Apsolītā Atjaunošana

Absolūts

A Absolute

Datums: 63-0304 | Ilgums: 52 minūtes | Tulkojums: Rīga

только русский

Hjūstona, Teksasas štats, ASV

Аа

E-1 Paldies tev, brāli Hostra.
Labvakar, Hjūstona. Es to, protams, uzskatu par lielu godu šovakar atkal būt Hjūstonā. Ir pagājuši daudzi gadi kopš tā laika, kad man bija tas gods būt šeit. Un šovakar es tur sēdēju un klausījos katrā runātājā.

E-1 Thank you, brother. Thank you, Brother Houstra.
Good evening, to Houston. I certainly deem this a great privilege, of being here again tonight in Houston. It's been many years since I've had the privilege of being here. And I've been setting, listening tonight to each of these speakers.

E-2 Un nesen, kad es jau biju ieplānojis kaut ko citu, citu vietu, es uzzināju, ka tiem diviem bērniem draud nāve. Es nodomāju: “Ja ar tiem bērniem kaut kas notiks, es sev to nekad nepiedošu, ja es sākumā neatbraukšu uz šejieni, lai izteiktu savu viedokli, un nemēģināšu darīt visu, ko vien varēšu, lai palīdzētu tai mātei un tēvam, kuru bērni tie ir, un darītu visu, ko vien varu, lai izglābtu viņu dzīvības.”

E-2 And the other day, when I had arrangements made for something else, another place, and I knew that those children were facing death, I thought, "If something would happen to those children, I would never forgive myself," of not coming here to give my opinion and doing all that I could, to help this mother and father, and of these children, and to do all that I could for the saving of their lives.

E-3 Un Hjūstona ir vieta, ko es atceros. Man ir daudzas īpašas, man dārgas atmiņas, kopš es ierados šeit pirmo reizi pirms daudziem gadiem uz laikrakstu “Ticības Vēstnesis”, pie brāļa Kidsona, un pēc tam uz šo auditoriju, kad es biju šeit ar brāli Raimondu Ričiju un šīs pilsētas kalpotājiem.

E-3 And Houston has… is a memorial place to me. It holds many great memories that I have cherished ever since I first made my visit here many years ago, over here to the Herald Of Faith, Brother Kidson, and then down here to the auditorium when I was here with Brother Raymond Richey and the ministers of the city.

E-4 Un vēl, protams, misters Aiers, misters Kipermans, kad fotokamera pierādīja, ka es neteicu kaut ko nepareizu. Tā bija patiesība. Un, kad fotokameras objektīvs uztvēra vīziju...nevis vīziju, bet realitāti. Kristus, kuru mēs tā mīlam un kuru mēs sludinām, bija ar mums. Viņš ir apsolījis būt ar mums, un fotokamera Viņu nofotografēja. Agrāk es bieži esmu runājis par to, ka es visu laiku redzu to Gaismu. Taču reizēm cilvēki ir nedaudz skeptiski pret to, un tu vari saprast, kāpēc viņi tādi ir, taču tas tika pierādīts. Tā bija pirmā reize, kad tas tika nofotografēts.

E-4 And then, of course, Mr. Ayers, Mr. Kipperman, the night that the camera proved that I wasn't telling anything that was wrong. It was Truth. And when the mechanical eye of the camera caught the vision of the… or, not the vision; the reality. The Christ that we preach and so love, was with us. He promised to be with us, and the camera took His picture. Many times I've said, in times past, that—that I'd see that Light all the time. But sometime people would be a little skeptic of It, which you could believe they could be that way, but that night it proved it. That was the first time It was ever taken.

E-5 Kopš tā laika tas ir ticis nofotografēts vairākas reizes. Un pavisam nesen Vācijā nonāca...kad bija svaidījums, tas atkal atgriezās. Un šīs lietas nenotiek kāda cilvēka pagodināšanai, bet lai apstiprinātu Jēzus Kristus Klātbūtni Viņa ļaužu vidū.

E-5 Since then, It's been taken several times. In Germany just recently, coming down, when the anointing was, and when It went back again. And those things are not to magnify some human being, but it's to vindicate the Presence of Jesus Christ among His people.

E-6 Un mēs ticam, ka tas pats Kungs Jēzus atrodas šeit šovakar, lai palīdzētu mums šajā tiesas lietā. Es ticu, ka Viņš tajā ir ieinteresēts vairāk, nekā varētu būt mēs. Un es, protams, jūtu līdzi šo bērnu vecākiem un stāvu plecu pie pleca ar katru vīrieti vai sievieti, kas cenšas atbrīvot viņus no šiem nāves žokļiem.

E-6 And we believe that that same Lord Jesus is here tonight, to help us in this case. And I believe that He's more interested in it than we could be. And I am certainly in sympathy with the parents of these children, and shoulder-to-shoulder with every man and woman that's trying to deliver them from the jaws of death.

E-7 Un tā, es saprotu, ka šis nav atmodas dievkalpojums, bet tikai vairākas lūgšanu sanāksmes, kas tiek novadītas to dvēseļu dēļ, kas atrodas nāves ēnā. Un tā, es esmu aizkavējies. Es nerunāšu pārāk ilgi.

E-7 And, now, I understand that this is not a revival meeting, but it's just a—a series of prayer meetings being held for these souls that's laying in the shadows of death. And so I'm late. I will not speak very long.

E-8 Taču es gribētu paņemt kādu tekstu, tas ir, paņemt kontekstu no teksta, kuru es gribētu izlasīt no divām vietām Rakstos. Un tie, kam ir līdzi Bībele, uz brītiņu atveriet kopā ar mani vēstuli Filipiešiem 1. nodaļu un 20. pantu no 1. nodaļas Filipiešiem.
Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā ķermenī vai ar dzīvību, vai ar nāvi.

E-8 But I would like to draw a text, or a context, rather, from a text that I would like to read in two places in the Scripture. And you who have the Bibles, if you would turn with me for just a moment, to the book of Philippians, the 1st chapter, and the 20th verse of the 1st chapter of Philippians.
According to my earnest expectations and my hope, that in nothing I shall be ashamed, but… with all boldness, as always, so now also Christ shall be magnified in my body, whether it be… life, or… death.

