Es zinu, mans Izpircējs ir dzīvs

I Know My Redeemer Liveth
Datums: 58-0406S | Ilgums: 1 stunda 20 minūtes | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV
E-1 Visi svētie... Šī ir tā diena, augšāmcelšanās diena. Mēs sanākam kopā ar priecīgām sirdīm, jo Viņš dzīvo. “Es dzīvoju, un tāpēc arī jūs dzīvosiet.” Un kāda tā ir cerība, uz kuru mēs varam paļauties šajā rītā!
Un tā, pirms mūsu šī rīta vēstījuma, uz brītiņu nolieksim mūsu galvas lūgšanā.
E-1 All the holy... This is the day, the day of the resurrection. We come together with gladness of heart because that He lives. And He said, "Because that I live, ye live also." And what a hope that is that we can rest upon this morning.
Now, just before I--we have the morning message, let us bow our heads just a little further for prayer.
E-2 Dārgais Dievs, šajā rītā mēs esam pateicīgi, ka varam būt tie cilvēki, kuri ir nosaukti Tavā Vārdā. Mēs tā priecājamies, ka mums vairs nav tikai jāiztēlojas varenā gaidāmā augšāmcelšanās, jo tā mums ir kļuvusi par realitāti, kad mēs lasām to Tavā Vārdā un redzam, ka Tu esi to apsolījis, un esam sajutuši savās dvēselēs, ka Jēzus dzīvo. [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]
Ak, šajā rītā mēs aizdomājamies par tām daudzajām sirdssāpēm, kuras ir bijušas mūsu dzīvēs, un par tām daudzajām skumjām, kuras mēs esam piedzīvojuši. Par tiem pārdzīvojumiem, kas mūs ir plosījuši un mētājuši šīs pasaules vējos. Kā mēs esam apglabājuši mūsu mīļos un raudājuši pie kapa. Un mūsu...mūsu dvēsele mūsos teju vai iznīkst. Bet tad mēs aizdomājamies par šodienu, ak, ko tas nozīmē, ka Jēzus augšāmcēlās no miroņiem! Viņš iznīcināja katru ienaidnieka spēku, kad Viņš triumfējoši augšāmcēlās. Viņš aizvāca visas ēnas. Tagad mēs staigājam Viņa augšāmcelšanās dārgajā gaismā.
E-2 Dear God, we are grateful this morning to be the people that is called by Thy Name. We are so glad that we do not have to just imagine any more of a great resurrection that is to come, because it's become a reality to us, as we read it in Thy Word and see that Thou hast promised this, and feeled it within our souls that Jesus lives. [Blank.spot.on.tape--Ed.]
Oh, we are thinking this morning of the many heartaches that's been in life, and the many sadnesses that we've went through. The experiences that has toreing us and throwing us to the winds of the earth. How we have buried our loved ones and we have mourned at the grave. And our--our soul seems to almost perish within us; but then we can think of today. Oh, what it means that Jesus raised from the dead. He spoiled every power of the enemy when He rose up triumph. He took all the shadows away. Now we walk in the precious light of His resurrection.
E-3 Ak, mēs varam iztēloties to rītu pirms apmēram deviņpadsmit gadsimtiem vai vairāk, kad divas parastas sievietes bija ceļā uz kapu, būdamas neziņā, kurš novels malā akmeni. Taču Dievs to jau bija novēlis. Un Tas, kurš aiz tā bija atradies, bija augšāmcēlies no miroņiem un runāja ar viņām, un sacīja: “Ejiet un pasakiet Maniem mācekļiem un Pēterim, ka Es satikšu viņus Galilejā.”
Ak, cik ļoti mēs esam Tev pateicīgi par šo vareno pārdzīvojumu, ka mēs joprojām varam būt šīs augšāmcelšanās liecinieki. Tā mums ir kļuvusi tikpat reāla, kā tas bija viņiem tajā rītā, jo Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem.
E-3 Oh, we can imagine some nineteen hundred years or better this morning, when two little women on their road up to the tomb, wondering who would take away the stone... But God had already moved it. And the One that it'd been holding had raised from the dead and spoke with them and said, "Go, tell My disciples and Peter that I'll meet them over in Galilee." Oh, how we thank Thee for this great experience that we can still witness that resurrection. It becomes just as real to us as it was to them that morning, because He has risen from the dead.
E-4 Piedod mums mūsu grēkus un mūsu kļūmes, visu nepareizo, ko mēs esam izdarījuši vai pateikuši, vai pat padomājuši. Kungs, mēs lūdzam, lai Tu mums to visu piedod. Un apzīmogo mūs dziļi. Pietuvojies mums šajā rītā. [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] Ak, daudzas reizes Tu stāvi turpat netālu, kad mūsu grūtības ir tik dziļas.
Kad Marija tajā rītā grasījās iet prom no kapa un raudāja, viņa sev aiz muguras izdzirdēja balsi, kas sacīja: “Kāpēc tu raudi?” Viņš bija tai tieši aiz muguras, vienkārši vēroja notiekošo. Un, kad Viņš nosauca viņas vārdu, viņas sirds droši vien palēcās priekā, jo viņas Kungs bija augšāmcēlies no miroņiem.
E-4 Forgive us of our sins and our shortcomings. All that we had done or said or even thought that was wrong, Lord, we pray that You will forgive us for these things. And seal us deeply. Draw us close this morning. [Blank.spot.on.tape--Ed.] Oh, many times You're standing in the shadows when our troubles are so deep.
When Mary turned from the tomb that morning and was weeping and she heard a voice behind her said, "Why weepest thou?" He was just behind her, just watching what was taking place. And when He spoke her name, how her heart must have jumped for joy because her Lord had risen from the dead.
E-5 Ak, runā uz mums šajā rītā, Kungs. Dāvā mums Tavu Vārdu un Tavu Garu. Un iedrošini mūs no jauna šajā rītā, kad mēs runāsim par praviešiem un visiem pārējiem, kuri gaidīja šo vareno laiku.
Un mēs gaidām vispārējo augšāmcelšanos pēdējās dienās, kad mūsu Kungs atkal atnāks. Līdz tam laikam, Kungs, uzturi mūs veselus, laimīgus, pilnus prieka, gavilējot, un nedzīvojot tik no maizes vien, bet lai mēs dzīvojam no katra Vārda, kas nāk no Dieva mutes. Dāvā to mums, Tēvs, jo mēs to lūdzam Tā Vārdā, Kurš augšāmcēlās no miroņiem un deva mūsu augšāmcelšanās garantiju. Āmen.
E-5 Oh, speak to us this morning, Lord. Give unto us Thy Word and Thy Spirit. And ensure us newly this morning as we speak of the prophets and the different ones who waited for this great time. And we wait for the general resurrection in the last days when our Lord shall come again. Until then, Lord, keep us healthy, happy, full of joy, rejoicing, and not living by bread alone, but by every Word that proceedeth out of the mouth of God may we make our living. Grant it to us, Father, for we ask it in His Name Who raised from the dead and gave the assurance of our resurrection. Amen.
E-6 Kad es pirms maza brīža gāju pa ceļu, es aizdomājos, klausoties putnu dziesmās, kāds tagad ir pavasaris. Pēc tam... Cik atbilstošas ir Lieldienas! Kad ilgstošā, tumšā un aukstā ziema ir beigusies ar visiem saviem sniegputeņiem un pārējo, tad izlaužas saules gaisma...
Un saules atnākšana rada jaunu dzīvību, jaunu cerību, jaunu gadalaiku, jaunu ražu, jaunas puķes. Viss atdzīvojas. Kā tas cilvēks, kam pat nebija Bībeles, ko lasīt, tomēr zināja, ka ir Dievs. Viņš vienkārši vēroja dabu, kā tas nāk un iet. Rudens ir krustā sišana. Un pavasaris ir augšāmcelšanās un... Vienkārši Dievs ir redzams visā.
Un es aizdomājos, klausoties, kā tur dārzā šorīt dziedāja mani mazie putniņi, mani mazie sarkankrūtīši, kā... Vienkārši es viņus mīlu. Es saucu viņus par maniem mazajiem radioaparātiem. No rīta es izeju ārā un ieslēdzu savu radio, un klausos to.
E-6 As I was coming down the road just a few moments ago, and I was thinking as the birds were singing, "What a springtime it is today." After the... How appropriate Easter is. After the great, dark and cold winter is past and all of its blizzards and so forth, then break forth the sunshine...
And the coming of the sun brings new life, new hope, new seasons, new crops, new flowers. Everything comes to life. How that a man even that did not have the Bible to read, could yet know that there is a God when he could just watch nature, how it goes and comes. The fall of the year is the crucifixion. And spring of the year is the resurrection, and... It just see'd God in everything.
And I was thinking as I was hearing my little birds sing out in the yard this morning, my little robins... As I just love them. I call them my little radios. And I get out and turn my radio on of a morning and listen to it.
E-7 Un tā, jūs zināt to leģendu par sarkankrūtīti. Tas bija neliels brūns putniņš (saskaņā ar to leģendu), līdz pienāca Lielā Piektdiena. Tur bija Kāds, kas vientulībā mira, un nebija neviena, kas Viņam palīdzētu. Viņš tur bija viens, un Viņš bija pienaglots pie krusta. Un mazs, brūns putniņš mēģināja atbrīvot Viņu no krusta. Un tas metās virsū naglām un uz ērkšķiem, kas bija uz Viņa galvas, un visa tā mazā krūtiņa kļuva sarkana no asinīm, un kopš tā laika tā ir sarkana.
Un es nodomāju: “Ak, Dievs, es...lūk, kādu vairogu vēlos es.”
Un pavērojiet to mazo sarkankrūtīti, kad tas sev kārto spalvas. Uzreiz zem tās sarkanās spalvu kārtas ir melnums. Tādas ir viņa pārējās spalvas, bet sarkanā kārta viņu aizsargā.
Tieši to gribu es. Nav nozīmes, cik labi mēs cenšamies būt, mēs joprojām esam grēcinieki. Tikai tas nelielais sarkanais vairogs – lūk, kas padara to citādāku nekā citi putni. Lūk, kas padara mūs citādākus nekā šī pasaule – tikai tas sarkanais Viņa žēlastības vairogs.
E-7 And now, you know the little legend of the robin. He was a little brown bird (according to the legend) until Good Friday. And there was One dying alone. And there was no one to help Him. And He stood alone, and He was nailed in--to a cross. And a little brown bird was trying to free Him from the cross. And the diving back and forth to the nails and to the thorns on His head, he got his little breast all red with blood, and since then it's been red.
And I thought, Oh, God, I--that's the kind of shield I want. And if you'll notice the little robin when he's picking himself just beneath that little red layer of feathers is blackness. It's the rest of his feathers; but the--the red shield protects him. That's what I want. No matter how good we would try to be, we're still sinners. But just that little red shield is all it takes to make him different from other birds. That's all it takes to make us different from the world, is just that little red shield of His grace.
E-8 Šajā rītā mēs esam atnākuši uz Lieldienām, kā jau katrā Lieldienu rītā mēs cenšamies sapulcēties šī agrīnā saullēkta laikā. Un daudzus pēdējos gadus man ir bijis tas gods nākt uz šo draudzes namu un kristīt cilvēkus, un sludināt viņiem Kunga Jēzus augšāmcelšanos.
Un vakar vakarā vētras laikā es gatavojos un es domāju: “Kādi būtu tie īstie vārdi, ko pateikt no rīta, šajā augšāmcelšanās dievkalpojumā.” Un manas domas apstājās pie tēmas, par kuru tikko kā izlasīja mūsu brālis, no Ījaba grāmatas 19. nodaļas, no 23. līdz 27. pantam. “Es zinu, ka mans Glābējs [Izpircējs] ir dzīvs,” sacīja Ījabs. Un es izvēlējos to par tēmu.
E-8 We come this morning on Easter, like each Easter morning we look forward to--to gather at this early sun rising. And it's been my privilege for the past many years to come here to the Tabernacle, and to baptize the people, and to preach to them the resurrection of the Lord Jesus. And as I was studying last evening during the storm, and was thinking what would be appropriate words to say in the morning at this resurrection service, and my thoughts fell upon this, a subject that our brother has just read of Job the 19th chapter and the--the 23rd to the 27th verses. "I know my Redeemer liveth," said Job. And I chose that for the subject.
E-9 Un, kad mēs nākam... Kāpēc mēs nākam? – Tam ir viens mērķis, lai mēs varētu iegūt jaunas cerības.
Mēs atrodamies uz šīs zemes, un mēs esam...zinām, ka mēs dzīvojam tumsā. Mums to nevajag kaut kā iedomāties vai iztēloties, jo ir skaidrs, ka mēs dzīvojam nāves ēnās. Katru reizi, kad mēs izdzirdam ātrās palīdzības sirēnu, kad mēs ejam garām kapsētai, kad mēs redzam slimnīcu, katrs sirms mats mums atgādina, ka mēs esam nolemti cilvēki; tas attiecas gan uz jauniem, gan uz veciem.
Un šādā rītā mēs esam sanākuši, lai iegūtu cerības, kādas jaunas cerības par to, kāpēc mēs esam šeit un kāds ir mērķis. Un es domāju, ka šis ir brīnišķīgs laiks, lai padomātu par tām cerībām, ko mums ir dāvājis Dievs.
E-9 And as we come... Why are we coming is for this purpose only, that we could find new hopes. We are on this earth here, and we are--know we're living in darkness. We just don't have to kindy imagine these things or kid ourself, as it was, because we know that we're living in the shadows of death.
Each time we hear an ambulance scream, when we pass the cemetery, when we see a hospital, every gray hair marks it on our memory that we are a doomed people: to both young and old.
And we come on such a morning to gather hopes, some new hopes of what we are here for and what is the purpose. And I think that this is a wonderful time to think on the hopes that God has given us.
