Marijas ticība

Mary's Belief
Datums: 61-0121 | Ilgums: 1 stunda 24 minūtes | Tulkojums: Rīga
Bomonta, Teksasas štats, ASV.
E-1 Paldies tev, brāli. Tas noteikti bija... Man ir jāsaka uz to “āmen”. Šorīt Tas Kungs svētīja mūs visneparastākajā veidā. Man galvā jau bija kaut kas, par ko es grasījos runāt, bet tikko kā es to izmainīju. Un tieši tāda veida sanāksmes man patīk – Svētā Gara saldums vienkārši virzās, plūst pa ēku. Un tad Svētais Gars...
Man šķiet, ka vakar vakarā tas droši vien bija pravietojums. Es pateicu kalpotājiem, kas atradās man aiz muguras, ka viņu laiks pienāks. Viņi bija upurējuši. Bet šorīt, nu, vēl pirms es sāku, Svētā Gara labestība nonāca starp šiem kalpotājiem, pasludināja viņus par dziedinātiem, it visur, izstāstīja viņiem par viņu stāvokli, slimībām un tā tālāk. Ak, Viņš ir labs, vai pareizi? Protams, Viņš tāds ir. Viņš ir brīnišķīgs Tēvs. Mēs esam ļoti pateicīgi Viņam.
E-1 Thank you, brother. It was certainly... I have to say "amen" to that. The Lord blessed us this morning in a most unusual way. I had something on my mind I was going to speak about, and just changed it right over. And that's the kind of meetings I like--the sweetness of the Holy Spirit just moving in, flowing over the building. And then, the Holy Spirit...
Last night, I guess it must have been a prophecy. I said the ministers behind me, that their time would come. They was sacrificing. And this morning, why, before I could even get started hardly, the goodness of the Holy Spirit went right out among those minister, pronounced them healed, right out around, telling them their conditions and diseases and whatmore. Oh, He's good, isn't He? He certainly is. He's a wonderful Father. We're so grateful for Him.
E-2 Un tā, rīt pēcpusdienā, ja Tas Kungs ļaus, mēs pārnesīsim rītdienas vakara dievkalpojumu uz pēcpusdienu. Un, manuprāt, tas ir jauki. Tas dod iespēju katram atbalstīt savu draudzi. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka kristieša pienākums ir būt savā postenī. Tādējādi, kad mums ir tāda veida pulcēšanās, nu, es...tad brāļi, kuri gribēs aizvērt savas draudzes un atsūtīt savus ļaudis uz... Es tagad vēršos pie visiem šeit klātesošajiem, pie visiem, kas ir aizbraukuši no pilsētas un atstājuši tās draudzes: “Brauciet rīt uz savu draudzi.” Vienkārši izdariet savu izvēli. Šeit atrodas daudzi jauki brāļi un jaukas draudzes, kas tic tam pašam Evaņģēlijam, kuru sludinām mēs. Viņi šobrīd atrodas šeit. Un viņi priecāsies par jūsu klātbūtni viņu svētdienas skolās rīt no rīta un viņu draudzēs rītvakar. Lūk, noteikti aizejiet uz kādu draudzi, uz to draudzi, ko jūs izvēlēsieties.
Man šķiet, ka brāļi ir jums pateikuši, kur...viņi ir kaut ko sagatavojuši, lai paziņotu, kur viņi atradīsies un kas tur notiks. Parasti viņi tā dara. Jūs esat ielūgti pie viņiem visiem. Lūk, tā draudze...lai uz kādu draudzi jūs ietu, kuru jūs pārstāvat, lai ko arī jūs darīsiet, tas būs labi. Un tā, es redzu, kā viņi sāk darboties, kaut kā tā. Starp tiem ļaudīm atrodas varens gars, šķiet, ka varena atmoda virzās tajā virzienā.
Es ceru, ka tas nekad nepazaudēs to brīnišķīgo garu, kas bija sanāksmē šorīt. Tas...tas patiesībā ir kaut kas, kad tu redzi Dieva labestību un Viņa žēlastību, kas atnāk un svētī mūs, un dara to, ko Viņš darīja šajā rītā.
E-2 Now, tomorrow afternoon, the Lord willing, we're going to change the service from tomorrow night until tomorrow afternoon. And I think that's nice. It gives everybody a chance to keep their churches going. I always think it's a Christian's duty to stand at his post of duty. And that way, when we're having a rally like this, well, I... and the brethren who are willing to close their churches and send their people over... I tell all you visitors here now, that's here out of the city and away from these churches, go to church tomorrow. Just pick your choice. There's a fine bunch of brothers here and some fine churches that believes in this same gospel we're preaching. They're standing here. And they're be glad to have you at their Sunday schools tomorrow morning and their churches tomorrow night. And now, be sure to attend some church, the church that you choose.
I guess the brethren has told you where... they made some kind of arrangements to say where they're at and what about it. They usually do that. And you're invited to all of them. And so now the church... wherever you go to church at, what one you represent, whatever you want to do, will, that'll just be fine. Now, I see them getting in the movies or something. So there's a great spirit amongst the people, a great revival seems to be moving this way.
I trust that it'll never lose that beautiful spirit that was in the meeting this morning. That's... that's really something when you see God's goodness and His mercy to come and bless us, and do the things that He did this morning.
E-3 Un tā, ja Tas Kungs ļaus, rīt es gribu uzrīkot labu, kristīgu pulcēšanos un vienkārši ļaut katram iznākt priekšā. Vienkārši, rīt mēs sludināsim evaņģēlisku sprediķi, ja Tas Kungs ļaus. Un brālis Leo, mūsu grāmatu vīrs, pateica: “Brāli Branham, tev būtu kādreiz jāatbrauc un jāsludina šiem cilvēkiem tādu vecmodīgu sprediķi.”
Tas Kungs ir labs pret mums. Mēs gribam, lai jūs atverat savas Bībeles, ja gribat, vai arī vienkārši atzīmējiet šo fragmentu. Es vienkārši gribu izlasīt vienu pantu no Lūkas Evaņģēlija, 1. nodaļa 37. pants.
...jo Dievam nekas nav neiespējams.
Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un eņģelis no viņas aizgāja.
E-3 Now, if the Lord being willing, tomorrow afternoon I want to make it like a good Christian rally, and just let everybody come out. We're just going to preach an evangelistic sermon tomorrow afternoon, if the Lord willing. And Brother Leo, our book man, said, "Brother Branham, you ought to preach one time down here to these people like that old-time sassafras preaching."
The Lord being good to us, we want you to turn in your Bibles if you wish, or just put the text down. I just got a verse to read in Luke, the first chapter, thirty-seventh verse:
For with God nothing shall be impossible. And Mary said, Behold the handmaid of the Lord; be it unto me according to thy word. And the angel departed from her.
E-4 Uz brītiņu nolieksim mūsu galvas. Mūsu Debesu Tēvs, mēs nākam Kunga Jēzus Vārdā, lai prasītu žēlastību un piedošanu par mūsu kļūmēm. Šajā vakarā mēs lūdzam, Kungs, lai Tu turpini nākt pie mums šajos varenajos Tava Svētā Gara apmeklējumos, lai Tu varētu darīt Sevi redzamu kā dzīvu līdz tam laikam, kad Tu parādīsies atkal fiziskā veidā, kad būs otrā atnākšana.
Mēs lūdzam, Debesu Tēvs, ka, ja mūsu vidū atrodas kāds, kas vēl nav pieņēmis Tevi kā savu dārgo un mīlošo Glābēju, lai šovakar ir tas laiks, kad viņi pateiks tam Visu-pietiekošajam: “Jā, Kungs, es ticu.” Tie, kas jau ir sākuši šo ceļu, bet vēl nav nonākuši līdz kristībai ar Garu, mēs lūdzam, lai šovakar viņi varētu pakļauties Svētā Gara kristībai.
Iepriekšējā vakarā mēs bijām tik laimīgi, Kungs, redzot, kā Tu darbojies starp cilvēkiem, starp tiem, kuri pacēla savas rokas, parādot, ka viņiem nav lūgšanu kartiņu; redzot, kā darbojas Tavs varenais Svētais Gars, dziedinādams slimos un nomocītos, un aicina viņus, darīdams tieši tā, kā Tu to darīji, būdams mūsu Kunga Jēzus Kristus ķermenī, parādot, ka Tu joprojām esi Savā draudzē – cilvēki ceļas no nestuvēm un iet; un tie, kas mira, zaudēdami pēdējo cerību, ieraudzīja Dieva gaismu un pieņēma to, aizgāja dziedināti. Tā varenā rīta kalpošana Svētā Gara sadraudzībā, kad mēs atradāmies kopā debesu vietās Jēzū Kristū, ak, Dievs, kā mēs to mīlam!
E-4 Let us bow our heads just a moment. Our heavenly Father, we come in the name of the Lord Jesus to ask mercy and forgiveness of our short-comings. We would pray tonight, Lord, that You would continue to visit us in these great visitations of Thy Holy Spirit, that You might show Yourself alive until You appear again in physical form at the second coming.
We pray, heavenly Father, that if there would be any among us who has never yet accepted You as their own dear loving Saviour that tonight will be that time that when they will make that all-sufficient One, "Yes, Lord, I believe." Those who have started that way and has not yet come on to the baptism of the Spirit, we pray that they also will yield tonight to the baptism of the Holy Ghost.
Last evening we were so happy, Lord, to see You go out among the people, those who raised their hands that they did not have prayer cards; see Your great Holy Spirit go out and heal the sick and afflicted, and call them, doing just like You did when it dwelt in the body of our Lord Jesus Christ, showing that You're still in Your church: people getting up from stretchers and walking away; and those who were dying, at the last hope, seen the light of God and accepted it, walked away healed. The great meeting this morning in the fellowship with the Holy Spirit, as we set together in heavenly places in Christ Jesus, O God, how we love that.
E-5 Un mēs lūdzam, lai Tu dāvā mums Savas debesu svētības šovakar. Neskaties uz mūsu niecību, Kungs, jo mēs neesam cienīgi, un nav nekas, ko mēs varētu izdarīt, lai kaut ko nopelnītu. Tāpēc mēs padevīgi apliecinām, ka mums nav taisnība un ka mēs esam netaisni, bet vienīgi Tu esi taisns. Un mēs nākam Kunga Jēzus Vārdā, kā Viņš lika mums darīt, apsolīdams, ka mēs saņemsim to, ko prasīsim. Dievs, es grasos prasīt Tev kaut ko lielu, un es lūdzu, lai Svētais Gars šovakar izpēta šeit katru sirdi. Ja viņiem ir vajadzīga dziedināšana, dziedini viņus, Kungs. Visu, kas viņiem ir vajadzīgs, dāvā to, Kungs. Un neaizmirsti arī mani.
Neaizmirsti šos jaukos kalpotājus, Kungs. Svētī viņu draudzes rītdien. Lai tās draudzes ir piepildītas un Dieva Gars darbojas caur viņiem. Lai šajā apkaimē atnāk tā vecmodīgā atmoda un izplatās pa visu valsti. Svētī visus cilvēkus it visur, Tēvs. Lūk, es izlasīju šos vārdus un es lūdzu, lai Tu svētī ar tiem mūsu sirdis. Mēs prasām to Kunga Jēzus Vārdā. Āmen.
E-5 And we pray that You'll give us Thy heavenly blessings tonight. Do not look upon our unworthiness, Lord, because we are unworthy, and there's nothing that we could do to merit anything. So we humbly confess that we are, we are wrong, and we are unrighteous and Thou alone are righteous. And we come in the name of the Lord Jesus, as He's bid us to, promising that we would get what we ask for. God, I'm going to ask a great thing of You, and I pray that the Holy Spirit will search every heart here tonight. if they need healing, heal them, Lord. Whatever they have need of, grant it, Lord. And don't forget me back here.
Don't forget these lovely bunch of minister, Lord. Bless their churches tomorrow. May they be just packed out and the Spirit of God moving through them. May there be an old fashioned revival break in this country here and just cross the nation. Bless all the peoples everywhere, Father. Now, as I've read these few words, I pray that You'll bless them to our hearts. We ask in the name of the Lord Jesus. Amen.
E-6 Rīta saule vēl tikai cēlās virs pakalna, kad viņa gāja pa to zināmo ieliņu, iedama lejup no pakalna, kur viņa dzīvoja. Viņa gāja, turēdama ūdens krūku, un droši vien viņa domāja, bija pārdomās, kā jau to parasti dara jaunas meitenes tādos gados, iet un pārdomā. Un viņa bija ceļā uz pilsētas aku, lai atnestu ikdienas ūdens krājumus. Stāsta, ka viņas māte bija mirusi, tāpēc viņa darīja mājas darbus un rūpējās par savu padzīvojušo tēvu. Un viņa bija pārdomās par iepriekšējo dienu.
E-6 The morning sun was just coming up over the hill as she was making her way along the little familiar street, coming down off the hill where she lived. And as she walked along with the water pot under her arm, she was perhaps thinking, meditating, as young women usually, about that age, can walk along thinking. And she was on her road to the city well to get the daily supply of water. We're told that her mother was dead, so she just kind of kept home there by herself and her aged father. And she was thinking of the day before.
E-7 Tas droši vien notika nedēļas pirmajā dienā pēc tam, kad viņiem bija bijusi sabata kalpošana, un saule cēlās augstāk zilajās Palestīnas debesīs. Un šī puķu saldme, kad saule paceļas, šī atmosfēra, šis puķu un sausseržu aromāts, kad karstums to izžāvē un...tikai pāris stundas, pirms karstums to visu iztvaicēs... Man patīk tas rīta laiks. Man tas šķiet svaigs. Man patīk atrasties dārzos.
Es uzskatu, ka kalpotājam ir jāiznāk priekšā, nevis nospiestam ar daudzām rūpēm, bet iznākot no Tā Kunga klātbūtnes svaiguma. Piecelties agri no rīta, kad visi dēmoni ir nolikušies gulēt, un nakts darbi ir beigušies. Un, kad viss nomierinās un iestājas klusums, un smaržo šis aromāts, šī saldme. Un es ticu, ka, ja kalpotājs līdz tam brīdim, kad viņš nostāsies aiz kanceles, vienkārši atradīsies Tā Kunga priekšā, viņš atnāks kā salds aromāts, svaidīts ar Svēto Garu nest Dieva vēstījumu gaidošajiem cilvēkiem ar izsalkušajām sirdīm.
E-7 It must have been on the first day of the week, after they had had the Sabbath service, and the sun getting pretty well up and climbing into the Palestinian blue skies. And the sweetness of the flowers as the sun comes up, that atmosphere, that aroma of the flowers and honeysuckles, as the heat dries it down, and just a few hours before it dries it out again... I love that time of morning. I think it's fresh. I like to get out in the gardens.
I think a minister ought to come to the platform not loaded down with a lot of care, but out of freshness of the presence of the Lord. Get out early of a morning after all the demons have gone to bed, and the night rally's about over. And then it settles down and gets quiet, and smell that aroma, the sweetness. And I believe if a minister would just stay before God until he came into the pulpit, he'd come as a sweet smelling savour, anointed with the Holy Spirit to bring the message of God to the hungry-hearted people who are waiting.
E-8 Kamēr viņa gāja pa to taku, es ticu (tas ir, es to varētu izstāstīt kā nelielu drāmu), ka viņa domāja par to, kas bija noticis iepriekšējā dienā. Kad viņi jau bija atnākuši no draudzes, nu, viņas saderinātais vīrs, Jāzeps, kā parasti todien bija nācis mājās kopā ar viņu, lai papusdienotu. Un tā, pusdienas bija gatavas...viņi paēda pusdienas un, kā parasti, viņi apsēdās ārā uz lieveņa, skatīdamies uz nelielo ieleju, kas atradās tā paugura otrajā pusē.
Jāzeps bija galdnieks un, zinādams, ka viņš grasās precēt šo skaisto, jauno jūdu jaunavu, būdams galdnieks, viņš cēla viņu nākotnes māju tur uz tā otra pakalna. Ziniet, es iztēlojos, ka viņš to darīja tā īpaši, jo viņš grasījās uz šo namu atvest savu skaisto, jauno līgavu. Durvīm bija jābūt precīzi piemērotām. Un viņš darīja to nesteidzīgi, jo viņš negribēja darīt šo darbu steigā. Viņam droši vien bija... Logi bija jāuztaisa pilnīgi precīzi, tāpat arī durvis. Es iztēlojos, ka tad, kad viņš gāja iekšā pa tiem vārtiem, tie vārti bija lielas sirds formā, tāpēc...viņš bija uztaisījis vārtus sirds formā. Visapkārt tai mājai bija rozes.
E-8 As she made her way down along the path, I believe (or I might say this as a little drama) that she was thinking about what happened the day before. After they'd come from church, why, it was customary that her engaged husband, Joseph, was to come home with her that day for dinner. And as dinner was made ready, why... They'd had their dinner, and as usual, they set out on the porch, looking across the little valley over on the other side of the hill.
Joseph was a carpenter. And knowing that he was fixing to marry this beautiful young Jewish maiden, being a carpenter, he was building their future home over on the other hill. So, you know, I'd imagine it had to have that little special touch to it, because he was going to bring his pretty young bride into this home. The doors had to fit just right. And he was taking his time about doing it, because he didn't want a hurry-up job on this one. He must be... The windows must fit just right, and the doors just right. I'd imagine when he went in the gate it might have been a big heart shape, so... when he went in to make the gate in the shape of a heart. Roses all around the house.
E-9 Un viņi to visu bija plānojuši jau kādu laiku, kopš viņu saderināšanas brīža. Un viņi mēdza tur iziet, teiksim, svētdienas pēcpusdienā un apsēsties uz lieveņa, un skatīties tur pāri uz otru pusi, kur būs viņu nākamā māja. Un, kā parasti, viņi runāja par To Kungu, jo viņi abi ļoti ticēja Dievam. Un šī svētdiena bija īpaša. Kad pusdienas bija paēstas un trauki bija nomazgāti, un Jāzeps jau sēdēja uz mājas lieveņa, kad atnāca Marija, un tai droši vien bija jābūt aptuveni tādai sarunai kā parasti: kāds būs viņu nams un kāds tas izskatīties, un ka pie viņiem pusdienot atnāks rabīns. Taču tā vietā viņi sāka apspriest vēstījuma tēmu, kuru viņi bija dzirdējuši no rabīna, ievērojama, cienījama cilvēka. Un varbūt tieši Marija sacīja: “Jāzep, vai tad tas nebija satriecošs vēstījums, kuru šorīt sludināja rabīns, mūsu mīļotais gans?”
E-9 And they'd planned this for some time, since their engagement. And they would go out there on, say, a Sunday afternoon, and sit down on the porch, and look just across where their future home would be. And as a custom they'd speak about the Lord, because they were both great believers in God. And this Sunday was a special one. As they hurried dinner and got the dishes washed, and Joseph was already setting on the porch when Mary arrived, and it must have been a conversation something like this, as they usually talked about the way the house was shaped, and how it would look, and the rabbis would come home with them for dinner. But instead they fell on the subject of the morning's message that they'd heard from the rabbi, the notable, honorable one. And perhaps it was Mary that said, "Joseph, wasn't that a striking message this morning that the rabbi preached, our beloved pastor?"
E-10 “Ak,” droši vien atbildēja Jāzeps, “tas bija izcils vēstījums. Man tas tik ļoti patika, kad viņš runāja par to vareno Dievu Jehovu, kurš izveda mūsu tautu no Ēģiptes. Vai tad tas tevi nesaviļņoja, kad viņš lasīja rakstu rulli no Otrās Mozus grāmatas, kad viņi tika izvesti, un kā Jehova veda viņus ar Uguns Stabu? Un viņiem nebija nekāda kompasa, lai ietu...bet viņi gāja, jo viņus veda Gars. Ak, Marija, vai tad nebūtu brīnišķīgi, ja mēs varētu nodzīvot visu mūsu dzīvi, vērojot to Uguns Stabu un esot tā vadītiem, kā bija viņi?”
