Dievišķā mīlestība

Divine Love
Datums: 56-0826 | Ilgums: 60 minūtes | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV.
E-1 Kad mēs tikko kā aizbraucām no sanāksmes un gribējām apciemot vienu sievieti, mūsu draudzeni, Doblmana kundzi tur Edmontonā, Albertā, mēs atradāmies tikai trīsdesmit kilometrus no Kanādas robežas, kad saņēmām ziņu, ka mans brālis mirst. Tāpēc mēs griezāmies atpakaļ cauri sniegputenim un devāmies atpakaļ mājās, tā sanāca, ka mēs bijām izbraukumā vienpadsmit dienas. Mēs atbraucām vakar vēlu vakarā un aizgājām gulēt vēlu naktī, bet šorīt agri cēlāmies. Tāpēc bijām ļoti noguruši.
Taču, tikko kā es atbraucu pie savas mammas, kad mēs tikām līdz vietai, kur mēs atkal varējām pazvanīt, viņa sacīja: "Tur jau bija brālis Nevils." Draugi, tas ir īsts gans. Tas ir kaut kas, ko mums ir augstu jāvērtē. Un tā, tas varbūt nav... Varbūt ar jūsu tuviniekiem nekas tāds vēl nav noticis. Varbūt...taču krīzes stundā, kad tu zini, ka kaut kas ir noticis, un zini, ka tavs draugs būs cieši līdzās, un viņš steidzās pie mana brāļa.
Un, kad es atbraucu, tikko kā es ienācu (tikai pārģērbos un uzreiz devos turp), ko es ieraudzīju tajā istabā lūgšanā? Brāli Nevilu, kurš lūdzās tur istabā kopā ar Hovardu. Es...es esmu par to pateicīgs.
E-1 As we just left the meeting and started over to see a woman friend of ours, Mrs...?... over in--in Edmonton, Alberta, and was just twenty miles of the Canadian line when we got the news that my brother was dying. So we turned right around through a snowstorm and started right back home, making us eleven days in traveling.
We got in late last evening, and up late last night, and early again this morning. So very tired, but as soon as I got up to my mother, after we got a place where we could call in again, she said, "Brother Neville has been out there." That's a real pastor, folks. That's something that we should appreciate that.
Now, it might not... Maybe your loved ones has never come to that spot. Maybe but in an hour of crisis when you know that something has taken place and know that your friend will stick by you, and run out to my brother's and then when I went... Soon as I got into and just change clothes and took out there, who did I find in the room in prayer? Brother Neville out in the room there with Howard in prayer. I'm--I'm grateful for that.
E-2 Un labāk es pateikšu to no šejienes, no platformas, nekā... Nu, es vienmēr esmu teicis šādi, ka labāk es uzdāvināšu tev rozes pumpuriņu tagad nekā veselu vainagu, kad tu būsi jau miris. Tas ir jādara tieši tagad.
Un es augsti vērtēju brāli Nevilu. Es zinu, ka mēs visi šajā draudzē esam pateicīgi par šo cēlo draudzes ganu. Vienkārši, lai parādītu viņam, cik ļoti mēs viņu novērtējam, paceliet, lūk šādi, rokas pretim Dievam. Tas... Paldies. Tas patiešām ir kaut kas tāds, ka...
Es devos mājās un es pateicu savai sievai, es sacīju: “Dārgā, kad es aizbraucu un pieklauvēju pie durvīm... Steidzos pa gaiteni, izlasīju klīniskos datus, lai zinātu, kas īsti nebija kārtībā, un devos turp; un es izdzirdēju, ka tur iekšā kāds ir, un es pieklauvēju pie durvīm. Es nodomāju, ka kāds tur sarunājas, un ieraudzīju viņu sēžam gultā ar savu, ar savu...viņu abu galvas bija noliektas lūgšanā Dievam; kad es ienācu, es neko citu nevarēju izdarīt, kā vien pievienoties viņiem lūgšanā.”
Un...un tāpat lūgšanā es saku Dievam, ka es augsti vērtēju īstu draugu un īstu draudzes ganu. Un lai mans brālis Nevils ilgi dzīvo šai pasaulē, lai kalpotu Tam Kungam, un es ticu, ka Dievs turēs viņu šeit daudzus, daudzus gadus, lai kalpotu Viņam, šo cēlo cilvēku. Tas pieskārās manai sirdij stiprāk kā jebkas cits, jau sen nekā tāda nebija bijis.
E-2 And I--I'd rather say it right here at the platform as... Well, I always said I'd rather give you a little rosebud now, than a whole wreath after you're gone. Right now is the time to do it, and I appreciate Brother Neville. And I know we all do around this church for being a gallant pastor. Just to show him how much we appreciate him, raise your hands like this to God. That's... Thank you. That's really a something that...
I went home, and I told my wife; I said, "Honey, when I went and knocked at the door, slipped down the hall, read the chart, see really what was wrong, and went down there; and I heard something in there, and then I cracked the door. I thought it was someone talking, and had him setting up in the bed with his Bible with his--both of them with their heads bowed praying to God when I went in couldn't do nothing but join with them in prayer.
And--and also my prayer, tell God that I appreciate a real friend and a real pastor. And may Brother Neville long live in this world to--to serve the Lord, and I believe God's keep him here for many, many years to serve Him, someone that...?... It struck my heart deeper than anything that I've had in a long time.
E-3 Lūk, parasti... Lūk, svētdienas skolas mācībstunda bērniem vēl nav beigusies, tāpēc es var...varbūt mēs palūgsim par slimajiem. Es neesmu paziņojis, ka atbraukšu lūgties par slimajiem, taču, ja šeit vajag par kādu palūgt, tad mēs vienkārši par viņiem palūgsim.
Un tā, māsa Gerti, lūdzu, atnāc un nospēlē mums “Tas lielais Ārsts”. Un mēs paprasīsim mūsu dārgo Debesu Tēvu, lai Viņš svētī tos, kuriem Viņš šorīt ir vajadzīgs. Un pēc tam mēs gribam, lai...visi tie slimie un ar kādu vajadzību, lai vienkārši sanāk ap altāri.
Ja es nekļūdos, vai tur nestāv Nellija Sandera? Ak, lai Dievs tevi svētī, Nellij. [Māsa Nellija saka: “Ir jau pagājuši divdesmit pieci gadi.”–Tulk.] Jau divdesmit pieci gadi, tieši tā. Lai Dievs tevi svētī, Nellij. Es pirms brītiņa paskatījos un ieraudzīju tevi, un es negribēju, lai tu domā...es skatos un kādu pētu, es apsēdos atskatoties un man šķita, ka tas ir kāds līdzīgs Nellijai.
E-3 Now, usually now with the Sunday school class isn't dismissed yet back in the children, so I per--perhaps maybe we'll pray for the sick. I didn't make any announcement of coming in praying for the sick, but if there's any here to be prayed for, then we'll just have prayer for them.
Now, if Sister Gertie, if she will, come up play "The Great Physician" for us, and we'll ask our dear heavenly Father if He will bless those who are needy of Him this today. And then we want to... All that's sick and needy just gather up around the altar.
If I'm not mistaken, is this Nellie Sanders standing here? My, God bless you, Nellie. Twenty-five years ago...?... God bless you, Nellie. I looked over awhile ago and looked at you, and I didn't want you to think... Look and gazing at someone I set looking back, and I thought it looked like Nellie.
E-4 Neviens no jums šeit droši vien neatceras. Iespējams, daži no jums... Cik daudzi no jums atceras Nelliju Sanderu? Nu, protams, viņa bija viena no pirmajām šī lūgšanu nama apmeklētājām. Viņas bija tuvas draudzenes un māsas Kristū ar manu mirušo sievu un viņas... Viņa šeit apprecējās ar vienu no “Amerikas brīvprātīgajiem”, ar virsnieku tajā kustībā, un viņš, mūsu brālis, ir aizgājis pie Dieva, atstādams viņu (man šķiet) ar diviem dēliem, manuprāt, nu, ar dažiem bērniem. Un daži no viņiem vēl iet skolā. Un Nellija palika viena, un viņai tieši sākas tas lielās nervozitātes un pārdzīvojumu vecums. Viņa pazvanīja man, lai es palūgtu, kad es biju sanāksmēs Fīniksā, Arizonas štatā. Daudz kas nāk atmiņā, Nellij, kad uz grīdas vēl bija skaidas, un pirms daudziem gadiem jūs ar Houpu, tā meitene Edkoka un daudzi no jums reiz bijāt šeit, pirms divdesmit pieciem gadiem. Tie man ir aizskrējuši. Mēs...mēs ātri traucamies pa šo ceļu. Tā tas ir. Nu, lai Dievs tagad ir ar tevi.
E-4 None of you here probably remember. I guess some of you... How many of you remembers Nellie Sanders? Why, certainly, and she's one of the first comers to the tabernacle. She and my departed wife were bosom friends and sisters in Christ, and they...
She married over here one of the volunteers of America, a officer in this move and he, our brother, has gone on to be with God leaving her with (I think) two boys, I'm think, some children anyhow. And some of them are still in school.
And Nellie is a wandering by herself and just coming into the age of real nervous and upset. She called me when I was in Phoenix, Arizona, in a meeting for prayer. Many things go back, Nellie, to a time when there was sawdust on the floor, and you and Hope had that top...?... and lot of you used to be around here many years ago, twenty-five years ago. It's passing by me. We're--we're going down the road swiftly. That's true. Well, God be with you now.
E-5 Tie, kuri ir slimi un grib pienākt pie altāra aizlūgšanai, mēs ar mūsu ganu kopīgi par jums palūgsim. Nāciet uz priekšu.
Pēc tam neliela... Uzreiz pēc tam būs neliela svētruna tieši jums, sludināšanas kalpošana. Gribētos, lai jūs paliekat. Mēs atlaidīsim svētdienas skolas kalpošanu, kad beigsies aizlūgšana par slimajiem. Un mēs uzreiz pāriesim uz nākošo kalpošanu, un man ir daži paziņojumi.
Šis lielais Ārsts ir tagad šeit,
Šis līdzjūtīgais Jēzus,
Viņš runā, lai sirdis priecātos,
Ir viens tik Vārds, ak, Jēzus.
Un tā, vienkārši pacentīsimies ieiet šīs lūgšanas sadraudzībā. Par dziedināšanu viens otram, zinādami, ka Dievs ir šeit un ir apsolījis atbildēt. [Brālis Nevils saka: “Vienai māsai ir vajadzīga lūgšana.”–Tulk.] Jā, labi. Jūs visi nokāpsiet lejā un palūgsim par viņu, par to kundzi, kura tur sēž, protams. Labi, brāli Nevil, vai atnāksi šurp un man palīdzēsi? Tagad esiet cik vien iespējams godbijīgi. Mazie draudziņi ieņem savas vietas, un tagad palūgsim, lai tad, kad mēs iesim svaidīt slimos un nomocītos, mums būtu ticība Dievam, lai ticētu. Ticiet, ka Dievs to izdarīs.
E-5 Those who are sick and wants to come up around the altar for prayer. Our pastor and I join together in a word of prayer for you. Come right ahead. Then in a little... Immediately after this with a short message just to you of the preaching service. Wish you could stay. We'll dismiss the Sunday school service after the prayer for the sick, and we're... Go right into the other service, and I've got a couple of announcements to make.
This great Physician now is near,
The sympathizing Jesus,
He speaks the drooping hearts to cheer,
No other Name but Jesus;
Now, if we could just enter in now to a--a fellowship of this prayer. Healing for each other, knowing that God is here and has promised to answer.
[Brother Neville speaks to Brother Branham--Ed.] Yes, that's all right. You all want to go down and pray for her, the lady setting down, certainly. All right, Brother Neville, would you come help me? Now, if you'll be just reverent as possible. The little fellows are taking their seats, and let's pray now so that when we go down...?... the sick and afflicted we're going to have faith in God to believe. Have faith that God will.
E-6 Un tā, jūs visi šai zālē, kuri šodien ir veseli, kuriem nevajag iznākt pie altāra, vienkārši aizdomājieties, ka jūs šurp atveda tieši Dieva žēlastība. Tagad lūdziet par tiem pārējiem, kuri ir pie altāra, veci un jauni.
Kā ir pieņemts šajā lūgšanu namā, mēs sūtām draudzes ganu, lai viņš svaidītu. Mēs lūdzam par viņiem un pēc tam prasām draudzes ganam viņus svaidīt. Es eju kopā ar viņu, uzlikdams rokas slimajiem, bet viņš tajā laikā viņus svaida. Svētie Raksti: “Svaidiet slimos ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Uzlieciet viņiem rokas, un viņi kļūs veseli.” Tie ir Raksti.
Un tā, visi kopā nolieciet galvas, kamēr mēs kopīgi pienesīsim lūgšanu par slimajiem.
E-6 Now, all of you out there in the audience that's well this morning, don't need to come around the altar. Just think now that it was by grace that brought you here. Now, you pray for these others that are at the altar. Here's young and old as our custom here at the Tabernacle, we send the pastor anointing. We pray for them, and then send the pastor anointing. I come along with him laying hands on the sick, while he anoints them. The Scripture, "Anoint the sick in oil in the Name of the Lord. Lay hands on them and they shall recover." It's Scripture.
Now, all of you together, you bow your heads now, while we offer prayer together for the sick.
E-7 Mūsu Debesu Tēvs, mēs tieši tagad pazemīgi nākam Tavā Dievišķajā Klātbūtnē par tiem, kas ir vajadzībā, slimi, tiem, kuri nevar sev palīdzēt, un daudziem no viņiem, Tēvs, ārsts vairs nevar palīdzēt. Neko vairs nevar izdarīt, ja vien viņiem netiks parādīta Tava žēlastība. Šodien es pazemīgi lūdzu Tevi, Dievs, no visas sirds, līdz ar šo mazo draudzīti, lai varenais Svētais Gars, Kurš šobrīd ir šeit, apstiprina Kunga Jēzus Vārdu, kas saka: “ Kur vien divi vai trīs būs sanākuši Manā Vārdā, Es būšu viņu vidū. Ja viņi kaut ko palūgs attiecībā uz kaut ko, viņi to saņems.” Tas ir Tavs Mūžīgais Vārds, Kungs, kas bija izteikts pat vēl pirms pasaules radīšanas. Tas tika iedots mums caur to Pravieti, caur Pašu Dieva Dēlu.
Lūk, šobrīd tā ir mūsu dziļā vēlēšanās, Tēvs, lai Tu dziedini slimos, tos ar vajadzību, kuri atrodas šeit pie altāra. Es lūdzu, lai tieši tagad Tu ikvienam dāvā īpašu ticības svētību. Lai tad, kad mēs iesim, Tavs kalps un es, iesvaidīt un uzlikt rokas šiem cilvēkiem, lai Svētais Gars vienkārši padziļina sirdī ticību un lai ikviens tiek dziedināts. Mēs lūdzam Kristus Vārdā, Viņa dēļ.
E-7 Our heavenly Father, we humbly come into Thy Divine Presence just now in the way for the needy, the sick, those who cannot help themselves, and many of them, Father, are past doctor's aid. Nothing can be done, except Thy grace be extended to them. I pray humbly today, God, with all my heart, joining with this little church that the great Holy Spirit That's present now to verify the Word of the Lord Jesus, that said, "Wherever two or three are gathered in My Name, I'll be in their midst. If they'll ask anything, that's pertaining to any certain thing, shall receive it." That's Your Eternal Word, Lord, that was spoke by even before the foundation of the world. It's been given to us by the Prophet, by the Son of God Himself.
Now, our deep desire now, Father, for You to heal the sick, the needy that's here around the altar. I pray that You'll just give each one a special blessing of faith just now. That as we go, Your servant and myself, to anoint and lay hands upon the people, may the Holy Spirit just deep down the faith in the heart and may each one be healed. We ask in Christ's Name, for His sake.
E-8 Tagad, ar noliektām galvām, ikviens ir lūgšanā. Mācītāj, tagad ejam. [Pārtraukums lentas ierakstā. Brālis Branhams un brālis Nevils lūdzas par slimajiem–Tulk.]
