.
E-7 Tas puika, kurš varētu nobraukt simts jardus pa divpadsmit collu dēli, varēja iegūt jaunu “Schwinn” velosipēdu. Un daudzi puikas viscaur pilsētā, viņi domāja, ka viņi varētu pa to nobraukt, un grasījās uzvarēt tajās sacensībās. Un tur bija viens neliels puika, kurš bija tāds kā mīkstčaulis. Viņi bija pārliecināti, ka viņš neuzvarēs. Tāpēc visi puiši uzleca savos... Viens pēc otra viņi centās pa to nobraukt, bet viņi visi nokrita, izņemot to mazo mīkstčauli. Viņš aizbrauca līdz dēļa galam, nokāpa lejā, ieguva “Schwinn” velosipēdu. Visi pārējie puikas sastājās riņķī un sacīja: “Kā tev tas izdevās?”
Viņš sacīja: “Lūk, zēni, es jums pateikšu, ko izdarījās jūs.” Sacīja: “Kad jūs uzsākāt...” (Viņi tos nedaudz iestūma, lai tie varētu uzsākt, turēja viņus, ļāva tiem sākt.) Sacīja: “Jūs, lūk, šādi skatījāties lejup, cenzdamies noturēt savu riteni uz dēļa.” “Bet,” sacīja, “es vispār nevērsu uzmanību uz to, kas bija te, lejā. Es... Redziet, kad jūs to darījāt, tas lika jums nervozēt,” un sacīja, “jūs nokritāt.” Sacīja: “Es vienkārši pievērsu savu skatu beigām un tikai turpināju braukt uz beigām.”
Lūk, kā tas ir. Ja mēs skatāmies šeit apkārt, brāļi, mēs kļūstam nervozi, taču skatīsimies uz beigām, uz beigām.
E-7 The boy that could ride a--a twelve inch plank a hundred yards could get a--a new Schwinn bicycle. And many of the boys around the city, they thought they could ride it, and was going to win the contest. And they had one little boy there was kind of a sissy. They was sure he wasn't going to win it. So all the boys got on their... One by one to try to ride it and all of them fell off but the little sissy boy. He rode on to the end of the plank, got off, won the Schwinn bicycle. All the other boys got around and said "How did you do it?"
He said "Now, fellows, I tell you what you done." Said, "When they started you off..." (They give them a little push so they could get started, hold them up, let them start.) Said, "You were looking down like this, trying to keep your bicycle on the board." But said, "I never noticed down here. I... See, you do that, it makes you nervous," and said, "you fell off." Said, "I just put my eyes on the end and kept going towards the end."
That's it. If we look right around here brethren, we get nervous, but let's look at the end, at the end.
E-8 Brālis Džeks tieši šodien pie pusdienu galda nocitēja kaut ko, kas patiešām dziļi iekrita man sirdī. Un bija teikts, ka mazs puisītis nomaldījās, man šķiet, tas notika Īrijā vai Skotijā. Un viņš nezināja, kā lai atgriežas. Tāpēc viņam apkārt sapulcējās cilvēki un mēģināja noskaidrot... Viņš sacīja: “Nu,” sacīja... Tajā pilsētā, kur viņš dzīvoja, kaut kur uz pakalna bija varens, liels krusts, sacīja: “Ja vien jūs parādīsiet man to krustu, tad es varēšu aiziet mājās.” Pareizi. Pareizi. Ja varat parādīt man to krustu, es atradīšu savu ceļu uz mājām. Lūk...lūk, kur ir tas ceļš uz mājām, vai ne. Āmen.
E-8 Brother Jack was just quoting at the dinner table today, something that struck real down deep in my heart. And it said that a little boy was lost, I believe it was in Ireland or Scotland one. And he didn't know how to find his way back. So the people were getting around him and trying to find... He said, "Well," said... In the city he lived in over the hill somewhere where there's a great big cross, said "If you'll just show me that cross, then I can go home." That's right. That's right. If you can show me the cross, I will find my way home. That's--that's the way home, isn't it. Amen.
E-9 Un tā, es nemāku šādā veidā runāt auditorijai; es vienkārši padomāju, ka es šeit izlasīšu kādu nelielu pantiņu vai divus no Rakstiem, un pēc tam, iespējams, parunāšu par Vārdu savā vecmodīgajā, prastajā stilā.
Un tā, vēstulē Ebrejiem 10. nodaļā un 19. pantiņā mēs lasām sekojošo:
Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ.
Paprasīsim mūsu Kungam svētīt Viņa Vārdu. Tēvs, mēs esam tik pateicīgi, ka mums ir Vārds, jo ticība nāk no Vārda dzirdēšanas. Un šodien mēs kā Tavi kalpi, kā vīrieši un sievietes, kuri sēž šeit, atbraukuši no darba lauka, lai atsvaidzinātos šajā saietā... Mēs lūdzam, debesu Tēvs, lai Tu atkal atnāc pie mums šajā pēcpusdienā, kā Tu esi darījis vienmēr, jo Tu esi apsolījis, ka Tu atnāksi un svētīsi mūs kopā šodien, un lai Tavs Vārds atrod savu dusas vietu katrā sirdī. Jo mēs prasām to Jēzus Vārdā. Āmen.
E-9 Now, I don't know to speak to an audience like this; I just thought I'd read a little verse or two of Scripture here and then maybe speak on the Word just for a few moments in my own old fashion sassafras way of doing it.
And so over in Hebrews the 10th chapter and the 19th verse we read this:
Having therefore, brethren, boldness to enter into the holiest by the blood of Jesus.
Let's ask our Lord to bless His Word. Father, we are so grateful to have the Word, for faith cometh by hearing the Word. And we as Your servants today, as men and women setting here come in out of the field to refresh ourselves in this convention... We pray, heavenly Father, that You'll come to us again this afternoon as Thou has always done, for You promised You would, and would bless us together today and let Thy Word find its resting place in every heart. For we ask it in Jesus' Name. Amen.
E-10 Es gribētu... Iedomājos, ka varbūt, vienkārši zinādams, vakar vakarā es vispār neko nesagatavoju, jo parasti parādās kaut kas cits, kad es šeit nonāku. Taču pavisam nejauši es padomāju par šo: “Droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus Asiņu dēļ.” Es nodomāju, ka šovakar es kādu mazu brītiņu varētu parunāt par nelielu tēmu “Apslēpta dzīve”.
E-10 I would... Thought maybe, just knowing, last evening and never prepare anything, 'cause it's usually something else when I get there. But just happen to think on this: "Having boldness to enter into the holiest of holies by the blood of Jesus Christ." I thought I would might take a little text this afternoon for a few moments on "A Hidden Life."
E-11 Un tā, lielākoties mēs visi atrodamies šajos saietos un citur, lai mēģinātu noskaidrot, kā iegūt vēl tuvāku staigāšanu ar Dievu. Esmu pārliecināts, ka ar jums, brāļi, es...tā tas ir šodien. Lūk, es biju domājis, ka varbūt parunāšu par pārdabisko. Un es nezinu, kā tam pietuvoties. Man tas ir tikpat noslēpumaini kā jums. Un pēc tam es aizdomājos par apslēptu dzīvi ar Kristu, par kaut kādu veidu, kā mēs varētu noslēpties un aizbēgt no tā visa, un dzīvot ar Kristu.
E-11 Now, most all of us are in these conventions and so forth to try to find out how to have a closer walk with God. I'm sure that's your brothers' I--way this afternoon. Now, I was thinking maybe I'd talk about the supernatural. And I don't know how to approach that. It's just as much mysterious to me as it is to you. And I thought then a hidden life with Christ, some way that we could hide away, and get away from all of it, and live with Christ.
E-12 Es skatos uz Henriju Groutu. Lai Dievs tevi svētī, brāli Henrij, es jau ilgu laiku nebiju redzējis tevi un brāli. Es pavisam nejauši atskatījos un ieraudzīju Dadu, un atpazinu viņu.
Kad man bija lielā krīze, jeb es biju prom no darba lauka uz apmēram astoņiem mēnešiem. Viņi bija man īsts brālis un tētis. Viņi bija kopā ar mani visu to laiku. Es nekad neaizmirsīšu to dienu, kad brālis Grouts, mēs devāmies uz kukurūzas lauku, lai lūgtu. Es biju ļoti nervozs; es tik ilgi biju atradies vīzijās, ka es nevarēju pateikt, vai es biju tajā vai nē. Es nekad neaizmirsīšu brāli Groutu, kad viņš nometās ceļos, lai lūgtos kopā ar mani. Viņš apskāva mani, tā pavisam vienkārši: “Tagad, Tēti Dievs, vai Tu atnāksi un palīdzēsi brālim Branhamam? Tēti Dievs, vai Tu atnāksi palīgā brālim Branhamam?” Es to nekad neesmu aizmirsis, brāli Grout.
Ak, kā gan tas būs, brāli Grout, viendien es ceru tevi apskaut un piesēst zem mūžzaļajiem kokiem, tur, kur no troņa apakšas iztek Dzīvības ūdens avoti. Mēs būsim mūsu Tēta Dieva Klātbūtnē mūžīgi un mūžīgi, lai dzīvotu Viņa Klātbūtnē.
E-12 Am I looking at Henry Groat. God bless you, Brother Henry, I haven't seen you for a long time and brother. I just happened to look back and seen Dad and recognized him.
When I had my great breakdown or come off the field for about eight months, they were real brother and daddy to me. They stayed right with me all the time. I never will forget the day that Brother Groat there, we went out in the cornfield to pray. I was so nervous; I stayed in the vision so long I couldn't tell whether I was in or out. I never will forget Brother Groat when he knelt down to pray with me. He put his arms around me, just simple like said "Now, Papa God, will You come and help Brother Branham? Papa God, will You come help Brother Branham?" That's always stayed with me, Brother Groat.
Oh, what will it be, Brother Groat, some day I hope to have my arm around you and set down by the evergreen trees where the fountains of the waters of Life is flowing from under the throne. We will be in the Presence of our Papa God then forever and forever to live in His Presence.
