Dodieties uz ziemeļiem

Turning Northward
Datums: 61-0129 | Ilgums: 50 minūtes | Tulkojums: RĪga
Fīniksa, Arizonas štats, ASV
E-1 Piektās Mozus grāmatas otrā nodaļa, sākot no 1. panta. [Kāds lasa no Bībeles–Tulk.]
Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.
Un Kungs man teica:
Gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem!
Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums.
Bet lūkojiet, ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam.
Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet.
Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka.
Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi.
Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem.
Tur iepriekš dzīvoja emieši – liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši. Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem. Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva.
Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi.
Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi – no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis.
Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.
Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši,
tad Kungs runāja uz mani, sacīdams:
šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža!
Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem. [Jaunā latv. Bībele– Tulk.]
E-1 ...?... a cold--Satan handed it over to me, and I handed it back to him. He handed it back to me, and I handed it to him. So just kept on that way until time to go to dedicate a church, and then finally I got away from him and went on to dedicate the church.
Standing upon this box this afternoon... That takes me back to the time Mama used to put me on a box to wash the dishes. Well, I hope we do the same thing this afternoon, so the Lord bless.
E-2 Vēl pastāvēsim kājās. Lai tas Kungs svētī Viņa izlasīto Vārdu.
[Pārtraukums magnetafona lentes ierakstā–Tulk.] ...saaukstēšanās, sātans atsūtīja man saaukstēšanos, bet es aizsūtīju to viņam atpakaļ. Viņš atkal atsūtīja to man, bet es aizsūtīju to viņam. Un tā tas turpinājās, kamēr pienāca laiks doties uz draudzes nama iesvētīšanu, un tad galu galā es tiku no viņa vaļā un braucu iesvētīt draudzi.
E-2 A few announcements, announcement I had to make in Houston the other day. I was give a little paper here that said that "Please announce that Brother Van Heuf... Van Heus, and W. P. Hinse, will be in Phoenix, Arizona, February the 27th through March the 5th." Keep that in mind.
And now, I think tomorrow night that Brother Oral Roberts is to speak here. From perhaps this same auditorium? The banquet. And Brother Oral is certainly a masterpiece of God's in the pulpit. Wonderful man of God, a man of faith. And I'm sure it'll do you good to come out and hear Brother Roberts tomorrow night.
And then the breakfast in the morning, and so forth, there's many... many has... Already I've seen many behind the curtain has got their tickets, and so forth. That's fine. So, we're always glad to be in these conventions.
E-4 Kad šovakar stāvu uz šīs kastes, tas man atsauc atmiņā to laiku, kad mamma mēdza likt mani uz kastes, lai es mazgātu traukus. [Brālis Branhams un sanāksme smejas–Tulk.] Nu, es ceru, ka tieši to mēs izdarīsim šovakar. Tāpēc lai Tas Kungs svētī.
E-3 I know you have something coming off in a few minutes, or just immediately after I get through speaking--some kind of a meeting. I'll cut my words as short as possible. One thing, being a little hoarse, and the next thing squeezed for time, and you've already been here over two hours. I know you're tired.
Now, tomorrow or next Sunday, the Lord willing (next Sunday being February the 5th), next Sunday evening at the Assemblies of God in Tucson, we'll be praying for the sick. Next Sunday evening, beginning at seven-thirty at Tucson, Arizona. And then we travel from there on to the West Coast to the... and to down to below Los Angeles--Long Beach, I believe it is; then up around Bakersfield for the next service, then going on east. I hope that if it's God's will that I be in Zurich the same time these men are there, and also in Jerusalem. I'd like to go to Jerusalem once and see the land where our Lord has been.
I want to greet so many of my fine friends here this afternoon. I see Brother Magnason and Brother Rhodes, so many around here. It'd take quite a time to call their names. And standing here a few moments ago and see little Brother Smith come up and throwed his arms around me--what a wonderful time of fellowship.
E-5 Daži paziņojumi, paziņojums, kuru man todien vajadzēja izteikt Hjūstonā. Man te iedeva lapiņu, uz kuras ir uzrakstīts: "Lūdzu paziņojiet, ka brālis Van Hufs...Van Hus un V.P. Hins būs Fīniksā, Arizonas štatā no 27. februāra līdz 5. martam." Paturiet to prātā.
E-4 Now, as we read the Scriptures I'd like to take for a text, if it be called that, out of the 3rd verse of the 2nd chapter of Deuteronomy:
Ye have compassed this mountain long enough: turn you northward.
I'd like to speak on the subject of "Turning Northward."
It would be hard for Israel to think that the promised land was forty years away when they were standing on the other side of the Red Sea, dancing, shouting, rejoicing, when they were only merely just a few days from it. It isn't but just a very short time. I think with an automobile you could probably drive it in an hour and a half. By walking you could make it in two days, three or four something like that, easy. You could go on to the promised land.
And they were thinking that they were almost there, and they were having a great jubilee of shouting and praising God, and seeing what God had did for them, and how that... It'd been hard to make them believe that they was forty years away from that promise, to the full promise of God that He promised them.
E-6 Un tā, man šķiet, ka rītvakar šeit sludinās brālis Orals Roberts. Varbūt pat šajā auditorijā? [Kāds brālis saka: "Banketā."–Tulk.] Banketā. Bet brālis Orals, protams, ir Dieva šedevrs pie kanceles, brīnišķīgs Dieva vīrs, ticības vīrs. Un es esmu pārliecināts, ka jums nāks par labu atnākt un rītvakar paklausīties brāli Robertu.
E-5 Grace had provided them a great thing. Grace had provided them a Passover lamb. Grace had provided them a prophet. And grace had provided them an Angel. The Passover lamb was for their sins. Their prophet was their instructor. The Angel was their guide. Grace had provided everything for them. But in spite of all of that, they wanted a law.
And this grace had provided them an escape out of Egypt before they had any law. Then grace had provided them one of the greatest revivals that they'd ever had. In this revival they had seen great powers of God. In this revival they had seen sunshine while the rest of the world was in darkness. In this revival they'd seen the mighty hand of God deliver the innocent people, bringing them from bondage in deliverance. And in this revival, after they'd crossed over the Red Sea, they found all their enemies dead in the Red Sea behind them. Why would they want to add anything to that?
E-7 Un pēc tam no rīta būs brokastis un tā tālāk. Daudzi... Daudziem... Es redzēju aiz kulisēm, ka daudziem jau ir biļetes un tā tālāk. Mēs... Tas ir lieliski. Lūk, mēs vienmēr ar prieku piedalāmies tādās sanāksmēs.
E-6 They stand just about like our Pentecostal fathers did about forty years ago or a little better, after we had seen the same things that they had seen, one of the mightiest revivals that the church ever had: Seen divine healing, the people brought out of bondage, being bound by fetters of denominations and so forth, been brought out into a freedom. Grace had provided them everything they had need of: an Angel of God to lead them, prophets, great men.
E-8 Es zinu, ka pēc dažām minūtēm jums kaut kas ir paredzēts, precīzāk, uzreiz pēc tam, kad es beigšu runāt – kaut kāda satikšanās. Es pacentīšos runāt, cik vien iespējams īsi. Pirmkārt, es esmu nedaudz aizsmacis, un, otrkārt, laika ir maz, un jūs šeit jau esat vairāk kā divas stundas. Es zinu, ka esat noguruši.
E-7 I heard them say the other day that Azusa Street meetings, when they had it over here in California, that they thought it was a disgrace when they ever entered the song books in the church. They sang in the Spirit. Just as the Spirit gave them utterance, they sang. They danced in the Spirit. They had a great time. And they expected the Word of God in sanctification to separate them from their sins, and they knowed they'd passed from death unto life. What a revival they were having of some forty years ago!
But as Israel did, so did our fathers make a fatal mistake--one thing that's held them in the wilderness another forty years. We find out that instead of being satisfied with what they had, and what God had done for them, and seeing the works of His hands, the fruit of grace providing everything they had need of--even to so much as they didn't have to have a song book. I wish I could've seen that in them days.
E-9 Un tā, rītdien vai nākamajā svētdienā, ja Kungs dos (nākamajā svētdienā, tas ir 5. februāris), nākamās svētdienas vakarā Dieva Asamblejās Tūsonā mēs lūgsim par slimajiem. Mēs sāksim pusastoņos vakarā nākošajā svētdienā, Tūsonā, Arizonas štatā. Bet pēc tam mēs no turienes brauksim tālāk uz Rietumu piekrasti uz...tālāk uz...lejup no Losandželosas, man šķiet, uz Longbīču. Pēc tam nākošā kalpošana būs Beikersfildas apkaimē, bet pēc tam brauksim tālāk uz austrumiem.
E-8 But Israel, after all those things, Israel in the natural... This is Israel in the spiritual. Just as God was taking His people to a promised land in the natural, He's taking His church to a promised land in the spiritual. And they was on their road having a great time, but yet they... After grace had provided everything that they had need of, yet they wanted something to do themselves, something that they could show God they had something to do into it.
And that's what... The church, when it gets in that condition, it's always when they lose out. And when you try, or I try, or any man tries, to put his hand on the work of God, to add something to it, or take something away from it... We must leave it just the way that God provided it for us. Just let the revival move on as the Spirit moves on.
E-10 Ja Dievs dos, es ceru, ka es būšu Cīrihē tieši tajā laikā, kad tur būs šie brāļi, un arī Jeruzālemē. Es gribētu reiz aizbraukt uz Jeruzālemi un ieraudzīt to zemi, kur bija mūsu Kungs.
E-9 These people was only eight or ten days away from the full promise of God, if they would've followed the leading of the Holy Spirit. These people in this day, our fathers, was just a few days away from the fullness of God's promise, if they'd just went ahead and followed the leading of the Holy Spirit. But we had to do something like they did.
The most fatal mistake that Israel ever made was Exodus 19. After grace had provided them all these things and had given the revival, they still required a law. Though they could have schools, theological trained ministers, and well, just be like the rest of the people- something that they could fuss about, something they could separate one another, break up a fellowship or brotherhood. "We believe this," and "We believe that." If they'd just let it go on the way God had it going, it would have been all right.
E-11 Es šodien gribu šeit pasveicināt tik daudzus manus brīnišķīgus draugus. Es redzu brāli Magnasonu un brāli Roudu, šeit viņu ir ļoti daudz. Lai viņus visus nosauktu, būtu vajadzīgs diezgan daudz laika. Un pirms kāda brīža te stāvēju un ieraudzīju, kā man tuvojas brālis Smits, un es nonācu viņa apskāvienos; kāds brīnišķīgs sadraudzības laiks!
E-10 But we always try to put our ideas in it; that when we inject our ideas, when we inject our theology into God's Spirit, it takes God's Spirit away. That's the way it was in that day. They were on the road, but they wanted something they could do themselves.
Through their fussing, and through their carrying on, they found out then that they drove the Spirit of God away from them. It was a great mistake. It was a great mistake when we did the same thing, our fathers. When the Holy Spirit first fell on Azusa Street, and many of the parts of the world, if we would just let it go on, leading of the Spirit--keep the world out, go on, and let the Holy Spirit lead--we'd have done been in the promised land. But we've been forty-something years away from it. Just as they did, so have we.
Something came into the church, another issue, and we wanted to denominate ourselves, instead of just going ahead and loving the brethren, going on. Now, why not leave it alone. "Every plant that My heavenly Father hasn't planted will be rooted up anyhow." So what good does it do for us to draw some denominational barriers to keep the other fellow out. We only fence up something.
E-12 Un tā, kā mēs izlasījām Svētajos Rakstos, es gribētu paņemt tēmai, ja tā to varētu nosaukt, 5. Mozus grāmatas 2. nodaļas 3. pantu.
Gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem!
E-11 Now, there's a little story goes something like this, that... Maybe it isn't appropriate to say in the pulpit over a Spirit-filled bunch of people as I have the privilege of speaking to. But said, Two monkeys was setting in the tree, looking at each other. And they looked down and seen the poor human beings, and they said, "Men, aren't they miserable? and they say that they came from us. That's mistaken. Never would I ever fence up my coconut tree to keep my brother monkeys from not eating the same coconuts that I eat." See? That's human beings. The church has always been that way.
E-13 Es gribētu runāt par tēmu: "Dodieties uz ziemeļiem."
E-12 One time, when Israel wanted to act like the rest the nations, they wanted a king. They wanted Samuel to give them a king. Well, Samuel told them, said, "This won't work. God is your King. Just let God be your King."
But they wanted a king, because they wanted to act like the rest of the nations. They wanted to act like the Philistines and the rest of the nations--pattern after the world, instead of letting God be their King.
Samuel told them... God said to Samuel... Samuel, their faithful old prophet, called Israel up and said, "Have I ever told you anything in the name of the Lord but what come to pass? Have I ever told you anything in the name of the Lord that did not come to pass? Have I ever begged you for your money, or taken anything away from you?"
"No, you have not begged our money," said Israel. "Neither have you told us anything in the name of the Lord that did not come to pass. But still, we want a king anyhow."
E-14 Israēlam bija grūti iedomāties, ka no apsolītās zemes viņus šķīra četrdesmit gadi, kad viņi stāvēja Sarkanās jūras otrajā krastā, dejoja, klaigāja, gavilēja, jo viņi taču atradās tikai dažu dienu attālumā no tās.
E-13 See, man wants to do something himself. He wants to show his authority. He wants to show how big he is, or how much different he can be from somebody else, from the rest of the people. That's when God goes out of the picture, just exactly.
Now, as Israel was, always has been, just as it was then, there was a mixed multitude. Some of them wanted one thing, some wanted another. That's the way we get it today; and usually the one on the other side is the one that wins, when...
It's the same way at the Nicene Council, when our churches was set up. One wanted one thing, and one another. The little Pentecostal group was pushed on the outside. the organization take it over.