“Un tad, kad viņiem bija vajadzīgs ēdiens, Viņš lika nolīt mannai no debesīm; viņiem bija maize. Un, kad viņiem bija vajadzīga gaļa, Viņš atpūta paipalas no piekrastes, piepildīja visu zemi. Un, kad viņiem bija vajadzīgs ūdens, Viņam bija satriektā klints. Kad viņi saslima, Viņam bija vara čūska kā izpirkums par viņu slimību, un, ak, cik tas bija vareni!”
“Taču,” sacīja viņš, “mīļotā, manuprāt, viņš visu sabojāja, kad viņš pateica: 'Bet diemžēl Jehova tā vairs nedara.' Tā vai citādi es vienmēr esmu ticējis, ka tas Jehova vienmēr ir tāds pats. Viņš vienkārši nevar ciest neveiksmi. Un es ticu, ka iemesls tam, ka mums ir...ka mēs tā dzīvojam šajā laikā, ir tas, ka mūsu ļaudis ir zaudējuši ticību Jehovam.”
E-10 "Oh," Joseph must have said, "that was an outstanding message. I loved it so much when he spoke of that great Jehovah God Who led our people out of Egypt. Did it not thrill you when he read the scrolls of Exodus when they were brought out, and how that Jehovah led them by a Pillar of Fire? And they just had no compass to go... but they went by the leading of the Spirit. Oh, Mary, wouldn't it be wonderful that if we could live all of our lives watching that Pillar of Fire and be led like they were?
"And how that when they needed food He rained the manna out of heaven; they had bread. And then when they needed flesh, He blowed in quails from the coast: filled the ground. And when they needed water, He had a smitten rock. When they were sick, He had a brass serpent for an atonement for their sickness, and, oh, how great it was."
"But," he said, "Sweetheart, I believe he spoiled the whole thing when he said, 'But alas, Jehovah doesn't do that anymore. ' Somehow or another I have always believed that that Jehovah always remains the same. He just can't fail. And I believe that the reason that we have... living in the days that we are, is because that our people has lost faith in Jehovah."
E-11 “Es ticu, ka Viņš ir nemirstīgs un ka Viņš nenoveco, un nekļūst vājāks. Viņš gluži vienkārši ir tas pats Jehova, un Viņš sagaida, ka mēs... Es nedomāju, ka es izturos nevērīgi vai necienīgi pret godājamo rabīnu, taču, kad šorīt viņš savā vēstījumā pateica, ka Jehova vairs nedara brīnumus, ka vienīgā lieta, ko Viņš no mums grib, ir, lai mēs ietu uz draudzi un maksātu desmito tiesu, un dzīvotu labas dzīves, cik nu mēs varam, un ka Viņš paņems mūs augšā godībā; es īsti nespēju tam noticēt, Marija. Es...es ticu, ka Jehova grib, lai mēs staigājam ar Viņu tā, kā tajā laikā staigāja viņi.”
Un tad Marija droši vien sacīja: “Ak, dārgais, zini ko, mums sākumā būtu jāizlasa Raksti.”
Lūk, ja jūs kādreiz esat bijuši kādā Palestīnas namā un redzējuši dažas no tām senlietām... Bībeles grāmatas tika glabātas kā... Tas tiek saukts par rakstu rulli, tas bija sarullēts kā nūja. Un viņi glabāja tos konteinerā, kas bija līdzīgi atkritumu spainim. Viņi vienkārši lika tos iekšā tajā konteinerā. Piemēram, Jesajas rakstu rullis, Jeremijas rakstu rullis un visi pārējie praviešu rakstu ruļļi atradās tur, tāpēc nebija nozīmes, kādu no tiem ruļļiem viņi lasīja, jo viņi zināja, ka tas viss bija Dieva noteikts, jo tie bija viņu pravieši.
E-11 "I believe that He is immortal, and He doesn't get old and fade away. He's just simply the same Jehovah, and He expects us not... I don't think that I would disregard or disrespect the honorable rabbi, but when he said this morning in his message that Jehovah performed no more miracles, that the only thing that He wanted us to do was to come to church, and pay our tithes, and live a good life as we could, and He'd take us up home in glory, I--I can't hardly believe that, Mary. I--I believe that Jehovah wants us to walk with Him like they did in that day."
And then it must have been that Mary said, "Oh, dear, do you know, we should read the Scriptures first."
Well, if you've ever been in a Palestinian home and see some of the old ancient landmarks... The books of the Bible was kept in like a... It's called a scroll, rolled up on like a stick. And they kept them in a container like a waste basket. And just stick them down in this container. And, like the scroll of Isaiah, the scroll of Jeremiah, and all those prophets were in there, so it didn't make any difference which one they read, because they knowed it was all ordained of God, because it was their prophet.
E-12 Tāpēc Jāzeps sacīja: “Nu, mana dārgā, vai tu varētu aiziet un atnest kādu no tiem ruļļiem.” Viņa pastiepa roku un paņēma pirmo, kas trāpījās, un izvilka to ārā.
Viņa sacīja: “Nu, dārgais, šķiet, ka šodien mēs lasīsim no pravieša Jesajas grāmatas.”
Un viņš atritināja to rakstu rulli, un Jāzeps sāka lasīt, un viņa prāts...viņa acis apstājās pie šīs daļas: “Jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu... Viņam tiks dots vārds: Padomdevējs, varenais Dievs, Miera Valdnieks, mūžīgais Tēvs.”
Un, kad viņš bija izlasījis līdz galam, tā jaunava, sēdēdama blakus, sacīja: “Brītiņu uzgaidi, Jāzep, dārgais. Ko pravietis domāja, runādams par jaunavu, kas taps grūta?”
Nu, Jāzeps droši vien sacīja: “Dārgā, tas ir vairāk par manu saprašanu. Es to nesaprotu, taču es tam ticu. Tieši tā saka Bībele. Es nezinu, kā tas notiks, taču vienu mēs zinām, dārgā, mēs zinām, ka Jesaja bija Jehovas pravietis. Tātad, ja Dievs bija svaidījis viņu ar Svēto Garu, viņš nevarēja pravietot melus, jo viņš bija dzimis par pravieti, un mēs zinām, ka viņa vārdi ir patiesi. Un, kad viņš pateica: “Jaunava taps grūta,” tie nebija Jesajas vārdi, tas bija mūsu Jehova, bet Jehova var izdarīt visu, ko Viņš ir pateicis, ka izdarīs.”
E-12 So Joseph said, "Well, my dear, would--would you go in and get one of the scrolls." She just by chance reached in to get the scroll and brought it out.
She said, "Well, dear, today it seems like we read from the book of Isaiah."
So he pulled open the scroll, and Joseph begin to read, and his mind... his eyes fell upon this portion: "A virgin shall conceive, and shall bring forth a Son... They shall call His name Counselor, mighty God, Prince of Peace, everlasting Father."
And when he got down to the end, the little virgin lady setting by the side, said, "Just a moment, Joseph, dear. What does the prophet mean by a virgin conceiving?"
Well, Joseph might have said this: "Dear, that's just a little too deep for me. I do not understand it, but I believe it. It's just what the Bible said. I don't know how it will ever happen, but we know this, dear, we know that Isaiah was Jehovah's prophet. Therefore, being anointed with the Holy Spirit of God upon him, he could not prophesy wrong, because he was borned a prophet and we know that his words are true. And when he said, 'A virgin shall conceive, ' that was not Isaiah, that was our Jehovah, and Jehovah is able to do anything that He says that He will do."
E-13 Un tajā laikā, kad viņi to visu pārsprieda – ka Viņam tiks dots vārds: Padomdevējs, Miera Valdnieks, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs, un valdība uz Viņa pleciem, un ka nebūs gala Viņa valstībai, un tā tālāk – viņa sacīja: “Droši vien tas ir Viņš, kuru mums apsolīja pravietis Mozus: 'Tas Kungs, jūsu Dievs, cels pravieti, līdzīgu man.' Tātad tam ir jābūt Mesijam.
Jāzeps sacīja: “Es domāju, ka rakstu mācītāji to tieši šādi skaidro, ka šeit ir teikts par Mesiju, kuram ir jānāk.” Vakaram turpinoties, tuvojās vakara dievkalpojuma laiks, un viņi devās atpakaļ uz draudzi.
E-13 And as they spoke about it--and on down, how His name would be called Counselor, Prince of Peace, mighty God, everlasting Father, and the government shall be upon His shoulders and there would be no end to His kingdom, and so forth--she said, "It must be the same One that the prophet Moses promised to us: 'The Lord your God shall raise up a prophet liken unto me. ' Therefore it must be the Messiah."
Joseph said, "I believe the Scribes interpret it that way, that this would be the Messiah that was to come." And as the evening passed on, the night service drew near, why, they went on back to church again.
E-14 Un tas notika nākamajā rītā, kad viņa devās pēc ūdens, un viņa varēja sadzirdēt āmura klaudzēšanu un zāģi, kur Jāzeps cēla viņu māju. Un viņa bija pamodusies un pabrokastojusi, un paķērusi to nelielu krūku ūdenim, un devusies uz pilsētas kopējo aku... (Nu, ja mums būtu laiks, es gribētu vairāk parunāt par to aku, taču mums nav laika). Un tā, viņa gāja ar nolaistu galvu, iegrimusi savās domās, viņa nespēja tik vaļā no tās domas... Un viņa sacīja: “Tā piezīme, ko man pateica Jāzeps, kad es apturēju viņu pie tās Rakstu vietas no Jesajas 9:6, un kā tas... Viņš, viņš pateica man: 'Dārgā, zini, es domāju, ka tu...es vienmēr esmu domājis, ka tu esi visskaistākā sieviete, kādu es esmu redzējis, taču dažās pēdējās minūtēs kaut kāda iemesla dēļ tu izskaties vēl skaistāka kā parasti. Tavas lielās, brūnās acis sāka mirdzēt tieši tajā brīdī, kad mēs pieminējām šo Rakstu vietu. Vai tas tevi saviļņoja? Kas īsti notika?”
Nu, viņa nesaprata: “Kas gan tas bija, kad viņš pateica, ka ir dzimis bērns, dots Dēls? Interesanti, kas man lika justies tā, kā es jutos?” Un, lūk, tad, kad šī mazā jaunava soļoja, viņa ievēroja kaut kādu gaismas uzplaiksnījumu. Un viņa paskatījās apkārt un... “Droši vien tā bija saule,” viņa noteica, “tas vienkārši ir saules stars, kas atspīdēja no kāda tuksnešainā pakalna.” Un tā viņa turpināja iet, pārdomādama, kas bija noticis un par ko viņi bija runājuši; viņa nogriezās aiz stūra, lai ietu uz pilsētas aku, pie kuras agri no rīta sanāk sievietes un noliek tur savus spaiņus jeb, pareizāk, savus podus (tādus kā podus jeb krūkas). Tām bija bija garš kakls un divi rokturi. Tur bija tāds āķis, kas tām tika pieāķēts, un trīsis. Viņas nolaida krūku ūdenī. Būdama no māla, nu, tā nogrima. Tad viņas ar trīsi uzvilka to ūdeni augšā un lika to sev uz galvas, un gāja atpakaļ uz mājām; katrā no krūkām bija aptuveni divdesmit litri ūdens, ar kuriem pilnībā pietika visai dienai, ja neskaita drēbju mazgāšanu – tādā gadījumā viņas parasti devās uz speciālu drēbju mazgāšanas vietu.
E-14 And it was the next morning as she was going along for the water, and she could hear the hammer across the way, where the saw... where Joseph was building on their house. And as she got up and had her breakfast, and stuck the little pitcher under her arm, and started down to the city public well... (Now, if we had time I'd like to dwell on that well for a while, but we don't have the time. ) So as she was going along with her head down, thinking, she couldn't get it off her mind... And she said, "That remark that Joseph made to me when I stopped him on that Scripture of Isaiah 9:6, and how that... He, he said to me, 'Dear, you know, I think you... always thought you was the most beautiful woman I ever seen, but somehow in the last few minutes you've been more beautiful than ever. Your big brown eyes sparkle, and just when we mentioned this Scripture. Did it thrill you? Or what taken place?'"
Well, she wondered, "What was that when he said, a child is born, a Son is given. '? Wonder what made me feel the way I did?" And just then, as the little maiden was walking, she noticed something flicker. And she looked around, and... "It must have been the sun," she said, "that shined against a rock up on the desert hill there somewhere." And as she went on about her way, thinking about what was taking place, and what they had been talking about, she turned a corner that goes up to the city well, where the ladies meet out there early of a morning and let their buckets down, or their crocks--more like a crock or a jug. They got a long neck, two handles. They had a hook they hooked under it, and a windle. They let the jug down. It being made out of clay, why, it sank. They'd windle the water back up, then set it up on top their heads, and walk right on back home; and maybe holding five or six gallons of water, enough for the day--unless they were washing, and then usually they went to the places to wash.
E-15 Un tā, kad viņa nogriezās ap stūri, viņa atkal ieraudzīja tās gaismas uzplaiksnījumu. Un viņa ieraudzīja to brīdī, kad viņai bija jāiet cauri vienai šaurai vietai, kur varēja iziet cauri tikai viens cilvēks; tur stāvēja erceņģelis Gabriēls. Ne jau saules atspulgu viņa bija redzējusi, ne s-a-u-l-i. Viņš bija viņai sekojis, un Viņš satika viņu tādā vietā, kur viņai neatlika nekas cits, kā paskatīties uz Viņu. Un viņa paskatījās un ieraudzīja, ka viņam apkārt mirdzēja gaisma. Jaunava bija izbijusies, un, bez šaubām, satvēra savu ūdens podu, un tās lielās acis cieši lūkojās uz erceņģeli.
Viņš sacīja: “Esi sveicināta (jeb apstājies), Marija, tu esi lielu labvēlību atradusi pie Dieva.” Ak, man tas patīk! Šī jaunā sieviete viszemiskākajā pilsētā, kāda tolaik bija pasaulē, pazīstama kā zemiskākā pilsētā, katrā ziņā, Palestīnā... Un tur viņa bija dzīvojusi tādu dzīvi, ka Dievs izraudzīja viņu noteiktam darbam, kuru Viņš grasījās izdarīt. Viņa ieskatījās viņam sejā, un tas viņu izbiedēja.
E-15 Now, as she turned the corner she seen that Light flicker again. And as she looked, when she had to pass through a little narrow place, where just one person could pass, there stood Gabriel, the Archangel. It wasn't the sun, the s-u-n, she seen reflecting. He was following her, and He met her, to where He got her in a place where she'd have to look to Him. And she looked, and He was all of a glow of light around Him. Frightened the little virgin, and no doubt she grabbed her water pot, and those big eyes stared out and looked at the Archangel.
He said, "Hail, Mary (or stop), you're highly favored before God." Oh, I like that. That little woman in the meanest city there was in the world at that time, known the meanest city, anyhow, in Palestine... And in there she had lived such a life until God chose her for a certain work that He was going to do. There she looked into His face, and it startled her.
E-16 Ziniet, parasti, kad mēs domājam par tām lietām... Bībelē ir teikts: “Kas vien ir tikums un uzslava, par to domājiet.” Es domāju, ka iemesls tam, kāpēc mēs to vairs tā neredzam, ir tas, ka mēs pārāk daudz domājam par citām lietām. Es uzskatu, ka eņģeļi turpinātu mums rādīties, ja vien mēs par viņiem domātu – bet mēs domājam par kaut ko citu, par to, kur mums aiziet, par kaut kādu programmu, kas mums ir jānoskatās, vai par kādu iepirkšanos, kas mums ir jāpaveic. Taču mūsu Raksti saka mums: “Meklējiet vispirms Dieva Valstību un Viņa taisnīgumu, un viss pārējais jums tiks pielikts.”
Un, lūk, kur mēs to redzam, ka Viņš pateica: “Tu esi atradusi lielu labvēlību pie Dieva.”
E-16 You know, it's usually as we are thinking on those things... The Bible said, "If there be any praise, if there be any virtue, think on these things." I think the reason we don't see no more of it than we do, we got our minds an too many other things. I think the Angels would still appear to us if we only kept our minds upon them: but we're thinking about something else, that's where we're going, a certain program we've got to look at, or certain shopping we got to do. But our Scriptures tells us, "Seek ye first the kingdom of God and His righteousness, and all these other things will be added unto you."
And there then when we see that, that He said, "Thou are highly favored before God."
E-17 Un vēl mēs ievērojam... Es negribu aiziet no šīs Rakstu vietas, taču tur bija Kleops un viņa draugs ceļā uz Emmausu, kad viņi devās uz turieni, ar salauztām sirdīm, runādami par krustā sisto un mirušo Jēzu, un par tiem stāstiem, kurus viņi bija dzirdējuši, ka Viņš esot augšāmcēlies no miroņiem, bet viņi tam neticēja... un, būdami ceļā, iedami atpakaļ, varbūt, lai ietu uz darbu, pirmdien no rīta, atpakaļceļā; tas notika tieši tad, kad viņi domāja par Viņu, lūk, kad Viņš tiem parādījās, iznāca no krūmiem un sāka ar runāt ar viņiem kā gluži parasts cilvēks.
Viņš sacīja: “Ak, kāpēc jūs esat tādi savārguši? Kas jums kait?”
Viņi sacīja: “Vai tad tu neesi no šejienes?”
Vai jūs tam ticat? Tas ir tā kā nepatīkami, bet cilvēki, kuri staigājuši ar Viņu un runājuši ar Viņu, un gājuši visu dienu kopā ar Viņu pēc Viņa augšāmcelšanās, ar to pašu Jēzu, bet nepazina Viņu... Viņš atklās Sevi tiem, kuriem Viņš gribēs atklāt. Ak, es lūdzu, lai šovakar Viņš paņem prom tumsu no mūsu visu acīm un ienāk šajā ēkā, un atklāj Sevi Viņa augšāmcelšanās spēkā, lai ikviens cilvēks Viņu ieraudzītu: grēcinieki kā savu Glābēju, slimie kā savu Dziedinātāju.
Un mēs redzam, ka Viņš gāja kopā ar viņiem visu dienu. Bet tad Viņš sāka izturēties tā, it kā Viņš dosies kaut kur citur jeb dosies tālāk, bet tie pierunāja Viņu ienākt. Ak, man patīk tā Viņa pierunāšana ienākt! “Ak, Jēzu, Tu šovakar esi šeit draudzē! Tev ir jānāk kopā ar mani uz mājām. Es gribu Tevi paņemt uz savām mājām. Es nekad negribu pazaudēt šo Tavas Klātbūtnes sajūtu. Ļauj man paņemt Tevi uz mājām, un ienāc, un mājo pie manis. Nekad negribu zaudēt to sajūtu.” Vai tas nebūtu brīnišķīgi?
E-17 And we notice again... I don't want to leave this Scripture, but it was Cleopas and his friend on the read to Emmaus, as they were going along there, broken-hearted, speaking about Jesus being crucified and dead, and the stories that they'd heard about Him being raised from the dead, and they didn't believe it... On the road going over-going back to, maybe, go to work on Monday morning, on the road back, it was while they were thinking of Him that He appeared to them, stepped out of the bushes and begin to talk to them just like an ordinary man.
He said, "Oh, why are you so weary? What's wrong with you?"
They said, "Are you just a stranger here?"
Do you believe now? This is kind of sticky, but people who had walked with Him, and talked with Him, and walked all day with Him after His resurrection, the same Jesus, and didn't know Him... He will reveal Himself to whosoever He will reveal. Oh, I pray tonight that He will take the shades from every one of our eyes and will come into this building and reveal Himself in the power of His resurrection, that every person might see Him: the sinner as their Saviour, the sick as their Healer.
And we notice that He walked with them all day. And then He made out like He was going somewhere else or going on by, and they constrained Him to come in. Oh, I like that--constraining Him to come in," Oh, Jesus, You're here in the church tonight. You must go home with me. I want to take You to my home. I never want to lose this feeling of Your presence. Let me take You home, and come in and abide with me." Never want to lose that feeling. Wouldn't that be wonderful?