E-13 Lūk, Dievs ir uztaisījis to tik vienkāršu un...Bībeli. Un uztaisījis Evaņģēliju tik vienkāršu, lai pat tādam neizglītotam cilvēkam, kāds esmu es, būtu iespēja runāt, sludināt evaņģēliju. Un es...es sacīju brāļiem, kad ierados, cik dīvaini es jūtos, kad man šodien šeit ir jāiznāk, zinot, ka es esmu izglītotu cilvēku priekšā, un šeit sēž daži visgudrākie vīri valstī, un ka mana gramatika, cik tā ir slikta, un cik, ak, nekvalificēts... Taču, ziniet, droši vien jūs visi justos tā, kā jūtos es, ja jums būtu jāsēž dažu bīskapu un tamlīdzīgu priekšā. Taču ziniet, brāļi, Dievs mājo ne tik daudz teoloģijā. Viņš mājo mīlestībā un pazemībā, kur jūs patiešām varat, ikviens var iepazīties ar Viņu un zināt Viņu. Es tā priecājos, ka Viņš...Viņš nav izvēlējies tikai kādu nelielu grupiņu vai kādu noteiktu konfesiju. Viņš sacīja: “Kurš vien vēlēsies.” Un šādi tas dod pat man un jums iespēju ienākt un būt sadraudzībā, un runāt par Viņu.
E-13 Now, God has made it so simple, and--the Bible. And to make the gospel so simple to even a person like myself that's uneducated would have an opportunity to speak, preach the gospel. And I--I was saying to the brethren coming over, how funny I feel to get up there today and know that before scholars and some of the smartest men in the country is setting here, and how my grammar how poor it is, and how, oh, unqualified... But you know, probably you all would feel like I do if you had to set before some bishops and so forth. But you know brethren, God doesn't dwell so much in theology. He dwells in love and humbleness, where you can really, everybody can get acquainted with Him and know Him. I'm so glad that He's--He hasn't selected just a little handful or a certain denomination. He said "Whosoever will." And so that even gives me and you a chance to come in and have fellowship and speak of Him.
E-14 Un tā, Dievs ir izdarījis to tik brīnišķīgi, ka Vecajā Derībā, kur es parasti vēršos pēc tēmas, Viņš laiku pa laikam... Viņš ir izveidojis Veco Derību līdzībās un simboliskās formās, lai izteiktu Sevi un Savas darbības tā, lai vienkārši domājošajiem būtu priekšstats par Viņa gribu un Viņa izdarīto.
Daudzas reizes es esmu vērsies Vecajā Derībā, lai atrastu, kur Vecā līdzībā parāda Jauno. Dievs tā ir darījis vienmēr, un to, ko Viņš tagad īsteno Jaunajā Derībā, Viņš to jau ir pavēstījis Vecajā Derībā. Un visi tie, kuri izturējās nevērīgi pret Dievu un atmeta Dievu Vecajā Derībā, mēs kā piemēru varam redzēt, kas ar viņiem notika. Bet tie, kuri uzdrošinājās ticēt Jehovam un Vecajā Derībā iznākt priekšā, mēs redzam, kas notika ar viņiem. Lūk, mēs izdarām savu izvēli.
Un mēs pateicamies Dievam par brīvu valsti un pielūgsmes vietu, kur katrs no mums var uzvilkt savas ticības Dievam buras un aizlidot no šīs zemes. Es šodien par to priecājos, jo šodien ir daudz tādu vietu, kur jūs nevarētu to darīt.
E-14 Now, God has made it so wonderful that in the Old Testament, He, where usually I go to for refuge for a text once in a while... He's made the Old Testament in parables and in symbolic forms to express Hisself and His doings, that the simple-minded might be able to have a conception of His will and what He's done.
Many times in the Old Testament, how I have went back to find the Old typing the New. Always, God did and what He's doing now in the New Testament, He foreshadowed it in the Old Testament. And all of those who neglected God and forsaken God in the Old Testament, we can see by example what become of them. And those who dared to have faith in Jehovah and stepped out in the Old Testament, we see what happened to them. Now, we make our choice.
And we thank God for a free nation and a place of worship to where we each one can set our sails in the faith of God and fly away from this earth. I'm glad of that today for there's plenty of places you couldn't do that.
E-15 Un tā, piemēram, Vecajā Derībā, kā Dievs toreiz iedeva visas Savas līdzības un izklāstīja Savas...Savas lietas, kuras bija šodienas ēna, tādējādi tas ir vienīgais veids, kā es varu mācīt Bībeli. Cilvēki runā par vareniem grieķu vārdiem un tā tālāk, viņi gluži vienkārši sasietu mani itin visur. Taču, ja es atskatīšos un ieraudzīšu, ko Dievs ir darījis pagātnē kā pareģojumu, tad man ir kaut kāds vispārīgs priekšstats par to, ko Viņš dara šodien, jo tā bija ēna.
Ja es grasos doties uz...uz rietumiem, un mana...saule spīd austrumos, un mana ēna atrodas man priekšā, un, ja es vēl nekad neesmu sevi redzējis vai nezinu, kā es izskatos, kā cilvēciska būtne, man būtu kaut kāds priekšstats par manu apveidu, kad es redzētu savu ēnu. Un Vecā Derība ir Kristus Atnākšanas ēna, un viss pareģoja par krustu. Un Kristū ir visa Dieva izpirkšana, visi Viņa plāni, viss glābšanas plāns, viss tika piepildīts Golgātā.
Lūk, cik brīnišķīgi Vecajā Derībā Dievs pareģoja par šo Svēto Garu, Kuru mēs izbaudām šobrīd. Kā Viņš pareģoja šo saietu kārtību, lai mēs varētu sanākt kopā sadraudzībā un būt kopīgā sadraudzībā.
E-15 Now, for instance, in the Old Testament how God gave all of His parables back there and set forth His--His things that would be a shadow of today, then that's the only way that I can teach the Bible. They talk about big Greek words and so forth, they'd just tie me in all kinds of places. But if I look back and see what God did back there as a foreshadow, then I have some general conception of what He's doing today, because that was a shadow.
If I'm going to the--to the west, and my--the sun's rising in the east, and my shadow is before me, and if I never seen myself, or never knowed what I looked like, or a human being, I'd have some conception of my form when I seen my shadow. And the Old Testament is the shadow of the coming of Christ, and everything foreshadowed the cross. And in Christ all God's redemption, all of His plans, all of the plan of salvation, all was met at Calvary.
Now, how beautiful in the Old Testament, how God foreshadowed this Holy Spirit that we're enjoying today. How that He foreshadowed the order in these conventions that how we could come together in fellowship and have a--a fellowship together.
E-16 Tur, pagātnē, mēs redzam draudzes pašu sākumu, kā Dievs pareģoja to visu šodien, kur mēs, es tā domāju, brāļi, šobrīd ieejam, lai saņemtu šo nākamo svētību. Ikviens zina, ka mēs esam tādā kā...kā patapinātā laikā. Varenās Dievišķās dziedināšanas svētības un pārdabiskā spēki, kuri ir izplatījušies, kas ir atnesis tādu atmodu, kas faktiski ir satricinājusi visu pasauli tik spēcīgi, kā tā nebija sakratīta vēl pas...vēl nekad. Vēl nekad nevienā periodā nav bijis tāda laika, kad kristietība visu pasauli satricinātu tā, kā tas ir noticis pēdējos piecos vai sešos gados. Tā tas ir. Katrā valstī, katrā vietā, caur radio, caur...ar evaņģēlistiem, ar...
Mēs braucam uz tādām vietām dažādās valstīs, kur netic Dievam, un tur viņi to iepazīst no traktātiem (un tas ir labi), ko ir izdalījuši parasti misionāri, taču, kad viņi redz, kā darbojas pārdabiskais, desmitiem tūkstoši pagānu krīt pie krusta un kalpo Kungam Jēzum. Tā bija varena kustība.
E-16 Back there we see how in the early beginning of the--of the church, that how that God foreshadowed the place today, where I think brethren that we're entering now for this next blessing. Everyone knows that we're just on of--of a--a borrowed time like. The great blessing of Divine healing, and the powers of the supernatural that's gone out, that's brought about a revival that's actually shook the world the hardest it's ever been shook in all the wor--all the times. There has never been a time in any age, that Christianity shook the entire world like it has in the last five or six years. That's right. In ever nation, under ever place, through radio, through--by evangelists, by...
We go into a place in different countries where they don't believe in God, and there they'd find where the ordinary missionary had passed out some tracks (which is fine), but when they see the operation of the supernatural, tens of thousands of heathen fall at the cross and serve the Lord Jesus. It's been a mighty move.
E-17 Un tā, mēs esam stāvējuši uz vietas pārāk ilgi, un es ticu no visas savas sirds, ka mēs teju ieiesim tur, aiz cita priekškara, kaut kur tur, kur draudzei kļūs zināmi īpašāki Dieva noslēpumi. Un, kas attiecas uz mani, tad abas manas ausis un acis, un sirds ir atvērta, lai sadzirdētu vēstījumu, kad tas atnāks, pārbaudītu to. Jo Sātans izsūtīs daudzus viltus sūtņus, taču vienkārši nolieciet to malā; atcerieties, tas tikai nozīmē, ka gatavojas notikt kaut kas īsts, kad jūs to ieraudzīsiet. Jo Sātans izdarīs visu (kā es sacīju vakar vakarā), lai nobloķētu īsto Dieva pērli, kad tā parādīsies. Jūs...jūs to dzirdēsiet. Viņš izveidoja blokādi, lai noķertu Ābelu. Viņš tādu izveidoja, lai noķertu Jāzepu, to pašu, lai noķertu Jēzu, un tā tālāk, un viņš to darīs, tādu pašu, lai dabūtu Mozu. Jo jūs varat to visu ievērot, ka Sātans mēģinās to nobloķēt.
Un tieši tāpēc, manuprāt, tie daudzie kulti un pārējais, kurus mēs redzam parādamies valstī, tā ir tikai izgaismota afiša, kas saka: “Uzmanīgi; drīz tas būs klāt.”
E-17 Now, we've held this ground so long, and I believe with all my heart that we're on the threshold of stepping into another veil yonder, somewhere to where the greater mysteries of God will be known to the church. And me for one, I've got both ears and eyes and heart open to hear the message when it comes, examine it. For Satan will put out a many a false runner, but just lay it aside; remember, it's only signifying that something real is going to take place when you see it. For Satan will do everything (as I said last night) to blockade the real jewel of God when it's coming forth. You'll--you'll hear it. He put out a blockade to catch Abel. He put out one to catch Joseph, one to catch Jesus and so forth and he will do it, one to get Moses. For you can notice those things that Satan will try to block it.
And that's where I believe that the many cults and things, as we see rising over the nation is only a light post to say, "Look out; it will be here soon."