Debesis un zemi Tu piepildi,
Debesis un zeme Tevi slavē,
Ak, Kungs, Visaugstākais.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs tagad pateicamies Tev par svētdienas skolas nodarbību, kas saviļņoja mūsu sirdis. Ļauj mums apjozties šajā rītā un iziet no neticības cietumiem, un būt brīviem savā staigāšanā. Mēs zinām, ka Tā Kunga eņģelis ies mums pa priekšu, apstiprinot Dieva Vārdu un atbrīvojot ikvienu no mums no baiļu un slimību, un briesmu, un kaišu, un ciešanu cietumiem, jo Dievs to ir apsolījis. Katrs, kas šorīt ir ieslodzīts tādos apstākļos, lai šodien pār viņiem uzspīd Dieva Gaisma un lai viņi aiziet prom no šejienes kā veseli cilvēki. Paldies Tev par vēstījumu un par Tavu Vārdu, par Svētā Gara vadību. Dāvā šīs svētības, Tēvs, un esi tagad ar mums šī rīta sludināšanas dievkalpojumā, kad tiks sludināta tā nelielā svētruna. Mēs lūdzam Kristus Vārdā. Āmen.
E-8 Now, with your heads bowed, everybody in prayer. Pastor, now go. [Blank.spot.on.tape--Ed.]
Heaven and earth are full of Thee,
Heaven and earth are praising Thee,
O Lord Most High.
Our heavenly Father, we thank Thee for the Sunday school lesson now that's stirred our hearts. May we gird ourselves this morning and go from prisons of unbelief and be free as we walk. We know the Angel of the Lord will go before us, confirming the Word of God, and free everyone of us from the prisons of fear, and sickness, and distress, and disease, and afflictions, for God has promised to. Every one that's shut up in them kind of conditions this morning, may the Light of God shining upon them just this very day and may they go from here a well person.
Thank you for the message and for your works for the leadership of the Holy Spirit. Grant these blessings, Father, and now be with us in the preaching service of this morning for the little short message coming up. We ask in Christ's Name. Amen.
E-9 Un tā, vēl tikai mazu brītiņu. Tie, kuriem ir jādodas prom, ziniet, vienkārši pastāvēsim, kamēr mēs nodziedāsim kādu psalmu, un tie... “Paņem dārgo Jēzus Vārdu”. Tie, kuriem ir jāiet, varat doties prom. Tie, kuri var palikt vēl trīsdesmit minūtes, mēs priecāsimies, ja jūs paliksiet. Labi.
Jēzus dārgo Vārdu tagad,
Paņem cieši, sāpju bērns,
Pagriezieties un paspiediet roku kādam jums blakus.
Nes to līdzi zemē plašā,
Viņš dos mieru dvēselei.
Dārgais Vārds, Dārgais Vārds, salds ir man!
Prieks līdz Debesīm lai skan;
Āmen. Apsēdieties, un lai Tas Kungs jūs patiešām bagātīgi svētī. Es tikko kā ievēroju, ka mums šeit ir “Ticības Vēstnesis”, tā mazā programma, avīzīte, kas ir brālim Jāzepam Bozē Čikāgā, ļoti jauks brālis. Mēs vienmēr... Man ar viņu ir ļoti laba sadraudzība. Mēs labi pavadām laiku ik reizi, kad atbraucam uz Čikāgu. Un atkal biju pie viņa pirms pāris dienām. Un tie ir par brīvu. Vienkārši atnāciet un paņemies sev kādu, kad dievkalpojums būs beidzies. Tie stāvēs, lūk, šeit.
E-9 Now, for just a couple of moments. Those who have to go now, let's just stand while we sing a hymn, and those... Take the Name of Jesus With You. Those who have to go can be dismissed. Those who can stay for another thirty minutes we'll glad for you to stay. All right.
Take the name of Jesus with you,
Child of sorrow and of woe
(Turn right around and shake hands with somebody by you.)
It will joy and comfort give you,
Take it, then, where'er you go.
Precious name, (Precious name.) O how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven.
Amen. Be seated, and the Lord bless you all real richly good. I just noticed we got some of the "Herald of Faith" here, the little program, little paper of Brother Joseph Boze in Chicago, a very fine brother. He always... We have to preach fellowship one with another. We have a good time ever time to Chicago. Just with him a few nights ago again. And they're free. Just come and get you one after the service is over. It's laying down here.
E-10 Un tā, mēs ļoti priecājamies, ka daudzi no jums joprojām turas pie Kristus. Un tagad es aizņemšu tikai nelielu brītiņu no jūsu laika. Man vienkārši gribētos kaut ko pateikt, jo es taču esmu šeit pie jums.
Es esmu noguris, man ir vāja balss, un man bija vairākas lielas sanāksmes. Indianapolisā bija liela, smaga sanāksme, un tovakar mēs bijām tik laimīgi redzot, kā simti nāca cauri tam lūgšanu namam, kur sēdēja aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, nāca priekšā, lai tovakar atdotu savu sirdi Kristum.
Un Rasels Fords un pārējie, viņi bija tādā sajūsmā. Un...un tas darbs, ko iesāka Keidls, brālis Keidls pirms daudziem gadiem, joprojām turpinās. Ziniet, man gribētos, lai arī man kādreiz būtu tamlīdzīga vieta. Tā ir viena no varenākajām vietām, kādas es esmu redzējis, tas ir, kā tas bija izveidots. Un tajā vienkārši kaut kas ir. Varbūt es esmu temperamentīgs. Kad es redzu varenu darbu, ko kāds ir uzsācis, man tas simpatizē.
E-10 Now, we're happy to see many of you still holding out to Christ and now, just for a few moments of your time. I would like to speak just something because of being here with you. I'm tired. My voice is low, and I've had some big meetings. In Indianapolis was a great heavy meeting, and that night we were so happy to see hundreds walk down through that tabernacle, around ten thousand people seated, come down to give their hearts to Christ on this night. And Russell Ford and them, how they was thrilled. And--and the work that Brother Cadle started years ago, still going on.
You know I'd like to have a place liken unto that some time. It's one of the greatest place I've had...?... just how it was fixed, that there's just something about it. I may... I guess I'm temperamental. When I see a great work that someone has started, I have a feeling for that.
E-11 Un tā, es esmu aizsmacis. Bet mēs bijām kalnos, mēģinot tikt līdz vienai slimai sievietei, mūsu draudzenei, tur tālu Kanādā. Mēs jau teju vai šķērsojām robežu, kad es saņēmu ziņas par to, ka mans brālis mirst, un mēs devāmies atpakaļ. Un mēs braucām visu to dienu un visu to nakti, mēs nosēdējām tajā mašīnā desmit dienas. Tāpēc varat iedomāties, kāda šorīt ir mana pašsajūta un...
Taču es vēlreiz jums visiem pateicos par lūgšanām par manu brāli, jo viņš, šķiet, atkal ir ceļā uz atveseļošanos. Dievs dod viņam vēl vienu iespēju, un tāpēc es...es pateicos jums, un es slavēju Dievu par visu.
Vēl ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi. Tuvojas vispasaules tūre. Man sejā mirdz Āfrika un visvisādas vietas, tāpēc es nezinu, kur doties, it visur, it visur. Un tieši tagad tiek organizētas aptuveni, vismaz desmit vai vairāk lielas, ārkārtējas konferences, un visi aicina atbraukt. Nākošajās divdesmit četrās stundās man ir jāpieņem kaut kāds lēmums, tāpēc...nākošajam solim, tāpēc lūdziet par mani. Lūdziet par mani, un man...man ir vajadzīgas jūsu lūgšanas.
E-11 Now, being hoarse, and we've been up in the mountain trying to get to a sick woman, a friend of ours way up in Canada. We was just ready to cross the border when I heard the news that my brother was dying and returned back, and we drove for day in and out and night in and out. We've been ten days setting in that car. So you can imagine how I feeling this morning and...
But I'm thankful to you all again for praying for my brother, 'cause he, looks like, is on his road to recovery again. God giving him another chance, and so I--I thank you, and I'm praising God for all things.
Many big decisions yet to make. The worldwide tour coming up, Africa shining in the face; and places everywhere till I don't know which to turn, everywhere, everywhere. And there's about at least ten or more great outstanding conferences setting right now, and each one calling to go to. I got to make some kind of decision in next twenty-four hours, so--for the next move so pray for me. Pray for me. And I--I need your prayers.
E-12 Es ceru, ka jums šeit priekšā ne pārāk stipri traucē tas, ka uz brītiņu ir izslēgts ventilators.
Savā dzīvē es...es daudz ko esmu pārdzīvojis, būdams izbraukumos Tā Kunga dēļ, esmu bijis visdažādākajos apstākļos, slimību un spitālības vidū. Un esmu apskāvis lepras slimniekus un spiedis viņiem roku, un...un kādas tik nebija tās slimības, un apmeklējis viņu izolatorus un nometnes, un visu ko tādu teju vai pa visu pasauli.
Un es...es vairs neesmu puišelis. Droši vien jūs to zināt, un es virzos uz... Tad es tur nesen izdzirdēju par brāli Bosfortu, kuram ir gandrīz deviņdesmit gadu, un viņš... Kad es biju Indianapolisā, viņš bija dabūjis sirdī asins trombu. Viņš jau bija nāves agonijā sirds dēļ, zaudēja samaņu. Bosforta kundze pazvanīja, lai es par viņu palūgtu.
Es devos turp, un mēs to paziņojām un sākām lūgties. Nākošajā dienā viņš man pazvanīja un sacīja: “Man kaut kā gribētos pabūt pie tevis sanāksmē.” Nu, jā. Tad es jūtu, ka šis četrdesmit septiņu gadu vecums, ka man būtu par sevi jākaunas, taču es vienkārši... Tā, droši vien, ir tā cilvēcīgā daļa.
Ak, cik tas ir vērtīgi un brīnišķīgi! Nekas nelīdzināsies glābšanai, kad tu esi glābts! Taču jūs neaptverat, draugi, esmu pārliecināts, ka velns ar visiem spēkiem cenšas jums neļaut (viņš tā dara man) apjaust, kāda ir dvēseles vērtība. Vai jūs vispār spējat iztēloties, kas tas ir un ko nozīmē mūžība, un cik ilgi jūs būsiet tādā stāvoklī? Vai jūs apjaušat, ka šis ir tas laiks, kad jūs pieņemat lēmumu visai mūžībai?
E-12 I hope shutting that fan off didn't bother you all here on the front too much for a minute. I--I've been exposed to so many things in my life of traveling for the Lord and all kinds of conditions, and diseases, and leprosy. And I've hugged lepers, and shook their hands, and--and every kind of a disease, and went into isolation wards and camps and everything around the world nearly, and I--I--I'm not a boy any more. I guess you know that, and I'm getting up towards...
Then I hear Brother Bosworth the other day there almost ninety years old, and he... When I was in Indianapolis, he had a blood clot run into his heart. He had death struggles in his heart, unconscious. Mrs. Bosworth called. I had prayer for him, went over there, and we announced it, and started praying. Next day he called me up and said, "I'd like to be in a meeting with you some time." Then I feel like that here forty-seven years old, I ought to be ashamed of myself but I just... It's just the human part I guess.
Oh, how valuable it is and how wonderful. Nothing like being saved, to being saved, but you don't realize, friends, I'm sure that the devil keeps that away from you as much as he can (he does from me) to realize what the value of a soul is. Did you ever just imagine what it is, and what eternity means, and how long you're going to be that way? Do you realize this is the time when you make your decision for eternity?
E-13 Pagājušā svētdienā pie jums šeit, manuprāt, es sludināju par paļāvību, par spēku, ko Dievs ir apsolījis, un jūs iepriekšnolēmis, un aicinājis jūs pirms pasaules radīšanas, un ierakstījis jūsu vārdu Savā Grāmatā. Jums ar to nebija nekāda sakara, to izdarīja Dievs. Vai tad tas nav brīnišķīgi? Tas Jērs tika nokauts pirms pasaules radīšanas, bet, nu, tas īstenojās tikai četrus tūkstošus gadus vēlāk, taču, kad Dievs to izrunāja, tad Viņam bija tas jādara, jo Viņam ir jātur Savs Vārds, taču vienlaicīgi tas Jērs bija uzrakstīts jūsu...jūs bijāt uzrakstīti līdz ar Viņu. Mūsu vārdi netika ierakstīti Jēra Dzīvības Grāmatā tovakar, kad mēs atnācām pie Kristus, bet pirms pasaules radīšanas, tā ir teikts Bībelē. Tāpēc, lūk, kas ir tā garantija, un brālis šorīt par to runāja šajā apbrīnojamā svētdienas skolas lasījumā.
E-13 Last Sunday, a week, we had here, I believe I preached on the assurance, the power that God had promised and ordained you and called you before the foundation of the world and put your name in His Book. You had nothing to do with it. God did it. Isn't that wonderful? The Lamb was slain before the foundation of the world and why? It never happened till four thousand years later, but God when He spoke it, He had to do it, 'cause He has to keep His Word, and the same time that the Lamb was wrote down your... You were wrote with Him. Our names were written in the Lamb's Book of Life, not the night we come to Christ, but before the foundation of the world, the Bible said. So that's the assurance, and brother touched on that this morning in this marvelous Sunday school reading.
E-14 Un tā, vienkārši izlasīsim kaut kādu Rakstu vietu, vienkārši tādai nelielai... Es gribu... Vienkārši man kaut kas ir uz sirds. Man vienkārši gribētos par to brītiņu parunāt, un tad mēs dosimies prom un gaidīsim kalpošanas atkal šovakar. Un tā, nesen, kad biju ceļā, man sirdī atnāca vēstījums, un es gribu, ja Dieva griba, ja es atgriezīšos šurp nākamsvētdien no rīta, sākumā izteikt to šajā dievnamā. Vienkārši man uz sirds ir kaut kas par to laiku.
Es devos uz vienu vietu paēst, un es nodomāju: “Vai tiešām es jūku prātā? Kas ar mani notiek? Es nevaru ciest to mūziku un visu to drazu, kas viņiem ir šodien, tās muļķa sievietes, kuras dzied: 'No mūsu ziloņkaula pilīm' un visu ko tādu.” Es sacīju: “Droši vien kaut kas nav ar mani kārtībā.”
Bet Svētais Gars pateica: “O-o, nē! O-o, nē! Ja tu mīli pasauli jeb pasaules lietas, tad Dieva mīlestības pat nav tevī.
Tāpēc es nodomāju: “Nu, tādā gadījumā es negribu pielāgoties šai pasaulei. Tā tas ir.”
Un tad Svētais Gars man sāka atklāt šo vēstījumu. Šorīt man nepietiktu tam laika. Turklāt es esmu ļoti noguris. Iespējams, ja Kungs ļaus, nākamsvētdien no rīta, ja mēs joprojām būsim uz vietas... (Man šonedēļ ir jādodas dažos braucienos) ...taču, ja es joprojām būšu šeit nākamsvētdien no rīta, ja Dievs dos... (Brālis Nevils to paziņos savā translācijā sestdien) ...mēs būsim šeit un pacentīsimies izteikt to vēstījumu. Un es gribu pamēģināt to kaut kā izteikt. Tas ir šīs dienas, stundas, laika Evaņģēlisks vēstījums.
E-14 Now, let's just read for a Scripture somewhere just for a little... I want... Just something that's on my heart. I just like to speak it for a few moments, and then we'll dismiss and expect the services again tonight.
And now, I got a message on my heart coming down the other day that I want, if God willing, if I'm back here next Sunday morning to bring it to the Tabernacle for the first. Just something that's on my heart of the time I went into a place to eat, and I thought, "Well, am I going crazy? What's the matter with me?" I can't stand these musics and all this here stuff that they have today, these silly women singing, "Down Out of Our Ivory Palaces," and all this. I said, "It must be something wrong with me."
And the Holy Spirit said, "Oh, no. Oh, no." You see the love of the world or the things of the world, the love of God is not even in you.