E-9 Un vēl Apustuļu Darbu grāmatā 2. nodaļa un 30. pants. Varbūt es izlasīšu 25. līdz 30. pantus.
Jo Dāvids par Viņu saka: Tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo Viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos.
Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā.
Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.
Tu man esi zināmu darījis dzīvības ceļu, Tu mani piepildīsi ar prieku Sava vaiga priekšā.
Vīri un brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai.
Tādējādi būdams pravietis un zinādams, ka Dievs bija zvērot viņam solījis, ka no viņa gurniem, attiecībā uz miesu, Viņš sēdinās Kristu uz viņa goda krēsla.
Viņš, to paredzēdams, runāja par Kristus augšāmcelšanos, ka Viņa dvēsele nepalika ellē, un Viņa miesa neredzēja satrūdēšanu.

E-9 And then also in the book of Acts, the 2nd chapter and the 30th verse. I might read the 25th through the 30th.
For David spake concerning him, for I foresaw the Lord always before my face, for he is on my right hand, that I should not be moved:
Therefore did my heart rejoice, and my tongue was glad; moreover also my flesh shall rest in hope:
Because I will not leave my soul in hell, neither will I suffer thy Holy One to see corruption.
Thou has made known to me the way of life; thou shall make me full of joy with thy countenances.
Men and brethren, let me freely speak unto you of the patriarch David, that he is both dead and buried, and his sepulchre is with us unto this day.
Therefore being a prophet, and knowing that God had sworn with an oath to him, that of the fruit of his loins, according to the flesh, he would raise up Christ to set on his throne;
He seeing this before spake of the resurrection of Christ, that his soul was not left in hell, neither did his flesh see corruption.

E-10 Uz brītiņu nolieksim mūsu galvas lūgšanā.

E-10 Let us bow our heads just a moment for prayer.

E-11 Mūsu Debesu Tēvs, mēs esam pateicīgi Tev par žēlastību. Un patiešām, Kungs, tieši tāpēc mēs atrodamies šeit šovakar – lai lūgtu žēlastību. Mēs nebūtu to lūguši, ja mums nebūtu ticības noticēt, ka tā mums tiks dāvāta. Cilvēki ir lidojuši pāri visai valstij, un no visurienes augšup pie Tevis ceļas lūgšanas, lai tiktu saglabāta dzīvība šiem cilvēkiem, par kuriem mēs šovakar dedzīgi aizlūdzam. Kungs, mēs vēlamies lūgt spēku šo jauno cilvēku mātēm un tēviem.

E-11 Our Heavenly Father, we are grateful to Thee for mercy. And that's truly, Lord, why we are here tonight, is to ask mercy. We would not ask this if we did not have faith to believe that it would be granted to us. Men has flown across the country, and prayers are going up everywhere, to Thee, that the lives of these that we are earnestly interceding for tonight may be spared. Lord, we would ask for strength for the mothers and fathers of these young people.

E-12 Un kā mēs saprotam, šis jaunais cilvēks ir pievērsis savu dzīvi Tev un vēlas Tev kalpot. Un, kā mēs dzirdējām sakām vienu no runātājiem, ka viņš gribētu kļūt par Evaņģēlija kalpu. Es lūdzu, Dievs, lai Tu dāvā šim jaunajam puisim tādu iespēju.

E-12 And as we understand, that, this young man has turned his life to Thee and wants to serve Thee. And as we heard one of the speakers say, that, he wanted to become a minister of the Gospel. I pray God that You'll grant this opportunity to the young fellow.

E-13 Piedod mums mūsu grēkus, attīri mūsu sirdis no ļaunām domām un no jebkā mūsu ceļā, kas traucētu saņemT atbildi uz mūsu lūgšanu par šiem cilvēkiem.

E-13 Forgive us of our sins, cleanse our hearts from evil thoughts, and whatever would be in our way that would hinder our prayer from being answered for these people.

E-14 Kā mēs esam lasījuši Tavā Vārdā, mēs zinām, ka debesis un zeme zudīs, bet Tavs Vārds nezudīs. Mēs lūdzam, lai Tu caur Svēto Garu dāvā mums vajadzīgo izpratni, kas būtu Tava Dievišķā griba šajā lietā šobrīd, kā mēs dzirdējām tā advokāta un daudzu citu teikto. Un mēs lūdzam, lai mēs saprastu, kā tieši mums rīkoties turpmāk, kādam ir jābūt mūsu nākamajam solim. Kungs, mēs esam šeit, lai to izdarītu. Dāvā mums saprast to, Kungs, caur Tavu Vārdu. Jo mēs prasām to Tava Dēla, Kunga Jēzus Vārdā. Āmen.

E-14 As we have read Thy Word, we know both heavens and earth will pass away but Thy Word shall not fail. We pray that You'll add to us, by the Holy Spirit, the context that would take, that would be Your Divine will in this case now, as we've heard the attorney and many speaking. And we pray that we will find just what to do next. What is our next step to do? Lord, we're here to do it. Make it known to us, Lord, through Thy Word. For we ask it in the Name of Thy Son, the Lord Jesus. Amen.

E-15 Izlasot šos dažus pantus...un es saprotu, ka šis ir nopietns gadījums, jo tas ir svarīgi. Kad es to izdzirdēju un saņēmu tās mātes telegrammu, es aizdomājos: “Kā būtu, ja mans dēls vai mana meita sēdētu tajā rindā?” Un es... Mēs gribam tajā izdarīt visu, ko vien mēs varam.

E-15 Reading these few verses, and I realize the occasion is great, because it's concern. I would think, when I heard and got that mother's telegram, "What if that was my son setting in that row, or my daughter?" And I… We want to put everything that we can to it.

E-16 Turklāt kāds varētu pateikt: “Nu, tu izlasīji tikai ļoti maziņu daļu no Vārda, brāli Branham.” Nu, iespējams, arī tā ir taisnība. Taču, saprotiet, nav svarīgs apjoms jeb vārdu skaits. Ir svarīgi, ko tas nozīmē. Tas ir vienkārši... Lūk, kas tas ir – tas ir Dieva apsolījums.

E-16 Then some might say, "Well, that was just a very small portion of the Word, that you read, Brother Branham." Well, that may be true, too. But, you see, it isn't the—the size, or the amount of words. It's what it means. It's—it's just… What it is, it's the promise of God.