E-18 Es esmu ievērojis mūsu brāļu vidū, ka daudzi no jums, tā kā es atnācu pie jums kā pie pilnā Evaņģēlija ļaudīm, pats iziedams no baptistu draudzes un pieņemdams mācību, ka kristība ar Svēto Garu ir atsevišķa Svētā Gara darbība... Un toreiz es aizdomājos, kad mēs...kad mēs...Mārtiņš Luters sasniedza taisnošanu no ticības, viņš domāja, ka ar to viss ir beidzies. Tā bija gaisma viņa laikam. Un viņš to sludināja un ticēja tam, un turējās pie tā, un tā bija tā laika gaisma.
Pēc tam viņš iegāja aiz cita priekškara, cilvēks Džons Veslijs... Kad tautā sāka izplatīties kalvinisms un viņi apsēdās, sacīdami: “To, ko Dievs grasās izdarīt, Viņš izdarīs, un nav jēgas rīkot atmodu.” Dievs pacēla Džonu Vesliju, un viņš, protams, nolīdzināja kalvinismu līdz ar zemi. Tur, kur tam bija jābūt pareizā balansā, izejot caur svēttapšanu, otro žēlastības darbību. To turpināja nācarieši, bet pēc tam atnāca pentakosti un kristība ar Svēto Garu, virzoties augšup lielākos augstumos.
E-18 I've noticed among our brethren, that many of you, as coming into you as full Gospel people, coming from the Baptist church myself and accepting the doctrine of the baptism of the Holy Spirit being a separate work of the Holy Spirit... And I thought then when we--when the--Martin Luther reached justification by faith, he thought that settled it. That was the light for his day. And he preached it, and believed it, and held on to it, and it was the light of that day.
Then he entered another veil, a man John Wesley... When Calvinism begin to sweep the nation, and they'd settled down to saying, "What God's going to do, He will do, and does us no good to have a revival." God raised up John Wesley, and he certainly smashed Calvinism to the ground. To the place where it ought to have it's right balance, under the works of sanctification, the second work of grace. Nazarenes carried it on, and along come the Pentecostals then next and the baptism of the Holy Spirit moving on up into higher heights.
E-19 Un tagad, kad brāļi saņēma kristību ar Svēto Garu, viņi pateica: “Tā ir tā virsotne; nekā vairāk nav.” Bet, brāļi, tas ir nepareizi. Saprotat? Dieva spēkam nav nekādas virsotnes. Mēs virzāmies uz priekšu un uz priekšu, un uz priekšu; tie ir bezgalīgi Dieva resursi, kuri vēl nav apgūti, svētības un spēki, par kuriem mēs nekā nezinām. Tas nekad nav ticis atklāts erceņģeļiem, tas guļ tur priekšā tieši priekš Viņa draudzes, kura ticēs. “Jo acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un neviena cilvēka sirdī nav nācis, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.”
Tāpēc virzīsimies augšup un pieprasīsim mūsu tiesības. Kad Dievs atver vārtus un izritina mums priekšā paklājiņu, virzīsimies uz priekšu, vēl lielākos dziļumos un nekad sevi nekolonizēsim, lai organizētos un nonāktu tādā stāvoklī, kur: “Mēs ticam tam, un tas arī viss.” Ticēsim tam un plus vēl tam, ko vēl mēs sadzirdēsim no Dieva. Es uzskatu, ka tādam ir jābūt katra vīrieša un sievietes, kuri mīl Kungu Jēzu, motīvam, lai iegūtu visu, ko vien varat, no Viņa dāsnās žēlastību rokas. Tas ir manā sirdī.
Tieši tāpēc es nekad neesmu pievienojies kādai organizācijai vai nostājies kādas grupas pusē, jo es gribēju, lai es esmu plaši atvērts Dieva mīlestībai un tam, ko Viņš varētu man iedot.
E-19 And now, when the brethren received the baptism of the Holy Ghost, they said, "This is the summit; this is all of it." But, brethren, that's wrong. See? There is no summit to God's power. We move on and on and on; it's the unlimited resources of God has never been tapped yet, blessings and powers that we know nothing about. It's never been even revealed to Archangels, is laying just ahead for His church that will believe. "For eye has not seen, ear has not heard, neither has it entered the hearts of men, what God has for them in store that love Him."
So let's move up and claim our rights. As God opens the gates and swings out the welcome mat, let's move on up into deeper depths and never colonize ourselves, to organize ourselves, and to get into a place where this is--"We believe this and that's all." Let's believe this plus how much more we can hear from God. I think that ought to be the motive of every man and woman that loves the Lord Jesus, to receive all that you can from the hand of His bountiful mercies. That's my heart.
That's the reason I never joined any organization or took sides with any group, because I wanted myself wide open for the love of God and for what He could give to me.
E-20 Reiz es ievēroju Bībelē, es par to parunāšu tikai mazu brītiņu. Vecajā Derībā, kad namā piedzima dēls, viņš bija dēls, kad viņš piedzima. Kad viņš piedzima namā, viņš bija dēls. Un tajās dienās parastā, tipiskā austrumu namā dēlam tika iedota vieta un audzinātājs, kurš audzināja to bērnu. Pāvils par to brīnišķīgi runā Jaunajā Derībā, par to, kā audzinātājam bija jāaudzina bērns, un mēs bijām... Likums bija audzinātājs, lai atvestu mūs pie Kristus.
Bet toreiz, kad tas bērns piedzima, tā bija līdzība par mūsu šodienas draudzi, no augšas dzimušajiem caur Svēto Garu. Un es ticu, ka Dievs ir mācījis Savu draudzi, audzinājis viņu, izaudzējis to līdz pat šim laikam, lai notiktu vēl kaut kas. Šajā laikā draudzei jau būtu jābūt izaugušai. Taču daudzi no mums, kuriem būtu jāmāca citi, joprojām kāro pēc tīra Bībeles piena. Saprotat? Mums ir vajadzīgs kāds, kas mūs mācītu, kaut mums jau pašiem būtu jābūt skolotājiem. Un tāpēc es noliecu savu galvu no kauna, jo man būtu jāzina par Dievu vairāk, nekā es zinu.
E-20 I noticed in the Bible one time, speaking just for a few moments now. In the Old Testament when a son was borned into a home, he was a son when he was borned. He become a son when he was borned into a home. And the ordinary, typical, oriental home in those days, the son was giving a place and a tutor that raised the child. Paul beautifully speaks of it in the New Testament, that how the tutor was to raise the child, and we were... The law was a tutor to bring us to Christ.
But then, that child when he was borned was in type of the church today, the borned again by the Holy Spirit. And I believe that God has been tutoring His church, bringing it up, raising it up, to it's time now for something else to happen. The church ought to be grown by this time. But many of us, who ought to be teaching others, are yet desiring the sincere milk of the Bible. See? We need someone to teach us, when we should be teachers. And to that I bow my head in shame, that I should know more about God than I do.
E-21 Un tā, šeit ir tas, kam es patiešām ticu, ka tad, kad bērns... Bībele šeit saka, ka tad, kad bērnu audzināja, audzinātājs pastāvīgi informēja tēvu par bērna uzvedību. Lūk, šādā veidā Audzinātājs pentakostiem un draudzei bija Svētais Gars. Svētais Gars, kas dod...
Un atcerieties, tas bērns, neskatoties uz to, kas vēl notiks, viņš bija piedzimis bērns; viņš vienmēr būs bērns. Un, kad cilvēks ir piedzimis no Svētā Gara, viņš kļūst par Dieva bērnu, jo tā faktiski ir otrā piedzimšana, atdzimšana, kas cilvēkā rada ko tādu, kā tur nebija sākumā. Kad jebkurš cilvēks piedzimst ticības ģimenē, viņš kļūst par bērnu. Pēc tam Svētais Gars seko šim cilvēkam un stāsta Dievam par viņa sekmēm.
E-21 Now, here is one thing that I do believe, that when a child... The Bible speaks back there, that when the child had been raised, the tutor kept the Father posted on the conduct of the child. Now, the Tutor in this manner has been the Holy Spirit to the Pentecostal and the church. The Holy Ghost that give...
And remember, the child, no matter what would ever take place, it was borned a child; it will always be a child. And when a man is borned of the Holy Ghost, he becomes a child of God, for it is actually a second birth, a regeneration, that creates something in the man that wasn't there to begin with. When every man is borned into the household of faith, he becomes a child. Then the Holy Spirit follows this man and brings word to God how he is progressing.
E-22 Un tā, kad šīs bērns pieaug... Lūk, viņš joprojām ir bērns. Tomēr, ja šis bērns bija neapdomīgs un nepievērsa nekādu uzmanību, un nebija šādi ieinteresēts Tēva darbā, tad šim bērnam nekad netika dotas dēla tiesības tajā ģimenē. Taču, ja viņš bija pieklājīgs bērns, labs bērns, un mīlēja sava tēva darbu, un bija ieinteresēts un centās darīt visu, ko vien spēja, lai attīstītu sava tēva darbu, tad audzinātājs paziņoja par to tēvam, un tad notika tas, ko sauca par dēla iecelšanu jeb, kā to pasniedz Pāvils vēstulē Galatiešiem, “dēla tiesību iegūšana” [Latviešu Bībelē Galatiešiem 4:5: “lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.”–Tulk.] Ka mēs bijām iepriekšnolemti būt par Viņa dēliem caur Jēzu Kristu, iecelti par dēliem.
Lūk, tas pats dēls, kas bija piedzimis ģimenē, varēja saņemt dēla tiesības šajā ģimenē, jeb tikt iecelts par dēlu ģimenē, jeb saņemt konkrētu pozīciju ģimenē, kurā viņš bija piedzimis. Un es patiešām ticu, ka tieši tāds ir Svētā Gara darbs šodien draudzes vidū, mēģinot draudzē ielikt viņu pozīcijās apustuļus, mācītājus, praviešu un tā tālāk, lai... Un mēs esam redzējuši daudzas viltus trauksmes un pārējo, kā tas darbojas cilvēku vidū, kas tikai norādīja, ka patiesā, neviltotā dēlu iecelšana bija pavisam tuvu. Es tam ticu. Dievam ir jāizvieto draudze. Tas ir Dieva darbs, nevis cilvēka.
E-22 Now, after this child become of age... Now, he's still a child. But if the child was reckless, and never paid any attention, and wasn't so interested in the Father's work, that child never become adopted to that family. But if he was a correct child, a good child, and loved the work of his father, and was interested, and tried to do all he could to progress his father's work, then the tutor brought that word to the father, and there was what's called the placing of the son or as Paul gives it in--over in Galatians, "the adoption." That we was predestinated into the adoption of children by Jesus Christ, the adoption.
