Lielais un varenais Uzvarētājs

The Great And Might Conqueror
Datums: 57-0421M | Ilgums: 1 stunda 1 minūte | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV
E-1 Labrīt visiem. Es novēlu patiešām “Priecīgas Lieldienas” katram no jums! Šī ir viena no īpašākajām dienām mūsu Kunga augšāmcelšanās atcerei. Tā ir viena no īpašākajām dienām visā pasaules vēsturē. Tā ir augšāmcelšanās. Un mēs ļoti priecājamies, ka šajā rītā esam šeit, šajā lielajā dienā. Un, kad redzam, kā uzaust saule un no zemes parādās puķes, tas viss stāsta par Lieldienām. Bet tagad uz brītiņu nolieksim mūsu galvas.
E-1 Good morning to you, a very Happy Easter to each one of you. This is one of the greatest days in commemoration of the resurrection of our Lord. It's one of the greatest days of all the world's history. It's the resurrection. And we're so happy to be here this morning on this great day. And to see the sun rising, and the flowers arising from the earth, everything speaks of Easter. And now, let us bow our heads just one moment.
E-2 Tēvs Dievs, mēs nākam Tavā Klātbūtnē. Un mēs sagaidām, ka šorīt Tu dāvāsi mums kādas īpašas svētības no Debesīm, kādu nelielu Lieldienu pieskārienu mūsu dvēselēs; lai tad, kad mēs atstāsim šo vietu, mēs varētu pateikt kā tie, kas nāca no Emausas: “Vai tad mūsu sirdis nedega Viņa Klātbūtnes dēļ?” Jo mēs lūdzam to Viņa Vārdā un Viņa slavai. Āmen.
E-2 Father, God, into Thy Presence we come. And we are expecting Thee to give to us this morning just a little extra blessing from heaven, some little touch of the Easter in our own souls, that when we leave here, we might say as those who came from Emmaus, "Did not our hearts burn within us because of His Presence?" For we ask it in His Name and for His glory. Amen.
E-3 No pēdējās grāmatas, Mateja Evaņģēlija 28. nodaļa un septītais pants, es gribu izlasīt to kā fragmentu, lai sāktu šo kalpošanu.
Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis.
Šīs zemes vīriem un cilvēkiem ir bijuši doti daudzi vareni uzdevumi. Taču vēl nekad nebija dots tik svarīgs uzdevums kā šis: “Ejiet, sakiet Viņa mācekļiem, ka Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem.” Tas ir svarīgs uzdevums. Tas varēja tikt iedots tikai tāpēc, ka sākumā bija jābūt varenai uzvarai.
E-3 Over in the last book, the 28th chapter of St. Matthew's Gospel, and the 7th verse, I wish to read for a text, as we go into this service.
And go quickly, and tell his disciples that he is risen from the dead; and, behold, he goeth before you into Galilee; there shall you see him: lo, I have told you.
There has been many great commissions given to men and the peoples of this earth. But never was there such an important commission given as this one, "Go, tell His disciples that He is risen from the dead." That's a great commission. And the only way this could be given, was because there had to be a great conquering first.
E-5 Mūsu laikos un aizgājušajos laikos, un šīs pasaules garajā vēsturē ir bijuši cilvēki tās lielajos, plašajos kaujas laukos; ir bijuši daudzi vareni uzvarētāji, daudzas varenas lietas, kas ir veiktas cilvēces dēļ.
Piemēram, es šorīt ceļā aizdomājos, es padomos agri, un man teju vai nebija iespējas iedziļināties izpētē. Tāpēc ka vakar vakarā es īsti nezināju, kā es un draudzes gans sadalīsim šodienas kalpošanu. Taču, būdams ceļā, es vienkārši aizdomājos, kas būtu tas vislabākais, ko pateikt Viņa ļaudīm, norunāt svētrunā. Lūk, par ko es padomāju: “Ejiet, pasakiet Viņa mācekļiem.” Lūk, Viņa mācekļi ir Viņa “sekotāji”. Māceklis ir “tas, kurš seko”. Un es aizdomājos par šādu tēmu: Lielais un varenais Uzvarētājs.
E-5 There has been men in our days, and in the days gone by, and in the great history of this world, and its great, broad fields of battle; there has been many great conquerors, many great things that's been done for the human race.
For instance, I am thinking, as I come down this morning, waking up early, and did not have a chance to study very much, because I didn't know just what part last night we would have today between the pastor and I in the services. But on my road down I happened to think what this morning would be the best that I know to say to His people to take a message. I thought of this, "Go tell His disciples."
Now, His disciples is His followers. A "disciple" is "one who follows." And I thought of this subject of "The Great And Mighty Conqueror."
E-7 Es aizdomājos par to, cik daudz mums šai pasaulē ir bijis varenu uzvarētāju un kādas varenas lietas viņi ir paveikuši, lai pilnveidotu un uzlabotu cilvēka dzīvi. Es aizdomājos par vareno Napoleonu, par viņa laikiem, ka viņš nemaz īsti nebija francūzis, bet viņš kaut ko bija ieplānojis. Pirmkārt, viņš...viņš nicināja Franciju, viņam tā nepatika. Viņš bija nācis no salām. Taču viņa prātā bija ideja, ka reiz viņš uzvarēs. Un tas bija viņa prātā, jo viņam noteikti bija kaut kas, ko sasniegt.
Katram cilvēkam, pirms viņš darīs kaut kādu darbu, ir jābūt kaut kādam vadmotīvam, kaut kādai alternatīvai, tam, kāpēc tu pūlies, kaut kādam darba mērķim, kaut kam, kas liek darboties.
E-7 And thinking of how many great conquerors we have had in this world, and what great things they have done to further and en-better the human way of living. I was thinking of the great Napoleon back in his days, how he was not exactly a Frenchman, but he had something in his mind. First he--he despised France; he did not like him. He come from the isles. But he had an idea in his mind, that someday that he would conquer. And the reason that he had these in his mind, he had to have something to work on.
To every man, before you can do a job, you have to have some motive, some alternative, something that you are working on, for a working purpose, something to work by.
E-9 Un kā mēs visi zinām, kad izskatām Hitlera vēsturi...tas ir, nevis Hitlera, bet Napoleona, ka viņš vadījās pēc mēness un zvaigžņu kustībām. Viņš šādi rīkojās un sagaidīja; jo vienu reizi viņš tā bija izdarījis un uzvarējis. Un viņš ieradās Francijā un kļuva par varenu kareivi. Viņš sodīja ar nāvi daudzus cilvēkus par to, ka viņi nepiekrita viņam. Un viņš attīrīja visu savu valsti no visa, kas bija pret viņu. Viņš vienkārši pilnībā to izslaucīja, tāpēc ka viņaprāt tā tam bija jābūt. Ja viņš šādi nebūtu darījis, tad kaut kas visu laiku būtu pret viņu un viņa vareno plānu, kuru viņš bija ieplānojis. Viņa dzīvība būtu briesmās, tāpēc viņam bija jāpadara visa sava karaļvalsts tik pilnīga, cik nu viņš varēja.
E-9 And as we all know by taking the history of Hitler--or, not of Hitler, but of--of Napoleon, that he went by the moon and by the changing of the stars. He worked that way and expecting, because that one time he did so, and he won a victory. And he come over into France, and he become a great warrior. He put many men to death, because that they wouldn't agree with him. And he cleaned his entire country of anything that was against him. He just absolutely wiped it out, because he had to have it that way. If he didn't have it that way, there would be something against him all the time and his great plan that he had in his mind. His own life would be at stake, so he had to have his entire kingdom just as perfect as he could get it.
E-10 Lūk, es domāju, ka jūs sekojat manai domai par to lielo Uzvarētāju, par Kuru es gribu pateikt. Viņa Valstībā visam ir jābūt priekš Viņa. Sirdij, dvēselei un ķermenim ir jābūt priekš Viņa. Tur nekas nevar būt pret Viņu. Viņam būtu jātiek vaļā no visa, kas būtu pret Viņu. Absolūti visam ir jābūt priekš Viņa. Un, kad...
E-10 I'm thinking now that you're following me in this, of the great Conqueror that I'm thinking. Everything in His Kingdom must be for Him. It must be heart, soul, and body for Him. There can be nothing against Him. Anything that was against Him, He would have to dismiss it. He must have absolutely everything for Him.
E-11 Napoleons, viņš paņēma ieročus, lielgabalus, šautenes, musketes, zobenus. Un viņš gāja ar šo vienu domu, ka iekaros pasauli. Un praktiski viņš to izdarīja trīsdesmit trīs gadu vecumā. Kad viņš bija jauns cilvēks, viņš bija alkohola pārdošanas pretinieks. Bet savas lielās slavas dēļ viņš par sevi bija ļoti augstās domās; un tas atstāja iespaidu uz viņa nerviem, un viņš nomira kā alkoholiķis trīsdesmit trīs gadu vecumā. Viņš nespēja izturēt savu popularitāti. Un es aizdomājos par cilvēku, kurš šajā...trīsdesmit trīs gadu vecumā iekaroja pasauli un nomira kā alkoholiķis savas slavas dēļ, un pazaudēja tieši to principu, par ko viņš bija cīnījies. Viņš bija...viņš bija tāds kā prototips jeb, es teiktu, viņš nebija prototips, bet gan velna instruments. Un viņš centās iekarot pasauli, bet cieta neveiksmi trīsdesmit trīs gadu vecumā.
E-11 And when Napoleon, he took up arms, cannons, guns, muskets, swords. And he went forth with this one thought, that he would conquer the world. And he practically did that at the age of thirty-three. When he was a young man, he was a prohibitionist. And his great fame made him so self-styled; and it got upon his nerves until he died at the age of thirty-three, an alcoholic. His popularity, he could not stand.
And I think of a man, who at this, at the age of thirty-three, conquered the world and died an alcoholic, because of his fame, and lost the very principle that he was fighting for. He was the--he was the kind of type, or, not a type, I would say, but he was the Devil's instrument. And trying to fight the world down, and he failed at thirty-three.
E-12 Taču, ak, šis lielais, varenais Kareivis, par kuru es runāju, trīsdesmit trīs gadu vecumā uzvarēja visu, kas bija uz zemes un ellē. Trīsdesmit trīs gadu vecumā, lielais un varenais Uzvarētājs!
Es aizdomājos par tām lielajām kaujām, kādas ir izcīnītas kaujaslaukos. Mēs zinām (pabeidzot ar Napoleonu), ka viņa beigas pienāca pie Vaterlo. Nesen man bija tas gods redzēt imitācijas, kas bija uztaisītas no viņa kaujas ratiem un jātniekiem, un cilvēkiem, kā viņi gulēja kaujaslaukā. Un kaujas rati bija samesti kaudzē, to riteņi salauzti, tieši tur uz lauka, kur ir uztaisīta šī varenā izstāde.
Un kāds tas ir kontrasts: paskatīties uz to cilvēku trīsdesmit trīs gadu vecumā un uz to apkaunojumu, kas tur ir atainots viņa lielās kaujas un iekarošanas piemiņai; bet tad doties uz Jeruzalemi un paskatīties uz tukšo kapu, kas atgādina par to lielo un vareno Uzvarētāju.