E-10 Un tā, pirmkārt, lūk, ko mēs vienmēr gribam paturēt prātā: pilnīgi nekas nevar mūs iznīcināt, kamēr nebūs piepildījies Viņa, Kurš mūs radīja, mērķis jeb nodoms. Tas nav iespējams. Mēs esam radīti kaut kādam mērķim.
Šis draudzes nams ir šeit uzbūvēts ar mērķi. Šie pamati netika izrakti, un stūrakmens netika ielikts, un no ķieģeļiem netika uztaisīta ēka, jumts un iekštelpas tikai tāpēc, lai paskatītos, vai tas ir iespējams. Tas šeit bija uztaisīts ar nodomu jeb ar kādu mērķi.
Tava māja, kurā tu dzīvo, netika uzcelta vienkārši tāpat, tas ir, neviens tā vienkārši laiku netērēja. Tava māja tika uzcelta ar mērķi, lai tā kalpotu kādam mērķim.
E-10 Now we want to draw this first into our mind, that there is not one thing that can destroy us until the purpose of He Who created us has been fulfilled. There could be nothing. We are made for a purpose. This church was built here for a purpose. This foundation was not dug, and the cornerstone laid, and the blocks laid into the--the building, and the roof and the interior was not put here just to see if it could be done. It was put here by a purpose, or for a purpose.
Your home that you live in was not just accidentally put there or somebody just wasting some time. Your home was made for a purpose, to serve a purpose.
E-11 Ja šorīt tu esi atbraucis šurp ar automašīnu, tā mašīna nav uztaisīta, lai vienkārši pārliecinātos, vai to var uztaisīt. Cilvēks tos materiālus neizšķieda, tā ir uztaisīta ar mērķi un lai kalpotu kādam mērķim.
Apģērbs, ko jūs nēsājat, netika uztaisīts, lai tikai paskatītos, vai kāds var izveidot kādu griezumu. Tas bija kādam mērķim.
Barība, ko jūs ēdat, nav izaudzēta uz zemes, lai vienkārši paskatītos, kā tā aug. Tā ir izaudzēta, lai tā kalpotu kādam mērķim.
Un Dievs neradīja koku, lai vienkārši būtu koks. Viņš radīja koku ar kādu mērķi.
Un Dievs radīja mūs ar jums ne tāpēc, lai vienkārši paskatītos, kas Viņam sanāks. Viņš ir radījis mūs kādam mērķim. Tādējādi, ir kāds mērķis, kāpēc mēs visi esam šeit. Tu neesi šeit, lai vienkārši būtu par vienu cilvēku vairāk. Tu šeit esi, jo Dievs izveidoja tevi kādam mērķim. Tu neesi šeit, lai vienkārši ēstu barību, kuru ir izaudzējis Dievs. Tu neesi šeit, lai vienkārši dzīvotu mājā, kuru...kuru ir uztaisījis kāds cilvēks, vai lai nēsātu drēbes, kuras kāds ir uzšuvis. Tu esi šeit kādam konkrētam mērķim.
E-11 If you did drive this morning here in your automobile, that automobile was not made just to see if it could be made. The materials was not wasted by man. It was put here for a purpose and to serve a purpose.
The clothing that you wear was not just to see if somebody could fashion something. It was for a purpose. The food that you eat was not grown on the earth just to see it grow. It was made to serve a purpose.
And God did not have to just make a tree just to be a tree. He made a tree for a purpose. And God did not make you and I just to see if He could do it. He made us for a purpose. Therefore, there is a purpose of us all being here. You're not here just to be another human being. You are here because that God made you for some purpose. You're not here just to eat the food that God growed. You're not here just to live in the house that--that man made, or to wear the clothing that someone fashioned. You are here for a specific purpose.
E-12 Nav nozīmes tam, cik tu esi mazs, cik tu esi liels, cik tu esi svarīgs vai cik tu esi nesvarīgs, tu esi šeit, lai kalpotu kādam mērķim.
Tāpat kā mans pirksts ir kādam mērķim. Nags uz mana pirksta ir kādam mērķim. Mana acs un katra mūsu ķermeņa daļa ir tāpēc, lai kalpotu kādam mērķim. Un tas netika izveidots, lai vienkārši paskatītos, kā tas izskatīsies tajā vietā. Bet tas bija tur novietos, lai kalpotu savam mērķim. Tāds bija Dieva Dievišķais plāns – šādi izdarīt.
Un, ja mēs esam šeit ielikti ar kādu mērķi, tad nekas mūs nevar iznīcināt, kamēr šis Dieva mērķis nav piepildījies. Nekas nevar mums kaitēt, kamēr nav pilnībā īstenojies tas mērķis, kāpēc Dievs mūs šeit ir nolicis. Nav nozīmes, cik daudz mums ir nelaimju, kādas sirdssāpes vai bēdas mēs piedzīvojam, tie visi ir iemesli, un tam ir pamatojums.
E-12 No matter how little you are, how big you are, how important you are, or how unimportant you are, you are here to serve a purpose, just as my finger is here for a purpose. My nail on my finger is for a purpose. My eye and every part of our bodies is to serve a purpose.
And it was not put here just to see what it would look like when it was put here; but it was put here to serve its purpose. It was God's Divine plan to do so. And if we were put here for a purpose, then there is nothing can destroy us until God's purpose is fulfilled. Nothing can harm us until that purpose that God has put us here for has been made manifest.
No matter how much trouble we have, how much heartaches or sorrows that we go through, all of these are reasons, and there's a reason for it.
E-13 Paņemsim, piemēram, Nou no Bībeles. Toreiz atnāca plūdi, un visa zeme tika iznīcināta. Augu valsts un viss pārējais tika iznīcināts, izņemot Nou un pēcnācējus, ko viņš bija paņēmis šķirstā.
Dieva mērķis nekad nevar ciest sakāvi. To izjaukt nevar nekas. Tāpēc, cik gan laimīgiem mums šodien būtu jābūt, paļaujoties uz šo brīnišķīgo dzīvā Dieva Vārda atklāsmi, ka ne lietas esošās, ne nākamās; ne kādas slimības, ne bēdas, ne nāve, ne briesmas, nav nekā, kas varētu mūs šķirt no dzīvā Dieva nodoma jeb mērķa. To, ko Dievs ir iedomājies Savā prātā, ko Viņš Savā sirdī ir nolēmis īstenot – nav tāda dēmona, nav tāda spēka, pilnīgi nekas nevar šķirt no Dieva varenā, nemirstīgā, mūžīgā plāna. Ir jābūt tā, kā Dievs ir pateicis.
E-13 We will take, for instance, Noah in the Bible. There was a flood that came on. And all the earth was destroyed. The vegetation and everything was destroyed but Noah and the seed that he had taken into the ark.
God's purpose can never be defeated. There is nothing can defeat it. So how happy ought we to be today, resting upon that beautiful revelation of the Word of the living God, that there is neither things present nor things that can come; there's no sickness, no sorrow, no death, no perils, nor nothing can separate us from the purpose of the living God.
What God has imagined in His mind, what God has purposed in His heart to bring to pass, there is no demon, there's no power, there is nothing can ever separate God's great immortal inter--eternal plan. It must be as God has said.
E-14 Tātad mēs redzam, ka tajā laikā, kad visai pasaulei bija jātiek iznīcinātai plūdos, Dievs bija kaut ko sagatavojis. Sagatavojis kam? – Lai saglabātu Savu mērķi jeb nodomu. Viņš izdarīja to Noas dienās.
Un Viņš dara to šodien. Viņš ir kaut ko sagatavojis, lai saglabātu to Savam mērķim. Viņš saglabās draudzi. Viņš saglabās cilvēkus. Viņš saglabās pavalstniekus Savai varenajai valstībai, ko nāve nevar iznīcināt. Un mēs aptveram, ka tas ir caur ticību, ka mēs tam ticam, bet augšāmcelšanās dod mūsu ticībai stingru pamatu. Nekas to nevar iznīcināt. Kā reiz rakstīja dzejnieks:
Ak, kāds dievišķās godības gaidāmais prieks,
Ko redz Dieva nopirktās glābšanas mantinieks,
No Viņa Gara dzimis un Viņa Asinīs mazgāts es!
Kādu drošu garantiju dod šī stiprā klints, mūsu svētītā Iemīļotā Kunga Jēzus augšāmcelšanās. To nevar iznīcināt. Tā ir iestādīta. Tā ir Dieva Sēkla. Tas ir Dieva mērķis – iedot mums svētīto Svēto Garu. Tas ir Dieva mērķis – parādīt mums zīmes un brīnumus, un brīnumdarbus. Tas ir Dieva mērķis, un neviens to nevar iznīcināt!
E-14 Then we find that in the day that all of the world was going to be destroyed by a flood that God made a preparation. A preparation for what cause? To preserve His purpose. He did it in the days of Noah, and He's doing it today. He has made a preparation to conserve to His own purpose. He will conserve a church. He will conserve a people. He will conserve subjects for His great domain that death cannot destroy.
And we realize that it is by faith that we believe this. But the resurrection produces a solid foundation on which our faith rests. Nothing can destroy it.
As a poet once wrote,
Oh, what a foretaste of glory divine,
Heir of salvation purchase of God,
Borned of His spirit, washed in His blood.
What an assurance upon this solid rock, the resurrection of our blessed Lover, the Lord Jesus. Nothing can destroy it. It has been planted. It is the seed of God. It is a purpose of God to give us the blessed Holy Spirit. It is a purpose of God to show us signs, and wonders, and miracles. It's a purpose of God and nothing can destroy it.
E-15 Pret to var sacelties visi elles spēki, taču tā uzvarēs. Mums ir Dieva mūžīgais apsolījums. Var uzrasties visādi skolotāji un visādi “ismi”, var uzrasties varenas programmas, var uzrasties vēl kaut kas, un šķitīs, ka tā tiks iznīcināta, taču to nav iespējams iznīcināt. Tas ir Dieva nodoms – nodrošināt, ka tā uzvarēs.
Tādējādi, tas nav atkarīgs no manis vai no jums, vai tā tiks iznīcināta vai nē. Tas ir atkarīgs no Dieva. Un mēs varam droši paļauties uz to, ka Dievs nekad nepieļaus, ka mūsu mantojums tiek iznīcināts, jo Viņa mērķis ir iedot to mums.
E-15 All powers of hell might wager against it, but it will prevail. We have God's eternal promise. There may be teachers; there may be isms rise; there may be great programs rise; there may be things that look like that it would be destroyed; but it can never be destroyed. It is the purpose of God to see that it will prevail.
Then it's not up to me, and it's not up to you whether it will be destroyed or not. It's up to God. And we can rest assured on it, that God will never let our heritage be destroyed; for it's His purpose to give it to us.
E-16 Un tā, mēs aizdomāsimies šodien arī par iznīcināšanām, par mēģinājumiem iznīcināt. Mums ir apsolījums, ko ir devis pats Kristus.
Mēs aizdomāsimies par tiem ebreju bērniem, kad Dievam priekš viņiem bija mērķis, kad viņi atradās Bābelē un kad ceplis bija sakurināts septiņas reizes karstāk kā jebkad, lai iznīcinātu Dieva nodomu. Visa Bābele bija saniknojusies. Viņi bija apņēmušies (sātans bija apņēmies) iznīcināt Dieva nodomu, jo viņš zināja, ka šos jaunekļus iemetīs ceplī. Tāpēc viņš sakarsēja cepli (kad viņi to kurināja) septiņas reizes karstāku, lai būtu droši, ka Dieva programma tiks iznīcināta.
Bet Dievs gribēja parādīt Savu spēku. Un visa Bābele un visa elle nespēja izjaukt šo nodomu. It nemaz. Tam nebija nozīmes, pat ja viņi būtu sakūruši to cepli miljons reižu karstāku, tas it nekādi nebūtu iznīcinājis Dieva nodomu. Dievs gribēja parādīt, ka Viņš ir atbrīvošanas Dievs un ka Viņš dāvā atbrīvošanu, kam vien vēlas, un nekas nevar patraucēt Viņa programmai.
E-16 Now, we would think also today upon destructions trying to destroy. We have Christ on promise. We think of the Hebrew children when God had a purpose for them, when they were down in Babylon, and the furnace was het seven times hotter than it ever was heated to destroy the purpose of God. And all Babylon was on a rage. They were determined, Satan was, to destroy the purpose of God, for he knew those children was going into the furnace, so he made the furnace, when they heated it, seven times hotter to be sure that the program of God would be destroyed.
But God wanted to display His power. And all Babylon and all hell could not defeat that purpose. No, sir. No matter if they could've heated that furnace a million times hotter, it would've never destroyed the purpose of God. God wanted to show that He was a God of deliverance. And He'd bring deliverance to whomever He desired to bring it, and nothing would interfere with His program.
E-17 Un tā, kad viņi sakūra cepli, Sadrahs, Mesahs un Abednego it nemaz nezināja, ka viņi iznāks no tā cepļa, jo viņi paši pateica: “Mūsu Dievs ir spējīgs mūs atbrīvot. Tomēr, pat ja tā nenotiks, mēs nepielūgsim tēlu.” Dievam bija kāds, kurš Viņam kalpoja, un Viņa nodoms netika izjaukts. Uguns nevar...nevar izjaukt Dieva plāna mērķi.
Un, ak, kā man patīk to pateikt šajā rītā! – Visas ūdeņraža bumbas pasaulē nekādi nevar izjaukt Viņa draudzes augšāmcelšanos. Visi nepareizie skaidrojumi un visa matemātika, un...un viss pārējais, ko ir nomaskējusi šī gudrā pasaule, lai īstenotu savu mērķi (iznīcināt Dieva bērnu ticību), tas viņiem neizdosies. Šī ticība dzīvos vienmēr.
E-17 So when they heated the furnace, little did Shadrach, a Meshach and Abednego, know that they were coming from that furnace, for they said themselves, "Our God is able to deliver us; but nevertheless, we will not bow to the image." God had someone who would serve Him, and His purpose would not be defeated.