E-17 Un es gribu paņemt no šī vakara, no šī izlasītā šovakar, tas ir, paņemt no turienes tēmu: Absolūts.

E-17 And I want to draw from this night, from this text tonight, or a text from this: A Absolute.

E-18 Šo tēmu es izvēlējos nesen, kad es sēdēju savā viesnīcas istabā, jo es domāju, ka šobrīd mums ir vajadzīgs kaut kas noteikts, kāds absolūts, pie kā mēs varam turēties un zināt, ka tas ir pareizs. Tādā kritiskā brīdī kā šis mums ir vajadzīgs kaut kas tāds, par ko mēs esam pārliecināti, tā tas ir, kaut kas tāds, pie kā mēs varam turēties, lai saprastu vai...kas īsti notiek.

E-18 I have chosen this text, a while ago, setting in my motel room, because I think that now we need something positive, some absolute that we can hold onto and know that it's true. In crucial hour like this, we must have something that we are positive, that's right, something that we can hold to, to know whether, how the case is going.

E-19 Un tā, saskaņā ar Vebstera vārdnīcu vārds “absolūts” pats par sevi nozīmē “neierobežots spēkā” un, pirmkārt, jau ir “galīgs”. Bet “galīgs” ir “āmen”. Tas ir absolūts. Nu, kas... Tās ir beigas. Tas ir viss.

E-19 Now, according to—to Webster, a absolute, in itself, is "unlimited in power," and primarily is an "ultimate." And an ultimate is an "amen." It's the absolute. As what it… That's the end. That's everything.

E-20 Lūk, katrs liels sasniegums, kāds vien ir bijis pasaulē, ir bijis saistīts ar kādu absolūtu. Tu nevari kaut ko izdarīt, kamēr nebūs kaut kas, pie kā tu vari turēties.

E-20 Now, every great achievement that's ever been in the world, has been tied to some sort of an absolute. You cannot do anything unless there is something that you can hold to.

E-21 Kad jauns cilvēks grasās precēties ar jaunu sievieti, viņam ir jāzina šīs jaunās sievietes raksturs. Vai arī jaunajai sievietei ir jāzina tā jaunā cilvēka raksturs, kas tāds, pie kā viņa var turēties. “Vai tas cilvēks būs taisnīgs vīrs? Vai viņš būs man piemērots vīrs?” “Vai šī sieviete iedos man dzīvē to, ko es no viņas sagaidu, uzticību un tā tālāk.” Un tādā veidā tam ir jānonāk pie tā, uz kā viņi varēs balstīt savus laulības solījumus, saprotot, ka tur ir kaut kas, kas nostāvēs. Un tieši tāpēc mēs atvedam viņus uz draudzi un pie Dieva Vārda, lai piesietu šim absolūtam.

E-21 When a young man is going to get married to a young woman, he must know the character of this young woman. Or the young woman must know the character of the young man, something that she can hold to. "Will this man be a just man? Will he make me the right type of husband?" "Will this woman give to me, in life, what I—what I expect out of her, loyalty and so forth?" And then it's got to be somewhere that they can base their—their vows upon, knowing that there is something that will hold. And that's the reason we bring them to the church, and to the Word of God, to get this absolute tied.

E-22 Un tā, šeit Pāvils, kā mēs redzam, viņam bija kāds absolūts, pie kura viņš turējās visu savu dzīvi pēc savas atgriešanās, un tas bija: uz Kristu koncentrēta dzīve! Tā tik ir vieta absolūtam: uz Kristu koncentrēta dzīve! Tā dzīve atšķīrās no tās, kas viņam bija agrāk, jo viņš sacīja: “Tā Dzīve, kas man ir tagad,” kura atšķīrās no tās, kuru viņš reiz bija dzīvojis.

E-22 Now, Paul here, as we see, he had an absolute that he held to, all his life, after his conversion, that was: a Christ-centered life! And what a place to have an absolute: a Christ-centered life! It was a different life than what he had lived at one time, for he said, "The life that I now live," which was a different from what he had lived.

E-23 Un pienāca laiks, kad Pāvils saņēma to pārdzīvojumu, kas atveda viņu pie tā lēmuma pieņemšanas. Jo Pāvils bija ievērojams, varens cilvēks ebreju vidū un spēcīgs teologs, taču viņš nebija pārāk pārliecināts par savu pozīciju. Taču reiz ceļā uz Damasku no debesīm nonāca gaisma, Uguns Stabs. Un Pāvils, būdams ebrejs, zināja, ka tā gaisma, Uguns Stabs, bija Tas, tas Dievs, kas bija izvedis viņa tautu no Ēģiptes. Viņi bija sekojuši tam Uguns Stabam. Tādējādi, būdams ebrejs, viņš uzreiz Viņam sacīja: “Kungs, kas Tu esi?” Viņš zināja Viņu kā “Kungu,” bet: “Kas esi Tu?”

E-23 And there come a time that Paul had this experience that brought him to this decision. For, Paul was a great, mighty man amongst the Jews, and a—a great theologian, but he wasn't too sure of his standing. But one day, on the road down to Damascus, a Light, Pillar of Fire, came down from Heaven. And Paul, being a Jew, was acquainted that this Light, Pillar of Fire, had been the Thing that had, the God that had led his people out of Egypt. They had followed this Pillar of Fire. So, being a Jew, he said to Him, quickly, "Lord, Who art Thou?" He knew Him as "Lord," but, "Who art Thou?"

E-24 Un no Uguns Staba atskanēja balss: “Es esmu Jēzus, grūti tev ir spārdīties pret dzenuli.” Sākot no tā laika, Pāvils zināja, ka Vecās Derības Jehova ir Jaunās Derības Jēzus. Un viņam bija kaut kas, pie kā viņš varēja turēties, un tieši tādā veidā viņš varēja uzrakstīt to brīnišķīgo Vēstuli ebrejiem.

E-24 And the Voice came back from the Pillar of Fire, "I am Jesus, and it's hard for you to kick against the pricks." From that time on, Paul knew that the Jehovah of the Old Testament was Jesus of the New. And he had something that he could hold to, and that's how he could write that great book of Hebrews.