E-12 But, oh, this great, mighty Warrior that I'm speaking of, at the age of thirty-three conquered everything that was in earth and in--in hell. At the age of thirty-three, a great and mighty Conqueror...
I'm thinking of the great battles that's been fought on the field. We know, to finish up with Napoleon, that he come to his end at Waterloo. It was my privilege, not long ago, to view over the imitations made of the ruins of his chariots, and of the horsemen, and of the men, of how they laid on the battlefield. And the chariots piled together, the wheels broken right and out into the plains, of where this great display is made.
And what a contrast it is to notice that man at thirty-three, and the disgrace that is laying there in the memorial of his great battle and conquering; and then to go to Jerusalem, and look at an empty tomb as a memorial of the great and mighty Conqueror.
E-15 Tā vai citādi, uzvarā kaut kas ir. Ja mums ir kaut kas, par ko cīnīties, ja mūsu ķermenī ir kāda slimība un mēs esam cīņā starp dzīvību un nāvi, tad kāda gan tā ir uzvara, kad mēs redzam, ka tas ir uzvarēts! Ja mēs cīnāmies pret kādu lielu ieradumu vai kaut ko tādu, kas mūs nomoka, kad, visbeidzot, plīvo lielie karogi un mēs esam to uzvarējuši, kāda gan mūsos ir sajūta, jo tad mēs varam būt uzvarētāji.
E-15 Somehow another, there's something in conquering. If we have something that we are fighting for, if there is a disease in our body, and we're fighting between death and life, what a victory it is when we see it's conquered. If we are fighting over some great habit, or some great something that's besetting us, when finally the great flags wave and we have conquered it, what a feeling it gives us, inside us, for we can then be a conqueror.
E-16 Lūk, man prātā nāk tas pēdējais karš un tas, kā Hitlers sagrāba Varšavu. Un vācieši uzskatīja, ka tā bija viena no varenākajām uzvarām, jo viņu varenais galvenais komandieris Ādolfs Hitlers vienā rāvienā sagrāva Varšavā visu, sagrāva tiltus, un bija nokritis lielais tilts. Avīzēs nodrukāja lielas fotogrāfijas ar tā tilta krišanu. Vācieši maršēja pa ielu un sita bungas, un pūta svilpes, un virs viņa lidoja tūkstošiem lidmašīnu, kad viņš izcīnīja pirmo lielo uzvaru. Viņš iznāca kā Maķedonijas Aleksandrs vai Napoleons, lai iekarotu pasauli, taču kādas bija viņa beigas? Kaunpilnas. Protams, ka tā.
E-16 And I'm thinking of the last war, and how that when Hitler had taken Warsaw. And the Germans thought that that was one of the greatest victories that could be, because that their great chief captain, Adolf Hitler, had at once sunk everything in Warsaw, tore down the bridges, and the great bridge fell. The papers packed great pictures of the falling of the bridge. The Germans marched through the street, and they beat drums, and they blowed whistles, and the thousands of airplanes passed by him, as he won his first great victory, setting out like an Alexander the Great, or a Napoleon, to conquer the world, but where did he wind up? In disgrace. Certainly, he did.
E-17 Es atceros, kā tika uzbūvēta lielā Burmas Pāreja. Droši vien lai... lai šķērsotu kalnus. Varbūt šajā rītā šeit sēž tie puiši, kuri ir gājuši pāri šai milzīgajai pārejai. Tas tik bija uzdevums! Tam bija vajadzīgs daudz īsteni smaga darba, un viņi izdarīja patiešām īstenu darbu! Un cik daudz naudas tas maksāja, lai uzbūvētu to Burmas Pāreju, miljoniem dolāru! Cik puišu zaudēja savas dzīvības, to darīdami! Taču galu galā pēc kāda laika, kad bija paveikts pēdējais ceļa kilometrs un kad pāreja bija pabeigta, kādi uzvaras saucieni atskanēja no cilvēkiem! Viņiem bija pāreja, pār kuru viņi varēja šķērsot kalnus, lai iegūtu uzvaru.
E-17 I can remember when they built the great Burma Pass. There must be... If they crossed over the mountain... Some of the boys are setting here this morning, perhaps, that crossed over this great pass. What a task it was. How much real work it taken, and what a real job they did. And how much money it cost to build that Burma Pass, the millions of dollars. The boys that lost their lives in doing so... But finally, and after while, when the last mile of the way had been gone, and when the pass was completed, that how the victorious shouts went up from the people. They had a pass that they could cross the mountains with to win the victory.
E-18 Es aizdomājos par kādu citu pāreju, kura viendien izmaksāja mūsu svētītā Kunga dzīvību. Tas bija ne tikai kāds ceļš uz zemes, bet tā bija maģistrāle, kas saucās “svētuma lielceļš”, pa kuru nevarēs iet nešķīstais, bet tikai tie, kas ir iezīmēti. Tikai tie, kas ir tajā pusē, kur ir Viņš, varēs iet pa to lielceļu.
E-18 I'm thinking of another pass, that one day it cost the Life of our blessed Lord. It was not only a road on the earth, but it was a highway called "the highway of holiness," where the unclean shall not pass through, but only those who are branded. Only those who are on the side that He is on shall pass this highway.
E-19 Ir izcīnītas lielas uzvaras. Šodien daudzi no mums var labi atcerēties Pirmo pasaules karu. Es atceros, kad biju vēl puisēns, es dzirdēju, kā atskanēja svilpieni; un pat fermeri uz lauka apturēja zirgus un vicināja cepures. Viņi kliedza. Viņi brēca. Kas bija noticis? Bija beidzies karš. Bija izcīnīta uzvara. Mēs cīnījāmies par stabilu ekonomiku un galu galā mēs bijām izcīnījuši uzvaru.
E-19 Great victories has been won. Many of us today can remember well of the First World War. I remember when I was just a little boy; I can hear the whistles blowing; and even the farmers in the field stopped their horses, and waved their hats. They screamed. They hollered. What had happened? The war was over. Victory was won. The great economy that we were fighting for, finally we had won the victory.
E-20 Es aizdomājos par šo pēdējo pasaules karu. Es dzīvoju turpat otrā ielas pusē. Un, kad atskanēja svilpieni, cilvēki saskrēja pagalmos; sievietes vēl priekšautos, novilka tos un vicināja gaisā. Lodes lidoja starp kokiem. Skanēja svilpieni. Mašīnas traucās pa ielām. Cilvēki krita ceļos un cēla augšup savas rokas. Viņi kliedza. Kāpēc? Tāpēc ka bija beidzies karš. Un tie svētītie, tie dārgie zēni, kas bija tur aiz jūras, jau drīz kuģos pie viņiem atpakaļ uz mājām. Kāda uzvara! Kāds laiks, un cik ļoti tas saviļņoja ikvienu sirdi! Kādi svētki! Tovakar visi bija tādā omā, ka tu varētu ieiet restorānā un paēst, un iziet ārā nesamaksājot, bet viss būtu kārtībā. Tu varētu pabraukāt ar pirmā pretimnācēja mašīnu, un viss būtu kārtībā. Tu būtu varējis paprasīt, ko vien gribētu, un droši vien būtu to dabūjis. Kāpēc tā? Bija izcīnīta uzvara. Zēni brauca atpakaļ uz mājām. Tas bija beidzies.
E-20 I'm thinking of this last worlds war. I lived just across the street. And when the whistles begin to blow, people run into the yards; women with their aprons on, taking them off, and swinging them in the air. Bullets flew through the trees. Whistles blowed. Cars raced through the streets. People fell on their knees and raised up their hands. They screamed. They cried. Why? Because the war was over. And the blessed ones, the dear boys that was across the sea, would soon be sailing home again to them. What a victory. What a time, and a thrill to any heart. What a jubilee. That night everybody was in such a humor, you could've walked into the restaurant and eat, and walked out and not paid for it; it would've been all right. You could've used the next man's car; it would've been all right. You could've asked what you wanted to, and you'd have probably got it. Because why? The victory was won. The boys were coming home. It was all over.
E-21 Un es aizdomājos, mans brāli, cik žēl, ka tādas jūtas nevar palikt vienmēr. Bet kristietim šajā rītā uzvara ir izcīnīta. Skan svētku zvani. Ir beidzies karš starp Dievu un cilvēku. Ir izcīnīta uzvara.
Pirms jebkādas uzvaras izcīnīšanas ir jāsamaksā liela maksa. Ak, kāda samaksa! Un reizēm tā ir ļoti liela un atstāj lielas, mokošas rētas. Taču, lai būtu kalns, ir jābūt ielejai. Pirms var būt saules gaisma, ir jābūt lietum. Pirms var būt gaisma, ir jābūt naktij. Pirms jums var būt kas pareizs, ir jābūt kam nepareizam, citādāk jūs nekad neuzzinātu, kas bija nepareizi.
E-21 And I am thinking, my brother, it's too bad that those kind of feelings can't stay all the time. But to the Christian this morning, the victory is won. The joy bells are ringing. The war is over, between God and man. The victory's been won.
Before any victory can be won, there must be great prices paid. Oh, what prices. And sometimes they are very deep, and they make great scars, tearing down. But in order to have the mountain, we've got to have the valley. Before we can have the sunshine, we've got to get the rain. Before we can have the light, we've got to get the night. Before we can have right, they had to have wrong, or you'd have never knowed what wrong was.
E-23 Taču tam, lai iekarotu un uzvarētu vislielāko cīņu, kāda vien ir uzvarēta, Kāds iznāca no Godības, tas bija pirms daudziem gadiem. Un Viņš neatnāca kāda eņģeļa veidolā. Viņš neatnāca kā kāda svarīga persona. Bet Viņš grasījās pierādīt, ka kara uzvarēšanai nav vajadzīgas musketes un lodes, un atombumbas. Viņš apģērbās pazemībā, kā mazs bērniņš, un piedzima silītē. Kad Viņš atnāca, nebija pat vietas, kur Viņam piedzimt. Es gribu, lai jūs aplūkojat tos citādākos karošanas līdzekļus, ko Viņš lietoja.
E-23 But in order to conquer and to win the greatest battle that was every won, One stepped out of glory many years ago. And He did not take upon Himself the form of an Angel. He did not come as some great person. But He was going to prove that it don't take muskets, and bullets, and atomic bombs to win a war. He clothed Hisself in humility like a little baby, and was born in a manger. There was not even a place for His birth, when He come. I want you to look at the different material of warfare, what He used.
E-24 Lūk, visa Ādama rase bija gūstā. Tur nu viņi bija, bez cerības, bez Dieva, bez iespējas, bez žēlastības, bez jebkā, kas varētu viņiem palīdzēt. Tie varenie ienaidnieki no dziļās pazudušo valstības bija ieslēguši viņus tumsā. Nebija nekādas izejas. Nebija neviena, kas varētu palīdzēt. Neko nevarēja izdarīt. Tas izskatījās pēc pilnīgas, galīgas bojāejas.
Taču mūsu Varonis, Kurš nonāca lejup no Godības vārtiem, žēlīgi nonāca!