Now, the same son that was born into a family could be adopted into the same family, or placed in the same family, or give a position in the family that he was borned into. And I do believe that that is the work of the Holy Spirit today among the church, is trying to place in the church positionally apostles, teachers, prophets, and so forth, as... And we've seen many false alarms and so forth moving amongst the people, which only indicated that the real genuine adoption was at hand. I believe it. God has to place into the church. That's the business of God, not of man.
E-23 Un tā, kad šis zēns kļuva pieaudzis un kad viņš bija gatavs saņemt savas tiesības kā dēls, un viņš bija pierādījis...audzinātājs bija pateicis Tēvam, ka šis zēns bija piemērots ieņemt dēla pozīciju, viņš tika izvests cilvēku priekšā un tur viņš tika apģērbts drēbēs (goda drēbēs, iespējams, purpura krāsā vai kādā citā karaliskā krāsā), un viņš tika tur nostādīts, un visa pilsēta, visi apkārtējie cilvēki redzēja, kā Tēvs iedod dēla tiesības savam dēlam ģimenē. Un tad, kad viņš bija iecelts ģimenē, jau kā dēls, jau kā bērns, jau kā žēlastības mantinieks, bet iecelts ģimenē... Vai sapratāt? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Lūk, kad viņš tika iecelts ģimenē un viņam bija iedota viņa pozīcija, tad tā zēna vārds uz naudas čeka bija līdzvērtīgs viņa tēva vārdam uz tā čeka.
Lūk, es ticu, ka tas ir tas laiks, kurā draudze ir nonākusi šodien, ka nākošā varenā kustība draudzē būs no Dieva, kad mēs jau esam redzējuši visas viltus trauksmes... Taču tagad Dievs pareizi izvietos Savā draudzē apustuļus, praviešus, mācītājus, evaņģēlistus; nevis cilvēciski izveidotus garīgo semināru produktus, bet draudzē viņus izvietos Dievs. Nevis teoloģijas piebāztus un viendienīšus, bet Dievs ieliks draudzē, kā Dievs ir izvēlējies, jo Svētais Gars ir audzinājis šo draudzi un to izaudzinājis. Un tur Dievs ieliks kā dēlus Savā...pozīcijā Savus dēlus. Viņi jau ir Viņa dēli, bet vai viņi ir tās pozīcijas cienīgi, ko Viņš tiem ir paredzējis?
E-23 Now, when this boy became of age, and when he was ready then for his adoption, and he had proved by--the tutor had told the Father that this boy was eligible for adoption, he was taken out into a public place, and there he was robed with a--a robe (a honor robe, perhaps purple, or some color of royalty), and was set up, and the whole city, all the people around about, seen the Father adopt his own son into the family. And then when he was adopted into the family, already a son, already a child, already a heir of grace, but placed in the family... You get it. Now, when he was placed in the family and given his position, then that boy's name on a check was just as good as his father's name on the check.
Now, I believe that that is the time that the church has arrived at today, that the next great move in the church is for God, after we've seen the false alarms... But now, God will place in His church correctly, apostles, prophets, teachers, evangelists, not man-made seminary boughten, but God will place into the church. Not theology run-overs and overnights, but God will place in the church, as God has chosen, as the Holy Ghost has tutored this church and raised it up. And in there God will adopt into His--into the position His sons. They're already His sons, but whether they are worthy of the position that He has for them.
E-24 Ja ievērosiet, Dievs brīnišķīgā līdzībā tieši tāpat izdarīja ar Savu Dēlu. Viņš paņēma trīs lieciniekus (jo katrs vārds pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes), Pēteri, Jēkabu un Jāni: mīlestību, ticību un cerību. Un Viņš uzveda viņus kalnā, nomaļus no visas pārējās pasaules. Un tur, trīs oficiālu liecinieku priekšā, Dievs iedeva dēla tiesības Savam Dēlam. Viņš tika pārveidots viņu priekšā, un Viņa tērps mirdzēja kā saule. Un balss no mākoņa pateica: “Šis ir Mans mīļotais Dēls; Viņu klausiet.” Uzveda Viņu kalnā, nolika tur lieciniekus, kas to redzēja, ietērpa Viņu drēbēs, kas spīdēja kā saule savā...savā... Tās pat mirdzēja kā saule savā spēkā. Un Dievs runāja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls; Viņu klausiet.” Dievs Savu Bērnu iecēla ģimenē par Dēlu. “Vairs neklausiet Mani, bet šis ir Mans Dēls, Kurš no šī brīža visu pārņem.” Āmen. Šajā līdzībā par draudzi šis dēlu iecelšanas laiks ir tuvu. Ir pienācis tas laiks.
E-24 If you'll notice in a perfect type, God did His own Son the same way. He taken three as a witness (where the mouth of two or three witnesses every word to be established), Peter, James, and John: love, faith, and hope. And He taken them up into a mountain apart from the rest of the world. And there before official witnesses, God adopted His own Son. He was transfigured before them, and His raiment did shine as the sun. And a voice out of a cloud said "This is My beloved Son; hear ye Him." Set Him upon a mountain, put the witnesses there to see it, clothed Him in a robe as bright as the sun shining in the--in this... They even shined like the sun in its strength. And God spoke out, "This is My beloved Son; hear ye Him. God adopted His own Child into the family. "Hear Me no longer, but this is My Son Who takes over from here on." Amen. That adoption is near the time in parable of the church. It's time for that.
E-25 Un tā, atgriezīsimies pie apslēptās dzīves un uzzināsim, kas būs vajadzīgs, lai sasniegtu šo dēla tiesību stāvokli. Apslēpta dzīve, mēs saprotam, ka Vecajā Derībā saskaņā ar Mozus likumu, mēs redzam, ka tur... Ikviens, kurš lasa, zina, ka Dieva telts konstrukcijā tuksnesī bija trīs, divi priekškari, divi nodalījumi un sapulces pagalms. Pirmkārt bija sapulces pagalms, pēc tam svētā vieta, pēc tam vissvētākā vieta. Tas ir Dieva nams; tā ir Dieva mājvieta. Tā ir tava mājvieta.
Lūk, tu dzīvo tikai trīsistabu mājā, atceries. Varbūt tev ir divas guļamistabas; varbūt tev ir trīs virtuves, tomēr tu dzīvo tikai trīs istabu mājā. Dievs dzīvoja trīs istabu Mājā: Jēzus Kristus Dvēselē, Ķermenī un Garā.
E-25 Now, let's drop back to the hidden life and find out what this is going to require to get into this place of adoption. A hidden life, we realize that in the Old Testament under the Mosaic law, we found out in there... Any reader knows that there were three, two veils, two compartments and a congregation in the--the set-up of God's tabernacle in the wilderness. The first was the congregation, then the holy place then the holiest of holies. That's God's house; that's God's dwelling place. That's your dwelling place.
Now, you only live in a three room house, remember. You may have two bedrooms; you may have three kitchens, but you only live in a three room house. God lived in a three room House. When God was here on earth, He occupied a three room House, the Soul, Body, and Spirit of Jesus Christ.
E-26 Laicīgajā templī Viņš...Viņš atradās sapulces pagalmā, svētajā vietā un vissvētākajā vietā. Katra no šīm vietām bija nošķirta viena no otras, un katra bija iekārtota citādāk, lai parādītu šo mājvietu, ļoti brīnišķīga draudzes līdzība. Grēcinieks sākumā it kā nonāk virtuvē; virtuve ir tā vieta, kur jūs ēdat. Dzīvojamā istabā jūs esat sadraudzībā. Un guļamistabā jūs atpūšaties. Ak, Dievs! Redzat?
Grēcinieks ienāk: “Ticība nāk no dzirdēšanas, Vārda dzirdēšanas.” Viņš ienāk un ēd Vārdu. Pēc tam viņš tiek kristīts ticībā un pieņem Kristu kā savu Glābēju, tas viņu ieved sadraudzībā ar Dievu. Bet pēc tam viņš turpina virzīties uz guļamistabu, pilnīgā klusumā ar Dievu, kur visas pasaules lietas paliek ārpusē, un viņš ir klusumā viens pats ar Dievu. Brāļi, māsas, tā ir tā vieta, kurā šai vasarsvētku kustībai vajadzētu atrasties šodien, bet te ir tik daudz tās vāvuļošanas: “Mēs ticam trīsvienībai. Mēs esam metodisti. Mēs esam Asamblejas. Mēs esam Dieva Draudze.” Mums vajadzētu katram individuāli būt tajā mierpilnajā klusumā ar Dievu. Vai tad jūs tam neticat? Protams, mums to vajadzētu.
E-26 In the temporal temple He--He's in a congregation, holy place, and holiest of holies. Each one of them was separated one from another, and each one had different furniture in it to show the dwelling place, a very beautiful type of the church. The sinner first comes into the kitchen, as it was; the kitchen's where you eat. The living room is where you commune. And the bedroom is where you rest. Oh, God. See?
The sinner comes in: "Faith cometh by hearing, hearing of the Word." He comes and eats the Word. Then he's baptized into the faith, and accepts Christ as personal Saviour, brings him in then to commune with God. But then he moves on into the bedroom, the still quietness with God, where all the things of the world is shut out, and he's alone in the stillness with God. Brethren, sisters, that's the place this Pentecostal move ought to be today, a not so much babbling, "We're Trinity. We're Methodist. We're Assemblies. We're Church of God." We ought to be alone in that quiet stillness with God. Don't you believe it? Certainly, we ought to be.
E-27 Ievērojiet, kad augstais priesteris reizi gadā ienāca aiz pirmā priekškara, tad aiz otrā priekškara. Tur ārpusē pie mazgājamiem traukiem viņi mazgāja upuri, tad upuris tika nonāvēts, uzlikts uz bronzas altāra, bet asinis tika ielietas traukā, un augstais priesteris reizi gadā iegāja aiz priekškara, lai veiktu grēku izpirkšanu... Un pievērsiet uzmanību šī augstā priestera drēbēm. Pirms viņš varēja ieiet aiz priekškara, viņam bija jāizģērbjas un jāapģērbjas pareizi, lai ieietu. Tieši tāda ir draudze šodien, lūk, kas tai ir vajadzīgs – noģērbt no sevis šos kultus un citas lietas un apģērbties Jēzus Kristus taisnīgumā, un būt gatavai ieiet. Viņa staigāšanai bija jābūt citādākai, katru... Pie viņa apģērba malām viņam bija granātābols un vēl zvaniņš. Un, kad viņš gāja, viņa gaita bija tik nevainojama, ka zvaniņi skanēja: “Svēts, svēts, svēts Tam Kungam.”