Fire cannot--cannot defeat the purpose of God's plan. And, oh, how I love to say this this morning. All the hydrogen bombs in the world can never defeat the resurrection of His church. All the explaining away and all of the mathematics and--and so forth that this intelligent world has disguised to a--a purposed to do something about to destroy the faith of God's children, it will never do it. That faith will live on forever.
E-18 Tāds bija Dieva mērķis – parādīt, ka Viņam ir vara pār mežonīgajiem lauku zvēriem. Un reiz viņi kādā alā bija ielikuši lauvas. Un viņi bija tās tik ļoti izbadinājuši, ka tās izsalkumā varēja vienā rāvienā saraustīt cilvēku gabalos. Un velns nodomāja: “Protams, es varēšu iznīcināt to pravieti, Daniēlu.”
Bet Daniēls savā sirdī bija apņēmies pildīt Dieva nodomu. Un to viņa sirdī bija ielicis Dievs. Pirms Daniēlam varēja uzrasties tāda vēlēšanās, bija jābūt kaut kam, kas to vēlēšanos radītu. Pirms viņam varēja uzrasties tāda ticība, bija jābūt kaut kam, kas pateiktu viņam, ka ir Dievs, kas spēj atbrīvot.
E-18 It was the purpose of God to show that He had power over the wild beasts of the fields. And they put some lions in a cave one time. And they had starved them until they were so hungry, that they could've tore a pers--a person to pieces just at one great grab.
And the devil thought, "Surely, I'll be able to destroy this prophet, Daniel." But Daniel had purposed in his heart to do the purpose of God. And God had placed that in his heart. Before Daniel could've had this desire, there had to be something to create that desire. Before he could have that faith, there had to be something to tell him that there was a God that could deliver.
E-19 Un, ak, kā šorīt tas atbilst tai ticībai, dzīvā Dieva dzīvajai ticībai Viņa draudzē. Mūsu sirdīs ir kaut kas, kas saka, ka ir kāda zeme tur, upes otrā krastā. Es nevaru parādīt uz šo zemi ar pirkstu, to nevar izdarīt neviens cilvēks. Taču mūsos ir kaut kas, kas saka mums, ka:
Kaps nav mūsu galamērķis.
No pīšļiem tu nācis, pīšļos tu aizej,
Tas nebija teikts par dvēseli.
Mūsos ir kaut kas, degoša uguns, gaisma, kuru iededza Dievs, un to nevar nopūst nekādas brāzmas. Nekādi aukstumi draudzē, nekāda vienaldzība starp cilvēkiem, nekādas šīs pasaules vajāšanas nespēs nopūst to liesmu, kuru ir iededzis Dievs. Jo tas ir Dieva mērķis, lai Viņa brīvības lāpa degtu līdz līdz Tā Kunga atnākšanai. Un to nespēs nopūst nekādi spēki. Kad tie pūš, tie tikai uzpūš tās liesmu vēl gaišāku.
E-19 And, oh, how that coincides this morning with the faith, the living faith of the living God in His church. There's something in our heart that speaks that there is a land beyond the river. I cannot put my finger on that land and neither can any man; but there's something within us that tells us that the grave is not its goal. And, "Dust thou art, to dust returnest was not spoken of the soul."
There's something within us, a fire that's a burning, a light that's been lit by God and no breezes can blow it out. There's no cold spells in the church; there's no indifference amongst the people, no persecution of the world that can blow out a flame that God has lit. For it's God's purpose that His torchlight of freedom will burn until the coming of the Lord. And no powers can blow it out. They will only make it burn brighter as they blow.
E-20 Gadsimtu laikā ir pierādījies, ka vajāšanas stiprina draudzi. Un Daniēls, nezinādams, kā Dievs to izdarīs, un nezinādams, vai Dievs to izdarīs, bet zinot, ka Dievs ir spējīgs, un zinot, ka dziļi viņā kaut kas viņam to sacīja... Redziet, Dievam bija mērķis. Viņš bija nokārtojis, lai viss darbojas tam mērķim.
Un šodien pilnīgi viss... (nav svarīgi, cik vienaldzīgi mēs reizēm šķietam un cik savādi viss notiek, un kā draudze nonāk tādā stāvoklī vai šitādā stāvoklī) ...tas viss ir Dieva Dievišķajā nodomā, lai izveidotu mums tādu formu un uztaisītu no mums to, ko grib Viņš. Kurš gan zina labāk par Radītāju, kādu formu piešķirt materiālam?
E-20 It's been proven through the ages that persecutions strengthens the church. And Daniel, not knowing how God was going to do it, and not knowing whether God was going to do it, but knowing that He was able to do--do it, and knowing that Something down in him told him so...
See, God had a purpose. He had everything working to that purpose. And all today, no matter how indifferent we seem to be at times, and how strange things goes, and how the church gets in this condition and that condition, it's all in the Divine purpose of God to mold us and make us in His own way. Who knows how to fashion the material more than the Creator?
E-21 Un lauvas nevarēja apēst pravieti, jo Dievs atsūtīja eņģeli. Viņš lika tur blakus nostāties eņģelim, lai aizsargātu šo pravieti, jo Dievam bija mērķis. Viņš gribēja parādīt šim iedomīgajam ķēniņam Savu vareno roku un Savu nodomu.
Manuprāt, tieši tas notiek šodien, Dievs sagatavo cilvēkus, lai Viņš varētu parādīt Savu vareno roku, lai piepildītu Savu vareno nodomu. Ak, es šorīt esmu tik priecīgs, ka Viņš dzīvo manā sirdī, ka Viņš nav miris Dievs. Viņš ir dzīvs Dievs. Un dziļi manī...
Vakar no rīta es sēdēju friziera krēslā, lai apgrieztu matus. Man matus grieza jauns puisis, tur pie brāļa Īgana veikala. Un es vienkārši tur sēdēju galvu nokāris, un, ak, es biju ļoti noguris. Sanāksmes bija ļoti garas, un no rīta es centos tikt prom, lai nedaudz atpūstos pirms nākamajiem dievkalpojumiem.
E-21 And the lions could not eat the prophet because God sent an angel. He had a Angel standing present to protect this prophet because God had a purpose. He wanted to show that self-style king His mighty hand and His purpose.
I think that's what's going on today, that God is getting a people ready that He can show His mighty hand to fulfill His mighty purpose. Oh, I'm so glad this morning that He lives in my heart, that He is not a dead God. He is a living God. And way down in me...
Yesterday morning I was sitting in a barber chair to get a hair cut. A young fellow was cutting my hair down at Brother Egan's shop. And I was just setting there with my head down, and, oh, I'd been so tired. My meetings has been so long, and I'm trying to get away in the morning for a little rest before this next services begins.
E-22 Un es biju tik ļoti noguris, šķita, ka mana sirds teju vai pārstās darboties. Un kamēr es tur sēdēju, es pēkšņi izdzirdēju, ka visi man apkārt runā, bet šķita, ka es pats atrados kaut kur citur.
Es nodomāju: “Vai man bija infarkts, un es vienkārši mirstu šajā friziera krēslā?” Es nodomāju: “Interesanti, vai tiešām tas notiek?” Es sajutu savas rokas, tās bija sastingušas, un šķita, ka mana sirds ir pārstājusi sisties. Un es nodomāju: “Ak, bet ir taču...Evaņģēlijam ir jātiek sludinātam. Un nav tāda spēka, kas spētu mani paņemt, pirms Dieva nodoms tiks piepildīts.”
Pilnīgi nekas nevar man kaitēt, it nekas, kamēr nav piepildīts Dieva nodoms. Un, kad tas būs piepildīts, es gribu doties līdz ar Viņa nodomu. Kad Viņš būs beidzis, tad arī es būšu. Kad Viņš būs beidzis ar mani, tad mana dzīve būs beigusies.
Kad Viņš būs beidzis ar tevi, tad tev viss beigsies. Tādā gadījumā, kāda tam visam nozīme? Dievs tur to visu Savā rokā.
E-22 And I was so tired, just seem like my heart would just quit beating. And while I was setting there, all of a sudden I could hear everyone talking, but seemed like I was out in space. I thought, "Have I had a heart attack?" And I'm just leaving from this barber chair. I thought, "Wonder if that's what's taken place?" I felt my hands. They's numbed, and my heart seemed like it was quit beating. And I thought, "Oh, but there is... The Gospel's got to be preached. And there is no power that can take me until God's purpose is fulfilled." There is nothing that can hurt me, not a thing, until God's purpose is fulfilled. And when that is fulfilled, I want to go with His purpose.
When He's finished, then I am also. When He's finished with me, I'm finished with life. When He's finished with you, you are finished also. So what difference does it make? God holds it all in His hand.
E-23 Vai mēs esam jauni vai veci, mēs nezinām, kad Dieva nodoms būs piepildīts un pabeigts. Reizēm Dievs paņem zīdainīšus, lai parādītu, ka Viņš var vadīt viņu mazās dvēselītes. Visam, ko Viņš dara, ir kāds mērķis. Viņš pateica, ka pat zvirbulis nevar nokrist zemē bez Viņa ziņas. Viss kalpo Viņa nodomam tieši īstajā stundā un laikā. Tas viss ir Viņa Dievišķajā plānā. Nekas nevar to iznīcināt.
E-23 Whether we are young or old, we do not know when God's purpose will be fulfilled and finished. God takes little babies sometimes to show that He can guide their little soul. Everything He does is for a purpose. He said, not even a sparrow can fall from the heaven without Him knowing it. Everything goes for His purpose just at the hour and at the time. It's all in His Divine plan. Nothing can destroy.
E-24 Kāda garantija tā bija Ābrahāmam pēc tam, kad viņš bija atradis Dievu un sapratis, ka Dievam bija nodoms, ka (lai īstenotu šo nodomu) Viņš radīs bērnu caur Sāru un Ābrahāmu. Un caur šo dēlu, Īzāku, bija jāatnāk Kungam Jēzum. Un šim mērķim Viņš radīja Sāru un Ābrahāmu un grasījās padarīt viņus par lielu tautu. Un radīt šo dēlu...izvēlējās tam visnepiemērotākos cilvēkus.
Cik savādi, ka Dievs darbojas neizprotamos veidos! Nu, izskatījās, ja jau Viņam bija, lūk, šādi jārada pasaulē bērns, Viņš būtu atradis auglīgu sievieti. Izskatījās, ka Viņam būtu vajadzīgs vīrs, kas nebūtu neauglīgs.
E-24 How it was an assurance to Abraham after He had found God, and knowed that God had a purpose, that in this purpose, He was going to bring through Abraham and Sarah a son. And through this son, Isaac, was going to come the Lord Jesus. And in this purpose He was bringing forth Sarah and Abraham, and was going to make them a great people. And bring this son... taken the very worst persons that could be, to do it with...
How strange that God moves in mysterious ways. Well, look like if He'd wanted to bring a child through to the world like that, He'd have got some woman that was fertile. It looked like He'd have got some man that wasn't sterile.
E-25 Bet Ābrahāms un Sāra bija precēti jau daudzus, daudzus gadus, un viņa bija neauglīga. Viņa nespēja dzemdēt bērnu. Nu, izskatījās, ka šādā gadījumā Viņam būtu vajadzējis izmantot kādu jaunu sievieti, kas būtu spējīga dzemdēt, kura būtu dzemdējusi šo bērnu. Taču Dievam patīk demonstrēt Savu žēlastību. Dievam patīk paņemt to, kas ir nekas, un kaut ko no tā uztaisīt, jo Viņš ir Radītājs.
Lūk, kāpēc Viņš paņēma jūs un mani. Mēs bijām pilnīgi nepiemēroti tam, lai Viņš izveidotu sev bērnus no mums, kuri bijām nožēlojami un nelādzīgi, un pazuduši, akli un nepievilcīgi, lai izveidotu mūs par Saviem piemīlīgajiem bērniem. Tāds ir Dieva mērķis – šādi izdarīt.
E-25 Like Abraham and Sarah had been married for many, many years, and she was a--a unfertile. She couldn't raise a child. Well, it look like then, He would've got some young woman that was fertile, that could've brought this child. But God likes to display His grace. God likes to take something that isn't nothing and make something out of it, for He's Creator.
That's why He took you and I. We were nothing, that He might make children of His own out of us who were wretched, and miserable, and lost, and blind, and unlovely to make us His lovely children. It's God's purpose to do so.
E-26 Un vēl, tā vien šķita, ka, lai to īstenotu, Dievam būtu jāpaņem jauna sieviete un jauns vīrietis, jauna sieviete un jauns vīrietis, kuri tikko būtu apprecējušies. Ka Viņam būtu bijis jāsaka: “Un tā, jums nav bijuši bērni, un Es izdarīšu tā, ka piedzimst jūsu dēls. Es grasos...tas būs Mans Īzāks.”
Taču Dievs sava nodoma īstenošanai izvēlējās septiņdesmit piecus gadus vecu vīrieti un sešdesmit piecus gadus vecu sievieti, lai parādītu, ka cilvēks var būt vecs vai jauns – Dievs tik un tā var īstenot un īstenos Savu nodomu. Noteikti.
E-26 And then again, it looked like God would've took a young woman and a young man to have done this, a young woman and a young man who'd just been married. He would've said, "Now, you've have no children, and I'm going to have you, your first son to be a-borned. And I'm going to... He's going be My Isaac."
But God chose a man seventy-five years old and woman sixty-five to do His purpose to show that you can be both young or old; God can still and will work out His purpose. Certainly.
E-27 Un, kad Ābrahāmam bija septiņdesmit pieci gadi, viņš saņēma Dieva apsolījumu. Viņš pateica to Sārai. Un šeit velns pateica: “Vai zini ko? Es to vienkārši nedaudz novilcināšu. Es domāju, ja es panākšu, ka viņi vēl vairāk noveco, viņi pazaudēs ticību, un viņi sapratīs, ka tas nav iespējams. Viņi trīc jau septiņdesmit piecos gados, ja vien man izdosies to uz kādu laiku aizturēt...” Un viņš to aizturēja līdz Ābrahāmu un Sāru salieca vecums, mati nosirmoja, pleci nolaidās.