E-25 Un tā, ja tev, ja tev dzīvē ir kāds absolūts, tu dari tādas lietas, kuras tu parasti nebūtu darījis, jo īpaši, ja tava dzīve ir koncentrēta uz Dievu. Uz Dievu koncentrēta dzīve liks cilvēkam darīt tādas lietas, kuras parasti viņi nebūtu darījuši; ļoti dīvainas, neparastas. Kāpēc kristieša dzīve ir tik dīvaina un neparasta? Tāpēc ka viņi skatās uz Dieva Vārdu, kas šodien šai pasaulei ir teju vai svešs.

E-25 Now, if you, if in your life you have an absolute, you do things ordinarily you would not do, especially if you have a God-centered life. The God-centered life makes a person do things that ordinarily they would not do; very odd, peculiar. Why is a Christian life so odd and peculiar? Is because that they are looking to God's Word, which is almost foreign to the world today.

E-26 Lūk, mums ir draudzes un mums ir organizācijas, un mums ir reliģija, ak, tās ir daudz, pa visu pasauli.

E-26 Now, we have churches, and we have organizations, and we have religion, oh, much of it, around the world.

E-27 Savos septiņos braucienos apkārt pasaulei, kopš tā laika, kad es biju pie jums šeit Hjūstonā, es esmu uzkrājis daudz zināšanu par šīs pasaules dieviem un reliģijām. Taču ne jau par to es runāju.

E-27 In my seven times around, since I was here with you at Houston, I've accumulated much knowledge on the gods and the religions of this world. But that isn't what I'm talking about.

E-28 Es runāju par absolūtu, kas ir saistīts ar Kristu. Tādējādi, tas padara tevi par dīvainu cilvēku. Tu dari dīvainas lietas. Tava domāšana pilnībā atšķiras no tās domāšanas, kāda tev bija kādreiz, jo tu esi atradis kaut ko tādu, ka tu esi noenkurojis savu ticību Tajā, kas radīja debesis un zemi, tas ir, jau pats Viņa Vārds ir radošs, Dievs, kurš izteica pasauli, un tā radās, un Viņam nav nekā pārāk grūta. Tādā veidā tas padara radošu arī tevi, jo tu pieņem Viņa Vārdus. Bet vārds ir izteikta doma.

E-28 I'm talking about an absolute, connected with Christ. Then, it makes you a—a odd person. You do odd things. Your thinking is altogether different than the thinking you once did, because you have found something, that you've anchored a faith in Someone that created the heavens and the earth. That, His very Word Itself is creative, a God Who spoke the world into existence, and there is nothing too hard for Him. So it makes you creative, yourself, because you take His Words. And a word is a thought expressed.

E-29 Un tā, Pāvils bija nonācis tādā stāvoklī, kad viņam bija nevis teoloģisks pārdzīvojums, bet viņam bija personīga liecība. Viņš bija saticis Dievu un zināja, ka viņš ir Dieva aicināts. Un nevienam nevajadzēja viņam kaut ko par to stāstīt. Viņš bija pilnībā pārliecināts, ka Dievs joprojām ir Dievs. Ja vien to varētu izdarīt šī pasaule!

E-29 Now, Paul had got into that state, to where that he had—had not a theological experience, altogether, but he had a personal witness. He had met God, and knew that he was called of God. And—and nobody had to tell him anything about it. He was absolutely sure that God still remained God. If the world could just do that.

E-30 Un, ja šī grupa, kas šodien atrodas šeit, varētu vienkārši atcerēties, ka Dievs joprojām ir Dievs! Viņš ir tikpat spējīgs atbildēt šajā gadījumā, kā Viņš atbild dievišķās dziedināšanas vai jebkādā citā gadījumā. Viņš joprojām ir Dievs. Un, ja mēs būvētu mūsu cerības...ne tikai mūsu cerības, bet arī pozitīvo domāšanu uz to, ko saka Viņš! Un mēs zinām, kā tā ir Patiesība.

E-30 And if this group tonight, setting here, could just remember that God is still God. He's just as able to answer in this case as He is in a case of Divine healing or anything else. He is still God. And if we can build our hopes, not only our hopes, but a—a positive thought, upon what He says. And we know that It is the Truth.

E-31 Un cilvēki izturas jocīgi. Viņi, šķiet, ir vienkārši aizmirsuši negatīvo pusi, jo viņi ir atraduši absolūtu, jo tas ir Dieva Vārds. Jēzus sacīja: “Debesis un zeme zudīs, bet Mans Vārds nekad nezudīs.” Tāpēc, ja mums ir apsolījuma Vārds, tad nav nekādas iespējas tam nepiepildīties. Tas nevar nepiepildīties.

E-31 And people act funny. They seem to just forget about the negative side because they have found an absolute, because it's the Word of God. Jesus said, "Heavens and earth will pass away, but My Word shall never fail." So if we've got the Word of promise, then there's no failing to it. It cannot fail.

E-32 Tāpēc es ticu, ka tieši tajā ir ieinteresētas šīs lūgšanu sanāksmes, Hjūstonas reliģiskie cilvēki – cilvēku dzīvībās. Un tieši tāpēc mēs esam šeit sanākuši – lai piesauktu to spēku, kas ir pāri visiem cilvēciskajiem likumiem un spēkiem, To, Kurš var izmainīt cilvēku sirdis, kā Viņš to izdarīja faraonam Ēģiptē. Un Viņš ir Dievs. Un tagad mums ir jāpārstāj skatīties uz negatīvo pusi un jāsāk skatīties uz pozitīvo pusi.

E-32 So I—I'm believing that that's what the prayer meetings here, the—the religious people of Houston, are interested in, human lives. And that's what we are gathered here for, is to—is to call on a power that's beyond all man-made laws and powers, something Who can change the hearts of men, like He did Pharaoh in Egypt. And He's—He's God. And we must stop now looking at the—the negative side, and go to looking at the positive side.

E-33 Un, pirms jums var būt ticība, jums ir vajadzīgs kaut kas, kam ticēt. Un kam vēl jūs varat uzticēt ticību, ja ne dzīvā Dieva Vārdam, kas ir radījis, Visuvarenā spēkam? Uz ko vēl mēs varam likt cerības? Tāpēc tas liek tev izskatīties citādāk, rīkoties citādāk. Tu gaidi, kad Dievs piepildīs Savu apsolījumu. Un, kad uzrodas grūtības, kā tas ir mums šobrīd, tas ir enkurs. Tas ir kaut kas, kas tevi notur, kaut kas, pie kā tu esi piesiets. Tas ir apsolījums, pie kā mēs esam piesieti, tas ir Dieva Vārds.