E-15 Tas taču būtu bijis pavisam ātri. Manuprāt, ar mašīnu tur varētu aizbraukt droši vien kādā pusotrā stundā. Lai aizietu uz apsolīto zemi ar kājām, būtu vajadzīgas divas dienas, trīs vai četras, apmēram tā, vienkārši.
E-14 And the deeds of the Nicolaitanes became a doctrine after the Nicene council. They formed their own faith, put up their own men, taken all the... "Nico," as I said the other day, means "conquer." "Nicolaitanes" means to "conquer the laity," and put all the holiness in a man: do as you want to and pay the money into the church; and let the man do the forgiveness of sins; and let him do your praying, and so forth.
That's not God's will. God's Word gets out amongst the laity, everybody. You're an individual. God dealt with Israel as a nation, you and I as individuals. We each one has to answer before God for our sins.
E-16 Un viņi domāja, ka viņi jau ir tur gandrīz nonākuši, un viņiem tur bija varena Dieva slavēšanas un gavilēšanas jubileja, un, redzot, ko Dievs bija izdarījis viņiem un kā tas... Būtu bijis grūti viņus pārliecināt par to, ka no šī apsolījuma viņus šķīra četrdesmit gadi, no pilnā Dieva apsolījuma, ko Viņš tiem bija devis.
E-15 And we see that that mixed multitude... Well... This is... Two sons of Isaac and Rebekah represents the world over. Every time there's a revival there's twins born. Every time we have a revival, twins are born. Esau and Jacob were twins. One of them was a man after the world, and the other was spiritual.
Now, Esau was just as good a man as Jacob was, if you looked at him. He liked to take care of his old blind father, which was a prophet. He was a good boy --morally, I guess, all right. But... and he helped work. And perhaps Jacob was just a Mama's boy, hung around Mama and just, we call, a little sissy. And so Esau was loved, a man of the world, natural, never cared nothing about the birthright.
E-17 Žēlastība bija dāvājusi viņiem kaut ko ļoti varenu. Žēlastība bija dāvājusi viņiem Pashā jēru. Žēlastība bija dāvājusi viņiem pravieti, un žēlastība bija dāvājusi viņiem eņģeļi. Pashā jērs bija par viņu grēkiem. Pravietis bija viņu pamācītājs. Eņģelis bija viņu ceļvedis. Žēlastība bija apgādājusi viņus ar visu. Taču, neskatoties uz to visu, viņi sagribēja likumu.
E-16 But to Jacob it didn't make any difference how he got it, there was only one thing he had in his mind: and that was the birthright! No matter what... anything else, or how he got it... That's the way it is with a spiritual-born churches. When the Catholic church had a revival, when Luther had a revival, when Wesley had a revival, Knox, Calvin, and all down through the ages, it produced twins. And when Pentecost had a revival, it produced twins. When Moses had a revival down in Egypt, it produced twins, a mixed multitude: one to... one to the world, that wants to act like the world, be like the world, and pattern their message with the world. The others don't care about what the world says, how classic it looks, or how unclassic it looks, they got one thing in common, that's hold onto the birthright, keep a hold of God. Just the way it's always been. That's the way it is yet today, my friends. Hold onto the birthright.
Jacob, he... didn't make any difference how much they called him a sissy, how much... what... how he got it, just so he got it. That's the way it is today. Makes no difference to people who's spiritual. Now the... many times the churches are compromising. It gets so they just shake hands with the preacher.
E-18 Un šī žēlastība bija dāvājusi viņiem glābiņu no Ēģiptes, kad viņiem vēl nebija nekāda likuma. Šī žēlastība bija dāvājusi viņiem vienu no vislielākajām atmodām, kādas viņiem jebkad bija bijušas. Šajā atmodā viņi bija redzējuši varenus Dieva spēkus. Šajā atmodā viņi redzēja saules gaismu tai laikā, kad visa pārējā pasaule bija tumsā. Šajā atmodā viņi bija redzējuši, kā Dieva varenā roka atbrīvo nevainīgus cilvēkus, izvedot tos no gūsta brīvībā. Un šajā atmodā (pēc tam, kad viņi bija šķērsojuši Sarkano jūru) viņi aiz savas muguras ieraudzīja visus savus ienaidniekus mirušus Sarkanajā jūrā. Vai tad viņiem ar to nepietika?
E-17 As David duPlessis well placed it not long ago, that God don't have any grandchildren. That is true. Our Pentecostal churches are bringing in their young ones, placing them upon the seat, and putting them members of the church. They never come through the process of being born again, and filled with the Holy Ghost, and upon their own. We just take them into the church.
What have they got? A bunch of flat-top hair cuts, Rickeys, run right on the street here just like the rest of the world; women with bobbed-hair, wearing make-up and everything else-- it's a disgrace--trying to pattern after the world instead of going after the spiritual standpoint.
E-19 Viņi bija gandrīz tādā pašā stāvoklī, kā pirms četrdesmit vai vairāk gadiem bija mūsu vasarsvētku tēvi. Pēc tam, kad mēs bijām redzējuši to pašu, ko redzēja viņi, vienu no varenākajām atmodām, kāda vien ir bijusi draudzei: mēs ieraudzījām Dievišķo dziedināšanu, kā cilvēki tiek atbrīvoti no gūsta, būdami saistīti ar konfesionālajām važām un tamlīdzīgi, tiek izvesti brīvībā... Žēlastība bija dāvājusi visu, kas viņiem bija vajadzīgs: Dieva eņģeli, lai viņus vestu, praviešus, varenus vīrus.
E-18 We've had a lot of great moves in our great big churches, and try to be bigger than the other fellow, mowing the other fellow over, and working for our organizations, denominations. What have we got? We're hatching out a bunch of hybrid people, instead of borned again children of God. That's right.
Hybrid--one of the ruinations of the world. A hybrid can never cross himself again. When a mule is ever born... A mule cannot be nothing else but a mule. That's all he is. He's born, he's a mule. He's a half-breed. He's between a horse and mule. He don't know who his papa is, and who his mama is, where he come from, or where he's going. He's just ignorant as he can be. He hasn't got no, no gentleness to him. You can talk to him, he will just stick his ears out and nicker, "haw, haw," with his big ears out.
Sometimes I get around and preach to a lot of them mules, that knows no more about God than a Hottentot knows about a Egyptian knight. Stick their ears out and say, "The days of miracles is past. There's no such a thing." It's a hybrid. He might belong to a Pentecostal organization that... Might belong to any other organization, but a borned again man and woman...
E-20 Es nesen dzirdēju, kā stāstīja par to, ka Azusas ielas sanāksmēs (kad viņiem tās notika šeit Kalifornijā), ka viņi uzskatīja par negodu pat ienest draudzē dziesmu grāmatas. Viņi dziedāja Garā. Kā Gars deva viņiem izrunāt, tā arī viņi dziedāja. Viņi dejoja Garā, viņi vareni priecājās. Un viņi paļāvās, ka Dieva Vārds atdalīs viņus no viņu grēkiem svēttapšanā, un viņi zināja, ka viņi ir pārgājuši no nāves dzīvībā. Kāda gan varena atmoda viņiem bija pirms kādiem četrdesmit gadiem!
E-19 Anything I love is a hybrid horse... or not a hybrid horse, a real gentle pedigreed horse. What I like is a pedigreed Pentecostal experience: one who knows were they come from, knows what's got a hold of them, and knows where they're going, with a spirit of gentleness, sweetness, and Holy Spirit, some with tolerance and fellowship, reach across the line, and shake hands with any brother, take him in--he's a brother citizen of the same kingdom.
No matter how he was baptized, or sprinkled, or poured, or what he did, or throwing his head, or jump up and down, or whatever he done, he's a brother anyhow. As long as he's got the Holy Ghost, he's your brother. And a real pedigreed, borned again Pentecostal man and woman believe that with all your heart, and that's...?... Certainly...?...
E-21 Taču tāpat kā Israēls, arī mūsu tēvi pieļāva liktenīgu kļūdu – to, kas atstāja viņus tuksnesī vēl četrdesmit gadus. Mēs redzam, ka tā vietā, lai būtu apmierināti ar to, kas viņiem bija un ko Dievs bija paveicis viņu labā, un redzot darbus, ko paveica Viņa roka, žēlastības augļus, kas dāvāja visu, kas viņiem bija vajadzīgs – pat tādā mērā, ka viņiem pat dziesmu grāmata nebija vajadzīga. Kaut es būtu redzējis to, kas notika tajās dienās!
E-20 These twin revivals, one brings forth a man that's supposed to be intellectual; most most have been schooled. They're trying to dodge that issue of new birth. The church is trying to dodge it. Today we take people in by water baptisms, put them in the church by water baptism. You might put them in the church by water baptism, but you'll never put them into Christ by water baptism. You got to be borned in there by the Spirit. That's right.
As I've often said, I say again. I don't care what kind of a birth it is, any birth is a mess. If it's in a pig pen, or if it's in a corn shock, or if it's is a pink decorated hospital room, it's a mess. And so is the new birth a mess. It'll make you do things that you never thought you'd do. It'll make you weep, bawl, cry, and raise up your hands, and turn all kinds of shines, and everything else. And you'll act disgraceful before a starchy, self-styled group. But you don't care, as long as you get birth out of it.
E-22 Taču Israēls, pēc visām tām lietām, fiziskais Israēls... Bet šis ir garīgais Israēls. Tieši tāpat kā Dievs veda Savu tautu uz fizisko apsolīto zemi, tāpat Viņš ved Savu draudzi uz garīgo apsolīto Zemi. Un viņi bija ceļā un lieliski pavadīja laiku, un tomēr viņi... Pēc tam, kad žēlastība bija dāvājusi visu, kas viņiem bija vajadzīgs, viņi tomēr sagribēja izdarīt kaut ko paši, kaut ko, lai viņi varētu parādīt Dievam, ka arī viņi var kaut ko izdarīt.
E-21 You've got to be born...?... It's being borned again, coming to the new birth. Coming to a place to where they're trying to dodge the issue by taking in members, trying to beat this other fellow, "Our organization's going higher than the other." This don't amount to nothing, not a thing!
It's the kingdom of God is what counts. We're all working for one place. I belong to the Baptist church, to the Assemblies, or the Oneness, or the Threeness, or the Fiveness, or whatever it was. We want to be working for one principle: That's for our heavenly Father, to get born-again children into that kingdom up there. Outside of that, we're working in vain. We're trying to do something for a man-made institution that'll fall, as sure a two two's is four. It's got to fall, it's of man. Has to fall. Only God's thing stands.
I have nothing against them. That's fine and dandy: but when you draw those barriers that we cannot fellowship with the other fellow, that's when it gets bad. I been given out and told that I didn't like organizations. I like the people in the organizations, but not... The organizations is fine as long as they don't draw a spot, and say, "We believe this, and you... the rest of you, stay away from it. And we'll not cooperate with that Businessmen's group or anything as long as they do like the way the other organization..."
E-23 Un tieši tas... Kad draudze nonāk tādā stāvoklī, tieši tad viņi vienmēr zaudē. Un, kad jūs mēģināt, vai arī es mēģinu, vai jebkurš cilvēks mēģina pielikt savu roku Dieva darbam, lai kaut ko tam pieliktu vai kaut ko no tā atņemtu... Mums tas ir jāatstāj tieši tā, kā Dievs mums to ir dāvājis. Vienkārši ļaujiet atmodai virzīties tā, kā virzās Gars.
E-22 When they get to be an organization, I'm getting away from them. That's exactly right. I don't believe in the stuff. I believe that we're brother, have fellowship and following the leading of the Spirit. That's exactly what I like about it.
A mixed multitude. They had a law. They went to Mount Sinai, got a law, so they could all have doctor's degrees, Ph.D., and LL.D., Q.S.D's and all kinds of D's. And so, the first thing you know, it's got them in trouble.
E-24 Tie cilvēki atradās tikai astoņu vai desmit dienu attālumā no pilnā Dieva apsolījuma, ja vien viņi būtu sekojuši Svētā Gara vadībai. Tie cilvēki mūsu laikā, mūsu tēvi, bija tikai pāris dienu attālumā no Dieva apsolījuma pilnības, ja vien viņi vienkārši būtu devušies uz priekšu un sekojuši Svētā Gara vadībai. Bet mēs sagribējām kaut ko izdarīt, tāpat kā izdarīja tie.
E-23 Now, the law served its purpose. It was all right in its day. The law did all right; in its day it served its purpose. So has the denominations done all right. It's all right in its purpose. But remember, the law never took them to the promised land. Joshua took them over, grace, not the law.
And neither will the denomination, any denomination ever take the church of God over. It'll be the grace of God that's shed abroad in our hearts by the baptism of the Holy Ghost that'll take us to the promised land, into the fullness of God's blessings. Certainly it is. They make a fatal mistake when they do those things.
It served its purpose, was very well, but the time come when it wasn't no good no more. God let it die out, so He could take grace and take them across, and positionally place them into their places in the promised land. So will the grace of God put every member, prophets, teachers, so forth. Not... A denomination can't do that. You have a bunch of presbyters to lay hands on. It won't mean no more than throwing water on. It's got to take the Holy Ghost to "separate Me, Paul and Barnabas." It took the Holy Ghost just to separate a man and woman and place them where they... their position...?... in Christ. That's true.
E-25 Visliktenīgākā kļūda, ko pieļāva Israēls, bija 2. Mozus grāmatas 19. nodaļā. Pēc tam, kad žēlastība bija dāvājusi viņiem visas šīs lietas un bija devusi tiem atmodu, viņi tik un tā pieprasīja likumu. Iedomājās, ka viņiem varētu būt skolas, teoloģijā apmācīti kalpotāji un, nu, vienkārši, lai būtu kā visi pārējie cilvēki, lai būtu par ko pastrīdēties, lai varētu kaut kā atdalīties viens no otra, saraut sadraudzību vai brālību. "Mēs ticam šādi, un mēs ticam šādi." Ja vien viņi būtu ļāvuši tam virzīties tā, kā to virzīja Dievs, tad viss būtu bijis kārtībā.