E-27 And when Abraham was seventy-five, he got the promise of God. He told it to Sarah. And now, the devil said, "You know what? I'm just going to delay that for awhile. I believe if I'll get them so old, they'll lose faith, and they'll know it can't happen. If they are already shaking at seventy-five, if I can just keep that away for a while..." And he kept it away until Abraham and Sarah was stooped in age, gray hairs and stooped shoulders.
E-28 Tas vienkārši parāda, ka nekas nevar izjaukt Viņa nodomu. Pat nāve nevar izjaukt Viņa nodomu. Ābrahāms ne ar ko neatšķīrās no miruša, un Sāras klēpis jau bija miris kādus četrdesmit vai piecdesmit gadus. Tomēr nekas nespēja izjaukt Dieva mērķi. Viņas ķermenis bija vecs, tas bija vienās grumbās, piena vēnas bija izkaltušas. Viņas sirds bija tik vāja, ka tā nespētu izturēt dzemdības. Taču Dievs ļauj mums šeit saprast, ka Viņa nodoms necietīs sakāvi. Viņš pārmainīja Sāru un padarīja viņu par atkal jaunu sievieti, un paņēma simts gadus vecu vīru, un padarīja to atkal jaunu.
Nav svarīgi, cik neprātīgi tas varbūt izskatās, Dievs deva apsolījumu. “Un Ābrahāms par Dieva apsolījumu nešaubījās neticībā, bet bija stiprs, Dievam godu dodams, jo viņš uzskatīja, ka Dievs ir spējīgs paveikt to, ko Viņš bija apsolījis.”
E-28 It just goes to show that nothing can defeat His purpose. Not even death can defeat His purpose. Abraham was as good as dead, and Sarah's womb had been dead for forty or fifty years. But nothing can defeat God's purpose.
Her body was old; it was wrinkled. The milk veins was dried up. Her heart was so weak, it could not have went through labor. But God let us know there that His purpose will not be defeated. He changed Sarah and made her a young woman again, and took a man a hundred years old and turned him back to his youth. No matter how unreasonable it may seem, God gave the promise. And Abraham staggered not at the promise of God through unbelief, but was strong, giving God praise; for he judged Him, that He was able to perform what He had promised.
E-29 Tādā gadījumā, kādiem šorīt vajadzētu būt mums? Mēs esam Viņa apsolījuma bērni. Mēs, būdami miruši Kristū, mēs esam Ābrahāma sēkla un pēc apsolījuma esam mantinieki līdz ar viņu. Tādā gadījumā nav svarīgi, cik daudzas slimības atnāk vai no kā mēs nomirsim, kādu nabadzību piedzīvosim – Dieva nodomu nav iespējams izjaukt! Viņš mūs augšāmcels. “Es dzīvoju, un jūs dzīvosiet.” Tā ir mūsu cerība.
E-29 Then what should we be this morning? We are the children of His promise. We, being dead in Christ, we're Abraham's seed and are heirs with him with the promise.
Then no matter how much sickness comes, how kind of a death we die, how much poverty we go through, God's purpose cannot be defeated. He will raise us up again. "Because I live, ye shall live also." That's our hope.
E-30 Un es saprotu, tā kā šodien ir mana dzimšanas diena, ka es kļūstu par vecu vīru. Es skatos uz sevi spogulī un es redzu, ka tas puika, kas uzbūvēja šo lūgšanu namu, jau vairāk nav puika. Viņš kļūst par padzīvojušu vīru: salīkuši pleci, sāk sirmot bārda, mati pazūd. Tomēr nekas nevar izjaukt Dieva nodomu, nekas! Tādējādi es droši paļaujos uz apsolījumu: “Es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet.” Es pievienojos seno laiku Ījabam: “Es zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs, un pēdējā dienā Viņš nostāsies uz zemes.” Lūk, kāds ir Dieva mērķis jeb nodoms. Man ir jākalpo šim nodomam. Visai manai dzīvei ir jātiek ievestai Viņa nodomā un Viņa programmā. Šādi tas ir katram no mums. Dievam ir mērķis, lai...
Vecais Ābrahāms varēja...varēja izturēt, redzot Viņu, kurš ir neredzams, jo tāds bija Dieva nodoms, ka viņš zināja, ka Dievs deva viņam to apsolījumu. Tas... Nebija svarīgi, cik pretrunīgi viss izskatījās, Dievs bija devis Ābrahāmam to apsolījumu. Un tā Dievs piepildīja Savu apsolījumu. Viņš piepildīja to Ābrahāmam. Viņš piepildīja to visiem Saviem bērniem. Un Viņš turēs savu solījumu!
E-30 And I know today, being my birthday, that I'm getting to be an old man. I looked at myself in the glass, and I see that that little boy that built this tabernacle is not that little boy any more. He's becoming an aged man, stooping shoulders, the beard turning gray, the hair going out. But nothing can defeat the purpose of God; nothing can. Therefore, I rest assured upon the promise, "Because I live, ye shall live also."
I join with Job of old, "I know my Redeemer liveth. And at the last day He will stand on the earth." It's a purpose that God has. I must serve this purpose. My whole life must be brought into His purpose and to His program. Each of us is that way.
God has a purpose to where, old Abraham could--could endure a-seeing Him Who is invisible because it was a purpose of God that he knowed, that God gave him the Promise.
It--no matter how contrary everything seemed, God gave Abraham that promise. So God fulfilled His promise. He did to Abraham. He did to all of His children and He will keep His promise.
E-31 Tā bija ar Mozu, kad viņš bija apmācīts visā ēģiptiešu gudrībā, kad viņš zināja, ka Dievam ir mērķis viņa dzīvē.
Tā bija Johebedu, viņa māti, kura paņēma savu dārgo bērniņu, tajā laikā visskaistāko bērniņu pasaulē, maigu mazulīti, un ielika viņu šķirstā, un iestūma viņu Nīlā, kur krokodili jau bija nobarojušies no mazajiem ebreju bērniņiem, jo tos baroja krokodiliem. Bet viņa paņēma savu bērniņu un iestūma viņu nāvei tieši zobos, zinot to, ka Dieva apsolījumu nav iespējams izjaukt.
E-31 It was Moses, when he was taught in all the wisdom of the Egyptians. When he knew that God had a purpose in his life. It was Jochebed, his mother, who took her darling baby (the prettiest baby in all the world at the time), a sweet little fellow, and put him in a ark, and shoved him out into the Nile where the crocodiles was fat on little Hebrew children. 'Cause they'd been feeding them to the crocodiles. And she took her baby and shoved it right out in the jaws of death, knowing this, that God's purpose could not be defeated.
E-32 “Ābrahāma Dievs, parūpējies par manu bērniņu un aizved viņu līdz tam mērķim, kādam Tu viņu esi radījis.” Visu Nīlas ūdeņu nepietiktu, lai viņu noslīcinātu. Visas pasaules krokodili nespētu viņu aprīt. Dievs bija viņu izredzējis.
Un tāpat kā viņš bija Dieva izredzēts tam mērķim, tā mēs, kas ticam Kunga Jēzus augšāmcelšanai, esam Dieva izredzēti šodien. Un nekādas bumbas, nekāda elle, nekas neizjauks Dieva nodomu. Mums ir jābūt augšāmcelšanā. Tas ir apsolījums, kuru mēs esam saņēmuši no Dieva. Dieva nodoms.
E-32 "God of Abraham, take care of my child and bring him to the purpose that You have brought him for." There wasn't enough water in the Nile to drown him. There wasn't enough crocodiles in all the world could've swallowed him. He was God's chosen. And as he was God's chosen for that purpose, we are God's chosen today who believe in the resurrection of the Lord Jesus. And there's no bombs, there's no hell, there's no nothing else can destroy God's purpose. We've got to go in the resurrection. It's a promise we have of God: God's purpose.
E-33 Un Mozus, kad viņš kļuva pilnus četrdesmit gadus vecs, pusmūža vīrs, un viņš bija apmācīts skolā... Taču reizēm, lai īstenotu to, ko Viņš ir apsolījis, Dievs rīkojas diezgan skarbi. Viņš paņēma un aizveda Mozu dziļi tuksnesī, kur ļāva viņam saklausīties brēcienos un dažādos trokšņos, kad viņš klejoja pa tuksnesi. Un tur, dziļi tuksnesī, vienatnē, kur gaudo vējš, skorpioni un kobras, un viens tuksnesī, viņš teju vai aizgāja bojā. Nekas nevar izjaukt Dieva nodomu. Dievs radīja Mozu, un Mozum bija jāizdara tas, ko viņam pateica izdarīt Dievs. Tāpēc ka Dieva nodomu nav iespējams izjaukt.
E-33 And Moses, when he become full forty years old, a middle-aged man, and he'd been trained in school... But God has such a rigged way sometimes of bringing His things to pass at His promise. How that He took Moses back at the backside of the desert and let him hear the screams and the haunts as he staggered in the wilderness. And as back there alone in the deserts and the howling winds, the scorpions and the cobras, and alone out in the wilderness till he almost perished... There's nothing can defeat the purpose of God. God had brought Moses forth, and Moses had to do what God told him to do. 'Cause God's purpose cannot be defeated.
E-34 Tā notika ar mūsu šī rīta personāžu Ījabu tad, kad viņš bija nonācis savās visdziļākajās ciešanās, kad viņš bija zaudējis visas savas bagātības. Viņa bērni bija miruši, viss viņa ķermenis bija augoņos. Viņš vēl nekad nebija piedzīvojis tik lielas ciešanas. Sēdēja uz pelnu kaudzes, ar šķembu kasīja augoņus, viņa sieva stāvēja durvīs, sacīdama: “Kāpēc tu nenolādi Dievu un nemirsti?”
Kad viņa draudzes locekļi pagrieza viņam muguru uz septiņām dienām un viņu apsūdzēja, kaut viņiem būtu vajadzējis viņu mierināt. Taču viņi apsūdzēja viņu, ka viņš ir slepens grēcinieks, apsūdzēja viņu, ka viņš ir atkritējs.
Tieši tajā smagajā stundā, tieši tajā smagajā brīdī Dievs aizveda Ījabu uz svētajām smiltīm, kurp Viņš aizved katru ticīgo, uz personīgu pārdzīvojumu, dziļi tuksnesī, kā Viņš izdarīja ar Mozu, slepenajā istabiņā, kur Viņš ieved tevi, ogļu šķūnī, kur to saņēmu es.
E-34 It was our character this morning, Job, that when he was in the deepest of his distress, when all of his riches had gone from him. His children was dead; his body was broke out in boils; and he was in the greatest distress that he was ever in, setting on an ash-heap with the crock scraping the boils and his wife in the door, "Why don't you curse God and die?"
When the members of his church had their backs turned to him for seven days and accusing him, when they ought to have been comforting him... But they were accusing him of being a secret sinner, accusing him of being a backslider. It was in that great hour; it was in that great momentous time, that when God took Job to the sacred sands where He takes every believer, to an experience unto the backside of the desert like He did Moses, until the little secret closet where He took you, until the coal shed where I received it.
E-35 Dievam ir vieta, mērķis un laiks. Un, kad Viņš noveda Ījabu līdz tādam stāvoklim, Viņš aizveda viņu uz svētajām smiltīm. Jo Viņš grasījās atklāt viņam kaut ko, kas nekad nepazudīs.
Ak, tās svētās smiltis! Viņam ir jāaizved uz turieni katrs īsts bērns. Viņš aizved tevi uz tām vietām, kur nevar atnākt nekāds velns. To nevar izskaidrot neviens skolotājs. Tur, uz tām smiltīm Viņš tev iedod kaut, kas...pārdzīvojumu, kuru tu laikam ejot nekad neaizmirsīsi.
E-35 God has a place, and a purpose, and a time. And when He had Job in this condition, He had him on the sacred sands. For He was going to reveal something to him that would never go away. Oh, for those sacred sands, He has to take every real child there. He gets you on those places where there's no devil can ever come. There's no teacher can ever explain it away. He gives you something on those sands back there that, an experience that you'll never forget as long as ages roll on.
E-36 Nav svarīgi, cik ateistiska varbūt kļūs tava māte, tavs tētis, tavs vīrs, sieva, tavi kolēģi. Katram īstam ticīgajam ir vieta, kur viņu satika Dievs, pilnīgi katram. Tāda vieta ir katram ticīgajam. Katrs cilvēks, kas ir dzimis no Dieva Valstības, zina to vietu, to minūti, to stundu, kur Dievs viņu ieguva. Un uz šīm svētajām smiltīm, degošā krūma Klātbūtnē, Viņš tam ticīgajam izdarīja kaut ko, ko nevarētu iznīcināt viss šīs pasaules intelekts. “Uz šīs klints Es uzcelšu Savu draudzi, un elles vārti to neiznīcinās.” Uz šīs klints, uz garīgās atklāsmes par augšāmcelto Jēzu! Uz šīs klints!
E-36 No matter how atheotic your mother, your daddy, your husband, wife, your associates may become... Every true believer has that spot where God has met him. There isn't one left out. Every believer has it. Every person that's borned of the Kingdom of God knows that spot, that minute, that hour, that where God took him. And on those sacred sands in the Presence of the burning bush, He did something to that believer that all the mentality of the world could not destroy. "Upon this rock I'll build My church and the gates of hell shall not destroy it." Upon this rock, the spiritual revelation of the resurrected Jesus; upon this rock.
E-37 Ījabs bija ciešanās, viss bija zudis. Viņa sieva bija vērsusies pret viņu un apsūdzēja viņu. Un visi viņa ticīgie draugi bija vērsušies pret viņu, jo viņiem bija tikai teoloģija. Un arī visi pārējie bija vērsušies pret viņu.