So I thought, "Well, I don't want to get adjusted then to this world. That's..." And then the Holy Spirit begin to reveal this message to me. I wouldn't have time this morning. I'm too tired. Besides, maybe the Lord willing next Sunday morning if we're still around... I've got some trips to make this week, but if I'm still around next Sunday morning, God willing. Brother Neville will announce it on his broadcast on Saturday, and we'll be in and try to bring this message. And I want to try to bring some with it. It's a Gospel message of the day, hour and season.
E-15 Kad pirms sešiem mēnešiem es paredzēju, ka šis bija noslēdzošais gads Amerikai, un mēs paskatīsimies, vai tas saskan ar Evaņģēliju vai nē. Šis ir tas laiks, kad ar viņu būs cauri. Tieši šogad viņa ies uz augšu vai uz leju. Tā tas ir.
Un tā, jūs, bērniņi, es gribu, lai jūs paņemat līdzi kādu papīra gabalu un ierakstiet to savas Bībeles vāka lapā, un, kad brāļa Branhama droši vien vairs nebūs, jūs redzēsiet, vai man bija taisnība vai nē. Saprotat? Un jūs redzēsiet, vai Tas Kungs joprojām runā uz mani vai nē. Saprotat?
Un tā, vēstule Romiešiem 4. nodaļa, turpinājumam es vienkārši gribu izlasīt Vārda fragmentu.
Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas, Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis?
Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā.
Jo ko saka raksti? "Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību."
Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.
Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.
Un lai Tas Kungs pievieno Savas svētības Vārdam.
E-15 When I predicted six months ago that this was the closing year for America, and we'll see whether it is according to the Gospel or not. This is the time when she's gone. It's either going up or down this year. That's right.
Now, you young children, I want you to bring you a piece of paper and write it in the flyleaf of your Bible that when Brother Branham's done passed on perhaps, you see whether I was right or wrong. See? And you'll know whether the Lord still speaks or not. See?
Now, in Romans the 4th chapter I want to read just for a portion of Word to continue on.
What shall we say then that Abraham our father... pertaining to the flesh, has found?
For if Abraham were justified by works, he has whereof to glory; but not before God.
For what saith the scripture? Abraham believed God, and it was counted unto him for righteousness.
Now to him that worketh is the reward not reckoned of grace, but of debt.
But to him that worketh not, but believeth on him that justified the ungodly, his faith is counted for righteousness.
And may the Lord add His blessings to the Word.
E-16 Un tā, šī nelielā tēma, ja to var šādi nosaukt, par kuru es gribu ar jums parunāt, saucas “Dievišķā mīlestība”. Un, kad Dievišķā mīlestība ir projicēta un sasniedz savu galamērķi, tās vietu ieņem suverēnā žēlastība. Saprotat? Un tā, vai varat par to aizdomāties? Lūk, pārdomājiet to, lai jūs varētu to pamatīgi izprast. Saprotat? Kad Dievišķā mīlestība ir atspoguļota un sasniedz savu galamērķi, tad kontroli pārņem suverēnā žēlastība.
Lūk, tas ir...tas ir neparasti, taču cilvēki... Cilvēku tips un ko mēs darām mūsu saskarsmē ar citiem... Lūk, mums visiem ir jāatzīst šie fakti, ka ir cilvēki, kuriem blakus tev vienkārši patīk atrasties, bet ir cilvēki, kuri ir jauki cilvēki, un tu viņus mīli, un tomēr tajā cilvēkā ir kaut kas, ka tev vienkārši...tev vienkārši ir grūti būt viņiem blakus.
E-16 Now, the little subject if we should call it so, that I wish to speak to you about is "Divine Love" and when Divine love has been projected and comes to its destination, sovereign grace takes its place. See? Now, can you think of that? Now, ponder over it so you get real close now. See? When Divine love is projected and comes to its destiny, then sovereign grace takes over.
Now, it's a--it's a strange thing that how that people... The type of people and what we do in our associations... Now, we all have to face these facts that there is people that you just love to be around, and there's people that's fine people, and you love them, but yet, there's something about the person that you just--you just can't hardly stay around them.
E-17 Lūk, mēs te runājam par faktiem. Un tā, lieta ir tāda, ka šis indivīds (vīrietis vai sieviete) pats rada šo atmosfēru. Tāpēc ka tu esi miniatūrs radītājs, jo jūs esat Dieva dēli un meitas. Nav nozīmes, cik dziļi grēkā jūs esat iegrimuši, jūs joprojām esat Dieva dēli un meitas, jo...jūs esat krituši, deģenerējušies savā dvēselē un prātā, taču Dievs ir jūsu Radītājs, un jūsu pagrimuma stāvoklī jūs esat zuduši, pazudinātas Dieva radības, kurus pārvalda velns. Tā tas ir, taču joprojām jūs esat Dieva dēli un meitas. “Viņš negrib, lai kāds no jums aizietu bojā, bet lai visi nāktu pie atgriešanās.” Saprotat? Un Viņš ir izdarījis visu, kas...kas vien iespējams, jo to varēja izdarīt tikai Pats Dievs, iedot Savām radībām šo iespēju to pieņemt un kļūt tādiem, kādus Viņš vēlas jūs redzēt, atkal atvest jūs pareizajā stāvoklī. Un neviens cilvēks...
Lūk, te nu tas ir, un tas ir diezgan asi, taču neviens cilvēks nav veselīgā psihiskā stāvoklī, kamēr viņš nav pieņēmis Kungu Jēzu. Tie ir dziļi vārdi, bet tā ir patiesība. Neviens cilvēks nav psihiski vesels, kamēr viņš nav pieņēmis Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Tas izklausās dīvaini, bet tā saka Bībele. Protams, tā ir taisnība.
E-17 Now, we want to talk of facts. Now, the reason that is, is because of the atmosphere that the individual himself or herself creates. Because you are a miniature creator, because you're sons and daughters of God. No matter how far you stooped in sin, you're still sons and daughters of God, because you're fallen, degenerated in your soul and mind, but God is your Creator and in your fallen estate you are a lost, undone creation of God dominated by the devil. That's right, but still you're sons and daughters of God.
He's not willing that any of you should perish but all might come to repentance. See? And He's done everything that--that lays possible, for the only God Himself could do this, to give the--the opportunities to the creatures of His to accept and to be what He wants them to be, back in your right estate again.
And no person... Now, here it is and it's pretty sharp. But no person is in their right mental status until they have accepted the Lord Jesus. That's a deep word, but that's the truth. No person is mentally right until they have accepted Christ Jesus as personal Saviour. That sounds... But it's the Bible. Certainly, that is true.
E-18 Viņš ir Tas, un jūsu radītajā būtnē... Un tā, darot to, jūs būsiet jukuši šīs pasaules acīs, jo jums ir jāiziet no tās atmosfēras, kurā jūs atrodaties, un jāieiet citā atmosfērā. Kad jūs to darāt, Dievs paceļ jūs augšup no šīs pasaules, un jūs dzīvojat Debesu atmosfērā. Saprotat? Un tad šai pasaulei jūs vienkārši esat tās pretstats. Saprotat? Un tas ir pretstats pasaulei. Saprotat?
Un tā, jūs gribat, lai Kristus jūs paceļ tajā atmosfērā, kurā jūs esat laimīgi, mierīgi, un tad tajā jūs radāt situāciju...
Lūk, ļoti bieži mēs draudzēs... Varbūt tas šķitīs dīvaini, taču, ja vien jūs pavērosiet... Lūk, tas ir draudzei, tas ir cilvēkiem. Cilvēki pārņem viens otra garu tā vietā, lai dabūtu Svēto Garu. Atnāciet uz cilvēku grupiņu un pavērojiet, kā uzvedas tas cilvēks, un...un tie cilvēki, kas nāk uz to sanāksmi, uzreiz redzēsiet, ka viņi izturas vienādi. Jūs vienmēr...
Paņemiet labu sievieti un sliktu vīrieti – vai nu viņš...viņa...vai nu viņš kļūs par labu vīrieti, vai arī viņa par sliktu sievieti. Un tajā atmosfērā, kurā jūs dzīvojat, jūs atspoguļojat [projicējat] saviem biedriem, kas jūs esat.
E-18 He is the one, and in your created being... Now, you'll be crazy to the world when you do that, because you have to come out of the atmosphere you're in into this other atmosphere. When you do that, God lifts you right up from the world, and you live in a heavenly atmosphere. See? And then to the world, you're just contrary to what that is. See? And this is contrary to the world. See? Now, what you want to do is be lifted up by Christ into a--an atmosphere to where you are happy, peaceful, and then in there you create a situation... And now many times we in churches... This may seem strange, but if you'll just watch it... Now, this is for the church. It's for the people.
The people get one another's spirit, in the stead of getting the Holy Spirit. You go into a group of people, and you watch the way that a person acts, and--and them kind people that come into that congregation the first thing you know they act the same way. You add, or... You take a good woman and a bad man, and he will either... She'll... He will either become a good man or her a bad woman. In the atmosphere that you live in, you project to your associates what you are.
E-19 Tādā gadījumā, kādiem gan mums ir jābūt cilvēkiem, ja jau mēs esam kristieši? Kādā mums ir jādzīvo atmosfērā? Mums ir jābūt mierinošā, nomierinošā, dziedinošā atmosfērā, visu laiku esot ar sirdi lūgšanā, ar dziļu mīlestību pret katru cilvēku, ar ko mēs saskaramies...
Es gribu pateikt šai nelielajai draudzītei, kura par mani lūdz, par vispasaules misionāra braucieniem – lūk, kur ir mani panākumi lūgšanā par slimajiem. Ja es nevaru izjust cilvēka slimību, tad parasti no tā nav nekāda labuma. Ir tik ļoti tajā jāieiet, līdz vienkārši...un tu pats to jūti.
E-19 Then what type of people ought we to be if we're a Christian? What type of an atmosphere should we live in? In a consoling, soothing, healing atmosphere we should live in, with our hearts constantly in prayer with a deep love for ever person we come in contact with...?...
If I say this to the little churches prayed for me for the world missions, that's my success in praying for the sick. If I can't get right down into the feeling of the sickness with the person, it usually doesn't do any good. You've got to come right down till it's just... and you feel it yourself.
E-20 Lūk, pirms kāda laika viens pavecs meksikānis tur uz platformas, kad viņš uzskrēja uz platformas ar stipru ticību, viņš nokrita pie zemes, izvilka savu rožukroni. Un es...es pateicu viņam: “Tas nav nepieciešams,” caur tulku, brāli Espinozu. Tāpēc viņš piecēlās. Viņš stiepa savas rokas uz visām pusēm, un viņš sāka kaut kur iet. Viņš bija akls. Es paskatījos uz viņu. Es paskatījos uz tām vecajām, grumbainajām kājām, varbūt nekad dzīvē viņš nebija nēsājis kurpes. Es paskatījos uz savām kurpēm, lai redzētu, vai tās viņam derētu. Es būtu viņam iedevis savas kurpes. Viņš bija akls. Kad es paskatījos, viņš plecos bija platāks. Tas vīrs, manuprāt, svēra vairāk par divsimt mārciņām. Viņš nevarētu uzvilkt manu žaketi.
Un, kad viņš tur stāvēja, ar sirmiem matiem, es iedomājos par savu tēti. Es nodomāju: “Ja tētis būtu dzīvojis līdz aptuveni šim laikam, viņš būtu apmēram tikpat vecs kā šis, apmēram sešdesmit piecus vai septiņdesmit gadus vecs,” un es iemīlēju to vīru tā, ka es aizdomājos, ka varbūt viņš nekad dzīvē nav ēdis labu maltīti, varbūt nekad dzīvē pie galda nav sēdējis,” un visu ko tādu, un turklāt vēl staigā tumsā.
Tad kaut kas ienāca manā sirdī: “Dievs, esi žēlīgs! Viņš taču ir cilvēks, viņš taču ir brālis!” Un, kad tas atnāk, tad kaut kas notiek. Apkārt kaut kas sāka darboties, un tas...tas tika projicēts tam cilvēkam.
E-20 Here sometime ago an old Mexican man down there on the platform, when he run to the platform, much faith, he fell down and grabbed out his rosary. And I--I told him, "It's not necessary," and through the interpreter, Brother Espinosa. So he raised up. He put his arms around, and he begin going some way. He was blind. I looked at him. I looked at them old wrinkled-up feet, probably never wore a pair of shoes in his life. I looked at my shoes, see if they'd fit him. I'd give him my shoes. He was blind. When I looked, he was a wider across the shoulders. This man weighed two hundred and something I guess. He couldn't have wore my coat. And as he was standing there and the gray hair, I thought of my daddy. I thought, "If daddy would've lived to be about this age, he'd been about the same aged man as this--around sixty-five or seventy years old, and I entered into a love of that man.
The way that I thought, maybe never had a decent meal in his life, maybe he never set down at a table in his life and all this, and then walking around in darkness." Then something come into my heart. God be merciful. He's a man. He's a brother. Then when that strikes, there's something went on. There's a creation moved around, and it--it projected to this person.
E-21 Pēc brīža es izdzirdēju, kā viņš izkliedz kaut ko man pār plecu, un viņš kliedza: “Es redzu! Es redzu!” Kas tas bija? Svētais Gars bija atspoguļojis tajā vīrietī Dievišķo mīlestību, līdzjūtību, un tādā veidā ceļa beigās, kad viņš nevarēja...vairs neko nevarēja izdarīt, un mīlestība ieņēma savu vietu, un mīlestība satikās ar mīlestību; tad sāka darboties suverēnā žēlastība, un Dievs caur suverēno žēlastību atjaunoja tam cilvēkam redzi. Saprotat? Pirmkārt, tev ir jāieiet tajā visā.
Tieši tā ir jārīkojas ar grēcinieku. Daudzi cilvēki lūdz par grēciniekiem. Tas ir labi, taču ne jau tā ir jāiemanto grēcinieks. Grēcinieka iemantošana ir tavs darbs. Tu neiegūsti viņu, lūgdamies par viņu. Tu iegūsti...iegūsti viņu, runādams ar viņu un iepazīstinot viņu ar Kristu. Tas ir tavs darbs. Tas ir tavs pienākums iemantot grēciniekus, runājot ar viņiem un atspoguļojot viņiem Dieva mīlestību caur Dieva Vārdu, kas iemanto grēcinieku.
E-21 In a few moments I heard him hollering something over my shoulder, and he was hollering, "I can see. I can see." What was it? Divine love, sympathy had been projected by the Holy Spirit into this man, and by that at the end of the road where he couldn't... Nothing could be done, and love had taken its place, and love had met love; then sovereign grace went to work, and God through sovereign grace restored the sight to the man. See?
First you have to enter into that spot. That's the way you have to do to a sinner. Many people pray for sinners. That's all right, but that's not the way to win a sinner. It's your business to win the sinner. You don't win him by praying for him. You win-win--win him by talking to him and introducing to him Christ. That's your business. That's your duty is to win sinners by talking to them, and projecting to them the love of God through the Word of God that wins the sinner...?...
E-22 Kāds saka: “Nekad neesmu gājis uz baznīcu. Bet man patīk tā sieviete. Man patīk tas puisis.” Saprotat? Tāpēc ka tu viņus iemanto. Ja tu paliktu mājās un tik vien kā lūgtos par grēcinieku un vispār nekontaktētos ar viņu, gandrīz neko nevarētu izdarīt, bet tev ir jālūdz un tad jādodas. Tā tas ir. Ejiet un dariet to. Lūk, šīs mīlestības atspoguļošana.
Lūk, pirms pāris dienām es klausījos kāda liela arklu ražotāja liecību, viņš stāvēja uz platformas. Nu, tur sēdēja uzņēmēji no visas pasaules, sēdēja uz tās platformas, un šis arklu vīrs. Viņš piecēlās. Viņš sacīja: “Nu, es nezināju, ka man bija vajadzīga operācija.” Es mīlu to vīru, un viņš ir liels brāļa Roberta, mana drauga, sekotājs, un tāpēc tad... Viņš sacīja: “Kad es uzzināju, ka esmu slims un ka man bija akmeņu problēma, nierakmeņi... Tā sanāca, ka es pusdienoju kopā ar brāli Oralu,” un sacīja, “brālis Orals piecēlās un sacīja: 'Un tā, brāli, es...es redzu, ka tu esi ciešanās,' viņš sacīja, 'tāpēc es...es par tevi palūgšu.'”
