Tā Diena uz Golgātas

That Day On Calvary
Datums: 60-0925 | Ilgums: 1 stunda 42 minūtes | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV
E-1 Pateicos, brāli Nevil. [Brālis Nevils saka: “Lai Dievs tevi svētī, brāli.”–Tulk.] Lai Dievs tevi svētī, brāli Nevil. Liels paldies.
Labrīt, draugi. Tas ir liels gods šorīt atkal atrasties šeit dievnamā, lai kalpotu Tam Kungam ar Vārda sludināšanu un ar lūgšanu par slimajiem. Es esmu ļoti pateicīgs par šo dienu.
Un, tikko kā es ienācu, es biju pārsteigts. Pie manis pienāca viens brālis un sacīja: “Es negribu būt kā tas necienīgais spitālīgais, kurš tika dziedināts.” Tas bija brālis Raits. Es palūdzu par viņu, un Tas Kungs viņu pilnībā dziedināja. Un viņš pienāca raudādams, lai paspiestu man roku un pateiktu, ka viņš gribētu pateikties Tam Kungam par dziedināšanu. Viņš sagribēja atgriezties un pateikties. Viss aizgāja. Tagad viņš ir pilnīgi vesels. Mēs esam pateicīgi par tādām liecībām. Un...
E-1 Thank you, Brother Neville. [Brother Neville says, "Bless you, brother."--Ed.] God bless you, Brother Neville. Thank you very much. Good morning, friends. It's a privilege to be here at the Tabernacle again this morning to serve the Lord in the way of preaching the Word and praying for the sick. And I am very grateful for this day.
And I was amazed just as I come in. A brother walked up and said, "I don't want to be like the unworthy leper that was healed." It's Brother Wright. I prayed for him, and the Lord has healed him completely. And he come up weeping to shake my hand and say that--that he would--wanted to thank the Lord for--for being healed. He wanted to return and give thanks. It's all gone. He--he's perfectly well now. We are grateful for those testimonies.
E-4 Čārlij, jūs kopā ar brāli Džefrisu, ja vēlaties, nāciet šurp un apsēdieties uz šiem te krēsliem, lūdzu, nekautrējieties, lai jums nebūtu jāstāv. Tur ir vēl viens brālis un brālis Vuds, vienkārši nāciet šeit uz priekšu. Jūs... Lūk, šeit uz soliņa ir pāris vietas, lai jums nebūtu jāstāv. Man šķiet, ka šeit ir pāris vietas, jā, lūdzu, nekautrējieties, nāciet un ieņemiet tās vietas.
Mēs priecājamies... Manuprāt, reiz bija pateikts: “Es biju priecīgs, kad man pateica...” Lai Dievs tevi svētī, brāli. [Brālis saka: “Man vienmēr patīk būt tuvāk sludinātājam.”–Tulk.] Paldies, paldies. “Es biju priecīgs, kad man pateica: iesim uz Tā Kunga namu.” Iet uz Tā Kunga namu ir kristieša privilēģija un prieks.
E-4 And Charlie, you and Brother Jeffries, if you wish to, come up here and take these seats up here. And you're more than welcome, so you won't have to stand. The other brother there, Brother Wood, just come up here and you're--here's a little couple of places here on the bench, so you won't have to stand up. I believe a couple of places here. And... If you could be more than welcome to come and take these places.
We are glad to... I believe it was said one time, "I was happy when they said unto me... God bless you Brother. [Brother says, "Always like to be closer to the preacher."--Ed.] Thank you, thanks, thank you. I was happy when they said unto me, 'Let us go into the house of the Lord.'" That's the Christian's privilege and joy to go to the house of the Lord.
E-6 Kad es paveros apkārt un redzu šeit šajā rītā tik daudzus manus draugus, es esmu ārkārtīgi pacilāts. Es priecājos, redzot šeit brāli un māsu Dauhus no Ohaio. Tur beigās redzu brāli un māsu Armstrongus no paša Ohaio. Lai Dievs svētī arī jūs visus. Un, ak, vienkārši, skatoties apkārt, redzi tik daudzus, būtu grūti nosaukt viņu visu vārdus. Māsa Hūvere, mēs priecājamies redzēt šeit arī tevi no Kentuki. Un Čārlij, un Nellij, brālis Džefris ar savu ģimeni un tik daudzi no citām pilsētām.
Tā ka šorīt mēs gaidām brīnišķīgu laiku Tai Kungā, mēs gaidām, lai Dievs satiekas ar mums tādā veidā, lai svētītu mūsu dvēseles un palīdzētu mūsu vajadzībās.
Un, kad es pārlaižu acis pār šo vietu: ja es sākšu uzskaitīt visus manus draugus, kas atrodas šeit, tad man vajadzēs lielāko daļu rīta, lai viņus nosauktu. Man ir tik patīkami atkal atnākt uz draudzi un ieraudzīt šeit visus, satikties.
E-6 Looking around and seeing so many of my friends in this morning, I am highly elated over this. I'm glad to see Brother and Sister Dauch here from Ohio. I see Brother and Sister Armstrong, back there, all the way from Ohio. God bless you all too. And oh, just looking around you see so many, it'd be kind of hard to get all their names. Sister Hoover, we're glad to see you in this morning from down in Kentucky. And Charlie and Nellie, Brother Jeffries and his family, and just so many in from out of the city... So we're expecting a great time in the Lord this morning. Expecting God to meet us in a way to bless our souls and minister to us the things that we have need of.
And as I view around over the place, if I go to calling all of my friends around here, I'd take most of the morning saying different ones. It makes me feel good to get back to church to see all the people in, get to meet...
E-9 Kā tad būs tad, kad mēs nokļūsim Debesīs un satiksimies tur tajā brīnišķīgajā, bezgalīgajā, mūžīgajā sadraudzībā kopā ap Dieva Troni un tieši tām svētībām, kas mums visiem bija dārgas? Tur mēs būsim pēc Viņa līdzības un pēc Viņa tēla, un uz mums būs Viņa Gars, mēs pielūgsim Viņu un kalposim Viņam visu mūžību, nekad nenogursim.
Vienkārši aizdomājieties, no visām iemīļotajām nodarbēm, kādas vien var iedomāties, tāpat tu reizēm no tā nogursti. Čārlij, man šķiet, ka vāveru medības mums ar tevi tādā ziņā patīk visvairāk, taču, ziniet, arī no tām tu nogursti.
Un man patīk doties pārgājienos, rāpties kalnos un vienkārši pastaigāties. Taču reizēm es nogurstu, gribas padarīt kaut ko citu.
Vēl man patīk braukt ar mašīnu. Reizēm es jūtos tāds kā noguris un bez spēka, un nervi līdz baltkvēlei. Es vienkārši ielecu savā mašīnā un braucu, turu rokās stūri, braucu pa ceļu un dziedu: “Esmu es tik laimīgs, ka esmu viens no viņiem,” vai vēl kaut ko. Vienkārši turos pie stūres un dziedu, piesitu ar kāju un gavilēju. Un, nu, pēc brītiņa es nogurstu, un tad es atgriežos mājās un ķeros klāt pie kaut kā cita.
Taču, kad mēs sāksim pielūgt Dievu tajā jaunajā Valstībā, tur mēs nekad nejutīsim nogurumu, vienkārši...vienkārši vienmēr būs svētības, un tā tas būs vienmēr. Taču, protams, tad mēs būsim izmainīti. Mēs nebūsim tādi, kādi mēs esam šobrīd. Mēs būsim citi, citādākas radības nekā šobrīd. Tāpēc mēs esam laimīgi.
E-9 What will it be when we get to heaven, and we meet there for that great time of everlasting, eternal fellowship together around the throne of God, and the very blessings that we have all cherished... We there will be made unto His likeness, and in His image, and with His Spirit upon us to worship and serve Him for all eternity, never to grow tired.
Just think; there's not anything that you can think of, that you like to do, but what once in a while you tire in doing it. Charlie, I guess you and I have squirrel hunted more than anything that we like to do in the way of that, but you know you get tired doing it. And I--I like to hike, get into the mountains and just hike, but I get tired sometimes and want to do something else. And I like to drive.
Sometimes I get feeling kind of tired, and wore out, and nerves on edge; I'll just jump in my car, and take out, and hold to the steering wheel going down the road singing, "I'm so glad that I can say I'm one of them," or something, just gripping that wheel and singing and stomping my foot and shouting. And well I... After while I get tired, and then I return back home and start something else. But when we get to worshipping God in that new Kingdom, there'll never be a tired moment, just--just... We'll always be a blessing just on and on. But 'course we'll be changed then; we'll not be like we are now. We--we'd be different--different creatures than we are at this time. So we are happy.
E-14 Es vienkārši atcerējos. Es nezinu, vai es kādreiz esmu to pieminējis vai nē. Brālis Čārlijs, pirms kāda laiciņa es biju kopā ar viņu Kentuki, un viņš pajautāja: “Brāli Branham, kā tu domā, vai Tūkstošgadu Valstībā mēs ar tevi medīsim vāveres?”
Es atbildēju: “Es tā nedomāju, Čārlij.”
Saka: “Mums taču tas tik ļoti patīk,” saka, “kā tu domā, vai mēs to darīsim, kad nonāksim Tūkstošgadu Valstībā?”
Es atbildēju: “Nē, Tūkstošgadu Valstībā nevienu vairs nenonāvēs.”
Bet viņš saka: “Bet mums tas patika.”
Es saku: “Čārlij, bet kā būtu, ja es varētu tevi pārliecināt, ka tu kādreiz biji cūka, bet tu esi pakāpies līdz augstākai būtnei un esi kļuvis par cilvēku? Vai tu dotos, vai tu gribētu atgriezties iepriekšējā stāvoklī un baudīt cūkas priekus?”
Atbildēja: “Nē.”
Es saku: “Redzi, būdams cilvēks, tu būtu pacēlies tik ļoti augstāk par cūku, ka tu vairs nekad negribētu būt cūka.” Es saku: “Tagad sareizini to desmit tūkstoši reizes – lūk, kāds tu būsi, kad tiksi izmainīts no šī stāvokļa uz to, kāds tev būs. Tu vairs nekad negribēsi būt Tā tas ir. Tas būs kaut kas cits. Es tik ļoti priecājos, tik vien kā aizdomājoties par to, zinādams, ka reiz mēs uzrāpsimies augstāk.
E-14 I was just thinking. I don't know whether I ever did quoted this or not. Brother Charlie... Sometime ago I was down in Kentucky with him, and he said, "Brother Branham, do you think in the Millennium you and I will squirrel hunt?"
I said, "I don't think so, Charlie."
He said, "Well, we liked it so well," said, "do you--you think we will when we get in the Millennium?"
I said, "No, won't be nothing killed in the Millennium."
And he said, "Well, we just like it."
I said, "Charlie, what if I could convince you that one time you were a hog, and you'd raised to a higher being, to being a human being. Would you ever go--want to go back and enjoy the pleasures of a hog?"
Said, "No."
I said, "See, you'd be so much higher than the hog now, you're human, you'd never want to be a hog any more." I said, "Now, multiply that by ten thousand, and that's what you'll be when you are changed from here to what you will be. You'll never want to be human again." That's right. It'll be something different. I'm so glad just for the thoughts of it, knowing that someday we will climb higher.
E-19 Nu, un tā, ja Tas Kungs ļaus, nākamajā svētdienā, kas būs apmēram... Tad es aizbraukšu, došos uz Vaiomingas štatu ar vienu labu draugu...tas ir, uz Aidaho štatu ar vienu manu labu draugu, ar brāli Maineru Arganbraitu, ar brāli Kleitu Sanmoru, ar kristīgajiem uzņēmējiem.
Nākamajā nedēļā, pēc nedēļas jeb septītajā datumā man ir jābūt Dalasā, Teksasas štatā, uz “Dziedināšanas balss” saietu. Un es runāšu vakarā, 7. datumā. Bet pēc tam es atgriezīšos atpakaļ, lai dotos uz Aidaho štatu kopā ar brāli Arganbraitu un kristīgajiem uzņēmējiem. Un, iespējams, novadīšu vienu vakaru Mineapolisā, pirms mēs aizbrauksim. Bet pēc tam vienas brokastis pie kristīgajiem uzņēmējiem.
Ja Tas Kungs ļaus, nākamsvētdien no rīta es gribu atkal atbraukt šurp uz dievnamu, ja vien varēs un ja tā būs Tā Kunga griba. Un es gribu runāt par tēmu “Viesulis vējā”, ja Tas Kungs ļaus. Tas, šķiet, ir bijis manā sirdī jau visu nedēļu.
E-19 Well, now if the Lord is willing, next Sunday which will be about... Then I'm going to leave to go out into Wyoming with a good friend, or out into Idaho with a good friend of mine, Brother Miner Arganbright, Brother Clayton Sonmore, the Christian Business Men.
Next week, week after next is now the seventh; I'm to be in--in Dallas, Texas, at the Voice of Healing Convention, and my speaking night is the seventh. And then I return back to go over into Idaho with Brother Arganbright and the Christian Business Men, and maybe have one night at Minneapolis before we leave, and then one Christian Business Men's breakfast.
If the Lord is willing, next Sunday morning, I want to be back here at the Tabernacle again; and if that's permissible and be the will of the Lord, and I want to speak on the subject of the "Whirlwind in the Wind"; if the Lord is willing.
E-22 Bet nesen ļoti agri no rīta, kādos četros no rīta, es pamodos, un man atnāca, lūk, kāda doma: “Tā diena uz Golgātas.” Un es gribu parunāt par to šorīt: “Tā diena uz Golgātas.”
Un tagad lasījumam atvērsim Rakstu vietu no Bībeles, Mateja Evaņģēlija 27. nodaļu. Un mēs sāksim no 27. panta un izlasīsim šo Rakstu daļu, lai ieliktu pamatu, uzreiz pēc tam mēs sāksim. Bet pēc sludināšanas daļas mēs lūgsim par slimajiem.
E-22 It seemed to be on my heart all week; and the other morning, real early about four o'clock in the morning, I waked up and I got this thought: "That Day on Calvary." And I want to speak on that this morning. "That Day on Calvary."
And now, for this reading let's turn now in our Bibles, in the Scripture to the Gospel of St. Matthew at the 27th chapter, and we'll begin with the 27th verse and read a portion of this Scripture to get our background. And then we'll start right away, and after the preaching service, then we're going to have prayer for the sick.
E-24 Ak, bet pēc iepriekšējās reizes šeit, kad es vienkārši atkārtoju un sekoju manam jaunajam kalpošanas paraugam, pēc tām sanāksmēm es saņēmu tik daudzas liecības, cik jau sen nebiju saņēmis.
Kaut kas tajā ir, tajā, ka ir jānonāk kontaktā ar to cilvēku, lai cik daudz arī nebūtu parādīts pārdabiskais. Taču, redziet, dziedināšanai ir jābalstās uz tā cilvēka ticības. Lūk, ja cilvēkam ir ticība...
Un viņi redz, piemēram, kā Svētais Gars virzās pār klausītājiem un saka: “Notika tas un tas, un tevi sauc tā un tā, un tu atbrauci no turienes, un tu izdarīji to un to, un tas būs tādā veidā,” un redz, ka tas viss nevainojami piepildās, un tomēr tur sēdošajam cilvēkam ir jāpaceļ savs skatiens un jāpasaka: “Tas patiešām ir Dievs, es pieņemu savu dziedināšanu.”
Bet tā vietā tas cilvēks saka: “Uzlieciet man rokas un palūdziet par mani, lai es tiktu dziedināts.”
E-24 And all since the last time here, just bringing back in patterning of my new type of ministry, I had more return testimonies from that meeting than I have in any for a long time. There's something about that you must contact the person regardless of how much supernatural is shown. But, see, healing has to lay upon the individual's faith.
Now, if the individual has faith, and they see like the Holy Spirit go over the audience and say, certain-certain things happen: and that "You're such and such a name, and you come from such a place, and a certain thing that you've done, and it will be this way," and see all of it happen just that way, yet the individual setting there should look up and say, "That has to be God. I accept my healing." But instead of that the individual says, "Lay hands on me and pray for me: so I'll be healed."
E-28 Tomēr tieši tā mēs esam iemācīti šeit Amerikā, ticēt šādi. Un tas, protams, ir saskaņā ar Rakstiem.
Taču mēs redzam, ka Āfrikā un dažādās vietās: tikko kā notiek kaut kas tamlīdzīgs, tā visi klausītāji uzreiz paceļ rokas un pieņem dziedināšanu, jo viņiem nekas nav iemācīts. Saprotat? Viņiem pat nebija mācījuši par dziedināšanu. Bet, kad viņi to ierauga, tad viņi zina, ka ir dzīvais Dievs. “Un, ja jau Viņš ir dzīvs, tātad Viņš ir virs visa un Viņš dziedina.” Tas arī viss, jo pamats jau ir ielikts, fundaments, ka Viņš ir Dziedinātājs un dziedina cilvēkus. Un, kad viņi redz, ka Viņa Klātbūtne darbojas caur Viņa Draudzi, tad viņi saka: “Tas visu atrisina. Mums ar to pietiek.”
Taču mēs esam iemācīti uzlikt rokas slimajiem un tamlīdzīgām lietām. Lūk, kāpēc Amerikā tam nav tādu panākumu.
Un tā, neaizmirstiet, nākamsvētdien no rīta, ja Tas Kungs ļaus (brālis Nevils, protams, par to paziņos, ja tas...), “Viesulis vējā”.
E-28 But that's the way we're taught here in America--and so to believe that, and that's certainly Scriptural. But now we find in Africa and different places, just let something like that happen, the whole audience reaches right up at one time, accepts their healing, because they haven't been taught nothing. See? They haven't even been taught healing. And then when they see that, they know that there's a God that lives; and if He lives, He's--He's supreme and He--He heals, and that's it. Because the basis is already laid the foundations that He is a Healer and heals the people. Then when they see His Presence working through His church, then they say, "That settles it. That's all we need." But we've been taught laying hands on the sick and things like that. That's the reason it doesn't work so good in America.
Now, remember, next Sunday morning, the Lord willing... Brother Neville will announce it, of course, if it's... The--A Whirlwind in the Wind.
E-32 Un tā, es jums devu nedaudz laika, lai jūs atvērtu Rakstus no Mateja 27. Sāksim lasīt no 27. panta no Mateja Evaņģēlija. Lūk, uzmanīgi ieklausīsimies šajā lasījumā.
Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku.
Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni.
Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"
Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.
...kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā.
Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest Viņa krustu.
Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu,
tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert.
Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem, lai piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”
...tie sēdēja tur un apsargāja Viņu.
Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,
un sacīja: "Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē."
Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami:
"Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.
Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls."
Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.
Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?"
Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc Ēliju."
Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu.
Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu."
Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.
Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.
Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: "Patiesi Šis bija Dieva Dēls."
E-32 Now, I've given you a little time to turn in your Scriptures to Matthew 27. Let's begin reading at the--the 27th verse of--of St. Matthew's Gospel. Now, let's listen close to the reading.
And the soldiers of the governor took Jesus into the common hall, and gathered unto him the whole band of soldiers.
And they stripped him, and put on him a scarlet robe,
And when they had platted a crown of thorns, they put it on his head, and a reed in his hand: and they bowed the knee before him, and mocked him, saying, Hail, King of the Jews!
And they spit upon him, and took the reed, and smote him on the head.
After that they had mocked him, they took the robe off from him, and put on his own raiment on him, and led him away to crucify him.
And as they came out, they found a man of Cyrene, Simon by name: him they compelled to bear his cross...
And when they were gone up--gone unto a place called Golgotha, that is to say, a place of a skull,
They gave him vinegar to drink mingled with gall: when he had tasted thereof, he would not drink.
And they crucified him, and parted his garments, and cast lots: that it might be fulfilled which was spoken by the prophet, They parted my garments among them, and upon my vesture did they cast lots.
... sitting down they watched him there;
And set over his head an accusation written, THIS IS JESUS THE KING OF THE JEWS.
Then there were two thieves crucified with him, one on the right hand, and the other on the left.
And they--they that passed by reviled him, wagging their heads,
And saying, Thou that destroyed the temple, and buildest it in three days, save thyself. If thou be the Son of God, come down from the cross.
Likewise also the chief priests mocking him, with the scribes and elders, said,
He saved others; himself he cannot save. If he be the King of Israel, let Him now come down from the cross, and we will believe Him.
He trusted in God; let Him deliver him now, if he will save him: for he said, I am the Son of God.
The thieves also, which were crucified with him, cast the same in their teeth... in his teeth.
Now, from the sixth hour there was darkness over all the land unto the ninth hour.
And about the ninth hour Jesus cried with a loud voice, saying, Eli, Eli, lama sabachthani? That is to say, My God, my God, why hast thou forsaken me?
Some of them that stood there, when they heard that, said, This man calls for Elias.
And straightway one ran and took a sponge, and filled it with vinegar, and put it on a reed, and gave him to drink.
The rest said, Let be, let us see whether Elias will come and save him.
Jesus, when he had cried again with a loud voice, yielded up the ghost.
And, behold, the veil of the temple was rent in twain from the top to the bottom; and the earth did quake, and the rocks rent;
... the graves were opened; and many bodies of the saints that slept arose,
And came out of the grave after his resurrection, and went into the holy city, and appeared unto many.
Now, when the centurion, and they that were with him, watching Jesus, saw the earthquake, and those things that were done, they feared greatly, saying, Truly this was the Son of God."
E-33 Uz brītiņu nolieksim mūsu galvas lūgšanā.
Kungs, mēs zinām, ka Tu esi Dievs. Un tas... Izlasot šo svētīto un svēto Vārdu, mēs joprojām redzam, ka Tava daba nav mainījusies. Tu vienmēr esi Dievs. Un šķita, ka Jēzum neviens nepalīdzēs, jo Viņš atradās ļaundaru rokās un bija viss savainots un apspļaudīts, un izsmiets, un karājās uz krusta asiņodams, mirdams. Un šķita, ka neviens Viņam nepalīdzēs, tā ka Viņš pat iebrēcās: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” Taču Tu sāc darboties tajā brīdī, kad nekas cits vairs nespēj darboties.
Mums ir dots zināt, Kungs, ka, ja ir upes, ko mēs nevaram šķērsot; ja ir kalni, ko nevar pāriet, Dievs ir speciālists visās lietās, kas citiem nav pa spēkam.
E-33 Let us bow our heads just a moment for prayer. Lord, we know that Thou art God, and after reading this sacred and holy Word, we can still see that Your nature has not changed. You are always God. And it seem like that Jesus was not going to have any help, that He was taken by wicked hands, and was hacked to pieces, and spit upon, and mocked, and hanging on the cross, bleeding, dying; and seemed like there was no help nowhere, till even He cried Himself, "My God, My God, why has Thou forsaken Me?" But You act in the moment that when nothing else can act.
We are given to know, Lord, that if we have any rivers that we cannot cross, if we have any mountains we cannot go through, God specializes in doing things that others cannot do. You are a specialist on the job. For You know the reason of that day on Calvary. You, being God, the infinite One, knew this hour must come. But when it was fulfilled, then You showed You were God. You showed Who was Boss.
E-36 Tu tajā lietā esi speciālists darbā, jo Tu zināji, kāpēc bija tā diena Golgātā. Tu, būdams Dievs, bezgalīgs, zināji, ka tam brīdim ir jāpienāk. Taču, kad tas piepildījās, tad Tu parādīji, ka Tu esi Dievs, Tu parādīji, kurš te ir galvenais. Tu satricināji zemi, un iznāca svētie, kas aizmiguši gulēja zemē. Tu padarīji sauli par nakti...par nakts tumsu, parādīdams, ka Tu esi Dievs. Taču šķita, ka Tu tik ilgi klusēji.
Ļauj mums no tā visa saprast, ka, kamēr mēs staigājam Garā, esam Dieva rokas vadīti (nav nozīmes, kas šķiet nepareizi, mēs tik un tā skatāmies uz Golgātu), Dievs sāks runāt īstajā stundā, īstajā laikā.
Lūk, Tēvs Dievs, mēs lūdzam piedošanu par mūsu grēkiem un pārkāpumiem. Mēs lūdzam, lai Tavs Svētais Gars ved mūs. Ved mūs, kā tas Balodis veda to Jēru. Ļauj mums būt pakļāvīgiem, lai kāda arī nebūtu mūsu daļa, zinot to, ka Dievs visu dara uz labu, un zinām, ka viss būs kārtībā.
Esi kopā ar mums šodien šajā kalpošanā. Mēs lūdzam, lai Tu izglāb tos, kas ir gatavi saņemt glābšanu un meklē glābšanu. Piepildi ar mūžīgo Dzīvību tos, kas To meklē. Mēs lūdzam, lai Tu dziedini slimos un cietējus, kas ir atnākuši, meklējot dziedināšanu. Un mēs Tevi par to slavēsim. Mēs lūdzam to Tava Dēla, mūsu Glābēja Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
E-36 You shook the earth, and the saints that slept in the ground come out. You blackened the sun in the night, as the darkness of night, showing that You were God, but You seemed to be silent so long. Let us from this draw this conclusion: that as long as we are walking in the Spirit, led by the hand of God, no matter what seems to be wrong, yet we are facing Calvary, God will speak in the right hour at the right time.
Now, Father God, we would ask forgiveness of our sins and our trespasses. We would ask for Your Spirit to lead us. Lead us as the Dove led the Lamb. Let us be obedient to whatever may befall us, knowing this, that God works all things well, and know that it'll be all right.
Be with us today in this service. We pray that You'll save those who are in condition to be saved and are seeking for salvation. Fill those with Eternal Life who are seeking such. We pray that You'll heal those that are sick and afflicted that have come seeking healing. And we'll praise Thee for it. We ask it in the Name of Your Son, our Saviour Jesus Christ. Amen.
E-40 Un tā, šodienas runā mēs gribētu pievērst jūsu uzmanību šai tēmai, kuru es esmu nolēmis runāt: Tā diena uz Golgātas.
Tas izskatās nedaudz nelaikā, par to it kā būtu jārunā lielajā piektdienā.
Golgāta ir jāatceras katru dienu. Un mēs esam par to tik daudz dzirdējuši, tik daudz lasījuši. Sludinātāji ir sludinājuši par to jau kopš laika sākuma. Dziedātāji ir dziedājuši par to visos laikos. Pravieši bija to paredzējuši jau četri tūkstoši gadu, pirms tas notika. Bet mūsu laika pravieši norāda uz to laiku, kad tas notika. Tā ir tik svarīga diena! Šī ir viena no tām vissvarīgākajām dienām, kādas Dievs ir devis uz šīs zemes.
E-40 Now, in the speaking this morning, we wish to call your attention to the text that I've chosen to speak from, "That Day On Calvary." It seems like it would be a little out of season. This should be on Good Friday. Calvary should be remembered every day. And we've heard so much about it, read so much about it. Preachers has preached on it since the beginning of time. Singers have sang of it through the ages. Prophets foretold it four thousand years before it ever happened, and the prophets of this day point back to when it did happen. It's such an important day.\
E-42 Un, ja tā ir tik svarīga cilvēcei (Golgāta), tad es uzskatu, ka mums ir lietderīgi atcerēties un izpētīt, un ieraudzīt, ko tieši tā nozīmē mums. Es esmu pārliecināts, ka šajā vēlajā stundā, kurā mēs dzīvojam, mēs tiecamies iepazīt no Dieva visu, kas ir nozīmīgs. Un visu, ko vien varēsim uzzināt, mēs esam atnākuši šurp, lai to iemācītos un ieraudzītu, kas mums ir sagatavots un ko Dievs ir mūsu labā izdarījis, un ieraudzītu, ko Viņš ir apsolījis mūsu labā izdarīt. Jo tieši tāpēc mēs nākam uz draudzi. Tieši tāpēc sludinātājs sludina, tāpēc viņš gatavojas un pārdomā Rakstus, un meklē iedvesmu – jo viņš ir sabiedrības kalps Dieva ļaudīm. Un viņš cenšas uzzināt kaut ko, ko Dievs grib pateikt Saviem ļaudīm, kaut ko, kas palīdzētu cilvēkiem. Iespējams, tas nosodītu viņus viņu grēku dēļ, taču tas palīdzētu viņus uzcelt, lai viņi atstātu savus grēkus un tad pieceltos, lai kalpotu Tam Kungam. Un tieši tas kalpotājam ir jāmeklē.
E-42 It's one of the most important days of all the days that God ever let dawn on the earth. And if it's so important to the human race, Calvary, I think it's good for us to go back and examine it and see just what it means to us. For I'm sure at this late hour that we're living, we are seeking every importance of God that we can know; and all that we can find out, we are here to learn of it: to see what is for us, and what God has done for us, and see what He's promised to do for us. And that's what we come to church for. That's why the preacher preaches. That's why he studies and meditates in the Scripture and seeks for inspiration, is because he is a public servant to God's people, and he's trying to find something that will--that God would have to say to His people, something that would help them. Maybe it might be condemn them in their sins, but would be a help to raise them up; that they might forsake their sins and then raise up to serve the Lord. And ministers should seek these things.
E-43 Un, ja jau šī diena ir tik svarīga, viena no svarīgākajām dienām, tad izskatīsim trīs dažādas lietas, ko šī diena nozīmē mums. Mēs varētu izskatīt veselus simtus, taču šorīt es esmu izvēlējies tikai trīs dažādas dzīvei svarīgas lietas, kuras mēs gribētu izskatīt dažās nākamajās minūtēs – ko mums nozīmē Golgāta. Un es lūdzu, lai tas nosoda katru grēcinieku, kas atrodas šeit; lai tas liek nomesties ceļos katram svētajam; lai katram slimniekam tas liek pacelt savu ticību pretim Dievam un aiziet dziedinātam; katram grēciniekam – izglābtam; katram atkritējam atgriezties un nokaunēties par sevi; un katram svētajam priecāties un iegūt jaunu stiprinājumu un jaunu cerību.
E-43 If this day being so important, one of the greatest days, let us look at three different things that day meant to us. We could take hundreds. But this morning I have just chosen three different vital things that we want to look at for the next few moments, that Calvary meant to us. And I pray that it'll condemn every sinner that's present, it'll make every saint go on to his knees, that'll make every sick person raise his faith to God and walk away healed, every sinner saved, every backslider come back and be ashamed of himself, and every saint rejoice and take new hold and new hope.
E-44 Viena nozīmīga, svarīga lieta, ko Golgāta nozīmē mums un šai pasaulei, ir tas, ka tā atrisināja grēka jautājumu uz visiem laikiem.
Cilvēks tika atzīts par vainīgu grēkā. Bet sods par grēku bija tāds, ka neviens cilvēks to nevarēja samaksāt. Sods bija tik liels, ka samaksāt tādu sodu nespēja neviens. Es patiešām ticu, ka tieši tā bija paredzējis Dievs, ka sods bija tik liels, lai to samaksāt nespētu neviens, lai samaksāt to varētu tikai Viņš pats. Lūk, maksa par grēku bija nāve. Un mēs visi piedzimām grēkā, ieņemti nelikumībā, ienācām šai pasaulē, runādami melus. Tādējādi neviens no mums nebija cienīgs, tas ir, uz zemes netika atrasts neviens, kas būtu cienīgs.
E-44 The one great important thing that Calvary means to us and the world is it settled the sin question once for all. Man was found guilty of sin, and sin was a penalty that no man could pay. The penalty was so great until there wasn't anyone that could pay the penalty. I truly believe that God ordained it that way, that the penalty would be so great that no man could pay it, so He could do it Himself.
Now, the penalty of sin was death. And we were all borned in sin, shaped in iniquity, come to the world speaking lies. Therefore, there wasn't none of us that was worthy, or they could find no one on earth that was worthy.
E-45 Bet grēks nesākās uz zemes, grēks sākās Debesīs. Lucifers, velns, bija nosodīts radījums par savu nepaklausību, vēl pirms viņš nokļuva uz zemes. Grēks sākās Debesīs, kur Dievs bija ielicis eņģeļus un pārējos uz tāda paša pamata kā cilvēkus; zināšanas, zināšanu koks, Dzīvības koks un zināšanu koks, kad cilvēkam bija jāizdara izvēle. Un, kad Luciferam bija dota privilēģija izdarīt savu izvēli, viņam sagribējās ko labāku, nekā bija Dievam. Lūk, kur sākās nepatikšanas.
E-45 And sin did not start on the earth. Sin started in heaven. Lucir--Lucifer, the devil, was a condemned creature for his disobedience before he ever struck the earth. Sin began in heaven, where God put the angels and so forth upon the same basis that He put human beings on. Knowledge, the tree of knowledge... The Tree of Life, and the tree of knowledge, where man could take his choice. And when Lucifer was given the preeminences to make his choice, he wanted something better than God had. That started the trouble.
E-46 Bet attiecībā uz grēku bija nosacījums. Tas nosacījums bija nāve. Nāve bija sods. Bet tas... Varētu iedziļināties visos tajos sīkumos, jo es neticu, ka ir tikai viena nāve. Dzīvība ir tikai viena. Un es ticu, ka cilvēks, kam ir mūžīgā Dzīvība, nekad nenomirs. Un es ticu, ka tā dvēsele, kas grēko, tiks pilnībā iznīcināta, jo Bībelē ir teikts: “Tā dvēsele, kas grēko, noteikti mirs.” Nevis cilvēks, bet “dvēsele, kas grēko”. Tādējādi sātans noteikti nomirs, tiks pilnībā iznīcināts. Tāpēc es nepiekrītu universālistiem, kuri apgalvo, ka sātans tiks izglābts! Viņš sagrēkoja, un viņš ir grēka aizsācējs. Un viņa dvēsele sagrēkoja, bet viņš bija gars. Tas gars tiks pilnībā iznīcināts, no tā nekas pāri nepaliks.
E-46 And there was a requirement for sin. The requirement was death. Death was the penalty, and that is... We could go into great details of this, because I do not believe that there is but one death. There is one life. And I believe a man that has Eternal Life can never die, and I believe there is a complete annihilation of that soul that sins, for the Bible said, "The soul that sinneth, it shall surely die," not the man, the soul that sinneth. So Satan must surely die to be completely destroyed.
How I disagree with the universalist that say that Satan will be saved. He sinned, and he's the originator of sin. And his soul sinned and he was a spirit. That spirit shall be totally annihilated to be nothing left of it.
E-47 Bet, kad grēks nonāca uz zemes tur pašā sākumā kā melns plīvurs, kas nokrita no debesīm, tas burtiski paralizēja zemi. Tas iegrūda verdzībā ikvienu radījumu uz zemes un visu Dieva radību. Cilvēks nokļuva nāves, slimības, bēdu, nelaimju verdzībā. Līdz ar to krita visa daba. Grēks bija tā anestēzija, kas faktiski paralizēja zemi. Un tad mēs šeit palikām bez cerības, jo tam bija pakļauta visa radība uz zemes. Un tam bija pakļauts ikviens uz zemes dzimušais.
Tāpēc tam bija jāatnāk no tādas Vietas, kur nebija grēka. Tas nevarēja nākt no zemes. Neviens no mums nevarētu izpirkt otru. Tam bija jāatnāk no Kāda cita.
Tāpēc, kad cilvēks saprata, ka viņš ir atdalīts no sava Dieva, viņš kļuva par klejotāju. Cilvēki brēca, viņi raudāja, viņi centās, viņi klaiņoja pa kalniem un caur tuksnešiem, meklēdami to Pilsētu, kuras cēlājs un radītājs ir Dievs. Jo viņš zināja, ka, ja viņš varētu atgriezties Dieva Klātbūtnē, viņš varētu to visu ar Viņu pārrunāt. Taču atpakaļceļa nebija. Viņš bija pazudis. Viņš nezināja, pa kādu ceļu lai dodas, tāpēc viņš vienkārši devās ceļā klejodams, cenšoties kaut kur atrast, sameklēt ceļu atpakaļ uz to Vietu. Kaut kas viņam iekšā sacīja, ka viņš ir cēlies no tās pilnīgās Vietas. Šajā rītā šeit, šajā redzamajā auditorijā vai starp tiem, kas klausās šo magnetofona lenti (jo tā aizies pa visu pasauli) nav neviena, ne šeit, ne kaut kur citur, kas nemeklētu to pilnību.
E-47 And when sin struck the earth back in the beginning like a sheet of blackness falling from the heaven, it literally paralyzed the earth. It throwed every creature on the earth, and all of God's creation, in bondage. Man was under bondage of death, sickness, troubles, sorrows. All nature fell with it. Sin was an anesthetic that actually paralyzed the earth. And then we was set here hopeless, 'cause every creature on earth was subject to it, and everyone born on earth was subject to it. So it had to come from some place where there was no sin. It could not come from the earth.
One of us could not redeem the other. It had to come from another. Therefore, when man realized that he was separated from his God, he become a wanderer. They wept; they cried; they toiled; they wandered about through the mountains and through the deserts seeking a city whose Builder and Maker was God. For he knew that if he ever got back in the Presence of God, he could talk it over with Him. But there was no way back. He become lost. He didn't know which way to turn, so he just took out wandering, trying to find somewhere that he could find a way back to that place. Something on the inside of him told him that he come from a--a place that was perfect.