Taču Dievs sacīja: “Panāc šurp, Ījab. Es tev kaut ko iedošu, zēn. Es ielikšu tevī kaut ko tādu, ko nevarēs izkratīt visi elles velni.” Un pat ja visi šīs pasaules skolotāji var apsūdzēt tevi tādā vai citātā veidā, taču tas stāvēs stingri. Vai jūs zināt, ko Viņš izdarīja? – Viņš vienkārši nedaudz pacēla priekškaru un sacīja: “Ījab, paskaties turp!” Un ko ieraudzīja Ījabs? Ko tad, jūsuprāt, viņš ieraudzīja? – Viņš ieraudzīja pirmās Lieldienas. Viņš ieraudzīja pirmās Lieldienas, un viņš iekliedzās: “Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!”
E-37 Job in his distress, everything gone... His wife had turned against him and was accusing him. And all his believers, friends had turned against him because they only had theology. And all the rest had turned against him. But God said, "Come here, Job. I'm going to give you something, boy. I'm going to place within you something that all the devils of hell can't shake out. And if every teacher in the world might accuse you one way or the other; but It'll never move." You know what He did? He just raised up the curtain a little bit and said, "Job, look yonder." And what did Job see? What do you think he saw? He saw Easter for its first time. He saw the first Easter, and he screamed, "I know my Redeemer liveth."
E-38 Ak, cik svētīta ir tā vieta! Katrs vīrs, kas ir Dieva izredzēts, un katra sieva un bērns atnāk uz to vietu, uz tām svētajām smiltīm, kur Dievs paceļ priekškaru, un tu redzi Viņu Viņa augšāmceltajā spēkā. Tu zini, ka Viņš ir dzīvs. Un mēs tāpat kā Ījabs varam iekliegties: “Es zinu, ka mans Glābējs ir dzīvs, un pēdējā dienā Viņš nostāsies uz zemes. Kaut arī tārpi saēdīs manu ķermeni, tomēr es skatīšu Viņu šajā miesā.”
E-38 Oh, what a blessed place to be. Every man that's chosen of God and every woman and child comes to that spot on those sacred sands to where God lifts the curtain, and you see Him in His resurrected power. You know that He lives. And we as Job can cry, "I know my Redeemer liveth. And at the last days He shall stand on the earth. Though the skin worms destroys this body, yet in this flesh shall I see God."
E-39 Šis pirmais Lieldienu skatījums lika pravietim iekliegties. Dārdēja pērkoni un zibeņoja zibeņi. Viņš ieraudzīja pirmās Lieldienas. Kad viņš to ieraudzīja? – Nevis tad, kad viņam mugurā bija viņa...viņa kārtīgās drēbes, nevis tad, kad viņš, iespējams, bija rūpīgi saķemmējis savus matus, nevis tad, kad viņš baudīja lielisku veselības stāvokli. Bet gan tad, kad viņš bija grūtībās, kad viņš gulēja grūtībās, tajā stundā ļoti tuvu nāvei, lūk, kad viņš ieraudzīja Lieldienas. Lūk, kur viņš ieraudzīja pirmo augšāmcelšanos.
Ak, līdzīgi notika ar jums un ar mani. Tas notika, kad mēs kaut kur gulējām pie altāra, līdz mēs bijām gatavi mirt un sacījām: “Kungs Dievs, izdari kaut ko priekš manis!” Lūk, kad Dievs pacēla priekškaru, un mēs ieraudzījām Lieldienas.
Mēs neieraudzījām Lieldienas kā tikai teoloģiju. Mēs neieraudzījām Lieldienas kā jaunu drēbju apģērbšanu. Mēs neieraudzījām Lieldienas kā mazus trusīšus un krāsotas olas. Mēs ieraudzījām Lieldienas Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanās spēkā. Tās bija īstās Lieldienas.
Un, kad viņš iekliedzās, Dievs atbildēja ar uguni.
E-39 That first view of Easter made a prophet scream. And the thunders roared and the lightnings flashed. He saw Easter his first time. When did he see it? Not when he had his--his well-groomed clothes on, not when he had his hair combed, perhaps, to the dot, not when he was enjoying the very best of health, but when he was in trouble. When he was laying in trouble at the hour and almost of his death, that's when he saw Easter. That's where he saw the first resurrection.
Oh, it's been similar to you and I. It's been when we laid at a altar somewhere until we were ready to die and said, "Lord God, do something for me." It was then that God raised the curtain and we seen Easter. We see Easter, not in a way of theology so much. We never seen Easter as wearing new clothes. We never seen Easter as little rabbits and colored eggs. We see Easter in the power of the resurrection of the Lord Jesus Christ. That was the real Easter. And when he screamed, God answered back with fire.
E-40 Tā bija ar Dāvidu, kad viņš bija atraidīts un devās trimdā. Tā bija ar Dāvidu, kad viņš bija sagrēkojis un izdarījis to briesmīgo noziegumu. Tā bija ar Dāvidu, kad viņš bija apmulsumā un bija nomiris viņa dēls, viņa sirdsprieks. Tā bija ar Dāvidu, pravieti un ķēniņu, kurš raudāja, redzēdams, ka viņš kļūst vecs un ka viņam būs jāatgriežas zemes pīšļos. Tā bija ar Dāvidu, kurš sacīja: “Un arī mana miesa dusēs cerībā, jo Tu Savam Svētajam neliksi redzēt satrūdēšanu, ne arī Viņa dvēseli Viņš pametīs ellē.”
Tas notika, kad Dāvidam bija pats grūtākais brīdis. Tas notika, kad Dāvids bija apmulsis un nomocīts, un ļoti tuvu nāvei. Lūk, kad Dievs pacēla priekškaru un sacīja: “Paskaties turp, Dāvid.”
Dāvids sacīja: “Mana miesa dusēs cerībā, jo Tu Savam Svētajam neliksi redzēt satrūdēšanu. Un Viņa dvēseli Viņš pametīs ellē. Tāpēc mana miesa dusēs cerībā.”
E-40 It was David, when he was rejected and exiled. It was David after he'd sinned and committed that horrible crime. It was David when he was perplexed and his son had been taken, the joy of his heart. It was David, the prophet and the king who cried when he seen that he was getting old, and he must go back to the dust of the earth. It was David that said, "Moreover my flesh shall rest in hope, because He will not suffer His holy One to see corruption, neither will He leave his soul in hell." It was when David was having his worst of time. It was when David was perplexed and distressed and at the very hour of death almost, that when God raised up the curtain, and said, "Look yonder, David."
David said, "My flesh will rest in hope. Because He will not leave His holy One see corruption; and neither will He leave His soul in hell. So my flesh shall rest in hope."
E-41 Ak, lūk, kādā brīdī tas notiek, draugs. Lūk, kādā laikā. Tajās kritiskajās, mokošajās stundās, lūk, kad mēs redzam augšāmcelšanos. Tieši tādā laikā Dievam patīk izrādīt Viņa žēlastību. Tieši tādā laikā Dievam patīk mierināt Savus bērnus.
Vistumšākā stunda, kādu vien šī pasaule bija piedzīvojusi, bija Lielā Piektdiena, kad visas cerības...viss bija uzrakstīts, visas cerības, kas viņiem bija, bija tas, kas bija uzrakstīts uz papīra. Visas cerības, kas viņiem bija, bija tas, ko bija pateicis kāds filosofs. Bet tur Golgātā mira Miera Valdnieks. Tā bija vistumšākā stunda, kādu vien pasaule bija redzējusi.
Bet Lieldienas atnesa visgaišāko stundu, kādu vien pasaule bija redzējusi, jo aizgāja visa māņticība un visas šaubas, un visas bailes, kad Dievs Viņu augšāmcēla.
E-41 Oh, it's at that hour, friend. It's at that time. It's at those crucial, crucifying hours that we see the resurrection. It's in that time that when God loves to display His grace. It's in that time when God loves to comfort His children. The darkest hour this world ever seen was Good Friday when all hopes. All was written, all the hopes they had was what was written on paper. All the hopes they had was what some philosopher had said. And there was the Prince of Life dying at Calvary. It was the darkest hour the world ever seen.
But Easter produced the brightest hour that the world ever seen, because all superstitions, and all doubts, and all fears were taken away when God raised Him up.
E-42 Kāpēc bija tumšs? Kāpēc atnāk tumsa?
Ziniet, aizdomāsimies, kā es pirms brīža runāju, par putniem, par puķēm, par to, kāpēc mazās Lieldienu lilijas [Garziedu lilijas-Tulk.] zied Lieldienās? Kāpēc putni dzied pavasarī? Kāpēc parādās ziedi? Tāpēc ka tuvojas vasara. Kāpēc tas notiek? Februārī, praktiski vissliktākajā mūsu mēnesī, ziema turpinās un turpinās, līdz tā izdara savu pēdējo triecienu, tad viņa atkāpjas, lai dotu vietu dzīvībai. Nāve ir izdarījusi savu pēdējo triecienu. Tai ir jāatkāpjas un jāļauj dzīvībai ieņemt tās vietu.
Kāpēc pirms dienas sākuma ir tumšs? Pirms dienas sākuma ir vistumšākais brīdis. Zinātnieki mums saka, ka gaisma izdara spiedienu, paceļoties, nolaižoties. Pasauli visapkārt apspīd saule. Tās gaisma spiež uz tumsu, un tā izdara savu pēdējo triecienu. Tā vairs nevar nostāvēt. Tumsa nekad nevar nostāvēt gaismas klātbūtnē. Tā nespēj to. Gaisma ir desmit miljonu reižu stiprāka nekā tumsa. Tāpēc gaisma un tumsa nevar dzīvot kopā.
E-42 Why was it dark? What makes it dark? Let's follow as I said a while ago about the birds, about the flowers, about why do the little Easter lilies bloom on Easter? Why does the birds sing in the spring of the year? Why does blossoms come forth? Is because it's coming summer.
What makes it in February, just about the worst month we have? Winter has been coming on, on, on, on till it takes its last strike. Then she moves back to give way for life.
Death has took her last strike. It must move back and let life have its place. What makes it dark before day? It's the darkest before day. We are told by scientists that it's the light pressing, coming on, moving down. The sun is coming up around the world. Its light is pressing the darkness; she's making her last strike. She can't stand no more. Darkness can never stand in the presence of light. It cannot do it. Light is ten million times stronger than darkness. So light and dark cannot dwell together.
E-43 Un, kad gaisma sāk pacelties, tumsa nosēžas un kļūst blīva. Tā saspiež to kopā.
Līdzīgi kā iepilināt tinti veļas vannā, kas ir pilna ar balinātāju – tās vienkārši vairs nebūs. Kad tā ir iepilināta balinātājā, tintei vairs nav melnuma. Tā pati kļūst par balinātāju.
Ak, tieši tā notiek ar grēku. Kad tas ir iepilināts Glābēja Asinīs, tā vienkārši vairs nav. Tas ir pazudis. Nav brīnums, ka Viņš sacīja, ka tā ir aizmirstības jūra, ar Dieva balinātāju piepildīta vanna, kur to vairs nekad nevar atrast, tas vienkārši ir sadalījies, tā vairs nav. Tieši tā notiek ar grēku, kad tu reiz ieraugi reālu augšāmcelšanos un to maksu, kas tika samaksāta par to augšāmcelšanos.
E-43 And when light begins to rise, darkness settles and gets dense. It's pressing it together. Just like dropping ink in a--a washtub full of bleach, it just isn't no more. There is no more blackness of ink when it's dropped into bleach. It becomes bleach itself.
Oh, that's the way sin is. When it's dropped into the Blood of the Saviour, it just isn't any more. It's gone. No wonder He said it's in the sea of forgetfulness, the tub of God's bleach that can never be found no more; it just disintegrates; it's no more. That's the way sin is when you once see the real resurrection and the price that was paid for that resurrection.
E-44 Tumsa koncentrējas, jo tai drīz ir jāpazūd. Un tad, tikko kā parādās gaisma, tumsas vairs nav. Kur tā ir devusies? Kas notika ar to melno nakti, kas pirms pāris stundām ieskāva šo draudzes namu? Šobrīd tā vienkārši vairs nevar eksistēt, spīd saule. Kur tā palika? Uz kurieni tā pacēlās vai kurp tā nolaidās? Tās vienkārši vairs nebija.
Un iemesls tam, kāpēc bija tumsa, bija tas, ka nebija gaismas.
Un iemesls, kāpēc cilvēkam nebija cerības – nebija augšāmcelšanās. Bet Lieldienas atnesa augšāmcelšanos. Tagad tumsas vairs nav, ir gaisma.
Mēs iesim šai Gaismā, šai brīnišķā Gaismā,
Kas žēlastības rasas lāsēs spulgojas.
Apspīdi mūs visus dienā un naktī,
Jēzus, šīs pasaules Gaisma.
E-44 Darkness condensing together because soon it's to vanish... And then as soon as light comes, darkness is no more. Where does it go to? What happened to that black night a few hours ago hung around this tabernacle? It just can't be now. The sun is shining. Where did it go to? What part did it lift up or where did it go down to? It just wasn't no more.
And the reason it was dark is because there was no light. And the reason that man had to hope, there'd been no resurrection. But Easter produced resurrection. Now darkness is no more; it's light.
We'll walk in this Light,
This beautiful Light,
That comes where the dew drops of mercy are bright.
Shine all around us by day and by night,
Jesus, the Light of the world.
E-45 Nakts izdara spiedienu, un, ziniet, tagad attiecināsim to uz valstīm. Šī ir vistumšākā stunda, vistumšākā stunda, kādu vien šī pasaule ir redzējusi. Pat daba dreb. Vienā brīdī visa šī zeme var pārvērsties pulverī. Kas notiks ar reakciju...ar ūdeņraža reakciju vai...vai ar skābekļa...vai ar kādu no tām lielajām bumbām, atomu reakciju? Katrs koks, katra zālīte, viss: katrs zariņš, katrs nodoms, katrs cilvēks, pilnīgi viss izjuks gabalos un atgriezīsies skābju stāvoklī.