Jo neviens cilvēks uz zemes nevarēja to izdarīt. Viņi visi bija, kā saka pasaulē, tajā pašā laivā. Mēs visi bijām “dzimuši grēkā, nelikumībā veidoti, atnācām šai pasaulē, runādami melus”. Un neviens no mums nevarēja otram palīdzēt. Mēs stāvējām bezpalīdzīgi, sakauti, it visur haoss, visi izmētāti. Mēs nevarējām ievērot likumu un rituālus, ieraugot to nepilnības un tā tālāk, mēs nevarējām to izdarīt. Un šķita, ka visa cilvēce bija izpostīta.
E-24 Now, Adam's race was all in bondage. There they were, without hope, without God, without chance, without mercy, without anything that could help them. The great enemies of the lower regions of the lost, had them shut up in darkness. There was not a way out. There was no one could help. Nothing could be done. It looked like a total, complete loss.
But our Hero, Who came down from the portals of glory, condescending down... For there was no man on earth could do the job. They were all, as worldly speaking, in the same boat. We were all borned in sin, shaped in iniquity, come to the world speaking lies. And none of us could help each other. We stood helpless, defeated, chaos on every hand, all ununited. We could not keep laws and ceremonies; finding their weaknesses and so forth, we could not do it. And it seemed like the whole human race was laid waste.
E-27 Bet tad atnāca Viņš, Viņš nonāca. Tāpēc ka “Viņš bija iesākumā”, tā ir teikts Bībelē, “Viņš bija Vārds”. Viņš bija tas Logoss, kas iznāca no Dieva. Un tas Logoss iesākumā bija Vārds. Un Viņš kļuva par Vārdu. Pēc tam, kad tajā godpilnajā Lieldienu rītā Viņš uzcēlās, Viņš kļuva ne tikai par Vārdu, bet Viņš kļuva par Sava Vārda Augsto Priesteri. Ak, cik tas ir godpilni, brāli Nevil! Vienkārši aizdomājieties! Viņš nav tikai Vārds, bet Viņš ir Sava Vārda Augstais Priesteris. Kā mēs varam par to šaubīties? Kā mēs varam nākt pie Viņa un neticēt, ka mēs saņemam to, ko lūdzam? Jo Viņš taču ir Vārds un Vārda Aizbildnis! Logoss kļuva par Vārdu un Vārds tapa par miesu; un tā pati miesa, kas bija Vārds, ir uzņemta augšā Godībā un tagad ir Augstais Priesteris, kas Pats ir Sava Vārda Aizbildnis.
Lūk, kas ir vajadzīgs! Lūk, kāds materiāls ir Draudzei. Kāds ierocis! Nekā Tāda nekad nav bijis. Viņš bija Vārds. Un, kad Viņš atnāca, Viņš piedzima silē. Viņš atnāca, lai izmantotu mī-les-tī-bas, mīlestības ieroci, lai uzvarētu pasauli; nevis ar lodēm, nevis ar ložmetējiem un tankiem. Bet Viņš atnāca citādākā veidā. Viņš atnāca mīlestības veidolā. Viņš bija Dieva mīlestība.
E-27 And then He came; He came down. Because He was in the beginning, the Bible said, "He was the Word." He was the Logos that went out of God. And the Logos, in the beginning, was the Word. And He became the Word. Then when He ascended up on that glorious day of Easter, He become not only the Word, but He become the High Priest of His own Word. Oh, what a glorious thing, Brother Neville. Just think. He's not only the Word, but He's the High Priest of His own Word. How could we doubt it? How could we walk to Him and not believe that we receive what we ask for? For He is the Word and the Intercessor of the Word. The Logos became Word, and the Word made flesh; and the same flesh that was the Word, received up into glory, and now's the High Priest making intercession by Himself to His Word.
That's what it takes. That's the material that the Church has got. What a weapon. There's never been one like It. He was the Word. And when He come, He was born in a manger. He come to use the weapon of l-o-v-e, love, to conquer the world. Not with army bullets, not with machine guns and tanks, but He come in a different manner. He come in the form of love. He was God's love.
E-29 Reiz kā mazs puika es domāju, ka Kristus mani mīl, bet Dievs mani ienīst; jo Kristus nomira par mani, bet Dievam bija kaut kas pret mani. Bet vēlāk es sapratu, ka Kristus ir pati Dieva sirds. “Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu Mūžīgo Dzīvību.”
Un tā, pirmkārt, Viņš atnāca, lai uzvarētu. Un tas, ko velns bija ieviesis šajā pasaulē, bija naids. Bet Viņš atnāca, lai naidu uzvarētu. Kad mēs uzvaram mūsu cīņās un tā tālāk, pasaules cīņās, pēc tām vienmēr, pastāvīgi paliek naids; jo tāda veida cīņas ir no tā ienaidnieka. Taču Kristus atnāca ar mīlestību, lai uzvarētu naidu, iemīlēt tos, kas bija nemīlami. Viņš atnāca ar citādu ieroci. Un Viņš pazemoja Sevi, “padarīts nedaudz zemāks par eņģeļiem”, lai izciestu nāvi un parādītu piemēru. Un, kad Viņš bija šeit uz zemes, Viņš staigāja cilvēku vidū.
E-29 One time, as a little boy I used to think that Christ loved me and God hated me, because that Christ died for me; but God had something against me. But I come to find out that Christ is the very heart of God. "God so loved the world, that He gave His only begotten Son, that whosoever believeth on Him should not perish, but would have Eternal Life."
Now, He come first to conquer. And the thing that the Devil had put in the world was hatred. And He come to conquer hatred. When we win our battles, and so forth, in the world's battles, it's always leaves continually a hatred; because, battles of that sort is of the enemy. But Christ come with love to conquer hatred, to love those who were unlovable. He come with a different weapon. And He humbled Himself, made a little lower than the Angels, to suffer death, and to give an example. And when He was here on earth, He walked among men.
E-31 Viņš parādīja Savus karošanas ieročus, kad Viņš dziedināja slimos. Kad Viņš paņēma piecas nelielas maizes un divus zivs gabalus un pabaroja piecus tūkstošus cilvēku, Viņš pierādīja, ka Viņam bija vara pār katru eksistējošo atomu. Viņš ne tikai izaudzēja zivi, bet Viņš izaudzēja ēšanai sagatavotu zivi. Viņš ne tikai izaudzēja kviešus, kas bija tajās maizēs, bet Viņš izaudzēja izceptus kviešus tajās mkaaizēs. Tas parādīja, ka Viņš bija Tas lielais un varenais Uzvarētājs! Viņš ne tikai dabūja no akas ūdeni, bet Viņš pārveidoja to akas ūdeni par vīnu. Viņš pierādīja, ka Viņam bija Spēks uzvarēt. Un Viņš mīlēja, un Viņa ierocis bija mīlestība. Tagad paskatieties.
E-31 He proved His weapons of warfare when He healed the sick. When He took five little biscuits and two pieces of fishes and fed five thousand people, He proved that He had the power over every atomic that there was. Not only did He grow fish, but He growed cooked fish. Not only did He grow wheat in those biscuits, but He growed cooked wheat in those biscuits. It showed that He was that great and mighty Conqueror. Not only did He get the water from the well, but He made that water, wine, from the well. He proved He had power to conquer. And He loved, and His weapon was love.
E-32 Tad, kad Viņš to izdarīja, kad viendien Viņš stāvēja pie Lācara kapa un tur atradās cilvēks, miris un apglabāts pirms četrām dienām. Pat tie, kas atradās līdzās, sacīja, ka “viņš jau smird”. Viņa deguns bija iekritis, ādas tārpi ložņāja viņā. Bet Jēzus nostājās tur kā varenais Uzvarētājs, kad Viņš pateica Martai un Marijai, kad Viņš tur stāvēja: “Vai tad Es neteicu jums: 'Ja vien tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?'” Viņš tikko kā bija runājis (kad viņas bija sacījušas: “Mūsu brālis ir miris,” un tā tālāk), Viņš sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un Dzīvība! Kas Man tic, kaut arī viņš mirs, tomēr viņš dzīvos. Un kas dzīvos un ticēs Man, nekad nemirs. Vai tad Es jums tikko kā neteicu, ka tas Mūžīgais, svētītais Spēks atrodas Manī?” Viņš vienmēr ne tikai izteica kādu apgalvojumu, Viņš bija spējīgs īstenot visu, ko Viņš sacīja, jo Viņš bija varenais Uzvarētājs.
E-32 Now, notice. Then when He did that, when He stood one day by the side of Lazarus' grave, and there was a man, dead and buried for four days. Even the ones that was by said, "Even now he stinketh." His nose had fell in; the skin worms has crawled through him. And Jesus stood there as the mighty Conqueror, when He said to Martha and Mary, when He stood there, "Did not I say unto you, 'If thou could only believe, you would see the glory of God'?" He had just got through saying (when they said, "our brother's dead," and so forth), He said, "I am the Resurrection and the Life. He that believeth in Me, though he were dead, yet shall he live. And whosoever liveth and believeth in Me shall never die. Have I not just told you that that eternal blessed power lays within Me?" He never only made a statement; He was able to carry out everything that He said, for He was the mighty Conqueror.
E-33 Mājoja Viņā, aizsegts, apslēpts zem cilvēciskās miesas apsega, kā parasts cilvēks, taču tur iekšā dzīvoja neviens cits kā Visuvarenais Dievs, Tas lielais un varenais. Viņš varēja radīt no jauna. Viņš varēja radīt jaunas lietas. Viņš varēja izteikt, un tas, ko Viņš paprasītu, tiktu iedots tai pat sekundē. Taču Viņš pazemoja Sevi, Viņš nepaaugstinājās. Viņš gribēja parādīt piemēru. Viņš gribēja būt īstens Uzvarētājs, un Viņš bija. Lūk, Viņš pierādīja, ka Viņš tāds ir.
Kā es bieži esmu sacījis savās sanāksmēs, varbūt tā būs kā liecība šajā cilvēku grupā, šajā brīnišķīgajā Lieldienu rītā. Viena kundze, kas pieder kādai noteiktai draudzei, kas netic Kunga Jēzus Asiņu pieņemšanai (“bez Asins izliešanas nav piedošanas par grēku”), viņa pateica man, ka tas Cilvēks bija vienkārši pravietis, brīnišķīgs Cilvēks, bet es taisot no Viņa Dievību. Es sacīju: “Viņš bija Dievība. Viņš bija Dievs.”
Viņa sacīja: “Jūs cenšaties Viņu pārāk izcelt.”
Es sacīju: “Nav tādu vārdu, kas varētu izteikt Viņa diženumu!” Cilvēka mēle vēl nav atradusi, kā to izsacīt!
E-33 Dwelling in Him, holding back, veiled with human flesh, as a man, but inside of there dwelt none other but Almighty God, the great and mighty One. He could recreate. He could create new things. He could speak, and what He asked for would be given at that second. But He humbled Himself; He kept low. He wanted to give an example. He wanted to be the right kind of a Conqueror, and He was. Now, He proved Hisself to be.
As I've often said in my meetings, maybe it would bear witness this morning, in this group of people, on this beautiful Easter morning. A lady, belonging to a certain church that doesn't believe in accepting the Blood of the Lord Jesus... "Without the shedding of Blood, there's no remission of sin." She told me that the Man was just a prophet, a wonderful Man, and I made him Deity. I said, "He was Deity. He was God."
She said, "You try to make Him too great."
I said, "There is no words could express His greatness." Human tongue has never found the expression.