E-50 Tu samaksā savus rēķinus un domā: “Viss ir atrisināts.” Kad rēķini ir apmaksāti, tad kāds tavā ģimenē saslimst. Kad slimība beidzas, tad tev atkal ir jāapmaksā rēķini. Tad nemanot sāk sirmot mati, un tad tu atkal gribi būt jauns. Un visu laiku, pastāvīgi kaut kas notiek – tas ir tā grēka viļņa dēļ. Taču, tā kā savā sirdī tu meklē to, tas liecina, ka kaut kur ir Pilnība. Kaut kur kaut kas tāds ir.
E-50 There is not a person here in this visible audience this morning, or in the audience of the magnetic tape, where it'll go around the world; there's no one here or anywhere, but what seeks for that perfection. You get your bills paid; you think that'll settle it. When you got your bills paid, then there's somebody sick in your family. When the sickness gets all right, then you got more bills to pay. The first thing you know your hair's turning gray, and then you want to be back young. And there's something all the time, constantly, because of that wave of sin. But in your heart, because that you seek for that, it shows that there is a perfection somewhere. Somewhere there's something.
E-51 Lūk, kāpēc šodien ļoti bieži ir tā, ka grēcinieks joprojām klīst apkārt. Skaista, jauna meitene apgriezīs savu matu cirtas, lai kļūtu populāra; sakrāsos seju, lai izskatītos skaista; apģērbs apģērbu, lai parādītu sava ķermeņa figūru. Jo tas ir vienīgais, ko viņa var atrast, visur meklēdama (cenšoties atrast kaut ko, kas pie viņas atgrieztos) kad viņa panāk, lai vīrieši viņai uzsvilpj, viņai pamāj, ar viņu flirtē. Tāpat attiecībā uz meitenēm rīkojas puiši – cenšas pievērst viņas uzmanību. Kaimiņi ceļ māju un iekārto to tā, lai tā izskatās nedaudz labāka par kaimiņu māju. Un tā tas ir vienmēr, mēs cenšamies kaut ko sasniegt, bet kaut kas vienmēr izrādās nedaudz labāks. Tā jaunā meitene ieraudzīs, ka cita meitene ir par viņu populārāka. Kaimiņš ieraudzīs, ka kāda māja izskatās labāka nekā viņējā. Sieviete ieraudzīs, ka cita sieviete ir apģērbta tā, ka izskatās par viņu labāka.
E-51 That's the reason many times today that a sinner is still wandering about. A beautiful young girl will cut off the locks of her hair to be popular, paint up her face to make her look pretty, put on clothes to show the form of her being, because it's the only thing that she can find, finding somewhere, to try to find something to come back to her; when she can cause men to whistle at her, wave at her, flirt with her. Young men will do the same thing to the woman: try to make hisself attractive to her. Neighbors will build a house and fix it a certain way because it'll look a little better than his neighbor's place. It's all the time. We are seeking for something, and something keeps going just a little above it.
E-52 Mūsos ir ielikts kaut kas, kas cenšas kaut ko sasniegt, un tas parāda to, ka mēs esam pazuduši. Mums gribas atrast to kaut ko, kas dāvās mums to apmierinājumu, kas remdēs to iekšējo izsalkumu, taču izskatās, ka mēs nevaram to atrast. Cilvēki ir centušies to visos laikos: viņi brēca, viņi raudāja, viņi darīja visu, kas vien bija viņu spēkos, taču viņi vienalga nevarēja atrast, klejodami pa pasauli.
E-52 The young lady will find another young lady's more popular than she. The neighbor will find a house that looks better than his. The woman will find another woman dressed a certain way that looks better than she does. It's something in us that's seeking out for something, and it shows that we are lost. We want to find that something that'll bring us to that satisfaction, that'll fill that spot of hunger in there; but seems like we can't find it.
Human beings tried it through the ages. They wept for it. They cried. They done everything that they know how to do, but still they didn't find it, wandering about through the world.
E-53 Visbeidzot, viendien (tas ir, tajā Golgātas dienā) atnāca Kāds, kas nonāca no Godības, Kāds, kuru sauca Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kas nonāca no Godības, un Golgāta kļuva par īstenību. Tā bija tā diena, kad tika samaksāta tā cena, un grēka jautājums tika atrisināts uz visiem laikiem. Un tādā veidā atvērās pieeja tam, pēc kā mēs alkām un slāpām. Tas atnesa to apmierinātību. Neviens cilvēks, kas ir pabijis Golgātā un ieraudzījis to tādu, kāda tā bija, nekad nespēs palikt iepriekšējais. Kad viņš atnāk uz to vietu, tiek apmierināts viss, ko viņš bija vēlējies vai pēc kā bija ilgojies.
Tā bija tik svarīga diena, un tas bija tik svarīgi, ka tas satricināja pasauli. Tas satricināja pasauli, kā tā vēl nekad nebija satricināta. Kad Jēzus nomira Golgātā un samaksāja par šo grēka jautājumu, uz šīs grēcīgas zemes iestājās aptumsums. Saule apdzisa dienas vidū, tai bija nervu sabrukums, un klintis sāka trīcēt, kalni pāršķēlās, un mirušie ķermeņi izlauzās no kapiem.
E-53 Finally one day, that's that day at Calvary, there was One came down from glory, One by the Name of Jesus Christ, the Son of God Who came from glory, and Calvary was formed. That was the day that the price was paid, and sin question was settled forever, and it opened up the way unto this thing that we're hungering and thirsting for. It brought a place of satisfaction.
There's no man that's ever visit Calvary and seen it the way it was, that can ever be the same. Everything that he ever desired or longed for is met when he reaches that place. It was such an important day and such an important thing, it shook the world. It shook the world like it was never shook before when Jesus died at Calvary and paid the sin question.
E-55 Kas tad notika? Dievs bija notēmējis uz Golgātu. Viņš uz visiem laikiem ievainoja to dzīvnieku, sauktu par Sātanu. Kopš tā laika viņš ir bijis daudz niknāks, jo tas atnesa Gaismu cilvēcei. Un ikviens zina, ka ievainots dzīvnieks ir ļoti nikns, rāpodams apkārt ar lauztu muguru. Lūk, Golgātā sātans saņēma nokautu. Zeme pierādīja, ka tā tas bija.
E-55 This sinful world had a blackout. The sun went down in the middle of the day; it had a nervous prostration. The rocks shook, the mountains rent, and the dead bodies bursted from the grave. What did it do? God zeroed in on Calvary. He wounded that animal called Satan forever.
Now, he's been more vicious since then, because it brought Light to the human race; and anyone knows that a wounded animal is its most vicious, crawling around with his back broke.
Now, Satan was knocked out at Calvary. The earth proved that it was. The greatest price that was ever paid, and the only One that could pay it, come and done it at Calvary. That's where the great price was paid. That's one of the things.
E-56 Visaugstākā cena, kāda jebkad ir maksāta, un Vienīgais, kurš varēja to samaksāt, atnāca un izdarīja to Golgātā.
Lūk, kur bija samaksāta augstā cena – tā ir viena no tām lietām. To bija pieprasījis Dievs. Neviens nebija cienīgs, neviens nebija spējīgs, neviens nevarēja to izdarīt. Bet atnāca pats Dievs un kļuva par cilvēku, un dzīvoja cilvēka dzīvi, pakļauts cilvēka vēlmēm, un tika sists krustā Golgātā. Un tur, kad sātans domāja, ka Viņš to nedarīs, ka Viņš neies tam cauri, Viņš izgāja cauri Ģetzemanei un visiem pārbaudījumiem, kādiem vien ir pakļauts cilvēks. Viņš gāja tam cauri, tieši tāpat kā visi cilvēki, bet Viņš samaksāja to cenu.
Un tieši tāpēc uz zemes notika aptumsums – kā anestēzija pirms operācijas. Kad ārsts dod cilvēkam narkozi, lai kaut ko izdarītu, viņš sākumā viņu iemidzina. Un, kad Dievs veica operāciju Draudzei, pasaule saņēma anestēziju, dabai bija konvulsijas. Nav brīnums! Cilvēka miesā mira Dievs. Tas bija tas brīdis, ko bija gaidījusi šī pasaule, tomēr daudzi no viņiem to nezināja.
Tāpat kā šodien – daudzi ir gaidījuši šīs lietas, un tomēr viņi to neatpazīst. Viņi neredz izeju. Viņi joprojām cenšas sameklēt baudas un šīs pasaules lietas, mēģinādami atrast izeju.
E-56 God had required it. No man was worthy. No man was able. No man could do it. And God came Himself, and was made human, and lived a human life under human desires, and was crucified at Calvary and there, when Satan thought He wouldn't do it, He wouldn't go through it... He went to Gethsemane, and every temptation that any man ever stood; He went through it just like all men; but He paid the price; that's what blacked the earth out like an anesthetic for an operation.
When a doctor gives a man an anesthetic, he first knocks him out before he can do it. And when God gave the--the operation for the church, the world got an anesthetic. Nature had a convulsion.
No wonder, God in human flesh was dying. It was the hour that the world had looked for, yet many of them did not know it. Like it is today, many look for these things and yet they don't recognize them. They don't realize the way out. They're still trying to seek pleasures and things of the world, trying to find their way out.
E-59 Bija bijis daudz ceļrāžu, kas norādīja uz to dienu, daudz svarīgu priekšvēstnešu. Par to vēstīja jērs, vērsis, dūja un viss pārējais, tomēr tas nespēja to satriekt. Tas nespēja satriekt to nāves satvērienu, kad šī zeme piederēja sātanam.
Tie paši akmeņi, pa kuriem viņš reiz staigāja pa šo zemi, degošais sērs... Lucifers bija rītausmas dēls, un viņš staigāja pa zemi, kad tā bija degošos vulkānos. Tie paši akmeņi, kas atdzisa, kad Jēzus nomira Golgātā, izvirda no zemes.
E-59 There was been many signposts that pointed to that day, many great foreshadows. It had been foreshadowed by the lamb, by the bullock, by the turtledove, and all these things; but yet it could not break it. It could not break that death hold. For Satan had the earth, the very rocks that he once walked up and down on the earth, burning brimstones. Lucifer was the son of the morning, and he walked on the earth when it was a burning volcanic. Those same rocks that had cooled off, when Jesus died at Calvary, belched forth out of the earth. The price that was paid, and the bondage of Satan was broke.
E-61 Maksa bija samaksāta, un sātana jūgs tika salauzts. Dievs atkal ielika cilvēka rokās atpakaļceļu pie tā, ko viņš bija meklējis. Viņam vairs nebija jāraud. Kad Viņš salauza sātana mugurkaulu tur Golgātā, grēka, slimību mugurkaulu, tas katru mirstīgo atved atpakaļ Dieva Klātbūtnē ar piedotiem grēkiem. Aleluja! Mūsu grēki ir piedoti. Sātans vairs nevar mūs nomelnot Dieva priekšā.
Ir uztaisīts lielceļš, tur ir ievilkts telefons. Ir ievilkta līnija līdz Godībai, un katram cilvēkam ir pieeja pie šīs līnijas. Ja cilvēks ir grēka pilns, tad tas pieslēdz viņu pie tās sakaru centrāles. Tas grēks var tikt viņam piedots. Ne tikai tas, par to grēku ir samaksāts. Ak! Tev nevajag teikt: “Es neesmu cienīgs,” protams, tu neesi cienīgs, tu nekad nevarētu būt cienīgs. Taču tavu vietu ieņēma tas Cienīgais, tu esi brīvs! Tev vairs nav jāklaiņo. Tev vairs nav jābūt baudu meklētājam šeit uz zemes.
Jo ir kāds avots Asins pilns,
Kas no Imanuēla vēnām plūst.
Kad grēcnieks tajā iemērkts tiek,
Tad visi grēka traipi zūd.
Tev nav jāiet pazušanā. Ir taču lielceļš un Ceļš, un tas ir saukts par svētuma Ceļu. Nešķīstais pa to neies, jo no sākuma viņš iziet cauri tam avotam, bet pēc tam uznāk uz tā lielceļa.
E-61 God put back into the hands of man a way back to what he was looking for. He had to weep no more. Yet, when He broke the backbone of Satan there at Calvary, the back bone of sin, of sickness... And it brings every mortal being on the earth back into the Presence of God with sins forgiven.
Hallelujah. Our sins are forgiven. No more can Satan black us off from God. There's a highway made. There's a telephone setting there. There's a line to glory. It brings every person in reach of that line.
If a man is full of sin, it connected him in "old central." He can be forgiven of that sin. Not only that, but that sin is paid for. Glory. You don't have to say, "I'm not worthy." Sure you're not. You never could be. But a worthy One took your place. You are free. You don't have to wonder any more. You don't have to be a pleasure seeking man out here on the earth. For,
There is a fountain filled with blood,
Drawn from Emmanuel's veins;
Where sinners plunged beneath the flood,
Lose all their guilty stains.
You don't have to be lost; there is a highway and a way, and it's called the way of holiness. The unclean don't pass over it, for he comes to the fountain first; then he enters the highway.
E-64 Viņš salauza sātana spēkus. Viņš atvēra elles cietuma durvis katram cilvēkam, kas bija ieslēgts šajā zemē, cietumos, baidīdamies, ka tad, kad viņš nomirs, kas notiks ar viņu pēc nāves. Viņš atvēra tās kameras durvis tur Golgātā, izlaida visus sagūstītos brīvībā. Tev vairs nav jābūt grēka mocītam. Tev vairs nav jāpakļauj savi locekļi grēkam, dzeršanai, smēķēšanai, azartspēlēm, meliem. Tu taču vari būt godīgs, taisns un taisnīgs! Bet sātans nevar neko ar to izdarīt, jo tu esi pieķēries pie tā vada, pie glābšanas virves, kas ir noenkurota tajā gadsimtu Klintī. Neviens tevi no Tās nenoraus, nekādi vēji nespēs tevi no Tās noraut, vispār nekas, pat pati nāve nevar mūs nošķirt no Dieva mīlestības, kura ir Jēzū Kristū. Lūk, ko nozīmēja Golgāta.
E-64 He broke the powers of Satan. He opened the prison doors of hell. To every man that was shut up in this earth in the prisons, fearing that when he died, what death would be to him; on Calvary He opened those cell doors, let every captive go free. You don't have to no longer be torn down by sin. You don't have to no longer yield your members to sin: drinking, smoking, gambling, telling lies.
You can be honest, just, and upright; and Satan can do nothing about it; because you got a hold of a line, a lifeline. It's anchored in the Rock of Ages. Nothing can shake you from it. No winds can shake you from it. No nothing, not even death itself can separate us from the love of God that's in Christ Jesus.
E-65 Cilvēki, kas bija verdzībā, tika atbrīvoti. Cilvēki, kas reiz atradās nāves bailēs, var vairs nebaidīties no nāves. Cilvēks, kas ilgojas pēc tās Pilsētas, kuras būvētājs un veidotājs ir Dievs, viņš var uziet uz šī lielceļa un soļot uz Debesīm, jo viņš ir brīvs. Aleluja! Viņš ir izpirkts. Viņam vairs nav jāklīst, jo ir veids, kā var uzzināt, vai tu ej pareizi vai nē. Dievs dod mums Dzīvību. Mūsu grēku vairs nav. Tajā Dienā uz Golgātas tika samaksāta cena. Kad mēs to visu redzam, tad nav brīnums, ka dzejnieks uzrakstīja:
Starp trīcošām klintīm un tumšajām debesīm
Mira mans Glābējs ar noliektu galvu.
Atvērtais priekškars atvēra ceļu
Uz Debesu priekiem un mūžīgo dienu.
E-65 That's what Calvary meant. Men that were in bondage were set free. Men that were once under fear of death can no longer fear death. A man who longs for a city whose Builder and Maker is God, he can step on the highway and set his face towards heaven, because he's free. Hallelujah. He's redeemed. He don't need to wander no more, for there's a way of knowing whether you are right or not. God gives us Life. Our sins are gone. That day at Calvary paid the price. When we see all of that, no wonder the poet wrote,
Mid rendering rocks and darkening skies,
My Saviour bowed His head and died.
The opening veil revealed the way,
To heavens joys and endless day.
E-66 Ābrahāmam vairs nav jāklīst pa zemi pilsētas meklējumos. Grēciniekam vairs nav jājautā, vai viņš var izglābties vai nē. Slimam cilvēkam vairs nav jājautā, vai viņš var būt dziedināts vai nē. Priekškara atvēršana tajā dienā uz Golgātas atvēra ceļu uz pilnīgu uzvaru. Dievs iedeva mums Sava Gara spēku, lai mēs savā dzīvē uzvarētu visas tās lietas; tikai prasa, lai mēs tam visam ticam. Tas notika tajā dienā uz Golgātas. Tādas dienas nekad nebija bijis, tādas dienas nekad nebūs. Tas vairs nav vajadzīgs, cena jau ir samaksāta, un mēs esam izpirkti. Pateicība Dievam! Mēs esam izpirkti. Jautājumu vairāk nav. Vairs nav jātaustās neziņā. Viss ir atrisināts. Apsegs ir atbīdīts, tas priekškars, un mēs esam uzlikti uz tā ceļa, lai vairs neklīstu, bet ticētu un vienkārši soļotu uz priekšu. Mēs soļojam taisni uz paša Dieva Klātbūtni.
E-66 Abraham don't have to wander no more across the country seeking a city. The sinner don't have to wonder any more whether he can be saved or not. The sick man doesn't have to wonder whether he can be healed or not. The opening veil on that day at Calvary revealed the way to the total victory. God give us the powers of His Spirit to live triumphantly over all these things; asks us only to believe it. That happened on that day at Calvary.
There never was a day like it. There never will be one like it. It's not necessary no more. The price is paid, and we are redeemed. Thanks be to God; we are redeemed.
There's no way you have to wonder about; there's no more guessing about it. It's all took away. The veil pulled back the curtain and we're set on a highway, not to wonder any more, but to believe and just walk right on. We walk right into God's very Presence.