E-24 Now, we find out they journeyed from there then to Kadesh-barnea. Kadesh-barnea, they made their most fatal mistake they ever did make. Israel made a real mistake when she come to Kadesh-barnea.
Well, they had... then they had their twelve different heads, twelve different groups of them. And they sent the up to the promised land to spy out, to see what they could get... any information from the inside. When they come back, we find out that ten of the group said, "It's impossible to take it. We just can't do it. It's too much of a job. We're little bitty fellows up the side of them. We look like grasshoppers."
But there was two that had evidence. They'd been somewhere. When they come back, they had the fruits of the land. They come back to know that they'd been over, and brought back the evidence that it was a good land. Well, that's about the way we get it out of a revival--about two in a setting. It's just about like setting a hen's egg, about two out of a good setting.
E-26 Bet mēs vienmēr cenšamies tajā ielikt paši savas domas, un tad, kad mēs injicējam savas domas, kad mēs injicējam mūsu teoloģiju Dieva Garā, tad Dieva Gars aiziet. Tieši tā notika tajā laikā. Viņi bija ceļā, bet viņi sagribēja kaut ko tādu, ko varētu izdarīt viņi paši.
E-25 And the first thing you know, Joshua and Caleb come back with the evidence that it was a good land. They had a evidence. A evidence. But that wasn't all the evidence. They just had one evidence. That's what the Pentecostals got when they crossed over the land, into the wilderness, over the Red Sea, and found their enemy dead. They begin speaking in tongues as an evidence that they'd been over there. They knowed there was something good. They knowed there was a land somewhere that was beyond anything that we've reached yet. That's right.
But that's not all the things. We settled down on that, went to seed on that. Right. God said, "If there be one among you to come in and speak with tongues, the unlearned comes in, he will say, 'Well, they're all mad.' But if one will prophesy and reveal the secrets of the heart, then they'll fall down and say surely God is with you." Paul said that.
E-27 Tad viņi saprata, ka savas ķildošanās un uzvedības dēļ viņi bija aizdzinuši no sevis prom Dieva Garu. Tā bija liela kļūda. Tā bija liela kļūda, kad to pašu izdarījām mēs, mūsu tēvi. Kad Azusa ielā un daudzviet pasaulē pirmoreiz nonāca Svētais Gars, ja vien mēs būtu ļāvuši tam iet savu gaitu, Gara vadībai, nelaist iekšā pasauli, virzīties uz priekšu un ļauties Svētā Gara vadībai, tad mēs jau sen būtu apsolītajā zemē. Bet jau vairāk nekā četrdesmit gadus mēs tajā neesam iegājuši. Mēs esam izdarījuši tieši to, ko izdarīja viņi.
E-26 Now, when we stop on one evidence of speaking in tongues being the Holy Ghost, which is all right. That's true. That's the evidence of the Holy Ghost, but just look at the other things goes in there.
But as soon as we did it, we have to denominate ourselves to keep the others out, build up a fence around our coconut tree that nobody else glean off of this but us. That's the reason the rest of us couldn't get anywhere. It's our own selfish ideas instead of letting the Holy Spirit lead us all out. And we've waited for forty years, and nothing's happening. You're still staying in the same place, same old thing. Oh, my.
E-28 Draudzē kaut kas parādījās, kārtējais strīdīgais jautājums, un mēs sagribējām sevi pataisīt par konfesiju tā vietā, lai vienkārši virzītos uz priekšu un mīlētu brāļus, turpinātu virzīties. Nu, kāpēc gan nelikt to visu mierā. "Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tik un tā tiks izrauti ar saknēm." Tāpēc kāds gan mums labums no tā, ka mēs izveidojam kaut kādas konfesionālās barjeras, lai norobežotu to cilvēku. Mēs tikai un vienīgi kaut ko iežogojam.
E-27 We find out that they made a fatal mistake. And they raise up a bunch of fighters. That's what we have, a big bunch of fighters. One saying, "Bless God, I'm the Assemblies. You are Oneness. Don't you have anything to do into it, You old Church of God, we got it." Church of God: "Bless God, we are the ones that's got it. We got the prophesied name."
The Oneness says, "We got it because we baptize right. Hallelujah!" You bunch of fighters. God just let you set right here till you die. That's exactly right.
The Bible said they stayed there till all the old fighters died out. Amen. That's exactly right. He let them stay right there till all the old fighters died out. The Bible said so. Those fighters, fighting over their organization boundaries, and "Don't you have no fellowship with that group. That's buzzard roost, and this is so-and-so." As long as you got that in you head, you'll just set right there on the mountain and starve to death.
E-29 Lūk, ir viens tāds neliels stāsts, kurā ir runa apmēram par to... Varbūt nav piemēroti to stāstīt aiz kanceles cilvēkiem, kas ir Gara piepildīti, kādiem man ir tas gods runāt. Taču stāsta, ka divi pērtiķi sēdēja kokā, skatīdamies viens uz otru. Un tie paskatījās lejup un ieraudzīja nabaga cilvēkus, un sacīja: "Cik gan viņi ir nožēlojami! Un viņi vēl saka, ka ir cēlušies no mums. Tas ir kļūdains uzskats. Es taču nekad neiežogotu manu kokosriekstu koku tāpēc, lai mani brāļi pērtiķi nevarētu ēst tos pašus kokosriekstus, ko ēdu es." Saprotat? Tādi ir cilvēki. Draudze vienmēr ir šādi rīkojusies.
E-28 Did you ever think of what those people done for forty years? Not even forty days away, and God kept them there forty years. That's what it was a long time ago.
"Well, I believe that..." Someone speaking of the coming of the Lord Jesus, I believe it's past due. I believe it's because of the church, the reason it's past due. Jesus said so. "As it was in the days of Noah, so will it be in the coming of the Son on man." In the days of Noah, God was long-suffering not willing that any should perish. He waited for the people to come in, and today He's waiting for the church to get together.
I know it's not popular. It's not popular amongst people. But, brother, it's the message of the hour to come together. The souls have to move together. We are to be one church of the living God--Methodists, Baptists, Presbyterians, Lutherans, Oneness, Threeness, Fiveness, all of us together. We are one group. We are God's children by birth. That's exactly right.
E-30 Reiz, kad Israēls gribēja uzvesties tāpat kā visas tautas, viņi sagribēja ķēniņu. Viņi sagribēja, lai Samuēls iedod viņiem ķēniņu.
Nu, Samuēls viņiem pateica, sacīja: "Tur nekas nesanāks. Dievs ir jūsu Ķēniņš. Vienkārši ļaujiet Dievam būt jūsu Ķēniņam."
E-29 "All the Father has give to Me will come to Me," and how are you going to come, when you got a fence built so high you can't touch the coconuts. See? "You have to do this, and do that." Oh, so many people...
Like the Philippian jailer that night, when he said, "What must I do to be saved?"
What will we do? We tell him what not to do. "You got to quit doing this, you got to quit going over there. You got to quit doing this." He never asked what he had to quit doing, doing. He asked what could he do to be saved? Right!
Paul told in no misunderstanding words, he said, "Believe on the Lord Jesus Christ and thou shalt be saved." That's all. Get the faith of God back in the people, so that they'll know what to do and how to act. Not say, "Come over and join our group. Come over and join that group." Just get them back to God, God will do the rest of it. Get them into the kingdom. Old fighters...
E-31 Taču viņi gribēja ķēniņu, jo viņi gribēja rīkoties tāpat kā visas pārējās tautas. Viņi gribēja rīkoties tāpat kā filistieši un visas pārējās tautas – atdarināt pasauli tā vietā, lai ļautu Dievam būt viņu Ķēniņam.
E-30 The Bible said that because they disbelieved the two men... Caleb and Joshua quietened the crowd. Now, ten years ago, they wanted to know... introduce Pentecostal, and all different ones, and so forth, and they... One say, "Well, now we will go down at these big groups, and things like that, and we're going to let the Holy Ghost lead us on."
Some of them said, "Let the Holy Spirit lead."
Well, some new issues and the different kinds come in. If it's not of God it'll fall anyhow. So why... Just let them go ahead and let's love one another. Don't fight one another. As long as the devil's got you fighting one another, he don't have to fight at all. He will set back and has a picnic, watching you fight one another, and laugh at you professing to have the Holy Ghost, and fighting one another.
E-32 Samuēls viņiem pateica... Dievs pateica Samuēlam... Samuēls, viņu uzticīgais vecais pravietis, sasauca Israēlu un sacīja: "Vai es kādreiz esmu jums teicis Tā Kunga vārdā kaut ko, kas nebūtu noticis? Vai tad viss, ko es teicu Tā Kunga vārdā, nav piepildījies? Vai es esmu kādreiz lūdzis jūsu naudu vai kaut ko jums atņēmis?"
E-31 Love one another. Jesus said, "... this will all men know that you're My disciples, when you got love one for the other." This is when all men will know that you're My disciples: got love one for the other. That's the greatest evidence of the Holy Ghost that I know of, when you can love one another. Yes, sir. That's the great commandment. Great thing. Though you speak with tongues of men and angels, and have not love, it profits you nothing.
See, don't organize off on your evidence of the Holy Ghost--which is all right, I believe it, too. But wait. There's more than that. (Excuse me, my colored friends.) Like the colored man down in the South was eating watermelon. They give him a little bitty slice about like that. That boy could eat more watermelon than that.
Said. "How did you like it, Sambo?"
He said, "That's good. But there's more of it."
E-33 "Nē, tu neesi lūdzis mūsu naudu," sacīja Israēls, "tāpat tu neesi teicis mums kaut ko Tā Kunga vārdā, kas nebūtu noticis. Tomēr mēs tik un tā gribam ķēniņu."
E-32 That's just the way it is when I get a taste of God, when the Holy Ghost comes into the meeting. That's good, but I want more of it. There's more of it, because He promised every redemptive blessings is ours. Yes, sir!
They stayed on a mountain forty years. We stayed in our denominations forty years, fussing this way, and that way, and... Do you ever think what them people done out there forty years? Well, sure God was with them. He's been with us. They'd been out there forty years, and they raised children. God prospered them, had good crops. They done a lot of good out there. God blessed them and healed their sickness. There wasn't a feeble one among them when they come out of the wilderness. But He let them stay right there till that old bunch of fighters left--all died out.
E-34 Redziet, cilvēks grib kaut ko izdarīt pats. Viņš grib parādīt savu autoritāti. Viņš grib parādīt, cik viņš ir liels vai arī cik ļoti viņš var atšķirties no kāda cita, no pārējiem cilvēkiem. Lūk, kad Dievs noiet no skatuves, tieši tā.
E-33 That's just exactly what He's done today, set us right down, joined the Assemblies, and join the Church of God, and join this, and join that, and join, join, join, oh, until we set here; and raised children and bought Cadillacs and prospered in business and everything else.
But the end of the forty years is up, brother. There's a new generation's been raised up. That's right. There was a Joshua raised up one day. He absolutely believed God's Word, every bit of the promise- not only to take care of you, and bless your business and so forth, but there's more of it than that. God's done the same thing today. And I believe that this Full Gospel Businessmen's organization is part of God's program. I'm not saying that because I'm standing here before them. If I did, I'd be a hypocrite.
E-35 Un tā, kā tas notika ar Israēlu, tā ir noticis vienmēr, tieši tāpat kā bija toreiz, tur bija daudzveidīgs pūlis. Daži no viņiem gribēja kaut ko vienu, citi gribēja kaut ko citu. Tieši tā tas mums ir šodien, un parasti kāds tajā otrā pusē, tieši viņš uzvar, kad...
E-34 But I mean it, because they have not drove down a stake, and say "this organization," or "that organization." They stretched their lines far enough till they take in all. And that's the reason I'm part of them today, because they're in the very program that I believe is right. It was stretched to the Assemblies of God, to the Church of God, to the Foursquare, to the P. A. J. C., P. A. of W., United, everybody, whosoever will, let him come that he might drink of the water from the fountain of the waters of God freely.
Don't matter if you're riding a one hump camel, two humps, three humps or how many humps he's got--even if he's on a donkey. No. Don't make any difference...?... There's food for all of us here at this house. That's when they come together. That's the reason I've followed the Businessmen around, because in there I can speak to all the groups and get my message over to them, to let them know that this is the thing I believe in.
E-36 Tieši tas notika Nikejas padomē, kad tika izveidotas mūsu baznīcas. Vieni gribēja kaut ko vienu, bet otri kaut ko citu. Tā mazā Vasarsvētku grupiņa tika izstumta ārā. Organizācija pārņēma kontroli.
E-35 I believe this day's the same thing through all of it." They got to be a part of it. They can be an example of what God can do when men can come together, and break their denominational barriers. I believe that these men here that you see now, these younger fellows, what are these groups here? It's the group of sons of the old fighters.
But these fellows are not fighters. The new group wasn't fighters. He let all the old fighters die off. When the old fighters died off, He took their sons, and raised up among them Joshua, and sent them over to the full promise.
I believe that that's what we're seeing today. I believe that's what this Christian Businessmen's organization is doing. God is using it mightily, and He will continue to do it as long as they keep that denominational barriers broke down. They don't tell you what church to belong to. Belong to anything you want to.
But they're trying to get you... getting away from the old fighter's disposition, back to where there's room, we can put our arms around any brother. If it's Methodist, Presbyterian, Baptist, Oneness, Threeness, or whatever it is, put their arms around him. He's a brother. Don't fight him; love him. Amen. As long as we keep that attitude, God going to reap one of these days. And I believe we lay at His feet now...