Un tas sacīja: “Nu ko, slava Tam Kungam! Es tieši gribēju tev to pateikt, brāli Oral.” Un sacīja, “Orals pienāca un uzlika savas rokas viņa nierēm, un sacīja: 'Es apsaucu to nierakmeni, un lai tas nekavējoties atstāj šo vīru.'” Un sacīja: “Kad viņš to izdarīja,” sacīja, “man kļuva vieglāk.” Un sacīja: “Pēc īsa laiciņa tas atkal atgriezās.”
E-22 Someone say, "I never did go to church. I sure like that woman. I like that fellow." See? Because you're winning them. If you stayed home and just prayed for the sinner and never went to contact him, there's very little can be done, but you've got to pray and then go. That's right. Go and do it.
Now, the projecting of this love. Here a few days ago I was listening to a testimony of a---a great plow manufacturer standing on the platform. Well, there set businessmen from around the world, setting on the platform, and this plow man. He got up. He said, "Well, I didn't know why I had to be operated on." I love the man, and he's a great follower of Brother Roberts, my friend and so then...
He said, "When I found out that I was getting sick and having stone trouble--kidney stones... I happened to eat dinner with Brother Oral," and said, "Brother Oral got up, and said, 'Now, brother, I--I see that you're in distress,' so he said, 'I'm--I'm going to pray for you.
And he said, "Well, praise the Lord. I just wanted you to say that Brother Oral," and said, "Oral come over and put his hands on his kidneys, and said, 'I rebuked this kidney stone and to leave this man immediately.'" And said, "When he did it," said, "I got relief." And said, "Just a little while it come back again."
E-23 Sacīja: “Es atkal devos pie brāļa Orala.” Un sacīja: “Viņš atkal palūdza, un man kļuva vieglāk.” Taču sacīja: “katru reizi, kad tas atsākās, kļuva vēl sliktāk.”
Un viņš sacīja: “Tad, nākamais, par ko es iedomājos: 'Ja vien es varētu aizbraukt,' viņš sacīja, 'pie brāļa Branhama un nostāties viņa priekšā, un Svētais Gars tad atnāktu pie viņa un pateiktu man, kāpēc es netiku dziedināts, kad par mani palūza brālis Orals.'”
Un tā, viņš devās ceļā un viņš atbrauca uz Luisinānu. Es biju tur kalpošanās un es nostāvēju viņa priekšā divdesmit minūtes. Svētais Gars klusēja, pilnīgi neko nepateica. Es palūdzu par viņu, un viņš pateica, ka viņš jūtas labāk, un viņš aizbrauca. Pēc tam viņš sanervozējās, satraucās, viņš gāja no vienas vietas uz otru. Visi par viņu lūdza, par viņu lūdza. Un viņš mīlēja To Kungu.
Taču visbeidzot nonāca līdz tam, ka viņu aizsūtīja pie Maijo ārstiem. Maijo viņu izmeklēja un pateica: “Iespēja izdzīvot jums ir viena no tūkstoša. Ir sākusies infekcija. Jums viss ķermenis ir saindēts un urēmisks,” un es neatceros kas vēl. Pateica: “Jums ir viena iespēja no tūkstoša.” Tāpēc viņš sacīja: “Es to pieņēmu.” Viņš sacīja: “Es lūdzos: 'Ak, Dievs, Tu zini, ka es Tevi mīlu, un es vērsos pie visiem Taviem kalpiem.”
Un viņš noriskēja, un viņi to iemidzināja. Un sacīja, ka tad, kad viņš pamodās tai istabā, viņš sacīja, ka istabā mirdzēja Gaisma, un viņu ieskāva Dieva Godība.
Un ārsti bija pārsteigti. Viņi ienāca un sacīja: “Nu, kas šeit notika?”
“Nu,” sacīja viņš, “man gribas braukt mājās.”
Kas tas bija? Redziet, viņš bija uzbūvējis savas cerības uz: “Ja kādreiz ar mani kaut kas notiks, es došos pie brāļa Roberta. Ja tas cietīs neveiksmi, es došos pie brāļa Branhama,” un tomēr viņš mīlēja Kungu Jēzu.
E-23 Said, "I went again to Brother Oral." And said, "He prayed again, and I got relief." But said, "Every time it come back, it come worse." And he said "Then the next thing I thought of, 'If I could go down,'" he said, 'to Brother Branham and could stand before him, and the Holy Spirit would come to him, he would tell me then why that I didn't get healed when Brother Oral prayed for me.'"
So he made his way out, and he come to Louisiana. I was in services there, and I stood before him for twenty minutes. The Holy Spirit was mute, didn't say a thing. I prayed for him, and he said he felt better, and he come on down. Then he went... Getting nervous and excited. He went from place to place. Everybody prayed for him, prayed for him. And he loved the Lord, but finally got to a place, that he was shipped him off to Mayo's. Mayo's looked him over and said, "You got one chance out of one thousand of living. It's set up an infection. Your whole body's poisoned and uremic," and I forget what all. Said, "You got one chance out of one thousand."
So he said, "I took it." He said, "I prayed, 'O God, You know I love You, and I've went to all Your servants." And he took the chance, and they put him to sleep. And said, "When he woke up in the room," he said, "There's a light shining in the room, and the glory of God was all around him, and the doctors was astonished. They come in and said, 'Well, what's happened here?'"
"Why," he said, "I feel like going home." What was it? See, he'd built his hopes upon: "If anything ever happens to me. I'll go to Brother Roberts. If that fails, I'll go to Brother Branham," and yet he loved the Lord Jesus.
E-24 Dievam vajadzēja ļaut tam visam izgāzties, lai viņš tur gulētu savā gultā, un kad pat ārsts sacīja: “Mēs neko nevaram izdarīt.” Āmen.
Kad Dievišķā mīlestība bija nonākusi līdz galam, iejaucās suverēnā žēlastība un ieņēma tās vietu. Viņš darīs to katru reizi. Ja tavi vadmotīvi ir pareizi, tavas izvēles ir pareizas. Ja tev būs Dievišķā mīlestība un tu ticēsi, iesi uz priekšu, ne par ko nešauboties, kad nonāks līdz tam, ka izskatīsies, ka ir pienākušas ceļa beigas, tad kontroli pārņems suverēnā žēlastība.
Es taču pats esmu redzējis, kā tas darbojas! Cik daudz tā ir bijis manā dzīvē! Un nevis tikai caur teoloģiju vai nevis caur kaut kādu...kāda cita pieredzi. Es šodien ļoti priecājos, ka varu runāt no personīgās pieredzes, zinot, ka tā ir patiesība. Tad kāpēc lai mēs baidītos? Ja mēs zinām, ka Kristus mīlestība dievišķā veidā atrodas mūsu sirdī, ka mēs esam pārgājuši no nāves Dzīvībā, tad nekādiem elles dēmoniem nav nekādu iespēju ienākt, pat ne nāvē, ja turpināsiet būt tajā mīlestībā un ticībā. Tas ir gluži kā mazs bērniņš. Paņemsim par piemēru bērniņu... Es parādīšu jums, lai mazie draudziņi var to saprast.
E-24 God had to let everything else fail, till laying there on his bed, and even when the doctor said, "We can't do nothing." Amen. When Divine love had come to its end sovereign grace stepped in and took its place. He will do it ever time. If your motives are right, your alternatives are right. If you'll have Divine love and believe, walk forward, doubting nothing, when it comes to look like the end of the road has come, then sovereign grace takes over then.
How I have seen it work. How most within my own life, and not by just a theology, or not by some kind of a--a... somebody else's experience. I'm so glad today that I can talk from a personal experience to know that that is the truth. My own experience, as long as we know the love of Christ is resting Divinely in our hearts, that we've passed from death unto life, all demons out of hell hasn't got a chance of moving it. Even the...?... If you'll continue in that love and faith, it's just like a little baby. You take a little baby out... Show him it's just a little fellow can get it.
E-25 Lūk, šeit mums priekšā sēž Kellijas kundze. Reiz kāds piedzēries kareivis, man šķiet, uzbrauca tur viņiem virsū. Un viņu pacēla tur kā mirušu. Viņi ielika viņu slimnīcā bezsamaņas stāvoklī. Tad vairs nekas nevarēja palīdzēt, un viņa jau mira. Un tomēr Dievišķā mīlestība bija viņas sirdī, viņa tika tam pāri. Todien tur iegāja, un tad tika atspoguļota suverēnā žēlastība, pēc Dievišķās mīlestības. Un, lūk, šorīt viņa sēž mūsu vidū, viņa šodien ir dzīva.
Redziet, tas ir kaut kas, kas notiek. Kad tev vairs nav kur likties, kad aizej tik tālu, kad vairs nevari pakustēties, tad ienāks Dieva spēks caur suverēno žēlastību, tas, ko tu ieraugi.
Paņemiet par piemēru mazu bērniņu, mazulīti, kuram uznāk dusmiņas, lēkmes, un viņi bļauj un spārdās, brēc. Un tad negaidot viņi aiztur elpu. Un tu redzi, kā mamma viņu sagrābj un rausta viņu, un paceļ viņu gaisā, pūš viņam sejā. Lieciet viņu mierā! Vēl nekad medicīnas vēsturē neviens no tā nav nomiris. Viņi nemirs. Viņam vienkārši ir dusmiņas. Viņš mēģina iegūt līdzjūtību. Viņš mēģina panākt kaut kādu izdabāšanu, un tā ir tikai dusmu lēkme. Bet, kad viņa dusmu lēkme aiziet līdz tam, ka viņš aiztur savu elpu tā, ka jau vairs nevar turpināt, tad sāk darboties daba, un viņš atslābst un atkal sāk elpot. Visa jūsu ņemšana rokās un bļaušana tikai padara...brēkšana un pūšana viņam sejā, viņam no tā ir sliktāk.
Tieši tāpat tas ir, kad mēs ceļojam no draudzes uz draudzi, no staba uz mietu, no dziedināšanas dievkalpojuma uz dziedināšanas dievkalpojumu. Brāli, paņem mīlestību un dodies uz priekšu, līdz tu nonāksi ceļa galā! Dievs projicēs suverēno žēlastību, kad tu nonāksi tā ceļa galā! Kad mīlestība ir sasniegusi savu mēru, tad Dievam ir pienākums. Kad tu esi nonācis līdz galam, un cilvēki ir nonākuši līdz galam, tad kontroli pārņem žēlastība. Tāda ir Dieva daba, šādi darīt. Es taču pats to esmu redzējis! Kā tad, kad es biju...
E-25 Here's Mrs. Kelly setting here before us. When the drunken soldier, I believe it was, ran into them out there, and she was picked up for dead, and they just put her in the hospital unconscious... When everything had failed, she was...?... And yet with the love of God in her heart she turned over. Went in there that day, and then sovereign grace was projected after Divine love, and here she sets this morning, among us alive today. See, it's something that happened.
When you get to the end of your road, when you get to where you can't move, then it's time God will move in by sovereign grace the thing that you seek. You take a little kid, a little baby. They have little cramps and spasms, and they'll scream, and kick, and holler, and the first thing you know they'll hold their breath, and you'll see a mother grab it, and pet it, and throw it up in the air, blow in its face. Let it alone. There's never been in our medical history one ever died like that. They won't die. He's just having a tantrum. He's trying to get sympathy. He's trying to get some humoring, and it's just a temper spell; and after he gets his temper spell to a place he's held his breath where he can't go no farther with it, then nature steps in, and he relaxes and starts breathing again. All your picking up and screaming just makes hollering and blowing in his face makes him worse.
That's the way it is with us when we travel from church to church, from pillar to post, from healing service to healing service. Glory. Take love and start forward till you get to the end of the road. God will protect...?... When love has met its fill, God's obligated to help. When you've come to your end and man's met their end, then grace takes over. It's God's nature to do so. How I've noticed it, how when I give certain...
E-26 Piedodiet par šādu personīgu liecību, es īsi. Jūs esat lasījuši to grāmatu. Todien tur Portlendā, Oregonas štatā, kad pie platformas pieskrēja tas maniaks, grasījās mani nogalināt. Jūs visi to, iespējams, esat lasījuši tai grāmatā. Kas notika? Dievs sūtīja mani sludināt Evaņģēliju. Tieši to es darīju.
Sapulcējās tūkstošiem cilvēku. Ielas bija pārbāztas ar stāvošiem cilvēkiem, un vairāk kā seši tūkstoši cilvēku bija iekšā; un lija stiprs lietus, un tur stāvēja cilvēki. Viņu sirdis ilgojās, bija izsalkušas. Toreiz vēl neviena nebija darba laukā! Tās sanāksmes bija ļoti piesaistošas. Un viņiem bija jāstumj tevi cauri pūļiem un visu ko tādu policijas pavadībā, lai ievestu tevi iekšā.
Es biju istabā un atvedu tur pie Kristus divus jauniņus virsniekus, tur pārģērbšanās telpā; divus jaunus puišus, kuri strādāja policijā, nedaudz vecāki par divdesmit gadiem. Viena tā puiša māte bija dziedināta iepriekšējā vakarā. Un viņi abi tur nometās ceļos, un es atvedu viņus pie Kunga Jēzus.
E-26 And excuse this personal testimony now for a minute. You've read the book out there that day in Portland, Oregon, when that maniac run to the platform, and was going to kill me. All of you have read that perhaps in the book. What taken place? God sent me to preach the Gospel. That I was doing. Thousands of people were gathered. The streets was standing full and sixty some odd hundred in the inside and it pouring down rain and the people standing there. Their hearts were longing, hungering. That's when no one else was on the field; tinsel was on the meetings, and they'd have to pull you through crowds and everything else and police escort you to get you in.
I'd been to a room and there led two little officers to Christ over in the dressing room, two young boys on the police force in their early twenties. One of their mother's had been healed the night before, and they both bowed there, and I led them to the Lord Jesus.
E-27 Es iznācu uz platformas runāt par ticību. Un negaidot parādījās maniaks, kurš to pēcpusdien bija iesitis vienam sludinātājam uz ielas, aizbēdzis no psihiatriskās slimnīcas, salauza viņa atslēgas kaulu, salauza viņam žokli. Viņam bija mānija nogalināt sludinātājus. Viņš ieskrēja un nodomāja: “Šī ir mana iespēja.” Viņš uzkāpa uz platformas; viņš svēra aptuveni simtu divdesmit kilogramus, vairāk kā divi metri garš, vicinādams visapkārt savas dūres. Viņš sacīja: “Ak, tu, liekuli! Ak, tu, čūska zālē!”
Te nu tas bija. Dieva kalpošana ir kārtībā, cilvēki tiek dziedināti, tūkstošiem tiek izglābti un svētīti, kalpotāji tiek iedvesmoti. Šī lielā atmoda, toreiz pašā savā iesākumā, sāka virzīties pāri visai pasaulei. Tur sēdēja T.L. Osborns (Āmen!), kurš bija iemantojis Kristum desmitiem tūkstošiem dvēseļu; viņš tur sēdēja, būdams draudzes gans draudzītē ar kādiem astoņiem vai desmit cilvēkiem sanāksmē, viņš skatījās, atrazdamies balkonā.
Un tas maniaks uzskrēja uz platformas, lai izjauktu Tā Kunga sanāksmi. Un viņš sacīja: “Tu, čūska zālē! Tu, liekulis, kas izliekas par Dieva kalpu! Es tev šovakar parādīšu, ka tu neesi nekāds Dieva kalps! Un es pārlauzīšu katru kauliņu tavā nožēlojamā ķermenītī!” Un viņš uzskrēja tur augšā un atvēzējās ar savu lielo dūri, lai man iesistu.
Es pagriezos. Sludinātāji aizskrēja uz visām pusēm un tā tālāk.