E-33 And before you can have faith, you've got to have something to have faith in. And what more can you trust faith in than it can the Word of the living God, what's created, the powers of the Almighty? What more could we put our hopes in? Therefore it makes you look different, act different. You are looking for God to fulfill His promise. And when difficulties arise, like we have now, It is an anchor. It's something that—that holds you, something that you are tied to. It's a promise that we have been tied to, the Word of God is.

E-34 Tieši tā, kā enkurs ir absolūts kuģim vētras laikā. Kuģis var peldēt pa jūru. Enkurs atrodas tā priekšgalā. Tas ir... Tas atpūšas. Jūs, ļaudis no Hjūstonas, esat tik tuvu jūrai, jūs redzat ienākošos kuģus.

E-34 Just like the anchor is the absolute to the ship, in the time of storm. The ship can be sailing the sea. The anchor is out in the front. It's the… It rests. You people here in Houston, so close to the sea, see the ships come in.

E-35 Un kāpēc gan ir jāved tā lielā, milzīgā enkura liekais svars? Taču, saprotiet, kad atnāk vētra, niknas vētras, kas satracina jūru un var izmest to kuģi kaut kur krastā un sadragāt to, vai arī apgāzt to seklumā; tas iepeld dziļumā un nolaiž to lielo, milzīgo enkuru, kurš ir izveidots tāds, ka tas vilksies pa jūras dibenu, līdz aizķersies aiz kāda neredzama kalna virsotnes. Un tad – lai tās vētras plosās, ja grib; tam ir absolūts. Tas enkurs to tur kaut kur dziļumā, taču tas turas stingri. Un, kad kuģis...viļņi dauzās apkārt kuģim, tam ir absolūts, jo tas ir piesaistīts.

E-35 And why carry this excess weight of this great mighty anchor? But, you see, when the storms come, the—the raging storms that rips up the sea, and could throw the vessel into the bank somewhere, and crash it, or turn it over in the shallow waters; it gets out into the deep water, and lets down this great, huge anchor, that's so fixed that it'll drag on the bottom of the sea until it hooks into the top of some unseen mountain. Then let those storms rage if they want to; it's got an absolute. The anchor holds somewhere yonder, but it's—it's tight. And as the ship and the waves whip around the ship, it's got an absolute, because it's tied.

E-36 Un tieši tā ir ar cilvēku, kad viņš ir piesaistīts Kristum un Viņa Vārdam un tic tam. Tur ir absolūts, kaut kas tāds, kas viņu tur.

E-36 And that's the way that a man is when he's tied to Christ and to His Word, and believes It. There's an absolute there, something that holds him.

E-37 Absolūts ir kā polārzvaigzne, kad tu esi apmaldījies. Kad tu...kad tu esi pazaudējis virzienu un tev ir jāatrod atpakaļceļš, polārzvaigzne ir absolūts. Lūk, tur ir arī citas zvaigznes, taču tās griežas kopā ar zemi. Kad zeme griežas tām apkārt, tā...tā aizgriežas no tām. Un... Ziniet, tā rīta zvaigzne ir tā pati vakara zvaigzne, jo zeme vienkārši ir apgriezusies apkārt. Taču ir viena zvaigzne, kas nekustās, un tā ir nocentrēta tieši pret zemes centru. Un tāpēc... Tā ir droša zvaigzne. Ja tu zini, kur atrodas polārzvaigzne, tu vienmēr spēsi orientēties. Taču, ak, tas ir tad, kad cilvēks ir apmaldījies un nezina, uz kuru pusi īsti doties.

E-37 An absolute is like the north star when you're lost. When you… When you've lost your directions, and you want to find your way back, the north star is an absolute. Now, there's other stars, but they turn with the world. As the world turns around them, the… it turns away from them. And the… You know, the same morning star is the evening star also, because the world just turned around. But there's one star that does not move, and it's centered right in the middle of the earth. And therefore the… It's a—it's a sure star. If you know the north star, you can always find your way around. But, oh, that's when a man is lost, and he doesn't know just which way to go.

E-38 Lūk, es zinu kādu Zvaigzni. Ak, tā ir vairāk nekā polārzvaigzne! Un, ja tu esi piesaistīts un redzi Viņa Klātbūtni, tad nav nozīmes, cik ļoti tu esi nomaldījies vai kur tu atrodies, tu varēsi atrast atpakaļceļu caur Viņa vadību, tas ir Viņa Vārds. Tā ir izeja no visām bēdām. Tas ir ceļš uz mieru. Tas ir ceļš uz panākumiem. Tas ir tas ceļš uz Dzīvību – sekot tai Zvaigznei, Kungam Jēzum. Un tā, ja tu esi piesaistīts tai Zvaigznei, Svētais Gars ir tas Kompass, kas norādīs tikai uz to Zvaigzni. Svētais...

E-38 Now, I know a Star. Oh, it's more than a north star. And to be tied and see His Presence, no matter how you're lost or where you are, you can find your way back by His guidance, that's His Word. It's the way out of all troubles. It's the way to peace. It's the way to success. It's the way to Life, itself, is to follow this Star, the Lord Jesus. And now, if you are tied to that Star, the Holy Spirit is the Compass that'll only point to the Star. The Holy…

E-39 Kompass, tas ir magnetizēts uz to ziemeļpolu. Un vienīgais veids...nav nozīmes, kādos džungļos tu atrodies vai kāds biezoknis ir tev apkārt, vai cik liela ir migla uz jūras – tā kompasa adata, tu vari grozīt to uz visām pusēm, kā vien vēlies, bet tā griezīsies atpakaļ un rādīs uz polārzvaigzni.

E-39 A compass, it is magnetized to that North Pole. And the only way, no matter how much jungle you're in, or how deep the thickets are around you, or how foggy it is at sea, that compass hand, you can turn it any way you want to, and it'll swing right back and point to the north star.