E-37 Un pēc Nikejas padomes nikolaītu darbi kļuva par mācību. Viņi izveidoja viņu pašu ticību, ielika paši savus cilvēkus, paņēma visus... Kā es nesen sacīju, "niko" nozīmē "pakļaut". Nikolaīti nozīmē "pakļaut draudzes locekļus" un piešķirt visu svētumu vienam cilvēkam: "Dariet, ko vien gribat, bet iemaksājiet baznīcā naudu un ļaujiet, lai cilvēks atlaiž grēkus un lai viņš lūdzas jūsu vietā," un tā tālāk.
E-36 You've been on this mountain of organization forty years. Let's move upward. Let's move out of here. Ministers, my ministering brother out there; don't you think we've been on this mountain long enough? Don't you think we've fussed, and fought, and carried on, and stewed over our organization boundaries long enough?
Let's get off of this mountain and move up to the promised land. Let's start going up, and possess the land. God told them, "Go up and possess the land. All the old fighters is gone now. Put your sword back in its sheath. Don't fight."
E-38 Tāda nav Dieva griba. Dieva Vārdam ir jābūt parasto draudzes locekļu vidū, pie visiem. Tu esi atsevišķs cilvēks. Dievs darbojās ar Israēlu kā ar tautu, bet ar mani un jums kā ar atsevišķiem cilvēkiem. Katram no mums ir jāatbild Dieva priekšā par saviem grēkiem.
Un mēs redzam, ka šis daudzveidīgais pūlis... Nu, tas ir...
E-37 Listen, men, don't you make the same mistake your fathers did, or you'll be here forty years, too. See where the Christian men's organizations, and so forth, or Christian men's...?... If you ever organize it, you'll stick right here another forty years.
But it's time that God is calling His church to move up. I believe that. And notice, He said, "Now, as you go by Mount Seir... "Now, there's your denominational brother Esau's setting up there (a good Presbyterian, Methodist or Baptist). Now, don't bother him. Don't fuss at him. Just pass by, and say, 'How do you do, brother?'" Walk right on. But you been wanting to get him and shake him and tell him he hasn't got nothing. That's right! Remember, he's got just what God give him. He come out of the same revival you did. Right.
E-39 Rebekas un Īzāka divi dēli simbolizē visu pasauli. Katru reizi, kad notiek atmoda, piedzimst dvīņi. Katru reizi, kad mums ir atmoda, piedzimst dvīņi. Ēsavs un Jēkabs bija dvīņi. Viens no tiem bija pasaulīgs cilvēks, bet otrs bija garīgs.
E-38 He's got... He's told... told Joshua, "See that you don't go over on Mount Seir, now, 'cause I've give that to Esau." That's all the farther he's supposed to go. That's all he knows about. That's the only thing he knows, is his denomination. "Oh, we are so-and-so: we are..." That's all he knows. That's all God give him. "Just pass on by now. Don't go to fussing and fighting with him. Just pass by quietly. But looky here, Jacob, you Pentecostal Jacob--you really born again, that's got the experience, and led by the Holy Ghost--don't go to fussing with him."
But the Pentecostal Jacob has the full promise down in the land, the thing that's going to happen. God said He'd just...?... the whole thing, and put you in the promised land, with the fullness of the Spirit, with every operation.
E-40 Lūk, paskatoties uz Ēsavu, mēs redzam, ka viņš bija tikpat labs cilvēks kā Jēkabs. Viņam patika rūpēties par savu veco un aklo tēvu, kurš bija pravietis. Viņš bija labs puisis, tikumiski viņam droši vien viss bija kārtībā. Taču... Un viņš palīdzēja darbos. Bet Jēkabs droši vien bija memmesdēliņš, visu laiku turējās pie mammas un bija vienkārši, kā mēs mēdzam sacīt, mīkstčaulis.
E-39 As I stood the other morning in that meeting and seen that myself, that my ministry is a spiritual ministry, as I'm not much of a preacher. But notice, in those lines when they talked about Charles Price and him dying there, and Brother Shakarian prophesying that these things come to pass, oh, my spirit rose up within me, said, "That's it, that's it, that's it. If they could only see it, that's it."
We're ready to go up and take the land. Remember what I say about hospitals and so forth, we're ready to do it when you sons of the old fighters gets together.
Oh, you ministers here, you brethren here in Phoenix, break down your denominational barriers. Repent and get a Pentecostal revival! We can all join in...?... want a revival, the Holy Spirit falling back in the church, and being led by the Holy Ghost. God willing to do it. Go up and possess the land.
Pass on by them. Don't, don't fuss with them. If they don't want to come, that's all right. That's all right. Go ahead. "How you do, brother?" Pass on by. He's a borderline believer. That's all he knows, is stay on the borderline. That's the way a lot of people are today. All they know is their denomination, "I belong to this. I belong to that."
E-41 Un tā, Ēsavs bija mīlēts, pasaulīgs cilvēks, dabisks, viņu vispār neinteresēja pirmdzimtā tiesības. Bet Jēkabam bija pilnīgi vienalga, kā viņš tās iegūs – viņš domāja tikai par vienu, un tās bija pirmdzimtā tiesības! Nebija nozīmes, ko...jebkam citam vai tam, kā viņš tās iegūs.
E-40 I asked a woman one time was she a Christian. She said, "I'll give you to understand I burn a candle every night," like that had anything to do with anything that's Christianity.
I heard a man say, said, "I'm an American. Sure I am." That's no more to do with it than a hog needs a sidesaddle; that's no, no more to do with it than put a sidesaddle on a hog. Why? America don't mean Christianity. Christianity is a borned again experience, the baptism of the Holy Ghost it'll...?... for fellowship and love and tolerance. And the Holy Spirit takes over the church, and does great things. Oh, sure. Yes, sir.
I thought I felt something moving me around. I didn't know what it was. I wasn't sure I wasn't gone up already... said, "Somebody's moving the box around now. Thought, "Here I go...?..." Yes, sir.
E-42 Lūk, kā tas notiek ar garīgi dzimušām draudzēm. Kad katoļu baznīcai bija atmoda, kad Luteram bija atmoda, kad Veslijam bija atmoda, Noksam, Kalvinam un visiem pārējiem tajos gadsimtos, – tur dzima dvīņi. Un, kad bija atmoda vasarsvētku draudzēm, tur piedzima dvīņi. Kad Mozum bija atmoda tur Ēģiptē, tur piedzima dvīņi, jaukts pūlis.
E-41 Possess the promises. The promise is unto you and your children, to them that's far off, even as many as the Lord our God shall call. Christians, brother, sisters, we've been on this land long enough. We've been around here on this mountain. We've been on this denominational mountain too long now.
We've been out here forty years using this for evidence, speaking in tongues. Oh, my! When there's powers that's unknown, when the resources is untapped: "Whatever you ask in My name, that I'll do. Ask the Father anything in My name and I'll do it." Amen. Just divine healing, speaking in tongues, well, that's, that's just a few grapes that was brought back from across the land. The land is ours! It all belongs to us. Don't be afraid that the other fellow's going to beat you over there. Just join up with him and go on over. That's the way to do it. And we've been on this mountain for forty years. Let's get off of it, and go towards the promised land.
E-43 Vieni...vieni ir pasaulīgi, kuri grib rīkoties kā pasaule, būt līdzīgi šai pasaulei un pielāgot savu vēstījumu šai pasaulei. Bet tiem otriem ir vienalga, ko saka šī pasaule, cik tas izskatās moderni vai cik tas neizskatās moderni, viņiem ir kaut kas kopīgs – turēties pie pirmdzimtības, nelaisties vaļā no Dieva. Tieši tā tas ir bijis vienmēr. Tieši tā tas joprojām ir šodien, mani draugi. Turieties pie pirmdzimtā tiesībām!
E-42 My prayer is that God will help these Businessmen to keep their hearts as one. That's right. And if the ministers won't do it, God will raise up businessmen to do it, or something else, to get them together... Because the church cannot go with an arm in one place, and a head another, and a foot another. He's got to have a prophesying and a noise of coming together (That's all I can tell you), till the whole body of the Lord Jesus Christ stands up as one great unit of God, then we'll leave this mountain, and go over and possess the promised land. Until then, I'm your brother, and I'm only fighting for that one purpose: to unite the church of the living God together, as one heart and one accord. God bless you. Brother Shakarian...
[Blank.spot.on.tape--Ed.]
E-44 Jēkabs, viņš... Nebija svarīgi, cik ļoti viņš tika saukāts par mīkstčauli, cik ļoti...kā viņš to dabūs, viņam galvenais bija to iegūt. Tieši tas pats ir šodien. Garīgiem cilvēkiem tas nav svarīgi.
E-43 [Remaining portion of tape may be part of another service. It starts with another brother's comments--Ed.]
Think that maybe in our worship, as sincere as we are, yet sometimes we fail to see the real power of God as great as it is among us. Now, when this vision came, which... Many of you--perhaps all here has been in the meetings, and see visions to see what takes place. And the reason I made that remark, to say here this morning, is just... If you could just know the Presence of the Lord. They've taken a picture of it many times, that Light. That--that is God, friends, because it brings forth the same nature.
E-45 Lūk, ļoti bieži draudzes ielaižas kompromisā. Nonāk līdz tam, ka viņi vienkārši sarokojas ar sludinātāju.
E-44 Just like if a--if a--if a tree... I was here in Arizona some time ago and found a citrus fruit tree that I think had several different kinds of--of fruit on it. Maybe it was an orange tree, and had, maybe, say, a lemon and grapefruit growing on it. It'll--it'll grow in that tree. But Jesus said in Saint John 5--15, I believe, "I'm the Vine, ye are the branches." Well, now, if that branch brought forth... or this--this Vine brought forth its first branch, and they wrote a book of Acts behind that--that--that branch, if that true vine brings forth another branch, it'll write another book of facts behind it. See, because now, there's a grafted... You can graft these other citrus fruit, and it'll live of the life of that tree.
E-46 Kā nesen to labi raksturoja Deivids Djūplesis, ka Dievam nav nekādu mazbērnu. Tā ir patiesība. Mūsu vasarsvētku draudzes ieved savu jaunatni, apsēdina viņus uz sola un ieraksta viņus kā draudzes locekļus. Viņi taču nav patstāvīgi izgājuši cauri atdzimšanas no augšas un piepildīšanās ar Svēto Garu procesam, bet mēs viņus jau ieskaitām draudzē.
E-45 And I think today that many times in our--not belittling our organizations now, but we--we end it with a period. You see, "We believe this and that's all." If we will end it with a comma, "We believe this, plus what God will show us," see, it'll be different, your organization. But when you end it with a comma, there's nothing else to He added. And as the tree is growing on, I think that the church, really, any church organization, thrives off the life of Christ. I believe that. Because it's something that's been grafted or added in there. It's taken the power out of the laity and putting it upon a minister, or a bishop, or whatever it might be. Like in Revelation there, said, "The deeds of the Nicolaitanes--"Nico," is "to overcome," and laity. I think in a meeting like this it gives God a chance to work through laity. See, the power of God work through the laity.
E-47 Kas tur galu galā sanāk? – Bariņš rikiju ar izskūtām ezīšu frizūrām, kas šeit skraida pa ielu tieši tāpat kā visa pārējā pasaule; sievietes ar īsiem matiem, kuras lieto kosmētiku un visu pārējo (tas ir apkaunojums!), cenšas līdzināties pasaulei tā vietā, lai sekotu garīgajai nostājai.
E-46 Now this was in 1933. I was still a missionary Baptist minister. And I'm fifty-one years old now, and I've seen thousands of those visions, and many of you here has been in the meetings. Now, just call anyone to ask if one ever failed. It's never failed. It can't fail. It's Him.
Now, we find out that's new to the church today, and like the power of the Holy Spirit is new in the church the way we see it here. (I hear Baptists, and any brethren, and so forth, testifying.) We find that this is new to the church.
But what it is: it's--it's another branch coming forth out of that Vine. And if you'll watch it, it acts just like it did in Acts, how the Holy Spirit will rise up among the people and speak different things.
E-48 Mums ir bijušas daudzas varenas kustības mūsu iespaidīgajās un lielajās draudzēs, un mēs cenšamies, lai mums būtu vairāk nekā tam otram, nospiežam to otro un strādājam savām organizācijām, konfesijām. Kur mēs esam nonākuši? – Mēs perējam hibridizētu cilvēku bariņu un nevis no augšienes dzimušus Dieva bērnus. Tā tas ir.
E-47 This morning I was going down to my church. I didn't know what to call a vision. But I--I saw these things. That was many years before the world went to war, and said, "There's a dictator now by the name of Mussolini. And his first invasion will be at Ethiopia, and he will overcome Ethiopia, but he will come to a disgrace. And everything that it spoke of, seven outstanding things... Maybe tomorrow I might just bring that old piece of paper and let you look at it. And show that how it come to pass--five things perfectly, and the seventh was predicted. Now, it spoke in there that when they grieve to the women rights to vote, that in... So I have nothing against... I've been called...
[Blank.spot.on.tape--Ed.]
E-49 Hibrīds ir viens no pasaules iznīcinātājiem. Hibrīds vairs nevar sakrustoties. Kad piedzimst mūlis... Mūlis var būt tikai un vienīgi mūlis. Tāds nu viņš ir un viss. Viņš tāds ir piedzimis, viņš ir mūlis. Viņš ir krustojums. Viņš ir kaut kas starp zirgu un mūli. Viņš nezina, kas ir viņa tētis un kas ir viņa mamma, no kurienes viņš nāk vai uz kurieni viņš dodas – viņš vienkārši ir pilnīgi nezinošs. Viņā nav pilnīgi nekāda, nekāda maiguma. Tu runā ar viņu, bet viņš vienkārši izslien savas ausis un iezviedzas: "Ī-ā, ī-ā," ar savām izslietajām ausīm.