Stāvēju, viņš nokremšļojās un iespļāva man sejā. Viņš sacīja: “Tu, čūska zālē! Es parādīšu tev, kāds tu tur esi Dieva kalps. Tu, krāpnieks!”
E-27 Walking out on the platform to speak faith, all of a sudden a maniac who had hit a preacher down the street that afternoon, broke out of an institution, broke his collar bone, broke his jaw. He had a mania to kill preachers. He run in and thought, "This was my chance." Up to the platform he come, weighing about two-fifty or two-sixty, nearly six foot ten inches tall, swinging his hands back and forth. He said, "You hypocrite, you snake-in-the-grass." There I was, God's service in order, people being healed, thousands being saved, and plus ministers inspired. This great revival just in its beginning then and start breaking forth across the world... Setting up there, set T. L. Osborn (Amen.), who has won tens of thousands of souls to Christ, setting there pastoring a church with eight or ten in his congregation watching down out of the balcony.
And that maniac run to the platform to disturb the meeting of the Lord, and he said, "You snake-in-the-grass, you hypocrite, and posing yourself as a servant of God; I'll show you tonight you're no servant of God. And I'll break ever bone in your measly little body." And he run up there and pulled back his big fist to hit me. I turned around. Preachers scattered, everything. Stood and he hocked and spit in my face. He said, "You snake-in-the-grass. I'll show you how a servant much God you are, you deceiver."
E-28 Es pilnīgi neko neteicu. Es vienkārši skatījos uz viņu. Un te pēkšņi Svētais Gars kaut kā...
Ko jūs nodomātu, ja kāds cilvēks iespļautu jums sejā? Nu, ja tev ir kaut nelielas dusmas, tās pacelsies. Protams, tas notiks. Un tur iznāk divi policisti, tie paši policisti, kas...ar to visu rokās, lai sasietu to vīru, lai viņu aizvāktu prom. Taču es nevarēju ļaut viņiem to izdarīt.
Dievs bija atnesis manī sirdī mīlestību uz to mirstīgo būtni. Es nodomāju: “Tas nav tas cilvēks. Tas ir velns, kas ir novedis viņu tādā stāvoklī. Tas vīrietis būtu normāls vīrietis, kurš grib mīlēt un dzīvot, kā to dara citi cilvēki. Bet tas ir velns, kurš viņu tādu ir padarījis.” Un mīlestība uz to cilvēku sāka plūst ārā. Un tad negaidīti tas vīrietis sabruka un nokrita tur uz manām kājām. Kad Dievišķā mīlestība bija atspoguļota, iejaucās suverēnā žēlastība un ieņēma tās vietu. Viņa tā darīs vienmēr!
E-28 I never said one word. I just looked up at him, and all at once the Holy Spirit, something another... What would you think if a man spit in your face? Why, it was in his temper about to get roused. Sure it would; and here come two cops out, but them two cops...?... with things in their hands to beat the man down to take him off, but I couldn't let them do it. God had brought love in my heart for that mortal being.
I thought, "It's not the man. It's the devil that's got him in that condition. That man could be a normal man. He wants to love and live like other men does, but it's the devil has got him like that." And a love begin to swirl out to that man, and the first thing you know that man dropped and fell across my feet there. When Divine love had been projected, sovereign grace stepped in and took its place. It'll do it every time.
E-29 Nesen šeit, kad... Varbūt es jums par to jau stāstīju. Pagājušajā gadā, tas ir, jau aizpagājušā gadā. Es pļāvu zālāju tur pie sevis pagalmā, gribēju nopļaut zāli it visur sev pagalmā. Man gadījās pārtraukt un pārģērbties, iet un lūgt par kādu, atkal iet ārā. Nu, mans pagalms bija aizaudzis. Kamēr es...kamēr es pļāvu priekšpusi, aizmugurē viss jau aizauga.
Un tā es...viendien es biju aizmugures pagalmā ar savu veco pļaujmašīnu un pļāvu, centos, ar nelielu elektrisko pļaujmašīnu. Un es aizmirsu, ka tur stūrī bija iršu pūznis, un es ietriecos tajā ar pļaujmašīnu. Un tur aizmugurējā pagalmā es biju novilcis kreklu, biju bez krekla. Es uzsitu ar to pļaujmašīnu pa to žogu, un es biju bez krekla. Un vienā acumirklī es viss biju noklāts ar iršiem. Jūs zināt, kādi tie ir – liels iršu pūznis, tie tevi nogalinās. Tādi milzīgi, riktīgi dūca! Ak, es nodomāju...
Sākumā es pārbijos. Pēc tam negaidot kaut kas sāka notikt, sāka nomierināt. Tie irši, tie joprojām it visur dūca. Nu, tas izklausīsies bērnišķīgi, tas izklausīsies jauneklīgi. Bet Dievs debesīs, Kura priekšā es stāvu, zina, vai tā ir taisnība vai nē.
E-29 Here not long ago when... I might've told you this before. Last year--year before last it is now, I was mowing my yard there, trying to get my yard mowed down, round and round. and I had to stop and change clothes, go in and pray for somebody, come out. Well, and my yard was growed up before I... And the back, before I could get the front mowed, it was growed up, and so I...
One day I was back in the back with an old mowing machine a mowing around on it trying this little power mower. And I forgot that there was a nest of hornets in the corner there, and I ran that mower into that. And at the back yard I had my shirt off, no shirt on. I hit that fence with that mowing machine, and with no shirt on, and in a moment's time I was covered all over with hornets. You know what they are--a big nest of hornets. They'll kill you. Great big big fellows just a buzzing...
Oh, I thought... First it scared me. When all of a sudden, something begin to happen. I begin to quieten down, them hornets still buzzing around. Now, if it sounds like a kid, and it sounds like it...?... But Got in heaven knows whether it's truth or not of Whom I stand...
E-30 Tad, tā vietā, lai mēģinātu cīnīties un sist un dauzīt tos iršus, pār mani nonāca tāda kā dievišķīga mīlestība. Un es nodomāju: “Nabaga mazie draudziņi, jums ir tiesības uztaisīt pūzni. Tieši tā Dievs jūs ir izveidojis, lai jūs varētu sevi aizstāvēt. Un es jūs iztraucēju, un man ir žēl, ka es tā izdarīju. Ja man tas būtu jādara vēlreiz, tad es jūs netraucētu. Es negribēju tā darīt.” Un es sacīju: “Es esmu Tā Kunga kalps. Un šeit ir Viņa slimie bērni, par kuriem ir jālūdz, un man ir jāsteidzas un jānopļauj šis pagalms. Un tā, jūs, mazās Dieva radībiņas, Jēzus Kristus Vārdā, atgriezieties savā pūznī. Es jūs netraucēšu.”
Un kas tas bija? Tā bija vieta, kur mani būtu varējuši sadzelt līdz nāvei. Dieva mīlestībā, ar pakļāvušos sirdi, atnāca mīlestības projicēšana, un kontroli pārņēma suverēnā žēlastība. Kas gan varēja pateikt tiem iršiem, izteikt, un visi...visi irši aplidoja loku un izvietojās kā militāru kareivju grupa, un pa taisno atgriezās savā pūznī!
Kas tas bija? Es nebūtu varējis runāt uz tiem iršiem. Man nav veida, kā uz tiem runāt. Kā gan es varētu viņus atturēt no iedzelšanas man? Tās bija manas beigas. Taču man bija mīlestība. Dievs iedeva mīlestību uz tiem iršiem, un es runāju uz viņiem ar savu balsi. Un Svētais Gars caur suverēno žēlastību aizveda tos iršus tieši uz viņu pūzni.
E-30 Then instead of trying to fight, and beat, and smack them hornets, there was some kind of a godly love come up over me and I thought, "Poor little fellows. You got a right to build a nest. That's the way God made for you to protect yourself, and I disturbed you, and I'm sorry that I did it. If I had it to do over again, I wouldn't disturb you. I didn't mean to do it, but," I said, "I'm the servant of the Lord and His sick children have me pray for them. I got to hurry and mow this yard. Now, if you little creatures of God, in the Name of Jesus Christ go back to your nest. I'll not bother you."
And what was it? It was that I prayed, or I could've been stung to death. And the love of God that give me a new heart, the projecting of love came forth, and sovereign grace taken over. What could tell those hornets, peace...?... And every hornet broke his circle...?... and lined up like a military does its soldiers and went right straight back into their nest.
What was it? I couldn't speak to the hornets. I had no way of speaking to them. How could I keep them from stinging me? I was at the end. But I had love. God gave love to those hornets, and I spoke to them in myself, and the Holy Spirit and sovereign grace guided those hornets right back into their nest.
E-31 Reiz netālu, uz priekšu pa ceļu uz Gernsiju, tur Henrivilā. Tas lielais vērsis, kas bija nogalinājis vienu melnādainu vīru, šeit Berka fermā. Nogalināja vienu melnādaino, tāpat teju vai nogalināja arī to Vesta puiku. Tur fermā viņi bija izdzinuši viņu ārā. Es to nezināju. Es biju patruļā. Man būtu bijis jānēsā līdzi pistole, taču man tās nebija.
Reiz būdams ceļā, es nodomāju aiziet...aiziet uz turieni, palūgt par vienu slimu cilvēku. Es gāju pāri tam laukam, nedomādams, ka uz tā lauka atradās tas vērsis. Un es biju aizgājis un atrados jau tā lauka vidū. Kas notika? Nez no kurienes, no tā nelielā krūmu pudura uzcēlās tas lielais cīņu vērsis, viņam bija šitik gari ragi, un viņš ieaurojās. Es sapratu, ka tas ir tas slepkava.
Es atskatījos. Es biju pārāk tālu no žoga, kādus divsimt metrus. Bet viņš stāvēja tikai kādu desmit, divpadsmit metru attālumā no manis. Tur nu viņš stāvēja ar nolaistiem ragiem, izlaida tādu pamatīgu, lielu rēcienu. Man nebija nekāda ieroča un nekāda koka, kurā uzrāpties. Es nevarēju atgriezties pie žoga. Es nodomāju: “Nu, tās ir beigas. Bill Branham, lūk, kur tu satiksi savu nāvi, tiksi nomocīts, sabadīts līdz nāvei, šeit uz šī lauka.” Es tur stāvēju.
Taču pavisam negaidot kaut kas sāka tur nolaisties...sirdī. Dieva godība. Kaut kas ienāca manā sirdī. Es nodomāju: “Es iztraucēju to nabaga dzīvnieku. Tas nav tas nabaga dzīvnieks. Tas ir velns, kas liek tam to darīt.”
Un es zināju tikai vienu...
E-31 Not far down the road, where a Guernseys there at Henryville one day, this big old bull out here killed a colored man at Burke's farm out here, killed a colored man. Almost killed that...?... boy the same way, throwed him out barn...?... I didn't know. I was patrolling. Supposed to pack a gun. I didn't have it.
One day crossing out there, I was going to go over and pray for some sick person. I went across that field not thinking about that bull being in that field. And I got way out in the middle of the field, what happened? First thing you know I was out by a clump of bushes this big spotted bull his long horns like that, and he let out a roar. I knew that was that killer. I looked back. I was too far from the fence, about two hundred yards; and he wasn't standing thirty or forty feet from me. There he stood, threw his horns down, let out a great bawl. I didn't have no gun or oak tree to get into. I couldn't go back to the fence.
I thought, "Well, this is the end. Bill Branham, here's where you meet your doom to be mauled to death, going to death out here in the field. And I stood there, but all of a sudden something begin to settle down...?... the glory of God. Something come into my heart right there. I just loved that poor animal. It's not that poor animal. It's the devil that makes it do it, and I only know one thing...?...
E-32 Te nu tas ir. Es gribu, lai jūs to dzirdētu. Ir tikai viena lieta, kas uzvarēs velnu, un tā ir tīra Dievišķā mīlestība! Mīlestība uzvarēs visu! “Dievs tik ļoti mīlēja pasauli,” tā uzvarēja grēka jautājumu, tā uzvarēja slimību jautājumu. Tā uzvarēs domstarpības draudzē. Tā uzvarēs visu, kas ir netaisnība, kam ir jātiek uzvarētai. Tā uzvarēs, ja vien jūs ļausiet tai to izdarīt.
Un, kad šis lielais dzīvnieks sāka nākt man virsū, tā vietā, lai ienīstu šo dzīvnieku, brāli Maik, es to mīlēju. Un es nodomāju: “Tu esi Dieva radība. Kas gan cits vēl varēja tevi radīt, ja ne Dievs? Un tu tur mierīgi gulēji, bet es atnācu uz tavu teritoriju, visapkārt laukam ir izlikti brīdinājumi. Es pat neaizdomājos par to. Es negāju kā parasti pa savu teritoriju, bet vienkārši gāju pa taisno, lai aizietu un palūgtu par slimu cilvēku.”
Un tad es ieraudzīju, ka tas milzenis tuvojas, šādi šūpodams galvu. Un viņš devās pie manis, lai mani nogalinātu, un es to zināju.
Taču sāka nākt Dievišķā mīlestība. Es nodomāju: “Nabaga radījums, mēmais lops, viņš taču neko nesaprot. Tu tur gulēji, bet es tevi iztraucēju. Lūk, es esmu Dieva kalps, bet tu esi Dieva radība. Jēzus Kristus Vārdā, ej atpakaļ un apgulies, jo es dodos, lai palūgtu par vienu no slimajiem Dieva bērniem. Ej atpakaļ un apgulies.”
Bet tas vērsis no visa spēka skrēja pie manis. Nekādu baiļu; es nebaidījos no viņa tieši tā, kā es nebaidos no brāļa Nevila, kurš sēž šeit. Manā sirdī bija vienkārši tīra, svēta mīlestība!
E-32 Hear a little I want you to hear it. There's only one thing that will conquer the devil. That's pure, Divine Love. Love will conquer everything. God so loved the world... They conquered the sin question. They conquered the sickness question. It'll conquer the difference in the church. It'll conquer everything there is unrighteous to be conquered. It'll do it if you'll just let it do it.
Friend, when this great animal started towards me, and instead of hating that animal, Brother Mike, I loved him. And I thought, "You are God's creature. Who else could make you but God? And you're laying there peacefully, and I come on your territory with signs up there on the field like they were a part of it. I just cut off my regular territory to go over and pray for a sick man." And there I seen that bull coming, his head just a swaying like that, and he was making for me to kill me; and I knew it, but Divine love begin to come. I thought, "Poor creature. A dumb brute don't know no better. There you lay, and I disturbed you. So now, I am God's servant. You are God's creature. In the Name of Jesus Christ go back and lay down, for I'm on my road to pray for one of God's sick children. Go," I said. "Lay down," and that bull come to me just as hard as he could. No fear. I wasn't a bit more afraid than I would be with Brother Neville setting right here. Just the fear of holy love in my heart.
E-33 Ko tā izdarīja? Tā izveidoja atmosfēru. Un tas vērsis ieskrēja tajā atmosfērā. Ne tālāk kā trīs metrus no manis viņš apstājās un izstiepa kājas. Viņš paskatījās taisni šurp, tik sakauts, viņa skatiens bija ārkārtīgi rāms, un apgriezās, un aizgāja, un apgūlās. Un es pagāju viņam garām pusotra metra attālumā. Kas tas bija? Kad ir parādīta Dievišķā mīlestība, tajā brīdī kontroli pārņem suverēnā žēlastība.
Tas bija tas pats Dievs, kurš atturēja lauvas no Daniēla, kad tās nāca rēkdamas. Bet vecais Daniēls tur stāvēja, ietērpies Dieva mīlestībā. Lauvas aizgāja un apgūlās. Tās bija miermīlīgas.
Es tev saku, mans brāli, kad Dievs ietērpj tevi Dievišķajā mīlestībā, tad tev ir miers tajā ielejā. Tas ir...
E-33 What did it do? It created an atmosphere. When that bull run right into that atmosphere, not over ten feet from him, he stopped and throwed his feet out. He looked like right here so defeated with the most meekest look on his face, and turned around, and walked the other way...?... And I passed within five feet.