E-18 Vai zināt, es gribu šeit uz brītiņu apstāties savā vēstījumā un pateikt, ka visgodpilnākie notikumi, kurus es esmu redzējis notiekam, ir tad, kad kaut kas ir svaidīts. Ak, kaut es varētu palikt tajā vietā vienmēr!
Jūs esat lasījuši grāmatā, ka tonakt, kad uz platformas izskrēja tas maniaks, lai nogalinātu mani pie...kur tas bija...? Portlendā. Tu biji tur, brāli Džek, vai arī...tur bija brālis Brauns, kad izskrēja tas maniaks, lai mani nogalinātu, un draudēja to izdarīt. Varens, liels, milzīgs puisis. Un tā vietā, lai to vīru ienīstu, es viņu mīlēju. Viņš nebūtu to darījis. Varbūt viņš bija ģimenes cilvēks, tāds pats kā es, un viņš nebūtu to darījis. Tas bija velns, kas atradās uz viņa, kurš to darīja. Un, kad es viņu iemīlēju, tad es no viņa nebaidījos. Mīlestība izdzen bailes. Tas ir tad, kad tu vari mīlēt...
Jūs esat lasījuši to stāstu par to māti oposumu, kura atnāca pie manas mājas. Mīlestība, ir vajadzīga mīlestība, lai uzvarētu. Toreiz, kad tur uz lauka mani grasījās nogalināt vērsis... Skrēja man taisni virsū. Un nebija tā, ka es viņu ienīdu. Es biju mežsargs. Es pasniedzos, lai satvertu ieroci; es biju atstājis to savā mašīnā. Pēc tam es priecājos, ka biju to izdarījis. Viņš skrēja virsū, un es nodomāju: “Nu, ja man ir jāmirst, tad labāk es miršu ar seju pret viņu. Es nevaru no viņa aizbēgt, nav nekādu iespēju tikt prom.” Un tieši tad es nodomāju: “Nu, ja man ir jāaiziet, es gribu aiziet, skatoties uz viņu.” Un, kad viņš to izdarīja, skrēja man virsū (jo viņš mani vienalga notvertu)... Un viņam degunā karājās ķēde. Viņš tikko, divas nedēļas pirms tam bija nogalinājis melnādainu vīru. Es biju aizmirsis, ka viņš bija uz tā lauka. Es devos palūgt par kādu slimu vīru. Viņš nolaida savu galvu un kārpījās dubļos, ieaurojās, un tur nu viņš tuvojās!
E-18 You know, I want to stop here in my message just a moment and say the most glorious things that I have ever seen happen is when something anointed. Oh, I wished I could stay in that place all the time.
You read in the book, that night when the maniac run out on the platform up there to kill me at, at... where was...? Portland. You was there, Brother Jack, or was... Brother Brown was there, when that maniac run out to kill me, and threatened to do it. Great big, huge fellow. And instead of hating the man, I loved him. He wouldn't have done that. He was probably a man with a family, the same as I had, and he wouldn't have done that. It was the devil on him that was doing that. And when I loved him, I wasn't afraid of him then. Love casteth out fear. It's when you can love...
You heard the story about the old mother opossum coming up to the house. Love--it takes love to conquer. The time that bull was going to kill me out there in the field... Run right up on me. And it wasn't that I hated him. I was a game warden. I reached to get a gun; I'd left it in my car. I was glad I did, afterwards. He run up, and I thought, "Well, if I have to die, I might as well die facing him. I can't run from him. There's nothing... to get out of the way." And just then I thought, "Well, if I have to go I want to go looking at him." And when it did he ran right to me, 'cause He'd catch me anyhow. And he had a chain hanging from his nose. Just killed a colored man a few weeks before that. I forgot about him being in that field. I was going to go pray for a sick man. He threw his knee down like this and hit the dirt, roared, and here he come.
E-19 Un es nezinu, kāpēc, bet kaut kas notika. Vienmēr, kad atnāk kāda dziedināšana vai jebkas, kaut kas notiek. Ienāk mīlestība, kas...un tas vienkārši aizvāc prom no ceļa visu pārējo. Ak, patiešām, brāļi, jums var būt visa iespējamā teoloģija, bet man, iedodiet man katrreiz mīlestību!
Kopš ticībā to avotu es ieraudzīju,
Kas no Tavām rētām tek.
Par izpērkošo mīlestību dziedāšu,
Līdz nāvē aiziešu.
Mīlestība. Ak, ja vien es vienmēr varētu dzīvot tajā atmosfērā!
Un, kad tas man pieskārās, es sacīju: “Dieva radība, es esmu Dieva kalps. Es esmu ceļā, lai palūgtu par vienu no Viņa slimajiem bērniem. Šobrīd es esmu tavā teritorijā, es šeit esmu uz tava lauka. Es negribēju tev traucēt. Bet, Jēzus Kristus Vārdā, ej atpakaļ un apgulies. Es tevi netraucēšu.” Un šķita, ka viņš joprojām tuvojas, un te nu viņš nāca, skriedams no visa spēka. Es vienkārši stāvēju uz vietas, baiļu man bija ne vairāk kā šajā brīdī. Un, kad viņš bija apmēram metru no manis, viņš apstājās. Viņš paskatījās uz mani. Viņš izskatījās tik izsmelts, paskatījās uz vienu un uz otru pusi, pagriezās, devās prom, apgūlās. Es pagāju viņam garām pusmetra attālumā, pagāju viņam tieši garām. Mīlestība uzvar. Kaut kas notiek, kaut kas atgadās.
E-19 And I don't know why, but something happened. Always when a healing takes place, or anything, there's something happens. A love comes in, that... and it just takes everything else out of the way. Oh, I tell you, brethren, you can have all the theology you want to, but give me love every time. "Ever since by faith I saw that stream thy flowing wounds supplied, redeeming love has been my theme and shall be till I die." Love. Oh, if I could only live in that atmosphere all the time.
And as that struck me, I said, "Creature of God, I am the servant of God. I'm on my way over to pray for one of His sick children. Now, I'm in your territory, I'm in your field here. I didn't mean to disturb you. But in the name of Jesus Christ go back and lay down. I'll not bother you." And he looked like he was coming on. Here he come, just as hard as he could. I just stood still, no more afraid than I am right now. And when he got about three foot from me, he stopped. He looked at me. He looked so depleted, one way and then the other, turned around, walked over, laid down. I passed by him within two feet, walked right on by him. Love conquers. Something happens, something takes place.
E-20 Nesen es jums stāstīju par to, kas notika tur Meksikā, kad tur atradās brālis Džeks. Tur uz platformas iznāca kāds vecs meksikāņu vīrs. Viņš bija pilnīgi akls, un, nabaga vecais zēns, viņa... Viņu ekonomika ir tik vāja, un viņiem nav ēdamā. Tam vecajam vīram nebija nekādu apavu, un rokā viņš turēja vecu cepuri, sadiegtu ar auklām, un mugurā viņam bija noskrandis mētelis, un bikses teju vai tikai līdz ceļiem un visas putekļos. Viņš iznāca uz platformas, turēdams rokā rožukroni, tādas kā krelles. Un viņš pienāca pie manis kaut ko sacīdams. Kāds viņu veda. Un es stāvēju un skatījos uz viņu. Patiešām, brāli, kamēr tu nespēsi sajust tā cilvēka stāvokli, tu nespēsi viņam palīdzēt. Tā tas ir. Lūk, kāpēc Dievs tik ļoti mīlēja šo pasauli; Viņam bija līdzjūtība pret to.
Un es paskatījos uz viņu, es nodomāju: “Te nu viņš ir. Varbūt viņam ir bariņš bērnu, kas kaut kur strādā par dažiem peso dienā. Un turklāt vēl kāds...viņš labu ēdienu savā dzīvē nav ēdis. Un te nu viņš ir tādā stāvoklī. Jā, daba jeb viņa liktenis ir bijis tik slikts pret viņu, ka viņš ir akls.” Un viņš bija...
Es noliku savu pēdu blakus viņējai. “Es te stāvu labā uzvalkā un kurpēs, labās kurpēs; es nezinu, vai viņam vispār kādreiz ir bijis kāds kurpju pāris.” Es nodomāju: “Tas nav pareizi. Man mājās ir vēl viens pāris. Man mājās ir vēl viens uzvalks. Tam cilvēkam uz to ir tādas pat tiesības kā man.” Es noliku savu pēdu blakus viņējai, domādams, ka atdošu viņam savas kurpes, pirms kaut ko sacīšu. Nu, viņa kāja bija daudz lielāka un viņa pleci daudz platāki, viņš nespētu uzvilkt manu žaketi. Es nodomāju: “Dievs, ko es varētu viņa labā izdarīt?” Ja mans vecais tētis būtu dzīvs, viņš būtu apmēram viņa vecumā.
E-20 The other night I was telling you about down in Mexico when Brother Jack was there. There was a old Mexican man come up on the platform. He was total blind, and the poor old fellow, his... Their economics are so poorly balanced and they don't have nothing to eat. This old fellow didn't have on any shoes, and an old hat in his hand, sewed up with cords, and old ragged-looking coat on, and trousers almost to his knees, and dust all over them. He come walking across the platform with a little rosary in his hand, a little bunch of beads. And he got up to me, saying something. Somebody was leading him. And I stood and looked at him. I tell you, brother, until you can feel another man's condition, you can never help him. That's right. That's the reason God so loved the world; He had a feeling for it.
And I looked at him. I thought, "There he is. Probably a bunch of little children somewhere, working for a few pesos a day. And now after all this, maybe another... never had a good meal in his life. And here in that condition. Now nature's been so bad to him, or his fate has blinded him." And he was...
I put my foot up the side of him. I thought, "Here I stand with a good suit on and a pair of shoes, a good pair of shoes; I don't know whether he ever had a pair of shoes on... his life." I thought, "That's not right. I got a pair at home. I got another suit at home. That man's got just as much right to them as I have." I put my foot up beside of his, thought I'd give him my shoes before I said anything. Why, his foot was much bigger, and, and his shoulders much wider, couldn't get in my coat. I thought, "God, what can I do for him?" If my old Dad would have lived he would have been about his age.
E-21 Kas tas bija? Ieiešana. Pēkšņi kaut kas notika. Es sāku just mīlestības klātbūtni, līdzjūtību pret to veco vīru. Viņš izrāva tās krelles un sāka brēkt: “Esi sveicināta, Marija, Dieva māte, svētī...”
Es sacīju: “Tas nav vajadzīgs. Vienkārši noliec to malā.”
Un viņš sacīja brālim Espinozam: “Kur ir tas dziedinātājs? Es gribu tikt pie viņa.”
Un es sacīju: “Vienkārši pasaki, lai viņš noliec savu galvu.” Es apskāvu ar savām rokām to vīru. Es sāku...es sacīju: “Kungs Jēzu, šis nabaga vecais vīrs! Es nevaru iedot viņam savas kurpes, viņš nevarēs tās valkāt. Es nevaru iedot viņam savu žaketi. Taču, Kungs Dievs, Tu esi vienīgais, kas šobrīd var viņam palīdzēt. Tu vari iedot viņam kaut ko, kas viņam paliks, tā ir viņa redze. Lūk, ko viņš ārkārtīgi vēlas.”
Un neko vairāk es neteicu, es izdzirdēju kādu bļaujam: “Gloria a Dios!” Un tur nu viņš bija, viņš varēja redzēt tikpat labi kā es, no visa spēka skraidīdams pa platformu.
Un nākamajā vakarā tur bija kaudze ar drēbēm, vecas šalles, priekšauti un veci mēteļi, un lupatas, un cepures, kas bija tur sakrautas tādā kaudzē, kas bija divas vai trīs reizes garāka par šo te, un aptuveni tik augsta. Kā es vispār...kā viņi vispār varēja atrast savējo, es nezinu. Kas tas bija? Viņi bija kaut ko ieraudzījuši. Ak, kad kaut kas notiek, kaut kas atgadās.
E-21 What was it? Entering in. All at once something happened. I began to feel that presence of love, sympathy for the old man. He jerked out a little beads and begin to holler, "Hail, Mary, mother of God, bless..."
I said, "That's not necessary. Just put it away."
And he said to Brother Espinosa, "Where is the healer? I want to get a hold of him."
And, and I said, "Just tell him to bow his head." I put my arms around the old fellow. I started... I said, "Lord Jesus, this poor old man! I can't give him my shoes, he can't wear them. I can't give him my coat. But, Lord God, You're the only one can help him now. You can give him something that'll save him; that's eyesight. That's what he's craving for."
And no more than I said that, I heard someone holler, "Gloria a Dios!" And there he was; he could see as good as I could, running across the platform just as hard as he could go.
And the next night there was a rick of clothes, old scarves, and aprons, and old coats, and rags, and hats piled up on there, two or three times as long as this here, and about that high. How I ever... how they ever got the right one, I don't know. But what? They'd seen something. Oh, when something happens, something takes place.
E-22 Tieši tas notika ar Mariju tajā rītā. Kaut kam noteikti bija jānotiek, kad viņa domāja par Viņu, un tur nu Viņš parādījās viņai blakus. Ar Mariju notika tieši tāpat kā ar Mozu. Viņš sacīja: “Tu kļūsi grūta savā klēpī un dzemdēsi bērnu.”
Lūk, viņa zināja, ka šī eņģeļa vēstījums sakrita ar Rakstiem. Man ir vienalga, kāda veida eņģelis parādītos – ja tā eņģeļa vēstījums nesakrīt ar Rakstiem un Dieva apsolījumu, lieciet to mierā. Ir nākuši visvisādi eņģeli, visvisādi, un viņi ir nesuši visvisādus vēstījumus. Ja atnāktu Tā Kunga, kuram es kalpoju, eņģelis...ja atnāktu tas eņģelis, nav svarīgi, cik ļoti tas izskatītos pēc Uguns Staba, cik ļoti tas izskatītos pēc gaismas – ja viņa vēstījums nesakristu ar šo Vārdu, es to liktu mierā, lai viņš ir nolādēts. Tam ir jābūt šeit. Jāzeps Smits, jūs zināt, redzēja eņģeli (tā viņš teica), taču tas nesakrita ar Vārdu.
Un Marija zināja, ka vēl tikai vakar viņa bija lasījusi Jesajas 9:6, ka kaut kam bija jānotiek. Un tad viņa zināja, ka tas jau tuvojas.
E-22 That's the was it was with Mary that morning. Something must have took place when she was thinking about Him, and there He appeared into her presence. It was the same thing with Moses like it was with Mary. He said, "You are going to conceive in your womb and bear a child."
Now, she knowed the Angel's message was Scriptural. I don't care what kind of an angel it was that appeared, if that angel's message is not Scriptural and a promise of God, let it alone. There's been all kinds of angels appearing, everything, and they bring all kinds of messages. If the Angel of the Lord whose servant I am would come... if that angel would come, no matter how much it looked like the Pillar of Fire, how much it looked like the light, if his message didn't bear record with this Word, I'd let it alone and let him be accursed. It has to be in this. Joseph Smith, you know, saw an angel (he said), but it didn't bear record with the Word.
And Mary knew that she'd just read the day before, Isaiah 9:6, that something was about to happen. And she knowed it was on its way then.
E-23 Tāpat arī Mozus, kad viņam bija zudušas visas cerības uz savu teoloģiju un viņš otrā tuksneša malā, ganīdams Jetrus aitas, viendien viņš ieraudzīja uguns lodi, kas atradās krūmā. Un viņš pienāca un novilka savus apavus, kā viņam bija pavēlēts, un viņš ieklausījās, lai saprastu, kas tas ir. Bet, kad viņš saprata, ka tas eņģelis atbilda Rakstiem... Sacīja: “Es esmu dzirdējis Manas tautas brēkšanu, un Es esmu atcerējies Manu derību.” Mozus zināja, ka Dievs bija devis solījumu un tas bija...tas bija tas eņģelis, kas ies ar viņu. “Es atceros Manu apsolījumu un Manu derību. Es esmu redzējis Manas tautas ciešanas, un Es esmu nonācis, lai viņus atbrīvotu.” Mozus zināja, ka tas vairs neguļ uz viņa pleciem, jo: “Es esmu nonācis, lai viņus atbrīvotu.” Ak, tā ir tā labā daļa. “Es esmu nonācis. Tu esi tikai Mana mute.” Tāpēc viņš ieraudzīja, ka tas pilnībā sakrita ar Rakstiem.
Un Marija redzēja, ka tas pilnībā sakrita ar Rakstiem, jo varbūt vēl iepriekšējā dienā viņa bija lasījusi par to rakstu ruļļos (turpinot mūsu nelielo drāmu). Es jums saku, ir vērts lasīt Dieva Vārdu katru dienu. Jēzus sacīja: “Izpētiet Rakstus, jo tajos jūs domājat iegūt mūžīgo dzīvību, bet tie liecina par Mani.” Vēl citur Viņš sacīja: “Ja Es nedaru Mana Tēva darbus (kam bija jātiek izdarītam, kad Viņš atnāks), tad neticiet Man. Taču, ja Es daru Tēva darbus, kaut arī jūs neticat Man, ticiet tiem darbiem, jo tie ir Dieva sūtīti.”
E-23 Moses, likewise, when he had give up all the hopes of his theology, and was on the backside of the desert, herding Jethro's sheep, and one day he saw a ball of fire setting in a bush back there. And he come up and took off his shoes as he was bid, and he listened to see what it was. But when he saw that Angel was Scriptural... Said, "I've heard the cries of My people and I've remembered My covenant." He knowed that God made the promise, and it was... that was the Angel that would go with him. "I remember My promise and My covenant. I've seen the sufferings of My people and I've come down to deliver them." Moses knowed it wasn't his anymore, 'cause of that "I have come down to deliver them." Oh, that's the good part. "I have come down. You just be a mouthpiece for Me." So he seen it was absolutely Scriptural.
And Mary saw it was absolutely Scriptural, for the day before she'd been reading it, perhaps, in the scroll, as our little drama goes. I tell you, it pays to read God's Word daily now. Jesus said, "Search ye the Scriptures, for in them you think you have eternal life, and they are they which testify of Me." In otherwise, He said, "If I do not the works of My Father (that was supposed to be done when He come), then believe Me not. But if I do the works, though you don't believe Me, believe the works, because they are the ones that's sent of God."
E-24 Mēs gaidām debesu Viesi šajā laikā. Tas ir Dieva apsolījums. Ātri uzvelc savu garīgo domāšanu, draudze, un atcerieties, ka mēs šobrīd gaidām kādu Viesi, un uz to pretendē daudzi. Taču vienīgais veids, kā mēs atpazīsim šo debesu Viesi – Viņš apliecinās Vārdu.
Viņa zināja, ka tas eņģelis bija no Dieva, kad viņa redzēja viņa darbības. Paskatījās uz viņu, tam bija jābūt eņģelim, viņš sacīja: “Es esmu Gabriels, kas stāv pie Dieva labās rokas.” Lūk, kad Dievs grasās kaut ko izdarīt, Viņš sūta vēstnesi. Viņš vienmēr tā ir darījis, vienmēr darīs. Gabriels paziņoja pirmo Kristus atnākšanu. Gabriels paziņos otro Kristus atnākšanu. Tā tas ir. Teju teju ir jānotiek kaut kam nozīmīgam.
Un mēs redzam, ka šis eņģelis, kad viņš pateica: “Esi sveicināta, Marija,” un pateica viņai, kas notiks, viņa neapšaubīja viņu, jo viņa zināja, ka tas pilnīgi atbilda Rakstiem, ka tam bija jānotiek šādā veidā.
E-24 We are looking for a heavenly Visitor in this day. It's a promise of God. Put on your deep spiritual thinking quick, church, and remember, we are now looking for a visitor and there's many claiming it. But the only way that we'll know this heavenly Visitor... because He'll bear record of the Word.
She knew that that Angel was from God when she seen His action. Looked at Him. It must be an Angel. He said, "I'm Gabriel, standing at the right hand of God." Now, when God gets ready to do something, He sends a messenger. Always, always has, He always will. Gabriel announced the first coming of Christ. Gabriel will announce the second coming of Christ. That's right. Something major is fixing to happen.