E-48 Over the nation it looked just like where rocks was blowed out and stumps was smoldering, and--and so forth. And immediately after that, Mr. Roosevelt--truly in the time of his administration here--the world went to war. And Mussolini did just exactly, and Maginot line, and everything that we spoke of. And the electing, and it was women, we know, that elected our president now.
I'm... just like it is in the south land, being a southerner, they ask a lot about, "What about segregation and so forth?" I just... The...?... As an American, I--I believe...?... Whatever it takes, all right. So now, if it be our president, we have to respect it.
E-50 Reizēm man sanāk sludināt daudziem tādiem "mūļiem", kuri zina par Dievu ne vairāk, kā hotentots zina par Ēģiptes naktīm. Izslej savas ausis un saka: "Brīnumu laiks ir beidzies, nekā tāda vispār nav." Tas ir hibrīds! Varbūt viņš pieder pie vasarsvētku draudžu organizācijas, kas...varbūt viņš pieder pie jebkuras citas organizācijas, bet no augšas dzimis vīrietis un sieviete...
E-49 Now, a few days ago something came to me, and I wrote it down. And someone said (I think it was a gentleman set here, had dark glasses, this morning, and I think it was he.), "he will make a real president for the first four years." Exactly right.
But you just watch. We've sinned away our day of grace. It's later than you think...?... See? The hour is getting close. And remember, it will be the flatteries that it's taken. And we're--we're near the end time now. I'm--I'm positive of that. I'm just as positive... Yet I...
E-51 Man patīk hibrīda zirgs...tas ir, nevis hibrīda zirgs, bet ļoti maigs šķirnes zirgs. Man patīk tīršķirnes Vasarsvētku dienas pārdzīvojums, kad cilvēks zina, no kurienes viņš ir, zina, kā rokās viņš ir nonācis, un zina, uz kurieni viņš dodas, ar maiguma un mīlīguma garu un Svēto Garu, ar iecietību un sadraudzību, sniedzas pāri robežām un sarokojas ar jebkuru brāli, viņu pieņem, viņš taču ir tās pašas valstības brālis-pilsonis.
E-50 Many of you, has said nice compliments about the ministry, and so forth. Let that be what it may be. But if you believe that we're speaking in the Name of the Lord, America is finished. That's right. And if there's ever any time to work, we're going to have to do it now, right now. And "all that the Father has given me will come." And we've got to start seining real hard and fast.
And I appreciate... And I say this morning, to finish out--not taking somebody else's time, the second time up here... Forgive me for it? I think tomorrow afternoon I'm supposed to speak, and I wish you would come. I want to speak on "We've been on this mountain forty years."
E-52 Nav nozīmes, kā viņš ir kristīts vai apslacīts, vai apliets, lai kā arī viņš to darīja, vai atsvieda galvu, vai šurpu turpu lēkāja, lai ko arī viņš darīja – viņš tik un tā ir brālis. Kamēr vien viņam ir Svētais Gars, viņš ir tavs brālis. Un īstens tīršķirnes no augšas dzimis vasarsvētku vīrietis vai sieviete tic tam no visas sirds. Lūk, kā viņus var atpazīt. Pareizi.
E-51 So I believe, that as many chapters as our Lord has used me in helping to organize, and everywhere in my ministry... I've never tried to make--let my ministry become a show. There's one thing Jesus Christ lacked; it was showmanship. Someone said not long ago, said, "Brother Branham, you ought to get with the big So-and-sos," as the brothers that's been speaking. Now, as my position in the body of Christ is watch the spiritual ends and see where they're at, that's what I'm ordained for. That's my purpose of--of--of being here--Christ put me here to watch the spiritual part. As these, what we call big shots...
See, that man (ever who it was speaking, I believe the brother was sitting here)... We can't be a big shot and be a Christian. The way up is down. He that humbles himself shall be exalted.
E-53 Šīs dvīņu atmodas, viena dzemdē cilvēku, kuram gribas būt intelektuālam, gribas būt izglītotam. Viņi cenšas izlocīties no tā jautājuma par piedzimšanu no jauna. Draudze cenšas no tā izlocīties. Šodien mēs uzņemam cilvēkus caur ūdens kristībām, ieliekam viņus draudzē ar ūdens kristību. Varbūt draudzē jūs caur ūdens kristību viņus varat ielikt, bet ielikt Kristū jūs ar ūdens kristību viņus nekad nevarēsiet. Tajā ir jāpiedzimst caur Garu. Tā tas ir.
E-52 And many have said... Someone called me not long ago--very outstanding man of a great organization--said, "Brother Branham, we will do so-and-so and so-and-so if you'll just quit saying this and that." Quit saying this and that? That's my ministry; that's my life; that's what I thrive on is that. Never could I compromise on the Word of God for something. I must stand exactly. We are... Said, "...?... Thing is, you've been fooling around with a bunch of just a... oh, some of the smaller people, the little groups, and so forth like that. Come out." See, the man not knowing what he was saying.
If he only knew, that's the same thing was said to the Master of our life, Jesus Christ. His own brethren said, "...?... go up here and make a big show of something, hit the big nerve centers."...?...
Said, "Your hour is always; mine's not yet." He deals with them fishermen and illiterate and men who could not read or write. See, what the world calls good, God calls foolish.
E-54 Kā es bieži esmu teicis un saku to atkal. Piedzimšana ir un paliek piedzimšana – jebkura dzimšana ir īsts juceklis. Vai nu tas būtu cūku aizgaldā, vai kukurūzas laukā, vai arī rozā krāsā izgreznotā slimnīcas palātā – tas ir juceklis. Un arī dzimšana no augšas ir juceklis. Tā liks darīt tev lietas, kuras tu nekad nebiji domājis darīt. No tās tu raudāsi, brēksi un celsi augšup savas rokas, un būs visāda veida izlēcieni un viss pārējais. Un ceremoniālas, pašapmierinātas grupas acīs tu rīkosies apkaunojoši. Taču tev ir vienalga, tev galvenais ir dabūt dzimšanu no augšas. Ir jāpiedzimst! Lūk, kas par lietu ir ar mūsdienu draudzi. Galvenais ir piedzimt no augšas, nonākt līdz jaunai dzimšanai.
E-53 Wonder what some kind of interpretation they gave to the Scripture of Isaiah 40, the clergymen of that day? Perhaps God would open up the heavens and send down the corridors, and John the Baptist would come marching down with an Angelic band. What was it when all the high places was made low and the low places made high; and the mountains skipped like little rams, and the leaves all clapped their hands? An old (Excuse this expression. I don't mean it like this, but just to make a point.), an old fuzzy-looking fellow come out of the wilderness, standing in mud, probably ankle deep, and maybe a bath every three or four months, a piece of sheepskin wrapped around him. That's when the high places was made low, the low places was made high. Not some great big fellow with some big flowery something behind him. That's a stuffed shirt. God wants men. That's right. Be humble.
E-55 Ir aizgājuši tik tālu, ka viņi mēģina izlocīties no šī jautājuma, uzņemot locekļus, cenzdamies pārspēt to otro: "Mūsu organizācija ir pacēlusies augstāk nekā tā otra." Tas nenozīmē pilnīgi neko, absolūti neko! Nozīme ir tikai un vienīgi Dieva valstībai.
E-54 And--and, brethren, I--I like that in these people. As the man made the statement awhile ago, that these business men like this... Why, sometimes there are ditch diggers wouldn't make himself known in a crowd like this. But these men who've got (the business men here) the faith and things like that, it shows me humility; that'll come right down and confess this Pentecostal blessing, and what God has done through them. They are great men in the world, but if you'll notice it, they pay their own expenses and go everywhere across the world just to try to--to do something to help some other brethren get into this group, let light shine.
E-56 Mēs visi strādājam vienam mērķim. Vai nu es piederu Baptistu draudzei, Asamblejām vai "Tikai Jēzus", vai trīsvienīgajiem, vai piecvienīgajiem, lai kas tas arī nebūtu: mēs gribam strādāt vienam principam – mūsu debesu Tēvam, lai ievestu no augšas dzimušus bērnus tajā valstībā tur augšā. Citādāk mēs darbojamies velti. Mēs cenšamies kaut ko darīt cilvēku izveidotai iestādei, kas sabruks – tas ir tikpat droši, kā divi reiz divi ir četri. Tai ir jāsabrūk, jo to ir izveidojis cilvēks, noteikti sabruks. Nostāvēs tikai tas, kas ir no Dieva.
E-55 And I think this morning, of all the meetings that I've ever been in, this has been my opinion. I've had people... Hear them shout and praise the Lord, and I like that too. But I've seen people shout and praise the Lord, and not enough faith to heal a toothache. See? But that's--that's some of the blessings of God, but when it comes to the power of God is when they settle down, the Holy Spirit... Watch in the meetings when the discernment comes. Everything's quiet, reverently approaching God with--with--with sacredness, and the fear of God moving, and watch real conviction change the expressions of faces and things, like I've been watching this morning over the building.
E-57 Man nav nekas pret viņiem. Tas viss ir jauki un lieliski, taču, kad jūs izveidojat tos nožogojumus, ka mēs nevaram būt sadraudzībā ar citiem, lūk, kur sākas nepareizais. Par mani stāsta un saka, ka man nepatīk organizācijas. Man patīk cilvēki organizācijās, bet nevis... Organizācijai nav ne vainas, kamēr jūs nepieliekat punktu un nesakāt: "Mēs ticam šādi un jūs...jūs, visi pārējie, turieties no tā pa gabalu. Un mēs nesadarbosimies ar to uzņēmēju grupu vai vēl kaut ko, kamēr tie dara tā, kā tā cita organizācija..."
E-56 To me this is the greatest breakfast I've ever eat anywhere in the Christian Businessmen's group since I've been with them. They're the only group that I belong to, right here. I don't even belong to an organization, but this is the only one I belong to. I appreciate this group of people, because, one thing, it's the thing I'm standing for. And in here sits the Assemblies, the Church of God, Foursquare, Baptist, Presbyterian, Oneness, Twoness, Threeness, oh...
I have spoke of it as the well to. shake itself. I don't think I express this just right, or call the right words, but I will say it so that you'll understand. He dug one well and the Philistines run away from him--run him away from it. And he called it "malice." He dug another one, and he called it "strife." Then he dug the net well, said, "There's room for us all." So I--I think that's what it is here; there's room for us all (Yes, sir.), where we can come together and set together in heavenly places, no denominational barriers bother us; we're just one group in Christ.
E-58 Kad viņi kļūst par organizāciju, es eju no viņiem prom. Tieši tā tas ir. Es neticu kaut kam tādam. Es uzskatu, ka mēs esam brāļi, mums ir sadraudzība, un mēs sekojam Gara vadībai. Lūk, kas man tajā patīk.
E-57 If I could see all the great churches, spiritual churches, that's striving, the real true vine that's coming out of Christ Jesus, the groups of Pentecost alone, could come together and be brothers... I don't care about their organizations. They can keep them if they wish to. That's all right. But don't just end that with a period. Put a hand out and get the other fellow. See? Let's all come together. See? If I could see that happen (I say this as reverently as I know how),I--if I could see it happen this morning, I'd be willing to say, like Simeon of old, "Lord, let Thy servant depart in peace, according to Thy Word, for mine eyes have seen Thy Salvation."...?... And the time will have to come soon, brethren, because we're going to be forced together. You just remember that. God bless you. Thank you, brother.
E-59 Jaukts pūlis. Viņiem bija likums. Viņi devās uz Sinaja kalnu un dabūja likumu, lai šādi viņi visi varētu iegūt grādus filozofijā un tieslietās, visvisādus doktoru grādus. Un tad negaidot tas ieveda viņus nepatikšanās.
E-60 Lūk, likums kalpoja savam mērķim. Savā laikā ar to viss bija kārtībā. Savā laikā ar likumu viss bija kārtībā, tas kalpoja savam mērķim. Tāpat arī ar konfesijām viss bija kārtībā. Ar tām viss ir labi savam mērķim. Taču atcerieties, apsolītajā zemē likums viņus neieveda. Viņus ieveda Jozua – žēlastība, nevis likums.
E-61 Un tāpat to neizdarīs konfesijas, neviena konfesija neievedīs Dieva draudzi. Tā būs Dieva žēlastība, kas ir bagātīgi izlējusies mūsu sirdīs caur Svētā Gara kristību, lūk, kas ievedīs mūs apsolītajā zemē, Dieva svētību pilnībā. Pavisam noteikti. Viņi pieļauj liktenīgu kļūdu, kad dara tās lietas.
E-62 Tas kalpoja savam mērķim, tas bija ļoti labi, taču pienāca laiks, kad tas vairs nebija derīgs. Dievs ļāva tam nomirt, lai Viņš varētu paņemt žēlastību un pārvest viņus otrā pusē, un pozicionāli viņus izvietot viņu vietās apsolītajā zemē. Tieši tā Dieva žēlastība ieliks katru locekli, praviešus, skolotājus un tā tālāk.
E-63 Ne... Konfesija to nevar izdarīt. Jums ir vesels bars presbiteru, lai uzliktu viņiem rokas – tikpat labi varat apliet viņus ar ūdeni. To var izdarīt tikai Svētais Gars: "Nošķiriet Man Pāvilu un Barnabu." Un tikai Svētais Gars var nošķirt vīrieti vai sievieti un ielikt viņus tur, kur viņi...viņu novietojumā Kristū. Tā ir taisnība.