E-36 Nesen es runāju ar vienu vīru, diplomātu no Vašingtonas DC, un viņš pateica nelielu liecību brokastu laikā, kad mēs biedrojāmies, viņš sacīja: “Brāli Branham, visu savu dzīvi es esmu bijis luterānis. Taču,” viņš sacīja, “nesen, kad es biju aizgājis uz vecmodīgu atmodas sanāksmi,” sacīja, “es nometos ceļos pie altāra un gribēju, lai man ir pārdzīvojums ar Dievu.” Viņš sacīja: “Un, kamēr es biju tur ceļos nometies...” Lūk, tas ir Vašingtonas diplomāts, kas ir kalpojis pat pie prezidenta Kūlidža. Un, kad viņš “paskatījās augšup”, viņš sacīja, “es ieraudzīju vīzijā Jēzu.” Viņš sacīja: “Es varu brīvi runāt deviņās valodās.” Viņš sacīja: “Taču no visām tām deviņām valodām es pat vienu piemērotu vārdu nevarēju piemeklēt.” Viņš sacīja: “Tāpēc es vienkārši pacēlu savu roku, un Viņš iedeva man vienu jaunu, ar ko runāt.” Viņš sacīja: “Es tikvien kā biju ieraudzījis Viņa vaiga Godību.”
E-36 Speaking with a man the other day, a diplomat from Washington, DC, and he said, at a little testimony at a--a breakfast where we were associated together, he said, "Brother Branham, I've been a Lutheran all my life." But he said, "The other day while attending an old fashion revival," said, "I knelt down at an altar and wanted to get an experience with God." He said, "And while I was there on my knees..." Now, this is a Washington diplomat that even served under President Cooledge. And when he looked up, he said, "I saw a vision of Jesus." He said, "I am able to speak nine different languages fluently." He said, "But I couldn't find one word to say, of all those nine languages." He said, "So I just raised up my hand, and He give me a new one to talk with." He said, "I just seen the glory of His face."
E-37 Tā kundze saka man, viņa sacīja: “Brāli Branham, Jēzus nebija nekas vairāk kā cilvēks, vienkārši pravietis.
Es sacīju: “Viņš bija Dievs, mana māsa.”
Viņa sacīja: “Jūs padarāt Viņu par Dievību, bet Viņš tāds nav.” Un viņa sacīja: “Kad Viņš gāja uz leju...uz Lācara kapu, Bībelē ir teikts, ka 'Viņš raudāja'.”
Protams, Viņš bija pati Dieva sirds. Viņš cieta tā, kā ciešam mēs. Viņš bija miesa, tāpat kā mēs esam miesa. Viņš juta Savā ķermenī tās pašas vēlmes un pārējo, ko arī mēs. Tomēr, lai kļūtu par pilnīgu Upuri, Viņam tas bija jāizdara. Viņš izdarīja. Bet es pateicu...
Viņa sacīja: “Viņš raudāja, iedams uz Lācara kapu.”
Es sacīju: “Taču, ak, kundze, tā tas ir. Viņš bija Cilvēks, kad Viņš raudāja. Taču, kad Viņš tur nostājās, pie tā kapa, kur klusi gulēja mirušais; kurā gulēja satrunējis ķermenis, apklāts ar lakatu; tad Viņš pateica: 'Aizvāciet to akmeni.' Viņš izslēja savu nelielo augumu un pateica: 'Lācar, nāc ārā!' Un cilvēks, kas jau četras dienas bija miris, piecēlās kājās.”
Kas tas bija? Nīcība atpazina savu Radītāju. Dvēsele atpazina savu Saimnieku. Un šis lielais un varenais Uzvarētājs tur pierādīja, ka Viņam bija Vara pār nāvi un elli, un kapu.
Protams, tas saviļņo mūsu sirdi! Un jūs vēl runājat par kastroļu dauzīšanu un pūšanu ragos? Pasaulē šodien būtu jābūt tādām svinībām, kādas vēl nekad nav bijušas, Viņa tautas kliedzieniem un bļāvieniem, jo tā ir piemiņas diena, kad Viņš uzvarēja pēdējo ienaidnieku un atbrīvoja mūs, gūstekņus.
E-37 This lady says to me, she said, "Brother Branham, Jesus was not nothing but a man, just a prophet."
I said, "He was God, my sister."
She said, "You make Him Deity, but He's not." So she said, "On the road down to the roll--lay, grave of Lazarus, the Bible said he wept."
Sure, He was the very heart of God. He suffered like we suffer. He was flesh like we are flesh. He bore in His body the same desires and things that we do. Yet, to become a perfect Sacrifice, He had to do that. He did. But I said... She said, "He wept, going down to the grave of Lazarus."
I said, "But, oh, lady, that's right. He was a Man when He was weeping. But when He stood there by the side of that grave, where the silent dead laid, where a rotten body laid, covered up with a napkin; when he said, 'Take away the stone.' He pulled His little frame together and said, 'Lazarus, come forth!' And a man that'd been dead four days stood on his feet."
What was it? Corruption knew its Maker. The soul knew its Master. And that great and mighty Conqueror proved there that He has the power of death, death and hell, and the grave.
Sure, it thrills our heart. You talking about beating dish pans and blowing horns? The world ought to be in a jubilee this morning, like it never has been, the screams and shouts of His people, because this is the memorial day that when He conquered the last enemy and set we captives free.
E-43 Jā, Viņš bija Cilvēks. Tā tas ir. Viņš pierādīja, ka Viņš ir Cilvēks, un Viņš pierādīja, ka Viņš ir Dievs.
Viennakt, kad milzīgā, trakojošā jūra, kas bija paņēmusi tūkstošiem dzīvību... Varbūt dažām no jums, mātes, kas atrodas šorīt šeit, tur, trakojošā jūrā, ir gājuši bojā dēli, varbūt noslīkuši viļņos šīs pasaules plašajos cīņu laukos. Daži no jūsu mīļajiem, iespējams, guļ tur jūras dzelmē.
Taču viennakt, kad Viņš gulēja nelielā laiviņā un jūrā lēkāja viļņi, kā tāds pudeles korķis. Viņš piecēlās un uzlika kāju uz laivas tauvas. Viņš paskatījās uz debesīm, pateica: “Mierā!” Un viļņiem Viņš pateica: “Esiet mierā!” Un tā varenā jūra kļuva tik gluda, ka uz tās nebija pat grumbiņas. Protams, Viņš bija!
E-43 Yes, He was a Man. That's right. He proved to be a Man, and He proved to be God. One night when the great raging sea, who's called thousands of lives... Maybe some of you mothers here this morning, your boys died on the raging sea out yonder, they may have sunk beneath the waves in this world's broad fields of battle. Some of your loved ones lays out there, maybe beneath the sea.
But one night when He was laying in a little boat and the waves was a-bouncing around on the sea like a bottle stopper, He raised, and put His foot upon the brail of the boat. He looked up towards heaven and said, "Peace." And to the waves, He said, "Be still." And that mighty sea smoothed out till there wasn't a wrinkle on it. Certainly, He was.
E-46 Tā ir taisnība, ka Viņš bija izsalcis kā Cilvēks. Kad Viņš nonāca no kalna un bija izsalcis, meklēdams kaut ko ēdamu kokā, Viņš bija Cilvēks. Taču, kad Viņš paņēma tās piecas maizes un pāris zivis un pabaroja piecus tūkstošus, Viņš bija vairāk nekā Cilvēks.
Kad Viņš nomira pirms deviņpadsmit gadsimtiem, aizvakar, karādamies pie krusta, kliegdams pēc žēlastības: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” Viņš nomira kā Cilvēks. Taču pirms nedaudz vairāk kā deviņpadsmit gadsimtiem, tajā rītā, Viņš pierādīja, kas Viņš bija! Viņš uzlika pēdējo Sava mesiānisma zīmogu, kad Viņš sarāva gabalos nāves un elles važas un uzcēlās no kapa triumfējot: “Es esmu dzīvs uz visiem laikiem! Un arī jūs dzīvosiet, jo Es dzīvoju!”
Lūk, kur ir tas Uzvarētājs! Un jūs vēl runājat par priekšautu novilkšanu un vicināšanu? Cilvēki saka, ka mēs esam jukuši, jo mēs bļaustāmies un skraidām, un kliedzam, un aurojam. Viņi nekad nav izjutuši tās uzvarošās Debesu vibrācijas, ka: “Cīņa ir beigusies!” Mūsu lielais, varenais Uzvarētājs ir izcīnījis ikvienu uzvaru! Šajā rītā Viņš stāv viens, nepārspēts!
E-46 It's true that He hungered like a man. When He come down off the mountain and He was hungry, looking over a tree for something to eat, He was a man. But when He took those five biscuits and a few fish, and fed five thousand, He was more than a man.
When He died nineteen hundred years ago, day before yesterday, hanging on a cross, screaming for mercy, "My God, My God, why hast Thou forsaken Me?" He died like a Man. But nineteen hundred and something years ago this morning, He proved what He was. He gave the last seal of His Messiahship when He broke the bands of death and hell asunder, and raised from the grave triumphed, "I am alive forevermore. And because I live, you live also."
There's the Conqueror. You talk about jerking off aprons and waving it. People say we are crazy because we shout, and we run, and we scream, and we holler. They have never felt the victorious vibrations of heaven, that, "The battle is over." Our great, mighty Conqueror has won every victory. He stands alone this morning untouched.
E-49 Kad Viņš atnāca uz zemes, Viņu nosauca viszemākajā vārdā, kādā vien varēja nosaukt kā “fanātiķi”. Viņu nosauca par Belcebulu, par “ļauno garu valdnieku”. Tā tas ir. Viņš atnāca uz viszemāko pilsētu uz zemes, uz Jēriku, un vismazākajam cilvēkam bija jāskatās lejup, lai Viņu ieraudzītu. Taču, kad pirms deviņpadsmit gadsimtiem Dievs uzcēla Viņu no miroņiem! Lūk, ko Viņam izdarīja cilvēks. Taču ar mīlestības ieroci Viņš uzvarēja visus ļaunos garus.
Un Dievs uzcēla Viņu tik augstu un deva Viņam Vārdu, augstāku par visiem citiem vārdiem, kādi vien ir Debesīs un uz zemes. Katrs vārds Debesīs lokās “Jēzus” Vārda priekšā! Katrs eņģelis, katrs monarhs, visi lokās “Jēzus” Vārda priekšā! Katra mēle Viņu apliecinās, katrs celis locīsies Viņa priekšā. Un Viņš ir uzkāpis tādā augstumā, ka Viņam ir jāskatās lejup, lai ieraudzītu Debesis. Lūk, kas ir varenais Uzvarētājs! Lūk, Kurš to izdarīja! Kad Viņš pēc tam atstāja zemi, kā mēs runājām vakar vakarā, Viņam pie sāniem karājās nāves un elles atslēgas, āmen: “Nebaidieties, Es esmu Tas, Kurš bija miris un atkal esmu dzīvs mūžīgi. Un (un ir saiklis) Man ir nāves un elles atslēgas, lūk, kur tās karājas.” Lūk, kas ir Uzvarētājs! “Un, tā kā Es esmu uzvarējis, Es tikai esmu uztaisījis lielceļu, pa kuru jums iet.”