What is it? When Divine love is projected, sovereign grace takes over at that time. That was the same God that could stop the lions from coming to Daniel, when they come with the...?... and old Daniel standing there wrapped in the robe of love. The lion's run over and laid down. It was peaceful. I tell you, my brother, when God can wrap you in Divine love, there's peace in the valley for you then. There is...
E-34 Pirms kāda laika es šeit braucu no Dalasas, Teksasas štatā. Es lidoju ar lidmašīnu, braucu mājās. Mums tur bija sanāksme. Un mēs iekļuvām vētrā, un lidmašīna bija spiesta nosēsties Memfisā. Un, kamēr es biju Memfisā, mani tur iekārtoja viesnīcā “Pibodi”, ak, milzīga, švītīga vieta. Es jutos ne kā savā ādā. Es tovakar nokļuvu tur un pārnakšņoju. Nākošajā rītā viņi man pazvanīja un sacīja: “Vai godājamais Branhams?”
“Jā.”
Sacīja: “Limuzīns jūs paņems tieši pulksten septiņos. Lidmašīna dosies prom pusastoņos.”
Es sacīju: “Pateicos, ser,” un noliku klausuli. Es piecēlos, palūdzu. Un es nodomāju: “Nu, varbūt man ir laiks aizskriet līdz pasta kastei. Man te ir vēstules, vakar vakarā es rakstīju atbildes.” Es piecēlos un gāju pa ielu, eju pa ielu, dziedu:
Ir tādi cilvēki it visur,
Kuru sirdīs uguns deg,
Ar to Vasarsvētku uguni,
Kas tos tīrus, šķīstus darīja;
Ak, tā manā sirdī tagad deg,
Ak, slavēts lai ir Viņa Vārds!
Es tā priecājos, ka esmu viens no viņiem.
E-34 Here some time ago I was coming up from over in Dallas, Texas. I was flying by plane, coming home. We'd had a meeting over there, and on my road, got into a storm, and the plane was forced down at Memphis. And while I was in Memphis they put me up over there at that Peabody Hotel, oh, great swanky place. I kinda felt so out of place. I was up there that night, and stayed all night.
They called me the next morning, and said, "Reverend Branham?"
Said, "Yes."
Said, "The limousine will pick you up now at exactly seven o'clock. The plane will leave at seven-thirty."
I said, "Thank you, sir." Hung up. I got up, prayed, and I thought, "Well, I got time maybe to run to a post office box. Got some mail here I answered last night. I got up and started down the street, going down the street singing:
There are people almost everywhere,
Whose hearts are all on flame
With the fire that fell on Pentecost,
That cleansed and made them clean;
Oh, it's burning now within my heart,
All glory to His Name!
I'm so glad that I can say I'm one of them.
E-35 Ejot pa ielu ar vēstuļu saišķi rokās, ejot uz pastu, es sajutu kaut ko neparastu. Jūs zināt, par ko es runāju, vai pareizi? Vienkārši pilnīgs miers. Ak, kāda sajūta! Es nodomāju: “Ak, cik tas ir brīnišķīgi!” Lūk, Doks agrāk mēdza dziedāt tādu dziesmiņu:
Ļauj man staigāt ar Debesu Balodi,
Un ceļu manu ar mīlestību piepildi.
Es par to mēdzu aizdomāties. Un tā mīlestība sāk izlieties, pār mēru. Mums ir mīlestība, taču mums ir vajadzīga mīlestības pārpilnība, lai mīlestība līst pār malām.
Tu sacīsi: “O-o, es mīlu grēciniekus.” Taču, ak, brāli, māsa, vai tu mīli viņus pietiekami, lai ietu un runātu ar viņiem, un censtos iegūt viņus Kristum? Vai saprotat, ko es gribu pateikt?
Tu sacīsi: “Es mīlu To Kungu.”
Bet vai tu vari uzticēties Viņam, kad ārsts pakrata savu galvu? Vai vari uzticēties Viņam, kad pilnīgi viss ir zudis? Tev ir vajadzīga pāri plūstoša kristība ar mīlestību, Dievišķā mīlestība. Kad izskatās, kad tu lūdzies, bet nesaņem atbildi uz savu lūgšanu, vai tu joprojām Viņu mīli? Vai ir kaut kas, Kas turpina tevi attīrīt? Tā ir Dieva suverēnā žēlastība, lūk, kam ir jāpārņem kontrole. Tā ir Dieva daba. Dievs var rīkoties tikai un vienīgi tā!
E-35 Going down the street with a bunch of letters in my hand, going towards the post office, I felt something strange. You know what I'm talking about, don't you? Just like everything just settled down... Oh, what a feeling. I thought, "Oh, my, isn't this wonderful?"
Now, Doc used to sing a little song, "Let Me Walk With The Heavenly Dove, Fill My Way Each Day With Love." I used to think of that and this love begin to poured out, a extra. We got love, but we need the abundance of love, the overflowing of love. You say, "Well, I love sinners." But oh, brother, sister, do you love them well enough to go out and talk to them and woo them to Christ? See what I mean?
You say, "I love the Lord, but can you trust Him with the doctor shakes his head? Can you trust Him when everything else is gone? You need an overflowing baptism of love, Divine love. When it seems like when you pray and your prayer is not answered, do you still love Him? Is there something that keeps purging you on. That's God's sovereign grace has to take over. It's got to. It's God's nature. God can't do nothing else but do that.
E-36 Kad Dievs redzēja šīs pasaules grēku un redzēja, ka cilvēki mirst bez cerības un nevar izglābties, un tomēr Viņš zināja, ka cilvēki Viņu mīlēs, tas kā stīgu sasprindzināja Dievu, un tas parādīja Dieva dabu. Dieva daba ir mīlestība. Dievs ir mīlestība. Un tas Dieva dabai lika saspringt tik ļoti, ka Viņam bija jāsagādā glābšanās ceļš tiem, kuri gribēja izglābties. Un Viņš sūtīja pasaulē Savu Dēlu grēcīgās miesas apveidā, lai aiznestu mūsu grēkus un slimības uz Golgātu. To izdarīja Dievs. Kad iznāca Dieva mīlestība, tā sauca pēc suverēnās žēlastības.
Un Dievs nekad neteica: “Ja tu izdarīsi to, ja tu izdarīsi šito, tad Es izdarīšu to.” Dievs, bez jebkādiem nosacījumiem Viņš sūtīja Savu Dēlu nomirt tavā vietā un atrisināja grēka jautājumu. Tam nebija nekāda sakara ar to, ko tu par to domāji, Dievs to vienalga izdarīja! Āmen! Kad Dievišķā mīlestība saspringst, tad tās vieta ir jāieņem suverēnajai žēlastībai. Nekā cita tur nav, kad Dievišķā mīlestība ir ieņēmusi pareizo vietu.
E-36 When God seen the sin of this world, and seen that man was dying without hope and could not be saved, and yet He knowed that man would love Him, it--it strained God, and it proved His nature. God's nature is love. God is love, and it strained God's nature until He had to provide a way of escape for those who want to escape. And He sent His Son to the world made in the likeness of sinful flesh to bear our sins and sickness to Calvary. God did it.
The love of God going out called for sovereign grace. And God never said, "If you'll do it... If you'll do this, I'll do this." God, without any conditions He sent He His Son to die in your place and settle the sin question. Had nothing to do with what you think about it. God did it anyhow. Amen. Divine love, when you're strained sovereign grace has to take its place. That's all there is, when Divine love just sets at the right place.
E-37 Klausieties uzmanīgi. Torīt, kad es izkāpu no lidmašīnas, tas ir, iznācu no viesnīcas, sāku iet pa ielu, es tur gāju uz priekšu dziedādams. Te pēkšņi šķita, ka kaut kas pār mani izlīst, varena mīlestības plūsma. Es nodomāju: “Ak, ja vien es varētu... Ak, manuprāt, it kā es jūtu...ja vien es varētu ieraudzīt kādu, par ko palūgt!” Tieši tā tu jūties, kad kaut kas ir tavā sirdī, tas velk.
Viendien... Vai es varētu atkal uz brītiņu apstāties? Viendien mazā Sāra saslima. Kad mēs devāmies ceļā, ak, bija tik karsts. Bet es katru nakti biju bijis nomodā, gulēju apmēram divas stundas, pārstāvji no visdažādākajām pasaules malām, bija jāsatiek viens, tad otrs, jālūdz, jāsludina trīs reizes dienā. Ak, vienkārši pārguris! Es vienkārši grasījos... Un tad es aizbraucu, un man bija jāpagaida. Bet pēc tam es aizbraucu dažus kilometrus no pilsētas un man tik ļoti sagribējās gulēt, pat agri no rīta, ka man bija jāapstājas ceļa malā un jāpasnauž. Nedaudz, dažas minūtes, cēlos augšā un turpināju. Es vienkārši nespēju noturēt acis vaļā, centos piepūlēties, lai tiktu pie tās sievietes. Pāri nokaitētajiem Nebraskas tuksnešiem, braukdams caur turieni.
Un es nodomāju: “Ak, vai!” Mazā Sāra tikai vēma un rīstījās. Tā nabaga mazulīte visu nakti bija slimojusi. Nākamajā rītā viņa bija tik slima, ka mums vienkārši bija jāaptur mašīna. Viņas seja bija kļuvusi balta. Un turklāt es biju tik noguris un novārdzis, es nodomāju: “Ak, Dievs! Ak, šī situācija ir tik briesmīga. Dievs, paskaties šurp, es...es nevaru stūrēt, es esmu tik noguris. Un es biju tur ar Taviem ļaudīm, mēģinot izdarīt visu iespējamo, bet mazā Sāra ir tik ļoti slima.” Nu, mēs devāmies...
E-37 Listen closely. That morning when I got out of the plane... I got out of the hotel, started walking down the street. I was going along singing. All at once something begin to pour down on me, a great shower of love. I thought, "Oh, if I could just only... Oh, I believe the way I feel, if I could just see somebody to pray for." That's the way you feel. When there's something in your heart pouring...?... The other day... May I stop just a moment again?
The other day little Sarah got sick. When we started off, oh, it was so hot, and I'd been up every night, getting about two hours sleep. Delegates from all over the different parts of the world, had to meet this one, and that one, and praying, preaching three times a day. Oh, wore out... I was just going, and then I'd got out, and I had...?... drove a few miles out of the city. And I was supposed to be there early of a morning, and I had to lay down on the side of the road and sleep. Lay down a few minutes and got up and started again. And I just couldn't hold my eyes open trying to plow on to get to this woman across a hot, burning deserts of Nebraska.
Going through there, and I thought... Oh, my, little Sarah just a heaving and a gagging. Poor little thing had been sick all night. The next morning she was so sick, we just had to stop the car, and she was white in her face. And--and I was so tired and wore. I thought, "O God, oh, this situation is terrible? God, looky here. I--I can't drive. I'm so tired, and I've been out yonder with your people trying to do the best I could, and little Sarah's so sick." Well, we went...
E-38 Un es devos turp un uzliku viņai savas rokas. Es sacīju: “Dārgais Debesu Tēvs, Tu iedevi man šo bērniņu; tas ir Tavs. Es viņu tikai audzināju.” Es uzliku viņai savas rokas. Dziļi manā sirdī kaut kas sāka notikt. Tas apturēja vemšanu. Viņa vairs ne reizi nav vēmusi no tās dienas līdz šodienai.
Nākamajā dienā stipri saslima Bekija, kaut kas līdzīgs vīrusam, un viņa vēma, nabadzīte vēma visu nakti. Nākamajā dienā Meda sacīja: “Mēs nopirksim pentobismolu.” Ielējām pāris karotītes un iedevām viņai. Tā nabadzīte vienkārši visu uzreiz izvēma.
Mēs iebraucām Tetonu rajonā. Kad mēs izbraucām no tā karstā apvidus, dodoties augšup, viņai sagribējās apskatīt tos skaistos kalnus. Viņa to nespēja, viņai bija ļoti nelaba dūša. Es sacīju: “Dārgā, paskaties šurp, es gribu paņemt...” Sacīju: “Tētis grib tevi nofotografēt, lai tur būtu redzams tas kalns.”
Viņa sacīja: “Ak, tēti, man ir tāda sajūta, it kā es mirstu.” Tāpēc mēs iedevām viņai vēl vienu pentobismolu.
Torīt mēs pienesām lūgšanu, sacījām: “Kungs, esi žēlīgs.”
Un...un, ak, tas neko nelīdzēja. Un tā, mēs tikām tur augšā, un es izvedu viņu ārā. Es sacīju: “Dārgā, izej ārā svaigā gaisā.” Bija auksts, viņai mugurā bija jaciņa. Uz zemes bija sniegs. Un tā, es izgāju, bet viņa centās... Viņa sacīja: “Jā, tēt.” Un sāka: “Uh, uh.” Un no viņas mutītes sāka nākt ūdens. Es paskatījos, viņas actiņas aizslīdēja atpakaļ. Un no viņas mazās mutītes tik ļoti tecēja ārā ūdens.
Es pienācu, es paskatījos augšup uz kalnu, es sacīju: “Es skatos uz kalniem, no kurienes nāks palīdzība mana. Mana palīdzība ir no Tā Kunga.”
Un pēkšņi dziļi manī kaut kas sagriezās. Ak, kā man gribētos piedzīvot to visu laiku! Es pienācu tur pie mašīnas no sāniem un atvēru durvis. Es sacīju: “Dārgumiņ, paskaties šurp uz tēti.” Ak vai! Tas atrisināja vemšanas jautājumu uz visiem laikiem. Pēc piecām minūtēm viņa jau skraidīja, spēlēdamās ar Sāru. Kas tas bija? Kad tiek atspoguļota Dievišķā mīlestība, tās vietu ieņem suverēnā žēlastība. Noteikti.
E-38 And I went over there and put my hands on her. I said, "Dear heavenly Father, You give me this child. This is Yours. I only raised her." I laid my hands upon her. Something begin to move down in my heart. That ended the vomiting. She never vomited once more from that day till this.
The second day Becky started real sick like a virus and vomiting. The little thing vomit all night. The next day Meda said, "We'll get them Pepto-Bismol." Poured out a couple of spoons and give it to her. The little thing just vomited it right up. We got into the Tetons. When we hit out of the hot country starting up, she wanted to see the beautiful mountains. She couldn't do it. She was so sick.
I said, "Honey, look here. I want to take... Daddy wants to take your picture so we can see the mountain there."
She said, "Oh, daddy. I feel like I'm dying." And so we give her another Pepto-Bismol. We offered prayer that morning.
Said, "Lord, have mercy." And oh, that didn't do no good. So got up there, and I got her out. I said, "Honey, get out in the fresh air." Cold, she had a little jacket on, snow laying around on the ground. So I got out and she was trying. She said, "Yes, daddy." [Brother Branham illustrates--Ed.] And the water just come out of her little mouth. I looked, and her little eyes setting back, and her mouth just as white around it as it could be. I walked over there and looked up towards the mountain. I said, "I'm look unto the hills; from whence cometh my help. My help cometh from the Lord." So all at once something begin to purge down in me. Oh, I wish I could have it all the time. I walked over there to the side of the car, opened the door, I said, "Look at your daddy, honey." Oh, my, that settled the vomiting for...?... though. Five minutes from then she was running around playing with Sarah. What is it? When Divine love is projected, sovereign grace takes its place. It has to.
E-39 Torīt es gāju pa Memfisas ielu. (Atgriezīsimies pie mana stāsta.) Es gāju pa Memfisas ielu un dziedāju Tam Kungam, un pēkšņi kaut kas sacīja: “Apstājies.” Un es apstājos. Pēkšņi tika pateikts: “Pagriezies un ej atpakaļ pa citu ceļu.” Nu, tas bija upes virzienā.