E-40 Un, kad mēs nonākam nelaimē un uzticamies Kristum, ir viena lieta, kas ir droša: Svētais Gars norādīs mums uz Vārdu, kas atvedīs mūs pie tās Polārzvaigznes un...lai atbrīvotu mūs no visa, kas mums ir vajadzīgs. Viņš ir mūsu Absolūts.

E-40 And when we're in trouble, and trusting Christ, there's one thing sure: the Holy Spirit will point us to the Word that will guide us to the North Star, and to deliver of everything we have need of. He is our Absolute.

E-41 Cilvēkam, kas ir apmaldījies mežonīgā vietā, tieši kompass ir tas, kas viņu no turienes izvedīs. Kad mēs esam nelaimē, ir tikai viena lieta; tā ir tikpat uzticama kā polārzvaigzne. Kamēr vien pasaule atrodas savā stāvoklī un griežas uz riņķi, polārzvaigzne atradīsies savā vietā.

E-41 To the man that's lost in the wilderness, the compass is the thing that guides him to the outward. When we're in trouble, there's only one thing; it's just as sure as the north star. As long as the world stands in its position, and turns around, the north star will remain in its place.

E-42 Un, kamēr ir Mūžība, Kristus vienmēr būs Glābējs un izeja no katras problēmas, katrām nesaskaņām, katriem pārbaudījumiem, no visa. Un tāpēc mēs, kad mēs esam piesaistīti Viņam, mēs neuztraucamies un neuzvelkamies kā šī pasaule: “Ak, ko lai mēs darām ar šo? Ko lai mēs darām ar šito?” Rodas iespaids, ka mēs nemaz neesam noenkuroti. Taču cilvēks, kas ir noenkurojis savu dvēseli Jēzū Kristū, viņa ticība ir tur, zinot, ka tad, kad viņš paprasīs Tēvam jebko Viņa Vārdā, Jēzus sacīja: “Es to izdarīšu.” Lūk, kas pieliek visam punktu.

E-42 And long as there is an Eternity, Christ will ever be the Saviour, and the way out of every problem, every difference, every trial, everything. And therefore we—we, when we are tied to Him, we don't get flusterated and all worked up like the world does, "And, oh, what will we do about this? What will we do about that?" We seem as if we're not even anchored. But a man who has anchored his soul into Christ Jesus, his trust there, knowing that when he asks the Father anything in His Name, "Jesus said, 'I'll do it.'" That settles it.

E-43 Tas pieliek visam punktu. Tas ir āmen. Tas ir absolūts. Tas ir maksimums. Kad Jēzus sacīja: “Prasiet Tēvam jebko Manā Vārdā, Es to dāvāšu,” lūk, tas ir maksimums. Tas ir tas. “Lai kas arī jums ir vajadzīgs, kad lūgsiet, ticiet, ka to saņemsiet, un jums tas būs.” Tas visu atrisina. Tas arī viss, saprotiet, ja vien mēs patiešām esam noenkuroti un ticam tam, un esam padarījuši Viņu par mūsu Absolūtu. Jo Viņš to dara. Viņš ir tas Absolūts, kurš aizvāc no mums visas bailes. Kad tu patiešām esi piesiets pie tās Gadsimtu Klints, tad nav nekādu baiļu.

E-43 That, that settles it. It's the amen. It's the absolute. It's the ultimate. When Jesus said, "Ask the Father anything in My Name, I'll grant it." Now, that's an ultimate. That's it. "Whatever you have need of, when you pray, believe that you receive it, you shall have it." That settles it. That's all of it, see, if we're really anchored and believe It, and we've made Him our Absolute. Cause, He does. He is the Absolute that takes us from all fear. There's no fear when you're really tied to the Rock of Ages.

E-44 Nav nekādu baiļu tam jūrniekam, lai cik arī stipri viņa kuģi dauzītu viļņi, kamēr vien tas enkurs ir tur ieķēries kalna virsotnē. Nu, protams. Viņš zina, ka kuģis turēsies augšā. Tas neuztrieksies kaut kādām klintīm. Tas neuzpeldēs uz kāda sēkļa un neapgāzīsies, jo tam ir absolūts, kas ir noenkurojies kāda kalna virsotnē.

E-44 There is no fear to the sailor, how hard the ship is being buffet by the waves, as long as that anchor is holding in the top of the mountain yonder. Why, sure. He knows the ship is going to stay up. It isn't going against some rock somewhere. It isn't going to get in some shallow water and be turned over, because it's got the absolute anchored in the top of some mountain.

E-45 Un, kad cilvēks var palūgt ticības lūgšanu un noenkurot savu dvēseli Dieva Vārdā, kur “visas debesis un zeme zudīs, bet Mans Vārds nezudīs”, tur nav nekādu baiļu. Lai viņi nāk, runā visu, ko vien grib. Mēs ticam Dievam, tikai Dievam. Mēs tam ticam.

E-45 And when a man can pray the prayer of faith, and anchor his soul yonder in the Word of God, where, "all heavens and earth will pass away, but that Word cannot," there is no fear. Let them come, say whatever they want to. Our faith is in God, God alone. We believe it.

E-46 Bija laiks, kad šīs valsts manieres pie galda balstījās uz vienas sievietes vārdiem. Man šķiet, ka viņu sauca Emīlija Pousta. Lūk, viņa bija tas absolūts manierēm pie galda. Ja Emīlija Pousta sacīja: “Paņemiet nazi un ēdiet ar to pupas,” tas arī viss. Hm. Tas arī viss, jo viņa bija tas absolūts galda manierēs. Ja viņa sacīja: “Dzeriet kafiju no apakštasītes un malkojiet kā iepriekš,” nav nozīmes, cik neveikli tas izklausās, tas vienalga būtu absolūts. Tam pakļautos visi, jo viņi bija pieņēmuši viņu kā absolūtu manierēs pie galda.

E-46 There was a time that when the table manners of this nation rested upon the word of a woman. I believe her name was called Emily Post. Now, she was the absolute to table manners. If Emily Post said, "Take and eat your beans with your knife," that was it. That was it, because she was the absolute for table manners. If she said, "Drink your coffee out of your saucer, and sup it as you did," no matter how sloppy it sound, it was still the absolute. Everybody bowed to it because they taken her to be the absolute of table manners.