E-49 When He come to earth, they give Him the lowest name they could give Him, as a fanatic. They called Him Beelzebub, the prince of the devils. That's right. He went to the lowest city there is in the earth, Jericho, and the littlest man in the city had to look down to see Him. But when God, nineteen hundred years ago, raised Him up... That's what man done to Him. But with the weapon of love, He conquered every devil.
And God raised Him so high, and give Him a Name above every name there is named in heavens and earth. Every name in heaven bows to the Name of Jesus. Every Angel, every monarch, everything bows to the Name of Jesus. Every tongue shall confess Him; every knee shall bow to Him. And He's ascended so high above, till even He has to look down to see the heavens. That's the mighty Conqueror. That's the One Who did it. When He left the earth (after, last night we had), He had the keys of death and hell hanging on His side (Amen.), "Fear not, I am He that was dead, and is alive again forevermore. And ('and's' a conjunction) I have the keys of death and hell, hanging right here." Talk about a Conqueror... "And because I conquered, I only made a highway for you to travel."
E-51 Cilvēks bija izraidīts no Debesīm, lielceļi bija slēgti. Nebija nekādu lielceļu. Taču tur, kur nebija nekādu lielceļu, Viņš atnāca, lai tādu uztaisītu. Ak vai! Pirmais slānis bija šaubu dēmoni, nākošais bija aizspriedumi, vēl nākošais bija egoisms; šī pasaule bija pārklāta ar dēmonisku spēku slāņiem; vēl slimības, kaites. Taču, kad Viņš sāka celties Debesīs! Vakar vakarā mēs runājām, kā Viņš iznāca no elles, un nāves un elles atslēgas karājās Viņam pie sāniem. Šorīt Viņš mums ceļas augšup. Aleluja! Kad Viņš augšāmcēlās, Viņam bija...Viņš triumfēja. Un, kad Viņš devās augšup, Viņš salauza ikvienu velna varu, kas valdīja pār cilvēku. Viņš uzkāpa Augstumos un deva dāvanas cilvēkiem, Svētā Gara dāvanas. Varenais Uzvarētājs! Šodien Viņš stāv nepārspēts! Bet starp Viņu un katru ticīgo atrodas svētītais, vecmodīgais svētuma lielceļš, pa kuru iet taisnie. Nav nekāda bēgšanas ceļa. Ir tikai viens izcirsts ceļš no Godības. Viņš atstāja asiņainas Pēdas, kad gāja pa dēmonisko spēku koridoriem un uztaisīja mums lielceļu no sākuma līdz beigām. Šorīt Viņš sēž Augstumos kā varenais Uzvarētājs!
E-51 Man was refused from heaven; the highways was closed. There was no highways. But where there was no highways, He come to make one. Oh, my. The first line was demons of doubt, the next was prejudice, the next was selfishness; this earth was covered over with lines of demon power; then sickness, diseases. But when He begin to ascend up to Heaven... Last night we had Him coming out of hell with the keys of death and hell on His side. This morning we are taking Him up. Hallelujah. When He rose, He had... He was triumph. And as He went up, He broke every devil power that holds over man. He ascended on high, and give gifts to men, the gift of the Holy Spirit. The mighty Conqueror, He stands alone this morning. And between Him and every believer, is the blessed old highway of holiness that the righteous shall walk on. There's not a way of escape. There's only one line cut down from glory. He left the Bloody footprints as He walked through the corridors of the demon powers, and made a highway for us all the way through. He sets on high this morning as the mighty Conqueror.
E-52 Viņa ļaudīm ir svētki. Desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē skandina uzvaru.
Es esmu vērojis, kāda ir tā aukstā, formālā pievienošanās draudzei. Es varu iedomāties, ka kāds saka... Es parādīšu jums tā bezjēdzību.
Kad tikko kā bija beidzies Pirmais karš, šeit uz ceļa skanēja vēstījums, tas nokļuva līdz ātrgaitas autobusam. Viņi sacīja: “Kas tas par troksni? Kas te notiek?”
Un viens no tiem sacīja: “Paskaties šurp, re, kur avīze. Tikko kā beidzās karš.” Un visi raudāja un gavilēja.
Bet viena sieviete sacīja: “Ak, bet kāpēc tam šādi bija jābeidzas?” Sacīja: “Ja vien tas būtu turpinājies vēl dažas dienas,” sacīja, “mēs ar Džonu peldētos naudā.” Sacīja: “Mēs būtu kļuvuši bagāti.”
Tur autobusa aizmugurē stāvēja viens vīrietis; viņš sagrāba to sievieti un gandrīz vai izmeta to ārā pa durvīm. Un, kad policija viņu arestēja, viņš sacīja: “Es izdarīju to,” viņš sacīja, “jo tai sievietei tur nav neviena, par ko satraukties. Bet man tur ir divi dēli.” Viņš sacīja: “Es nevarēju savaldīt savas emocijas.”
E-52 His people are having a jubilee. Tens of thousands of them around the world are shouting the victory.
I have watched this old cold formal church-joining. I can imagine someone saying... I'll show you the discard of it.
Here, as soon as the First War was over, a message was coming down the road here, come into a Greyhound bus. They said, "What's all the noise? What's it all about?"
And one of them said, "Looky here, here's the paper. The war has just ceased."
And everybody crying and shouting, but one woman said, "Oh, my, why did it have to end like that?" Said, "If it could just have lasted a few days longer," said, "John and I had been setting on easy street." Said, "We'd have been sitting there."
There was a man standing in the back--in the middle of the bus; got that woman, and almost throwed her through the door. And when the police arrested the man, he said, "The reason I done it," he said, "that woman had nobody over there that she was concerned about. But I've got two boys over there." He said, "I couldn't hold my emotions."
E-58 Ak, brāli! Man tur ir tēvs. Man tur ir mīļotie. Tas man kaut ko nozīmē, kad Jēzus uzvarēja. Man ir sieva. Man ir bērniņš. Man ir tuvinieki. Tas lielais, varenais Uzvarētājs! Varat saukāt mani par “svētuli” vai “reliģisku fanātiķi”, par ko vien gribat. Taču, kad es aizdomājos, ka ar to lielo karu ir cauri, ka cena ir samaksāta, uzvara izcīnīta. Jēzus ir augšāmcēlies no miroņiem, Viņa mesiānisma beidzamais zīmogs, ka viss ir beidzies. Šorīt Viņš ir dzīvs, Viņam ir nāves un elles atslēgas. Man ir mīļotie tur aiz tās robežas. Es soļoju augšup pa to brīnumaino seno lielceļu, lai ar viņiem satiktos. Nepadomājiet, ka es esmu jucis. Ak, taču es esmu tik laimīgs, ka viss ir nokārtots! Tas ir pabeigts darbs.
Dzīvodams Viņš mani mīlēja;
Mirdams Viņš mani izglāba;
Augšāmceldamies uz visiem laikiem taisnoja;
Viendien Viņš atnāks, ak, godpilnā diena!
E-58 Oh, brother. I've got a father over yonder. I got loved ones over yonder. It's something to me, when Jesus conquered. I got a wife. I got a baby. I got loved ones. That great mighty Conqueror. You can call me holy-roller, a religious fanatic, whatever you want to. But when I think of that great war, it's settled; the price is paid; the victory's won. Jesus rose from the dead, the final seal of His Messiahship, that it's all over. He's alive this morning with the keys of death and hell. I got loved ones that's across the border yonder. I'm on this grand old highway, walking up to see them. Don't think I'm crazy. Oh, but I'm so happy it's all settled. It's a finished work.
Living, He loved me; dying, He saved me;
Buried, He carried my sins far away;
Rising, He justified freely forever;
Someday He's coming, O glorious day!
E-59 Šī svētītā seno laiku kristība ar Svēto Garu, lai vadītu mūs augšup pa šo brīnumaino seno lielceļu, ak, cik Tas ir godpilni! Kā gan es varētu no tā kaunēties? Es stāvu šorīt ar svēto Pāvilu, sakot sekojošo: “Es nekaunos no Jēzus Kristus Evaņģēlija, jo Tas ir Dieva Spēks pestīšanai.” Tas ir Spēks pār slimībām. Tas ir Spēks pār nāvi. Tas ir spēks pār kapu.
Kad tas stingrais, vecais apustulis nonāca sava ceļa galā un viņi tur bija izrakuši viņam kapu, un nāve skatījās viņam sejā, viņš smējās tai tieši sejā. Viņš sacīja: “Nāve, kur ir tavs dzelonis? Kaps, kur ir tava uzvara?” Tad viņš iekliedzās, Dievu slavēdams: “Bet pateicība Dievam, Kurš dod mums uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!”
Visvarenākais Uzvarētājs, kāds jebkad ir dzīvojis, visvarenākais Uzvarētājs, kāds jebkad ir nomiris, jo Viņš bija Tas Vienīgais, Kurš varēja uzvarēt; nomirt un uzvarēt pašu nāvi, un atkal augšāmcelties triumfējot! Viņš pierādīja, kas Viņš bija. Tas bija pēdējais Viņa mesiānisma zīmogs.
E-59 This blessed old baptism of the Holy Spirit to guide us up this marvelous old highway, oh, how glorious It is. How could I ever be ashamed of It? I stand with Saint Paul this morning, saying this, "I'm not ashamed of the Gospel of Jesus Christ, for It is the power of God unto salvation." It's the power over sickness. It's the power over death. It's the power over the grave.
When that stern old apostle come to the end of his road, and they dug his grave out there, and death was facing him in the face, he laughed right in the face of it. He said, "Death, where is your sting? Grave, where is your victory?" Then he shouted the praises of God, "But thanks be to God Who gives us the victory through our Lord Jesus Christ." The mightest Conqueror that ever lived, the mightest Conqueror that ever died, for He was the only One Who could conquer: die and conquer death itself, and rise again in triumph. He proved what He was. It was the last seal of His Messiahship.
E-62 Un tā, ja nu tā ir sanācis, ka šorīt šajā ēkā ir kāds, kurš ir remdens draudzes loceklis un nepazīst to prieku par uzvarētu kauju... Cilvēki kliedz, cilvēki gavilē, cilvēki raud! Jūs sacīsiet: “Kas viņiem kait?” Viņa zina, ka tas ir beidzies. Viss ir beidzies! Protams! Mēs [Brālis Branhams sasit plaukstas-Tulk.] zvanām zvanus, mēs pūšam taurēs, un Evaņģēlijs virzās uz priekšu. Tiek iepazīta Dieva godība un Spēks. Un tas ir pabeigts darbs, vienošanās ir parakstīta; slava Dievam, Kristus ir to parakstījis ar Savām Asinīm! Cīņa ir beigusies. Ir izcīnīta uzvara. Es to neizcīnīju, to izcīnīja Viņš! Tāpēc es vienkārši esmu laimīgs. Ak!
E-62 And now, by chance, if there would be someone in this building this morning, who's a lukewarm church member, and don't know the joy of the battle being over... People shout, people rejoice, people weep. You say, "What's the matter with them?" They know it's a finished thing. It's all over. Sure. We are [Brother Branham claps his hands--Ed.] beating the bands. We're screaming the trumpets, and the Gospel is a-going out. The glory and power of God is known. And it's a finished work; the treaty is signed. Glory to God. Christ signed it in His Own Blood. The battle's over. The victory's won. I never won it; He won it. I'm just happy about it. My.