E-64 Un tā, mēs redzam, ka pēc tam no turienes viņi devās uz Kadeš-Barneai. Kadeš-Barneai viņi izdarīja savu visliktenīgāko kļūdu. Israēls izdarīja īstu kļūdu, kad viņi nonāca Kadeš-Barneai.
E-65 Nu, viņiem bija... Toreiz viņiem bija divpadsmit dažādas galvas, divpadsmit dažādas grupas. Un viņi aizsūtīja viņus uz apsolīto zemi, lai izpētītu, lai pamēģinātu iegūt kaut kādu informāciju no turienes. Kad viņi atgriezās atpakaļ, mēs redzam, ka desmit no tās grupas sacīja: "To ieņemt nav iespējams. Mēs vienkārši to nespējam. Tas ir pārāk grūts uzdevums. Salīdzinot ar viņiem, mēs esam pavisam mazītiņi, izskatāmies kā sienāži."
E-66 Bet tur bija divi, kuriem bija pierādījums. Viņi bija kaut kur pabijuši. Kad viņi atgriezās, viņiem bija tās zemes augļi. Viņi atgriezās zinot, ka viņi ir bijuši otrā pusē, un atnesa pierādījumu, ka tā bija laba zeme.
E-67 Nu, kaut kas tāds mums ir pēc atmodas – no visiem apmēram divi. Nu gluži kā vista, kas perē olas – no laba perējuma sanāk tikai kādas divas.
E-68 Kad neviens to negaidīja, Jozua un Kālebs atgriezās atpakaļ ar pierādījumu, ka tā bija laba zeme. Viņiem bija pierādījums, viens pierādījums! Bija arī citi pierādījumi, bet viņiem bija tikai viens pierādījums.
E-69 Tieši to ieguva pentakosti, kad viņi šķērsoja zemi, iegāja tuksnesī, pārgāja Sarkano jūru un ieraudzīja savu ienaidnieku mirušu. Viņi sāka runāt mēlēs, kas bija kā pierādījums tam, ka viņi bija tur pabijuši. Viņi zināja, ka tur bija kaut kas labs. Viņi zināja, ka kaut kur bija zeme, kas ir pārāka par visu, ko mēs līdz šim esam sasnieguši. Pareizi. Bet tas taču nav viss. Taču mēs pie tā apstājāmies, mēs tajā nomierinājāmies. Pareizi.
E-70 Dievs sacīja: "Ja tad, kad jūs sanākat, jūsu vidū būs kāds, kas runās mēlēs, un ienāks nezinātājs, tad viņš sacīs: 'Nu, viņi visi taču ir traki.' Bet, ja kāds pravietos un atklās sirds noslēpumus, tad viņi kritīs pie zemes un teiks, ka Dievs patiešām ir ar jums." Tā sacīja Pāvils.
E-71 Lūk, kad mēs apstājamies pie viena pierādījuma, ka runāšana mēlēs ir Svētais Gars... Kaut arī nekā slikta tajā nav, tā ir taisnība, tas ir Svētā Gara pierādījums. Taču vienkārši paskatieties uz tām pārējām lietām, kas ir tajā.
E-72 Bet, tikko kā mēs to izdarījām, mums vajadzēja sevi padarīt par konfesiju, lai pārējos atstātu ārpusē, uzcelt žogu apkārt mūsu kokosriekstu kokam, lai koka augļi tiktu tikai mums un nevienam citam. Lūk, kāpēc neviens no mums pārējiem nespēja nekur nokļūt. Tās ir mūsu pašu egoistiskās idejas tā vietā, lai ļautu Svētajam Garam mūs visus vest. Un mēs esam gaidījuši jau četrdesmit gadus, un nekas nav noticis. Jūs joprojām stāvat tajā pašā vietā, viss ir pa vecam. Ak vai!
E-73 Mēs redzam, ka viņi izdarīja liktenīgu kļūdu. Un viņi nokomplektēja lielu baru ar kaušļiem. M-m! Tieši tas pats ir mums – liels bars kaušļu.
Viens saka: "Slava Dievam, es esmu no Asamblejām. Tu esi no "Vienotības". Tev tur nav ko darīt, tu, senlaicīgā "Dieva Draudze", mums tas ir."
Dieva Draudze: "Slava Dievam, tieši mēs esam tie, kam tas ir. Mūsu nosaukums atnāca caur pravietojumu."
Vienotība saka: "Tas ir mums, jo mēs esam kristīti pareizi. Aleluja!"
E-74 Ak, jūs kaušļu bariņš! Dievs vienkārši atstās jūs tur, kamēr jūs nenomirsiet. Pilnīgi pareizi.
E-75 Bībele saka, ka viņi tur palika, līdz izmira visi vecie kaušļi. Āmen. Pilnīgi pareizi. [Sanāksme aplaudē un skaļi gavilē–Tulk.] Pareizi. Viņš atstāja viņus tur, līdz izmira visi vecie kaušļi. Tā ir teikts Bībelē. Tie kaušļi cīnījās par savas organizācijas robežām, un: "Pat nedomājiet būt sadraudzībā ar to grupu. Tā ir maitu liju lakta, un tas ir tā un tā." Kamēr vien tas ir tavā galvā, tu vienkārši sēdēsi tur uz kalna un mirsi bada nāvē.
E-76 Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, ko tie cilvēki darīja četrdesmit gadus? Tur nebūtu jāiet pat četrdesmit dienas, bet Dievs noturēja viņus tur četrdesmit gadus. Lūk, kā tas notika pirms daudziem gadiem.
E-77 Nu, es uzskatu... Cilvēki runā par Kunga Jēzus atnākšanu, bet es uzskatu, ka tai jau sen bija jānotiek. Es uzskatu, ka tā ir aizkavējusies tieši draudzes dēļ. Tā sacīja Jēzus: "Kā tas bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana." Noas dienās Dievs pacietīgi nogaidīja, nevēlēdamies, lai kāds ietu bojā. Viņš gaidīja, kad cilvēki ieies iekšā, un šodien Viņš gaida, kad draudze sanāks kopā.
E-78 Es zinu, ka tas nav populāri. Tas nav populāri cilvēku vidū. Taču, brāli, tāds ir šī laika vēstījums: sanākt kopā. Dvēselēm ir jāvirzās kopā, mums vajadzētu būt vienai dzīvā Dieva draudzei – metodistiem, baptistiem, prezbiteriešiem, luterāņiem, vienotībai, trīsvienīgajiem, piecvienīgajiem, mums visiem kopā. Mēs esam viena grupa, mēs esam Dieva bērni caur dzimšanu. Pilnīgi pareizi.
E-79 "Visi, kurus Man ir devis Tēvs, atnāks pie Manis." Un kā gan jūs grasāties atnākt, kad esat uzbūvējuši tik augstu žogu, ka kokosriekstiem nevar pat pieskarties. Saprotat? "Tev ir jādara tas un jādara šitas." Ak, tik daudzi cilvēki...
E-80 Kā tonakt cietuma sargs Filipos, viņš jautāja: "Kas man ir jādara, lai es tiktu glābts?"
E-81 Ko mēs darām? – Mēs sakām viņam, ko viņam nedarīt: "Tev ir jāpārtrauc darīt tas, tev ir jāpārtrauc iet uz turieni. Tev ir jāpārtrauc darīt tas un tas." Viņš taču nejautāja, ko viņam jāpārtrauc darīt. Viņš jautāja, ko viņam darīt, lai izglābtos. Pareizi!
E-82 Pāvils pateica viņam nepārprotamus vārdus, viņš sacīja: "Tici uz Kungu Jēzu Kristu un tu tiksi glābts." Tas arī viss. Atjaunojiet cilvēkos Dieva ticību, lai viņi zina, ko darīt un kā rīkoties. Nesakiet: "Pārnāc un pievienojies mūsu grupai. Pārnāc un pievienojiet tai grupai." Vienkārši atvediet viņus atpakaļ pie Dieva, par visu pārējo Dievs parūpēsies. Ievediet viņus valstībā.
E-83 Vecie kaušļi! Bībelē ir teikts, ka viņu neticības dēļ tiem diviem vīriem... Kālebs un Jozua mierināja pūli.
E-84 Lūk, pirms dažiem gadiem viņi gribēja zināt...iepazīstināt vasarsvētku draudzes un visus pārējos un tā tālāk, un viņi... Kāds sacīja: "Nu, tagad mēs sanāksim tajās lielajās grupās un tā tālāk, un mēs ļausim, lai Svētais Gars ved mūs uz priekšu."
Daži no tiem sacīja: "Lai vada Svētais Gars."
E-85 Un tā, parādījās daži jauni strīdīgi jautājumi, un kas tik tur nebija. Ja tas nav no Dieva, tas tik un tā izjuks. Tad kāpēc... Lieciet viņus mierā, un mīlēsim viens otru! Necīnieties viens ar otru. Kamēr velnam izdodas panākt, lai jūs cīnāties viens ar otru, viņam vispār nav jācīnās. Viņš apsēdīsies un noturēs pikniku, vērodams, kā jūs savā starpā cīnāties, un smiesies dzirdot, kā jūs apgalvojat, ka jums ir Svētais Gars, bet paši cīnāties viens ar otru.
E-86 Mīliet viens otru. Jēzus sacīja: "Tā visi cilvēki zinās, ka jūs esat Mani mācekļi – kad jūs mīlēsiet viens otru. Lūk, kad visi cilvēki zinās, ka jūs esat Mani mācekļi: mīliet viens otru." Tas ir vislielākais man zināmais Svētā Gara pierādījums – kad jūs varat mīlēt viens otru. Tieši tā. Tas ir varens bauslis, tas ir kaut kas varens! Kaut arī jūs runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet jums nebūtu mīlestības, tas jums nelīdz nenieka.
E-87 Saprotiet, neorganizējieties, par pamatu ņemot jūsu Svētā Gara pierādījumu (kaut arī ar to viss ir kārtībā, arī es tam ticu). Taču uzgaidiet, ir taču vairāk nekā tas vien. (Piedodiet man, mani melnādainie draugi.) Kā tas melnādainais vīrs tur dienvidos ēda arbūzu. Viņam iedeva apmēram šādu mazmazītiņu šķēlīti. Tas puisis varēja apēst vairāk.
Jautāja: "Kā tev patika, Sambo?"
Viņš atbildēja: "Labs, bet ir taču vairāk."
E-88 Tieši tā ir tad, kad es piedzīvoju Dievu, kad Svētais Gars ienāk sanāksmē. Tas ir labi, bet es gribu vairāk no tā. Ir vairāk no tā, jo Viņš ir apsolījis, ka visas izpirkšanas svētības pieder mums. Tieši tā!
E-89 Viņi palika uz kalna četrdesmit gadus. Mēs apstājāmies mūsu konfesijās četrdesmit gadus, strīdēdamies par vienu un par otru, un... Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, ko tie cilvēki tur darīja četrdesmit gadus? Nu, protams, Dievs bija ar viņiem. Arī ar mums Viņš bija. Viņi palika tur četrdesmit gadus, un viņi audzināja bērnus. Dievs viņiem palīdzēja, viņiem bija labas ražas. Viņi izdarīja tur daudz laba. Dievs viņus svētīja un dziedināja viņu slimības. Viņu vidū nebija neviena savārguša, kad viņi iznāca no tuksneša. Taču Viņš noturēja viņus tur četrdesmit gadus, līdz izmira visa to atlikušo veco kaušļu grupa.
E-90 Tieši tā Viņš izdarīja arī mūsu laikā – atstāja mūs sēdēt, kur sēdējām, iestāties Asamblejās un iestāties "Dieva draudzē", iestāties pie vieniem un iestāties pie otriem, un iestāties, iestāties un iestāties. [Sanāksme smejas–Tulk.] Ak, un te nu mēs sēžam, izaudzinājuši bērnus un sapirkuši kadiljakus, un guvuši panākumus biznesā un tā tālāk.
E-91 Taču tie četrdesmit gadi tuvojas beigām, brāli. Ir izaugusi jauna paaudze. Tā tas ir. Pienāca diena, ka uzcēlās Jozua. Viņš pilnībā ticēja Dieva Vārdam, pilnīgi visam apsolījumam; ne tikai tam, ka Dievs parūpēsies par tevi un svētīs tavu biznesu un tā tālāk, bet tur ir vairāk par to.
E-92 Tieši to Dievs ir izdarījis šodien. Un es uzskatu, ka šī Pilnā Evaņģēlija Uzņēmēju organizācija ir daļa no Dieva programmas. Es to saku ne jau tāpēc, ka es stāvu šeit viņu priekšā. Ja es tā darītu, es būtu liekulis. Taču es tā patiešām domāju, jo viņi nav iedzinuši mietu, pasakot: "Šī organizācija," vai arī, "tā organizācija." Viņi ir izvērsuši savas robežas pietiekami tālu, lai pieņemtu visus. Un tieši tāpēc šodien es esmu daļa no viņiem, jo viņi ir tieši tajā programmā, kas, manuprāt, ir pareiza! Tā sniedzas līdz "Dieva Asamblejām", līdz "Dieva draudzei", līdz "Fourskvēram", līdz "Jēzus Kristus Vasarsvētku Asamblejām", līdz pasaules Vasarsvētku Asamblejām, līdz "apvienotajiem", līdz visiem – ikviens, kurš vēlas, lai viņš nāk dzert ūdeni no Dieva avotu ūdeņiem bez maksas.
E-93 Nav nozīmes, vai tu jāj uz kamieļa ar vienu kupri vai diviem kupriem, trīs kupriem, lai cik daudz kupru tam arī nebūtu, pat ja tu jāj uz ēzeļa. Nē, tam nav nekādas nozīmes, šeit, šajā namā ir ēdamais mums visiem. Lūk, kad viņi apvienojas. Lūk, kāpēc es visur esmu sekojis šiem uzņēmējiem, jo tur es varu runāt visām grupām un nodot viņiem manu vēstījumu, lai pateiktu viņiem, ka tā ir tā lieta, kam es ticu.