E-45 Night presses on, and let's put that now to nationally. This is the darkest hour, the darkest hour this world has ever seen. Even nature trembles. At one moment this whole earth could go to powder. What would happen with the reaction to a--with a reaction of hydrogen or--or--or oxygen, or some of these great bombs, the atomic reaction? Every tree, every grass, everything, every limb, every purpose, ever--every person, everything would just break to pieces and turn back to acids.
E-46 Vai redzat, kas tas ir? Visa pasaule dreb. Bumbas ir gatavas. Izskatās, ka viss notiek precīzi iestatītā laikā. Un, ja tumsai ir iestatīts savs laiks, tad cik daudz vairāk savs iestatījums būs gaismai!
Kāpēc šobrīd ir tik tumšs? Kāpēc notiek visas tās lietas? Visas draudzes pārtrauc sadraudzību. Mēs strīdamies. Ak, vai tas... “Es esmu metodists. Es esmu prezbiterietis. Es esmu pentakosts. Es esmu no Dieva draudzes. Es esmu no Asamblejām.” Ak, vai tad jūs neredzat, bērni? Ja mūsu pamats ir tikai tajā, tad mēs esam visnelaimīgākie cilvēki pasaulē.
Es tā priecājos par to slepeno svēto vietu, par to vietiņu tur uz Ohaio avēnijas, kādā ogļu šķūnī tonakt, kad Dievs pacēla priekškaru. Metodisti, baptisti, prezbiterieši, pentakosti – tad tas viss izzuda, jo es ieraudzīju Lieldienas. Es ieraudzīju Jēzu kā manu Glābēju. Es ieraudzīju Viņu kā Augšāmcelšanos un Dzīvību.
E-46 See what it is? The whole world's trembling. There's bombs ready. Everything seems to be set right at time. And if darkness has its time set, how much more will the light have its set? What's making it so dark now? What's making these things? The church has all disfellowship. We're fussing. Oh, is that... "I'm a Methodist. I am a Presbyterian. I'm a Pentecostal. I'm Church of God. I'm Assemblies."
Oh, can't you see, children? If that's all we had to stand on, we'd be most miserable people in the world. I'm so glad for a little sacred place, a little place down yonder on Ohio Avenue in an coal shed one night where God lift up the curtain. Methodist, Baptist, Presbyterian, Pentecostals all flew away then, for I seen Easter. I seen Jesus as my Saviour. I saw Him as the Resurrection Life.
E-47 “Kas Man...Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs. Ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs ne mūžam.” Es ieraudzīju Viņu kā vienīgo Ķēniņu un Valdnieku, kā vienīgo manu palīdzību, kā vienīgo Mūžīgās Dzīvības Devēju, Vienīgo, kas var dziedināt manas slimības, paņemt prom manas slimības, Kurš var augšāmcelt mani pēdējās dienās. Viņš vienkārši ļāva man ieskatīties aiz priekškara. Un es ieraudzīju Viņu, Augšāmcelšanos. Tad es pievienojos Ījabam: “Es zinu, ka mans Izpircējs ir dzīvs.” Un pēc tam vairs nav nekādu metodistu vai baptistu, vai prezbiteriešu, vai pentakostu – mans Izpircējs ir nemainīgi dzīvs.
E-47 "He that believeth in Me--Me though he were dead, yet shall he live. Whosoever liveth and believeth in Me shall never die." I see Him as the only King and Potentate, the only thing that could help me, the only Giver of Eternal Life, the only One that could heal my sickness, could take away my diseases, Who could raise me up in the last days.
He just let me look a past the curtain. And I seen Him, the Resurrection. Then I joined with Job, "I know my redeemer liveth." And after there is no more Methodists, or Baptists, or Presbyterian, or Pentecostals, my Redeemer will still live on just the same.
E-48 Jūs varat sacīt: “Nu, tas ir šādi, bet tas ir šitādi, ja vien tu nedari to, ja vien tu nedari šito...”
Es zinu, ka tas nav pareizi, jo es ieskatījos aiz laika priekškara. Es esmu pabijis uz svētajām smiltīm, līdz ar ikvienu ticīgo, kas ir šeit. Nekāds ļaunais gars nevar pieskarties tām smiltīm. Nekāds teoloģijas doktors nevar. Viņš mani dziedināja, kad es biju slims. Viņš mani izglāba, kad es biju pazudis. Viņš ir mūžīgi dzīvs.
Tu jautā man, kā zinu es, ka Viņš ir dzīvs,
Viņš dzīvo manā sirdī.
Viņš nav miris, bet Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem.
E-48 You might say, "Well, this is this way and that's that way. Except you do this, except you do that..." I know better because I've looked a-past the curtain of time. I've been on the sacred sands with every believer in here. There's no devil can touch that sand. There's no doctor of theology can explain it away.
He healed me when I was sick. He saved me when I was lost. He lives forevermore. Ask me how I know He lives. He lives within my heart. He's not dead, but He's raised from the dead.
E-49 Un šī lielā tumsa, kas šobrīd ieskauj zemi, tikai pasludina, ka Gaisma laužas lejup.
Kad nāve ir tik ļoti pietuvojusies, kad ir palikusi tikai stunda... Jau pēc stundas šī pasaule var satikt savu nāvi. Ja jau nāve atrodas tik tuvu, tad kāpēc gan? Dzīvības dēļ, Dzīvība nāk, augšāmcelšanās, Lieldienas visiem Dieva bērniem nolaižas, tas izdara spiedienu. Eņģeļi nonāk lejā. Varenais Svētais Gars atnāk. Tumsa izdara savu pēdējo triecienu, jo pavisam drīz šeit būs Gaisma. Atnāks Kristus, gadsimtu cerība un prieks, īstena augšāmcelšanās visiem ticīgajiem. Jo mēs būsim līdzdalībnieki Viņa augšāmcelšanā, kā mēs esam bijuši līdzdalībnieki Viņa ciešanās. “Kas cieš līdz ar Mani, tas valdīs kopā ar Mani.”
Ak, vai debesīs man jāuzbrauc uz bezrūpības ziedu gultas,
Kad citi cīnījās, lai balvu gūtu, un asins jūras šķērsoja?
Nē, man jācīnās, ja jāvalda ir man. Vairo drosmi, Kungs.
Tā ir mana lūgšana.
E-49 And this great darkness that's swinging over the earth now is nothing but to declare that light is pressing its way down. When death is hanging so close that it could be in a hour... One hour from now the world could meet its death. If death is hanging there close, what is a doing it? It's life, life a coming. The resurrection, the Easter for all of God's children is hanging low, it's pressing. The Angels are coming down. The great Holy Spirit's moving in. Darkness is taking its last toll, for Light will soon be here. Christ will come, the Joy of the Hope of the ages, a real resurrection for all the believers, for we will share with Him in His resurrection as we have shared with Him in His suffering. "He that suffers with Me, shall reign with Me."
Oh, then must I be carried home to heaven on a flower bed of ease, while others flock to win the prize and sailed through bloody seas. No, I must fight if I must reign. Increase my courage, Lord. That's my prayer.
E-50 Ak, man nav jāiet kā gļēvulim. Ak, man nav ikdienas jāklīst apkārt ar nolaistu galvu, it kā būtu noticis kaut kas briesmīgs. Kad es skatos uz šo pasauli un visu viņu tumsu, un uz viņu neprātīgo uzvedību, man ir jāpaceļ mana galva, jāstaigā ar paceltu galvu starp ērgļiem, saprotot to, ka es zinu Viņu Viņa augšāmcelšanās spēkā. Viņš ir dzīvs, tāpēc arī mēs dzīvosim. Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, tāpēc arī es augšāmcelšos. Arī jūs augšāmcelsieties. Lūk, ko Lieldienas nozīmē ticīgajam.
E-50 Oh, I must not go as a coward. I must not go around daily with my head hanging down as if something was terrible. When I look at the world, and all their darkness, and all their carrying on, I must raise my head, walk with my head among the eagles, knowing this, that I know Him in the power of His resurrection. Because He lives, we live also. Because He raised from the dead, I shall rise also. You shall rise also. That's what Easter means to the believer.
E-51 Pirms kāda laika, toreiz... Bija Pirmais pasaules karš. Tur tika izmantotas stipras gāzes, tādas kā iprīts un hlors, un tas bija bīstami. Tas saindēja visu. Mira lapas, mira koki un mira zāle. Viss, kur vien šī gāze (iprīts) tika izlaista, tika sadedzināts.
E-51 Some time ago, over in... The first world war was going on, they had great gases that they throwed, such as mustard and chlorine gas. And it was dangerous. It would poison everything. The leaves would die; the trees would die, and the grass would die. Everything where they'd gas that mustard gas would burn it up when they'd throw it.
E-52 Kādā Lieldienu rītā kapelāns gāja cauri teltīm, kur gulēja ievainotie un mirstošie.
Parādījās medmāsa no Sarkanā krusta. Puiši bija atradušies tur frontē jau ļoti ilgi, viņi bija tik ļoti noguruši. Un rokās viņa nesa rozes, un, kad viņa gāja garām saliekamajām gultām, kur tie puiši gulēja, raudādami... Tās bija Lieldienas. Kādas gan Lieldienas bija viņiem – pāri lido lidmašīnas, krīt bumbas! Viņa ņēma rozi un deva katram puisim, sacīdama: “Lai Dievs tevi svētī, lai Dievs tevi svētī, brāli.” Tie karavīri sagrāba to rozi un kliedza, jo viņi zināja, ka tā roze bija augusi tajā zemē, no kuras viņi bija nākuši.
E-52 A Chaplain one Easter morning, he was going down through the--the tents where the wounded and the dying was laying. A Red Cross nurse come along. The boys had been on the front for so long out there; they was just so weary. And so she had a--a bunch of roses in her hand. And as she passed by each little cot where the boys was laying, crying... It was Easter, what a Easter for them, planes a going over, bombs a dropping. She'd take a rose and give to each boy, say, "God bless you; God bless you, brother." Those soldiers would grip that rose and scream, for they knowed that rose was growed in a land where they belonged.
E-53 Brāli, šajā rītā mēs atrodamies bīstamu indīgo gāzu pasaulē. Mēs esam pasaulē, kur ir visvisādas mācības un pārējais, kas saka nav nekādas augšāmcelšanās, ka nav nekādas Dievišķās dziedināšanas, ka nav tā vai šitā, vai vēl kaut kā. Taču ne jau medmāsa no Sarkanā krusta atnāk, bet Svētais Gars, laiku pa laikam, un aizved mūs uz tām svētajām Dieva žēlastības smiltīm, un ielej mūsu sirdīs nelielu atgādinājumu no tās Zemes otrā upes krastā.
E-53 Brother, this morning we're in a world of dangerous poison gases. We're in the world where all kinds of doctrine and stuff that says there's no resurrection, and there's no Divine healing, there's no this, or that, or the other, but my Red Cross nurse. But the Holy Spirit comes along once in a while and brings us over on those sacred sands of God's grace and pours into our heart a little token from the land beyond the river.
E-54 Viņš stāstīja, draugs sludinātājs... Viņš stāstīja: “Es tur stāvēju un raudāju, tik ļoti raudāju, ka es teicu... Viens no puišiem ar motociklu devās uz frontes līniju aiz Elzasas Lotringas.” Un viņš teica: “Viņš devās turp, lai veiktu kaut kādu izlūkošanu, un sacīja...es sacīju viņam: 'Seržant, vai es varu braukt ar jums?' Tas teica: 'Protams, kapelān, leciet iekšā,' Viņš teica: 'Tas ir uz jūsu pašu...' Es sacīju: 'Viss kārtībā, man vienkārši gribās izbraukt kopā ar jums.' Un viņš teica: 'Protams, leciet iekšā.'”
Sacīja: “Mēs aizbraucām uz to izbalināto tuksnesi, kur nebija palikusi neviena mazākā zālīte vai vēl kaut kas.” Un sacīja: “Kamēr viņš darbojās ar saviem materiāliem, par kuriem viņam bija jāziņo, vai kas nu viņam bija jādara...” Viņš sacīja: “Es tur nedaudz pastaigāju apkārt. Un es nodomāju: 'Ir nu gan Lieldienas! Šajā zemē, kur bumbas ir nolīdzinājušas līdz ar zemi visas ēkas, kur kokus ir nogriezušas ložmetēju lodes. Te nav pat neviena zāles lapiņa atlikusi.'” Viņš sacīja: “Ak, Dievs, tāds būs šīs pasaules attēls vienā no šīm dienām, kad grēks būs paņēmis savu daļu, tāda būs šī aina.”
Un sacīja: “Mans...mans prāts un manas acis pievērsās kādam akmenim.” Un sacīja: “Es devos turp un domāju: 'Kungs, kāpēc Tu gribi, lai es nostājos blakus tam akmenim?'” Viņš sacīja: “Es vienkārši pacēlu to akmeni, un, kad es to izdarīju, tur, savu galviņu izslējusi, stāvēja maza Lieldienu lilija. Tā bija pasargāta cauri visai vētrai, cauri visām indīgajām gāzēm tā bija pasargāta, jo tā bija noslēpta zem akmens.”
E-54 He said, "Preacher friend..." He said, "I stood there and wept till I was weeping so, till I said... One of the boys was going in the motorcycle out to the front lines. Out about past Alsace Lorraine." And he said, "He was going out there to do some kind of a--a reconnaissance, and said... I said to him, 'Sergeant, can I ride with you?'"
He said, "Certainly, Chaplain, jump right in." He said, "You're taking your own..."
I said, "That's all right. I'd just like to ride with you."
And said, "Certainly, jump right in."
Said, "We rode till we got out to that bleached desert where not even a speck of grass or nothing was."
And said, "While he was planting down his material, that he was to send message back or whatever he was to do..." He said, "I walked around there a little bit. And I thought, 'Oh, isn't this some Easter out in this land where the bombs has knocked all the buildings to the ground, where the trees are run down with machine gun bullets. There's not even a speck of grass left.'" He said, "Oh, God, this is a picture of this world some of these days. When sin has took her toll, this'll be the picture."