E-63 Kad daži no tiem zēniem atgriezās no ārvalstīm, man pastāstīja, ka tad, kad kuģis ieradās Ņujorkā, tikko kā tas ienāca ostā, viņi paskatījās tai virzienā un ieraudzīja Brīvības Statuju. Tas ir pirmais, ko tur ierauga. Viņi, tie veterāni, daži ievainoti, uzkāpa uz kuģa klāja, lai varētu to ieraudzīt. Un, kad viņi ieraudzīja to Brīvības Statuju, viņi sāka skaļi raudāt. Viņi raudāja. Viņi nespēja savaldīties. Tur stāvēja lieli, vareni vīri, lieli vīri ar raupjām rokām, trīcēja un raustījās. Viņi nespēja savaldīt savas emocijas. Kāpēc? Tas bija brīvības simbols. Uzreiz aiz tās Brīvības Statujas atradās...bija tētis, mamma, tuvinieki, mīļotā, sieva, mazulis, viss, kas viņiem bija dārgs šeit uz zemes, tas atradās tieši aiz tās. Un pirms viņi tur ieradās, viņi saprata, ka tā bija brīvo zeme un drosmīgo mājas. Protams, tas uzvirmo jūsos emocijas, tas senais plīvojošais karogs. Aizdomājieties par to, veterāns ar cīņu rētām ierodas ostā! Protams, tas bija brīnišķīgs laiks.
E-63 When some of those boys coming back from overseas, they tell me when the ship come into New York, just as it come into the harbor, they looked over there and they seen the Statue of Liberty. Is the first thing you see, sticking up. They rose, some of them crippled veterans out on the deck of the ship, so that they could see it. And when they begin to see that Statue of Liberty, they begin weeping. They cried. They couldn't help it. Great big men stood there, big rough-handed men, a-quivering and shaking. They couldn't hold their emotions. Why? It was an emblem of freedom. Just behind that Statue of Liberty, laid--was papa, mama, loved ones, sweetheart, wife, baby, all on this earth that meant dear to them, stayed just behind it. And just before they walked in, they recognized; it was the land of the free and the home of the brave. Sure, it would shake your emotions, that old flag flying. Think of it, a battle-scarred veteran coming into the harbor. Certainly, it was a wonderful time.
E-64 Taču, ak, brāli, vienā no šiem rītiem, kad ieradīsies tas senais Ciānas Kuģis un es ieraudzīšu to simbolu, kas tur būs, to veco raupjo Krustu! Kad vēji raustīs tā pelēkos karogus, kad tas virzīsies cauri miglai un nāvei. Tā tik ir uzvara! Nu, nav nekāds brīnums, ka mēs nevaram savaldīt mūsu emocijas! Kaut kas ir noticis, mēs esam kļuvuši par līdzpilsoņiem. Darbs ir pabeigts.
E-64 But, oh, brother, one of these mornings, when the old Ship of Zion blows, and I see that emblem standing there, the old rugged Cross, while the winds a-whipping her old gray banners, as she's moving through the fog of death, what a victory it is. Why, no wonder we can't hold our emotion still. Something has happened; we've become fellow-citizens. The thing is complete.
E-65 Kad tika celts milzīgais tilts starp ziemeļu un...un...un...un dienvidu Austrāliju, no Sidnejas līdz dienvidu Sidnejai, ikviens ņēma... Nu, viņi braukāja pa visu valsti, mēģinot atrast cilvēku, kas varētu to izdarīt. Tas bija ļoti svarīgs uzdevums, jo runāja, ka to izdarīt nevarēs neviens. Galu galā viens cilvēks no Anglijas pateica: “Es to darbu izdarīšu.” Un, kad viņš tur ieradās, lai to darbu izpildītu, viņš pārbaudīja katru skrūvi, kas bija paredzēta tam tiltam. Uz spēles bija likta viņa reputācija. Viņš pārbaudīja visu cementu, augsni un visu, kas tika izmantots. Viņš meklēja to vislabāko, kas vien bija atrodams; viņš atrada vislabākos mehāniķus, vislabākos ķīmiķus, visu to pašu labāko, ko vien varēja atrast. Un visbeidzot, kad tilts bija pabeigts, pienāca diena, kad tam bija jātiek pārbaudītam.
Kritiķi stāvēja maliņā un runāja: “Tas neizturēs. Tas sabruks. Tur apakšā ir pārāk smilšains.”
Taču viņš raka, raka, raka un raka līdz lielam dziļumam. Viņam bija pārliecība. Viņš zināja, ka viss bija pārbaudīts. Un viņš sacīja: “Es pats iešu pa to pirmais.” Un, kad viņš gāja pa to tiltu pilsētas mēra priekšā, kurš atradās aiz viņa; un tam pāri brauca lieli vilcieni, apmēram seši vienkopus, kratīdami to tiltu. Tas lielais cilvēks, kas to uzbūvēja, šādi soļoja tā gājiena priekšgalā: “Ja tas kritīs, tad es ar to.” Taču viņam bija pārliecība.
E-65 When they spanned the great bridge between North and--and--and--and South Australia, from Sydney, over to South Sydney, how every man took... Why, they went all over the country to try to find men to do it. That job was so great, 'cause they said no one could do it. Finally, a man from England said, "I'll do the job." And when he got down there to do that job, he tested every bolt that went in the bridge. His reputation laid at stake. He tested all the mud and everything that went down. He got around him the best that he could find; he got the very best mechanics, the very best chemists, the very best of everything he could find around him.
And finally, when the bridge was completed, and the day come where she must be tested, the critics stood off to one side, and they said, "It won't hold up. It'll shake down. That's too sandy down there."
But he dug way, way, way, way down. He had confidence. He knowed that everything was tested. And he said, "I'll make the first trip across, myself." And as he walked across the bridge, in front of the mayor, in behind like that; and the big trains, about six abreast, coming across, shaking that bridge. The great man who made it, walked in front of this procession, like this, "If she falls, I'm with it." But he had confidence.
E-68 Tieši to pašu izdarīja mūsu svētītais Kungs, kad Viņš izveidoja Savu Draudzi! Viņš pārbauda katru skrūvi, visu, kas tiek ielikts Viņā, jo Tai ir jātiek nomazgātai ar Asinīm! Bet kāds no kritiķiem, kas stāv maliņā, saka: “Tas ir kaut kāds sektantu bars, viņiem nekas nesanāks.” Taču vienā godpilnā dienā! Tas lielais, varenais Uzvarētājs šodien soļo mums pa priekšu triumfēdams! Lai Viņa tiek kratīta, lai viņi dara, ko vien grib, Viņš... Tur nebūs nevienas kļūdas, jo Viņš ir uztaisījis ceļu un to pabeidzis. Protams!
Šodien mēs domājam par cilvēku nosacījumiem, koncentrējam domas uz pasaulīgām lietām. Taču atļauj man kaut ko pateikt tev, brāli: kaut es nekad nekaunētos no Evaņģēlija! Ak, brāli, es vienkārši esmu vecmodīgs, no augšas atdzimis, no Svētā Gara piedzimis, no Dieva Gara. Tādā veidā es piedzimu, tāds nu es esmu un vienmēr gribu būt.
E-68 That's the way our blessed Lord did when He made His Church. He tests every bolt, everything that goes in It, for It must be Blood-washed. And one of the critics is standing on the side, said, "That bunch of holy-rollers, they won't make it." But one of these glorious days... This great, mighty Conqueror walks ahead of us today, triumph. Let her vibrate, do what she wants, He'll... There won't be even one slip in it nowhere, for He has made the way, and completed it. Sure.
We think today on the terms of the people: get our minds upon things of the world. But let me tell you something, brother, never let me be ashamed of the Gospel. Oh, brother, I'm just an old fashion, born again, Holy Ghost borned of the Spirit of God. I was born that way; that's all I am, and all I ever want to be.
E-70 Reiz, ne pārāk sen, bija viena meitene, kas bija devusies uz koledžu. Un viņa bija jauka, maza meitene. Bet, kad viņa atgriezās mājās, viņa atveda sev līdzi dažas universitātes idejas.
Un varbūt šajā rītā dažiem no jums ir līdzi paņemtas jūsu idejas no ārpasaules. Varbūt jūs uz draudzi esat atnesuši daudzas savas idejas. Labāk tieciet no tām vaļā, tas ir labākais, ko izdarīt.
Un šī meitene, kad vilciens apstājās cilvēku priekšā... Viņa bija atvedusi sev līdzi meitēnu, vienu no tām draiskulēm, ziniet, tāda veida kā Elvis Preslijs. Un, kad viņa tur stāvēja, ziniet, vilcienā, viņas māte stāvēja uz ielas; tur stāvēja padzīvojusi sieviete, visa viņas seja bija rētās, pleci sakņupuši, parastā katūna kleitā, ar šalli uz pleciem. Bet tā draiskule, kura bija kopā ar viņu, tā otra meitene, paskatījās lejup un sacīja: “Nu, kas ir tā nožēlojamā, neglītā vecene?”
E-70 One time, not long ago, there was a girl who'd went off to college, And she was a lovely little girl. And when she returned home, she brought some of her college ideas with her.
And maybe, this morning, some of you had some of your outside ideas with you. Maybe you've packed up to church, a lot of your ideas. Well, get rid of them, is the best thing I know to do.
Then this girl, when the train stopped out front. She brought a little girl with her, one of those little snicklefritz kind, you know, like the Elvis Presley type. And when she was standing there, you know, at the train... Her mother was on the outside; an old woman standing there, all scarred up in her face, little, stooped shoulders; little calico dress on, a little shawl over her shoulders. And this little snicklefritz that was with her, this other girl looked down, and said, "Well, who is that miserable, ugly-looking old wretch?"
E-73 Nu, ziniet, tai meitenei bija tik neērti, viņa sacīja: “Es nezinu,” jo viņa bija tāda izsmalcināta un galvā viņai bija tik daudz pasaulīgu ideju. Bet tā bija viņas māte.
Kad viņa izkāpa no vilciena, tā vecā māte pieskrēja klāt, lai viņu apskautu. Viņa sacīja: “Ak, dārgumiņ, lai Dievs svētī tavu sirsniņu.” Bet viņa pagrieza viņai muguru un sāka iet prom, it kā viņu nepazīdama. Viņai bija kauns, jo viņas māte bija tik neglīta.
Bet tā gadījās, ka tā vilciena pavadonis zināja, kas bija noticis. Viņš tur pienāca un satvēra to meitēnu aiz pleca, pagrieza viņu pret tiem cilvēkiem, sacīja: “Kauns un negods! Kauns un negods!” Sacīja: “Es atceros tos laikus, kad tava māte bija desmit reizes skaistāka par tevi.” Sacīja: “Viņa bija...es dzīvoju kaimiņos.” Un sacīja: “Tu vēl biji mazulis un gulēji gultiņā augšējā stāvā. Bet tava māte karināja veļu pagalmā aiz mājas.” Un sacīja: “Pēkšņi aizdegās krāsns, un visu māju pārņēma liesmas. Un, kad tava māte skrēja, zinādama, ka tu esi augšstāvā, tur augšā...” Sacīja: “Cilvēki kliedza un centās viņu noturēt. Taču viņa norāva to, kas uz viņas bija un metās cauri tām liesmām uz augšstāvu; un novilka no sevis drēbes, un ietina tajās tevi. Un viņa devās atpakaļ cauri liesmām, tevi nesdama. Un pagalmā viņa nokrita bez samaņas ar tevi uz rokām.” Un sacīja: “Viņa atdeva to, kas būtu viņu pasargājis, lai pasargātu tevi.” Un sacīja: “Tu šodien esi skaista tāpēc, ka viņa ir neglīta. Un tu vēl gribi man pateikt, ka tu kaunies no savas mātes rētām?”