E-67 Ābrahāms zināja, un citi zināja, ka, kamēr viņi meklēja to Pilsētu, viņi zināja, ka viņi ir cēlušies no kaut Kurienes. Kaut kas bija noticis. Viņi dzīvoja uz paralizētas zemes: tur bija zemestrīces, bija vētras, kari un slepkavības! Vilks un jērs barojās viens no otra, tas ir, vilks barojās no jēra, bet lauva barojās no vērša. Tas neizskatījās pareizi. Kaut kas nebija kārtībā. Viņš zināja, ka kaut kas nav kārtībā. Cilvēki un brāļi nogalina brāli, tēvs nogalina dēlu, dēls nogalina tēvu. Kaut kas nav kārtībā. Viņš noveco. Viņš mirst. Viņš novīst. Viņu piemeklē slimība. Viņš ir verdzībā. Koki izaug, bet nav nemirstīgi, tie iet bojā. Kalni mainās. Jūras izžūst, ūdens pazūd. Kaut kas nav kārtībā. Un viņš meklēja vietu, to Pilsētu, kur nekā tāda vairs nebūs. Viņš zināja, ja vien viņam izdosies atgriezties Tā Klātbūtnē, Kurš visu to izveidoja pareizu, tad viņš varēs ar Viņu visu pārrunāt.
E-67 Abraham knew, and others knew that while they were seeking the city, they knowed they were from somewhere. Something had happened. They were living in a paralyzed earth. Earthquakes came; storms come, wars and killings. The wolf and the lamb fed on one another, or the wolf fed on the lamb, and the lion eat the ox. It don't look right. There's something wrong. He knew there was something wrong. Man, and brother kill brother. Father killed son; son killed father. There's something wrong. He's getting old. He's dying. He's withering away. Sickness is on him. He's in bondage. The trees grow but not immortal; they die. The mountains change. The seas dry up. The waters fail. There's something wrong, and he sought a place, a city where that didn't happen no more; He knew if he could ever get back into the Presence of the One that made it right, he could talk it over with Him.
E-68 Ak, grēciniek, kāda šorīt tā ir privilēģija zināt, ka tev ir tā Pieeja. Tā diena uz Golgātas atvēra to ceļu. To taču meklēja un centās atrast visi tie patriarhi, bet Golgāta to iedeva tev par brīvu! Kā gan tu vari to noraidīt? Kā gan tu vari to noraidīt un pievienoties kādai konfesijai? Kā gan tu vari to noraidīt un ar kaut ko aizvietot, ar šīs pasaules izpriecām? Kāpēc to nepieņemt? Atvērtais priekškars atved cilvēku atpakaļ tieši Dieva Klātbūtnē (uz viņa vairs nav vispār nekāda grēka) un uzved viņu uz tā lielceļa, kas iet uz turieni, ko viņš meklēja: uz Debesīm, Godību, mieru, mūžīgo Dzīvi, tas viss atrodas tur priekšā.
E-68 Oh, what a privilege, sinner, it is this morning to know that you got the way now. That day at Calvary opened up the way. For all those patriarchs hunted for and sought for, Calvary gave it to you free. How would you turn it down? How would you turn it down to join a denomination? How would you turn it down to substitute something for it, the pleasures of the world. Why not accept it?
The opening veil brings a man right back into the Presence of God without sin on him of any kind, and sets a road before him to the thing that he's seeking for: heaven, glory, peace, Eternal Life, everything right before him.
E-69 Tā diena bija nāvīgs trieciens sātana spēkam. Ar to viss beidzās.
Un es iztēlojos Viņu tur: tas bija tas Jērs no Ēdenes, pati pirmā ēna, kas stāstīja par Viņu.
Kad Ābels ticībā atnesa Dievam labāku upuri nekā Kains, viņš droši vien aptina tam jēram ap kaklu vīnogulāju, aizvilka to pie tā akmens, paņēma rokā akmeni kā nazi, atspieda atpakaļ tā galviņu un cirta, kapāja to, līdz tas nomira. Un viņa vilna bija sarkana no viņa paša asinīm, viņš gulēja pats savu asiņu peļķē! Tā bija ēna.
Taču tajā dienā uz Golgātas tas nebija šīs zemes jērs, bet mira Dieva Jērs, gulēja pats Savu Asiņu peļķē. Šī pasaule Viņu sakapāja, sagraizīja un sadauzīja, un apspļaudīja, un sasita, un nopātagoja, un izdarīja visu pārējo, un Asinis pilēja no Viņa matu cirtām.
E-69 That day was the--the death blow to Satan's power. It ended everything. And I can see Him there. He was Eden's Lamb from the very first shadow that come of It, when Abel by faith offered unto God a more excellent sacrifice than Cain.
He must have tied a--a grapevine around a lamb's neck, drug him up to the rock, took a rock in his hand for a lance, and pulled his little head back, and chopped and hacked him until he died and his wool bathed with his own blood. He wallowed in his blood.
It was a shadow. But on that day at Calvary, there wasn't a Lamb of this earth, but it was a Lamb of God that was dying, wallowing in His own Blood. He was hacked and chopped and beat and spit on and slammed and smacked and everything by the world and the Blood dropping off of his locks...
E-73 Kad Ābela jērs nomira, tas mira, runādams valodā, ko Ābels nevarēja saprast. Tā bija blēšana.
Un, kad Dieva Jērs mira tajā dienā uz Golgātas, Viņš runāja tādā valodā, ka neviens Viņu nesaprata. “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” Tas bija Dieva Jērs, viss brūcēs, sakapāts.
Viņš bija tieši tas Jērs, par kuru Ābelam bija izpratne, kad viņš ieraudzīja apsolīto sievas Dzimumu [Sēklu]. Viņš bija tas Jērs, kuru redzēja Daniēls, kas bija atšķelts no kalna, bez roku palīdzības. Viņš bija tas Ritenis ritenī pravietim. Viss, ko viņi bija paredzējuši, piepildījās tajā dienā, tajā dienā uz Golgātas. Tādā veidā piepildījās īpašs notikums. Tas salauza sātana mugurkaulu.
E-73 When Abel's lamb died, it died speaking in a language that Abel could not understand. It was bleating. And when God's Lamb died, that day at Calvary, He spoke in a language that no one understood Him, "My God, My God, why hast thou forsaken Me." It was God's Lamb, hacked to pieces, chopped up.
He was the very Lamb that Abel had in mind when he seen the promised seed of the woman. He was the Lamb that Daniel saw that was hewed out of the mountain without hands. He was the wheel in the middle of the wheel for the prophet. All they had foresaw was met on that day, that day at Calvary. That brought the great thing in. That broke the back of Satan.
E-76 Pirmkārt, mums ir jānoskaidro, ko tā diena nozīmēja. Otrkārt, mums būtu jāizprot, ko tā diena izdarīja mums, lūk, ko tā izdarīja mums. Lūk, treškārt, noskaidrosim, kas mums būtu jādara tās dienas dēļ. Kas būtu jādara mums?
Pirmkārt, mums ir jāiedziļinās tajā, jo tā ir svarīga diena, vissvarīgākā no visām dienām. Tika samaksāta grēka cena. Sātana spēks bija salauzts.
Un tagad mēs gribam redzēt, kas būtu jādara no mūsu puses. Lūk, no mūsu puses. Kad Jēzus nomira Golgātā, uz Golgātas tajā dienā, Viņš ne tikai samaksāja maksu par mūsu grēkiem, bet Viņš arī samaksāja maksu un uztaisīja ceļu, lai mēs varētu Viņam sekot; tāpēc ka mēs, būdami kā kritušie Ādami, kuri esam izpirkti (kā Gars veda Ādamu, pirmo Ādamu, caur Garu, kas kontrolēja visu dabu), tādējādi mēs (otrais Ādams) jeb zemes cilvēki, kurus izpirka Kristus, kopš tās dienas uz Golgātas varam Viņam sekot. Lūk, kad Viņš nomira Golgātā, Viņš uztaisīja ceļu. Viņš atdeva to Garu, Svēto Garu, Kuru Viņš atsūtīja atpakaļ uz zemi, lai jūs un es varētu ar to dzīvot. Lūk, ko Golgāta nozīmēja mums – sekot Viņam.
Pirmkārt, iedziļināties tajā, ieraudzīt, ko tas izdarīja mūsu dēļ. Bet tagad, kas attiecībā uz to ir jādara mums? Kas ir jādara tev un man?
Nu, mēs sakām: “Nu, es to augsti vērtēju.” Tas ir ļoti jauki. Taču mums tas ir jāpieņem. Bet pieņemt to nozīmē pieņemt Viņa Personu, Kristu mūsu sirdī.
Tad mēs būsim brīvi no grēka, jo uz mums vairs nekarājas nekādas grēka važas. Dievs... It kā mēs nekad nebūtu grēkojuši – tas pilnīgais Upuris ir padarījis mūs pilnīgus. Jo Jēzus sacīja: “Esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs.” Tādējādi, nav nekā, ko vēl varētu izdarīt, bet mēs esam padarīti pilnīgi Dieva Klātbūtnē.
E-76 First, we should seek what that day meant. Second, we should see what that day has done for us. Now, what it did for us... Now, third, let's look at what we ought to do for that day, what ought we to do.
First, we should look into it, for it's a great day, greatest of all the days. Sin price was settled. Satan's power was broken. And now, we want to see what we should do in return.
Now, in return, is when Jesus died at Calvary, on Calvary that day He not only paid the price for our sins, but He also paid the price and made a way that we could follow Him. For we, as the fallen Adam that's been redeemed, as the Spirit led Adam, the first Adam, by the Spirit that had control of all nature... Then we--the second Adam--or the man of the earth has been redeemed by Christ from the day at Calvary, can follow Him.
Now, when He died at Calvary, He made a way. He gave up the Spirit, the Holy Spirit that sent it back to the earth for you and I to live by. That's what Calvary means to us to follow Him.
First, look into it. See what it did for us, and now what must we do in regards to it. What must you and I do? Now, we say, "Well, I--I appreciate that. That's very fine." But we've got to accept it. And to accept it is to accept His Person, Christ, in our heart. Then we are free from sin. Therefore, there's no sin shackles hanging on us at all. God... Just like we had never sinned...
The perfect sacrifice made us perfect. For Jesus said, "Be ye therefore perfect, even as your Father in heaven is perfect." Then there is no more to be done, but we are made perfect in the Presence of God.
E-82 Lūk, tieši šeit mēs zaudējam savu pozīciju. Ja mēs nebūsim nomodā, mēs skatīsimies atpakaļ uz to, kādi mēs bijām. Bet, kamēr mēs skatāmies atpakaļ uz to, kādi mēs bijām, tas Upuris mums neko nenozīmē. Ak, vai jūs to neredzat, draudze? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Es ne... Es pat nemēģinātu tikt ar to galā. Es nespēšu, un arī jūs nespēsiet. Nav nekādas jēgas censties. Pirmkārt, jūs esat pilnībā pazuduši, kamēr jūs skatāties uz to, ko jūs esat izdarījuši.
Bet neskatieties uz to, ko esat izdarījuši jūs, skatieties, ko tā diena uz Golgātas ir izdarījusi jums. Tā samaksāja tavu cenu. Tā atrisināja to jautājumu. “Ja tavi grēki būs kā purpurs, padarīšu tos baltus kā sniegs; tumši sarkani – baltus kā vilna.” Tad tev nav grēka, tu esi pilnīgi bezgrēcīgs! Nav svarīgi, ko tu esi izdarījis vai ko tu dari, tu vienalga esi bezgrēcīgs. Ja tu esi pieņēmis Jēzu Kristu kā savu Glābēju, tad tavi grēki ir piedoti. Bet viss, kas ir piedots, tas ir “atlaists un aizmirsts”.
E-82 Now, there's where we lose our position. If we don't watch, we try to look back to what we was; and as long as we look back to what we was, the sacrifice means nothing to us. Oh, can't you see it, church? I would no... I would not try the job; I can't, and neither can you. There's no need of trying. You're lost to begin with, as long as you look to what you've done. But don't look to what you've done, look what that day on Calvary did to you.
It paid your price. It settled the question. Your sins be as scarlet, they're as white as snow: red like crimson, white like wool. Then you have no sin. You are perfectly sinless. No matter what you done or what you do, you're still sinless. As long as you've accepted Jesus Christ as your Saviour, your sins are forgiven. Anything that's forgiven is remitted and forgot about.
Then what does it do? It gives you, after that condition, His Spirit to follow Him and to do as He did, for others who is following on.
E-84 Kas notiek tad? Tev tiek iedots (pēc šī nosacījuma) Viņa Gars, lai sekotu Viņam un darītu citiem to, ko darīja Viņš, tiem, kas arī seko. Viņš bija tikai viens Cilvēks, pilnīgs Cilvēks. Viņš atdeva Savu dzīvību, un Viņš parādīja piemēru jums. Un tā, kas ir jādara mums?
Lūk, pirmkārt, es gribu pateikt, ka Jēzus nekad nedzīvoja pats Sev; Viņš savu dzīvi nodzīvoja citiem; precīzi tāda ir mūžīgā Dzīvība. Kad tu saki, ka ej uz draudzi un dari labas lietas, tas ir labi. Taču, ja tu dzīvo dzīvi priekš sevis, tad tev nav mūžīgās Dzīvības. Mūžīgā Dzīvība ir dzīvot priekš citiem. Viņš pierādīja to, kad Viņš atnāca Dieva Jērā. Viņš dzīvoja, un Viņam bija mūžīgā Dzīvība, jo Viņš nedzīvoja Sev. Viņš dzīvoja citiem. Un jūs pieņemat mūžīgo Dzīvību, pieņemot to dienu, un jūs vairs nedzīvojat sev, jūs dzīvojat citiem.
E-84 He was just one Man, the perfect Man. He gave His Life, and He made an example for you.
Now, what must we do? Now, the first thing I want to say is: Jesus never lived for Himself. His Life was spent for others. That's perfectly Eternal Life. When you say you go to church and you do good things, that's fine. But when you live your life to yourself, you haven't Eternal Life. Eternal Life is living for others.
It proved it when It come in the Lamb of God. He lived and had Eternal Life, because He did not live for Himself. He lived for others. And you receive Eternal Life by receiving that day, and you don't live for yourself no more. You live for others.
E-86 Kāds sacīja: “Kā tu vari to paciest, ļaut, lai tevi kāds šādi apsaukā?” Tu nedzīvo sev. Tu dzīvo citiem, lai tu varētu izpirkt to cilvēku. Jūs kļūstat par dēliem. Bet problēma ir tajā, ka draudze ir aizmirsusi, ka viņi ir dēli. Tu esi dēls, tu ieņem Kristus vietu. Tu esi dēls, tāpēc nedzīvojiet sev, dzīvojiet citiem.
“Nu, brāli Branham, priekš tā brāļa es varu dzīvot, jo viņš ir ļoti jauks cilvēks.” Tas nav tas.
Dzīvo tam cilvēkam, kas tevi ienīst. Dzīvo tam cilvēkam, kurš tevi nogalinātu, ja vien spētu. Jo tieši tā izrīkojās ar Viņu. Viņi nogalināja Viņu, bet Viņš nomira, lai viņus izglābtu. Lūk, kas ir mūžīgā Dzīvība. Kad tu...tas ir tavās krūtīs, tu esi vērsts uz Debesīm. Taču tu upurē savējo, tu atsakies no savējā, kā aita atdod savu vilnu. Tu skaties tālāk uz Golgātu.
E-86 Someone said, "How can you stand and let anybody call you such bad names?" You don't live for yourself. You live for others that you might redeem that man. You become sons. And the trouble of it is, the church has forgot they were sons. You are sons. You're taking Christ's place. You are sons; so don't live for yourself; live for others.
"Well, Brother Branham, I can live for this brother because he sure is a nice man." That's not it. Live for that man who hates you. Live for that person who'd kill you if they could. That's what they done to Him. They killed Him, and He died that He might save them. That's Eternal Life. When you get, that's in your bosom, you're facing heaven then. But you sacrifice your own things, give them up like the sheep gives its wool. You look on towards Calvary.
E-89 Es ceru, ka tas palīdzēs jums sasniegt tādu stāvokli. Lūk, kas ir jāizdara šim dievnamam, lūk, kas ir jāizdara katram cilvēkam – jānoskaidro, kas esi tu un kāds ir tas mērķis. Draudze nav iešana uz baznīcu, lai vienkārši paspēlētu mūziku, padziedātu dziesmas. Draudze ir vieta, kur notiek izlabošana. “Tiesa sākas ar Dieva namu.”
“Mums ir jāuzskata sevi par mirušiem, bet dzīviem priekš Kristus.” Tātad, Viņš uztaisīja ceļu, lai mēs upurētu sevi Viņa kalpošanai, lai sekotu Viņam. Ja mēs sekojam Viņam, tad mēs dzīvojam tādu dzīvi, kādu dzīvoja Viņš. Tas ir brīnišķīgi.
E-89 I hope this helps you to get in a place... That's what the Tabernacle, that's what all people has got to do, is find out what you are and what's the purpose.
Church isn't going to church just to play music, sing songs. Church is a place where correction... Judgment begins at the house of God. We must reckon ourselves dead and alive to Christ. Then He made the way that we could sacrifice ourselves to His service to follow Him. If we follow Him, we lead the life that He led. That's wonderful. Jesus said, and spoke of it. Let me just give you a few quotations on it. Listen close. Don't miss it.
E-91 Jēzus sacīja un par to runāja. Es iedošu jums dažus citātus par šo tēmu. Klausieties uzmanīgi. Nepalaidiet to garām. Jēzus sacīja, ka tajā Dienā Viņš atdalīs cilvēkus, kā aitas no āžiem. Un Viņš sacīs āžiem: “Nostājieties kreisajā pusē,” bet aitām, “nostājieties labajā pusē.”
Un āžiem Viņš sacīja: “Ejiet prom no Manis, jo Es biju izsalcis, bet jūs Mani nepabarojāt. Es biju cietumā, bet jūs Mani neapciemojāt. Es biju kails, bet jūs Mani neapģērbāt. Man slāpa, bet jūs Mani nepadzirdījāt. Es biju slims, bet jūs Mani neapciemojāt. Tāpēc atkāpieties no Manis.”
Bet par aitām Viņš sacīja: “Es biju izsalcis, un jūs Mani pabarojāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt. Es biju slims, un jūs Man kalpojāt.”
Un ievērojiet, noteikti nepalaidiet to garām, draudze. Saglabājiet to savā sirdī uz visiem laikiem. Tas notika tik neapzināti! Tie cilvēki nedara to kā pienākumu. Ja cilvēks, kurš iedod tev kaut ko, dara to pienākuma dēļ, ja cilvēks, kas pabaro tevi, dara to pienākuma dēļ, tad viņam ir egoistisks nodoms. Tai būtu jābūt tavai dzīvei, tavām darbībām.