Lūk, kas mums ir vajadzīgs – ne tas, ka mēs esam Asamblejas vai Dieva Draudze, vai Vieninieki [Tie, kas netic trīsvienībai–Tulk.], lai kas tas arī nebūtu. Mūsu staigāšanai būtu jāskan cilvēku priekšā: “Svēts, svēts, svēts Tam Kungam.”
E-27 Notice, when the high priest once a year entered in the first veil, then the second veil... On the outside at the lavers where they washed the sacrifice, then the sacrifice was killed, put on the brazen altar, and the blood was put in a charger, and the high priest once a year walked in behind the veil to make an atonement... And notice the dressing of this high priest. Before he could enter the veil, he had to be stripped and dressed right to go in. That's what the church is today, what it needs is a stripping off of all these little cults and things, and dressed in the righteousness of Jesus Christ, and ready to enter in. His walk must be different, every... Along the hems of his garment, he had a pomegranate and then a bell. And as he walked, his walk was so perfect, until the bells played, "Holy, holy, holy, unto the Lord."
What we need today, is not whether we are Assemblies, or Church of God, or Oneness, or whatever it might be. Our walk ought to be playing to the public, "Holy, holy, holy, unto the Lord."
E-28 Vēl viena lieta, viņam bija jātiek svaidītam, pirms viņš gāja iekšā. Svaidāmās eļļas sastāvā bija Šāronas roze, un, saspiežot šo rozi, rodas smaržviela, un tā tika ielikta eļļā, kas tecēja lejup pa Ārona bārdu līdz pat svārku vīlēm, viss apklāts ar svaidāmo eļļu, staigā pareizi, dzīvo pareizi, virzās pareizi, apģērbts pareizi. Viņš devās turp, nesdams savā priekšā asinis, un, kad viņš aizgāja aiz priekškara trešajā telpā, tad priekškars aiz viņa muguras aizvērās, un ārējā pasaule viņu vairs neredzēja. Un katrs vīrietis vai zēns, vai sieviete, vai meitene, kurus reiz ir svaidījis Dievs un kuri aiziet aiz tā tempļa, aiz Dieva Priekškara, Svētais Gars ieliek viņu slepenā vietā. Un Priekškars aiz viņa muguras aizveras, un šī pasaule un visas tās lietas aiz viņa tiek nogrieztas.
E-28 Another thing, he must be anointed before he goes in. The anointing oil was made with the rose of Sharon, and the crushing of the rose brought forth the perfume, and they put it on the oil that run on Aaron's beard, plumb to the hems of his skirt, covered all over with the anointing oil, walking right, living right, moving right, dressed right. There he went taking before him the blood, and as he went behind the curtain into the third room, there was a veil that dropped behind him, that the outside world could not see him no more. And every man, or boy, or woman, or girl, that ever is anointed of God and walks behind that temple, the Veil of God, the Holy Ghost, puts him in a secret place. The Veil drops behind him, and the world and all of its things are cut off behind him.
E-29 Tieši tāpēc mēs, brāļi, aizkavējam Dieva dēlu iecelšanu, jo mūsu dzīves nesaskaņas un ķildošanās, un savstarpējie strīdi ir tas iemesls, kāpēc šis priekškars nevar aiz mums aizvērties, lai mēs varētu ieiet Dieva Klātbūtnē. Tā tas ir. Mēs esam tik ļoti ieinteresēti mūsu konfesijās. Mēs esat tik ļoti ieinteresēti, ko dara tas otrs, ka... “Kāda tev daļa, tu seko Man.” Tā ir katra kalpotāja personiskā lieta. Kā gan kalpotājam vienmēr vajadzētu palikt vienatnē ar sevi, jo īpaši pirms viņš sludina, pirms viņš lūdzas. Pirms viņš kaut ko dara, viņam būtu jāpaliek vienatnē ar Dievu tajā klusajā vietā, noslēpties ar Dievu. Lūk, šādi šis priekškars reiz nolaižas.
E-29 That's the reason brethren that we're holding up the adoption of God, as our difference of life, and fussing, and quarreling amongst one another, is the reason the veil can't drop behind us and we can go into that Presence of God. That's right. We're so interested in our denominations. We're so interested in what the next fellow, what... "What is that to thee, follow thou Me." It's an individual affair between every minister. How a minister ought to always get alone to himself, even before he preaches, before he prays. Before he does anything he should get alone with God in that quiet place, hid away with God. How that, that veil once coming down...
E-30 Un tā, iekārtojums šajā...aiz šī priekškara bija citādāks nekā tas, kas bija ārpusē. Tur ārā, sapulces pagalmā, mazgājamais trauks, kurā mazgāja dzīvnieku... Kas atradās aiz nākošā priekškara? Tika dedzināti dzīvnieku ķermeņi. Un tur atradās septiņi zelta svečturi uz...kas simbolizēja lukturi un deva gaismu. Bet ārpusē, ārējos pagalmos bija saulesgaisma. Aiz pirmā priekškara tā bija mākslīga.
Ievērojiet, kad viņi pienāca šeit, pie šī gaismekļa, tad viņi gāja nākamajā laukumā, kas bija svētā vieta, viņi ienāca tur, būdami svaidīti. Kā gan Dievs to visu bija ieplānojis! Tas mums ir kaut kas tik brīnišķīgs, kad mēs saskatām tajā Dieva mūžīgās glābšanas plānu. Cik ļoti tajā būtu jāstaigā Viņa kalpotājiem! Kā viņiem būtu jāsagatavojas, lai tajā ienāktu!
E-30 Now, the furniture in this--inside this veil was different from the outside. Way back in the congregation the laver that washed the beast... In the next veil was what? It was the--the burning of the beasts' bodies. And in there was the seven golden candlesticks on the--that represented the lamp, and give the light. And out into the outer courts was sunlight. In the first veil was artificial.
Notice, and when they walked in here by this lamp, then they go into the next court which was the holiest of holies, as they walked in there anointed. How that God has so planned it out; it's such a beautiful thing for us, as we see the great plan there of God's eternal salvation. How that His ministers should walk in this. How they should prepare themselves to enter into this.
E-31 Un tā, šajā iekšējā pagalmā, kas saucās vissvētākā vieta, tur bija tāda inventāra lieta, kas saucās salīdzināšanas vāks. Bet derība atradās šķirstā. Un uz šķirsta bija divi ķerubi. Tas atradās iekšienē. Tāds bija iekārtojums iekšienē, aiz svētās vietas. Nākošais, ejot ārā, bija zelta lukturi, tad ārā pie mazgājamā trauka.
Lūk, tas nevainojami parāda Lutera, Veslija un Vasarsvētku draudžu periodu, precīzi, Viņa iecerētās žēlastības, kas ir dota cilvēcei, trīs soļi jeb laikaposmi. Mēs esam pēdējā laikaposmā. Es ticu tam no visas sirds. Saprotat?
E-31 Now, on the inside of this inner court the--called the holiest of holies, there was a piece of furniture setting there called the mercy seat. And the covenant was in the ark. And the ark had two Cherubims. And it was on the inside. That was the furniture inside of the holy place. Next, coming out was the golden candlesticks, then on out to the laver.
Now, it perfectly represents the age of Luther, Wesley, and Pentecost, exactly, the three steps or dispensations of His grace that's been given to mankind. We are in the last dispensation. I believe that with all my heart. See?
E-32 Un tā, ievērojiet, turklāt šajā varenajā kustībā, kā Dievs ieveda viņus tur, tajā īpašajā vietā... Dievs reiz Mozum pateica, kad sāka krist manna... Manna simbolizēja dzīvību: Kristu, Kurš nonāk no debesīm un iet bojā šeit uz zemes, lai Viņš varētu dot dzīvību mums. Manna nāca no debesīm, gulēja uz zemes, un cilvēki to ēda, lai uzturētu dzīvību. Kristus nonāca no debesīm un kļuva par mannu, lai mēs caur Viņu varētu dzīvot.
Un ievērojiet, ka cilvēki, kuri ēda mannu, viņiem to vajadzēja savākt steidzīgi un apēst. Tāpēc ka tad, kad uzlēca saule, pēc maza brītiņa tā sabojājās, tas ir Kristus, Svētā Gara simbols. Manna simbolizēja Svēto Garu šodien. Kā Dievs veda fizisko draudzi ar fizisko mannu, tā šodien Viņš ved garīgo Draudzi ar garīgo mannu. Kad draudze sākumā pieveica, pārgāja Sarkano jūru, tas simbolizē asinis, pārgāja, lai dotos ceļā uz apsolīto zemi, jau pirmajā naktī nolija manna. Āmen.
Un, kad Vasarsvētku dienā draudze pārgāja no nāves dzīvībā, Dievs lika nolīt no debesīm garīgajai mannai, kura uzturēja Draudzi, līdz atkal atnāks Jēzus jeb mēs ieiesim Tūkstošgadu Valstībā, apsolītajā zemē. Āmen.
E-32 Now, notice, then also in this great move, how God brought them in there in this great place. Moses one time was told by God when the manna begin to fall, the manna was a type of life: Christ coming down from heaven and perishing here on earth, that He might give us life. The manna came from heaven, laid on the earth, and the people eat it to sustain life. Christ came down from heaven and become manna that we might live by Him.
And notice now, the people eating the manna, they had to get it quickly and eat it. Because when the sun rose, it wasn't long till it was perished, the type there of Christ, the Holy Spirit. The manna was a type of the Holy Ghost today. As God brought the church in natural with natural manna, he's bringing the church today spiritual on spiritual manna. When the church at first overcome, come over the Red Sea, type of the blood, passed over into the journey on the road to the promised land, manna rained the first night. Amen.
And when the church was passed over from life unto death on the day of Pentecost, God rained a spiritual manna out of heaven, that sustained the church, until Jesus comes again or we pass into the Millennium, into the promised land. Amen.
E-33 Ak, kad viņi to salasīja un to ēda, viņi sacīja, ka tā bija salda. “Tā garšoja kā medus klintī,” viņi sacīja. Garšoja kā medus. Dāvids to nosauca par medu no klints, un tas ir tieši tas.