Šodien es aizdomājos:
Ja Jēzus nesa krustu viens,
Lai atbrīvotu pasauli?
Tad tur ir krusts, kas katram dots,
Un arī man ir krusts.
E-73 Well, you know, it embarrassed the girl so much, she said, "I don't know," 'cause she was just so prissy, and had so many worldly ideas in her head. And it was her own mother.
When she got off the train, the little old mother run over to throw her arms around her. She said, "Oh, darling, God bless your little heart." And she turned her back, started walking away, as if she didn't know her. She was embarrassed, because her mother was so ugly.
And it happened to be, the conductor on that train knew the story. He walked around there, and he put his hands on that girl's shoulder, turned her around before that audience, said, "Shame on you. Shame on you." Said, "I've seen the time that when your mother was ten times as pretty as you are." Said, "She was... I lived in the neighborhood." And said, "You was a little baby, and you were upstairs in your crib. And your mother was hanging clothes in the back yard." And said, "All of a sudden, the furnace caught fire, and the entire house was in a blaze. And when your little mother run along, and knowed that you were in the upstairs, up there..." Said, "They screamed, and tried to grab her. But she jerked what she had, off, and run through those blazes up in the upstairs; and pulled her clothes from her body, and wrapped you in it. And here she come back through the blazes, packing you. And she fainted in the yard, with you in her arms." And said, "She took what would've protected her and protected you." And said, "The reason you're pretty today, that's the reason she's ugly. And, you mean to tell me, you'd be ashamed of those scars on your mother?"
I think today: If Jesus bear the cross alone, and all the world go free? There is a cross for every one, And there is a cross for me.
E-76 Ja šī pasaule uzskatīja Jēzu par “Belcebulu”, par Viņu smējās un ņirgājās, un uzkāra uz krusta, viņš kļuva par kaunu manis dēļ, un es esmu vairāk kā laimīgs nest Viņa svētuma apkaunojumu. Tieši tā. Sauciet par “sektantu”, sauciet, kā vien gribat, sakiet, kādu piezīmi vien gribat. Tas it nemaz to neaizkavēs. Šajā rītā es esmu laimīgs no tā vien, ka manā sirdī dzīvo un valda augšāmceltais Kristus. Es esmu viens no Viņa padotajiem. Es ceru, ka tādi esat arī jūs.
E-76 If Jesus was considered Beelzebub by this world, He was laughed and scoffed at, and hung on a cross, and made a shame for me; I'm more than happy to bear the reproach of His holiness. Yes, sir. Called holy-roller, whatever you want to call, whatever remark you want to make, that doesn't stop it a bit. I'm only happy this morning, that in my heart the resurrected Christ lives and reigns. I am one of His subjects. I trust that you are too.
E-77 Mūsu laiks nu jau ir beidzies. Pulkstenis ir tieši septiņi, un mēs teicām, ka šajā laikā mēs iesim prom. Nākamā kalpošana sāksies aptuveni pēc divām stundām, lūk, deviņos trīsdesmit.
Uz brītiņu nolieksim mūsu galvas lūgšanā.
Svētītais Debesu Tēvs, ir pagājušas četrdesmit piecas minūtes, Vārds ir izskanējis. Mūsu sirdis ir laimīgas. Svētki turpinās; ne tikai vienas dienas svētki, bet svētki uz visu Mūžību! Godībā dzied Eņģeļi. Ak Dievs, Draudze triumfē, dzied. Prieka zvani zvana. Dvēseles, kas bija notiesātas uz nāvi un nomiršanai, un lai dotos uz velna kapu; velns ir uzvarēts! Nāve ir uzvarēta. Kaps ir uzvarēts. Slimība ir uzvarēta. Aizspriedumi ir uzvarēti. Ļaunprātība ir uzvarēta. Naids ir uzvarēts. Vienaldzība ir uzvarēta. Stīvums ir uzvarēts. Viltus ir uzvarēts. Viss ir uzvarēts. Kristus ir tas varenais Uzvarētājs!
Lūk, kur Uzvarētājs varenais, (sacīja dzejnieks)
Lūk, kur skaidri redzams Viņš,
Jo Viņš tas Uzvarētājs varenais,
Jo apsegu pārplēsis Viņš ir.
E-77 Our time is gone now. It's exactly seven o'clock, when we said we would dismiss. Further services will begin in about two hours now, at nine-thirty.
Let us bow our heads, just a moment, in prayer.
Blessed heavenly Father, forty-five minutes has passed, the Word has gone forth. Our hearts are happy. The jubilee is on, not just a jubilee for one day, but a jubilee for eternity. In glory the Angels are singing. O God, the Church, triumph, is singing. The joy bells are ringing. Souls that were once condemned to death and to die and go to the Devil's grave, the Devil has been conquered. Death has been conquered. The grave has been conquered. Sickness has been conquered. Superstition has been conquered. Malice has been conquered. Hatred has been conquered. Indifference has been conquered. Starchiness has been conquered. Self-styles has been conquered. Everything is conquered. Christ is the great Conqueror.
Lo, behold the mighty Conqueror (said the poet),
Lo, behold Him in plain view.
For He is the mighty Conqueror,
Since He rent the veil in two.
E-79 Viņš pārplēsa to apsegu, kas apslēpa cilvēku no Dieva, un tagad Dievs dzīvo starp cilvēkiem. Viņš pārplēsa to apsegu, kas aizturēja Dieva dziedināšanu. Viņš pārplēsa to apsegu, kas aizturēja Dieva svētību. Viņš pārplēsa to apsegu, kas aizturēja Dieva prieku. Viņš pārplēsa to priekškaru, kas aizturēja Dieva mieru. Tagad tas apsegs ir pārrauts uz pusēm. Pats ar Savām Asinīm Viņš soļoja kā Uzvarētājs! Kauja ir beigusies, Viņš pierādīja to mums Savā augšāmcelšanā. Un tagad Svētais Gars ir liecinieks, kas ir sūtīts, lai mūs vadītu.
Ak, Mūžīgais Dievs, ja šorīt šeit atrodas kāds, kas ir šķiedis laiku, visu laiku gājis nost no tā lielceļa, krizdams uz nomales; nekad nav spējis staigāt tam pa vidu kopā ar lielajiem varoņiem, tiem lielajiem varoņiem, kuri ir soļojuši pa tā lielceļa vidu; šajā rītā mēs lūdzam, lai viņi visu atdod Tev un iznāk, un izbauda šo vareno uzvaru, kuru izcīnīja mūsu augšāmceltais Kungs. Dāvā to, Tēvs, jo mēs lūdzam to Kristus Vārdā.
E-79 He rent that veil that hid man from God, and now God dwells among men. He rent that veil that kept off God's healing. He rent that veil that kept off God's blessing. He rent that veil that kept off God's joy. He rent that veil that kept off God's peace. Now the veil's rent in two. With His Own Blood, He walked as a Conqueror. The battle is over; He's proven it to us in His resurrection. And now the Holy Ghost is a witness, sent to guide us.
O Eternal God, if there be someone here this morning, who's just dallied along the--in and out from the highway, falling by the wayside, never been able to walk right out in the middle with the great heroes, the great heroes that's trod the middle of the highway, we pray this morning that they will surrender their all to Thee and come out and enjoy this great victory that's been won by our risen Lord. Grant it, Father, for we ask it in Christ's Name.
E-81 Un kamēr mūsu galvas ir noliektas, interesanti, vai šai pat brīdī, vai jūs pacelsiet jūsu rokas pretim Kristum un pateiksiet: “Kristu, es esmu pateicīgs, es vairs nekad no Tevis nekaunēšos. Es vienkārši esmu nedaudz kautrējies.” Lai Dievs tevi svētī, kundze. Lai Dievs tevi svētī, ser. Lai Dievs svētī tevi, tevi. Ak vai, rokas ir it visur! “Es esmu nedaudz kautrējies. Es esmu it kā kaunējies. Un tagad es patiešām redzu savu pozīciju. Man nekad to nebūtu vajadzējis darīt. Man būtu vajadzējis stāvēt taisni, teikt manu liecību! Man būtu jārīkojas tieši tā. Man būtu jāsaka ikvienam: 'Es esmu dzimis no augšas.' Man būtu jāsaka ikvienam: 'Es esmu saņēmis Svēto Garu.' Es nekaunos no Evaņģēlija, jo Tas ir Dieva Spēks pestīšanai. Es gribu būt īstens pirmrindas kristietis. Es tāds neesmu bijis. Taču ar Dieva palīdzību sākot no šī Lieldienu rīta es tāds būšu.” Vai vēl kāds pacels savu roku, pirms mēs lūgsim? Lai Dievs svētī tevi, tevi, tevi.
E-81 And while we have our heads bowed, I wonder in this moment of time, that if you would raise your hands to Christ and say, "Christ, I appreciate; I'll never be ashamed of You again. I've been just a little timid." God bless you, lady. God bless you, sir. God bless you and you. Oh, my, the hands going everywhere. "I've been a little timid. I've been kind of ashamed. And I really see my position now. I oughtn't to have never done that. I should stand right out, give my testimony. I should be exactly that. I should tell everyone I'm borned again. I should tell everyone I've received the Holy Ghost. I'm not ashamed of the Gospel, for it's the power of God unto salvation. I want to be a real forward Christian. I haven't been. But by God's help, from this Easter morning, I will be. I'll be." Someone else raise your hands now before we pray? God bless you, you, you.
E-82 Ak, paskatieties uz tiem lēmumiem! Vismaz divdesmit pieci vai trīsdesmit, kuri šorīt sēž šajā nelielajā cilvēku grupā, ir pieņēmuši lēmumu. Sākot ar šo vareno triumfa rītu viņi, caur Dieva žēlastību, stāvēs taisni un nekaunēsies no Evaņģēlija, jo tas ir Dieva Spēks pestīšanai.
Ak, Dievs, ir paceltas šīs rokas un uz ceļa saldi atbalsojas mūzika, mēs esam pārgājuši no nāves Dzīvībā, jo Tu sacīji: “Kas Manus Vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir bezgalīga Dzīvība.” Viņi ir pārgājuši no nāves Dzīvībā, jo Tu kļuvi par nāvi, lai viņi varētu kļūt par Dzīvību caur Tavu augšāmcelšanos. Tu tiki padarīts zemāks par eņģeļiem, nonāci lejā, lai būtu cilvēks, iznāci no tās varenās Teofānijas no Turienes un kļuvi par miesu ar Asinīm, un izlēji tās Asinis, lai uztaisītu mums visiem glābšanas ceļu. Turklāt Tu izdarīji ne tikai to (mēs lasām par to Bībelē), bet Tu neapstrīdami pierādīji to, augšāmceldamies no miroņiem un augšāmceldams miroņus, kad Tu biji šeit uz zemes; un turklāt Tu dāvāji, Tu pierādīji to dubultīgi, kā Tu izdarīji Ābrahāmam; lūk, turklāt Tu atsūtīji Svēto Garu kā liecinieku. Un Viņa svētītā Klātbūtne ir ar mums un mūsos, vadīdama mūs, vezdama mūs visā Patiesībā un Gaismā.