E-91 Jesus said at that day He would separate the people like the sheep and the goats, and He would say to the goats, "Stand on the left side," and to the sheep, "Stand on the right side." And He said to the goats, "Depart from Me, because I was hungry and you didn't feed Me. I was in prison, and you did not visit Me. I was naked, and you clothed Me not. I was thirsty, and you gave Me no drink. I was sick, and you didn't visit Me. So depart from Me." And on the sheep, He said, "I was hungry and you fed Me. I was naked and you give Me clothing. I was sick and you ministered to Me." And notice, don't fail to get this, church. Keep this in your heart forever. It was so unconsciously done. The people don't do it for a line of duty. A man that gives you something or other because he ought to do it, a man that feeds you because he ought to do it, he's got a selfish idea. It should be your very life, your very action.
E-95 Tās aitas tā izbrīnījās, ka sacīja: “Kungs, kad Tu biji izsalcis, bet mēs Tevi nepabarojām... Kad tad Tu biji izsalcis, un mēs tevi pabarojām? Kad tad Tu biji kails, un mēs Tevi apģērbām? Kad tad Tu biji izslāpis, un mēs Tevi padzirdījām? Kad tad Tu biji slims, un mēs Tev kalpojām?”
Tas bija tik automātiski, mīlestības dēļ, gluži vienkārši Tava Dzīvība dzīvoja viņos. Dievs, lai cilvēki saprot, ko mums izdarīja Golgāta, tik automātiski!
“Kad tad Tu tāds biji, Kungs? Mēs taču to nezinājām.”
Paskatieties, ko Jēzus pagriezdamies sacīja: “Ko jūs izdarījāt šiem, to jūs izdarījāt Man!”
Nesavtīga dzīve bez aprēķina, bez pārdomām, vispār par to nedomā, bet tu esi tik miris šīs pasaules lietām un tik dzīvs Kristū un tā soļo pa šo lielceļu, ka viss notiek vienkārši automātiski. Tu vienkārši dari to. Tu nesaki: “Nu, Tas Kungs darītu, Kungs grib, lai es to darītu.” Tas nav tas. Tu vienkārši esi Viņa daļa, Viņa Gars ir tevī, un tu rīkojies tā, kā rīkojās Viņš. Ak! Izprotiet to!
E-95 It was so surprising to these sheep that they said, "Lord, when were You hungry and we wouldn't feed You? When were You hungry, and we fed You? When were You naked, and we give You clothes? When were You thirsty, and we give You drink? When were You sick, and we ministered to You?" It was so automatically, out of love, it's just their life lived in them.
God, let the people see what Calvary did for us. So automatically, "When were You, Lord. We never knew that."
Look what Jesus turned and said, "Insomuch as you have done unto these, you did it unto Me." Unselfish life, not the second thought, not to think about it; but you are so dead to the things of this world, and so alive in Christ, and so walking on the highway, that these things are just an automatic thing. You just do it.
E-99 “Ir ceļš, kas cilvēkam šķiet pareizs, taču tā gals ir nāves ceļš.”
“Ne visi, kas saka: 'Kungs, Kungs,' ienāks, bet tie, kas pilda Mana Tēva gribu,” vienkārši no sirds, nepiespiesti.
Lūk, tā diena uz Golgātas samaksāja to cenu, lai mēs varētu būt tādi.
Nevis sacīt: “Zini, Džona atraitne reiz bija...viņai beidzās ogles, aizgāju un nopirku viņai ogles. Vai zini, es ievēroju, ka brālim ir vajadzīgs uzvalks, un es aizgāju un nopirku viņam uzvalku. Slava Dievam! Es esmu kristietis.” Ak vai, tu taču esi nabaga nelaimīgs egoists! Tu esi liekulis.
“Lai tava labā roka nezina, ko dara kreisā, bet kreisā, lai nezina, ko dara labā.” Vienkārši tik automātiski miris Kristū, ka tu dari to jebkurā gadījumā. Tāda ir tava daba, tāds ir tavs raksturs. Tu dari to jebkurā gadījumā. Vienkārši tevī dzīvo tāda Dzīvība. Tu pilnībā pakļaujies tam Garam, un Viņš vienkārši dzīvo tevī Pats. Ak, vai jūs jūtat to svētīto Garu, to Dzīvību! “Ne jau es dzīvoju,” sacīja Pāvils, “bet manī dzīvo Kristus,” vienkārši tik automātiski.
E-99 Now, I say, "When the Lord would--the Lord want me to do that." It's not that. You're just part of Him. His Spirit's in you, and you act the way He acted. Do get it. "There is a way that seemeth right unto a man, but the end thereof is the way of death. Not all that saith Lord, Lord, shall enter in, but they that do the will of My Father," just from their hearts, just freely.
Now, that day at Calvary paid that price so we could be that way. Not say, "You know, widow Jones one time was... She was out of coal, and I went and bought her some coal. Uh, I tell you, I seen a brother that needed a suit of clothes, and I went and got him a suit of clothes. Bless God, I'm a Christian." Oh, my, you selfish, poor, miserable person, you are hypocrites. Don't let the right hand know what the left's a-doing, nor the left know what the right's a-doing.
Just so automatically dead in Christ till you do it anyhow. It's your nature; it's your makeup. You do it anyhow. It's just the life that lives in you. You're completely yielded to that Spirit, and It just lives Itself in you.
E-104 “Nu zini, brāli Branham, mēs šeit esam kristieši, mēs palīdzam šiem un palīdzam tiem.” Ak vai! Kaunieties! Tā taču nav kristietība.
Kristietībā tas vienkārši ir automātiski. Tam ir jābūt izdarītam. Un tu vienkārši aizmirsti, vispār aizmirsti par savu “es”, ej, dari to!
Kristus pilnībā un viscaur atdeva Savu dzīvi Dievam. Viņš atdeva Sevi kā sabiedrības kalps cilvēkiem. Viņš atdeva Savu dzīvību brīvprātīgi. Viņam nebija pienākums to darīt. Viņš neizdarīja to ar neapmierinātību, Viņš nesacīja: “Klau, brāļi, jums Mani būtu ļoti jāciena, jo Es taču atnācu nomirt par jums.” Viņš ne vārda par to neteica, Viņš tik un tā nomira, jo tas bija Dievs Viņā.
Tas ir Dievs jūsos, tas ir Dievs manī, kas mudina mūs rūpēties par citiem. Aitas uz vienu pusi.
E-104 Oh, you feel that blessed Spirit, that life, "Not me that liveth," said Paul, "but Christ liveth in me." Just so automatic...
"Well, I tell you, Brother Branham. We are Christians here. We help these people. We help them people." Oh, my, shame on you. That's not Christianity. Christianity is just automatically got a--it's to be done. And you just forget about, all about... Go do it.
Christ just completely surrendered His Life to God. He gave Hisself as a public Servant to the people. He gave His Life freely. He didn't have to do it. He didn't begrudgingly do it. He didn't say, "Now, brother, you all ought to think a whole lot of Me, because I come to die for you." He never said a word about it. He died anyhow, because it was God in Him. It's God in you. It's God in me that makes us look at others.
E-108 Kāds no viņiem sacīs: “Nu, Kungs, es izdarīju to un, Kungs, es izdarīju šito.”
Viņš sacīja: “Atkāpieties no Manis, jūs, nelikumības darītāji, Es vispār neesmu jūs pazinis.”
Kaut draudze saprastu šos fundamentālos faktus, ka tie nav tavi centieni kaut ko izdarīt un ka tu pats sevi nenoskaņo to izdarīt. Tas ir kaut kas, kas tevī ir iedzimts.
E-108 Sheep on one side. One of them will say, "Well, Lord, I did this, and, Lord, I did that."
He said, "Depart from Me, you workers of iniquity, I never even knew you."
If the church can ever come to those fundamental facts, that it's not something you try to do, you work yourself up to do; it's something that's born in you.
E-111 Piedodiet man, mani pentakostu draugi. Es pats esmu pentakosts. Bet mani pentakostu draugi ir aizgājuši tik tālu, ka noteikti ir vajadzīgs daudz ātras mūzikas, turklāt vēl tādā ritmā, vai arī plaukšķināšana vai tamburīni, lai izsauktu gavilēšanu. Tās ir tikai emocijas. Pirms kaujas arī spēlē orķestris, viņi ieved cilvēkus kaujas emocijās. Es ticu mūzikai. Es ticu plaukšķināšanai, taču... Es tam ticu. Tas ir pilnīgi pareizi. Mums tām lietām ir jābūt.
Taču vissvarīgākās jums ir palicis neizdarīts – tā pašaizliedzīgā dzīve, kad Dievs dzīvo jūsos, automātiski darot to, kas ir pareizi, jo tas ir pareizi. Vienkārši dzīvo, pat neaizdomājies par to. Vienkārši dzīvo to. Tad vēro, tu redzi, kas notiek. Tu vienkārši...tu ne... Tu esi uz tā lielceļa. Lūk, ko Golgāta nozīmēja tev: tu esi uz tā lielceļa, kas atvērās tev tajā dienā.
E-111 Forgive me, my Pentecostal friends. I am Pentecostal, but my Pentecostal friends has got to a spot to where there has to be a lot of fast music, beating of some bands, or clapping hands, or tambourines to bring up a shout. That's only emotions. They play the bands before they go to battle to get people in the emotion of battle. I believe in music. I believe in clapping of hands, but I believe in these things. That's exactly true. We ought to have that, but you have left the great things undone, is that self-sacrifice Life that God lives in you, automatically doing that which is right, because it's right: just going on, don't even think nothing about it, just living it. Then watch... You see what's going on, you just--you don't--you're on the highway. That's what Calvary meant to you: on the highway--opened up that day for you.
E-113 Un tā, atcerieties, nav iespējams būt pa pusei āzim un pa pusei aitai. Tie nesavienojas.
Lūk, daudzi cilvēki saka: “Jā, vai zini ko, mūsu grupā ir tāda organizācija, mēs palīdzam nabagiem. Mēs darām to un to.” Tas ir labi, bet tu visur par to bazūnē. Nedari to.
“Dodiet dāvanas slepenībā,” sacīja Jēzus. Vienkārši automātiski, kaut kas tev notiek, tik parasti kā aiziet un atnest ūdeni. Tu gribi dzert: ja tavs tuvākais grib dzert, tu domā arī par viņu. Ja tuvākajam ir vajadzība, tu domā par viņu tāpat, kā domātu par savu vajadzību. Un tas notiek pat nepievēršot tam uzmanību. Tu vienkārši dzīvo.
Lūk, tu nevari būt pa pusei aita un pa pusei āzis.
E-113 Now, now remember, you cannot be half goat and half sheep. They won't mix. Now, there's a lot of people who say, "Yes, you know what? We got a organization in our group. We--we help the poor. We do this." That's all right, but you're tooting your own horn about it. You don't do that. You do your alms in secret; Jesus said. Just automatically something to you; it's no more than going and getting a drink of water. You're thirsty. If the next man's thirsty, you think about him too. The next man's need, you think about him the same as your own need, and don't pay no attention to it, just live on.
E-116 Tāpēc, ja tu saki: “Mūsu draudzē ir tāda organizācija. Mēs dodam nabagiem un darām to, un darām šito, un darām to.”
Ja jums ir tas, bet nav tā cita, tās Kristus Dzīvības jūsos, tad jūs darāt to pilnīgi velti. Jēzus... Pāvils sacīja pirmajā vēstulē Korintiešiem 13. nodaļā: “Pat ja es atdošu visu savu mantu, lai pabarotu nabagus, un atdošu savu ķermeni sadedzināšanai kā upuri, nav man no tā nekāda labuma.”
E-116 Now, you can't be half sheep and half goat. So if you say, "Well, our church has got an organization. We give to the poor. We do this, and do that, and do the other." If you had that without that other, the life of Christ in you, you're just absolutely doing it in vain. Jesus...
Paul said, I Corinthians 13, "Though I give all my goods to feed the poor, and have my body burned as a sacrifice, it profit me nothing." Now, this is hard but it's truth. You got to come to that fact. Recognize what Calvary did for you.
E-118 Lūk, tas ir skarbi, taču tā ir Patiesība. Jums ir jānonāk līdz tam faktam, jāatpazīst, ko jums izdarīja Golgāta. Mēs skatāmies uz to un sakām: “Ak, jā, tas ir jauki.” Tas nav tas! Ja tam Dieva Dēlam bija jāiet uz krustā sišanu Golgātā, tad arī katram atnākušajam dēlam ir jāiet uz Golgātu. Arī viņam ir jāpiedzīvo Golgāta. Tev ir jāpiedzīvo tā diena uz Golgātas! Man ir jāpiedzīvo tā diena uz Golgātas. Tas atrisina grēka jautājumu. Nevis paspiest roku sludinātājam, nevis sajust trīsas draudzē, nevis ienākt caur kādu dokumentu, nevis ienākt caur ticības apliecināšanu, bet ienākt caur Piedzimšanu. Viņš neiedeva nekādu dokumentu, Viņš neiedeva nekādu ticības apliecinājumu, Viņš iedeva Piedzimšanu – lūk, kā mēs ienākam. Tad, kopš tā brīža mēs automātiski dzīvojam kristiešu dzīvi.
E-118 We look at it and say, "Oh, yes that's fine." That ain't it. If that Son of God had to go to Calvary for crucifixion, every son that comes must go to a Calvary. He must also have a Calvary. You must have that day of Calvary. I've got to have that day of Calvary. That settles the sin question. Not shake hands with the preacher, not be shook into the church, not come in by letter, not come in by profession, but come in by a birth.
He never gave a letter. He never gave a profession. He gave a birth. That's how we come in. Then from that automatically we're living Christian lives.
E-119 Un tā, vēl viena piezīme: pa pusei āzis, pa pusei aita, nekā tāda nav. Vai nu tu esi āzis, vai aita. Tu nebūsi pa pusei āzis vai pa pusei aita. Tu esi vai nu āzis, vai aita.
Lūk, ja tu vienkārši dari labas lietas un uzskati, ka tā dēļ tu ienāksi, tad tā Golgātas diena nebija vajadzīga. To paredzēja arī likums. Taču, lai tas atnāktu, bija vajadzīga tā Golgātas diena, lai mēs nebūtu vienkārši baznīcas locekļi, bet būtu Dieva dēli un meitas! Lūk, kāpēc bija tā Golgātas diena. Lūk, ko tā nozīmēja jums, lai jūs varētu darīt un sekotu, un rīkotos kā Jēzus.
Lūk, upe netek augšup un lejup vienlaicīgi, upe tek tikai vienā virzienā. Un Dieva Gars tek tikai vienā virzienā, Viņš ne ar ko nesamaisās, tek uz vienu pusi.
E-119 Now, another remark... Half goat, half sheep, they don't have such a thing. You're not half goat and half sheep, you're either goat or sheep. Now, if you're just doing good things, and think you can get in by that, then there wouldn't have to be a day of Calvary. The law provided that. But being it taken the day of Calvary was to bring that in, that we could not be just church members, but be sons and daughters of God.
That's what the day at Calvary was. That's what it meant to you. That you might do, and follow, and act like Jesus...
Now, the river doesn't run up and down at the same time. The river only runs one way, and the Spirit of God just runs one way. It doesn't mix things with it, runs the same way.
E-122 Paskatieties uz Jēzu (noslēgumā). Jēzus sacīja: “Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet, un lielākus par šiem darīsiet, jo Es eju pie Mana Tēva.”
Es saku to ne tik daudz draudzei šeit, jūs saprotat, jo šīs svētrunas tiek ierakstītas. Tās klausās desmitiem tūkstoši pa visu pasauli.
Tagad es atbildēšu kritiķim uz šo jautājumu. Man bieži ir stāstījuši, sacījuši, viņi jautā: “Nu, tu tici Bībelei? Jēzus taču sacīja: 'Darbus, kurus Es daru, arī jūs darīsiet, un lielākus par šiem darīsiet, jo Es eju pie Sava Tēva.'”
E-122 Watch Jesus, in closing. Jesus said, "The works that I do shall you do also, and greater than this shall you do, for I go to My Father." I'm not saying this so much to the church here; you understand; but these messages are taped. Tens of thousands hear them around the world. I'm going to answer that question for the critic right now.
I've often been said--told, they said, "Why, you believe the Bible?"
Jesus said, "These works that I do shall you do also, and greater than this shall you do, for I go to My Father."
E-125 Cienītais, cik zemu gan var nolaisties? Cik gan tālu no saprašanas tu vari aiziet ar savām intelektuālajām teoloģijām, ar kaut kādu savu saprašanu? Mans jaukais un pazudušais draugs, vai tad tu nesaproti, ka šī Bībele ir jāskaidro garīgi?
Jēzus pateicās Tēvam, ka Viņš ir apslēpis to no izglītotajiem un apķērīgajiem, un gudrajiem, un prātīgajiem un atvērs to mazuļiem, kuri atnāks uz Golgātu.
E-125 How bad can you get, mister? How far away from discernment can you wander with your intellectual theologies, with your mental conception of anything? My gracious and lost friend, can you not understand that this Bible is spiritually interpreted? Jesus thanked the Father He'd hid it from the educated, and shrewd, wise, and prudent, and would reveal it to babes such as would come to Calvary.
E-127 Lūk, skatieties. Jēzus sacīja... Pievērsiet uzmanību, kā Viņš to izteica: “Darbus, kurus Es daru,” Viņš dara to tieši šobrīd, “darbus, kurus Es daru šobrīd, dziedinot slimos, augšāmceļot mirušos, atverot acis aklajiem, šos darbus darīsiet arī jūs. Jūs tos darīsiet, ja jūs ticēsiet Man. Jūs darīsiet tos darbus, un vēl darīsiet lielākus par šiem, jo Es eju pie Sava Tēva.”
“Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet. Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz pasaules galam. Es neatstāšu jūs bez mierinājuma. Es lūgšu Tēvu, Viņš atsūtīs jums citu Mierinātāju, kas ir Svētais Gars, kuru pasaule nevar pieņemt, bet jūs spēsiet Viņu pieņemt.”
Un tā, pievērsiet uzmanību. “Lielākus darbus,” tas ir, iemantot Draudzē spēku, lai ne tikai dziedinātu slimos ar lūgšanu, izdzītu ļaunos garus ar lūgšanu, bet arī lai piešķirtu mūžīgo Dzīvību tiem, kas ticēs. Svētais Gars toreiz atnāca un tika nodots Draudzes rokās, lai piešķirtu Dzīvību. Ak vai! Lūk, ko nozīmēja Golgāta. Tā paņēma pazemotos, degradētos vīriešus un sievietes un uzcēla tos līdz Dieva dēlu un meitu stāvoklim, lai dziedinātu slimos un piešķirtu mūžīgo Dzīvību, dāvājot Svēto Garu paklausīgajiem ticīgajiem, cilvēkiem, kas reiz bija neticīgi, bet kļuva ticīgi, un piešķirtu garīgo, mūžīgo Dzīvību.