And said, "My--my mind and my eyes was attracted to a certain rock." And said, "I went over there and thought, Lord, what do You want me to stand by this rock for?" He said, "I just raised the rock up, and when I did, a little Easter lily had its head sticking up. It had been protected all through the storm. All through the poison gases had never bothered it, for it was hid in the rock."
E-55 “Es zinu, ka mans Glābējs ir dzīvs.” Ak, Dievs, neskatoties uz to, ko saka pasaule, noslēp mani tajā Laikmetu Klintī, Kungs. Un, kad vētra būs beigusies, ļauj man atkal dzīvībā pacelt galvu. Viņš dzīvo, tāpēc arī mēs dzīvosim. Ko var pateikt ticīgie, kas ir pabijuši uz šīm smiltīm, kuri ir bijuši liecinieki šādām lietām? – “Es zinu, ka mans Glābējs ir dzīvs.”
E-55 I know my Redeemer liveth. Oh, God, regardless of what the world says, hide me in the Rock of the Ages, Lord. And when the storms are past, let me raise my head to life again. Because He lives, we live also.
What can the believers say that's been on the sands who's witnessed these things? "I know my Redeemer liveth."
E-56 Draudze, pasaule, kas... Daudzi no viņiem šorīt dodas uz baznīcu, lai parādītu jaunu žaketi, daži no viņiem, lai parādītu jaunu cepuri. Līdz nākamajām Lieldienām viņus neviens neredzēs. Tā ir nākšana, lai izrādītu pasauli un iedomību. Daudzi no viņiem iet uz baznīcu tikai tāpēc, lai noslēptos aiz saviem grēkiem un piederētu kādai lielai organizācijai, un sacītu: “Es esmu tāds un tāds. Es piederu pie tādiem un tādiem.” Tas ir viss, ko viņi zina. Tas ir viss, kam viņi tic.
E-56 The church, the world, that--that is going to church this morning, lot of them to show a new coat, some of them to show a new hat. They won't see them no more till next Easter again. It's going out for a display of world and vanity. Many of them are going to church just to hide behind their sins and belong to certain great organizations, and say, "I am a so-and-so. I belong to so-and-so." That's all they know. That's all they believe.
E-57 Taču, ak, mēs šajā rītā caur Dieva žēlastību, mēs esam stāvējuši tai vietā, kur stāvēja Mozus. Mēs esam stāvējuši tai vietā, kur stāvēja Ījabs. Mēs esam stāvējuši tai vietā, kur stāvēja Dāvids. Un mēs kliedzam pilnā balsī: “Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs, un pēdējā dienā Viņš stāvēs uz šīs zemes, kaut arī tārpi saēdīs šo ķermeni, tomēr es redzēšu Dievu savā miesā, es pats Viņu redzēšu, to redzēs manas un nevis cita acis.” Mēs šajā pasaulē neko neesam ienesuši, te ir tukšums un lepnība. Pavisam noteikti mēs neko no tās nepaņemsim līdzi. “Tas Kungs iedeva, un Tas Kungs paņēma. Svētīts lai ir Tā Kunga Vārds.” Viņš zināja tikai vienu: “Mans Izpircējs ir dzīvs!” Nevis “Viņš dzīvos”, bet gan “Viņš ir dzīvs” – tas ir uz visiem laikiem. Viņš dzīvo! Un Jēzus sacīja: “Es dzīvoju, tāpēc arī jūs dzīvosiet.”
Tagad uz mazu brītiņu nolieksim mūsu galvas noslēdzošajai lūgšanai.
E-57 But, oh, do we this morning by the grace of God, we've stood on a spot where Moses stood. We've stood in the spot where Job stood. We've stood in the spot where David stood. And we scream with all of our voice, "I know my Redeemer liveth, and at the last days He will stand on this earth, though if the skin worms destroys this body; yet in my flesh shall I see God, Who I shall see for myself. My eyes shall behold and not another." We've brought nothing into this world. It's vanity and pride. It's certain we take nothing out.
The Lord gave and the Lord has taken away. Blessed be the Name of the Lord. One thing he knew, "My Redeemer liveth." Not He will live, He liveth; that's continuation forever. He liveth. And because Jesus said, "Because I live, ye live also."... Let us bow our heads just a moment now for closing prayer.
E-58 Ak, šodien, mans nabaga nevarīgais draugs, ja tu vēl nekad neesi pabijis tajā vietā! Ak, tu sacīsi: “Es esmu bijis šajā draudzes namā daudzas reizes, brāli Branham.” Tas ir brīnišķīgi, es to augsti vērtēju. “O, es esmu bijis citās draudzēs. Es esmu klausījies, kā sludina lieliski sludinātāji.” Tas ir brīnišķīgi. “Es lasu savu Bībeli.” Arī tas ir lieliski.
Bet vai tu kādreiz esi pabijis tai vietā, kur Viņš pacēla priekškaru, tai svētajā vietā, kur tavā sirdī tu kaut ko piedzīvo un zini, ka Lieldienas nav kaut kāda pasaka, tu zini, ka Lieldienas nav Ziemassvētku vecītis, ne arī kaut kas izdomāts, ka tu pats zini, ka Viņš ir dzīvs? Un ka Viņš dzīvo, tāpēc arī tu dzīvosi? Ja tu nekad neesi to piedzīvojis, tad tagad ir vislabākā iespēja pasaulē atļaut Dievam pacelt priekškaru šajā rītā. Jēzus ir dzīvs. Šajā rītā Viņš ir brīvs uz zemes. Šodien Viņš ir tavs Glābējs, varbūt rīt Viņš būs tavs Tiesnesis.
Vai tu patiešām esi to piedzīvojis? Ja nē, tad pacel, lūdzu, savu roku un saki: “Dievs, esi man žēlīgs, es tagad gribu ticēt.”
E-58 Oh, today, my poor, decrepit friend, if you have never come to this spot... Oh, you say, "I've been here at the Tabernacle many times, Brother Branham." That's wonderful, I appreciate that. "Oh, I've been to other churches. I've heard fine ministers speak." That's wonderful. "I read my Bible." That's still fine, but have you ever come to that spot where He's lifted up the curtain, that sacred place where an experience struck your heart that you know Easter wasn't some fairy tale, that you know Easter wasn't a Santa Claus, some little fiction something, that you know it for yourself that He lives? And because that He lives, you live also. If you've never experienced that, this is the best time in the world to let God raise up the curtain this morning. Jesus is alive. He's loose in the earth this morning. He's your Saviour today; He may be your judge tomorrow. But have you never met that experience, if not would you just raise up your hand and say, "God, be merciful to me; I now will believe."
E-59 [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] ...tas cilvēks tur aizmugurē ar pacelto roku. Lai Dievs jūs svētī, cienītais, lūk, tur. Kurš vēl, paceliet rokas.
Visi, kas atrodas šeit, kuri nav...kuriem nav bijis šāda pārdzīvojuma, lūdzu, paceliet savu roku un sakiet: “Dievs, šajā rītā, ar Tavu Dievišķo metodi... Es neprasu jeb nesaku Tev, kā Tev ir tas man jāiedod, Kungs. Taču Savā Dievišķajā veidā, Kungs, vai Tu aizvedīsi mani uz turieni, kur kaut kas notiks manā sirdī? Man ir bijuši mani kāpumi un kritumi, mani “te iekšā, te ārā”, un es vienkārši kaut kā nespēju būt noturīgs. Taču ļauj, lai man tās ir reālas Lieldienas. Aizved mani uz to vietu, Kungs, dziļi tuksnesī; pārveido tur manu sirdi tieši tagad un dāvā man nostāties uz tām svētajām smiltīm, kur neviens ļaunais gars, pilnīgi nekas un neviens nekad neko man nepateiks, es zināšu, ka tas ir reāli. Ļauj man ieskatīties aiz laika priekškara rītdienai. Tieši tāpēc es esmu atnācis šurp šajā rītā, Kungs, lai to atrastu. Es dzirdēju, kā sludinātājs centās to izskaidrot. Es vēlos, lai Tu man to atklāj.”
Vai jūs pacelsiet savas rokas? Lai Dievs tevi svētī, kundze. Lai Dievs svētī tevi un arī tevi, jaunais cilvēk, tur aizmugurē. Lai Dievs ir ar jums. Pa kreisi no manis, tur, kreisajā ailē, no manis pa kreisi, vai kāds nepateiktu: “Dievs, esi man tagad žēlīgs?” Lai Dievs jūs svētī, tur, otrajā ailē. Jā, paceliet savas rokas, sakiet: “Dievs, esi man žēlīgs.” Lai Dievs jūs svētī, jaunkundze.
E-59 [Blank.spot.on.tape--Ed.]... the person back there with their hand. God bless you, sir, over there. Someone else, raise your hands. All in here now that hasn't--not had that experience, would you raise your hand, say "God, this morning in Your own Divine way, I'll not asked You or tell You how You must give it to me, Lord. But in Your own Divine way, Lord, will You take me to that spot where something will happen in my heart. I've had my ups and my downs, my ins and my outs and I just simply can't stay steady somehow. But let this be a real Easter with some meaning. Take me to that spot, Lord, at the backside of the desert; there mold my heart just now and give me those sacred sands to stand on, where that no demon, or nothing else, or anyone would ever say anything to me... I know it's real. Let me look past the curtain of time for tomorrow. That's why I come here this morning, Lord, to find that. I heard the preacher try to explain it. I want You to reveal it to me." Would you raise your hand? God bless you, lady. God bless you, and you back there the young man. God be with you. To my left here, over in the left aisle, to my left, would anyone say, "God, be merciful to me just now"? God bless you over here in the other aisle. Yes, raise your hands, say, "God, be merciful to me." God bless you, young lady.
E-60 Es skumstu pēc mājām un noguris esmu, un vēlos es redzēt Jēzu.
Un dzirdēt, kā ostas zvani maigi skan.
Tad ceļš man kļūs gaišs un pazudīs bailes.
Kungs, ļauj man aiz laika priekškara ieskatīties.
“Ļauj man tikai pavisam nedaudz ieskatīties, redzēt Jēzu Viņa augšāmcelšanā.” Vai šeit būs vēl kāds, pirms noslēdzošās lūgšanas? Vienkārši esiet patiesi. Paceliet savu roku: “Es vēl nekad neesmu personīgi piedzīvojis kristību ar Svēto Garu, brāli Branham.” Tieši par to es runāju. Tieši tas ir vienīgais veids, kā jūs varat kļūt par apsolījuma mantiniekiem – caur kristību ar Svēto Garu. Jūs to zināt. Tā ir jūsu piedzimšana, tās ir jūsu svētās smiltis. Lai Dievs jūs svētī, kundze. Lai svētī tevi tur aizmugurē, dēls. Lai Dievs jūs svētī, ser. Lai Dievs svētī jūs, kundze. Lai Dievs svētī jūs aizmugurē. Pareizi. Lai Dievs svētī jūs, mister. Lai Dievs tevi svētī, jaunais cilvēk.
Kungs, ļauj man ieskatīties aiz laika priekškara.
Ļauj ieskatīties aiz baiļu un bēdu priekškara,
Lai dzirdu kā ostas zvani maigi skan.
Tad ceļš man kļūs gaišs un pazudīs bailes.
Kungs, ļauj man ieskatīties aiz laika priekškara.
[Brālis Branhams dungo dziesmu “Aiz laika priekškara”–Tulk]
E-60 I'm homesick and tired and I want to see Jesus.
I want to hear the sweet harbor bells chime.
It would brighten my path and would vanish all fears.
Lord, let me look past the curtain of time.
"Let me just look just a little, see Jesus in His resurrection." Would there be another before closing in prayer, now. Just be sincere. Raise your hand, "I've never witnessed the baptism of the Holy Spirit, Brother Branham." That's what I'm speaking of. That's the only way you can become heirs of the promise is through--is through the baptism of the Holy Spirit. You know that. That's your birth; that's your sacred sand. God bless you, lady. God bless you back there, son. God bless you, sir. God bless you, lady. God bless you in the back. That's right. God bless you, mister. God bless you, young fellow.
Lord, let me look past the curtain of time.
Let me live past the curtain of sorrow and fear,
Let me hear the sweet harbor bell chime;
It would brighten my path and would vanish all fear,
Lord, let me look past the curtain of time.
[Brother Branham hums--Ed.]
E-61 Ja tu atrodies tādā stāvoklī, kad tu nesaproti, kur tieši tu esi... Ir paceltas desmit vai piecpadsmit rokas. Es jūtu, ka ir vēl. Šajā Lieldienu rītā, kāpēc gan tu nepacelsi savu roku un neteiksi: “Kungs, te es esmu. Un, kad pulksten vienpadsmitos atvērsies tas baseins, arī es būšu tai ūdenī. Es būšu, lai mani kristītu, lai es varētu tikt augšāmcelts atjaunotā Dzīvē, lai dzīvotu ar Tevi, Kungs. Es gribu ieskatīties aiz laika priekškara. Es gribu to piedzīvot tieši tagad, šajā Lieldienu rītā, lai es jebkurā savas dzīves brīdī varētu pateikt: 'Jā, kādā brīnišķīgā Lieldienu rītā es sēdēju nelielā ķieģeļu lūgšanu namā. Dievs pacēla priekškaru. Es ieskatījos aiz tā. Es ieraudzīju, ka manai draudzei nav lielas nozīmes. Es ieraudzīju, ka nekas uz zemes man vairs nenozīmēja pārāk daudz. Tur es pārdevu visu, kas man bija. Es nopirku to ļoti dārgo Pērli. Es pieņēmu Jēzu kā manu Glābēju.' Tagad es paceļu savas rokas, Kungs Dievs, esi man žēlīgs, jo es gribu ieskatīties aiz laika priekškara.” Vai šeit būs vēl kāds, pirms mēs tūlīt beigsim?