Un tā, paskatieties uz šo simbolu. Manna nekad nepārstāja krist līdz pat tai dienai, kad viņi iegāja apsolītajā zemē; četrdesmit gadus tā pati manna krita katru dienu. Aleluja! Kā gan tu taisies pieņemt Svēto Garu un atstāt to tikai Vasarsvētku dienā, brāli, visu laiku ir nepārtraukta Vasarsvētku diena. Cilvēku sirds cietības dēļ manna netika ēsta katru dienu... Tā tas ir.
E-33 Oh, when they picked it up and they would eat it, they said it was sweet. "It taste like honey in the rock," they said. Taste like honey. David called it honey in the rock, and that's what it is.
Now, notice a type. The manna never did cease to fall until the day they entered the promised land; for forty years the same manna fell every day. Hallelujah! How you going to take the Holy Ghost and leave It in Pentecost, brother, it's been one continually Pentecost. Because the hardness of men's heart has failed to eat the manna... That's right.
E-34 Skatieties, toreiz tā bija līdzība. Lūk, Vasarsvētku dienā, kad mūsu manna... Tikko kā cilvēki bija uzkāpuši augšistabā un pakļāvušies Kunga Jēzus pavēlēm, un palika uz vietas, gaidīja Jeruzālemes pilsētā pirmo Svētā Gara parādīšanos, no debesīm tur nonāca troksnis, it kā stiprs vējš pūstu, kurš piepildīja visu namu, kur viņi atradās. Uz viņiem nolaidās sadalītas, ugunij līdzīgas mēles. Viņi piepildījās ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Viņi devās uz ielām, gļēvulīgo sludinātāju bariņš, kas bija slēpies augšistabā. Bet pavisam pēkšņi nonāca manna, nonāca kā lietus, lai spēcinātu viņu dvēseles. Un viņi devās ārā ielās, piedzīvojuši ko tādu, kas viņiem vēl nekad nebija bijis, brīnišķīga līdzība tam, kā Dievs uztur Savu draudzi šajā ceļā uz apsolīto zemi.
E-34 Notice, then it was a type. Now, on the day of Pentecost when our manna... As soon as the people had went into the upper room, and obeyed the commandments of the Lord Jesus, and tarried, waited at the city of Jerusalem for the going forth of the Holy Ghost the first time, there came from heaven, a sound like a rushing mighty wind, that filled all the house where they were setting; cloven tongues set upon them like fire. They were all filled with the Holy Ghost and begin the speak with other tongues, as the Spirit gave them utterance. Out into the streets they went, a cowardly little bunch of preachers, hid away in an upper room. But all of a sudden there came the manna, come pouring down to sustain their souls. And out into the streets they went with an experience, that they'd never had before, a beautiful type of God sustaining His church through this journey to the promised land.
E-35 Paskatieties, brāļi. Tātad, cik ilgi šī manna turpināja krist? Tā turpināja krist visu ceļu, līdz viņi iegāja jau citā stadijā tur apsolītajā zemē. Cik ilgi turpināsies šis? Līdz atnāks Jēzus. Pēteris sacīja: “Atgriezieties no grēkiem un ikviens tieciet kristīti Jēzus Kristus Vārdā jūsu grēku piedošanai, un saņemsiet Svēto Garu; jo apsolījums ir dots jums un jūsu bērniem, un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” Cik ilgi tam bija jāturpinās? Tik ilgi, kamēr Tas Kungs, mūsu Dievs, aicinās. Un, kamēr turpināsies žēlastības laiks, Dievs joprojām aicinās vīriešus un sievietes Savai kalpošanai. Tāpēc Svētais Gars ir tieši tikpat reāls arī šodien. Lūk, Viņš nekad nav sacījis...
Un tā, kad viņi ēda šo mannu, atcerieties, ja viņi to ēda... Daudzi cilvēki to ēd un saka: “Tas arī viss.” Viņiem bija tā jāvāc svaiga katru dienu. Pareizi. Viņiem bija jāvāc svaiga manna katru dienu, jo aptuveni pulksten deviņos, viņu otrajā solī, tā sāka kust. Tā izzuda.
E-35 Notice, brethren. Then how long was this manna to last? It lasted the entire journey, until they hit into another dispensation over into the promised land. How long is this to last? Until Jesus comes. Peter said, "Repent, every one of you, and be baptized in the Name of Jesus Christ for the remission of your sins, and you shall receive the Holy Ghost; for the promise is unto you, and to your children, and to them that's far off, even as a many as the Lord our God shall call." How long was it to last? As many as the Lord our God shall call. And as long as the dispensation of grace lasts, God will still call men and women to His service. So the Holy Ghost is just as real today. Now, He never said...
Now, when they eat this manna, remember, if they eat it... Many people eat it and said, "This is it." They had to gather it fresh every day. That's right. They had to gather the manna, fresh every day, because along about nine o'clock on their second step it would go to melting. It would perish.
E-36 Un daudzas reizes cilvēki, kas dzīvo Dieva otrajā istabā, pat sadraudzībā, pēc tam, kad viņi jau ir pieņēmuši Vārdu un pienākuši pie otrā soļa – pieņemt Kristu viņu dzīvē, un tomēr vēl nezina, kas ir tā slepenā istaba, kas ir tā guļamistaba, kas ir tā atpūtas vieta. Viņi ēd mannu. Bet vai jūs ievērojāt, ja viņi atstāja to guļam pārāk ilgi, tā galu galā izkusa. Tur bija... Tā...tā sabojājās. Un es uzskatu, ka daudziem, ka daudziem cilvēkiem, jebkurā gadījumā, bija vēdersāpes, kad viņi gāja un ēda no Tā Kunga tur nometnē, un pirms atnāca kārtējais atmodas dievkalpojums, viņi visi bija pagriezušies atpakaļ un sapinušies kaut kādos kultos vai vēl kaut kur. Lūk, kas par lietu, brāli – tu vēl nekad neesi iegājis tajā citā vietā.
E-36 And many times people living in God's second room, even in communion, after they've already received the Word, and come into the second step of receiving Christ into their life, and never yet know what that secret room is, what that bedroom, what that rest place is, they eat the manna. But did you notice, if they let it lay too long, it finally melted out. There was... It--it perished away. And I think a lot of people has had a lot of campground cramps anyhow, that when they go and eat of the Lord on the campground, and before another revival can come along, they're all back and twisted up in some kinda cults or something else. What's the matter, brother, you've never walked in somewhere else.
E-37 Dievs sacīja: “Mozu, uztaisi zelta trauku.” Aleluja! “Un ieliec tur šo mannu.” Un atcerieties, ticīgais, kad viņš tur iegāja, šī manna nekad nebeidzās. Tā vienmēr bija svaiga un jauna, un salda dienu no dienas un gadu no gada. Un jebkurš cilvēks, kas atnāk pie Kristus un tur noslēpjas, un priekškars aiz viņa aizveras, viņš ir Visuvarenā Dieva Klātbūtnē, ēzdams mannu dienām un naktīm, stundu pēc stundas. Tā vienmēr ir tikpat salda kā toreiz, kad pirmo reizi tā uzrunāja tavu dvēseli. Lūk, kas mums ir vajadzīgs šodien – būt tur, kur tas viss atrodas, neturēties atstatu izliekoties jeb neturēties atstatu kaut ko darot, bet patiešām ieiet tur iekšā. Āmen. Kad cilvēks reiz...
E-37 God said "Moses, make you a golden pot." Hallelujah! And in there place this manna. And remember, that a believer when he walked in there, that manna never did run out. It was always fresh and new and sweet as the days went by as the years went by. And any man who comes to Christ and hides away and the veil falls behind him, he's in the Presence of Almighty God, eating the manna day and night, from one hour to the other. It's always just as sweet as it was the first day of telling to your soul. That's what we need today, is get in where the things are at, not stand off and pretend, or not stand off and act, but actually get in there. Amen. The man once...
E-38 Lūk, atcerieties, tajā ieiet tikai ticīgie, tikai izredzētie, kad Dievs ir tevi izredzējis. Manuprāt Atklāsmes grāmatas 2. nodaļā ir teikts: “Tas, kas uzvar.” Tātad tas ir apsolīts uzvarētājiem.
Tu saki: “Es uzvarēju smēķēšanu.” Ne jau par to Viņš runā. Kristietība ir kaut kas daudz vairāk, kā tikai nesmēķēt cigaretes un nedzert viskiju. “Tas, kurš uzvar, mantos visu, un viņš būs Mans dēls; Es būšu viņa Dievs, un (ieklausieties) Es došu viņam no apslēptās mannas. (Āmen.) Es viņu noslēpšu un Es iedošu viņam apslēpto, par ko pasaule, kas atrodas priekškara ārpusē, nezina pilnīgi neko.” Aleluja! Kaut arī viņi ēd mannu, bet par to viņi nezina. “Es došu viņam apslēpto mannu. Es došu viņam akmeni, kurā būs viņa vārds.” Jūs saprotat, ko es gribēju pateikt: ieiešana dēla tiesībās jeb apslēptajā vietā pie Dieva.
E-38 Now remember, only believers, only the elect comes into that, that God has chosen you. I believe that in Revelations 2 said, "He that overcometh." So it's promised to overcomers.
You said, "I overcome smoking." That ain't what He's talking about. There's a whole lot more goes to Christianity besides not smoking cigarettes or drinking whiskey. "He that overcometh shall inherit all things, and he will be My son; I will be His God, and (listen) I will give him of the hidden manna. (Amen.) I will hide him away, and I will give him the hidden things the world on the outside of the curtain don't know nothing about it." Hallelujah! Though they eat manna, but they don't know about this. "I will give to him the hidden manna. I will give him a stone with his name in it." You get what I mean: entering into the adoption or the hidden place with God.
E-39 Evaņģēlija kalpi, neuztraucieties par jūsu konfesijām un ko domā pasaule, bet centieties ieiet tur, kur ir apslēptā manna, kur pilnā Dieva atklāsme padara mīlestību pilnīgu jūsu sirdī un jūs un Dievs, un viss pārējais atrodas mierā. Lai kas arī notiktu, tu esi apslēpts. Kāda vieta dzīvošanai! Ak, tikai ļaujiet man dzīvot tur! Kā ir teikts tajā dziesmā: “Atļauj man atdusēt blakus tam kokam, kur ūd...tik brīvi plūst, kur Jērs ir gaisma un izglābtā dvēsele nemirst nekad.” Āmen.