E-127 Now, watch, Jesus said... Watch how He stated it. "The works that I do (He's doing them right now.)--the works that I'm doing now, healing the sick, raising the dead, opening the eyes of the blind, these works shall you do also. You'll do these if you believe in Me. You do these works, and then a greater than this shall you do, for I go to My Father. A little while and the world won't see Me no more. Yet you'll see Me. I'll be with you, even in you to the end of the world. I will not leave you comfortless. I'll pray the Father. He'll send you another Comforter, which is the Holy Ghost, Whom the world cannot receive, yet you can receive Him."
Now, notice, the greater works was to have the power in the church, not only to heal the sick by prayer, cast out devils by prayer, but to impart Eternal Life to believers. The Holy Ghost was coming and given into the hands of the church to impart life. Oh, that's what Calvary meant.
It took stooped, degraded men and women and lifted them into a place to be sons and daughters of God to heal the sick and to impart Eternal Life. By giving the Holy Ghost to obedient believers, men who were once unbelievers be made believers and impart spiritual Eternal Life.
E-130 Cik gan daudz lielāks tas ir – pateikt šai slimajai sievietei, kura guļ šeit, ka es varu palūgt ticības lūgšanu un viņa tiks dziedināta. Tas ir liels darbs, tieši to Viņš darīja toreiz; “taču,” sacīja, “jūs darīsiet lielākus par šiem. Es iedošu jums spēku ne tikai uzcelt cilvēku uz kādu laiciņu, bet dāvāt viņam mūžīgo Dzīvību, kura būs mūžīga, uz visiem laikiem.”
Nabaga aklie, nelaimīgie ļautiņi, kā jūs to neredzat? Vai tad jūs nesaprotat, kas ir tie “lielākie darbi”? Tā taču ir vislielākā lieta, kas vien var notikt – piešķirt cilvēkiem mūžīgo Dzīvību! Kas ir mūžīgā Dzīvība? Tā ir tā Dzīve, kādu dzīvoja Viņš; tā Dzīvība, kas bija Viņā, piešķirt To citiem. Vai cilvēks var ko tādu izdarīt? Dieva dēls var.
E-130 How much greater is it to say to this sick woman laying here, "I can pray a prayer of faith," and she'll be healed. That's a great thing. That's what He was doing then, but said, "Greater than this shall you do. I'm going to give you power, not only to raise him up for a while, but to give him Eternal Life, which will be eternal forever."
Poor, blind, wretched people, how do you miss that? Don't you see what the greater thing is? That's the greatest thing that could ever happen was to impart Eternal Life to people.
E-132 Jēzus sacīja: “Kam piedosiet grēkus, tam tie būs piedoti; kam atstāsiet grēkus, tam tie paliks.”
Lūk, tieši šeit katoļu baznīca un daudzi citi ir pieļāvuši lielu kļūdu. Viņi iet un saka: “Es piedodu tev grēkus.” Tas nebija tas.
Kā viņu grēki tika piedoti Bībelē? Pēteris atbildēja uz šo jautājumu Vasarsvētku dienā. Viņi jautāja: “Ko mums darīt, lai glābtos? Kā lai mēs dabūjam To, ko esat dabūjuši visi jūs?” Viņš izrakstīja “recepti”, viņš pateica viņiem, kas ir jādara.
Viņš sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, katrs no jums, Dieva priekšā, un tieciet kristīti Jēzus Kristus Vārdā.” Kāpēc? Jūsu grēku piedošanai. Lūk, kas ir tie “lielākie” darbi.
E-132 What is Eternal Life? The Life that He lived, the Life that was in Him: impart that to others. Can a man do that? A Son of God can. Jesus said, "Whosoever sins you remit to them they are remitted. Whosoever sins you retain, to them they are retained."
Now, here's where the Catholic church and many of the others made their big mistake. They go out and say, "I forgive your sins." That wasn't it.
How did they get sins forgiven in the Bible? Peter answered that question on the day of Pentecost. They said, "What can we do to be saved? How can we get this that you all got?"
He laid down the prescription. He told them what to do. He said, "Repent, every one of you towards God, and be baptized in the Name of Jesus Christ." What for? "The remission of your sins." There's the greater works.
E-136 Kurš no jums, sludinātāji, šorīt, kurš no jums, kas klausās manus vārdus uz magnetafona lentes, ir gatavs šodien doties uz Golgātu un paskatīties, ko Dievs tur ir izdarījis manis dēļ un tevis dēļ, un atstāt savas konfesionālās mācības, un sludināt Evaņģēliju? Aleluja! Tagad TAS ir jūsu rokās. Ko jūs darīsiet ar to?
“Jo grēku nožēlai un piedošanai ir jātiek sludinātai Viņa Vārdā pa visu pasauli, sākot ar Jeruzalemi.” Aleluja! Slava! Te nu tas ir.
Ko Golgāta nozīmē tev? Ko tā diena izdarīja ar tevi? Vai tā iebāza tevī kaut kādu teoloģiju? Vai tā padarīja tevi par uzpūtīgu tipu? Vai arī padarīja tevi par kristieti, pašaizliedzīgu, aleluja!
Grēks ir atlaists! “Lielākus darbus par šiem jūs darīsiet.” Jūs saprotat, kas ir tie “jūs”, vai ne? “Lielākus darbus par šiem,” atlaist grēkus Jēzus Kristus Vārdā.
E-136 How many of you preachers this morning, how many of you listening to my word on magnetic tape, are willing to go to Calvary this morning and look what God did there for you, and forsake your denominational creeds, and preach the Gospel? Hallelujah. It's in your lap now. What are you going to do with it? Why? Repentance and remission of sins must be preached in His Name to all the world beginning at Jerusalem. Hallelujah, there you are.
What does Calvary mean to you? What'd that day do to you? Did it stuff you out with some theology? Did it make you a stuffed shirt, or did it make you a Christian, sold out (Hallelujah.), sins remitted? Greater works than this shall you do. You see where the ye's are, don't you? Greater works than this, remitting sins in the Name of Jesus Christ. But through creeds, and denominations, and so forth, it's bound you down to a place you're still serving the world.
E-140 Taču caur ticības mācībām un konfesijām, un pārējo, jūs esat tik ļoti sasaistīti, ka joprojām kalpojat pasaulei. Parādiet man kādu vīrieti, parādiet man kādu sievieti, kas var atnākt uz Golgātu un tad mēģināt tēlot no sevis kādu svarīgu personu, ja kāds kaut ko pasaka. Pasakiet man, kā var paskatīties uz Golgātu pareizā gaismā, to dienu uz Golgātas...kā var pārdzīvot savu dienu uz Golgātas, bet pēc tam lepni izsliet degunu? Kā pēc tās var pēc kļūt par kaut kādas organizācijas marioneti un sludināt cilvēciskas mācības? Kāpēc tas nepadara tevi pazemīgu Dieva Vārda priekšā? Ja tu kaut reizi tur pabūsi, tu aiziesi no turienes pazemīgs. Kā gan tev sagribēsies kļūt par kādu svarīgu personu savā organizācijā, ar spalvu cepurē, ja Jēzus Kristus, Dieva Dēls, tik ļoti pazemojās, ka Viņa ķermenis bija sakapāts, seja apspļaudīta, tika apkaunots un likts negodā. Un Viņam norāva drēbes un pasaules priekšā sita krustā Viņu, kurš “par kaunu nebēdāja.” Kā gan tu vari atnākt uz Golgātu un aiziet pavisam ne tāds, kāds bija Viņš, likts negodā, apkaunots?
“Ak,” tu sacīsi, “viņi mani taču izmetīs ārā.” Lai met.
Piedzīvojiet savu dienu Golgātā, un Dievs rīkosies ar jums Savā veidā. Ļaujiet man to nocitēt vēlreiz. Piedzīvojiet savu dienu Golgātā, un Dievs rīkosies ar jums Savā veidā.
Lūgsim.
E-140 Tell me any man, tell me, any women can come to Calvary, and try to be a big somebody because somebody said something. Tell me where you can look in the face of Calvary in its right light, that day in Calvary...
How can you have your day on Calvary and come out a stuffed shirt? How can you come out a puppet for some organization and preach some man-made doctrine? Why don't it humble you to the Word of God? If you ever go there, you'll come out humble. How can you want to be some big something in your organization with a feather in your hat, when Jesus Christ the Son of God humbled Himself to a hacked-up body to a spitted face, until shame and disgrace, and they stripped His clothes off, and crucified Him before the world, despising the shame? How can you go to Calvary and come away anything different than what He was: a disgrace, a shame?
Oh, you say, "They'll kick me out." Let them kick. Have your day at Calvary. God will have His way with you. Let me quote that again. Have your day at Calvary; God will have His way with you. Let us pray.
E-142 Kungs, ak, Dievs, aizved mūs visus uz Golgātu tagad. Ļauj mums atbrīvoties no mūsu “es”, Kungs, no bailēm cilvēku priekšā, no bailēm no tā, ko pateikts kāds cits. Jo visa pasaule taču smējās par Viņu, uzjautrinājās par Viņu. Taču Viņš bija paklausīgs līdz nāvei, Viņš bija paklausīgs līdz kaunam, Viņš bija paklausīgs, pat valsts vadītāju priekšā.
Un mēs saprotam, ka tad, kad sātans satrieca šo zemi, viņš kļuva par pārvaldnieku un valdnieku uz šīs zemes. Viņš apliecināja to mūsu Kunga priekšā un sacīja: “Šīs valstības pieder man. Es daru ar tām, ko vien gribu.” Un mēs saprotam, ka kopš tā laika līdz pat šai dienai šī pasaule ir zem lāsta; to pārvalda tas, kas to nolādēja.
Bet Dievs, ak, Dievs, mēs kalpojam Valstībai, kas nav nolādēta.
Tēvs Dievs, cik apbrīnojami ir tas, ka Tu esi izdarījis varenus darbus mūsdienu kino pasaulē, ļaujot, lai tiek uztaisītas tādas varenas filmas kā “Desmit baušļi” un pārējās, lai parādītu cilvēkiem, kuri pat tuvumā baznīcai nenāktu, lai parādītu viņiem, kas tas ir. Dieva ceļš ir ceļš, kuru šī pasaule noraida, jo mēs esam kā... Mēs dodamies uz Krieviju zem komunisma.
Mēs esam šajā pasaulē, bet mēs neesam no šīs pasaules. Mēs esam bijuši Golgātā. Mēs esam situši sevi krustā Dieva Valstībai, lai būtu par vienu no Viņējiem. Lai ko arī neteiktu šī pasaule, bet mēs ejam kopā ar tiem dažiem nicinātajiem, kas pieder Dievam. Mēs dodamies uz augšāmcelšanos, un mēs ticam, ka tas būs jau ļoti drīz, Kungs, kad mēs tiksim augšāmcelti tajā Valstībā, kura pārņems šo pasauli; kā to paredzēja Daniēls, ka Viņš sadauzīja visu pasauli smalkās pelavās un vējš aizpūta to no vasaras kuļamā klona. Bet tas kalns...tas akmens izauga par lielu kalnu, kas apklāja zemi. Tas Akmens atnāks. Ak, Dievs, mēs gribam būt daļa no tā. Ļauj mums noliegt sevi, katru dienu ņemt savu krustu, dzīvot Kristum, dzīvot citiem. Dāvā to, Kungs.
E-142 Lord, O God, take us all up to Calvary just now. Let us get away from self, Lord, the fear of man, the fear of what somebody else is going to say. Why, the whole world laughed at Him, made fun of Him. But He was obedient to death; He was obedient to disgrace. He was obedient even under the federal government. We realize that when Satan smote this earth, he became the ruler and authority in this earth. He witnessed the same before our Lord and said, "These kingdoms are mine. I'll do with them what I will." And we realize that from that day to this, this world, under the curse, has been ruled by the one that cursed it. But God, O God, we serve a Kingdom that's uncursed.
Father God, how marvelous it is that You've done some great things in the--in the picture world today, letting these great pictures like "Ten Commandments," and so forth, come out, to let men and women see, that wouldn't even darken a church door, but let them see what it is. God's way is a rejected way by the world, because we're like we going to Russia under Communism...
We are in this world, but we're not of this world. We have went to Calvary. We've crucified ourselves, with the Kingdom of God, to be one of His. No matter what the world says, we take the way with the Lord's despised few. We go on to the resurrection, and we believe that that's soon at hand, Lord, to when we will be resurrected into a Kingdom that will take over this world as Daniel foresaw it, and it broke all the world up into little chaff, and the wind blew it off of the summer threshing floors. But the Mountain, the Stone, growed into a great Mountain that covered the earth. That Stone shall come. O God, we want to be a part of it. Let us deny ourselves, take up our cross daily, and live for Christ, live for others. Grant it, Lord.
E-146 Ja šorīt šeit atrodas kāds, kas nepazīst Viņu kā Glābēju, un gribētu, lai viņu piemin noslēdzošajā lūgšanā, un gribētu, lai šodien ir tava diena Golgātā, tad paceliet, lūdzu, savas rokas un sakiet: “Palūdz par mani, brāli Branham. Es gribu iepazīt Viņu kā savu Glābēju.” Lai Dievs tevi svētī, jaunekli. Vai vēl kāds? Lai Dievs tevi svētī, mans brāli, tur aizmugurē.
Varbūt šeit būs vēl kāds? Sakiet: “Es gribu Viņu iepazīt. Es gribu, lai šī ir mana diena Golgātā. Man viss ir apnicis. Kāda jēga no manas bezrūpīgās dzīves, ja manai piedzimšanai ir mērķis? Es esmu piedzimis, piedzimis, lai būtu Dieva dēls, bet es šeit vēl turos pie kaut kādām pasaulīgām lietām. Dievs, ļauj man šodien būt krustā sistam. Ļauj man šodien sist krustā sevi un savas idejas, lai dzīvotu ar Kristu un dzīvotu citiem. Lai ko arī viņi ar mani darītu, pat ja mani izsmies un vajās, un visādi mani aprunās, un tā tālāk, ļauj man vienkārši soļot uz priekšu pazemībā un būt rāmam kā jēram, kāds bija Viņš. Un Viņš ir apsolījis, ka viendien Viņš mani augšāmcels, tai pēdējā Dienā. Es gaidu to Dienu.” Varbūt vēl kāds pacels roku? Lai Dievs svētī jūs tur beigās un arī jūs. Labi. Vai vēl kāds vienkārši... Lai Dievs jūs svētī. Lai Dievs jūs svētī. Vai vēl kāds, pirms mēs lūgsim?
E-146 If there be some here this morning that doesn't know Him as Saviour and would like to be remembered in the closing prayer, and would like for this to be your day at Calvary, would you raise your hands, and say, "Pray for me, Brother Branham. I want to know Him as my Saviour." God bless you, young fellow. Someone else? God bless you, my brother, back there. Would there be someone else say, "I want to know Him. I want this to be a day at Calvary for me. I'm sick and tired. What's the use of me trifling around here with the very thing that I was born to do? I was born, born to be a son of God, and here I am holding on to the things of the world. God, let me be crucified today. Let me crucify today myself and my ideas, that I might live with Christ and live for others. No matter what they do to me, if they make fun of me, and persecute me, and say all evil against me, and things, let me just humbly walk along, meek like a lamb, like He did. Someday He's promised to raise me up again at the last days. I'm looking for that day."
Would there be some more hands go up? God bless you back there, and you. All right, some more, just would... God bless you, God bless you. Some more that before we pray...
E-148 Mūsu Debesu Tēvs, kad Pēteris sludināja Vasarsvētku dienā, bija pateikts: “Visi, kas noticēja, tika pievienoti Draudzei.” Viņi patiešām ticēja no visas sirds. Tie cilvēki, kuri tikko kā pacēla savu roku, es ticu, ka viņi ir noticējuši no visas sirds. Un, ja viņi ir noticējuši, tad šeit gaida baseins ar ūdeni. Ja viņi grib, lai viņu grēki tiek piedoti, šeit ir tie, kas var kristīt viņus šajā Vārdā un tai vienīgajā Vārdā, kas ir dots cilvēkiem zem Debesīm, kurā mēs varam glābties.
Jo, kā pirms dažām minūtēm es nocitēju Rakstu vietu: “Grēku nožēlai un piedošanai ir jātiek sludinātai Viņa Vārdā pa visu pasauli, sākot no Jeruzalemes.” Bet Jeruzalemē, kad tika sludināta atgriešanās un grēku piedošana, apustulis runāja viņiem par Rakstiem un pateica, ka, pirmkārt, viņiem ir jāatgriežas no grēkiem, bet pēc tam jākristās Jēzus Kristus Vārdā. Tāds bija sludinātāja uzdevums. Viņiem ir jāatgriežas no grēkiem, bet viņam ir jākrista viņus viņu grēku piedošanai: “Kam piedosiet grēkus, tiem tie būs piedoti; kam atstāsiet grēkus, tiem tie paliks.”
E-148 Our heavenly Father, it was said when Peter preached on the day of Pentecost, "As many as believed was added unto the church." They truly believe with all their hearts, these people that just raised their hand. I believe that they have believed with all their hearts. And if they have, there's a pool of water waiting here. They want those sins forgiven; there's somebody here that can baptize them in that Name, and the only Name that there is under heaven given among men, that we must be saved. For as I quoted the Scripture a few moments ago, that repentance and remission of sin must be preached in His Name to all the world, beginning at Jerusalem... And at Jerusalem, when repentance and remission of sin was preached, the apostle told them of the Scriptures and said they must repent first and then be baptized in the Name of Jesus Christ. That was the preacher's business to do. For them to repent, and him to baptize them for the remission of their sins, "Whosoever sins you remit, to them they are remitted. Whosoever sins you retain, to them they are retained."
E-150 Tēvs, kā gan pasaule varēja nonākt tādā ārprātīgā stāvoklī, kādā tā ir šobrīd? Kāpēc gan neticēt šim vienkāršajam Evaņģēlijam? Bet viņi pat ievieš visādus tā aizvietotājus: viltus vārdus, viltus kristību, viltus kristību ar Svēto Garu, rokasspiedienu kalpotājiem, Tēva, Dēla, Svētā Gara titulu lietošanu, kaut nekā tāda Rakstos nav; tas ir katoļu izveidots dokuments, nevis kristīga mācība, nekā tāda Bībelē nav. Grēku piedošana nevar notikt caur tituliem, bet tikai caur Jēzus Kristus Vārdu.