And we notice this Angel, when He said "Hail, Mary," and told her what was going to take place, she didn't doubt Him, because she knowed He was perfectly Scriptural, that it was supposed to be that way.
E-25 Un tā, mēs gaidām vēstnesi šajās pēdējās dienās, jo Jēzus pateica, ka tāds būs, jo visi pravieši pateica, ka tāds būs. Maleahija pateica, ka tāds būs. Visi pravieši ir liecinājuši. Jau pašā krusta līdzībā Jēzus runāja vairāk par Savu otro atnākšanu, nekā par Savu aiziešanu. Un, kad mēs redzam, kā šīs lietas sāk īstenoties, būtu labāk, ja mēs izpētītu Rakstus, jo Viņš pateica, ka celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs tādas zīmes un brīnumus, ka tas pieviltu pat pašus izredzētos, ja tas būtu iespējams.
Pirms pāris nedēļām Billijs Grēms šeit vienā vēstījumā pateica, ka tas jau ir pievīlis pat izredzētos. Es nepiekrītu šim evaņģēlistam. Tas nevar pievilt izredzētos, jo Viņus ir izredzējis Dievs.
E-25 Now, we're looking for a messenger in this last days, because Jesus said it would be, because all the prophets said it would be. Malachi said it would be. All the prophets have testified. Jesus in the very shadow of the cross spoke more of His second coming than He did of His going away. And when we see these things begin to come to pass, we'd better go to searching the Scriptures, because He said there would be false christs arise and false prophets and would show signs and wonders insomuch that it would deceive the very elected if it was possible.
Billy Graham said in a message, here a few weeks ago, it's already deceived the very elected. I differ with the evangelist. It cannot deceive the very elected, because they are elected of God.
E-26 Jēzus sacīja, ka tajās dienās tieši pirms Cilvēka Dēla atnākšanas būs tā, kā tas bija Sodomā. Un, kā mēs to jau izskatījām pēdējā...šajā nedēļā, ka uz Sodomu devās eņģelis, trīs eņģeļi pie trīs kategoriju cilvēkiem. Vieni no tiem bija sodomieši, otri bija remdenā draudze, bet trešie bija tā izredzētā un izsauktā draudze: Ābrahāms un viņa grupa, Lats un viņa grupa, Sodoma un tās grupa. Visi...
Divi no tiem izgāja. Tas evaņģēlists devās uz turieni, lai sludinātu Sodomai un izvestu to cilvēku grupu, ticīgos, kas atradās tur. Viņš dabūja ārā tikai dažus.
E-26 Jesus spoke that in the days just before the coming of the Son of man, it would be as it was in Sodom. And as we took it before, last... in this week, that there was an Angel came to Sodom, three of them, for three classes of people. One of them was the Sodomites, the other was the lukewarm church, the other one was the elected and called-out church: Abraham and him group, Lot and his group, and Sodom and their group. All...
Two of them went down. The evangelist went down to preach to Sodom and to bring out that group of people, of believers, down there. He just got a few of them out.
E-27 Taču mēs redzam, ka Tas, kurš palika tur aizmugurē pie izredzētās draudzes, Viņš parādīja zīmi. Un tas bija Dievs, kas to darīja. Tas nebija kaut kāds mīts, tā nebija kaut kāda teofānija. Teofānija neēd. Viņš ēda teļa gaļu un ēda neraudzētu maizi, graudu maizi ar sviestu, un dzēra govs pienu. Teofānija neēd un nedzer – tas bija Dievs, kļuvis redzams miesā! Protams! Un par ko Viņš runāja? Jēzus sacīja: “Būs tā, kā bija tajā dienā...” Dievs atkal atnāks, iemiesojies Savos ļaudīs, kurus Viņš ir nopircis un attīrījis, un parādīs Savai izredzētajai draudzei to pašu zīmi, kuru Viņš parādīja Savai izredzētajai draudzei tajā laikā.
E-27 But we notice, that the One that stayed behind to the elected church, He showed a sign. And it was God doing that. it was not a myth, it was not a theophany. A theophany don't eat. He eat the flesh of a calf, and eat some hoecake, corn bread, and some butter on it, and drink the milk from the cow. A theophany doesn't eat and drink: it was God made manifest in flesh. It sure was. And what was He speaking? Jesus said, "As in that day, so will it be..." God will come again, come into the flesh of His people that He had bought and sanctified, and will show to His elected church the same sign that He showed to His elected church back there.
E-28 Tur nebija nekādu “izejiet ārā no tā”. Tur nebija nekādu “to un šito”. Viņš jau bija ārpus tā visa, Ābrahāms. Bet tie pārējie eņģeļi sauca ārā, aicināja iziet no turienes. Bet Ābrahāms jau bija ārā. Un draudze... Vārds “draudze” nozīmē “izsauktie”. Dieva draudze jau ir izsaukta. Tā ir izsaukta.
Un Viņš parādīja viņam zīmi, ka Viņš ir Tas. Un, kad Viņš to izdarīja, pagriezis Savu muguru, Viņš pateica (Sāra bija teltī Viņam aiz muguras, viņa smējās) caur kādu spēku, to pašu, ko Jēzus parādīja Savā atnākšanā, parādīja gan samariešiem, gan jūdiem... Un ir paredzēts, ka šajās pēdējās dienās Viņš atkal sūtīs Savu Vēstnesi. Un tas Vēstnesis šovakar nav kāds cilvēks. It nemaz. Tas ir Svētais Gars. Lūk, kas ir šis Vēstnesis, Dievs Savā draudzē, darbodamies, rādīdams zīmes un brīnumus tieši pirms Savas parādīšanās.
E-28 There was no "come out of it." There was no "this, that." He was already out of it, Abraham was. But the other angels was calling out, calling out down there. But Abraham was already out. And the church... the very word "church" means "called out." God's church is already called out. It's called out.
And He gave him a sign that He was the One. And when He did, with His back turned, He told (Sarah was in the tent behind Him, laughing), by a power, the same thing that Jesus manifested in His coming, manifested to both Samaritan and to the Jew... And it's predicted that in this last days that He would send His Messenger again. And that Messenger tonight is not a man. No sir. It's the Holy Ghost. That's His Messenger, God in His church, moving, showing the signs and wonders just before His appearing.
E-29 Un tā, atcerieties, šim eņģelim ir jābūt bībeliskam eņģelim. Turklāt, Dievs mūs ir brīdinājis par viltus praviešiem. Bībelē ir teikts: “Ja jūsu vidū būs kāds vīrs, kas uzskatīs, ka viņš ir pravietis (un tā tālāk), bet tas, ko viņš saka, nenotiks, tad nebaidieties no viņa. Es neesmu ar viņu. Taču, ja viņa teiktais notiek, tad Es esmu ar to pravieti. Klausiet viņu.” Tā ir taisnība.
Tādējādi mēs šodien redzam, ka tas vēstījums ir patiess bībelisks vēstījums. Tas ir atgriezies pie Svētā Gara kristības, atgriezies pie Dieva spēka, atgriezies pie Vasarsvētku dienas, atjaunodams tēvu sirdis bērniem...jeb, pareizāk, bērnu sirdis tēviem, šajās pēdējās dienās. Mēs gaidām Vēstnesi no debesīm, un es ticu, ka šovakar Viņš ir šeit. Āmen! Es ticu, ka Viņš ir šeit. Ko Viņš dara? Viņš liecina.
E-29 Now, remember, this Angel has to be a Scriptural Angel. Besides that, we are warned of God about false prophets. The Bible said, "If there be a man among you who thinks himself to be a prophet (or so forth), and what he says doesn't come to pass, then don't fear him. I'm not with him. But what he says comes to pass, then I'm with that prophet. Hear him." That's true.
So we find out today that that message is a true Bible message. It's back to the baptism of the Holy Ghost, back to the power of God, back to Pentecost again, restoring the hearts of the fathers back to the children... or, the children back to the fathers, rather, in this last days. We're looking for a heavenly Messenger, and I believe He's here tonight. Amen. I believe that He's here. What does He do? He bears record.
E-30 Lūk, paklausieties, draugi. Nepieņemiet nekādu aizvietotāju. Nevis vienkārši paspiediet kāda vīra roku un ierakstiet savu vārdu grāmatā. Tas...nekā slikta tajā nav. Varbūt tas palīdzēs tev tikt ārā no bāra un nokļūt piedienīgā vietā, un censties dzīvot pareizi. Un tomēr ne šādi tas tiek panākts.
“Ja cilvēks nepiedzims no augšas, viņš pat nevar ieraudzīt Dieva valstību.” Lūk, “redzēt” nozīmē “saprast”. Ir ļoti daudzi cilvēki, kas saka, ka viņi ir dzimuši no augšas, bet nespēj saprast Dieva vēstījumu, nespēj ieraudzīt Tā Kunga eņģeli. Viņu acis ir padarītas aklas, brāli. Ja cilvēks nav piedzimis no Svētā Gara, tā paša Svētā Gara, kas uzrakstīja Vārdu un apstiprinās Vārdu, un tas pats Svētā Gara apstiprinājums, kas ir tevī... (vai saprotat, ko es gribu pateikt?) ...tas apliecinās Sevi.
Tad mūsu gars apliecina Viņa Garu, jo Viņa Gars apliecina Viņa Vārdu. “Dieva Vārds ir asāks, spēcīgāks nekā (Ebrejiem 4. nodaļa) divpusēji ass zobens un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir...kaula smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS, Tā Kunga Vārds, pilnīgi precīzi, Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi, parādīdamies Savā izredzētajā draudzē.
E-30 Now, listen, friends. Don't take a substitute. Don't just shake a man's hand and put your name on the book. That's... as far as it goes, that's all right. It might help you to get out of the saloon and get in a decent place and try to live right. That won't do it though.
"Except a man be born again he cannot even see the kingdom of God." Now, "see" means "to understand." There's a lot of people that say they're born again and can't understand the message of God, can't see the Angel of the Lord. Their eyes are blinded, brother. Except a man be born of the Holy Ghost, the same Holy Ghost that wrote the Word will confirm the Word, and the same confirmation of the Holy Ghost in you... You see what I mean? It will bear record of Itself.
Then our spirit bears record with His Spirit, because His Spirit bears recorded of His Word. "The Word of God is sharper, more powerful (Hebrews 4) than any two-edged sword, even piercing to the... asunder... and the marrow of the bone, and a discerner of the thought and the intents of the heart." That's "Thus saith the Lord," the Lord's Word, just exactly, Jesus Christ the same yesterday, today, and forever, appearing in His elected church.
E-31 Ak, mums pa visu pasauli it visur traucas pāri atmodas, saukdamas ārā no Sodomas un tā tālāk, taču izredzētajā draudzē mums ir tā Persona, Dievs, tas pats Dievs, kas bija toreiz. Ir tikai Viens no viņiem, un tas Viens bija Savā draudzē, izpauzdams Sevi kā augšāmceltais Kungs Jēzus Kristus, tas pats vakar un šodien, un mūžīgi. Tas atbilst Rakstiem! Ja tas neatbilstu Rakstiem, neapliecinātu Rakstus, neapstiprinātu šo Vārdu, tad es Viņam neticētu. Taču, tā kā Viņš to dara, tad es zinu, ka Viņš ir no Dieva, tieši tāpat, kā to zināja Marija (Āmen, ak!), kā to zināja Marija, kā to zināja Mozus un ikviens no tiem pārējiem; ja tas nebūtu Rakstos...
E-31 Oh, we got great revivals sweeping the lands everywhere, calling out of Sodom, and so forth: but in the elected church we have that Person God, the same God that was back yonder. There's only one of them, and that One was in His church manifesting Himself to be the resurrected Lord Jesus Christ, the same yesterday, and today, and forever. Scriptural. If He wasn't with the Scripture, didn't bear record of the Scripture, didn't confirm His Word, then I would not believe Him. But being that He does, then I know He's from God, just like Mary did (Amen, oh!), like Moses did, or any of the rest of them, if it wasn't Scriptural...
E-32 Lūk, Vecajā Derībā viņiem bija vairāk nekā viens veids, lai to noskaidrotu. Ja cilvēks bija redzējis kādu sapni vai kāds pravietis bija pravietojis, vai jūs zināt, ko viņi ar to darīja? Viņi tika aizvesti pie urīma un tumīma, kurš karājās uz staba. Uzskata, ka urīms un tumīms bija tie divpadsmit dzimšanas akmeņi Ārona dzimšanas...tas ir, viņa krūšu uzliknī, kurā atradās viņu visu dzimšanas akmeņi. Tad viņš uzkāra to uz staba, un, ja tur nostājās pravietis un pravietoja, nebija nozīmes, cik reāli tas izklausījās, ja nebija pārdabiskas atbildes – varavīksnes gaismas loka visapkārt, ja tas šādi nemirdzēja – tad nebija svarīgi, ko tas pravietis sacīja, viņam nebija taisnība. Nebija svarīgi, kādu sapni bija redzējis sapņotājs, tas bija nepareizs. Bet Dievs vienmēr atbild pārdabiskā veidā. Āmen.
Lūk, tā priesterība beidzās, un urīms un tumīms tika aizvākti, bet Dievam ir cits urīms un tumīms. Lūk, kas tas ir – urīms un tumīms ir Dieva Vārds. Tas ir Dieva Vārds. “Lai ikviena cilvēka vārdi ir meli, bet Mani lai ir patiesība,” sacīja Dievs. “Debesis un zeme pāries,” sacīja Jēzus, “bet Mans Vārds nekad nepāries.”
Lūk, tātad, ja kāds runā, bet tas neatbilst Rakstiem, neticiet tam. Ja viņš runā un tas atbilst Rakstiem, tad nedaudz uzgaidiet; pārbaudiet to ar urīmu un tumīmu. Tad, ja tiek saņemta pārdabiska atbilde, ka tā ir patiesība, tad ticiet tam. Lūk, kādā veidā ir jātic patiesam vēstījumam. Ja Bībele kaut ko apsola un Bībele saka, ka tā tas ir, tas ir Dieva urīms un tumīms. Ja sludinātājs sludina...sludina tā, kā ir teikts Bībelē, tad tas ir Dieva vēstnesis, Dieva liecinieks. Tad, ja tas tā ir, tad izpaudīsies tā Vārda pārdabiskais un pierādīs Sevi, ka tas ir no Dieva. Dievs tur Savus solījumus!
E-32 Now, back in the Old Testament they had more than one way to find out. If a man dreamed a dream or a prophet prophesied, you know what they did with that? They took them down before the Urim Thummim that hung on the post. The Urim Thummim is believed to have been those twelve birthstones in Aaron's birth... or, his breastplate, carrying the birthstone of each one. Then he hung it on the post, and if the prophet stood up and prophesied, and no matter how real it sound, if the supernatural didn't answer back--a conglomeration of rainbow light around, and these glittering like that--no matter what the prophet said, he was wrong. No matter what the dreamer dreamed, it was wrong. But God always answers back in a supernatural way. Amen.
Now, and that priesthood ended, and the Urim and Thummim was taken down, but God's got another Urim and Thummim. This is it: God's Word is the Urim and Thummim. That's God's Word. "Let every man's word be a lie and Mine be true," said God. "Heavens and earth will pass away," said Jesus, "but My Word shall never pass away."
Now, then if one speaks and it's not Scriptural, don't believe it. If he speaks and it is Scriptural, wait a minute. Try it with the Urim and Thummim. Then if the supernatural answers back that it is the truth, then believe it. That's the way to believe a true message. If the Bible promises anything and the Bible says it's so, that's God's Urim and Thummim. If the preacher preaches... preaching, like the Bible said, that's God's messenger, God's witness. Then if it is, then the supernatural of that Word will be made manifest and prove itself to be God. God keeps His promise.
E-33 Mēs gaidām vēstnesi. Tas vēstnesis ir Svētais Gars. Bībelē ir teikts: “Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs (tā sacīja Jēzus), tomēr jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums līdz pasaules galam. Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet. Jūs darīsiet vairāk par šiem, jo Es eju pie Sava Tēva.” Lūk, vārds “vairāk” ir pareizais tulkojums... Es šeit lietoju “vairāk”, jo Karaļa Jēkaba Bībelē ir teikts “lielākus”. Kurš gan varētu darīt kaut ko lielāku? Viņš augšāmcēla mirušos, apturēja dabu, darīja visu.
Taču toreiz Viņš bija tikai vienā Personā. Viss, kas bija Dievs, bija iepildīts vienā Cilvēkā, Jēzū Kristū. Taču šajā laikā Viņš ir it visur visumā Savā draudzē, darīdams vairāk, vairāk tādus pašus darbus. “Tos pašus darbus, ko Es daru, darīs arī viņi. Vairāk par to Es darīšu, jo Es aizeju atpakaļ uz Uguns Stabu, kas Es reiz biju, pirms Es kļuvu par miesu un mājoju uz zemes. Es parādīju Sevi kā dzīvu caur tiem pašiem darbiem un tām pašām izpausmēm, ko Es darīju.” Pilnīgi pareizi. Kad Viņš bija uz zemes, Jēzus sacīja: “Es nāku no Dieva, un Es atgriežos pie Dieva.” Vai pareizi? Labi. Ja Viņš bija Dievs...
E-33 We're looking for a Messenger. That Messenger is the Holy Spirit. The Bible said, "A little while and the world won't see Me no more (Jesus did), yet ye shall see Me, for I'll be with you to the end of the world. The works that I do shall you do also. More than this shall you do, for I go unto My Father." Now, the word there "more," in the right translation... I'm using it there and "more," because it said in the King James "greater." Who could do any greater? He raised the dead, stopped nature, done everything.
But then He was is in one Person. All of God was bottled up into one Man, Jesus Christ. But in this time He's across the universe in His church, doing more of it, the same works. "The same works that I do shall they do also. More than this shall I do, because I return back to the Pillar of Fire that I was before I was made flesh and dwelt on the earth. I showed Myself alive by the same works and the same manifestations I did." That is exactly right. Jesus said, when He was here on earth, "I come from God and I return to God." Is that right? All right. If He was God...
E-34 Viendien viņi sarunājās ar Viņu, un viņi aizrādīja, ka Viņš neesot vēl piecdesmit gadus vecs, bet esot redzējis Ābrahāmu? Viņš sacīja: “Pirms bija Ābrahāms, ES ESMU.” ES ESMU bija tas Uguns Stabs, kas bija tajā krūmā kopā ar Mozu. Tas bija Bībelisks Uguns Stabs. Tas pats ir ES ESMU, nevis “Es biju” vai “Es būšu”, ES ESMU, vienmēr tieši tāds pats vakar, šodien un mūžīgi.
Mēs redzam, kad ES ESMU bija darīts klātesošs mūsu vidū Viņa Dēla ķermenī. Viņš radīja Sev ķermeni. Pārmainīja Savu lomu no Dieva, lai kļūtu par cilvēku, lai atkal atvestu mūs atpakaļ uz glābšanu un atpakaļ uz Ēdenes dārzu. Pārmainīja Sevi, izpleta Savu telti mūsu vidū un ēda kā mēs, un gulēja kā mēs, un staigāja kā mēs, un izskatījās kā mēs. Viņš kļuva par mums, lai mēs caur Viņu varētu kļūt par Viņu, līdzmantinieki kopā ar Viņu Valstībā.
E-34 He was spoke to there one day, and they was talking to Him about not being fifty years old yet and saw Abraham. He said, "Before Abraham was, I AM." I was that Pillar of Fire that was in the bush with Moses. That was a Scriptural Pillar of Fire. That same is the I AM, not "I was" or "will be", I AM, always just the same yesterday, today, and forever.
We see when I AM was made presence among us in a body of His own Son that He created... own body. Crossed His cast from God to become a human, in order to bring us back to salvation and back to the garden of Eden again. Crossed Hisself, spread His tents among us, and eat like us, and slept like us, and walked like us and looked like us. He become us, that we through Him might become Him, joint heirs with Him into the kingdom.