Es nodomāju: “Ak vai!” Es aizgāju nedaudz tālāk. Nodomāju: “Nu, tas bija tikai kaut kas, es vienkārši...” Ziniet, ļoti bieži, ziniet, tev rodas iespaids. Un ļoti bieži cilvēki kļūdās, sekodami tādiem iespaidiem, nevis Dievišķajai vadībai. Tāpēc es gāju tālāk, es nodomāju: “Tā bija tikai mana sajūta.” Un, ak, jo tālāk es gāju, jo sliktāk tas kļuva. Es nogāju maliņā, paskatījos apkārt. Tur stāvēja daži zvejas piederumi. Es nolēmu uzvesties kā garāmgājēji, vienkārši apskatīšu tās zvejas lietas. Kad es pienācu, uz trotuāra jau neviena nebija, tā cilvēku grupa jau aizgāja, tur pie luksofora. Es sacīju: “Dārgais Debesu Tēvs, ko Tu gribi, lai es daru?” Vai tas biju Tu, kas runāja uz manu sirdi? Vienkārši man ir tāda sajūta, it kā man viss laužas uz āru, vienkārši kaut kas līst ārā.”
Kaut kas sacīja: “Pagriezies un ej atpakaļ.”
Es sacīju: “Uz kurieni?”
Sacīja: “Pagriezies un ej atpakaļ.”
E-39 Down the street that morning, walking in Memphis, back to my story. But walking down the street in Memphis I was singing to the Lord, and all at once something said, "Stop." And I stopped. All at once It said, "Turn and go back the other way." Well, that was towards the river.
I thought, "Oh, my." I walked through a part. I thought, "Well, I just... Something I just..." You know, you're impressed, you know, a lot of times, and a lot of times people make mistakes by following impressions instead of Divine leadings. So I just started on. I thought, "That was just... that I felt. And there, oh, farther I got, the worse it got. I stepped up in a little side place, looked around at some fishing things, laying there. I thought I'd act like people passing by. I was looking at these fishing things, when I got alone...?... called and left the walk, the group from where the light turns. I said, "Kind heavenly Father, what were You wanting me to do? Was that You moving on my heart? I just feel like I'm bursting on the inside." Just something pouring out...
Something said, "Turn and go back."
I said, "Where to?"
He said, "Turn and go back."
E-40 Nav svarīgi uz kurieni. Vienkārši turpini iet! Es pagriezos un sāku iet atpakaļ pa to ielu. Es gāju. Es paskatījos savā pulkstenī, tas mani joprojām steidzināja, laiks jau beidzās. Aizgāju nedaudz tālāk, laiks beidzās, pusastoņi, jālido pulksten astoņos. Es nodomāju: “Vai, vai, vai!” Es biju aizgājis jau tur, kur, šķiet, bija tikai melnādaino mājas, daudzas vecas melnādaino mājas, diezgan tālu. Un es tur gāju, saule tad jau bija ļoti augstu, agrs pavasaris, mākoņu vispār nebija. Es nodomāju: “Nu ko, esmu nokavējis...esmu nokavējis savu lidmašīnu.” Taču es nodomāju: “Ak, Dievs, es...tas nekas, ja es nokavēšu lidmašīnu, galvenais, lai Tu... Kur Tu ved mani, Kungs? Es nezinu, kur Tu mani ved. Kur es eju? Tā nav mana darīšana; ir vienkārši jāsoļo tālāk.”
E-40 Don't make any difference where to. Just keep on going. I turned and started walking back down the street. I walked. I looked at my watch, it still urging me. It past time. Went a little farther, past time, getting pretty near eight o'clock, I thought, "Oh, my, my, my." I'd done got way back down where it was kindly like colored houses, a lot of little colored houses down there, way down.
And I was walking along there. The sun was way up high then, early spring, clouds all gone. I thought, "Well, I missed my... I--I--I missed my plane," but I thought, "O God, it's all right if I missed the plane just as long as You--You... Where You lead me to, Lord. I don't know where You've taken me. Where am I going?" None of my business, just keep on walking.
E-41 Es vienkārši gāju tālāk. Pēc kāda laika es paskatījos. Atspiedusies pret vārtiem, lūk šādi, stāvēja tipiska melnādaina “tante”, atspiedusies pret vārtiem, ar lieliem, tukliem vaigiem; stāvēja tur, bet uz galvas bija šādi apsiets krekls, sasiets aizmugurē. Es šādi gāju uz priekšu, un es aizgāju līdz viņai, pa viņas lielajiem vaigiem, lūk šādi, tecēja asaras. Viņa paskatījās uz mani, sacīja: “Labrīt, pārson.”
Es sacīju: “Madam,” sacīju: “labrīt.”
Viņa it kā pasmaidīja un paskatījās uz mani, acīs bija asaras. Es nodomāju: “Viņa nosauca mani par pārsonu.” Tā viņi dienvidos sauc sludinātāju, ziniet.
Un es pajautāju: “No kurienes tu zini, ka es esmu pārsons?”
Viņa atbildēja: “Es zināju, ka tu atnāksi.”
“Kas?”
Sacīja: “Es zināju, ka tu atnāksi.”
Es sacīju: “Tantiņ, es nesaprotu. Lūdzu, paskaidro man.”
Viņa pajautāja: “Zini, vai esi kādreiz lasījis to stāstu par sunamieti, kurai nebija bērnu, un viņa palūdza Tam Kungam iedot viņai bērnu,” un sacīja, “un atnāca Ēlija un viņu svētīja, un viņa dabūja bērnu?”
Es atbildēju: “Jā, madam, es to atceros.”
Viņa sacīja: “Es esmu tāda sieviete.” Sacīja: “Man vispār nebija bērnu. Un es lūdzos Tam Kungam un es pateicu Kungam, ja Viņš mani svētīs un iedos man bērniņu, tad es audzināšu to Viņam.” Un sacīja: “Viņš iedeva man bērniņu.” Un sacīja: “Es mazgāju drēbes uz veļas dēļa,” tā bija veca mājele nomalē. Sacīja: “Es mazgāju ar veļas dēli, lai izaudzinātu šo bērnu.”
E-41 I just walked on; after while I looked hanging out over a gate like this, there was a typical old Aunt Jemima hanging across the gate, and her big, fat cheeks. Had a man's shirt wrapped around her head like this and tied in the back. I was walking along like that, and I got up to her, tears running down her big, fat cheeks like that. She looked over at me, said, "Good morning, parson."
And I said, "Ma'am," said, "good morning."
She kinda grinned and looked at me, tears in her eyes. I thought, "She called me 'parson.'" That's what they call a preacher in the south, you know. And I said, "How did you know I was a parson?"
She said, "I knowed you was coming."
"What?"
She said, "I knowed you was coming."
I said, "I don't understand, auntie. Would you tell me?"
She said, "You know. Did you ever read that story about the Shunammite woman who didn't have any children, and she asked the Lord to give her a child," and said, "and Elisha come and blessed her, and she got a child?"
I said, "Yes, ma'am. I remember that."
She said, "I's was that kind of woman." Said, "I didn't have any children, and I prayed to the Lord; and I told the Lord if He would bless me, and give me a child, then I would raise it for Him." And said, "He give me a child," and said, "I've washed over the washboard (There was a little old haunt there on the side.)" said, "I've washed over the washboard and raised this child."
E-42 Un viņa sacīja: “Kad viņš izauga, pārson, viņš...viņš aizgāja pa nepareizu ceļu.” Un viņa sacīja: “Viņš sasējās ar nepareizu sabiedrību, un viņš guļ šeit iekšā, viņš mirst.”
Un saka: “Aizvakar šeit bija ārsta cilvēks, kad viņš zaudēja samaņu, un pateica, ka viņi vairs viņam nekādi nevar palīdzēt. Viņi deva viņam zāles pret sifilisu 'sešsimt seši' un visu pārējo, dzīvsudrabu un penicilīnu; nelīdzēja. Venēriskā slimība, sifiliss, domājams, ka viņam ir beigts sirds vārstulis.”
Un sacīja: “Viņam vairs nekādi nevar palīdzēt.” Un sacīja: “Viņš šeit gulēja un mira. Un es sacīju: 'Ak, Kungs, es negribu, lai mans bērniņš nomirst tādā stāvoklī.'” Un sacīja: “Es...es, ja vien es varētu izdzirdēt, kā viņš saka, ka viņš ir glābts.” Un sacīja: “Es lūdzos un lūdzos divas naktis.”
Sacīja: “Šorīt, aptuveni pulksten trijos,” sacīja, “Tas Kungs mani iemidzināja, kad stāvēju uz ceļiem.” Sacīja: “Es redzēju sapni.” Sacīja: “Es redzēju, ka nāk vīrietis gaišā uzvalkā, uz galvas viņam ir sāniski uzlikta tāda kā kovboju cepure. Es sacīju: 'Kungs, es biju tā sieviete, bet kur ir Tavs Ēlija?' Sacīja: 'Lūk, viņš nāk.'” Sacīja: “Es uzreiz piecēlos no tās gultas un kopš tā laika es stāvu šeit, gaidīdama tevi.”
E-42 And she said, "When he big, parson, he--he taken wrong road," and said, "he got out with the wrong company, and he's laying in here dying." And said, "The doctor man was here day before yesterday when he went unconscious and said he could never do no more for him. They'd give him 606, Salvarsan, and everything else, mercury and penicillin. Nothing..." Venereal, syphilis...?... valves out of his heart. And said, "There's nothing that can be done for him." And said, "He was laying in here a dying." And said, "Oh, Lord, I didn't want to see my baby die like that." And said, "I--I--if I could just hear him say that he was saved..." And said, "I prayed, and I prayed for two nights." Said, "This morning about three o'clock," said, "the Lord put me to sleep kneeling on my knees." Said, "I dreamed a dream, that I saw a man come with a light suit on, wearing a little hat, western hat set on the side on his head." I said, "Lord, I was the woman, but where's Your Elijah?"
Said, "Here comes..." Said, "I got right up out of that bed, and I've been standing right here ever since waiting for you."
E-43 Tieši tā biju apģērbts es, pilnīgi precīzi. Ak, mans brāli, kad ir nodemonstrēta Dievišķā mīlestība, tā mamma ar savu mazulīti, jā, astoņdesmit kilogrami smagu, taču viņš tik un tā bija viņas mazulītis, gulēja, mirdams negodā. Nebija nozīmes, cik ļoti viņš bija negodā, tas bija viņas mazulītis. Viņa mīlēja viņu. Tāda ir mātes mīlestība. Nebija nozīmes, cik daudz apkaunojuma viņš bija atnesis, viņa joprojām viņu mīlēja.
Un, ja jūs nevarat aizmirst savu mazulīti, neskatoties ne uz ko, tad cik daudz vairāk Dievs nevar aizmirst tevi! Viņš sacīja: “Jūsu vārdi ir iegravēti Manu roku plaukstās. Māte var aizmirst savu zīdaini, bet Es tevi nekad neaizmirsīšu.” Nav nozīmes, ko tu esi izdarījis, cik tālu tu esi atkritis, cik ļoti tu esi iepinies, Dievs joprojām tevi mīl. Dievs tevi mīl! Lai tā mīlestība virzās uz priekšu. Lai tā neaptrūkst.
E-43 That's the way I'd...?... just exactly. Oh, brother, when Divine love is projected... That mother with her baby, nearly a hundred and eighty pounds, but he was still her baby, laying dying in disgrace. No matter how disgraceful he was, it was her baby. She loved him. That's a mother's love. No matter how much disgrace he'd brought; she still loved him.
And if you can't forget your baby, no matter what done, how much more can God not forget you. He said, "Your names are engraved on the palms of my hands. A mother may forget her suckling babe, but never will I forget you." No matter what you done, how far back you've gone, how much you've got into, God still loves you. God loves you; keep the...?... moving on. Don't worry...?...
E-44 Un tā, viņa nopūtās. Viņa sacīja: “Ak, es vienkārši to nespēju.” Un viņa sacīja: “Pārson, es redzēju to sapni un es redzēju, kā tu nāc.” Un sacīja: “Kad es paskatījos uz ielas un es ieraudzīju to gaišo uzvalku un to cepuri sāniski uz tavas galvas,” sacīja, “Gars man pateica: 'Lūk, viņš.'” Un sacīja: “Nāc, lūdzu, iekšā.”
Es nodomāju: “Ak, Dievs!” Es nodomāju: “Varbūt Tu vedi mani tieši uz šo vietu, lūk, kāpēc man bija jāatnāk.” Es nezināju.
Es atvēru vārtus, uz tiem bija ķēde un arkla detaļa. Es nezinu, vai jūs tādu esat redzējuši vai nē. Es atvēru mazās durtiņas un iegāju.
E-44 Then she said--she said, "How I just couldn't do it?" And she said, "Parson, I dreamed a dream, and I saw you coming," and said, "when I looked down the street, and I saw that little light suit and that little hat, setting up on the side of your head," said, "the Spirit said to me, 'There he is.'" She said, "Won't you come in?"
And I thought, "O God." I thought, "Maybe this is where You led me to. This is the reason I was supposed to come. I didn't know. I opened up the gate, and it had a chain and plow point on it. I don't know whether you ever seen one or not. I opened up the little old door and went in.
E-45 Brāli, es esmu bijis karaļu pilīs. Es esmu bijis pasaules dārgākajās mājās. Esmu bijis dažās multimiljonāru mājās, kas ir vērtas divdesmit...pat divdesmit astoņus miljonus dolāru. Esmu staigājis pa viņu paklājiem, kas taisīti no šenila auduma, izklātiem no vienas malas līdz otrai, un es būtu varējis apgulties un mierīgi pagulēt uz viena paša paklāja, lūk, cik jaukas bija viņus mājas.
Taču tur pat lupatas uz grīdas nebija. Un tur stāvēja veca dzelzs gulta ar stabiņiem, bet tas puisis bija apsegts ar parastu vecu segu. Uz durvīm bija izkārtne: “Lai Dievs svētī mūsu namu.” Es zināju, ka atrodos kristiešu mājā. Es zināju, ka esmu tur, kur ir lūgtas lūgšanas. Uz sienām nebija skaistulīšu fotogrāfijas, nebija vulgāru bilžu; bet tur uz galdiņa ar marmora virsmu gulēja atvērta Bībele.
Un tur uz gultas gulēja liels puisis, rokās turēja segu, atkārtoja: “U-u-h! U-u-h!”
Es nodomāju: “Ak vai!” Pataustīju viņa pēdas, tās bija lipīgas un aukstas. Nāve bija uz tā puiša.
Bet viņš tik turpināja sacīt: “Ak, ir tik tumšs! Ir tik tumšs!”
Un es sacīju: “Par ko viņš runā?”
Viņa sacīja: “Pārson,” sacīja, “viņam jau tās daudzās dienas šķiet, ka viņš ir pazudis lielā jūrā.” Sacīja: “Viņš nezina, kur viņš dodas.” Un sacīja: “Lūk, kāpēc man sāp sirds.” Sacīja: “Viņš peld prom un viņš ir pazudis, tur jūrā, un viņš nezina, kurp viņš dodas.” Sacīja: “Pārson, es esmu lūgusies, es esmu darījusi visu. Es visu esmu izdarījusi. Es negribu, lai viņš aiziet pazušanā, pārson.” Un sacīja: “Lūk, kāpēc es lūdzos.”
E-45 Brother, I've been in king's palaces. I've been in the richest homes there is in the world. I've been in some that's multimillionaires worth twenty--as much as twenty-eight million dollars. I've walked on their rugs, when it was chenille from one side to the other, when I could lay down and sleep easy on the doormat in the lovely homes, but there wasn't even a rug on the floor, and a little old poster iron bed setting there...?... little old blanket pulled up over this boy and a sign on the door "God Bless Our Home." I knowed I was in the presence of a Christian home. I knowed I was somewhere where a call was made, not no pinups on the wall, not no vulgar pictures, but the Bible laying open on the little old marble top table laying there. And a big boy laying there in the bed, covers in his hand going, "Ummmmm, Ummmmm. [Brother Branham illustrates--Ed.]"
I thought, "Oh, my." Felt of his feet; it was sticky and cold. Death was on the boy.
And he kept saying, "Oh, so dark. It's so dark."
And I said, "What's he talking about?"