E-47 Mums ir vajadzīgs kāds absolūts, lai ko arī mēs darītu. Ja mēs gribam kaut ko sasniegt, mums ir vajadzīgs kāds absolūts.

E-47 We've got to have an absolute no matter what we're doing. If we're ever going to achieve anything, we've got to have an absolute.

E-48 Bija laiks, kad Hitlera vārds bija absolūts Vācijā. Nebija nozīmes tam, ko sacīja kāds cits, Hitlera vārds bija absolūts. Ja viņš pateica: “Viņi mirs,” viņi mira. Ja viņš pateica: “Viņi dzīvos,” viņi dzīvoja. Un, ja viņš pateica: “Mēs sākam karu,” vai arī, “mēs nesākam karu,” lai ko arī mēs darītu, viņa vārds bija absolūts.

E-48 There was a time when Hitler's word was an absolute in Germany. No matter what anybody else said, Hitler's word was an absolute. If he said, "They die," they die. If he said, "They live," they live. And if he said, "We go to war," or, "We do not go to war," whatever we do, his word was an absolute.

E-49 Bija laiks, kad Itālijai bija kāds absolūts. Tas bija viņu diktatora Musolīni vārds, tas, ko viņš sacīja darīt. Stāstīja, ka viņa šoferis atbrauca vienu minūti agrāk, lai viņu paņemtu. Viņš to nošāva. Kāpēc? Viņš sacīja: “Minūti agrāk tu man šeit neesi vajadzīgs. Tu man šeit esi vajadzīgs minūti minūtē, precīzi laikā.” Redzat? Viņa vārds bija absolūts. Tam pakļāvās visa Itālija.

E-49 There was a time that when Italy had an absolute. That was the word of their dictator, Mussolini, what he said do. They said his chauffeur drove up, one minute early, to get him. He shot him. Why? He said, "I don't want you here one minute early. I want you here on the dot, exactly time." See? His word was absolute. All Italy bowed to it.

E-50 Bija laiks, kad Ēģiptē absolūts bija faraons. Taču, saprotiet...

E-50 There was a time when Pharaoh, in Egypt, was an absolute. But you see…

E-51 Taču visi tie lēmumi, kurus viņi pieņēma, bija cilvēciski lēmumi, un viņi visi krita. Kāpēc? Jo tie nebija saskaņā ar cilvēciskajiem...tas nebija saskaņā ar Dieva Vārdu cilvēka dzīvei. Es gribu, lai tas, es ceru, nostiprinās. Ja mēs ceram izglābt cilvēka dzīvību, tad mums ir jāatnāk saskaņā ar Dieva Vārdu un Dieva plānu cilvēka dzīvei. Un vienīgais veids, kā jūs to atradīsiet – tas ir jāatrod Viņa Vārdā un jānotic tam, tagad.

E-51 But all these decisions that they made were man-made decision, and they all fell. Why? Because they were not in accordance with human… It wasn't in accordance with God's Word for human life. I want that, I hope, to anchor. If we expect to save human life, we've got to come in accordance with God's Word and God's plan for human life. And the only way you're going to find this, is to find it in His Word, and believe it, now.

E-52 Tātad, tie faraoni. Es nesen biju Ēģiptē, un, man šķiet, viņiem bija jārok divdesmit pēdu dziļumā, lai atrastu to vietu, kur sēdēja faraons kā zemes ķēniņš.

E-52 So, them Pharaohs. I was in Egypt not long ago, and I think they had to dig twenty feet down in the ground, to find the—the place where Pharaoh was seated as a king of the earth.

E-53 Un varenie Hērodi un tā tālāk, viņi nāca viens pēc otra, mēs redzam, kur viņu valstības krita un pazuda.

E-53 And great Herods, and so forth, passing down along the line, we see where their kingdoms has fallen and gone on.

E-54 Taču ir viena Valstība, kas ir augstāk par visām valstībām. Tā ir tik augstu debesīs, ka tā nekad nezudīs. Un tur ir Ķēniņš, un, kad Viņš pieņem Savu lēmumu jebkurā jautājumā un mēs ticam tam lēmumam, tas ir absolūts. Tas notiks tādā veidā, neskatoties uz to, ko par to saka kāds cits. Tas ir uz visiem laikiem.

E-54 But there is one Kingdom that's above all kingdoms. It's so high into the heavens till it'll never pass away. And There sets a King, that, when He makes His decision on anything, and we believe that decision, that is an absolute. It's going to be that way regardless of what anyone else says about it. It's always.

E-55 Un tā, mūsu Augstākā Tiesa. Mūsu Augstākā Tiesa ir absolūts, visu tiesas procesu gals. Lūk, mums tas ir vajadzīgs. Varbūt reizēm mēs nepiekrītam tās lēmumam. Kā, piemēram, viņi nebija vienisprātis ar Hitleru un tā tālāk. Un tomēr mums ir vajadzīgs tas absolūts. Un valsts un tiesu absolūts ir Augstākā Tiesa. Mūsu vietējās tiesas var iztiesāt jebko un to pasludināt, taču to visu pārvalda Augstākā Tiesa. Mums tas ir vajadzīgs. Kā valstij mums ir vajadzīgs tās lēmums, jo valsts ir piesaistīta pie šī Augstākās Tiesas absolūta. Labi.
Visam ir vajadzīgs kāds absolūts.

E-55 Now, our Supreme Court. Our Supreme Court, it—it is an absolute, the end of all the trials. Now, we have to have it. Sometime we might not agree with its decision. Like, they didn't agree with Hitler's, and so forth. But yet we've got to have this absolute. And the absolute of the nation and trials is the Supreme Court. Our local courts can try anything and pronounce this, but the Supreme Court rules over it all. We must have it. As a nation, we must have its decision, because a nation is tied to this absolute of the Supreme Court. All right.
Everything must have an absolute.