E-94 Es uzskatu, ka mūsu laikā joprojām notiek tieši tas pats. Viņiem ir jābūt daļai no tā. Viņi var būt piemērs tam, ko Dievs var izdarīt, kad cilvēki var sanākt kopā un salauzt savas konfesionālās barjeras. Es ticu, ka šie brāļi, kurus jūs te tagad redzat, šie jaunākie puiši... Kas tās ir par grupām? – Tā ir to veco kaušļu dēlu grupa. Bet šie puiši nav kaušļi.
E-95 Tā jaunā grupa nebija kaušļi. Viņš izdarīja tā, lai visi vecie kaušļi izmirtu. Kad vecie kaušļi izmira, Viņš paņēma viņu dēlus un pacēla starp tiem Jozuu, un aizsūtīja viņus uz pilno apsolījumu.
E-96 Es ticu, ka tieši to mēs redzam šodien. Es ticu, ka tieši to dara šī kristīgo uzņēmēju organizācija. Dievs lieto to varenā veidā, un Viņš arī turpmāk to darīs, ja vien viņi nesāks atjaunot šīs konfesionālās barjeras. Viņi nesaka, pie kādas baznīcas tev ir jāpieder (piederi, kam vien vēlies).
E-97 Bet viņi cenšas viņus aizsniegt, aizvest prom no tā vecā kaušļa rakstura, atpakaļ uz to vietu, kur mēs varam apskaut jebkuru brāli. Ja viņš ir metodists, prezbiterietis, baptists, no vienotības, trīsvienības, lai kas tas arī nebūtu – viņi ieskauj viņu savās rokās. Viņš ir brālis. Necīnieties ar viņu, mīliet viņu! Āmen! Kamēr vien mums būs tāda attieksme, Dievs vienā no šīm dienām novāks ražu. Un uzskatu, ka Viņš ir gatavs tagad...
E-98 Jau četrdesmit gadus jūs esat šajā organizācijas kalnā. Virzīsimies uz augšu, iesim prom no šejienes! Kalpotāji, mani brāļi kalpotāji, vai tad jums nešķiet, ka mēs šajā kalnā jau esam atradušies pietiekami ilgi? Vai tad jums nešķiet, ka mums jau pietiek strīdēties, cīnīties un trokšņot, un satraukties par mūsu organizācijas robežām?
E-99 Nokāpsim no šī kalna un virzīsimies uz apsolīto zemi! Sāksim virzīties uz augšu un sagrābsim to zemi. Dievs viņiem pateica: "Ejiet un iegūstiet šo zemi. Tagad visi vecie kaušļi ir prom. Ielieciet jūsu zobenus atpakaļ makstīs. Nekaujieties."
E-100 Paklausieties, vīri, nekādā gadījumā nepieļaujiet to pašu kļūdu, ko izdarīja jūsu tēvi, citādāk arī jūs paliksiet šeit četrdesmit gadus. Vai redzat, kur kristīgo cilvēku organizācijas un pārējie, tas ir, kristīgie cilvēki... Jūs... Ja jūs to kādreiz organizēsiet, tad jūs iestrēgsiet šeit uz vēl četrdesmit gadiem. Taču ir pienācis laiks, kad Dievs aicina savu draudzi virzīties uz priekšu. Es tam ticu.
E-101 Un ievērojiet, Viņš sacīja: "Kad jūs iesiet garām Seīra kalnam... Lūk, tur ir izvietojies tavs konfesionālais brālis Ēsavs (labs prezbiterietis, metodists vai baptists). Un tā, netraucē viņam, nestrīdies ar viņu. Vienkārši ej garām un saki: 'Sveiks, brāli!' Turpini iet uz priekšu". Bet jums gribas tikt viņam klāt un viņu sakratīt, un pateikt viņam, ka viņam nekā nav. [Brālis Branhams brītiņu klusē–Tulk.] Tā tas ir! Atcerieties, viņam ir tikai tas, ko Dievs viņam ir iedevis. Viņš iznāca no tās pašas atmodas, no kuras iznāci tu. Pareizi. Viņam ir...
E-102 Viņš pateica...pateica Jozuam: "Lūkojiet, ka jūs neejat uz Seīra kalnu, jo Es esmu devis to Ēsavam." Tālāk iet viņam nav paredzēts. Neko vairāk viņš nezina. Tas ir vienīgais, ko viņš zina – viņa konfesija. "O-o, mēs esam tādi un tādi, mēs esam..." Neko vairāk viņš nezina. Neko vairāk Dievs viņam nav iedevis. "Tagad vienkārši ej viņam garām. Nesāc ar viņu strīdēties un cīnīties. Vienkārši mierīgi ej garām. Taču skaties, Jēkab, tu, Vasarsvētku Jēkab – tu, patiesi no augšas dzimušais, kam ir īstais pārdzīvojums un kas esi Svētā Gara vadīts – nesāc ar viņu strīdēties."
E-103 Jo Vasarsvētku Jēkabam taču ir pilnais apsolījums tajā zemē, lūk, kam ir jānotiek. Dievs pateica, ka Viņš vienkārši visus iznīcinās un ieliks jūs apsolītajā Zemē ar Gara pilnību, ar visām darbībām.
E-104 Viendien no rīta es atrados sanāksmē un pats to ieraudzīju, ka mana kalpošana ir garīga kalpošana, jo nekāds labais sludinātājs es neesmu. Taču ievērojiet, saskaņā ar to, kad viņi runāja par Čārlzu Praisu un par viņa nāvi tur, un brālis Šakarjans pravietoja, kā tas viss notiks, ak, mans gars manī pacēlās, sacīja: "Tas ir tas! Tas ir tas! Kaut viņi to ieraudzītu! Tas ir tas!"
E-105 Mēs esam gatavi doties augšup un ieņemt zemi. Vai atceraties, ko es sacīju par slimnīcām un visu pārējo? Mēs būsim gatavi to izdarīt, kad jūs, veco kaušļu dēli, saliedēsieties.
E-106 Ak, jūs, kalpotāji, kas esat šeit, jūs, šejienes brāļi Fīniksā, nojauciet jūsu konfesionālās barjeras! Nožēlojiet grēkus, un būs Vasarsvētku dienas atmoda! [Sanāksme skaļi priecājas–Tulk.] Mēs visi varam pievienoties... Mums taču ir vajadzīga atmoda, lai Svētais Gars atkal nonāktu draudzē un lai Svētais Gars vestu! Dievs ir gatavs to izdarīt. Ejiet un iegūstiet to Zemi!
E-107 Ejiet viņiem garām. Ne...nestrīdieties ar viņiem. Ja viņi negrib atnākt, tas nekas, viss kārtībā. Ejiet vien tālāk: "Sveiks, brāli!" Ejiet tālāk. Tas ir pierobežas ticīgais. Neko vairāk viņš nezina, tikai to, kā palikt pierobežā. Tādi šodien ir daudzi cilvēki. Viņi zina tikai savu konfesiju. "Es piederu pie šīs. Es piederu pie tās."
E-108 Reiz es pajautāju vienai sievietei, vai viņa ir kristiete. Viņa atbildēja: "Es gribu, lai jūs zinātu, ka es katru vakaru iededzu sveci." It kā tam būtu kaut kāds sakars ar kristietību.
E-109 Es dzirdēju, kā viens vīrietis sacīja šādus vārdus: "Es esmu amerikānis. Protams, es esmu kristietis." Tas taču ir tas pats, kas vepris un sieviešu sedli, tas nav...tas pats, kas apsedlot cūku. Kāpēc? – Amerika taču nenozīmē kristietību. Kristietība – tas ir dzimšanas no augšas pārdzīvojums, kristība ar Svēto Garu draudzē, tiekšanās pēc sadraudzības, mīlestības un iecietības. Un Svētais Gars pārņem draudzi un dara varenas lietas. Ak, protams! Tieši tā.
E-110 Man šķita, ka es sajutu, ka mani kaut kas pārvieto. Es nesapratu, kas tas bija, teju vai nodomāju, ka esmu jau paņemts augšā. [Sanāksme smejas–Tulk.] Ir nu gan! Nodomāju: "Kāds jau pārvieto kasti." Domāju: "Nu, viss, es dodos!" Un pat nezinu.. Ja es palikšu uzticīgs Vārdam, tad reiz Tas mani tieši tā pacels, tieši tā – Garā. [Sanāksme priecājas–Tulk.] Tieši tā.
E-111 Iegūstiet apsolījumus. "Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem, un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās." Kristieši, brāļi, māsas – mēs šajā zemē esam jau pārāk ilgi. Mēs esam grozījušies uz šī kalna, mēs esam atradušies uz šī konfesionālā kalna jau pārāk ilgi.
E-112 Mēs šeit atrodamies jau četrdesmit gadus, lietodami runāšanu mēlēs kā pierādījumu. Ak vai! Kaut arī ir vēl nezināmi spēki, neizmantoti resursi: "Visu, ko prasīsiet Manā Vārdā, to Es darīšu. Prasiet Tēvam jebko Manā Vārdā, un Es to izdarīšu." Āmen. Tik vien kā Dievišķā dziedināšana un runāšana mēlēs, nu, tās taču ir tikai dažas vīnogas, kas tika atnestas no tās zemes. Mums taču pieder Zeme! Tā pilnībā pieder mums! Nebaidieties, ka kāds cits tur nokļūs pirms jums. Vienkārši pievienojies viņam un ej uz priekšu. Lūk, kā tas ir jādara. Bet mēs esam atradušies uz šī kalna jau četrdesmit gadus. Līdīsim no tā nost un iesim uz apsolīto zemi.
E-113 Es lūdzu, lai Dievs palīdz šiem uzņēmējiem saglabāt viņu sirdis vienotībā. Tas ir pareizi. Un, ja to nedarīs kalpotāji, Dievs uzcels uzņēmējus, lai to darītu viņi, vai vēl kaut ko, lai viņi tiktu saliedēti. Tāpēc ka draudze nevar virzīties, kad roka atrodas vienā vietā, galva citā vietā, bet kāja citā. Viņam noteikti ir jābūt pravietošanai un kopā sanākšanas saucienam (neko vairāk es jums pateikt nevaru), līdz viss Kunga Jēzus Kristus ķermenis nostāsies kā viena liela Dieva vienība! Tad mēs atstāsim šo kalnu un pāriesim otrā pusē, un iegūsim apsolīto zemi.
E-114 Bet līdz tam laikam es esmu jūsu brālis, un es tikai cīnos par to vienu mērķi: apvienot dzīvā Dieva draudzi siržu vienotībā un saskaņā. Lai Dievs jūs svētī. Brāli Šakarjan.
E-115 [Brālis Šakarjans saka: "Piecelsimies visi kājās. Paceliet rokas, atveriet savas sirdis Jēzum. Visi paceliet rokas un slavējiet To Kungu. Lai slavēts ir Dievs! Atveriet savas sirdis." Sanāksme lūdzas un gavilē–Tulk.]
E-116 [Pārtraukums lentes ierakstā. Sekojošais ieraksts, visticamāk, ir citas kalpošanas fragments, kas notika sestdienas rītā, 1961. gada 28. janvārī Fīniksā, Arizonas štatā, ASV–Tulk.]
Domāju, ka varbūt mūsu pielūgsmē, lai cik patiesi mēs arī nebūtu, mēs reizēm nevaram ieraudzīt īstu Dieva spēku tajā varenībā, kādā tas atrodas mūsu vidū.
E-117 Lūk, kad atnāca šī vīzija, kas... Daudzi no jums... Visi šeit droši vien ir bijuši sanāksmēs un redzējuši vīzijas, lai...redzējuši, kas notiek. Un es šorīt pateicu to piezīmi, lai vienkārši...vienkārši, lai jūs varētu atpazīt Tā Kunga Klātbūtni. Tas ir nofotografēts daudzas reizes, tā gaisma. Tas...tas ir Dievs, jo tas atnes to pašu būtību.
E-118 Tāpat kā, ja...ja koks... Pirms kāda laika es biju šeit Arizonā un redzēju citrusaugļu koku, uz kura, manuprāt, atradās vairāki dažāda veida augļi. Varbūt tas bija apelsīnkoks, un uz tā auga, teiksim, citroni un greipfrūti. Uz tāda koka tie augs. Taču Jēzus sacīja, manuprāt, apustuļa Jāņa 5...15. nodaļā: "Es esmu Vīnakoks, bet jūs esat zari."
E-119 Nu, ja tas zars izdzītu... Tas ir, šis Vīnakoks izdzina savu pirmo zaru, un pēc šī zara tika uzrakstīta Apustuļu darbu grāmata. Tātad, ja šis patiesais Vīnakoks izdzīs vēl vienu zaru, tad pēc tā tiks uzrakstīta vēl viena Apustuļu darbu grāmata. Saprotat? Tāpēc ka ir uzpotēts... Ir iespējams piepotēt citus citrusaugļus, un tie dzīvos, pateicoties tā koka dzīvībai.
E-120 Un es uzskatu, ka šodien ļoti bieži mūsu... Es šādi nenoniecinu mūsu organizācijas. Taču mēs...mēs galā pieliekam punktu. Saprotat? "Mēs ticam šādi, un tas arī viss." Ja vien mēs galā pieliksim komatu: "Mēs ticam šādi, un vēl tā, kā Dievs mums parādīs," redziet, tad jau ir citādāk. Jūsu organizācija... Taču, kad jūs galā pieliekat punktu, neko citu pielikt vairs nevar.