E-39 Ministers of the gospel don't care about your denominations and what the world thinks, but seek to enter in to the hidden manna where the full revelation of God is make love perfect in your heart, and you and God and everything else is at rest. Let anything come, what may, you're hidden away. What a place to live. Oh, just let me abide there. As the song said, "Let me rest 'neath the tree where the wa--so freely flows, where the Lamb is the light, and the soul of the saved never die." Amen.
E-40 Protams, viņi ēd mannu tur ārpusē, bet par šo viņi nezina. Viņi nekad tur nav pabijuši. Bet vai tu esi, mans dārgais brāli? Nenicini manu nezināšanu, bet es gribu tev kaut ko pajautāt. Vai tu kādreiz dzīvē esi bijis tādā stāvoklī, kad Kristus nozīmēja tev vairāk, nekā visa pierādīšana attiecībā uz tavu draudzi? Vai Kristus ir nozīmējis tev vairāk, nekā visa šī pasaule? Es ar to nedomāju kādas emocijas vai prāta uzbudinājumu; es ar to domāju, vai tas bija no tavas sirds dziļumiem, kad kaut kas ir tur iemājojis, kad kaut kas ir noticis, un tu nezini, kā tas atnāca, bet tu esi apslēpts, un viss tavs vadmotīvs ir kalpot Jēzum Kristum. Vai tu esi ienācis tajā vietā, mans dārgo brāli? Vai tu esi ienācis tajā vietā, kur tev nav svarīgi, ko kāds runā; nevis, lai izietu un pārgudri uzvestos, bet līdz Dieva mīlestība ir tik ļoti noenkurojusies tevī, ka neko citu tu vairs neredzi, tavs vadmotīvs ir pildīt Dieva gribu, mīlestība pret visiem, plūst brīvi no visurienes? Kāda vieta dzīvošanai! Tā ir tā apslēptā vieta. Tā ir tā vieta, kur mums ir jānonāk, mani brāļi. Tā ir tā vieta, kur Dievs atklāj Savas slepenās lietas. Tā ir tā vieta, kur Dievs veic izvietošanu un aicinājumu. Vai saprotat, ko es gribu pateikt?
E-40 Sure they eat manna out there but they didn't know about this. They'd never been in there. Have you, my dear brother? Don't despise my ignorance, but I want to ask you something. Have you ever come to the place in life where Christ meant more to you than all the arguing you could do about your church? Has Christ meant more to you than all the world? I don't mean from an emotion or a mental work-up; I mean from the depths of your heart, that something's settled in there, that something's taken place, that you don't know how it come, but you're hid away, and your whole motive is to serve Jesus Christ. Have you entered that place, my dear brother? Have you come into that place where you don't care what anyone says, not to go out and act smart, but till the love of God is so anchored into you, that you can't see nothing else, you're whole motive is to do the will of God, love for everybody, flowing free from everywhere? What a place to live. That's the hidden place. That's the place where we got to come to, my brethren. That's the place where God reveals His secret things. That's the place where God does the placing and the calling. You get what I mean?
E-41 Tajā pašā vietā... Mums nav daudz laika, jo man ir jāsteidzas, bet tikai vēl viena doma. Tieši tajā vietā bija nolikts Ārona zizlis, lai izspriestu, kuru Dievs ir izvēlējies un kuru nē. Un tas zizlis, kas bija mirusi nūja, vienas nakts laikā atdzīvojās, izdzina pumpurus, uzziedēja un atnesa mandeles. Tas gan atdzīvojās, gan uzplauka, gan nesa augļus – ļoti simbolisks piemērs par grēcinieku, kas ir ievests svētajā vietā pie Dieva.
Atcerieties, ka tas zizlis bija pagājis garām visiem tiem pārējiem elementiem, un tas joprojām bija miris, kad tas nokļuva svētajā vietā. Taču atrodoties... Tas neatdzīvojās, kad viņi sākumā to ienesa. Lūk, kāpēc Svētais Gars tevi vēroja, kopš tu saņēmi Svēto Garu, lai redzētu tavu attieksmi attiecībā uz Viņa Valstību. Ja tas bija egoistisks vadmotīvs, ja tas, par ko tu domāji, nākotnē kļuva par konfesiju, vai arī tas bija, lai vēlāk izceltu tevi, tavu pozīciju, vai tas ir tāpēc, lai padarītu tevi ievērojamu šajā pasaulē, ja tas ir tāpēc, lai kaut kur uzbūvētu sev lielu baznīcu vai iegūtu popularitāti vai vēl kaut ko, kas nav saistīts ar Dieva Valstības pieaugšanu vai uzlabošanu, brāli, tad kaut kas nav kārtībā. Āmen.
E-41 In this same place... We don't have much time, 'cause I got to hurry, but just for another thought. In this same place they put Aaron's rod, to make a decision who God had chosen and who he hadn't. And that rod that was a dead stick, in one night's time come to life, brought buds, brought flowers, and brought almonds. It both come to life, brought blossoms, and yielded fruits, a very typical pattern of the sinner being brought to God into the holy place.
Remember that rod passed over every one of those other elements, and it got inside the holy place still dead. But to abide... It never come to life when they first brought it in there. That's the reason the Holy Spirit's watched you since you received the Holy Ghost, see you're attitude towards His Kingdom. If it's been selfish motive, if the things that you've thought of has been in-farther a denomination, or if it's doing farther, better you, your position, if it's to make you a man looked up to in the world, if it's to build you a big church some where, or some popularity, or some other thing outside of increasing or in-bettering the Kingdom of God, brother, something's wrong. Amen.
E-42 Lūk, kad tas vecais, mirušais zizlis tika tur ienests un nolikts paša Dieva Klātbūtnē, kas tad notika? Tas izdzina pumpurus; tas uzplauka un tas atnesa augļus, parādot, ka mēs piedzimām... Tas zizlis bija uztaisīts no mandeļkoka, un, kad tas tika nogriezts, tas nomira. Un, kad cilvēks tika nogriezts no Dieva, viņš garīgi nomira. Taču, ienests pie Dieva, Dieva Klātbūtnes priekšā, tas atdzīvojas un tas atnes dzīvību. Tas uzplaukst. Tas atnes augļus.
Jēzus pienāca pie tā koka, lai sameklētu augļus. Tam bija viss, izņemot augļus, un tieši tas šodien notiek ar mūsu draudzēm – mums ir viss, izņemot augļus. Mēs varam gavilēt; mēs varam runāt mēlēs; mēs varam argumentēt Rakstus; mēs varam mācīt mūsu teoloģiju, taču, kad lieta nonāk līdz augļu došanai, tas koks izrādās ļoti nabadzīgs. Kādi ir Gara augļi? Mīlestība, prieks, miers, ilgpacietība, lēnprātība, labestība, pacietība. Tas parāda, ka daudzi joprojām ir ārpusē uz pirmā altāra. Jūs joprojām esat atvērti publikai. Jūs joprojām ieklausāties, kas par to ir sakāms Džonam, ko domās kaimiņi, vai kaut ko pats par sevi. Taču reiz, kad tu nonāc aiz priekškara un priekškars aizveras, tu esi apslēpts Dievā caur Kristu. Saprotat?
E-42 Now, when that old dead rod was brought in there and laid in the Presence of God Himself, what happened? It budded; it blossomed, and it yielded fruit, showing that we borned in... That rod was off of an almond tree, and when it was cut off it died. And when man was cut off from God, he died spiritually. But once brought into the place of God, before the Presence of God, he comes to life and he yields life. He yield blossoms. He yields fruit.
Jesus come to the tree to look for fruit on it. It had everything but fruit, and that's what's the matter with our churches today, we got everything but fruit. We can shout; we can speak with tongues; we can argue the Scriptures; we can teach our theology, but when it comes to fruit bearing, the tree is very lean. What is the fruits of the Spirit? Love, joy, peace, longsuffering, gentleness, goodness, patience. It shows many is still outside on the first altar. You're still open to the public. You're still listening to hear what John's got to say about it, what the neighbor will think, or something for yourself. But once behind the veil and the curtains is dropped, you're hid in God through Christ. See?
E-43 Paskatieties, kāda brīnišķīga aina par grēcinieku, kurš guļ Dieva Klātbūtnē. Lūk, kad šis zizlis tur gulēja, tas tika atsvaidzināts. Tas kļuva smaržīgs, izdalīja ziedu smaržu, un tas atnesa augļus. Atvērās pumpuri. Lūk, šeit ir dota brīnišķīga līdzība, runājot par zemes lietām.
Pirmā lieta, kas mums ir jāizdara, pirms mums būs raža, mums ir vajadzīga sēkla. Un sēkla, kas ir iestādīta zemē, atnesīs savu augli. Vai pareizi? Un tā, pirmais, kas mums ir jāizdara, mums ir jāpieņem Kristus.
Lūk, tam kokam jau no paša sākuma vajadzēja būt mandeļkokam. Un Kristus, jums Viņš ir jāpieņem, vēl pirms jūs varēsiet ieiet tajā vietā. Un tad, šī varenā Dieva Klātbūtnē, tad tas viss notiek. Kas... Redzēt Vārdu, Kristus bija Vārds. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” Kristus ienāk cilvēka dzīvē.
E-43 Notice, what a beautiful picture of the sinner, laying in the Presence of God. Now, this rod laying there, it was refreshed. It was fragrant, brought the fragrance of the blossom, and it yielded fruit. The buds came forth. Now, a beautiful type of that is given earthly speaking.
The first thing that we have to do before we can have a crop, we have to have seed. And the seed placed in the ground will yield it's fruits. Is that right? Now, the first thing we have to do is to receive Christ.
Now, the tree had to be an almond tree to start with. And Christ, you have to receive Him before you come into this place. And then in the Presence of this great God, then these things take place. What... see the Word, Christ was the Word. "In the beginning was the Word, and the Word was with God, and the Word was God." Christ comes into the life of the human being.
E-44 Lūk, paskatieties, sākumā bija atsvaidzināšana. Kas liek sēklai augt? Vai jūs kādreiz esat piecēlušies no rīta un manījuši rasu, kura nonāk no debesīm un atsvaidzina zemi? Kā viņa to atsvaidzina? Kad tā ir mierā. Rasa nenonāk dienas laikā. Rasa nonāk nakts laikā, kad viss ir mierā. Šī rasa nevar nonākt uz tevis, mans brāli, kad tu ķildojies un strīdies, un uztraucies par tām lietām, kas ir šeit, uz šīs zemes. Nošķiries vienatnē ar Dievu un ļauj, lai žēlastības rasas pilieni nokrīt uz tevis klusumā. “Dārgas atmiņas, tajās es kavējos, kā tās piepilda dvēseli manu; pusnakts klusumā noslēpumi atklājas.” Kad Dievam izdodas ievest Savu ticīgo tur, kur priekškari visapkārt viņam aizveras vienatnē ar Viņu, Viņš atnes lejup no debesīm atsvaidzinājumu, kuru neviens...jeb nav pilnīgi nekāda veida to uzzināt, to zina tikai tas, kurš tur atrodas.