E-82 My, look at the decisions. At least twenty-five or thirty, sitting among this little group of people this morning, has made a decision. From this great triumph morning, they are going to by God's grace stand out and not be ashamed of the Gospel, for It's the power of God unto salvation.
O God, as these hands has gone up, and the music is sweetly echoing back down the road, as we have passed from death unto Life, for Thou hast said, "He that heareth My Words, and believeth on Him that sent Me hath Everlasting Life." They've passed from death unto Life, because You became death that they might become Life through Your resurrection. You were made lower than the Angels, come down to be a man, come out of that great Theophany from beyond, and was made flesh, and had Blood, and shed that Blood, that You might make a way of escape for all of us. Then not only did it (we read it in the Bible), but You proved it infallibly by raising from the dead, and raising the dead when You were here on earth; not only that, but You give, You've made it a double proof, as You did to Abraham; now, besides that, You sent back the Holy Ghost as a Witness. And we have His blessed Presence with us and in us, guiding us, leading us into all Truth and Light.
E-84 Mēs pateicamies Tev par šīm daudzajām rokām, kas tika paceltas šajā rītā sakot: “Tagad es pieņemu Kristu kā manējo.” Ak, Dievs, ja viņi vēl nav kristīti ūdenī, lai simbolizētu viņu svētītā Kunga vareno nāvi, apbedīšanu un augšāmcelšanos, lai viņi atgriežas šī rīta kalpošanā, paņemdami drēbes un gatavi iegremdēties šajā ledainajā baseinā. Dāvā to, Tēvs.
Svētī mūs. Piedod mums mūsu grēkus. Mēs slavēsim Tevi visos nākamajos gadsimtos. Kad cīņa būs beigusies, kad visi dūmi būs izklīduši, un būs beidzies prieks kas skan no šīm zemes lūpām (kad mēs slavējam Tevi ar visu, kas mums ir), mums būs vajadzīgas jaunas balsis, jaunas būtnes, lai Tevi slavētu. Lai tad mēs ieejam ar prieku. Jo mēs lūdzam to Kristus Vārdā. Āmen!
E-84 We thank Thee for these many hands that's went up this morning, saying, "I now take Christ as mine." O God, if they've never been baptized into the water to represent the great death, burial, and resurrection of their blessed Lord, may they come back to the service this morning, bringing their clothes, and ready to go down in this icy pool. Grant it, Father.
Bless us. Forgive us of our sins. We'll give Thee the praise, through the ages to come. When the battle is all over, when the smoke's all dried up, and the joy is all finished of this earthly lips where we praise Thee with everything we've got, we'll have to have new voices, new beings to praise You by. May we enter in then with joy. For we ask it in Christ's Name. Amen.
E-86 Tagad paliksim stāvot... Neaizmirstiet par kalpošanām, deviņos trīsdesmit. Aizejiet mājās, paēdiet brokastis. Nāciet atpakaļ, mēs ceram pabūt kopā ar jums. Un arī vakarā, neaizmirstiet. Pēcpusdienā man ir jānošķiras, lai iedziļinātos un lūgtu.
Jo es saku jums, ka Kristus ir dzīvs, Viņš nav miris. Un es ticu no visas sirds, ka šovakar Viņš būs šajā ēkā, lai parādītu, ka Viņš ir dzīvs, lai izdarītu to pašu, ko Viņš izdarīja tajā pirmajā Lieldienu rītā un Savā dzīves ceļā. Ja tas tā nav, tad es esmu bijis viltus pravietis. Es ļoti priecājos, ka zinu, ka šajā īpašajā tumšajā stundā, kurā mēs šobrīd dzīvojam, kad tā vien šķiet, ka zudušas visas cerības, mēs varam stāvēt uz Kristus, uz tās cietās Klints, kad visur citur tikai smilts. Labi.
E-86 Let us stand to our feet now. [Brother Branham speaks with someone--Ed.] Don't forget the services, nine-thirty. Go home, have your breakfast. Come back, we expect to be with you now. And then tonight, remember. I've got to get away this afternoon, studying and praying.
For I say unto you, that Christ is alive; He is not dead. And I believe with all my heart, He will be right in this building tonight to show that He's alive, to do the same things that He did on that first Easter morning and through His life's journey. If that isn't so, then I've been a false prophet. I'm so glad to know in this great dark hour that we're now living, when all hope, seemingly, is gone, Christ, the solid Rock we can stand, all other grounds is sinking sands. All right.
E-88 Mūsu nelielā dziesmiņa dodoties prom, Paņem līdzi Jēzus Vārdu. Tagad visi kopā.
Jēzus dārgo Vārdu tagad
Paņem cieši, sāpju bērns;
Tas dos prieku un...
Pagriezieties apkārt un paspiediet roku, un sakiet: “Slava Tam Kungam,” kādam, kas ir jums blakus. Nu, svētīts lai ir Tas Kungs...
Prieks līdz Debesīm lai skan;
Dārgais Vārds Salds ir man!
Prieks līdz Debesīm lai skan.
Vai tagad visi skatās uz šejieni? Vienkārši slavēsim Viņu. Vienkārši paceliet savas rokas un sakiet: “Paldies Tev, Kungs, ka izglābi dvēseli manu.” Labi, visi kopā!
Paldies Tev, Kungs, ka izglābi dvēseli manu.
Paldies Tev, Kungs, ka dziedināji mani.
Paldies Tev, Kungs, ka dāvāji man
Tavu vareno glābšanu tik pilnīgi un bez maksas.
E-88 Our little, dismissing song, of "Take The Name Of Jesus With You.' Everyone, together now.
Take the Name of Jesus with you,
Child of sorrow and of woe;
It will joy and...
Turn right around, and shake hands, and say, "Praise the Lord," to somebody by you.
Precious Name, O how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven.
Now, everyone look right this way? Let's just praise Him. Let's just raise up your hands and say, "Thank You, Lord, for saving my soul." All right, everybody.
Thank You, Lord, for saving my soul.
Thank You, Lord, for making me whole.
Thank You, Lord, for giving to me,
Thy great salvation so full and free.
E-91 Cik tas ir svētīgi! Vai jūs Viņu mīlat? Sakiet: “Āmen.” [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Ak, tas... Tagad viss ir pabeigts, bērniņi. Viss ir beidzies, vairs nekādas kaujas, vairs nekāda kara, jums nekas nav jādara, viss jau ir izdarīts. Mēs vienkārši priecājamies! Ak vai! Mēs esam pilnīgi Viņā!
...paļaujos,
Sveiks un drošībā no visām briesmām;
Paļaujos, paļaujos,
Paļaujos uz to Roku vareno.
Ak, cik saldi ir soļot dzīvei cauri,
Paļaujoties uz to Roku vareno;
Ak, cik gaiša kļūst šī taka dien no dien,
Paļaujoties uz to Roku vareno.
Paļaujos, paļaujos,
Sveiks un drošībā no visām briesmām;
Paļaujos, paļaujos,
Paļaujos uz to Roku vareno.
Jūs, kas varat un kuriem ir kabatlakatiņš, izvelciet to.
...ak, paļaujos,
Sveiks un drošībā no visām briesmām;
Paļaujos, paļaujos,
Paļaujos uz to Roku vareno.
Lūk, jūsu Bībele!
Paļaujos, paļaujos,
Sveiks un drošībā no visām briesmām;
Paļaujos, paļaujos,
Paļaujos uz to Roku vareno.
E-91 What a blessed thing. Do you love Him? Say, "Amen." [The congregation says, "Amen."--Ed.] Oh, the... Everything's completed now, children. Everything's over; there's no more battle; there's no more warfare, nothing you got to do; it's already done. We just rejoice. Oh, my. We are complete in Him.
... leaning,
Safe and secure from all alarm;
Leaning, leaning,
Leaning on the everlasting Arm.
Oh, how sweet to walk in this pilgrim way,
Leaning on the everlasting Arm;
Oh, how bright the path grows from day to day,
Leaning on the everlasting Arm.
Leaning, leaning,
Safe and secure from all alarm;
Leaning, leaning,
Leaning on the everlasting Arm.
You who can, and have a handkerchief, get it out.
... oh, leaning,
Safe and secure from all alarm;
Leaning, leaning,
Leaning on the everlasting Arm.
Now, your Bible...
Leaning, leaning,
Safe and secure from all alarm;
Leaning, leaning,
Leaning on the everlasting Arm.
E-92 Kas tas ir? Sveiks un drošībā, viss ir beidzies, viss ir pabeigts, cīņa ir beigusies, pēdējais zīmogs ir norauts, Viņš ir uzkāpis augšā. Aleluja!
Paļaujos, paļaujos,
Sveiks un drošībā no visām briesmām;
Paļaujos, paļaujos,
Paļaujos uz to Roku vareno.
E-92 What is it? Safe and secured, all over, all finished, the battle's over, the last seal's broken, He's ascended. Hallelujah.
Leaning, leaning,
Safe and secure from all alarm;
Leaning, leaning,
Leaning on the everlasting Arm.
E-93 Tagad nolieksim mūsu galvas pretim pīšļiem, no kuriem Dievs mūs paņēma, un reiz mēs no šiem zemes pīšļiem uzcelsimies. Jo mūsu Kungs, kurš bija paņemts no pīšļiem, atgriezās pīšļos, lai iedotu mums Savu nemirstīgo Garu, Viņš uzcēlās no pīšļiem, un visi, kas ir Viņā, reiz uzcelsies līdz ar Viņu, lai būtu tajā svētīgo valstībā.
Kamēr mūsu galvas ir noliektas. Es redzu, ka šorīt mūsu vidū ir brālis Smits, “Dieva Draudzes” gans; viņš pazvanīja man vakar vakarā. Brāli Smit, vai tu, lūdzu, iznāksi? Tagad es paprasīšu, lai brālis Smits atlaiž mūs ar lūgšanas vārdiem. Pēc tam steidzieties uz mājām un paēdiet brokastis. Atgriezieties uz svētdienas skolas kalpošanu un kristību kalpošanu, kas sāksies uzreiz deviņos trīsdesmit. Nolieksim mūsu galvas, kamēr brālis Smits atlaidīs mūs lūgšanā.
E-93 Now, let's bow our heads towards the dust where God took us, where someday we shall ascend out of the dust of the earth. For our Lord, brought from the dust, went into the dust to give to us His immortal Spirit; He ascended from the dust. And all those that are in Him shall ascend with Him someday to the regions of the blessed.
As we have our heads bowed. I see Brother Smith is in our midst this morning, the pastor of the Church of God; called on me last night. Brother Smith, would you just step down. I wonder now, that if Brother Smith will dismiss us in a word of prayer. As you hurry then to your homes, have your breakfast, come back for the Sunday School service, and the baptismal service immediately beginning at nine-thirty. Shall we bow our heads, while... Brother Smith, dismiss us in prayer.

Наверх

Up