E-35 Tad mēs ieraugām, ka šis Uguns Stabs, kad tas bija ar Viņu, tas darīja zīmes un brīnumus, un Viņš apliecināja: “Ne jau Es daru šos darbus; tas ir Mans Tēvs, kas mājo Manī. Viņš dara šos darbus. Jo, patiesi, Es saku jums, ka Dēls pats nevar darīt neko, kamēr neredz arī Tēvu to darām. Un Dēls dara to, ko Tēvs Viņam parāda. Viņš vēl aizvien darbojas, un Es darbojos.” Āmen. Pareizi.
Viņš nomira, atkal augšāmcēlās trešajā dienā. Dažas dienas pēc tā notikuma, tur bija kāds nedaudz kritisks ebrejs ar līku degunu, kuram kabatā bija visādi papīri; viņš bija devies vajāt draudzi, visus tos, kuri gāja pa šo Ceļu. Devās no...ceļā uz Damasku, un viņš tika notriekts pie zemes. Un, kad viņš paskatījās augšup, viņš ieraudzīja kā tur gaisā stāv liels Uguns Stabs, sacīdams: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?”
Tas sacīja: “Kas tu esi, Kungs? Kas ir šis Uguns Stabs?”
“Es nāku no Dieva; Es aizeju pie Dieva.” Te Viņš sacīja: “Es esmu Jēzus, un grūti tev ir iet pret dzenuli.”
E-35 Then, when we find that Pillar of Fire, when It was with Him, It performed signs and wonders. And He confessed, "It's not Me that doeth the works: it's My Father that dwelleth in Me. He doeth the works. For verily, verily I say unto you, the Son can do nothing in Himself until He sees the Father do it also. And the Son does what the Father shows Him. He worketh, and I worketh hitherto." Amen. Right.
He died, rose again on the third day. And a few days after that there was a little critical, hooked-hosed Jew, with a bunch of stuff in his pocket, going down to persecute the church, all them that was in this way. Going out to... on his road to Damascus, and he was stricken down. And when he looked up, he saw a great Pillar of Fire hanging there, saying, "Saul, Saul, why persecutest thou Me?"
He said, "Who are you, Lord? Who is this Pillar of Fire?"
"I come from God; I go to God." Here He said, "I am Jesus, and it's hard for you to kick against the pricks."
E-36 Pravietis pateica, ka būs agrīnais lietus un vēlīnais lietus; vēlīnajā lietū kopā būs gan agrīnais, gan vēlīnais lietus – varena vispasaules draudze, kas trauksies pāri no vienas pasaules puses uz otru. Varens vēstījums, varenas zīmes un brīnumi, to darīs tā draudze. Daniels sacīja, ka cilvēki, kas zina savu Dievu, tai laikā darīs varoņdarbus. Tieši tajā laikā mēs dzīvojam šodien.
Lūk, fotokameras mehāniskā acs rāda mums, ka tas Uguns Stabs ir tas pats Uguns Stabs, kas veda Israēla bērnus. Skatieties, tam ir jādara tās pašas lietas, ko tas darīja, kad tas bija Viņā, vai arī tas nav tas pats Uguns Stabs. Taču, ja tas dara tās pašas lietas, kā gan jūs varat to apšaubīt? Tas atbilst Rakstiem!
E-36 The prophet said there'd be a former rain and a latter rain; in the latter rain would be both former and latter rain together--a great church universal that would sweep from one side of the world to the other side of the world. A great message, great signs and wonders, would be accomplished by this church. Daniel said the people that know their God in that day shall do exploits. That's exactly where we're living at in this day.
Now, the mechanical eye of the camera shows over us that that Pillar of Fire is the same Pillar of Fire that led the children of Israel. Now, it's got to do the same things it did when it was in Him. or it is not the same Pillar of Fire. But if it does the same things, how can you doubt it? It's Scriptural.
E-37 “Esi sveicināta, Marija, svētīta tu esi starp sievām. Tu esi atradusi lielu labvēlību pie Dieva.” Ak, draudze, esi sveicināta! Svētīti jūs esat starp cilvēkiem, jo jūs esat atraduši lielu labvēlību pie Dieva. Jūs esat noticējuši mūžīgajai Dzīvībai, un Dievs jums ir iedevis kristību ar Svēto Garu. Pareizi! Tas Vēstnesis būs īstens Dieva Vēstnesis, Svētais Gars, kas ir Dieva vēstījums.
Ievērojiet, Marija, tikko kā viņa ieraudzīja, ka tas atbilst Rakstiem, viņa neteica: “Es aiziešu un paskatīšos, ko sacīs Dr. Džons, vai tas ir pareizi, vai nē.” Viņa negāja pie rabīna Kabinska, lai noskaidrotu, vai tas ir pareizi, vai nē. Viņa vispār neko tādu nedarīja. Vai zināt, ko viņa sacīja? Viņa sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Jo viņa zināja, ka tas Vārds bija Dieva Vārds, ka tas vēstnesis bija Dieva vēstnesis, ka tas eņģelis bija Dieva eņģelis, jo tas turējās pie Dieva Vārda. Āmen. “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone”; sacīja: “Kā tas notiks?”
Sacīja: “Svētais Gars tevi apēnos, un Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un tiks saukts par Dieva Dēlu.”
Viņa sacīja: “Te nu es esmu. Es nesaprotu, kā tas notiks. Tam nav nozīmes. Tu tā pateici, tas atbilst Rakstiem, es tam ticu, es to pieņemu.” Viņa uzreiz sāka slavēt Dievu, pirms viņa sajuta dzīvību, pirms viņa sajuta jebkādas pazīmes. Viņai vairs nevajadzēja nekādas zīmes. Viņai bija Viņa Vārds, un neko vairāk nevajadzēja. Āmen! Man tas patīk!
E-37 "Hail, Mary, blessed art thou amongst women. Thou hast found favor with God." Oh, church, hail. Blessed are you among the people, for you've found favor with God. You've believed for eternal life, and God's give you the baptism of the Holy Ghost. Right. This Messenger will be a true Messenger of God, the Holy Spirit, which is God's message.
Notice, Mary, as soon as she seen it was Scriptural, she didn't say, "I'll go over and see whether Dr. Jones says it's right or not." She didn't go by to see if Rabbi Kabinski thought it was right or not. She never had nothing to do with it. You know what she said? She said, "Behold the handsmaid of the Lord; Be it unto me according to Your word." For she knowed that Word was God's Word, that Messenger was God's Messenger, that Angel was God's Angel, because it stayed with God's Word. Amen. "Behold the handsmaid of the Lord"; said, "How will it be?"
Said, "The Holy Ghost shall overshadow you, and this Holy thing that'll be born to you shall be called the Son of God."
She said, "Here I am. I don't know how it's going to happen. It don't make any difference. You said so, it's Scriptural, I believe it, I accept it." She started right out praising God, before she felt life, before she felt any sign of anything. She didn't want no more signs. She had His Word and that was all was necessary. Amen. I like that.
E-38 Mozus, uzreiz, kā viņš satikās ar Dievu un redzēja, ka tas saskan ar Rakstiem, viņš uzreiz devās uz Ēģipti.
Uzreiz, kad Marija satikās...tas ir, kad eņģelis viņu satika un viņa ieraudzīja viņu, un zināja, ka tas bija Dievs, jo tas atbilda Rakstiem, viņa pieņēma viņa vārdu un devās it visur, liecinādama par kaut ko, par kā eksistenci neliecināja pilnīgi nekas.
Vēl viena lieta, viņa liecināja par kaut ko, kas vēl nekad nebija noticis. Ak, lai slavēts ir Tas Kungs! Viņa liecināja par kaut ko, kas vēl nekad nebija noticis. Vēl nekad jaunava nebija kļuvusi grūta. Bet viņai bija tā eņģeļa vārds, un eņģelis atbilda Rakstiem, tāpēc viņa zināja, ka tas bija apsolīts. Un tam eņģelim bija Tā Kunga Vārds, un tas bija apsolīts. Un, tā kā viņa domāja par sevi pazemīgi un zemi, tomēr Dievs bija viņu izvēlējies, tāpēc viņa vienkārši par to priecājās. Un viņa devās ar savu vēstījumu, stāstīdama visiem, ka viņai būs bērniņš, pirms viņai bija jebkādas bērniņa pazīmes. Viņa negaidīja un neteica: “Tagad pagaidīšu, man ir jāsajūt un jāierauga, vai es jutīšos kaut kā labāk vai nē.” Nē, nē. Ak, Dievs, dāvā mums vairāk Mariju!
E-38 Moses, as soon as he got a hold of God and seen it was Scriptural, here he went to Egypt.
As soon as Mary got a hold of... the Angel got a hold of her, rather, and she seen Him, and knowed it was God, because it was Scriptural, she took His word and went around testifying of something that didn't even show one evidence of ever being.
Another thing, she testified of something that never had happened before. Oh, praise be the Lord! She testified of something that had never happened. Never had a virgin conceived. But she had the Angel's word, and the Angel was Scriptural, so she knowed it was promised. And the Angel had the Word of the Lord and promise it. And because she thought herself humble and lowly, yet God had chose her, so she was just happy about it. And she went forth with her message, telling everybody she was going to have a baby before she even had the first sign of a baby. She didn't wait and say, "Now wait, let me feel and see if I feel any better or not." No, no. Oh, God, give us more Marys!
E-39 Bomontai un pārējai pasaulei ir vajadzīgas tādas Marijas, kas var turēt Dievu pie Vārda un sākt priecāties, pirms vispār kaut kas notiek. Kā ar jums, sievietes ratiņkrēslos, un ar jums, brāļi un māsas šeit, kuriem ir sirdskaites un slimības, un viss pārējais, kad Tā Kunga klātbūtne ir tik tuvu? Ak vai! Jūs zināt, ka tas ir Tā Kunga Vārds. Tas Kungs to apsolīja.
Jūs teiksiet: “Brāli Branham, ja tu atnāksi un uzliksi man rokas...” Tas nav tas. Tu jau esi dziedināts, jo “Viņš bija ievainots tavu pārkāpumu dēļ un tavu grēku dēļ satriekts, tavs sods bija uzlikts Viņam tev par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm tu tiki dziedināts”. Tas jau ir noticis.
Vienkārši pieņem to un sāc priecāties. “Paldies, Tev, Kungs! Tagad es to redzu. Lai svētīts ir Dievs, es esmu dziedināts! Man ir vienalga, ko kāds saka vai kā es jūtos, es vienalga esmu dziedināts!” Tas ir tas.
E-39 Beaumont and the rest of the world needs Marys like that, that can take God at His Word and start rejoicing before anything happens. What about you women in wheelchairs, and you brothers and sisters here with heart trouble, and sickness, and every thing, when the presence of the Lord is so close? My, my! You know it's the Word of the Lord. The Lord promised it.
You say, "Brother Branham, if you'll come down and lay hands on me..." That's not it. You're already healed, because "He was wounded for your transgressions, He as bruised for your iniquities, the chastisement of your peace was upon Him, and with His stripes you were healed."
It's already past tense. Just receive it and start rejoicing. "Thank You, Lord. I now see it. Bless God, I'm healed. I don't care what anybody else says or how I feel, I'm healed anyhow." That's it.
E-40 Eņģeļa vēstījums! Tas vienmēr ir bijis šādi. Lūk, kādā veidā to grib Dievs. Ko tas paveica? Izmainīto... Kad viņa turēja Dievu pie Vārda, tas izmainīja viņai visu dabisko dzīves gaitu. Tas izdarīs to pašu arī tev. Tas patiešām to izdarīs. Tas paņems jūs, grēcinieki, un nomazgās jūs baltus kā sniegs. Tas paņems jūs, kritiķi, un padarīs jūs par vienu no mums. Tas patiešām to izdarīs. Tas paņems jūs, slimie, un padarīs jūs veselus. Tas paņems jūs, kas esat ceļā uz elli, un izmainīs jūsu virzienu, un sāks jūs vest augšup uz debesīm. Vienkārši turiet Viņu pie Viņa Vārda un ticiet tam, un sāciet priecāties.
Tā Kunga vēstnesis ir šeit, Svētais Gars virzās visapkārt virs cilvēkiem, svaidīdams viņus. Ja tu neesi no šejienes, bet tu gribi zināt, kas notiek ar šiem cilvēkiem, tas ir tas, kas tas ir. Joēls to apsolīja. Vasarsvētku dienā Pēteris sacīja: “Tas ir tas.” Es vēlos tam kaut ko piebilst. Ja tas nav tas, tad es gribu paturēt šo, līdz atnāks tas, jo ar šo es jūtos šausmīgi labi. Un es ticu, ka tas ir tas. Tas ir tas pats, kas bija tajā laikā. Ak, Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi!
E-40 The Angel's message... It's always been that way. That's the way God wants. What did it do? The changed... By taking God at His Word, changed the whole natural course of life for her. It'll do the same thing for you. It certainly will. It'll take you sinners, and wash you as white as snow. It'll take you, critics, and make you one of us. It sure will. It'll take you that's sick and make you well. It'll take you that's on your road to hell and change you around and start you up to heaven. Just take Him at His Word, and believe it, and start rejoicing.
The Messenger of the Lord is here, the Holy Ghost moving around over the people, anointing them. If you're a stranger, and you want to know what's the matter with them people, that's what it is. Joel promised it. On the day of Pentecost Peter said, This is that." I want to add something to that. If this isn't that, I want to keep this till that comes, because I'm having an awful good time with this. And I believe this is that. The same that that was that at that day. Oh, Jesus Christ the same yesterday, today, and forever
E-41 Marija negaidīja. Viņa neuztraucās par kritiķiem, viņu neuztrauca, ko citi sacīs, viņa bija satikusi eņģeli. Viņa bija redzējusi Viņa balsi...tas ir, redzējusi Viņa klātbūtni, un viņa zināja, ka viņš bija pateicis viņai patiesību, jo tas atbilda Rakstiem – viņai bija apsolīta svētība, vienkārši gāja un tam ticēja. Un viņa zināja, ka tas notiks. Ak, viņa... Ir vēl kaut kas tajā, kad tu satiecies ar kaut ko tādu, tu nespēj klusēt par to.
Eņģelis pateica viņai, ka viņas māsīca Elizabete (viņa bija tur Jūdejas kalnainajā apvidū, viņa bija veca, aptuveni septiņdesmit gadus veca), ka viņa ir stāvoklī un ka viņai būs dēls. Viņa bija mātes gaidās jau sešus mēnešus. Protams, mazulis, mazais Jānis, vēl nebija parādījis nekādu dzīvību. Viņi bija par to tā kā satraukušies.
Un tā, mēs redzam, ka Elizabete...viņas vīrs bija Caharija, viņš bija priesteris. Viņš atradās templī aptuveni sešus mēnešus pirms tā notikuma. Jūs zināt, Dievs saliek visu pa vietām pazemīgo ļaužu vidū.
E-41 Mary didn't wait. She didn't care about critics, she didn't care what anybody said, she had met an Angel. She'd seen His voice... or, seen His presence and she knowed that He'd told her the truth, because it was Scriptural--promised a blessing to her, just go on believe it. And she knowed it was going to happen. Oh, she... There's something another about it, when you hit something like that you can't keep still about it.
The Angel told her that her cousin Elisabeth (Was up in the hilly country of Judaea. ) was old, about seventy years old, and she had conceived and was going to have a son. It was already six months with her as a mother. Course, the little baby, little John, hadn't had no life yet. They kind of worried about it.
So we find out that Elisabeth... Zechariah was her husband, which was a priest. He was at the temple along about six months before this happened. You know, God gets to getting things together amongst the humble people.
E-42 Paskatieties uz Cahariju. Lūk, pie viņa atnāca Dieva eņģelis. Viņš bija templī un kalpoja, un, kad viņš to darīja (bija kritusi viņa kārta vīraka dedzināšanai, stāvot pie altāra), gadījās, ka viņš paskatījās pa labi, pa labi no altāra. Man šķiet, ka jums vienmēr ir jautājums, kāpēc es pievedu cilvēkus no šī puses. Tieši tur stāv Viņš. Tādējādi, pa labi no altāra, un tur stāvēja eņģelis un pateica viņam, ka tad, kad beigsies viņa kalpošanas dienas tur, viņš dosies mājās un būs ar savu sievu, un viņa kļūs grūta un dzemdēs dēlu, bērnu.
Un tas sludinātājs apšaubīja to Vārdu. Nu, viņam bija daudz piemēru, ja viņš grasījās kļūt par tā bērna tēvu... Paskatieties uz Sāru. Viņam bija vairāki piemēri no Bībeles. Paskatieties uz Annu templī, šādu piemēru ir daudz, taču viņš joprojām šaubījās.
Cik ļoti atšķīrās šis filosofijas skolotājs... Cik ļoti atšķīrās šis garīgā semināra kalpotājs no tās mazās jaunavas! Viņa vispār nešaubījās. Viņa sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone.” Tas arī viss. Viņa turēja Viņu pie Viņa Vārda, un tas izšķīra jautājumu. Taču tas vīrs nespēja tam noticēt.
Viņš sacīja: “Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva klātbūtnē. Mans Vārds tiks piepildīts.” Viņš zināja, par ko viņš runāja. Viņš sacīja: “Tā kā tu apšaubīji mani, tu būsi mēms līdz tai dienai, kad piedzims mazulis.” Viņš devās mājās. Viņa sieva kļuva grūta un slēpās sešus mēnešus.
E-42 Look at Zechariah. Now, the Angel Gabriel came to him. He was in the temple ministering, and when he did, burning incense was his lot, standing at the altar. And he happened to look at the right-hand side, the right-hand side of the altar. I guess you always wonder why I bring the people this way. It's where He stands. So, at the right-hand side of the altar, and there stood an Angel, and told him that after the days of his ministration there, he was going home and be with his wife, and she'd conceive and bear a son, a child.
And that preacher doubted that Word. Why, he had many times... If he was going to be the father of the child... Look at Sarah. He had some examples in the Bible. Look at Hannah at the temple, many examples like that. And still he doubted.
How much difference it was from that calloused teacher of philosophy... How much difference there was from that seminary minister, than there was from that little virgin. She never questioned. She said, "Behold the handsmaid of the Lord." That's all. She took Him at His Word and that settled it. But this man couldn't believe it.
He said, "I'm Gabriel that stands in the presence of God. My Word shall be fulfilled." He knowed what He was talking about. He said, "Because you've doubted Me, you'll be dumb until the day the baby's born." He went home. His wife conceived and hid herself six months.
E-43 Marija nodomāja: “Ak, vai tas nav brīnišķīgi! Tagad man būs mazulis, un tur ir Elizabete, mana māsīca (Jēzus un Jānis bija otrās pakāpes brālēni), kas... patiešām, tas būs brīnišķīgi, jo viņai būs mazulis un man būs mazulis. Es vienkārši nespēju to vairs noturēt. Es uzreiz iešu uz turieni un pateikšu viņai.” Viņa uzreiz devās uz tiem kalniem, cik nu ātri varēja. Es teju vai redzu, kā mirdz viņas skaistā sejiņa, man šķiet, viņa bija tikai kādus astoņpadsmit gadus veca, un viņas melnie mati plīvoja viņai aiz muguras. Un viņa devās ceļā, ietinusies savās drānās.
Un jūs zināt, ka Elizabete bija slēpusies. Man tas savā veidā patīk. Es domāju, ka ir tik kaunpilni redzēt tās sievietes kā šeit staigājam tajos šortos un pārējā, kad viņām ir jākļūst par mātēm. Tas izskatās nožēlojami. Kāda atšķirība! Tas ir briesmīgi. (Es zinu, ka jums varbūt nevajadzētu...varbūt nevajadzētu to teikt. Ja es jūs aizvainoju, piedodiet man. Taču jūs ieklausītos savā ārstā; es esmu jūsu brālis, saprotiet.) Tā ka tur bija tā sieviete tādā stāvoklī; taču viņa slēpās. Es varu iztēloties, kā viņa tur sēž, ziniet, tāda kā nedaudz aizvērta ar...adīdama tādu nelielu...ko tad? Tādus mazus zābaciņus, ziniet, to visu šādi sagatavodama un adīdama tādu nelielu sedziņu. Taču viņa bija nobijusies, jo viņa sacīja: “Nu, es esmu veca un...”