E-121 Un kokam augot tālāk... Es domāju, ka patiesībā draudze, ikviena baznīcas organizācija kuplo, pateicoties Kristus dzīvībai. Tā es ticu, tāpēc ka tas ir kaut kas, kas tam ir piepotēts jeb pievienots. Tā ir atņēmusi varu parastajiem draudzes locekļiem un piešķīrusi to kalpotājam vai bīskapam, lai kas tas arī nebūtu. Gluži kā ir teikts tur Atklāsmes grāmatā: "Nikolaītu darbi". "Niko" nozīmē "pakļaut" draudzes locekļus. Bet šādās sanāksmēs, manuprāt, Dievam tiek dota iespēja darboties caur draudzes locekļiem (saprotat?), Dieva spēkam darboties caur draudzes locekļiem.
E-122 Lūk, tas bija 1933. gadā. Es vēl biju kalpotājs pie baptistiem misionāriem. Bet tagad es esmu piecdesmit vienu gadu vecs, un es esmu redzējis tūkstošiem tādu vīziju, un daudzi no jums šeit ir bijuši sanāksmēs. Un tā, vienkārši pajautājiet jebkuram, vai kāda no tām nav piepildījusies. Tās vienmēr piepildījās. Tās nevar nepiepildīties. Tas ir Viņš.
E-123 Un tā, ja... Mēs redzam, ka šodienas draudzei tas ir jaunums, un tāpat Svētā Gara spēks tādā veidā, kā mēs to redzam šeit, draudzei ir jaunums. (Es esmu dzirdējis, kā baptisti, mani brāļi un pārējie liecina). Mēs redzam, ka draudzei tas ir jaunums.
E-124 Bet, lūk, kas tas ir: no tā Vīnakoka aug vēl viens zars. Un, ja jūs to pavērosiet, tā darbības ir tieši tādas, kādas tās bija Apustuļu darbu grāmatā – Svētais Gars celsies cilvēku vidū un sacīs dažādas lietas.
E-125 Torīt es biju ceļā uz draudzi. Es nezināju, ka tās sauc par vīzijām. Taču es...es tās lietas redzēju. Tas bija daudzus gadus pirms pasaules kara, un sacīja: "Tur ir diktators, kuru sauc Musolīni, un viņa pirmais iebrukums būs Etiopijā, un viņš uzvarēs Etiopiju, taču viņš kritīs nežēlastībā." Un visu, kas tika pateikts, septiņi ievērojami notikumi... Varbūt rīt es vienkārši atnesīšu to veco papīra gabalu, lai jūs to apskatītu, un parādīšu, kā pilnīgi precīzi piepildījās piecas lietas, un bija pareģota septītā.
E-126 Lūk, tur bija teikts, ka tad, kad sievietēm bija dāvātas tiesības vēlēt, ka... Nu, man nav nekas pret... Es esmu aicināts... [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]
127 ...šķita, ka pa visu valsti bija uzspridzinātas klintis, un gruzdēja celmi un tā tālāk. Un uzreiz pēc tam Rūzvelta kungs...patiešām, viņa valdīšanas laikā pasaulē sākās karš. Un Musolīni rīkojās tieši tā, un Mažino līnija, un viss, par ko mēs runājām, un vēlēšanas, un mēs zinām, ka tieši sievietes ievēlēja mūsu tagadējo prezidentu.
E-128 Es... Tieši kā dienvidos, tā kā es esmu dienvidnieks, viņi bieži par to jautā: "Kā ar segregāciju un pārējo?" Es vienkārši... Ir daudz svarīgu... Kā amerikānis es domāju, lai kā arī tur nebūtu, arī tas ir labi. Tāpēc... Nu, ja jau tas ir mūsu prezidents, mums tas ir jāciena.
E-129 Un tā, pirms dažām dienām pie manis kaut kas atnāca un es to pierakstīju. Un kāds pateica (man šķiet, tas bija džentelmenis, kas šorīt šeit sēdēja tumšās brillēs, man šķiet, ka to pateica viņš), ka viņš būs labs prezidents pirmos četrus gadus. Pilnīgi pareizi.
E-130 Taču vienkārši vērojiet. Mēs esam grēkojuši un atraidījuši mūsu žēlastības dienu. Ir vēlāks, nekā jūs domājat, ja pavērosiet. Saprotat? Tā stunda tuvojas. Un neaizmirstiet, to paņems ar glaimiem. Un mēs...mēs šobrīd esam tuvu pēdējam laikam. Es...es esmu par to pārliecināts, es vienkārši esmu ļoti pārliecināts. Tomēr es...
E-131 Daudzi no jums izteica jaukus komplimentus par šo kalpošanu un tā tālāk. Lai tas ir tā, kā ir. Taču, ja jūs ticat, ka mēs runājam Tā Kunga Vārdā, Amerikai ir beigas. Tā tas ir. Un, ja vispār mums ir bijis laiks, kad jāstrādā, tad tas ir tagad, tieši tagad. Un "visi, kurus Tēvs Man ir devis, atnāks". Un mums ir jāsāk zvejot ar tīklu patiešām pamatīgi un ātri.
E-132 Un es esmu pateicīgs... Un šorīt es pateikšu, lai beigtu...lai neatņemtu laiku citiem...es šeit stāvu jau otru reizi, piedodiet man par to! Es domāju, ka man ir jārunā rīt pēcpusdienā, un es vēlos, lai jūs atnākat. Es gribu runāt par tēmu "Mēs esam atradušies uz šī kalna četrdesmit gadus".
E-133 Un tā, es ticu, ka visos pasākumos, kuros mūsu Kungs mani lietoja, lai palīdzētu tos organizēt, un it visur manā kalpošanā es nekad neesmu centies padarīt...neesmu ļāvis, lai mana kalpošana kļūst par izrādi. Ir viena lieta, kuras Jēzum Kristum nebija – izrādīšanās.
E-134 Kāds nesen izteicās, sacīja: "Brāli Branham, tev vajadzētu pieslieties tiem lielajiem cilvēkiem," kā tie brāļi, kas sludināja.
E-135 Lūk, mana pozīcija Kristus Ķermenī ir sekot līdzi garīgajiem rezultātiem un vērot, pie kā tie noved. Lūk, kam es esmu norīkots. Lūk, kāpēc es esmu šeit – Kristus ielika mani šeit, lai vērotu garīgo daļu.
E-136 Kas attiecas uz tiem, kuri tiek saukti par "lielajām zivīm"... Redziet, tas cilvēks (lai kurš to arī neteica, manuprāt, tas brālis sēdēja šeit)... Mēs nevaram būt "lielās zivis" un būt kristieši. Ceļš augšup ir uz leju. "Tas, kurš pazemosies, tiks paaugstināts."
E-137 Un daudzi ir teikuši... Nesen man kāds pazvanīja (ļoti ievērojams vīrs no lielas organizācijas), sacīja: "Brāli Branham, mēs izdarīsim to un to un to un to, ja vien tu vienkārši pārstāsi runāt to un to." Pārstāt runāt to un to? Tā taču ir mana kalpošana, tā ir mana dzīve, tieši pateicoties tam es plaukstu un kuploju. Es nekad nespētu ielaisties kompromisā ar Dieva Vārdu kaut kā dēļ. Man ir jāstāv stingri. Mēs esam...
E-138 Sacīja: "Lieta tāda, ka tu slaisties apkārt ar varzu no kaut kādiem...nu, ar neievērojamiem ļautiņiem, ar mazām grupiņām un tā tālāk. Izej no turienes!"
E-139 Redziet, tas cilvēks nezina, ko runā. Ja vien viņš zinātu, ka tieši to sacīja Skolotājam... [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] ... no mūsu dzīves Jēzu Kristu. Viņa paša brāļi sacīja: "Ej uz turieni un uztaisi kaut kādu lielu šovu, izdari spiedienu uz galvenajiem."
Sacīja: "Jums vienmēr ir laiks, bet Mans laiks vēl nav pienācis."
E-140 Viņš ņēmās ar tiem zvejniekiem un neizglītotajiem un...ar cilvēkiem, kas nemācēja ne lasīt, ne rakstīt. Redziet, ko pasaule sauc par labu, Dievs sauc par muļķīgu.
E-141 Tāpēc ir interesanti, kā gan tā laika garīdzniecība skaidroja to Rakstu vietu no Jesajas 40. nodaļas? Iespējams tā, ka Dievs atvērs debesis un nolaidīs gaiteni, un Jānis Kristītājs nonāks lejā, maršēdams eņģeļu orķestra pavadījumā. Kas tad notika, kad visas augstās vietas tika nolīdzinātas un zemās vietas paaugstinātas, bet kalni lēkāja kā jauni auni un lapas plaukšķināja plaukstas? Kaut kāds... (Atvainojiet par šo izteicienu. Es to negribu teikt šādi, bet tikai, lai pasvītrotu šo domu)... Kaut kāds nekopta izskata tēvainis iznāca no tuksneša un nostājās dubļos, varbūt līdz potītēm, un mazgājās viņš varbūt reizi trijos vai četros mēnešos, ietinies aitādas gabalā. Lūk, kad augstās vietas tika nolīdzinātas un zemās vietas paaugstinātas. Nevis kāds svarīgs, liels cilvēks, kam aiz muguras ir kaut kas izpušķots un varens. Tāds tips ir uzpūtīgs. Dievam ir vajadzīgi vīri! Pareizi. Esiet pazemīgi.
E-142 Un...un, brāļi, man šajos cilvēkos tas patīk. Kā nesen kāds izteicās, ka šie uzņēmēji... Nu, reizēm ir grāvju racēji, kas šādā kompānijā nedarīs sevi zināmus. Taču šiem cilvēkiem (šiem uzņēmējiem) ir ticība un pārējais – tas rāda man pazemību, viņi drosmīgi ies un apliecinās šo Vasarsvētku dienas svētību, un ko caur viņiem ir izdarījis Dievs. Viņi šajā pasaulē ir lieli cilvēki, taču, ja jūs pievērsīsiet tam uzmanību, viņi paši sedz visus savus izdevumus un dodas uz visām pasaules vietām, lai vienkārši mēģinātu kaut ko izdarīt un palīdzētu citiem brāļiem ieiet šajā grupā, ļautu gaismai mirdzēt.
E-143 Un es domāju, ka šorīt no visām sanāksmēm, kādās vien es esmu bijis... Tāds ir mans viedoklis. Es esmu redzējis cilvēkus...dzirdējis, kā viņi skaļi gavilē un slavē To Kungu, un arī man tas patīk. Bet es esmu redzējis cilvēkus, kas skaļi gavilē un slavē To Kungu, bet viņiem nepietiek ticības, lai izdziedētu zobu sāpes. Saprotat? Taču... Tās...tās ir dažas no Dieva svētībām.
E-144 Taču, kad lieta nonāk līdz Dieva spēkam, tieši tad viņi nomierinās, un Svētais Gars... Pavērojiet sanāksmēs, kad sākas atpazīšana: viss ir klusu, godbijīgi tuvojas Dievam ar...ar svētumu, un Dieva bijība virzās, un redzi, kā no īstas atmaskošanas izmainās seju izteiksme un pārējais, kā es to šorīt redzēju viscaur ēkā.
E-145 Manuprāt, šīs ir vislieliskākās brokastis no visām, kādās es esmu piedalījies kristīgo uzņēmēju grupā, kopš esmu kopā ar viņiem. Tā ir vienīgā grupa, kurai es piederu, tieši šeit. Es pat nepiederu nevienai organizācijai, bet šī ir vienīgā, kam es piederu. Es augsti vērtēju šo cilvēku grupu viena iemesla dēļ – tieši par to stāvu arī es. Un šeit sēž no Asamblejām, no "Dieva draudzes", no "Fourskvēra Evaņģēlija", no baptistiem, prezbiteriešiem, vienotības, divvienības, trīsvienības, četr... [Sanāksme smejas–Tulk.]
E-146 Es esmu stāstījis par to kā par aku, kuru izraka Jēkabs. (Es ne... nedomāju, ka man izdosies pateikt to kā nākas jeb atrast vajadzīgos vārdus, bet es to pateikšu, lai jūs saprastu.) Viņš izraka vienu aku, un filistieši no viņa aizdzina...viņu no tās aizdzina. Un viņš nosauca to "ļaunprātība". Viņš izraka citu un nosauca to "nesaskaņas". Pēc tam viņš izraka nākošo aku, sacīdams: "Šeit pietiks vietas mums visiem."
E-147 Tāpēc es domāju, ka šeit ir tas pats – šeit ir vieta mums visiem, tieši tā, un mēs varam sanākt kopā un varam kopā sēdēt debesīs. Mums netraucē nekādas konfesionālās barjeras; mēs vienkārši esam vienota grupa Kristū.
E-148 Ja vien es redzētu, kā visas lielās draudzes, garīgās draudzes, kuras cenšas, īsteni patiesais vīnakoks, kas iznāk no Kristus Jēzus, kaut vai vasarsvētku draudžu grupas varētu sanākt kopā un būt brāļi...
E-149 Mani neinteresē viņu organizācijas. Viņi var tās paturēt, ja vien vēlas. Tas nekas. Bet tikai nelieciet teikuma galā punktu. Izstiepiet roku un ielūdziet to otro puisi. Saprotat? Sanāksim visi kopā. Saprotat? Ja vien es redzētu, kā tas notiek (es to saku lielā godbijībā), es...ja vien es redzētu notiekam to šorīt, tad es būtu gatavs pateikt, kā toreiz senatnē sacīja Sīmeans: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu Pestīšanu." Tā tas ir.
E-151 Un tas laiks drīz pienāks, brāļi, tāpēc ka mēs tiksim piespiesti saliedēties. Vienkārši neaizmirstiet to. Lai Dievs jūs svētī.
Paldies tev, brāli.

Наверх

Up