She said, "Parson," said, "him been thinking for a lot of the...?... days now, that he is out on a big sea, lost." Said, "He don't know where he's going." And said, "I was hurting in my heart." Said, "He's going away, and he's lost out on the sea, and he don't know where he's going." Said, "Parson, I've prayed. I've done everything, I've done everything. I don't want him lost, parson. And said, "Last night I was praying."
E-46 Es pajautāju: “Tantiņ, kas tam puisim kait?”
Viņa sacīja: “Tā ir venēriskā slimība. Ārsta cilvēks jau pateica, ka viņš mirst, vairs neko nevar līdzēt.” Un sacīja: “Viņš ir bezsamaņā. Viņš jau divas dienas ir pazudis tai jūrā.”
Viņa sacīja: “Vai tu par viņu palūgsi?”
Es sacīju: “Tantiņ, mans vārds ir Branhams. Vai tu kādreiz par mani esi dzirdējusi?”
Viņa sacīja: “Nē, ser. Es nedomāju, ka kādreiz būtu par tevi dzirdējusi, pārson.”
Es sacīju: “Nu, es tev izstāstīšu vienu stāstu.” Es sacīju: “Mana kalpošana ir lūgties par slimajiem.”
Viņa sacīja: “Vai tiešām?”
Es sacīju: “Jā.” Un es sacīju, pateicu viņai par to, kā nolaidās lidmašīna un visu pārējo.
Viņa sacīja: “Vai tā ir patiesība, pārson?”
Es sacīju: “Jā.”
Viņa sacīja: “Nu, es zināju, ka Viņš mani nepievils.”
Es sacīju: “Tantiņ, palūdz.”
Un viņa tur nometās, un tā tik bija lūgšana! Ak, brāli, tā vecā svētā mācēja runāt ar Dievu. Tur nu viņa lūdzās, līdz asaras sāka birt no viņas acīm.
Es paskatījos augšup. Un viņš tik turpināja: “U-u-h!”
Un es sacīju: “Tagad, tantiņ, palūgšu es. Tu ar mani.”
Es uzliku savas rokas uz viņa pēdām. Es sacīju: “Debesu Tēvs, mana lidmašīna, cik nu es zinu, ir jau aizlidojusi. Un, lūk, šī nabaga vecā mamma raud par savu mazulīti. Kā nu es saprotu, tieši šurp Tu mani atvedi. Es lūdzu, lai Tu esi viņam žēlīgs.”
E-46 I said, "Auntie, what's wrong with the boy?"
She said, "It's a venereal disease. The doctor man done said he is dying, nothing more can be done." And said. "He unconscious. He's been lost on the sea for two days." She said, "Will you pray for him?
I said, "Auntie, my name is Branham. Did you ever hear of me?"
She said, "No, sir. I don't believe I ever did, parson."
I said, "Well, I'm going to tell you a story." I said, "My ministry is praying for the sick."
She said, "It is?"
I said, "Yes," and I said... Told her about the plane coming down and everything.
And she said, "Is that the truth, parson?"
I said, "Yes."
She said, "Well, I knowed He wouldn't let me down."
I said, "You offer prayer, auntie." And she got down there, and you talk about a prayer. Oh, brother, how that old saint could get a hold of God, and there she prayed till the tears rolled out of her eyes.
I looked up and he still going, "Ummm."
And I said, "Now, auntie, I'll pray. You enter along with me." I put my hands over on his feet; I said, "Heavenly Father, my plane's done gone as far as I know, and here this boy's mother was crying for her baby; and as far as I know this is where You led me to. I pray that You'll be merciful to him."
E-47 Un aptuveni tajā brīdī es izdzirdēju, kā viņš saka: “Mammiņ, o-o, mammiņ!”
Viņa piecēlās un noslaucīja asaras no savām acīm, viņa sacīja: “Jā, dārgumiņ. Vai mammiņas mazulītis jūtas labāk?” Sāka glaudīt viņam galvu.
Viņš sacīja: “Mammu, istabā kļūst gaišs. Istabā kļūst gaišs.”
Suverēnā mīlestība! Kad Dievišķā mīlestība bija atspoguļota Dieva sirdij, tad suverēnajai žēlastībai bija jāatbild tās vietā. Kad es aizdomājos, kā tā nabaga māte lūgšanā stingri turējās pie Dieva un visu to! Un kas tad notika? Dievs caur Savu žēlsirdību, Dievs Savā žēlastībā nolaida no debesīm lidmašīnu un turēja to uz zemes, lai atbildētu uz nabaga neizglītotas nēģeru sievietes lūgšanu, kad bija atspoguļota Dievišķā mīlestība. Nav nozīmes, cik viņa bija nabaga, cik viņa bija melna, cik viņa bija dzeltena, kas viņa bija; kad Dievišķā žēlastība ir atspoguļota, tās vieta ir jāieņem suverēnajai žēlastībai. Tās tur vecās mammas mīlestība, kā viņa sauca!
E-47 And just about that time I heard him say, "Mammy. Oh, mammy."
She raised up and wiped the tears out of her eyes. She said, "Yes, honey. Mommy's baby feeling better?" Begin to pat him on the head...
He said, "Mama, it's getting light in the room. It's getting light in the room." Sovereign love, and Divine love had been projected to the heart of God. Sovereign grace had to answer in its place.
I think that the poor mother a holding on with her prayers to God, and all of this, and then what happened? God in His grace, God in His mercy would bring an airplane out of the sky and hold it on the ground. The anchor of a heart of a poor ignorant colored woman. When Divine love has been projected, no matter how poor she was, how black she was, how yellow she was...?... she was. When Divine grace is projected, sovereign grace has to take its place. And that love of that old mother there how she cried.
E-48 Un tas puisis pēc dažiem... Apmēram divus gadus vēlāk es biju ceļā un es braucu ar vilcienu. Es izkāpu un devos nopirkt sev hamburgeru. Viņi tirgoja tos par kādiem septiņdesmit vai astoņdesmit centiem tur lidmašīnā, un es...tur vilcienā. Bet kioskā es varēju to nopirkt par aptuveni divdesmit centiem. Es izkāpu no vilciena, sāku iet. Te viens bagāžas nesējs saka: “Sveiks, pārson Branham!”
Es atskatījos, sacīju: “Labrīt, dēls.”
“Nu,” sacīja, “vai tad tu mani nepazīsti?”
Es sacīju: “Nē, domāju, ka nepazīstu.”
Sacīja: “Vai atceries, apmēram pirms diviem gadiem, kad tu ieradies un par mani palūdzi, un tur bija mana mamma?
Es sacīju: “Vai tu esi tas puisis?”
Sacīja: “Jā, ser, pārson Branham.” Sacīja: “Es ne tikai būt dziedināts, bet tagad būt glābts. Es būt kristietis.”
Suverēnā žēlastība! Tieši tā, brāli! Tik tiešām, kad žēlastība... Kad Dievs ierauga, ka mīlestība ir atspoguļota, žēlastībai ir jāieņem tās vieta.
E-48 And the boy a few... About two years after that I went down, and had been on the train going down. I got off, and went up there to get me a hamburger. They wanted about seventy or eighty cents for it on the plane, and--on the train, and I could buy it for about twenty cents in the little stand. I got off the train and started down. There was a redcap said, "Hello, Parson Branham."
I looked around, and I said, "Good morning, son."
Walked over and said, "Don't you know me?"
I said, "No. I don't believe I do."
Said, "You remember about a few years ago when you come down and prayed for me and my mammy."
I said, "Are you that boy?"
He said, "Yes, sir, Parson Branham." Said, "I's not only healed, but I's saved now. I's a Christian."
Sovereign grace... Yes, sir, brother. I'm telling you; when grace... When God sees love projected, grace has to take its place.
E-49 Pirms dažām nedēļām pie manas mājas (jūs to atceraties, daudzi no jums), nu, tur gulēja tas oposums. Bet tā jaunā meitene bija paņēmusi un noslīcinājusi savu bērniņu. Kad Dievs iedeva viņai bērniņu, viņa negribēja to audzināt un viņa ietina to segā, un iemeta upē, un tur viņu noslīcināja. Es sacīju: “Tā nav māte. Tas ir zemāk par suni. Dzīvnieks tā nebūtu darījis.”
Un, ja Dieva suverēnā mīlestība var tikt parādīta dzīvniekam, cik daudz vairāk tā var tikt parādīta vīrietim vai sievietei! Tā tas ir.
Un tā oposuma māte līda pa to celiņu (jūs zināt to stāstu). Un kā viņa atnāca un apgūlās tur uz maniem pakāpieniem veselu diennakti, bet es no tā vispār neko nesapratu.
Brālis Vuds un pārējie, kas tur sēdēja, un māsa Vuda, viņiem bija tās žēl, sacīja: “Brāli Branham, kāpēc tu ļauj viņai ciest? Un tie nabaga mazulīši oposumi dzer no viņas pienu, bet viņa tur guļ mirusi!” Sacīja: “Kāpēc tu nenonāvē viņus, brāli Branham, vai arī netiec vaļā no mammas?” Viņa nebija pavisam mirusi. Viņa bija... Ja viņai iebakstīja, tad viņa pakustējās.
Un tā viņa nogulēja tur visu nakti.
E-49 A few weeks ago at my house, and you remember. Many of you know when that old opossum, laying across there. And this young girl down here had drowned her baby; and when God gave her a baby, and she didn't want to raise him. She wrapped it in a blanket, and throwed it out there, and drowned it in the river. I said, "That is a mother that's lower than a dog. An animal wouldn't do it." And that the sovereign love of God will--could be projected to an animal, how much more can it be projected to a man or a woman. That's right.
And this old mother opossum making her way up that lane. You know the story, and how she come in and laid there at my steps for twenty-four hours, me not even knowing nothing about it. Brother Wood and them, setting back there and Sister Wood with mercy for the thing, said, "Brother Branham, why do you let it suffer, and them poor little baby opossums drinking that old milk from her and her laying there dead." Said, "Why don't you kill them, Brother Branham or destroy the old mother?"
She wasn't quite dead. She was... You could punch her and she'd--you'd get a move out of her. And there she laid there all night.
E-50 Bet nākamajā dienā tā mazā Bekija, viņa iznāca, viņa sacīja: “Tēti?” Nu, nākamajā rītā, apmēram rītausmā viņa sacīja: “Tēti, ko tu darīsi ar to oposumu?” Sacīja: “Vienkārši es visu nakti par viņu domāju.”
Un es sacīju: “Es arī, Bekij.” Es aizgāju uz istabu. Es sacīju: “Dārgumiņ, ej atpakaļ un liecies gulēt. Tev vēl ir par agru celties.”
Es tur apsēdos, savā darba istabā. Es nodomāju: “Nu...” Es nodomāju: “Ar to oposumu man kaut kas būs jādara. Es nezinu, ko lai dara.”
Tad es izdzirdēju balsi, turklāt tā, kā es to nebiju gaidījis.
Tieši tur, kur torīt bija parādījušies āboli brālim Holam, kad viņš tika dziedināts no vēža. Tur, kur bija dziedināti slimie un nomocītie. Es sēdēju darba istabā.
Es izdzirdēju balsi, kas teica: “Es atsūtīju viņu pie tevis. Viņa tur divdesmit četras stundas guļ kā lēdija, gaidot savu kārtu, kad par viņu palūgs. Bet tu Man pat vārdu par to neesi ieminējies.”
Es sacīju: “Nu, es nemaz to nezināju.” Es sacīju: “Nu, vai Tu gribi pateikt, ka to oposumu atsūtīji Tu?”
Es nodomāju: “Kas ar mani notiek? Vai es runāju pats ar sevi?” Es pieķēru, ka es atbildu pats sev.
E-50 And the next day little old Becky there, she come out. She said, "Daddy..." Oh, it was at morning about daylight. She said, "What are you going to do with that opossum, daddy?" Said, "I just been thinking about it all night."
I said, "So have I, Becky." I went down in the room. I said, "Go on back and go to bed, honey. It's too early for you to get up." I'd set out there in the den room, and I thought, "Well," begin to rub my forehead. I thought I had to do something for that old opossum. I don't know what to do."
Then I heard a voice, insomuch, that I wasn't even expecting it. Right there where them apples come down that morning for Brother Hall when he was healed with cancer, there where the sick and afflicted's been healed, I was setting in the little den room. I heard a voice say, "I sent her to you. She's laid like a lady for twenty-four hours for her time to be prayed for, and you've never said a word to Me about it."
I said, "Well, I didn't even know it." I said, "Well, You mean that You--You sent that opossum there?" I thought, "What's the matter with me? Am I talking to myself?" I caught myself talking back to Him.
E-51 Es izgāju ārā, mazā Bekija joprojām skatījās caur durvīm. Es piegāju pie tā oposuma; un viņa visa bija noklāta ar rasu, un tā tālāk. Es sacīju: “Debesu Tēvs, ja Tu esi atsūtījis šo nabaga neko nesaprotošo oposumu, ja viņu šurp esi atsūtījis Tu, lai es kaut kādā veidā sajustu sirdī mīlestību pret viņu kā pret māti, tāpēc es nespēju viņu nogalināt, nespēju nonāvēt viņas mazuļus, un suverēno žēlastību, lai pasniegtu cilvēkiem mācībstundu, kura tiem ir jāiemācās, atvedi viņu šurp, tad, Dievs, es lūdzu Kristus Vārdā, lai Tu viņu dziedini.”
Un tas oposums (viņas kājas bija pilnas ar tārpiem, tāpēc viņa vilka tās aiz sevis, tās bija uzpampušas divtik lielas) piecēlās uz tās kājas. Un savāca tos mazuļus savā kabatā, aizgāja pa to celiņu tieši tā, kā iet jebkurš normāls dzīvnieks, kādu jūs esat redzējuši. Pagriezās pret mani; it kā apgriezdamās sacīja: “Paldies tev, labais cilvēk.” Cik nu es zinu, šodien viņa ar saviem mazuļiem ir ļoti laimīga. Kāpēc? Kad tiek atspoguļota Dievišķā mīlestība, tās vietu ieņem suverēnā žēlastība.
E-51 I walked out there where Becky was still looking through the door. I walked over to where that old opossum there, and dew all over her and everything else. I said, "Heavenly Father, if You sent that poor ignorant opossum, if You sent her here, somehow I'd put in my heart a love for her, being a mother, that I couldn't kill it, couldn't kill her babies. And sovereign grace to teach a lesson to people, that they ought to know, has brought her here. And God, I pray in Christ's Name that You'll heal her."
And that old opossum with her legs blowed full of maggots and so dragging it behind her, and swelled twice its size, stood upon that leg, and picked up those babies in her pocket, walked down through there just as normal as any beast you ever seen walk to the lane, as if to turn around and say, "Thank you, kind sir." And so far as I know, they live happy with her babies today. Why? When Divine love is projected, sovereign grace takes its place.
E-52 Mans brāli, māsa, tavā dzīvē ir jādara tikai viena lieta, tas ir: “Mīli To Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, visu savu dvēseli, visu savu stiprumu, visu tavu prātu,” un tici, ka katrs Vārds, ko Viņš ir pateicis, ir Patiesība. Un, kad tu nonāksi līdz ceļa galam un vairs nevarēsi iet tālāk, tad tiks parādīta Dievišķā, suverēnā žēlastība.
Es taču varētu pastāstīt, šeit, kad es tur gulēju, kad Maijo brāļi bija no manis atsacījušies, sēdēju tur uz lieveņa, bet man blakus sēdēja brālis Kokss, nesaprazdams, kas notiek. Es pat nevarēju to vairs izturēt. Taču pateicu...
E-52 My brother, sister...?... only got one thing to do in your life: That's love the Lord your God with all your heart, with all your soul, with all your strength, with all your mind, and believe ever Word He said is the Truth. And when you come to the end of your road, where you can't go any farther, then Divine, sovereign grace will be projected. How could I talk, here laying yonder, when Mayo Brothers had give me up, setting on the side of the porch, over there, with Brother Cox setting by me. Wanted to know what...?... I couldn't even stand it any longer, but...?...

Наверх

Up