E-44 Now, notice, the first thing was a refreshment. What makes the seed grow? Did you ever get up of the morning and find the dew that fell down from heaven and refreshes the earth? How does it refresh it? When it's at peace. The dew don't fall in day time. The dew falls in the night time, when everything is at peace. The dew can never fall on you, my brother, as long as you're fussing, and arguing, and stewing about the things here on this earth. Get alone with God and let the dewdrops of mercy fall upon you in the stillness. Precious memories, how they linger, how they ever fill my soul; in the stillness of the midnight secrets unfold. How that God can get His believer with the curtains dropped around him alone to himself, He will bring down a refreshing from heaven, that there's no other person, or no other way in the world ever know it, only he that's laying there.
E-45 Vai kādreiz esat izgājuši ārā no rīta, kad ir jūtams tas patiešām svaigais vēsums? Dievs ir atsvaidzinājis Savu zemi. Aromāts, vai esat kādreiz bijuši rožu dārzā? Dienvidos, manā apkaimē, ir daudz sausseržu. Dienas karstumā sausserdis stipri nesmaržo, bet agri no rīta, kad viss gaiss ir attīrījies, tad šis sausseržu aromāts... Kad cilvēks ārpusē strīdas, cīnās, uzvelkas, tad no tāda evaņģēlija nekāda liela aromāta nebūs, bet lai tikai viņš kādreiz paliek viens Dieva klusumā.
Katram vīram, kas iznāk pie kanceles, no sākuma vajadzētu pabūt vienatnē. Tad parādās augļi, tas atnes savus augļus. Ikviens cilvēks, kas uzkavējas Dieva Klātbūtnē, šajā īpašajā slepenajā vietā, noslēpies, atnesīs taisnīguma, miera, mīlestības, prieka, ilgpacietības, žēlsirdības, lēnprātības, pacietības augļus. Neuztraucieties par tām pārējām lietām. Dabūjiet to savā dzīvē, bet jūs nekad to nedabūsiet, kamēr nenoslēpsieties pie Dieva tajā dēlu iecelšanas zemē.
E-45 Did you ever walk out of the morning in that real fresh, cool feeling? God has refreshed His earth. Fragrance, did you ever go into a rose garden? Down my place they got a lot of honeysuckles. The honeysuckle don't smell much along in the heat of the day, but it's early of the morning, when all the air has been purified, then that aroma of the honeysuckle... Let a man be out fussing, fighting, stewing, and you'll never get much of aroma from that of the gospel, but let him get alone one time in the stillness of God.
Every man that comes to the pulpit ought to dwell alone first. Then comes the fruits, yielding forth it's fruits. Every man that stays in the Presence of God, into this great secret place, hid away will yield the fruits of righteousness, peace, love, joy, longsuffering, goodness, gentleness, patience. Don't fuss about these other things. Get that in your life, and you'll never get it until you hide away with God into that land of adoption.
E-46 Vēl viena lieta, kam mēs pievērsīsim jūsu uzmanību, pirms mēs tūlīt beigsim. Paskatieties uz gaismu tur ārpusē, pagalmos – to izgaismoja debesu velve, saulesgaisma un tā tālāk. Bija dienas, kad bija mākoņains; bija dienas, kad saule vispār nespīdēja. Bija dienas, kad bija tumšs. Lūk, tas bija ārējā pagalmā.
Nākamajā telpā, kur stāvēja taisnotais, atradās Dieva lukturis, un tas tika iedegts ar cilvēka rokām. Tā ir tā vieta, kur mēs strīdamies par mūsu konfesijām, kur mēs strīdamies par mūsu atšķirībām, cīnāmies par niekiem: “Un, ak, es neticu Dievišķajai dziedināšanai. Es neticu, ka tās vīzijas ir no Dieva. Es neticu tam, es neticu šitam.” Tu strīdies, jo tu dzīvo... Kaut arī tu ēd mannu, bet tu dzīvo tur, kur ir mākslīga gaisma. Tā tas ir. Reizēm šī gaisma izdziest. Reizēm tavs lukturis nokvēpst, taču tam, kurš grib apslēpties, ienākt nākamajā vietā, tur vairs nav cilvēciskas gaismas. Bet tur lejā, šo ķerubu spārnu arkas starpā, atradās pārdabiskā Gaisma, kas bija Dieva Oreols, kas izgaismoja visu telpu. Un cilvēks, kurš reiz ir ienācis šajā Šekinas slavā (Aleluja!), atgriežas atpakaļ Visuvarenā Dieva Klātbūtnē. [Brālis Branhams klaudzina pa kanceli–Tulk.] Šīs pasaules krēsla, visas mākslīgās organizācijas un visas cilvēciskās mācības ir aizgājušas, un viņš dzīvo Visuvarenā Dieva Šekinas slavā.
E-46 Another thing, we will call your attention just before we close. Look at the light, on the outside in the courts it was the firmament that lit it up, sunlight, and so forth. Some days was cloudy; some days the sun didn't shine at all. Some days it was dark. Now, that's in the outer court.
The next court was the lamp of God where the justified stand, and it was lit by human hands. That's where we argue our denominations, where we argue our differences, split hairs: "And oh, I don't believe in Divine healing. I don't believe them visions come from God. I don't believe this; I don't believe that." You're arguing, because you're living... Yet you're eating manna, but you're living under artificial light. That's right. Sometimes the lights goes out. Sometimes your lamp gets smoked up, but to he who desires to hide away, walk into the next place, there's no artificial light anywhere. But down in between the arch of the wings of these Cherubim was a supernatural Light hanging in there, which was a Halo of God, that lit the whole room. And a man once entered into that Shekinah glory (Hallelujah!), that moves back there in the Presence of Almighty God. [Brother Branham knocks on the pulpit--Ed.] The dimness of this world, any artificial organizations, and all man-made creeds has passed away, and he's living in the Shekinah glory of Almighty God.
E-47 Mani brāļi, prasīsim Dievam, lai mēs dzīvotu tajā vietā. Piecelsimies kājās. Ak, dārgais Jēzu Kristu, dzīvā Dieva dēls, mani brāļi un māsas, kuri šajā pēcpusdienā stāv šeit, šajā vietā, kur atrodas šī mazā draudzīte, saukta par Filadelfijas Draudzi, kas ir nosaukta brāļu mīlestības vārdā, es lūdzu Tevi, dārgais Dievs, esi žēlīgs gan ganam, gan katram evaņģēlistam un ikvienam pieminētajam ganam jeb mācītājam, kas atrodas Dievišķajā Klātbūtnē. Un, ak, Dievs, lai Svētais Gars pietin mūsu sirdis tik cieši pie krusta, līdz mēs to satversim, pašuzupurējoties, un ātri steigsimies pie Šekina slavas, kur mēs neskraidīsim pa visu zemi, tukši runādami ar cilvēkiem un strīdoties, vai tas ir pareizi vai nē, bet dzīvosim un atradīsimies Viņa Klātbūtnē, un ēdīsim mannu, kura ir tur noglabāta tiem, kuri ir noslēpušies pie Viņa. Dāvā to, Kungs.
E-47 My brethren, let's ask God for that place to live. Shall we stand. O dear Jesus Christ, the Son of the living God, my dear brothers and sisters who are standing here now this afternoon in the housing place of this little church, called the Philadelphia Church, named after brotherly love, I pray Thee, dear God, to be merciful from the pastor to every evangelist, and every noted pastor or teacher, that's in Divine Presence. And O God, may the Holy Ghost wrap our hearts so tight against the cross, until we will grab it up, self-sacrificial, and rush to the Shekinah glory right quick, where we will not be running across the earth, and splitting hairs with men, and arguing about whether this is right or not, but live and abide in His Presence and eat the manna, that's been stored up there for those who are hid away with Him. Grant it, Lord.
E-48 Lai šī svētība nonāk pār šo sapulci un katrs vīrietis un sieviete aiziet no šejienes, apslēpti zem Visuvarenā Dieva Šekina slavas. Dāvā to, Tēvs, es lūdzu šo svētību kā Tavs kalps maniem brāļiem un māsām, Jēzus Vārdā. Āmen. Es ticu.
Ak, es gribu Viņu redzēt, Viņa sejā raudzīties,
Un caur Viņa žēlastību dzīvot tai vietā mūžīgi;
Lai es pilnā balsī dziedu, slavas ielās staigājot;
Ak, rūpes jau prom, es mājās jau, lai vienmēr priecātos.
Slavēts lai ir Viņa Vārds! Es Viņu mīlu. Lai vienmēr priecātos, stāvot Šekina slavas Klātbūtnē, kura nekad nebeigsies. Šis ir mans stāsts. Šī ir mana dziesma. Dziedu Viņa klātbūtni visu...slavēju Viņu visu dienu. Pilnīga pakļaušanās, pilnīgs miers. Es un mans Glābējs, mēs esam viens. Tieši tā. Kā mēs Viņu mīlam! Vai tad jūs viņu nemīlat? Ak, kā es gribu Viņu redzēt!
Šis ir mans stāsts, šī ir mana dziesma,
Slavēju manu Glābēju visu dienu;
Šis ir mans stāsts, šī ir mana dziesma,
Slavēju manu Glābēju visu dienu.
E-48 May that blessing fall on this convention, and every man and woman go away from here hid away under the Shekinah Glory of Almighty God. Grant it, Father, I ask this blessing as Your servants for my brothers and sisters in Jesus' Name. Amen. I believe.
Oh, I want to see Him, look upon His face,
There to live forever by His saving grace;
On the streets of glory let me lift my voice;
Oh, cares all past, home at last, ever to rejoice.
Praise be to His Name. I love Him. Ever to rejoice, standing in the Presence of the Shekinah Glory that will never go out. This is my story. This is my song. Singing His Presence all--praises all the day long. Perfect submission, all is at rest. Me and my Saviour forever are blest. That's it. How we love Him. Don't you love Him? Oh, How I want to see Him.
This is my story, this is my song,
Praising my Saviour all the day long;
This is my story, this is my song,
Praising my Saviour all the day long.

Наверх

Up