Lūk, Tēvs, mēs zinām, ka tas ir ļoti nepopulāri. Tavi ceļi vienmēr ir bijuši tādi. Tomēr, lai šajā rītā vīrieši un sievietes piedzīvo to dienu, to dienu uz Golgātas, kur Jēzus, vērā neņemdams to dienu, to apkaunojumu (tikt izģērbtam, sacirstam gabalos, visas pasaules un draudzes apspļaudītam un izsmietam, to izdarīja tie cilvēki, kuriem būtu bijis Viņš jāmīl), tomēr neskatoties uz to visu, Viņš neatvēra Savu muti, aizgāja un nomira par tiem cilvēkiem, kuri uzjautrinājās par Viņu.
E-150 Father, how did the world ever get off on a tantrum like they have? Why not believe the simple Gospel? And they even bring in for that to substitute false names, false baptisms, false Holy Spirit baptisms, shaking hands with ministers, using the titles of Father, Son, Holy Ghost which is never in the Scriptures, a document made by Roman men, not a Christian teaching nowhere in the Bible. Remission of sins cannot be remitted through titles, but through the Name of Jesus Christ.
Now, Father, we know it's very unpopular. Your ways has always been that way; but let men and women this morning come to that day, that day at Calvary, where Jesus despising that day, that shame to be stripped off, to be hacked to pieces, to be spit on, and made fun of by the whole world, by the church, by the people who should've loved Him; and yet in all of that, He opened not His mouth and went and died for those people that were making fun of Him.
E-152 Dievs, aizved mūs uz Golgātu šajā rītā. Un, ja cilvēki sacīs, ka mēs esam jukuši, sacīs, ka mēs nepareizi saprotam Rakstus, lai ko arī viņi neteiktu, Dievs, stāvēdami Dieva Klātbūtnē, viņi nespēs apgalvot, ka tā nav taisnība. Savus grēkus viņi ar Bībeli nekādi neapklās, jo Bībele atklāj viņu grēkus, viņu neticību, viņu vēlmi būt populāriem, rīkoties, kā rīkojas visi apkārtējie. Lai viņi atnāk uz Golgātu šajā rītā.
“Un, sākot ar Jeruzalemi, Viņa Vārdā ir jāsludina visām tautām atgriešanās un grēku piedošana, iesākot ar Jeruzalemi.”
Lai viņi sper to pašu soli uz krustā sišanu, lai viņus sakapātu, apspļaudītu, izsmietu un apsaukātu tā, kā vien var apsaukāt – kā reliģiskus atkritējus, baznīcu šķēlējus; lai kā arī viņiem gribētos apsaukāt.
Kungs, dāvā mums šodien būt starp tiem dažiem nicinātajiem, kuri pieder Tam Kungam. Ļauj mums staigāt tā, kā staigāja apustuļi – nenogriežoties ne pa labi, ne pa kreisi, un ar sirds labestību kalpot Dievam. Dāvā to, Tēvs.
E-152 God, take us to Calvary this morning, and if they say we're crazy, they say we got the Scriptures wrong, whatever they want to say, God, they cannot stand in the Presence of God and say it's wrong.
They cannot cover their sins by the Bible. The Bible uncovers their sins, their unbelief to be popular to do like the rest of the crowd. Let them come to Calvary this morning and begin at Jerusalem, that repentance and remission of sins must be preached in His Name to all nations beginning at Jerusalem. Let them take that same crucified step to be hacked, and spit upon, and made fun of, and called everything that can be called in the line of religious renegades, tearer-up of churches, all they want to call.
May we, Lord, this morning take our way with the Lord's despised few. May we walk like the apostles did, neither turning right or left, and from the goodness of our hearts serve God. Grant it, Father.
Now, heal the sick and the afflicted that's coming into the prayer line. May these who raise their hands, in their hearts repent right now. May they who have stood back so long, quickly move to the water and have their sins remitted upon the Name of the sacrifice, Jesus Christ the Son of God. Amen.
E-154 Tagad dziedini slimos un nomocītos, kuri nostāsies lūgšanu rindā. Dāvā tiem, kas ir pacēluši rokas, tieši tagad savā sirdī atgriezties no grēkiem. Dāvā tiem, kuri tik ilgi ir to atlikuši, cik vien ātri iespējams doties pie ūdens, lai viņu grēki tiktu piedoti, pamatojoties uz tā Upura, Jēzus Kristus, Dieva Dēla Vārdu. Āmen.
Tur uz krusta, kur mans Glābējs mira,
Tur pēc brīvības no grēka brēcu es;
Tur manai sirdij tās Asinis pieskārās;
Slava Viņa...
Slava Viņa Vārdam!
Ak, slava Viņa Vārdam!
Ak, tur manai sirdij tās Asinis pieskārās;
Slava Viņa Vārdam!
Tik brīnumaini no grēka esmu izglābts es (kā?),
Jēzus tik saldi iekšā mājo,
Tur pie krusta, kur Viņš... (Būt vienam no Viņējiem);
Ak, slava Viņa Vārdam!
Slava Viņa Vārdam!
Slava Viņa Vārdam! (Dārgajam Vārdam.)
Ak, tur...sirdij tās Asinis pieskārās;
Slava Viņa...
E-155 Vai tad tas kaut ko ar jums nedara? Tas vienkārši izberž tīru, ieliek jūsos cerību, Dzīvību, mūžīgo Dzīvību.
E-156 Ko nozīmē “būt līdz ar Kristu krustā sistam”? Dzīvot priekš citiem. Bet kas ir tie citi? Tie, kuri tevi ienīst; tie, kuriem tu nepatīc; tie, kas par tevi uzjautrinās: dzīvojiet viņiem, esiet kopā ar viņiem, mīliet viņus; “lūdziet par tiem, kas dara jums pāri, kas visvisādi netaisni aprunā jūs Mana Vārda dēļ. Viņi vajāja praviešus, kuri bija pirms jums.”
E-157 Es nodomāju, ka šī rīta vēstījums varbūt palīdzēs draudzei, lai jūs saprastu, ka mums ir vajadzīga Golgāta, mums ir vajadzīga krustā sišana.
E-158 Un tā, kāpēc tas viss notiek? Par to visu ir samaksāts. Tā māsa invalīdu ratiņos, tie cilvēki, kuri šeit ir slimi un nomocīti – par visu ir samaksāts; jums ir jāizdara tikai viena lieta – jānotic tam, ka tas pieder jums, pieņemiet to tieši tādā veidā, un jūs būsiet dziedināti.
E-159 Atcerieties. Nu, kas tas ir? Jūs varat iet un sludināt Evaņģēliju pa visu pasauli, dziedināt slimos un piešķirt mūžīgo Dzīvību.
Cik gan tie būtu “lielāki”; lūk, šeit guļ vīrietis ar audzēju, ar vēzi, lai kas tas nebūtu. (Mēs tik daudzas reizes esam redzējuši, kā Viņš piešķir Savas svētības un dziedina vīriešus, dziedina sievietes; tūkstoš reiz desmit tūkstoši neapstrīdamu gadījumu pa visu pasauli, saprotiet, uzcēla viņus no saliekamajām gultām, no nestuvēm. No cilvēkiem, kurus bija saēdis vēzis, bija palikusi tikai ēna, bet šodien tie ir pilnīgi veseli cilvēki.) “Tos darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet, un lielākus par šiem darīsiet.” Pareizi būs “vairāk par šiem”, skaita ziņā.
Kā tas ir? Es paildzināju par dažām dienām viņiem dzīvi caur Jēzus Vārdu, bet: “Jūs darīsiet lielākus par šiem – jūs piešķirsiet viņiem mūžīgo Dzīvību caur Manu Vārdu.” Ak!
E-160 Kāpēc jūs kaunaties no šī dārgā Vārda? Kāpēc cilvēki kaunas no tā un atkāpjas no tā? Tas ir velns. Protams.
E-161 “Atgriešanās un grēku piedošanai jātiek sludinātai Viņa Vārdā visai pasaulei, iesākot no Jeruzalemes.” Lūk, kur sākumā sāka skanēt Vēstījums. Vai pareizi? “Atgriešanās un grēku piedošanai ir jātiek sludinātai Viņa Vārdā, iesākot no Jeruzalemes.”
E-162 Un tā, iesākumā, izdarīsim tā, kā darīja Viņš: lūgsim, lai dziedinātu slimos.
E-163 Otrkārt, mums ir tā lielā dāvana. Ūdens šeit jau ir sagatavots ikvienam, kurš grib kristīties. Šeit ir drēbes sievietēm, šeit ir drēbes vīriešiem, tās ir sagatavotas, lai jūs saņemtu grēku piedošanu, jo, atcerieties, grēki jums var tikt piedoti tikai saskaņā ar Bībeles mācību: “Jo nav neviens cits Vārds zem Debesīm dots, kurā jums lemta pestīšana.”
E-164 Pāvils satika dažus, kuri jau bija kristīti. Un tie gavilēja, viņiem bija uzvara. Viņš pajautāja: “Kādā kristībā jūs esat kristīti?”
Tie atbildēja: “Jāņa.”
Viņš sacīja: “Jānis kristīja grēku nožēlai.” Lūk, saprotiet: grēku nožēlai un nevis grēku piedošanai. Cik daudzi to saprot? Nevis grēku piedošanai. Viņi bija kristīti, protams, bet grēku nožēlai. Viņi bija atgriezušies no grēkiem: “Tieši tā, es esmu atgriezies no grēkiem, ticēdams, ka Viņš nāk.” Viņi bija kristīti grēku nožēlai, citiem vārdiem, “ticot Kungam Jēzum Kristum”.
E-165 Taču, kad viņi izdzirdēja šo (ka tas Upuris jau atnāca), viņi kristījās no jauna Jēzus Kristus Vārdā. Un tad viņiem tika piešķirts Svētais Gars, kad viņš uzlika tiem rokas, un viņi sāka runāt mēlēs un pravietot.
E-166 Nu, kā gan jūs izmainīsiet šos Rakstus? Parādiet ar pirkstu kaut vienu vietu Bībelē, kur kāds kādreiz būtu saņēmis savu grēku piedošanu Jaunajā Derībā un kristījies kaut kā citādāk, nevis Jēzus Kristus Vārdā.
E-167 Parādiet man kaut vienu vietu Bībelē, kur kāds būtu kristīts Tēva, Dēla, Svētā Gara vārdā. Vai arī uzlieciet man uz galda vēstures datus, draudzes vēsturi, kas parādītu, ka kāds būtu kristījies Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā pirmajos trīssimt ar kaut ko gados pēc pēdējā apustuļa nāves, kad tika organizēta katoļu baznīca.
E-168 Lūk, man kabinetā ir “Pirms-Nikejas tēvi” un...visu vēsturnieku darbi, un viss pārējais, vissenākie vēsturiskie, reliģiskie dati pasaulē, vienīgie neapstrīdamie pierādījumi, kādi mums ir.
E-169 Palasiet “Mūsu svētdienas viesis” vai katoļu baznīcas katķismu, un paskatieties, ko viņi saka: “Daži protestanti varbūt tiks izglābti, jo viņi tomēr noliecas katoliskās mācības priekšā. Jo viņu Bībelē ir teikts kristīt Jēzus Kristus Vārdā, bet mēs esam atņēmuši svarīgumu 'Jēzus Vārdam' un piešķīruši to tituliem 'Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam', un viņi tam piekrīt.”
Nu, parādiet man Rakstus, kas to noliegtu.
E-170 Un te nu tas ir. Un tomēr pasaule noliecas tā priekšā. Kāpēc? Viņi vēl nav pabijuši Golgātā. Tieši tā. Viņi vēl nav redzējuši...
E-171 Viņi smiesies par jums un apsaukās jūs...viņi pat nosauks jūs par “sektantiem”, “jēziešiem” un visvisādos fanātiskos vārdos, kā vien varēs. Kāda nozīme, kā viņi jūs apsaukā? Vai tad viņiem... Vai Viņam bija svarīgi, kā viņi apsaukāja Viņu? Viņš tika sists krustā. Viņš dzīvoja Dievam un tikai Dievam. Un, ja tas Gars, kas atradās Viņā, atrodas tevī, tad viņš mudinās tevi darīt to pašu, nesot Viņa Vārdu. “Lai ko jūs darītu,” ir teikts Bībelē, “ar vārdiem vai darbiem, visu dariet Jēzus Vārdā, Dievam godu dodami.”
E-172 No kurienes jūs esat ņēmuši to pagānisko trīsvienības mācību? No katķisma, nevis no Bībeles. Visos Rakstos, sākot no Pirmās Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai, vārds “trīsvienība” nemaz nav pieminēts. Nekā tamlīdzīga nav. Nekāda trīsvienīga dieva vispār nav. Viņš ir Dievs, vienīgais Dievs, viens Dievs! Viņš vienmēr ir bijis viens Dievs! Viņam bija trīs kalpošanas: reiz Mozus laikā Viņš bija kā Tēvs; reiz miesā Viņš bija kā Dēls, Jēzus; bet šobrīd Viņš ir kā Svētais Gars. Taču tas ir viens Dievs, viens Dievs, nevis ar trīs vārdiem; trīs kalpošanas, trīs tituli vienā Vārdā: Jēzus Kristus.
E-173 Jebkas citādāks ir pagānisms, un es lūdzu, lai kāds parāda, ja tas tā nav. Pareizi. Es runāju to daudzus gadus pēc kārtas, bet vēl neviens nav to uzdrīkstējies, saprotiet, jo tā tas nevar būt. Man ir...lūk, pirmkārt, ir Bībele, un ir arī seni vēsturiski dati kā pierādījums tam, ka tas ir pilnīgi pareizi. Bet kāpēc velns vienkārši...? Es... Nu, Bībelē ir teikts, ka viņi tādi būs: “Kā gan viņi var atnākt, ja Es viņus nepievilkšu?” Ko gan vēl es varu pateikt? Tā sacīja Jēzus, tāpēc...
E-174 Es nesaku to, lai... Ja es to pateiktu un tādā veidā sludinātu svētrunu, tad es būtu viszemākais liekulis jūsu vidū. Tā tas ir. Es saku to, jo tā ir Patiesība, un tā ir Dzīvība. “Visi, kas Kristus Vārdā ir kristījušies, ir Kristū tērpušies.” Viņiem ir Dzīvība caur Viņa Vārdu.
E-175 Mēs lūdzam Viņa Vārdā, prasām Viņa Vārdā, sludinām Viņa Vārdā, kristām Viņa Vārdā, dzīvojam Viņa Vārdā, mirstam Viņa Vārdā, ejam uz Debesīm Viņa Vārdā, augšāmceļamies Viņa Vārdā. “Visa ģimene Debesīs ir nosaukta Jēzus Vārdā.” Tā saka Bībele: “Visa ģimene uz zemes ir nosaukta 'Jēzus'.” Viņš sacīja: “Es atnācu Mana...”
Jūs sacīsiet: “Nu, tas ir Tēva Vārds.”
Tēvs, tas taču nav vārds, tas ir tituls. Viņš sacīja: “Es atnācu Mana Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņēmāt.” Nu, kādā Vārdā Viņš atnāca? Hm-hm. Protams. “...un jūs Mani nepieņēmāt.”
E-176 Te nu tas ir. Tas ir vienkārši...jā, tas ir apslēpts no gudro un prātnieku acīm. Protams, ka tā, hm-hm.
E-177 Un tur Atklāsmes grāmatā, kā mēs nesen mācījām, tur ir vecā draudze prostitūta, kas ir pirmā organizācija; bet pēc tam viņai bija meitu bariņš, kuras viņai piedzima. Viņas dara to pašu, tas pats ieradums. Galu galā viņa beidz Bābelē tādā pat veidā ar Romas baznīcu un dažādu valstu draudžu konfederāciju; un tur nu viņa ir, visi kopā vienā laivā.
E-178 Taču Dieva Draudze, aleluja, ir izsaukta Draudze, atdalīta! Kā tā Draudze ir uzcelta? Kā jūs to zināsiet? Kā jūs vispār uzzināsiet, ka tā ir Patiesība? Kad Dievs jums to atvērs. Kā Ābels zināja, ka tam ir jābūt jēram, nevis āboliem? Tas bija viņam atklāts: “Ticībā Ābels pienesa Dievam labāku upuri.”
E-179 Kāpdams lejup no Pārveidošanas kalna, Jēzus sacīja: “Par ko cilvēki Mani uzskata?”
Kāds sacīja: “par Ēliju, Mozu” un tā tālāk.
Viņš sacīja: “Bet Es jums jautāju: 'Par ko Mani uzskatāt jūs?'”
Pēteris atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.”
E-180 Viņš sacīja: “Tu neiemācījies to...” Citiem vārdiem sakot (es nesaku to, lai paaugstinātos, bet lai izteiktu domu): “Tu neiemācījies to kaut kādā garīgajā seminārā; tev to neiemācīja kāds cilvēks, bet Mans Tēvs, kas ir Debesīs, ir atvēris to tev, ka ES ESMU (Nevis Tēvs, Dēls un Svētais Gars, bet Es esmu Jēzus Kristus). Un uz šīs klints...” (Uz kādas klints? Uz tās pašas, pie kuras pienāca Ābels, uz tās pašas klints.) “...uz šīs klints,” uz garīgi atklātās Dieva Patiesības, “Es uzcelšu Savu Draudzi, un elles vārti nekad nespēs to uzvarēt.” Tā tas ir. Viņi mēģina, bet viņi nekad neuzvarēs. Saprotat?
E-181 Tāpēc vienkārši aizejiet uz Golgātu, tieciet sisti krustā, atgriezieties un ejiet kopā ar tiem dažiem nicinātajiem, kas pieder Tam Kungam, soļojiet uz priekšu.
E-182 Un tā, Kungs, mēs visu atdodam Tev. Es nezinu, kas tieši ir šeit šajā grupā. Man nav nekādas jausmas par to, Kungs, ja vien Tu neatklāsi to. Un tagad, Tēvs Dievs, es neprasu, lai Tu to izdari. Es vienkārši esmu ielicis to cilvēku rokās. Te nu viņi ir. Lai šorīt tā ir īsta Golgāta; lai notiek īstena savas gribas un savu vēlmju, un lielo dzīves plānu krustā sišana.
E-183 Lai cilvēki pazemojas un vēlas iet kopā ar tiem dažiem nicinātajiem, kas pieder Tam Kungam. Lai viņi staigā pazemībā. Lai viņi piedzimst šajā Valstībā, šajā varenajā Dieva Valstībā, tas ir, garīgajā ķermenī, Kristus debešķīgajā ķermenī uz zemes: “Ar vienu Garu mēs visi esam kristīti vienā Ķermenī.”
E-184 Dāvā to, Kungs. Varbūt viņi ir melnādaini, balti, dzelteni, brūni, lai kādi viņi nebūtu, vīrieši vai sievietes, vergi vai brīvie – mēs visi esam veidoti, lai dzertu no viena un tā paša Gara.