E-43 Mary thought, "Oh, isn't that wonderful? Now I'm going to have a baby, and there Elisabeth, my cousin (Jesus and John were second cousins), there... I tell you, it's going to be wonderful, because that she's going to have a baby, and I'm going to have a baby. I just can't hold it any longer. I'm going right up to tell her." Right up to the mountain she went, hard as she could go. I can just see her pretty little face shining--she was just about eighteen years old, I imagine--and her black hair blowing back like that. And she was on her road, this little robe wrapped around her.
And you know, Elisabeth had hid herself. I kind of like that. I think it looks so disgraceful to see women out like here with these shorts on, and things, when they're to be mothers. It looks pitiful. What a difference. That's horrible. (I know you oughtn't... maybe not oughtn't to say that. If I offend you, you forgive me. But you'd listen to your doctor; I'm your brother, see. ) So there the woman in that condition; but she hid herself. I can imagine her setting back there, you know, kind of snubbing a little, with... knitting some little... what is it? Little booties, you know, getting them all ready like that, and knitting a little blanket. But she was... feared, because she said, "Now, I'm old and..."
E-44 Ievērojiet, Tā Kunga eņģelis... Viņi bija taisni, viņa un Caharija, tā saka Bībele. Viņi bija taisni, ievērodami visus Dieva baušļus. Tieši tur parādās eņģeļi – tie vienmēr parādās taisnā ģimenē, tur, kur Dievs var izmantot kaut ko, kaut ko, lai ar to strādātu.
Un tā, viņa taisīja tos mazos zābaciņus. Un es iztēlojos, ka tur bija tāds lodziņš, kādi tie reizēm ir Palestīnā; ne tāds logs, pa kuru iespīd gaisma, bet tur karājās neliels auduma gabals. Un viņa kaut ko izdzirdēja. Viņa piecēlās un paskatījās, kas tur nāk, un viņa sacīja: “Zini, man šķiet, ka tā izskatās pēc manas māsīcas Marijas. Paskat tik, kā mirdz viņas sejiņa. Nu, viņa ir izaugusi. Esmu dzirdējusi, ka viņa gatavojas precēties. Tā tam ir jābūt. Nu, viņa ir jauna sieviete, un tā patiešām ir Marija.” Tā ka viņa uzģērba savu tērpu, ziniet, un steidzās ārā, lai viņu satiktu.
E-44 Notice, the Angel of the Lord... They were righteous, the Bible said, her and Zechariah. They were righteous, keeping all the commandments of God. That's were Angels appear-always appears in a righteous family, somewhere where God can use something, something to work with.
And then, she was making these little booties. And I imagine there was a little window-like it is in Palestine sometimes, no window light in it, but just a little shade hanging down. And she heard something. She raised up and she looked coming up, and she said, "You know, I believe that looks like my cousin Mary. Look at her little face shine. Why, she's growed up. I hear she's going to get married." So it must've been, "Well, she's a young woman, but that's Mary." So she slips her little robe on, you know, and runs out to meet her.
E-45 Un tajā laikā sievietes nebija tādas, kādas viņas ir tagad, ziniet. Viņas piesteidzās un metās viena otras apskāvienos, un apskāva viena otru. Ziniet, man patīk draudzīgums, un jums? Man riebjas redzēt to visu muļķošanos, šo 1960. gada draudzīguma versiju. Ak vai, ar to nepietiek! Lūk, jūs, dienvidnieki, no šejienes, šeit jūs to tik ļoti neredzat, taču tur ziemeļos, ak vai! Es nesen aizbraucu pie sava onkuļa Ņujorkā. Jau divdesmit gadus viņš dzīvo vienā mājā, un viņa kaimiņš dzīvo viņam tik tuvu kā šis Teksasas karogs. Es pajautāju: “Kas tur dzīvo?”
Viņš sacīja: “Es nezinu.”
Es sacīju: “Tu esi atkritis no žēlastības.” Es sacīju: “Cik ilgi viņš šeit jau dzīvo?”
Sacīja: “Kad es šurp atbraucu, viņš jau tur dzīvoja.” Jūs nezināt, ka jūsu kaimiņi ir miruši, kamēr neizlasāt par to avīzē. Tā tas ir. Nav draudzīguma.
E-45 And women in them days are not like they are now, you know. They--they run and throwed their arms around one another and hugged one another. You know, I like friendliness, don't you? I just hate to see this little old silly stuff, this 1960 version of friendliness. Oh, my, there's not enough of it. Now, you that's southerners down here don't notice so bad, but up there, oh, my! I went to my uncle here not long ago in New York. He'd been living in one house twenty years, and his neighbor as close as that Texas flag there, to him. I said, "Who lives there?"
He said, "I don't know."
I said, "You've fallen from grace." I said, "How long has he lived there?"
Said, "He was there when I come here." You don't know your neighbor's dead till you read it in the paper. That's right. No friendliness.
E-46 Nesen šeit brālis Mors un es, un brālis Brauns, mēs devāmies apciemot vienu puisi vārdā Dāvids, pirms pāris gadiem šeit Kal...tas ir, Floridā. Mēs atradāmies tur. Un man šķiet, ka tas bija brālis Hukstra, kurš man teica, sacīja: “Hercogiene grib tevi redzēt.”
Un es sacīju: “Kas?”
Sacīja: “Hercogiene.”
Es sacīju: “Kas tā tāda?”
Un sacīja: “Tā ir tā sieviete, kurai pieder viss šis īpašums.” Sacīja: “Viņa ir bagāta.”
“Nu,” es sacīju, “es nevaru viņu satikt, te ir pārāk daudz slimu cilvēku.”
Sacīja: “Bet viņa taču ir hercogiene.”
Es sacīju: “Tas nepadara viņu citādāku par visiem pārējiem.”
Tāpēc viņš pateica... Nu, viņi bija atveduši viņu tur, kad es nācu ārā. Un, kad es nācu ārā... Es neesmu... Lai Dievs man piedod, ja es... Jūs domājat, ka es uzjautrinos par to sievieti. Es to nedaru. Taču uz viņas rokām bija tik daudz dārgakmeņu, ka varētu aizsūtīt kādu misionāru ar Evaņģēliju desmit reizes apkārt pasaulei. Tā tas ir. Viņa tur stāvēja... Un viņai bija “briļļu” pāris. Viņa nebija tās uzlikusi, bet tās viņai bija uz nūjiņas, kuru viņa turēja šādi izstieptu. Ļoti liela, veca, resna kundze. Un viņa iznāca. Es iznācu no telts. Un es sacīju: “Man nav laika, lai viņu satiktu. Ja man vēl ir atlicis laiks, tad es gribu satikt tos slimos cilvēkus, kas ir ārpusē,” saprotiet.
E-46 Here not long ago, Brother Moore and I, and Brother Brown went down to see a little boy named David, a few years ago down here in Cal... or, Florida, they had us out there. And Brother Hukstra, I believe it was, told me, said, "The Duchess wants to see you."
And I said, "The who?"
Said, "The Duchess."
I said, "What's that?"
And said, "It's the woman that owns all this property." Said, "She's wealthy."
"Well," I said, "I can't see her. There's too many sick people."
Said, "But she's the Duchess."
I said, "That don't make her any different from anybody else."
So he said... Well, they had her there when I went out. And when I went out... I'm not... God forgive me if you think I'm making fun of the woman. I'm not. But she had enough jewels on her hands to send a missionary around the world ten times with the gospel. That's right. Standing out there... And she had on a pair of "specs." She didn't have them on, but she had them on a stick holding it out like this. Great big, old, fat lady. And she come out. I walked out the tent. And I said, "I ain't got time to see her. If I got any time left, let me see them sick people out there," see.
E-47 Un sacīja: “Bet viņa taču ļauj jums izmantot šo zemi.”
Es sacīju: “Nu, tas ir labi, ja viņa ļauj Dāvidam izmantot zemi, un mēs to augsti vērtējam. Taču viņa ir vesela, viņai nekas nekait. Ļaujiet man satikt tos cilvēkus, kas atrodas tur.” Nu, viņi gribēja, lai es satiekos ar viņu, tāpēc, kad es gāju ārā...
Viņa sacīja: “Vai jūs esat Dr. Branhams?”
Es sacīju: “Nē, kundze,” es sacīju, “es esmu brālis Branhams.”
Viņa sacīja... Nu, ziniet, neviens nevar skatīties caur brillēm, kas ir tik tālu izstieptas uz priekšu. Un viņa, lūk, šādi paskatījās tām pāri, viņa sacīja: “Ak, Dr. Branham,” viņa sacīja, “es esmu sajūsmā.”
Es pastiepu savu roku augšup un paskatījos uz to roku (viņa bija izstiepusi roku, lai paspiestu rokas). Nu, es nodomāju, ka es būšu džentelmenis. Es satvēru viņas lielo roku un pavilku to lejup. Es sacīju: “Nolaidiet to lejā, lai es jūs atpazītu nākamreiz, kad mēs satiksimies,” kaut kā tā. Ak, man patīk kaut kas ar jūtām!
E-47 And said, "But she lets you have the grounds."
I said, "Well, that's all right. If she let David have the ground, and we appreciate that. But she's all right, nothing wrong with her. Let me see these people down here." Well, they wanted me to see her, so when I went out.
She said, "Are you Dr. Branham?"
I said, "No, ma'am." I said, "I'm Brother Branham."
She said... Now, you know nobody can look through a pair of "specs" that far away from you. And she looked over like this, she said, "Well, Dr. Branham," she said, "I'm charmed."
I reached up and looked at that hand (Held out her hand to shake hands.). Well, I thought I'd be a gentleman. I got a hold of her big hand and pulled it down. I said, "Get down here so I'll know you next time I see you," like that. Oh, I like something feeling!
E-48 Pols Raiders, tas cilvēks, kas uzrakstīja to dziesmu, kuru es šeit dziedu, “Tikai tici”, stāstīja, ka vienrīt viņam ar sievu bija ģimenes konflikts, neliels strīds vienam ar otru. Sacīja, ka negaidot... Viņš lasīja laikrakstu, un viņa kaut kā pateica: “Pol, vai tu iedosi man naudu?”
Sacīja: “Man nav naudas.” Un vēl nedaudz turpināja, un sacīja, ka pēc brīža... Viņš neievēroja, ka bija aizvainojis viņas jūtas. Viņš tur apsēdās un pateica: “Nu, ja jau viņas jūtas ir tik viegli aizvainojamas, lai tad viņa tur sēž.” Man šķiet, ka jūs zināt, kā mēs, brāļi, to reizēm darām.
Un tā, tad viņš sacīja, ka viņa vienmēr stāvēja pie durvīm un viņu noskūpstīja, kad viņš devās prom. Pēc tam viņš devās uz vārtiem, un, kad viņš pagriezās un pamāja ardievas, viņa pamāja ardievas. Sacīja, ka viņš piecēlās un paņēma savu cepuri, un sacīja: “Lai piktojas, ja grib!” Sacīja, ka viņš devās pie durvīm, viņa pastiepa lūpas, viņš viņu noskūpstīja, aizgāja līdz pašiem vārtiem, pagriezās un atskatījās. Sacīja, ka viņa stāvēja tur pie durvīm. Sacīja, ka viņš pamāja, un viņa pamāja.
Sacīja, ka viņš sāka iet pa ielu. Sacīja, ka kaut kas sāka viņam mākties virsū: “Tu izdarīji nepareizi, Pol. (Nabaga vecais Pols šovakar ir godībā.) Taču sacīja: “Tu izdarīji nepareizi, Pol. Ja nu ar viņu šodien kaut kas notiks?” Sacīja, ka viņš sāka par to aizdomāties: “Ak vai, ja nu kaut kas notiks, tad viņš vairs uz zemes viņu nesatiktu.” Ak vai!
Sacīja, ka kļuva sliktāk un sliktāk, līdz viņš pateica: “Kungs, piedod man! Es došos atpakaļ un to izlabošu.” Sacīja, ka viņš patiešām ātri skrēja atpakaļ un atvēra vārtus, plaši atgrūda durvis, skatījās visapkārt. Viņš kaut ko izdzirda. Sacīja, ka viņa stāvēja aiz durvīm raudādama. Sacīja, ka viņš pastiepās uz priekšu. Viņš neteica ne vārda. Viņš atkal viņu noskūpstīja, atkal devās līdz pašiem vārtiem un pagriezās un pamāja. Sacīja, ka arī viņa pamāja tieši tāpat, kā viņa izdarīja pirmajā reizē, taču šajā otrajā reizē tas bija ar jūtām.
Tāpēc manuprāt tieši tā tas ir šodien. Mēs gribam... Es gribu, lai tajā ir jūtas, kaut kas, kas man ir reāls.
E-48 Paul Rader-the man that wrote this song that I sing here, "Only Believe"--said one morning him and his wife was having a little family affair, a little fuss with one another. Said first thing you know... He was reading the paper, and she said something, "Paul, will you give me some money?"
Said, "I ain't got no money." And went on like that a little bit, and said after awhile... He never noticed it hurt her feelings. He kind of sat there, and said, "Well, if that's how easy her feelings are hurt, let her set there." You know how we do, brethren, sometimes, I guess.
And so, then he said she'd always stand at the door and kiss him when he went out. Then he'd go to the gate. Then when... he'd turn around and wave good-bye, and she'd wave good-bye. Said he got up and got his hat, and said, "Just let her pout it out." Said he went to the door, and said, stuck out her lips, kissed her, went out to the end of the gate, turned around and looked back. Said she was standing there at the door. Said he waved and she waved.
Said he started on down the street. Said something begin to deal with him. "You done wrong, Paul." (Poor old Paul's in glory tonight. ) But said, "You done wrong, Paul. What if something would happen to her today?" Said he got to thinking about it. Oh, my, what if something would happen? "He'd never see her again on earth," Oh, my!
Said it got worse and worse, so he said, "Lord, forgive me. I'll go back and make it right." Said he run back real quick and opened the gate, shoved the door open, looked all around. He could hear something going [Sound of sniffling--Ed.]. Said she was standing behind the door, crying. Said he reached around. He never said a word. He went [Sound of a kiss--Ed.], kissed her again, run back out to the end of the gate, and turned around and waved. Said she waved, just like she did the first time, but the second time had feeling in it. So I think that's the way it is today. We want a... I want a feeling in it, something that's real to me.
E-49 Es biju... Ne pārāk sen es un mana sieva bijām pilsētā. Tur bija kāda kundze, kas pateica: “Sveicināti, māsa Branhama!”
Un es pagriezos un paskatījos uz viņu, un es sacīju: “Klau, tā kundze ar tevi runāja, dārgā.”
Sacīja: “Es viņai atbildēju.”
Es sacīju: “Nu, es zinu, ka viņa tevi nedzirdēja. Es nedzirdēju. Bet es sēžu tev pavisam blakus.”
“Ak,” viņa sacīja, “es viņai uzsmaidīju.”
“Ak,” es sacīju...
[Pārtraukums lentas ierakstā-Tulk.]
E-49 I was... Not long ago, me and my wife were downtown. There was a lady said, "How do you do, Sister Branham?"
And I looked around at her, and I said, "Hey, hey, that lady spoke to you, Honey."
Said, "I spoke to her."
I said, "Well, I know she didn't hear you. I didn't. I'm sitting right here by you."
"Oh," she said, "I smiled at her."
"Oh," I said...
[Blank.spot.on.tape--Ed. ]
E-50 Viņa sacīja: “Zini, Marija, es būšu māte.”
“Jā, jā,” sacīja Marija, viņas actiņas mirdzēja, ziniet, teju vai pilnas ar prieka asarām. “Jā, jā, es zinu par to visu.”
“Tu zini visu par to?”
“Jā, jā, es zinu par to visu.”
“Bet, Marija, es esmu noraizējusies. Es esmu gaidībās jau sešus mēnešus, bet mazulis nav pat pakustējies.” Vai ziniet, tas viss...tas viss ir pilnīgi nenormāli. Aptuveni trīs mēneši ir normāli, bet te bija seši mēneši, un mazais Jānis vēl nebija pat pakustējies. Tāpēc viņa sacīja: “Es vienkārši esmu nedaudz uztraukusies par to un pārējo.”
Viņa sacīja: “Jā, es to saprotu.” Un sacīja: “Vai zini, arī man būs bērniņš.”
“Ak, es saprotu. Tu un Jāzeps jau esat apprecējušies.”
“Nē, mēs neesam apprecējušies.”
“Kā tad tā, Marija? Jūs neesat precējušies, bet tev būs bērniņš?”
“Jā, pareizi.”
“Ak, dārgumiņ, ko tu gribi pateikt?”
“Nu, tādā pat veidā, kā es zināju, ka tu gaidi bērniņu. Eņģelis Gabriels satika mani, un viņš pateica man par tavu gadījumu, un viņš pateica, ka Svētais Gars nonāks pār mani, un tas jau ir noticis. Un tas Bērniņš, ko es dzemdēšu, būs Dieva Dēls.” Un sacīja: “Viņa man pateica... Viņš man pateica, kā Viņu nosaukt.” Sacīja: “Es nosaukšu Viņu par Jēzu.”
Un es redzu, kā sāk mirdzēt Elizabetes seja, viņa saka: “No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Redzi, tikko tava sveicināšana atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manā klēpī ar līksmību sāka lēkt.”
E-50 She said, "You know, Mary, I'm to be a mother."
"Yes, yes," said Mary, her little eyes sparkling-you know, half full of tears of joy. "Yes, yes, I know all about it."
"You know all about it?"
"Yeah, yeah, I know all about it."
"But, Mary, I'm bothered. It's six months with me as mother now, and the baby's never moved." Now you know, that's all, that's all unnatural. About three months is about right, but this is six months, and little John hadn't never moved yet. So she said, "I'm just a little bit worried about it and everything."
She said, "Yeah, I understand it." And said, "You know, I'm going to have a baby too."
"Oh, I see. You and Joseph is already married."
"No, we're not married."
"What, Mary? You're not married, and going to have a baby?"
"Yes, that's right."
"Oh, Honey, what do you mean?"
"Well, the same way I knowed that you was going to have a baby. The Angel Gabriel met me, and He told me about your case, and He said the Holy Ghost would come upon me, and it's already done it. And the Baby that I'll have will be the Son of God." And said, "She even told me... He told me what to name it." Said, "I shall call His name Jesus."
And I can see Elisabeth's face brighten up, said, "Whence cometh the mother of my Lord? For as soon as your salutation came into my ears, my baby leaped in the womb for joy."
E-51 Es gribu jums kaut ko pajautāt, draugi. Ja pirmajā reizē, kad Jēzus Kristus Vārds tika izrunāts caur cilvēciskām lūpām, tas atdzīvināja mirušu bērniņu mātes klēpī, tad ko tam būtu jāizdara ar no augšas dzimušu sanāksmi, kura apgalvo, ka ir piepildīta ar Svēto Garu? Aleluja! Āmen! Tam būtu jāizdziedina vēzis, jāatver acis aklajiem, jāatbrīvo gūstekņi, jāpiepilda ar Svēto Garu un jāpaveic visvisādas lietas tajā dārgajā Jēzus Kristus Vārdā; jāliek grēciniekam raudāt savu grēku dēļ. Ak vai!
Visi šie sanākušie, man šķiet, ka tas iet uz riņķi un uz riņķi. Ak, ko tik Dievs nevarētu šobrīd izdarīt! Dieva Svētā Gara Vēstnesis šodien ir šai ēkā, Vēstnesis, Svētais Gars, atnesdams mieru, atspoguļodams Jēzu Kristu. Varenais Uguns Stabs atrodas virs mums. Tu sacīsi: “Es to neredzu.” Taču jūs varat to sajust, tāpēc viena ķermeņa maņa ir tikpat laba kā cita. Jo tava redze varētu tevi pievilt vairāk nekā tava sajūta.
Tāpēc, ja tas nedara to pašu darbu, tad tas nav tas pats Svētais Gars; taču, ja tas dara to pašu darbu, tad tas ir Svētais Gars, Tas pats. Āmen. Vai jūs tam ticat? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.]