E-61 If you're standing in that spot that you don't know just where you're at... Been ten or fifteen hands up, I feel that there's more. On this Easter morning why don't you raise your hand and say, "Lord, here I am. And when that pool opens at eleven o'clock, I'm going be right in that water too. I'm going down for baptism, so I can be raised in newness of Life to walk with You, Lord. I want to look past the curtain of time. I want to have an experience right now on this Easter morning, that I can say anytime through life, 'Yes, I was setting a little old block tabernacle one beautiful Easter morning. God raised up the curtain. I looked a past. I seen my church didn't mean very much. I seen there was nothing on earth that meant very much to me anymore. There I sold out everything I had; I bought the Pearl of great price. I accepted Jesus as my Saviour. I now raise my hands, Lord God, be merciful to me, for I want to look past the curtain of time.'" Would there be another before closing just now?
E-62 Dārgais Dievs, šis ir nopietns brīdis. Mēs izbaudām svētības. Mēs izbaudījām Vārdu. Mēs esam izbaudījuši vairāk, nekā mēs varam izskaidrot, Svētā Gara Klātbūtni, kurš ir devis mums šo lielo paļāvību, ka mēs esam iegājuši, un mēs patiešām esam iegājuši no...no nāves dzīvībā. Un tagad šeit atrodas tie, Kungs, no kuriem daudzi ir pacēluši savas rokas. Tas ir nopietns brīdis.
Varbūt viņi ir mācījušies kādā reliģiskā skolā. Varbūt viņi ir dedzinājuši svecītes, varbūt viņi ir atkārtojuši lūgšanas ar rožukroni. Varbūt viņi ir pievienojušies kādai konfesijai, tikuši kaut kādā veidā iegremdēti, uz viņu galvām ir izliets vai uzslacīts ūdens. Varbūt viņi ir atkārtojuši apustuļu ticības apliecību un veikuši visādus rituālus, bet nekad nav bijuši uz tām svētajām smiltīm, nekad nav aizgājuši uz to vietu, kur pabija Ījabs, pabija Mozus, Ābrahāms, kur ir bijuši visi Tavi bērni. Viņi vēl nav pabijuši tai vietā, kā tie mācekļi, kuri tai rītā devās uz kapu un atklāja, ka Viņa tur vairs nav.
E-62 Dear God, this is a solemn moment. We are enjoying the blessings. We have enjoyed the Word. We've enjoyed more than we could explain, the Presence of the Holy Spirit Who has given us this great assurance that we have passed. And we have passed from--from death unto life.
And there are those who are present now, Lord; many of them have raised their hands. This is a solemn moment. Maybe they might've been trained in some religious school. They might've burnt candles; they might've repeated prayers over beads. They might've joined some denomination, been immersed in some certain way, had water poured on their head or sprinkled. They might've repeated the apostles creed and went through a ritual routine, but have never come to that sacred sand, have never come to that spot like Job did, like Moses, like Abraham, like all Thy children did. They never come to that spot like those disciples who went to the tomb that morning and found He was gone.
E-63 Dāvā, Kungs, tieši tagad, lai tie, kuri ir pacēluši savas rokas, lai Svētais Gars atnāk viņu sirdīs un paveic to lielo darbu, par kuru mēs tagad lūdzam. Uzklausi mūs, Kungs. Viņi ir tavi. Viņi ir šī vēstījuma auglis. Es lūdzu, lai Tu svētī viņus brīnišķīgā veidā. Dāvā viņiem šodien kristību ar Svēto Garu.
Un mēs nezinām, varbūt nākamās Lieldienas mēs vairs neredzēsim. Bez šaubām, šeit ir tie, kas neredzēs, nevis tās Lieldienas, bet Lieldienas kā atceres dienu. Taču, Kungs, lai viņi ierauga tās reālās Lieldienas, tās, Kungs, kad viņu ķermeņi atkal tiks izveidoti kā jauniem vīriešiem vai sievietēm, izies no kapa, lai dzīvotu mūžīgi.
Svētī viņus, Kungs. Viņi ir tavi. Tu taču viņus pievilki. Jo ir rakstīts: “Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu sākumā nepievilks Mans Tēvs.” Tagad viņi ir Tavi, ja Tu pievilki Viņus. Ja Tu esi pietiekami tuvu viņiem, lai pievilktu viņus pacelt augšup rokas, tad Tu esi pietiekami tuvu, lai paveiktu visu pārējo darbu. Viņi ir Tavi, Tēvs. Dāvā, lai šis brīdis atnestu viņiem mieru.
E-63 Grant, Lord, just now, those who raised their hands, that the great Holy Spirit will come into their hearts and perform this great work that we now ask for. Hear us, Lord. They're Yours; they're the fruit of the Message. I pray that You'll bless them wonderfully. Give unto them the baptism of the Holy Spirit today. And we don't know; we may never see another Easter. No doubt, there's some in here that won't, not a Easter like this, an Easter as a memorial. But, Lord, may they see that real Easter, that one, Lord, that where their body shall shape in the form of a young man or woman again, and come forth from the grave to live forever. Bless them, Lord; they're Yours.
You was the One Who drawed them, for it is written, "No man can come to Me, except My Father draws him first." Now they're Yours. If You drawed them, if Your close enough to them to draw their hands up in the air, You're close enough to do the rest of the work. They're Yours, Father. Grant that this will be the peace time for them.
E-64 Paldies Tev par visiem tiem, kas jau sen pieņēma savu lēmumu un ir piedzīvojuši jaunu dzīvi, stāvējuši uz svētajām smiltīm. Šorīt mēs atrodamies šeit, lai kopā ar viņiem priecātos Kunga Jēzus atnākšanas cerībā, kad arī mēs būsim līdzdalībnieki ar Viņu Viņa augšāmcelšanā, kā mēs esam līdzdalībnieki Viņa ciešanās. Dāvā to, Kungs. Lai Viņa Gars ved mūs un vada mūs, kad mēs iesim tālāk.
Dāvā mums varenu kalpošanu tagad, pulksten deviņos trīsdesmit. Un uzreiz dziedini slimos un nomocītos.
Lai tie, kuri vēl nekad nav iegremdēti, šorīt atnāk pie kapa, dodas lejup un atdzimst no jauna šeit ūdens kapā, Kungs, kā to ir pavēlējis mūsu Kungs. Pēc Savas augšāmcelšanās Viņš parādījās un pateica: “Ejiet pa visu pasauli, sludiniet Evaņģēliju. Kas tic un tiek kristīts, tas tiks izglābts.” Dāvā, Kungs, lai tā notiek.
Dāvā mums šovakar lielisku vakaru. Izdari, Tēvs, dāvā mums lielisku dienu. Lai mēs ilgi izbaudām Dieva Klātbūtni. Jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā, āmen.
E-64 Thank You for all these who've made the decision long ago and have experienced a new life, stood on the sacred sands. We're here to rejoice this morning with them in the hopes of the coming of the Lord Jesus, when we too will--will fellowship with Him in His resurrection as we fellowship in His suffering. Grant it, Lord. May His Spirit lead us and guide us as we journey on.
Give us a great service now at nine-thirty, Lord. And immediately heal the sick and the afflicted. May those who have never been immersed yet, come to the grave this morning, go down and rise again in the water grave here, Lord, as been commissioned by our Lord. After His resurrection He appeared and said, "Go unto all the world, preach the Gospel. He that believeth and is baptized shall be saved." Grant, Lord, that it'll be so.
Give us a great night, tonight. Do, Father, give us a great day. May we long enjoy the Presence of God for we ask it Jesus' Name. Amen.
E-65 Tajā senajā dziesmā kaut kas ir, tā vienkārši ar mani kaut ko dara. Kas būs, kad aizies tumsa? – Gaisma. Tagad nodziedāsim Dieva slavai. Tagad visi kopā.
Mēs iesim šai Gaismā, šai brīnišķā Gaismā,
Kas žēlastības rasas lāsēs spulgojas.
Spīdi uz mums gan dienā, gan naktī,
Jēzus, šīs pasaules Gaisma.
E-65 There's something about that old song just does something to me. When darkness is gone, what happens? Light. Let's sing it now to the glory of God, everyone together now.
Oh, we'll walk in the light, a beautiful light,
Come where the dewdrops of mercy are bright;
Shine all around us by day and by night,
Jesus the Light of the world.
E-66 Kad Viņš iznāca Lieldienu rītā, Viņš izklīdināja visu tumsu: tā vienkārši aizbēga. Tagad Viņš stāv kā Gaisma. “Es esmu Augšāmcelšanās un Dzīvība.” Augšāmcelšanās un Dzīvība, Augšāmcelšanās un nākamība, viss visā atrodas Viņā.
Vai jūs Viņu mīlat? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Kurš Viņu mīl? Paceliet augstāk savas rokas. Ļoti labi.
Paspiediet roku kādam, kas ir jums līdzās, kamēr mēs vēlreiz dziedāsim. Mēs... Pa labi, pa kreisi, aizmugurē, priekšā.
...brīnišķā gaismā...
...Jēzus ir gaisma...
E-66 When He come forth on Easter morning, He broke all the darkness: just fled away. Now He stands as the Light. "I am the Resurrection and Life." The Resurrection and the Life, the Resurrection and the hereafter, all in all is in Him.
Don't you love Him? How many loves Him? Raise up your hands, real high. That's good. Shake hands now with somebody setting next to you while we sing again.
We'll (To the right, to the left, to the back, to the front...)
... beautiful light...
... Jesus, the light
E-67 Nākamais dievkalpojums būs, lūk, deviņos trīsdesmit, un tad būs svētruna, lūgšana par slimajiem. Kristības sāksies pulksten vienpadsmitos. Visi, kas vēlas kristīties iegremdējot – baseins ir piepildīts. Es atnesīšu savas drēbes. Mēs būsim atpakaļ pēc maza brītiņa.
Pēc tam vakarā, vakarā būs cita kalpošana, būs dziedināšanas rinda, vēstījums un dziedināšanas rinda. Un mēs paskatīsimies... Nu, šovakar...turklāt draudzē būs vakarēdiens. Nu, paskatīsimies, mums ir ļoti pilna programma, tāpēc tagad mums būs jāpasteidzas. Atgriezieties savās vietās, pabrokastojiet un nāciet atpakaļ priecājoties.
E-67 The services will be next now at nine-thirty, and then will be a preaching service, a prayer for the sick; baptismal service will start at eleven o'clock. All you who wants to be baptized by an immersing, the pool is filled. I'll bring my clothes. We'll be back in a little while.
Then tonight is another service tonight coming up, healing line, a message. And at the healing line... And we'll see what... Tonight is communion night at the Tabernacle again. We'll see; we got a very busy program. So we'll have to hurry on now. Go to your provided places to have breakfast and return rejoicing.
E-68 Kamēr mēs stāvam kājās, nodziedāsim: “Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, Kristus šodien ir dzīvs.” Labi, brāli Nevil, lūdzu, atnāc šurp.
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, Kristus Jēzus šodien ir dzīvs!
Viņš staigā ar mani un runā ar mani, dzīves šauro ceļu ejot.
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, lai dotu glābšanu!
Tu jautā man, kā zinu es, ka Viņš ir dzīvs?
Viņš dzīvo manā sirdī.
Tagad katrs vienu lielu “Aleluja”. [Brālis Branhams un sanāksme sauc: “Aleluja!”–Tulk.]
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, Kristus Jēzus šodien ir dzīvs!
Viņš staigā ar mani un runā ar mani, dzīves šauro ceļu ejot.
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, lai dotu glābšanu!
Tu jautā man, kā zinu es, ka Viņš ir dzīvs?
Viņš dzīvo manā sirdī.
Nodziedāsim to vēlreiz. Kad mēs tiksim līdz vārdiem “Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs”, tad šādi pacelsim Viņam pretim mūsu rokas. “Viņš ir dzīvs. Viņš ir dzīvs. Jautā man, kā zinu es, ka Viņš ir dzīvs? Viņš dzīvo manā sirdī.” Tagad visi.
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, Kristus Jēzus šodien ir dzīvs!
Viņš staigā ar mani un runā ar mani, dzīves šauro ceļu ejot.
Viņš ir dzīvs, Viņš ir dzīvs, lai dotu glābšanu!
Tu jautā man, kā zinu es, ka Viņš ir dzīvs?
Viņš dzīvo manā sirdī.
Vai tad Viņš nav brīnišķīgs? Šis svētais, nopietnais brīdis tagad, pirms mēs beidzam, lai dotos uz savām mājām pabrokastot. Nāciet atpakaļ priecājoties.
Es pajautāšu, kamēr mēs noliecam mūsu galvas, vai mūsu iemīļotais brālis Fausts no Kanādas, vai viņš varētu mūs atlaist ar lūgšanas vārdiem. Brāli Faust, vai tu, lūdzu...
E-68 While we stand now and sing, "He lives, He lives, Christ Jesus lives today."... All right, Brother Neville, would you come over.
He lives, He lives, Christ Jesus lives today!
He walks with me and talks with me along life's narrow way.
He lives, He lives, salvation to impart!
You ask me how I know He lives?
He lives within my heart.
Now, everybody a great "Hallelujah." "Hallelujah."
He lives, He lives, Christ Jesus lives today!
He walks with me and talks with me along life's narrow way.
He lives, He lives, salvation to impart!
You ask me how I know He lives?
He lives within my heart.
Let's sing it again. When we get to that, He lives, He lives, let's raise our hands to Him like that. He lives, He lives. Ask me how I know He lives? He lives within my heart. Everybody now.
He lives, He lives, Christ Jesus lives today!
He walks with me, He talks with me along life's narrow way.
He lives, He lives, salvation to impart!
You ask me how I know He lives? (All right now)
He lives within my heart.
Isn't He wonderful? This sacred solemn moment now, before we're dismissed to go to our homes for our breakfast, return back rejoicing, I'm going to ask, as we bow our heads, if our beloved Brother Faust here from Canada, if he would dismiss us in a word of prayer, Brother Faust, if you will...

Наверх

Up