E-185 Dāvā to, Tēvs, un lai tas notiek ar...starp daudziem šajā rītā, lai viņi saprastu; atver viņu saprašanu. Tad tā viņiem būs kā jauna diena: atspīdēs saule un izklīdīs cilvēku izdomāto teoloģiju blāvā gaisma, un viņu taku izgaismos Dieva Gaisma, un pārraus to priekškaru, kurš aizklāj to brīnišķo Gaismu. Un tad viņi varēs iet pa svētuma lielceļu, dzīvodami citiem, kā darīja Kristus.
E-186 Lūk, mēs taisām lūgšanu rindu, un es lūdzu, lai Tu svaidi Savus kalpus šajā rītā, mūs visus, kad mēs lūgsim viens par otru. Un dāvā šodien, lai katrs slimais cilvēks, kas ies cauri šai lūgšanu rindai, tiktu dziedināts. Lai viņi dodas atpakaļ kā tā šķielējošā meitenīte un tas puisītis, un tā kundze gados, un brālis Raits, un daudzi no tiem, kuri gāja cauri, Kungs, ar vainām un slimībām, ar to, ko ārsti nespēja izārstēt; un te nu viņi ir šodien... (ir pagājusi tikai aptuveni nedēļa)... un te nu viņi ir šodien, veseli.
E-187 Dievs, lai cilvēki nāk ar tādu pat ticību un zinātu, ka viņi iet uz Golgātu, lai tiktu sisti krustā savai domāšanai un savai saprašanai, ka viņi “nevar tikt dziedināti”. Lai tas spēks, kas uzcēla Jēzu no kapa, dāvā viņiem dzīvību, varenu ticības dzīvi.
E-188 Bet pēc tam, uzreiz pēc tā, lai daudzi atnāk uz baseinu, lai kristītos. Mēs lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen.
E-189 Un tā, mums ir tikai kādas divdesmit minūtes, lai novadītu lūgšanu rindu un kristīšanu. Mums nav lūgšanu kartiņu. Mēs esam pārtraukuši to darīt, bet mēs centīsimies izmantot tās, kad man būs lielākas sanāksmes, kad nu mēs tās sāksim. Es esmu pateicis jums visiem, tas ir izstāstīts, tas ir uz lentas, un, lai kur arī es dotos, tās lentes tiks laicīgi izsūtītas.
E-190 Zīme tikai norāda uz svētību. Lūk, kāda bija galvenā doma: “Ja tu lūgsies par slimajiem, pārliecināsi cilvēkus tev noticēt...”
Es sacīju: “Viņi man nenoticēs.”
Viņš sacīja: “Tev tiks dotas šīs zīmes, un tāpēc viņi noticēs.” Tās zīmes ir darbojušās atkal un atkal, jau desmit gadus pa visu pasauli, un nekad nav bijusi kļūda. Tur nav bijis vispār nekādas kļūdas. Cik daudzi zina, ka tā ir taisnība? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.]
E-191 Nu, ja jūs varat noticēt tai zīmei, tad ticiet arī šim Vēstījumam. Pareizi. Tas to parāda. Vai tad Dievs ieliktu manī Vēstījumu (un pieļautu, ka Tas ir tik nekļūdīgs, bet...), ja es runātu jums kaut ko melīgu? Dievs neļautu man to izdarīt. Nē, nē. Ne par ko. Es saku jums Patiesību.
E-192 Un tā, visi tie, kuriem ir vajadzīga aizlūgšana, piemēram, šajā rindā, pārejiet, lūdzu, uz to pusi, nostājieties labajā pusē. Un tādā veidā cilvēki varēs tikt garām, kad mēs lūgsimies. Tad mēs izsauksim... Puiši, vietu ierādītāji un pārējie, skatīsies; un, kad viņi ies tai cauri, tad tie, kas ir no šīs puses, mēs atvedīsim no tā gala un izvedīsim viņus tam cauri, lai palūgtu par visiem.
E-193 [Kāds runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Ak, nē, nē, es, nē. Nu, jebkurā laikā, kad gribēsiet, nav svarīgi. Varat viņu atvest, vai arī jūs...es varu... Atvediet viņu uz turieni tagad vai nedaudz vēlāk, kad vien viņa sagribēs, nav svarīgi.
E-194 Un tā, būsim cik vien varam klusi šajās dažās turpmākajās minūtēs. Es gribu, lai jūs visi tagad aizdomājieties. Kas...kas gan ir pateikts Bībelē? “Ticības lūgšana izglābs slimo.” Cik daudzi no jums zina, ka tā tas ir? Cik daudzi zina, ka Bībelē ir pateikts: “Šīs zīmes ies līdzi ticīgajiem. Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet”? Bet kādi bija tie darbi? Viņš sacīja: “Es varu, ja vien jūs ticat, ka Es esmu spējīgs to izdarīt.” Vai pareizi?
Kāds bija mans jautājums? “Viņi man neticēs.” Viņš sacīja: “Šīs zīmes liks viņiem noticēt.”
E-195 Un tā, ja jūs ticat, tad esiet gatavi. Ir pienākusi jūsu atbrīvošanas stunda – tieši tāpat kā no grēka, tas ir tas pats apsolījums, kuru ir devis tas pats Dievs.
E-196 Lūk, šeit mums ir viena slima sieviete no Ņuolbani, kurai ir problēmas ar vēderu. Sākumā mēs palūgsim par viņu, lai viņa varētu...varētu apsēsties. Un tā, tagad klusām, ikviens. Es gribu, lai brāļi man šeit palīdz. Un tagad uz brīdi nolieksim mūsu galvas lūgšanā.
E-197 Debesu Tēvs, tas bija Tavs Vārds. Es neesmu atbildīgs par darbībām, kas notiks pēc runātā, bet es esmu atbildīgs par to, lai to sludinātu. Un es to saprotu, un arī zinu, ka es esmu jau pusmūžā un viendien man būs jāsatiekas ar Tevi. Es esmu sludinājis Patiesību no visas sirds. Tu zini to. Nevis kāda aizsprieduma dēļ; ja tas tā bija, Kungs, tad man ir vajadzīga grēku nožēla.
E-198 Un, Tēvs, es lūdzu, lai Tu palīdzi tagad, kad mēs sāksim lūgšanu par slimajiem; lai tiek saņemta atbilde uz manu lūgšanu, ne tikai uz manu lūgšanu, Kungs, bet arī uz šīs draudzes lūgšanu, kad tie nabaga cilvēki... Kā būtu, ja šeit stāvētu mana sieva? Kā būtu, ja tā būtu viņa, kas sēdētu invalīda krēslā, vai arī mana māsa, mana māte? Ak, Dievs, dziedini šos cilvēkus. Lūdzu, Kungs!
E-199 Paskaties, lūgšanu rindā stāv cilvēki ar slimām sirdīm, ar vēzi, audzējiem, ar visvisādām vainām un slimībām. Daudzi no viņiem atnāk (simtiem iegūst atbrīvošanu uzreiz šai te vietā, Kungs) un viņi to redz, un viņi tam tic, un viņi nostājas lūgšanu rindā, lai pieņemtu savējo. Viņi tagad pienāk pie tā dzīvā Akmens, nevis pie Taviem kalpiem, bet pie Tava Dēla Jēzus, kurš ir Draudzes Vadonis, tā garīgā, noslēpumainā Persona mūsu vidū. Un, kad mēs dosimies, pienesdami Viņa Vārdu (Tu sacīji: “Manā Vārdā viņi izdzīs ļaunos garus.”), es lūdzu, lai Tu atbildi uz mūsu lūgšanām, Jēzus Vārdā. Āmen.
E-200 Tagad visi esiet lūgšanā. Lūk, daļēji tā ir arī jūsu daļa. Tā ir jūsu lūgšana.
Lūk, šī sieviete neapšaubāmi nomirs, ja Kāds viņai nepalīdzēs.
E-201 Cik daudzi no jums zina brāli Stedsklevu, brāli un māsu Stedsklevus? Nesen vakarā man trīs reizes zvanīja no Vācijas, bija nomiris viņu bērniņš. Viņi sacīja: “Brāli Branham, mēs redzējām, kā tu caur Svēto Garu augšāmcel mirušos,” (Viņi paši bija klāt un to redzēja. Saprotat?), “un mēs zinām, ka tu esi Tā Kunga pravietis. Tikai pasaki Vārdu.”
Es atbildēju: “Es nevaru to pateikt, ja tas nav ielikts manā mutē.”
“Atbrauc uz Vāciju.” Es uzreiz piecēlos. Un viņi pazvanīja: “Ir atrasta reaktīvā lidmašīna, kas var atvest tevi uz Vāciju sešās stundās,” armijas lidmašīna, kas būtu atvedusi mani uz Vāciju, lai augšāmceltu to mazuli. Armijas reaktīvā lidmašīna būtu sešās stundās aizvedusi mani no Luisvilas uz Minheni Vācijā.
E-202 Es tur iegāju un nometos ceļos, un es sacīju: “Tēvs, ko lai es saku? Runā caur manām lūpām.” Viņš neatbildēja man. Es aizgāju uz mežu, es sacīju: “Tēvs, ko lai es saku? Ieliec vārdus manā mutē. Citādāk tas lidojums būs velti.” Es atgriezos, Viņš man neatbildēja. Iegāju iekšā. Naktī es lūdzos: “Kungs, ieliec vārdus manā mutē.” Nekādas atbildes.
E-203 Nākamajā rītā piecēlās mana sieva; tikko kā viņa aizgāja, vārds... Es piecēlos, Viņš sacīja: “Neapsauc to. Tā ir Tā Kunga roka.” Jā-jā.
Tad es uzreiz pazvanīju: “Es nevaru atbraukt. Nē, tā ir Tā Kunga roka, man tika aizliegts.” Vai redzat, kāds spēks ir tai apsaukšanai? Dievs taču pateica: “Nedari to, jo tā ir Tā Kunga roka.”
E-204 Reiz Mozum bija pateikts kaut ko nedarīt; viņš tik un tā to izdarīja. Vai atceraties? Tāpēc es...es neaizbraucu.
E-205 Un es varētu jums atnest un parādīt četru atsevišķu cilvēku teikto, par kuriem es lūdzos un apsaucu nāvi, kad ārsti bija paziņojuši, ka viņi ir miruši. Saprotat? Mēs tur stāvam, lai to apsauktu. Un, ja Dievs ir devis tev varu kaut ko tādu darīt, tad labāk esi uzmanīgs ar to, ko tu dari. Saprotat? Labāk esi uzmanīgs. Viņš sacīja: “Ne...”
E-206 Nu, atcerieties, varbūt jums tas nešķiet tik nozīmīgi, bet man tas kaut ko nozīmēja. Saprotat?
“Neapsauc to.” Ļoti patīkama, jauka balss (aptuveni pusseptiņos, manuprāt, pusseptiņos no rīta) sacīja: “Neapsauc to. Tā ir Tā Kunga roka.”
Es sacīju: “Pateicos Tev, Tēvs. Pateicos Tev, Kungs. Es to nedarīšu.”
E-207 Ja Viņš būtu sacījis: “Apsauc to, tas ir pielavījies ienaidnieks,” tad es būtu sacījis: “Braucam!” Un tas būtu izdarīts.
E-208 Kad tur Somijā gulēja tas mirušais puisēns, pilnīgi samalts, viņa ķermenī nebija neviena vesela kauliņa, Tas Kungs sacīja, ka tā bija sātana roka, sacīja: “Apsauc to.”
E-209 Un es sacīju: “Nāve, tu nevari viņu paturēt. Atdod viņu atpakaļ, atlaid viņu!” Viņš uzreiz pielēca kājās vesels, viņa ķermenī vairs nebija neviena lauzta kauliņa. Tas ir Tā Kunga Vārds. Es nevaru izmantot Tā Kunga Vārdu, kamēr Tā Kunga Vārds pie manis neatnāks.
E-210 Taču Rakstos Tā Kunga Vārds ir devis man uzdevumu lūgties par šiem slimajiem cilvēkiem; un dod jums uzdevumu lūgties par viņiem. Un tā: “Ticības lūgšana izglābs slimo.” Lūgsim, nolieciet savas galvas; paskatīsimies, ko Viņš pateiks, kad jūs iesiet cauri.
E-211 Tu esi kristiete, vai ne? Vai tu tici no visas sirds, ka Jēzus darīs tevi veselu? Kaut kāda problēma ar vēderu, esi mocījusies ar to daudzus gadus, māsa. Un tā, tu kļūsi vesela, ja ticēsi.
E-212 Kungs Dievs, šī jaunā sieviete noteikti nomirs, ja Tu viņai nepalīdzēsi. Tagad es lūdzu; skatīdamies uz viņu, es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc viņai būtu jāmirst.
Un es jūtu savā garā, Kungs, ka Tava atļautā griba ir tajā, lai es to apsauktu: Sātan, atlaid viņu! Jēzus Kristus Vārdā, lai viņa kļūst vesela, atnāk uz šo draudzi un dod liecību Dieva slavai. Āmen.
E-213 Kundze, lai cik arī tas nešķistu vienkārši, tu būsi vesela. Vai tu tici tam, brāli?
[Brālis Branhams atkāpjas no mikrofona–Tulk.] Vai tu tici, ka būsi vesels? Tagad ej, sāc ēst, lai ko arī tu...tad tev viss būs kārtībā.
[Kāda māsa runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Tu grasies izdarīt sitienu pa šo pasauli un to paralizēt; tā izdarīja sitienu pa tevi un tevi paralizē. Un tā, Debesu Dievs, kas novērš šo sitienu no pasaules, lai iedotu grēku piedošanu, caur to pašu Vārdu var iedot grēka piedošanu tev, novērst sitienu no tevis un padarīt tevi veselu.
Vai tici, ka Viņš var izdarīt tā, lai sirds sāktu sisties kā nākas? Ja tici, tad būsi vesela. Protams, Viņam tas nav grūti.
E-214 Kungs Jēzu, šī nabaga sieviete ir spiesta palikt šajā krēslā visu atlikušo dzīvi, bet tad tikt paņemta. Taču mēs lūdzam, lai šis sātana spēks tiktu no viņas paņemts prom. Lai viņa dzīvo un staigā, un ir tādā normālā stāvoklī, kādā viņa bija agrāk. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.
E-215 Vai tici? Tas ir pabeigts darbs, tas jau ir izdarīts. Kas par lietu? Bez jebkādām bailēm, bez jebkādām... Paklausies. Tu taču reiz biji dziedināta no vēža. Atlaid vaļā, atdod visu Jēzum.
E-216 Kungs Jēzu, es uzlieku savas rokas uz šīs sievietes un apsaucu viņas slimību. Es zinu, ka viņa ir kristiete, dzimusi no Gara. Es aizvācu to prom no viņas Jēzus Kristus Vārdā, šajā brīnumainajā Vārdā. Āmen.
E-217 [Kāda māsa runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Kungs Dievs, par viņas dārgo brāli, es lūdzu par viņa glābšanu Jēzus Vārdā. Stāvi uz tā. Āmen. Tas tiks izdarīts.
E-218 Vai tu esi gatavs saņemt dziedināšanu, dēls? Labi, Viņa roka to aizvāks.
E-219 Kungs Jēzu, uz šī jaunā cilvēka, kurš sacīja, ka viņš lūdzas, lai saņemtu no Tevis dziedināšanu; kā Tavs kalps es uzlieku viņam rokas Jēzus Kristus Vārdā un ar Viņa varu es lūdzu par to. Āmen.
Nu, to var lūgt jebkurš cilvēks, piesaucot Viņa Vārdu. Ne tas, ka es...
E-220 [Kāds brālis runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Tēvs Dievs, tas ir vienīgais dēls, kas ir gulējis uz tās mātes krūtīm, viņa glaudīja to un lūdzās kopā ar viņu, un turēja viņu pie rociņas, kad viņš vēl bija dūdojošs mazulis. Tagad sātans ir iebāzis viņu psihiatriskajā slimnīcā. Dievs, viņš ir atnācis uz dzīvā Dieva svēto Draudzi, uz Draudzi, kas ir dzimusi no Dieva Gara, uz Draudzi, kurā dzīvo un atklājas Dieva Gars. Un šodien mēs ar lūgšanu atbrīvojam to sievieti no tās iestādes. Mēs lūdzam Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Ej mājās, viss būs labi. Paldies, ka atnāci un palūdzi par savu māti; lūk, tas ir īsts dēls.
E-221 [Kāda māsa runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Ir pienākusi tavas atbrīvošanas diena. Kungs Jēzu, par šo jauno sievieti, par viņas vīra glābšanu un viņas kakla dziedināšanu, lai viņa saņem to visu Jēzus Kristus Vārdā, kurš saka: “Atnāc un notici tam tagad,” un lieta jau ir darīta.
E-222 [Kāda māsa runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Kungs, ārsti ir paziņojuši, Kungs, ka tas ir viņas ķermenī un iet uz viņas aci. Viņa ir atnākusi pēc atbrīvošanas pie šī altāra, un, kad šī svētā Draudze lūdzas, es lūdzu par viņas atbrīvošanu Jēzus Kristus Vārdā; tā postaža atstās viņas ķermeni. Tas ir darīts.
[Kāda māsa prasa par savu dēlu.] Par viņas dēlu, es svētu šo kabatlakatiņu. Lai atnāk atpakaļ dzirde un auss atgriežas pareizajā stāvoklī.
E-223 [Kāda māsa runā ar brāli Branhamu–Tulk.] Skatieties, Draudze saka... Draudze ir noslēpumainais Kristus Ķermenis. Mēs visi lūdzamies par jums. Saprotat? Mēs ne... Mēs vairs neapliecinām, ka mēs esam pasaulē. Mēs nerunājam, izteikdami minējumus, uz kurieni mēs dodamies. Mēs esam atraduši to Ceļu. Mēs esam piedzimuši tajā ceļā. Mēs esam dzīvā Dieva Draudze, tās daļa; protams, tā ir izkaisīta pa visu pasauli. Taču šī ir viena no grupām. Šodien mēs sanākam kopā Viņa Vārdā, mēs atnākam piepildīt to, ko Viņš lika darīt. Ko Viņš nevar atklāt, kad mēs sanākam kopā... Lūgties par slimajiem, uzlikt viņiem rokas. “Ticības lūgšana izglābs slimo.”
E-224 Lai tā sirds slimība atstāj tevi. Jēzus Kristus Vārdā, es esmu paklausīgs tam uzdevumam, kuru iedeva man Dievs...

Наверх

Up