Cik daudzi... Vai šeit ir grēcinieki? Cik daudziem šeit gribētos pateikt: “Es gribētu gūt prieku no tām svētībām, atrasties tajā Šekina godībā kopā ar jums, ļaudis, un izbaudīt Dieva svētības.” Vai jūs pacelsiet roku un pateiksiet: “Piemini mani, brāli Branham, kad tu lūgsies.” Lai Dievs tevi svētī, brāli. Lai Dievs tevi svētī, brāli. Lai Dievs jūs svētī. Lai Dievs jūs svētī. Lai Dievs tevi svētī, brāli. Tevi, lūk, tur, un tevi, un tevi. Pareizi! Vai vēl kāds pacels roku, pateiks: “Brāli Branham, palūdz par mani.” Lai Dievs tevi svētī, jaunais cilvēk. Tas ir ļoti labi.
E-51 I want to ask you something, friends. If the first time that the name of Jesus Christ was ever spoke by mortal lips brought a dead baby in the womb of a mother to life, what ought it to do to a borned again congregation, that claims to be filled with the Holy Ghost? Hallelujah! Amen! It ought to heal the cancer, open the blind eyes, set the captive free, fill with the Holy Ghost, and all kinds of things in that precious name of the Lord Jesus, make the sinner weep for his sins. Oh, my!
The whole crowd looks to me like it's swimming around and around. Oh, what God could do right now! The Messenger of the Holy Spirit of God is in the building today-the Messenger, the Holy Ghost, bringing peace, reflecting Jesus Christ. The great Pillar of Fire hangs over us. You say, "I don't see it." But you can feel it, so in one... one sense of the body is just as good as the other one. So your sight could deceive you more than your feeling.
So then if it don't do the same work, then it isn't the same Holy Ghost; but if It does the same work, then It is the Holy Ghost, the same One. Amen. Do you believe that?
How many... is there sinners? How many in here would like to say, "I would like to enjoy these blessings, set in this Shekinah glory with you people and enjoy the blessings of God." Would you raise your hand, say, "Remember me, Brother Branham, as you pray." God bless you, brother. God bless you, brother. God bless you. God bless you. God bless you, brother. You, over there, and you and you. That's right. Another raise up your hand, say, "Brother Branham, pray for me." God bless you, young man. That's very fine.
E-52 Šorīt, kad es nācu iekšā uz brokastīm, man pienāca kāds ļoti mīļš puisēns un aplika savas rokas man ap kaklu. Viņa tēvs ir viens no draudzes ganiem šeit Dieva Asamblejās. Es domāju, ka viņš ir uz platformas, šorīt viņš bija. Un tas puisēns tika izsaukts kādā no sanāksmēm, un viņš šķielēja; un viņa mazās actiņas nu bija tikpat normālas kā manējās. Tas bija pirms daudziem gadiem.
Un pienāca vēl viens brālītis un paspieda man roku, un pateica, ka viņa mazajai meitiņai bija liels kākslis uz rīkles. Un es biju tur Džeka Mūra draudzē. Un pateica, ka Svētais Gars tur darbojās un izsauca viņu tur starp sanākušajiem, un pateica viņai. Tas kākslis vienkārši izzuda un pazuda, un bija prom. Tur nu viņa bija. Ak vai!
Kas tas ir? Kas ir tas Uguns Stabs? Tas ir Tā Kunga eņģelis. Kas ir Tā Kunga eņģelis? Tas pats, kas bija tajā degošajā krūmā, tas pats, kas bija Jēzū Kristū, tas pats, kas ir jūsos šovakar. Āmen. Tas pats, kas ir šeit, tas pats varenais Kungs Jēzus.
E-52 This morning as I was going in to the breakfast a sweet little boy came, put his arms around my neck. His father is one of the pastors here of the Assemblies of God. I believe he's on the platform. He was this morning. And the little boy was called out in the meeting somewhere and had crossed eyes-and his little eyes just as straight as mine is. That's been years ago.
And another little brother come up and shook my hand and said his little girl had a great big goiter on her throat. And I was down at Jack Moore's church. And said the Holy Spirit moved around and called her out there in the audience and told her. The goiter just vanished and disappeared and went away. There she was. Oh, my!
What is it? What is that Pillar of Fire? It's the Angel of the Lord. What is the Angel of the Lord? The same One was in the burning bush, the same One that was in Jesus Christ, the same One that's in you tonight. Amen. The same One here, the same great Lord Jesus.
E-53 Vai šeit būs vēl kāds, pirms mēs palūgsim, kas gribētu pacelt savas rokas un pateikt: “Piemini mani, brāli Branham. Piemini mani.” Lai Dievs tevi svētī, ser. Lai Dievs tevi svētī. Un tas mazais zēns tur aizmugurē un tur tālu ārpusē, tur pašās beigās. Jā. Lai kur arī jūs nebūtu, Dievs zina.
Lūk, nolieksim mūsu galvas uz brītiņu. Un māsa, vai tu nenospēlētu man šo te: “Tas lielais Ārsts ir tagad tuvu.” Tikai akordu, ja var, lūdzu.
E-53 Would there be another, before we pray, would like to raise up your hands and say, "Remember me, Brother Branham. Remember me." God bless you, sir. God bless you. And the little boy way back, and way on the outside there, all the way back. Yes. Wherever you are, God knows.
Now, let's bow our heads just a moment. And now, sister, would you play for me this: "The Great Physician Now is Near"? Just a chord, if you will, please.
E-54 Atceros, blakus Fortveinai... Es biju Fortveinā, Indiānas štatā. Es esmu stāvējis aiz kanceles jau trīsdesmit vienu gadu. Tas notika pirms kādiem divdesmit astoņiem gadiem. Es lūdzos par kādu puisēnu, un skanēja tā mūzika. Tas puisēns tika dziedināts. Izlēca no manām rokām, tā bija paralīze, noskrēja lejā, ielēca savas mātes rokās. Kad viņš to izdarīja, kāda meitene no brāļu draudzes spēlēja klavieres. Un viņa piecēlās, viņas mati bija šādi izlaisti, viņa sāka dziedāt Garā, un klavieres, kuras viņa spēlēja, tie ziloņkaula taustiņi turpināja kustēties: “Tas lielais Ārsts ir tagad tuvu, tas līdzjūtīgais Jēzus,” un simtiem cilvēku stāvēja, skatīdamies uz to.
Ne senāk, kā pirms divām svētdienām manā dievnamā, kad tur stāvēja trīs vai četri simti cilvēku, tas Uguns Stabs parādījās redzamā veidā otro reizi Džefersonvilā. (Pirmā reize bija, kad toreiz viņi nofotografēja to uz upes.) Un Viņš tur stāvēja piecpadsmit minūtes, ļaudams ikvienam Viņu redzēt un uz Viņu paskatīties. Brāli, mēs esam ceļa galā.
E-54 Remember near Fort Wayne... I was in Fort Wayne, Indiana. I've been in the pulpit now thirty-one years. This has been about twenty-eight years ago. I was praying for a little boy and that music was going on. The little boy was healed. Jumped out of my arms, a paralytic, run down, jumped into the arms of his mother. When he did a little Dunkard girl was playing the piano. And she raised up, that hair fell down across her lap, like that, she began singing in the Spirit, and the piano she was playing, them ivory keys moving right on, "The great physician now is near, the sympathizing Jesus"--hundreds of people standing looking at it.
Not a bit more than it was Sunday before last in my Tabernacle, where three to four hundred people standing there, and this Pillar of Fire appeared visible the second time in Jeffersonville. (The first time... then they took it down on the river. ) And there He stood for fifteen minutes, letting everybody see Him and look at Him. Brother, we're at the end of the road.
E-55 Mūsu debesu Tēvs, mēs tagad nākam, Kungs, pie Tevis kā pie Dzīva Akmens. Mēs nākam, Kungs, jo mēs ticam, ka Tu esi un atlīdzini tiem, kas Tevi centīgi meklē. Mēs lūdzam Tavas svētības. Mēs lūdzam, lai Tu šovakar palīdzi šeit sanākušajiem. Un tie, kuri pacēla savas rokas, lai viņi kļūst par šī varenā Svētā Gara, šīs pēdējās dienas Vēstneša, līdzdalībniekiem.
“Es izliešu Savu Garu uz visas miesas.” Tu apsolīji to. Tu sacīji, ka pēdējās dienās būs agrīnais un vēlīnais lietus kopā: tas ir, vienā zemes pusē un otrā zemes pusē, abās pusēs būs lietus; ka lietus būs uz misionāru laukiem un uz šiem laukiem. Tāpēc mēs ticam, ka tā stunda ir klāt. Mēs redzam, ka Svētais Gars izpauž tās pašas lietas, ko Viņš darīja, kad Viņš bija šeit agrāk.
Svētī šos dārgos cilvēkus, Tēvs, es lūdzu. Esi viņiem tuvu. Dāvā viņiem mūžīgo Dzīvību. Dāvā to, Kungs. Es tagad uzticu viņus Tev, Kunga Jēzus Vārdā. Kamēr mūsu galvas ir noliektas, īsi palūgsim.
...lielais Ārsts ir tagad tuvu,
Tas līdzjūtīgais Jēzus.
Viņš nogurušai sirdij prieku dod.
E-55 Our heavenly Father, we are coming now, Lord, to Thee as unto a Living Stone. We're coming, Lord, because that we believe that You are, and a rewarder of those that diligently seek after Thee. We pray for Your blessings. We pray that You'll help this audience tonight. And those that raised their hands, may they be a partaker of this great Holy Spirit, the Messenger of the last day.
"I will pour out My spirit upon all flesh." You promised it. In the last days You said there would be a former and latter rain together: that is, on one side of the earth and on the other side of the earth, both sides, would come a rain. Into the foreign fields, into these fields would come a rain. So we believe that that hour is here. We see the Holy Spirit making manifest the same things like He did when He was here before.
Bless these dear people, Father, I pray. Be Thou near them. Give them life eternal. Grant it, Lord. I commit them to Thee now, in the name of the Lord Jesus. With our heads bowed, let's just pray a little bit.
E-56 Ak, uzdves mums, Svētais Gars! Ienāc Savā draudzē, Kungs Jēzu, lielā Rīta Zvaigzne, Uguns Stabs. Izdedzini šovakar Sev ceļu cauri visai neticībai cilvēku sirdīs. Lai viņi ir kā Marija, lai viņi ierauga Tavu klātbūtni un zina, ka tas esi Tu, ka Tavi apsolījumi joprojām darbojas, ikviens apsolījums. Tu apsolīji to izdarīt. Tu esi apsolījis, ka Tu jau esi viņus dziedinājis, jo Tu tiki ievainots viņu pārkāpumu dēļ, ar Tavām rētām viņi tika dziedināti. Dāvā to, Tēvs, šiem gaidošajiem cilvēkiem. Mēs tagad gaidām Tevi. Darbojies, es lūdzu, Kristus Vārdā.
Vienkārši nedaudz pavērosim, lai redzētu, kas notiks. Ak, cik saldi! Tā patiešām lēnām pacelsim mūsu galvas. Es gaidīju, kad jūs nomierināsieties. Cik daudz šeit ir slimu cilvēku, kuriem nav lūgšanu kartiņas? Paceliet savas rokas, lai Dievs jūs dziedinātu. Manuprāt, apstiprinājumam ir vajadzīgi trīs; vai tā tas ir, Bībelē? Ja es esmu runājis patiesību, sludinājis patiesību, tad Dievam ir pienākums to patiesību atbalstīt, ja tā ir patiesība.
E-56 ... great Physician now is near,
the sympathizing Jesus.
He speaks the drooping heart to cheer.
Oh, breathe on us, Holy Spirit. Come into Your church, Lord Jesus, the great Morning Star, the Pillar of Fire. Burn Your way through every unbelief into the hearts of the people tonight. May they be like Mary, that they can see Your presence and know it's You, then Your promises are still good, every promise. You promised to do this. Your promise was that You'd already healed them, for You was wounded for their transgressions, "with the stripes you were healed." Grant it, Father, to this waiting audience. We're waiting on You now. Move, in Christ's name, I pray.
Just watching for a few moments to see what'll take place. Oh, how sweet. Let's raise our heads real easy now. I was waiting for you to get quiet. How many people in here that's sick and doesn't have a prayer card? Raise up your hands for God to heal you. A confirmation is three, I believe. Is that right, in the Bible? If I have told the truth, preached the truth, then God's obligated to back that truth up, if that's His truth.
E-57 Un tā, mums šeit ir vairākas lūgšanu kartiņas. Mēs tās nenosaucam. Es vienkārši gribu, lai jūs zinātu, ka tam nav vajadzīga lūgšanu kartiņa. Pajautājiet kalpotājiem, vai tas ir tā. Pajautājiet brāļiem, kas brauc ar mani it visur.
Mēs braucam pa ceļu, es pateikšu: “Uzgaidiet. Aiz tā stūra notiks tas un tas. Tur stāvēs kāds cilvēks. Viņam būs tas un tas, un viņš gribēs, lai es dodos uz noteiktu vietu, izdaru to un to.” Mēs dodamies uz turieni, un tas notiek. Protams. Tas nekad nepieviļ. Tas nevar pievilt, tas ir Dievs! Nu, ko tas dara? Apstiprina, ka Viņš ir tas pats. Lūk, tas neesmu es, tas ir Viņš.
E-57 Now, we got a bunch of prayer cards in here. We're not calling them. I just want you to know that it doesn't take prayer cards. Ask the ministers if it does. Ask the brothers who go with me everywhere.
We'll be riding down the road, I'll say, "Wait. At another corner there's going to be a certain thing. A man is going to be standing there. He's got a certain thing, and wants me to go to a certain place, a certain thing. We're going over here, and this is going to happen." Sure.. It never fails. It can't fail; it's God Now, what is it doing? Vindicating that He is the same. Now it isn't me: it's Him.
E-58 Es savā priekšā neredzu nevienu cilvēku, kuru es pazītu, neskaitot šīs divas meitenītes. Manuprāt, tās ir brāļa Evansa divas meitiņas. Vai pareizi? Lūk, šeit. Viņas ir vienīgās, ko es pazīstu. Es vienkārši paskatījos, lai redzētu, vai es ieraudzīšu kādu, kuru es patiešām pazīstu. Bet vienīgie pazīstamie, kurus es redzu... Pirms brītiņa es kaut kur redzēju brāli Evansu, bet nu vairs neredzu. Ak, jā, re kur ir brālis Dauhs, sēž šeit, no Ohaio, brālis Bils Dauhs, mans draugs, sēž šeit, un māsa Dauha. Lūk, kur ir māsa Evansa. Es viņu ieraudzīju, tur aizmugurē aiz... Labi. Tieši tur blakus, brālis Evans, tas ir, māsa Evansa. Kur ir brālis Velčs? Sēž tur aizmugurē. Labi.
Lai viņi zinātu, kas jūs visi esat, paceliet savu roku. Visi, kas šeit mani pazīst un zina, ka es pazīstu jūs, paceliet savu roku – kas zina, ka es...zina, ka es jūs pazīstu. Labi, redziet. Un tā, jūs, kuri zināt, ka es jūs nepazīstu, un jūs esat slimi, paceliet savas rokas. Paceliet rokas. Vienkārši paskatīsimies, kur viņi ir. Saprotat? Teju vai visur. Labi.
E-58 I don't see a person in front of me that I know, unless it's this two little girls. I believe this is Brother Evan's two girls. Isn't that right? Right here. That's the only ones that I know. I was looking just to see if I could see anybody that I really knew. But only ones I see that I know... I seen Brother Evans somewhere awhile ago, but I've lost him. Oh, yes, here's Brother Dauch, setting right here, form Ohio, Brother Bill Dauch, a friend of mine, setting right here, and Sister Dauch. There's Sister Evans. Now I've got her, right back behind... All right. Right along in there, Brother Evans or Sister Evans. Where's Brother Welch? Setting back there. All right.
So that they'll know who you all are, raise up your hand. Anybody in here knows me, and know I know you, raise up your hand--know that I... know that I know you. All right, see. Now, you that know that I do not know you, and you're sick, raise up your hands. Raise up your hands. Just look and see where it's at. See? About everywhere. All right.
E-59 Ja Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi, Bībelē ir teikts, ka iesākumā bija Vārds un Vārds bija Dievs. Vai pareizi? Un Vārds kļuva par miesu. Lūk, kad Dieva Vārds, kuru Viņš izteica, tika darīts par miesu.
Vai jūs zināt, ka šī zeme, uz kuras jūs sēžat, ir Dieva Vārda izpausme? Tas ir izpaustais Dieva Vārds. Ja tas tā nav, tad no kurienes tie uzradās? Viņš uztaisīja pasauli no neredzamām lietām. Viņš izveidoja zemi. Vienkārši izteica Vārdu. Sacīja: “Lai top,” un tapa. Viņš ir Radītājs. Labi. Tāpat arī krēsls, uz kura jūs sēžat, ir Dieva Vārds. Šī zeme, uz kuras stāv šī grīda, ir Dieva Vārds. Visas šīs lietas ir veidotas no zemes pīšļiem, Dieva Vārds. Un jūs paši esat Dieva Vārds Tā tas ir. Tad kāpēc gan tā sirsniņa nevar sākt mest ārā visas šaubas no šejienes? Lai tā notiek!
E-59 If the--if Jesus is the same yesterday, today, and forever, the Bible said that in the beginning was the Word and the Word was God. Is that right? And the Word was made flesh. That's when God's Word that He spoke was made flesh.
Do you know the very dirt that you're sitting on is the manifestation of the Word of God? That's God's Word made manifest. If it isn't, where did it come from? He made the world out of things that does not appear. He brings the earth together. Just spoke the Word. Said, "Let there be," and there was. He's a creator. All right. So the chair that you're setting on is the Word of God. This earth that the floor rests on is Word of God. All these things are from the dust of the earth, the Word of God. And you, yourself, are the Word of God. That's right. Then why can't that little heart in there begin to move all the doubt out of this thing here. Let it be.
E-60 Lūk, Dieva Vārds ir asāks par divpusēji aso zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kaula smadzenēm un...atdala kaula smadzenes; un Dieva Vārds (kas ir Jēzus) ir domu atpazinējs sirdī un prātā. Vai pareizi?
Un tā, kad Vārds bija šeit un bija kļuvis par miesu, un mājoja mūsu vidū kā Dieva Dēls Jēzus Kristus, viendien kāda parasta sieviete ticībā pieskārās Viņa drēbēm. Viņš nesajuta to fiziski, taču Viņš pagriezās un paskatījās, sacīja: “Kas Man pieskārās? Kas Man pieskārās?”
Pat Pēteris Viņam pārmeta, sacīja: “Kungs, visi skaras Tev klāt.”
Viņš sacīja: “Jā, taču Es manīju, ka no Manis izgāja spēks. Es kļuvu vājš. Mans spēks Mani atstāja.” Un Viņš pateica...paskatījās visapkārt uz sanākušajiem un sameklēja to sievieti, pateica viņai par viņas asiņošanu, kas viņai bija, ka viņas ticība ir viņu izglābusi (vai pareizi?). Viņa tika dziedināta. Viņš neteica: “Es to izdarīju.” Viņa to izdarīja pati. Saprotat? Sacīja: “Tava ticība tevi ir izglābusi...”
E-60 Now, and the Word of God is sharper than any two-edged sword, piercing to the marrow of the bone and the... sunder of the marrow of the bone; and the Word of God--which is Jesus--is a discerner of the thoughts, into the heart and mind. Is that right?
Now, when the Word was here, and made flesh and dwelt among us in the form of the Son of God, Jesus Christ, a little woman by faith touched His garment one day. He didn't feel it physically, but He turned around and looked, said, "Who touched Me? Who touched Me?"
Even Peter rebuked Him, said, "Lord, everybody is touching You."
He said, "Yeah, but I, I perceived virtue went out of Me. I got weak. My strength left Me." And He said... Looked all around over the audience and He found the little woman, told her her blood issue that she had, her faith had saved her (is that right?) She was healed. He never said, "I did it." She did it herself. See? Said, "Your faith hath saved..."
E-61 Lūk, Bībelē ir teikts, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Un vēstulē Ebrejiem ir teikts, ka Viņš ir Augstais Priesteris, kas spēj just līdzi mūsu vājībām. Un, ja Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi, ja jūs pieskarsieties tam pašam Augstajam Priesterim, tas pats Augstais Priesteris rīkosies tādā pat veidā. Tādā veidā, kā Viņš rīkojās pirmajā reizē, tādā pat veidā Viņam ir jārīkojas otrajā reizē. Ja Viņš tā nedara, tad Viņš izdarīja nepareizi pirmajā reizē. Ja Viņš darīja Sevi zināmu kā Mesiju ebrejiem un samariešiem, uztverot viņu prāta domas un pasakot viņiem, kā viņus sauca vai kas viņi bija, un tā tālāk, vai ko viņi bija izdarījuši...
Cik daudzi zina, ka tā ir patiesība, ka tā ir Bībeles patiesība, ka tieši tādā veidā Viņš darīja Sevi zināmu? Nu, ja tas bija veids, kā Viņš darīja Sevi zināmu ebrejiem un samariešiem, tad Viņam ir jādara tas zināms pagāniem, pretējā gadījumā Viņš ir pieļāvis kļūdu pie viņiem. Vai saprotat, ko es gribu pateikt?
Tagad visi, kas tam tic, paceliet savu roku, sakiet: “Es ticu, ka Viņš man to apsolīja.” Paldies. Tas to paveica. Lūk, vai atceraties, ko sacīja tas eņģelis? “Ja panāksi, ka cilvēki tev notic.” Saprotat? Nevis ticēt man; tas ir Viņš; bet ticēt, ka Viņš sūtīja mani pie jums. Un tā, lūdzieties un pieskarieties Augstajam Priesterim. Un, ja Viņš virzīs mani uz šīs platformas, un runās uz jums, tad ļaujiet...paši izspriediet, vai tas ir pareizi vai nē. Jūs izspriediet, vai tas ir pareizi vai nē.
E-61 Now, the Bible said He's the same yesterday, today, and forever. And the Book of Hebrews said that He's the High Priest that can be touched by the feeling of our infirmities. And if He's the same yesterday, today, and forever, if you touch that same High Priest, the same High Priest will act the same way. The way He acted the first time He has to act the second time. If He didn't, He acted wrong when He did it the first time. If He make Himself known as Messiah to the Jews and the Samaritans by perceiving the thoughts in their mind and telling them who they was, or what they was, and so forth like that, or something they had done...?
How many knows that's the truth, that's, that's the Bible truth, that's the way He made Himself known? Well, if that's the way He made it known to the Jews and to the Samaritans, He's got to make it known to the Gentiles, or He made it known wrong to them. See what I mean?
Now, all that believe that, raise up your hand, say, "I believe that He promised it to me." Thank you. That did it. See, remember what the Angel said: "If you can get the people to believe you." See? Not believe me; it's Him, but believe that He sent me to you. Now, you pray and touch the High Priest. And if He will turn me from this platform and speak to you, you let... you be the judge whether it's right or not. You be the judge whether it's right or not.
E-62 Jūs tikai pasakiet... Tagad novērsiet savu skatu no manis kā no cilvēka un sakiet: “Kungs Jēzu, man ir vajadzība.” Un necentieties kaut ko izspiest, ar to jūs nekur netiksiet. Vienkārši atslābinieties, sakiet: “Es ticu tam, Kungs, manā prātā nav nekādu šaubu. Tas cilvēks mani nepazīst, un es atrodos tālu no viņa. Es esmu te starp sanākušajiem (tur tālu aizmugurē, vai stāvu pie apļa, vai vēl kaut kur). Es zinu, ka es Tev ticu. Ja vien Tu ļausi man Tev pieskarties, ļausi viņam vērsties pie manis, tad es zināšu, ka tas nav brālis Branhams, jo viņš mani nepazīst. Tāpat viņš nezina, kas es esmu vai ko es izdarīju, vai ko es esmu izdarījis, vai ko es darīšu. Taču Tu to zini. Tāpēc, ja vien Tu ļausi viņam pievērsties, es zināšu, ka tas esi Tu. Tad es ticēšu viņa vēstījumam, jo Tu viņu kontrolē. Jā, tas esi Tu, kas runā caur viņu.”
Vai jūs tam ticēsiet? Cik daudzi tam noticēs, ja ieraudzīsiet to paši savām acīm? Nevis tur kādā tumšā istabā, bet tieši šeit, visu cilvēku priekšā, kā to dara mūsu Kungs. Nevajag...tas nav nekas slepens, tas ir tieši šeit. Tas ir tikai ticīgajiem. Un tā, vienkārši lūdziet.
E-62 You just say... Now look away from me as a man and say, "Lord Jesus, I'm in need." And don't try to press your way, you don't get nowhere then. Just relax yourself, say, "I believe it, Lord, there's not a doubt in my mind. The man don't know me, and I'm way away from him. I'm out here in the audience (way back in the back, or standing around the ring, or somewhere like that). Now I know I believe You. If You'll just let me touch You, let him turn to me, I'll know that that isn't Brother Branham because he don't know me. Neither does he know who I am, or what I've done, or what I have done, or what I will do. But You know it. So if You'll just let him turn, I know it's You. I'll believe His message then, because You got him under control. See, it's You speaking through him, see."
Would you believe that? How many would believe it if they could see it done with their own eyes...?... Not back in some dark room; right here before the public like our Lord's doing. Don't have... it ain't nothing secretly; it's right out here. it's just to the believers. Now, you just pray.
E-63 Varbūt es esmu kļūdījies. Es domāju, ka tas bija kaut kur šeit, bet droši vien nebija. Es to vēroju, tā ir gaisma. Vai šī puse pacēla rokas, ka arī viņi ir slimi un mani nepazīst? Lūk, Viņš ir šeit. Jūs, kuri esat redzējuši tās fotogrāfijas un pārējo, vienkārši aizdomājieties, ka mehāniskā fotoaparāta acs ieraudzīja to, pirms ieraudzīja daudzi cilvēki...nofotografēja. Ja es šovakar nomiršu, ja šī ir mana pēdējā diena uz zemes, mana liecība ir patiesa. Fotokameras mehāniskā acs ir pierādījusi to septiņas vai astoņas reizes dažādās valstīs. Tā ir taisnība. To zina draudze pa visu pasauli.
Es esmu runājis patiesību, jo es runāju par Viņu. Tieši tāpēc es nebaidos, ka Viņš atbildēs, ka es esmu sacījis patiesību, jo es neliecinu par sevi; es liecinu par Viņu. Un tā, esiet patiešām godbijīgi un ticiet.
Sacīsiet: “Ko tu gaidi, brāli Branahm?” Es gaidu Viņu. Ja Viņš man nepateiks, es nevaru to izdarīt, tas arī viss. Ir vajadzīga jūsu ticība, lai kaut ko izdarītu. Vai arī varbūt Viņam negribas, lai mēs to darītu. Cik tad daudziem ir lūgšanu kartiņas? Vai kādam ir lūgšanu kartiņas? 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, ir palikušas apmēram astoņas lūgšanu kartiņas, deviņas. Tad mēs tās izsauksim, ja Viņš to nedarīs. Man patīk, kā tas tiek izdarīts bez lūgšanu kartiņām, lai jūs ieraudzītu, ka lūgšanu kartiņām ar to nav nekāda sakara.
E-63 I might have been mistaken. I thought it was somewhere right here, but it must not have been. I'll watch it-it's a light. Did this side raise up their hands that they were sick too, and didn't know me? Now, He's right here. You that sees them pictures and things, just think--that mechanical eye of the picture saw if before many people ever saw it... take the picture. If I die tonight, if this is my last day on earth, my testimony is true. The mechanical eye of the camera has proved it seven or eight times in different nations. It's true. The church knows it around the world.
I've told the truth, because I speak of Him. That's the reason I'm not afraid but what He will speak back that I've told the truth, because I'm not testifying of myself; I'm testifying of Him. Now, be real reverent and believe.
Say, "What are you waiting on, Brother Branham?' I'm waiting on Him. If He don't tell me, I can't do it, that's all. It takes your faith to do something. Or maybe He's not pleased with us doing it. How many's got prayer cards then? Anybody got prayer cards? 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, about eight prayer cards left, 9. We'll call then up if He doesn't do it. I like to see it done without prayer cards, so that you see the prayer card has nothing to do with it.
E-64 Dievs, palīdzi mums šovakar. Es lūdzu, lai Tu dāvā to. Es esmu atnācis šurp ar drošu ticību, atnācis ticēdams, ticēdams, ka Tu to izdarīsi. Es lūdzu, lai Tu man tagad palīdzi. Dāvā man no Tava Gara, Tēvs. Dāvā to, lai tas būtu Tavai slavai. Es lūdzu to Jēzus Vārdā. Āmen.
Jā, te nu tas ir. Paldies Tev, Kungs. Vai tu tici, ka Dievs dziedinās tevi no tās trūces, kundze? Darīs tevi veselu? Labi. Pieņem to. Pacel savu roku. Labi. Vai tev ir lūgšanu kartiņa? Tev nav. Tev tā nav vajadzīga. Es nekad dzīvē to sievieti neesmu redzējis. Vai mēs viens otru nepazīstam, dārgā māsa? Es tevi nepazīstu. Ja tā ir taisnība, tad pacel savu roku, lai sanākušie var redzēt. Vai tāda bija tava kaite? Tu tur sēdēji un lūdzies, vai pareizi? Lūk, man ir kontakts ar tevi. Tu lūdzies Jēzum: “Lai tā esmu es.” Vai pareizi? Pamāj šādi ar savu roku. Pacel savu roku, pamāj ar savu roku, lai viņi redz. Nu, kā es zināju, par ko viņa lūdzās, un tos vārdus, ko viņa sacīja? Vai tad jūs neredzat? Tas ir Kristus!
Lūk, viena kundze tikko kā nomainīja vietu, tagad viņa sēž tur. Vai tu gribi pārvarēt to sirdskaiti, māsa? Tev nav jānāk uz šejieni. Vienkārši paskaties šurp. Vai tu gribi pārvarēt savu sirdskaiti? Labi. Pacel savu roku, saki: “Es to pieņemu.” Labi, ej mājās, tava sirds slimība ir beigusies. Jēzus Kristus dara tevi veselu.
E-64 God, help us tonight. Now, I pray that You'll grant it. I've come here with good faith, come here believing, believing that You would do it. I pray that You'll help me now. Give to me of Your Spirit, Father. Grant it, so it can be for Your glory. I pray in Jesus' name. Amen.
Yes, here it is. Thank You, Lord. Do you believe God will heal you of that hernia, lady? Make you well? All right. Accept it. Raise up your hand. All right. Have you got a prayer card? You don't. You don't need it. I never seen that woman in my life. Are we strangers to one another, sister dear? I don't know you. If that's right, raise up your hand so the audience can see. Was that your trouble? You was setting there praying wasn't you? Now I got a contact of you. You were praying to Jesus, "Let it be me." Is that right? Wave your hand like that. Raise your hand, wave your hand, so they see. Now, how did I know what she was praying about and the words you was saying? Don't you see? It's Christ.
Here, a little lady just moved herself around, setting there now. You want to get over that heart trouble, sister? You don't have to come up here. Just look this way. You want to get over your heart trouble? All right. Raise up your hand, say, "I accept it." All right, go home, your heart trouble's over. Jesus Christ makes you well.
E-65 Tā kundze, kas sēž viņai tieši aiz muguras, tev ir sieviešu slimība. Piecelies, ja tā ir taisnība. Labi. Vai tev ir lūgšanu kartiņa? Tev ir. Es nebiju domājis tevi izsaukt. Labi. Ej mājās. Tu esi...tev bija...problēmas ar acīm, turklāt tās pasliktinās. Vai pareizi? Pamāj ar roku. Ne tāpēc, ka tev ir brilles, bet tās pasliktinās. Labi. Vairāk tā nebūs. Ej mājās, Jēzus Kristus dara tevi veselu.
Klau, vai tu izdarīsi man pakalpojumu, lūdzu? Lai viņi zinātu, redzēdami, ka tev bija kartiņa. Tā kundze, kas sēž tev blakus, viņa...uz to pusi, lūk, tur, viņa ciešs no kākšļa, vai tu tici, ka Jēzus Kristus dara tevi veselu? Tas ir iekšējs kākslis. Bet viss ir labi. Tici, un tas no tevis aizies. Labi.
E-65 The little lady setting right behind her, you got female trouble. Stand up if that's right. All right. Have you got a prayer card? You have one. I didn't mean to call you. All right. Go home. You're... You've had... bothered with your eyes; they're going bad, too. Is that right? Wave your hand. Not because you got on glasses, but they're getting worse. All right. They won't no more now. Go home, Jesus Christ makes you well.
Say, do me a favor, will you? That they might know, seeing that you had a card... That lady setting there next to you, she... over on this side over here, suffering there with a goiter, you believe that Jesus Christ will make you well? It's Him...?... But that's all right. Believe, and it'll go away from you. All right.
E-66 Lūk, ja tu tici, ka es esmu Dieva pravietis, uzliec savu roku sievietei, kas ir tev blakus, kura tur raud. Tā Kunga eņģelis ir virs viņas. Viņai ir problēmas ar galvu. Ja tas ir pareizi, tad piecelies kājās, kundze, tā, kuru tikko kā izsauca. Labi. Piecelies, ja tā ir patiesība, tu, kurai rokā ir kabatlakats. Labi. Jēzus Kristus dara tevi veselu. Ej mājās, esi dziedināta.
Vai jūs Viņam ticat? Nu, vai tas eņģelis ir bībelisks? Lūk, tur aizmugurē, Viņš ir tur aizmugurē, tur tālumā. Tur ir kāds vīrs ar sievu. Sievai ir diabēts, vīram ir artrīts. Ak, ja vien es varētu panākt, lai viņi saprot! Dievs, palīdzi man! Vilkersona kungs ar kundzi, piecelieties kājās. Jēzus Kristus dara jūs veselus. Ejiet mājās un esiet veseli. Kristus dara jūs veselus.
Vai jums ir lūgšanu kartiņa? Jums nav? Jums tādas nav, jums tāda nav vajadzīga. Kamēr jūs stāvat kājās, paklausieties, draugi. Es jūs vispār nepazīstu, vai pareizi? Ja es jūs nepazīstu, pamājiet ar rokām. Redziet, es jūs nepazīstu. Jūs sēdējāt un lūdzāties. Vai pareizi? Kaut kas ar jums notika. Vai pareizi? Labi. Vai tāda bija jūsu slimība? Vai tāds ir jūsu vārds? Vai Viņš visu pateica pareizi? Pamājiet šādi ar roku šai virzienā, tā ir taisnība. Pamājiet ar roku. Labi. Te nu tas ir. Ejiet mājās, Jēzus Kristus dara jūs veselus.
Kam viņi pieskārās? Vai jūs ticat, ka eņģelis, kas atrodas mūsu priekšā, ir Dieva eņģelis? Tas neesmu es. Es nepazīstu tos cilvēkus. Es liecinu, viņi liecina, ka mēs neesam pazīstami, tātad tam ir jābūt Tā Kunga eņģelim. Un Viņš dara tieši tās bībeliskās lietas, par kurām Jēzus sacīja, ka Viņš to darīs tieši pirms tam, kad tas tiks sadedzināts kā Sodoma. Āmen!
E-66 Now, if you believe I be a prophet of God, put your hand on the woman next to you, crying there. The Angel of the Lord's over her. She's got trouble with her head. If that's right, stand on your foot lady, the one that just called then. All right. Raise up if that's the truth, the one with the handkerchief in her hand. All right. Jesus Christ makes you will. Go home, be healed.
Do you believe Him? Now, is that Angel Scriptural? Here, way back here, there He is way back here, way back. There's a man and his wife. The wife has diabetes, the man has arthritis. Oh, if I could just make them understand. God, help me. Mr. and Mrs. Wilkerson, stand up on your feet. Jesus Christ makes you well. Go home and be well. Christ makes you well.
Do you have a prayer card? You don't? You don't have one, you don't need one. While you're standing on your feet, listen to this, friends. I do not know you at all, do I? If I don't know you, shake your hands back and forth. See, I don't know you. You was setting there praying. Is that right? Something's happened to you. Is that right? All right. Is that what your trouble was? Is that what your name was? All that He said is right? Wave your hand back like this if it's right" Wave your hand. All right. There you are. Go home, Jesus Christ makes you well.
What did they touch? Do you believe the Angel that's before us, is the Angel of God? It's not me. I don't know them people. I'm testifying; they're testifying, we don't know one another so it has to be the Angel of the Lord. And He's doing the very Scriptural things that Jesus said He would do just before it burnt like Sodom. Amen!
E-67 Paskatīsimies. Ja jūs ticēsiet! Lūk, te nu tas ir atkal, lūk, tur stūrī. Pagaidiet, tā ir tā kundze... Nē, vienu brītiņu. Nē, tā nav tā kundze, kas tur stāv. Tā ir kundze, kas sēž, lūk, šeit. Tā tas ir, kundze, kas sēž šeit. Es redzēju kādu bērnu, bet tā ir kundze, kas sēž šeit, un viņa cieš no hemoroīdiem. Un viņa... Tur sēž viņas meitiņa. Viņa cieš no astmas. Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS. Piecelies kājās un pieņem savu dziedināšanu. Jēzus Kristus dara tevi veselu. Piecelieties kājās, jūs abas. Ja mēs viens otru nepazīstam, paceliet savas rokas un pamājiet. Labi. Ej mājās, mīļumiņ. Ar to ir cauri, meitenīt, tu būsi vesela.
Vai jūs ticat? Paskatieties šeit, šeit, šeit, šeit. Vai tu to neredzi, brāli Džek? Skatieties šeit, tieši šeit, atrodas tieši virs šī te vīrieša. Tas vīrs cieš no trūces. Tā tas ir. Viņš nav no šīs pilsētas, tā ir pilsēta, kuru sauc Oranža. Pareizi. Viņa vārds ir misters Saks. Vai pareizi, ser? Ja mēs nepazīstam viens otru, pavicini ar rokām, lūk, šādi. Tu tur sēdēji, sacīdams: “Ļauj tam būt man, Kungs.” Vai pareizi? Pamāj ar roku.
Ak, Dievs, kā viņi var to neredzēt? Es pavēlu ikvienam slimniekam šeit piecelties kājās un saņemt savu dziedināšanu Jēzus Kristus Vārdā! Āmen. Celieties, nebaidieties! Ticiet viņam no visas sirds.
MARIJAS TICĪBA
(Mary's Belief)
Šo svētrunu brālis Viljams Marions Branhams sludināja 1961. gada 21. janvārī Bomontā, Teksasas štatā, ASV. Ieraksts ar numuru 61-0121 ilgst 1 stundu un 24 minūtes. No angļu valodas uz latviešu valodu tulkots 2022. gadā.
E-67 Let's see. If you'll believe. Here, here it is again, right here in the corner. Wait, it's the lady... No. Just a moment. No, it isn't the lady standing there. It's the lady setting down here. That's right, a little lady setting here. I seen a child, but it's a lady setting down, and she's suffering with hemorrhoids. And she... That's her little girl setting there. She's suffering with asthma. That's "Thus saith the Lord." Stand on your feet and accept your healing. Jesus Christ makes you well. Stand up, both of you. If we're strangers to one another, raise up your hands and wave your hands. All right. Go home, honey. It's all over, little girl, you'll be made well.
You believe? Look here, look here, look here, look here. Can't you see that, Brother Jack? Looky here, right here, standing right over this man here. The man's suffering with a hernia. That's right. He's not from this city--from a city called Orange. Right. His name is Mr. Sack. Is that right, sir? If I'm a stranger to you, wave your hands back and forth like this. You were sitting there, saying, "Let it be me, Lord." Is that right? Wave your hand.
O God, how can they fail to see it? I command every sick person in here to stand on your feet and receive your healing in the name of Jesus Christ. Amen. Rise up, don't be afraid. Believe Him with all your heart.

Наверх

Up