E-56 Vai jūs zinājāt, ka populārajai beisbola spēlei ir vajadzīgs absolūts? Jā. Kas ir absolūts beisbolā? Tiesnesis. Kā būtu, ja tur nebūtu tiesneša, saprotiet, tiesneša? Nebūtu nozīmes, kur tu stāvi, kādu pozīciju tu vēro un saki: “Tas bija sitiens,” bet viņš pasaka: “Tas bija garām,” nu, tieši tas tas arī bija, tā bija ielaista bumba. Kāpēc? Tāpēc ka tas ir viņa vārds, nav nozīmes, ko pateica cilvēki tribīnēs, ko ir pateicis kāds cits. Tā ir ielaista bumba, jo viņš to šādi pateica, un viņš ir tiesnesis. Nu, kā būtu, ja nebūtu nekāda tiesneša? Tur būtu tik daudz strīdu un viss būtu tādā haosā, ka jums nekāds beisbols nesanāktu. Tieši tāpēc ir vajadzīgs absolūts, lai notiktu beisbola spēle. Tam ir jābūt tādā veidā.

E-56 Did you know a common ball game has to have an absolute? Yeah. What is the absolute of a ball game? An umpire. What if there is no umpire, see, an umpire? No matter where you're standing, what position you look at and you say, "It was a ball," and he said, "It was a strike," well, that's what it was, it was a strike. Why? Because, his word, no matter what the bleachers said, what somebody else said. It's a strike because he called it a strike, and he's the umpire. Now, what if there was no umpire? There would be such a fuss, and everything in chaos, till you couldn't have the ball game. Therefore, you've got to have a absolute, to have a ball game. It must be that way.

E-57 Un tā, ir jābūt absolūtam luksoforā, luksofors ir absolūts...tas ir, satiksmei uz ielas. Kā būtu, ja nebūtu luksofora? Vai arī, ja luksofors būtu izslēgts, bet tu brauktu pa ielu? Un kāds brauktu no šīs te puses un pateiktu: “Nu, es biju šeit pirmais. Man ir jābrauc tur.” Un sacītu: “Es kavēju darbu.” Jūs runājat par sastrēgumiem, tad jums patiešām tāds būtu. Taču, saprotiet, luksofors regulē. Tas ir tas absolūts. Ja iedegas zaļā gaisma, brauc. Ja tā ir sarkana, apstājies. Ja nebūtu tāda luksofora, tad mums būtu sastrēgumi.

E-57 Now, there must be an absolute, in a traffic light. A traffic light is an absolute, rather, to traffic. What if there was no traffic light? Or what if the traffic light was out, and you run down the street? And one fellow was coming this way, and he said, "Now, I was here first. I've got to get through there." And said, "I'm late for work." Talk about a traffic jam, you would really have it. But, see, the traffic light settles. It's the absolute. If the light is green, go. If it's red, stop. If there is no such a thing as a—a traffic light, then we'd have traffic jams.

E-58 Un tieši tā šodien ir ar kristīgo ticību. Mums ir pārāk daudz “korķu”, katrs taisa pats savu absolūtu.

E-58 And that's what's the matter in the Christian faith today. We got too many traffic jams, everybody making their own absolute.

E-59 Bet mums ir viens absolūts, un tas ir dzīvā Dieva Vārds. Tas visu izšķir uz visiem laikiem, nav nozīmes, ko saka kāds cits.

E-59 When, we got one Absolute, and that's the Word of the living God. That settles it forever, no matter what anyone else says.

E-60 Tas ir nonācis teju vai tik tālu, kā tas bija soģu laikā, katram ir viņa paša absolūts. Taču tas viss izgāžas, kā faraoni un tā tālāk.

E-60 It's almost gotten to a place like it was in the days of Judges, everybody has their own absolute. But it all fails, like the Pharaohs and so forth.

E-61 Taču Dieva absolūts ir Viņa Vārds. Viņš saka to: “Un debesis un zeme zudīs, taču tas nekad nezudīs.” Man tas patīk.

E-61 But God's absolute is His Word. He gives It, "And heavens and earth will pass away, but It shall never pass away." I like that.

E-62 Un tā, mums nav pārāk daudz laika, tāpēc vienkārši dažas minūtes izskatīsim dažus cilvēkus, kuri piedzīvoja krīzi un tādus brīžus, kad blakus jau bija nāve, to, ko mēs pārdzīvojam šajā vakarā, un viņi pieņēma absolūtu. Parunāsimies ar dažiem no viņiem.

E-62 Now, we haven't got much time, so just us look for a few moments to a few people that did come into crisis, and of times where death was at hand, like we are standing tonight, and they took an absolute. Let's interview some of them.

E-63 Atcerēsimies kādu senu stāstu, kuru mēs visi labi zinām, tajās dienās, kad pasaulē bija sakrājies tik daudz grēka, ka Dievam tas pagalam apnika, un pasaulei bija jātiek iznīcinātai. Bet Noasam Dievs iedeva absolūtu, tas bija Viņa Vārds. Un nebija svarīgi... Tas absolūts bija cilvēku glābšanai. Noa zināja, ka pasaulei ir jāaiziet bojā. Un Dievs iedeva viņam absolūtu, un tas bija Viņa Vārds, lūk, lai izglābtu Viņa ļaudis no nāves. Un tā, kas bija tas absolūts, lai izglābtu cilvēkus no nāves Noasa dienās? Tas bija Dieva Vārds. Tas bija tas absolūts, nebija svarīgi, ko sacīja kāds cits.

E-63 Let's go back to an old story that's familiar to all of us, in the days when sin had heaped into the world till God got sick and tired of it, and the world was going to be destroyed. And God gave Noah an absolute, that was His Word. And, no matter, that absolute was of the saving of the people. Noah knew that the world was going to die. And God gave him the absolute, and that was His Word, now, to save His people from death. Now, what was the absolute, to save people from death in Noah's time? Was the Word of God. That was the absolute, no matter what anybody else said.

E-64 Ko sacīja zinātne: “Tur augšā lietus nav. Mēs varam izpētīt mēnesi ar saviem aparātiem. Tur nav nekāda lietus. No kurienes tad atnāks lietus?” Ja Dievs pateica, ka būs lietus, Dievs var ielikt lietu debesīs, ja Viņš tā pateica.

E-64 What science said, "There is no rain up there. We can shoot the moon with our instruments. There is no rain there. How is rain going to come down?" If God said that there would be rain fall, God can put rain in the skies, if He said so.

E-65 Noa uzreiz ķērās pie darba, mierīgi, un sāka gatavot šķirstu cilvēku glābšanai. Jo cilvēkiem bija iedots absolūts, lai viņi tiktu izglābti, ja viņi pieņems Dieva paredzēto ceļu šim absolūtam.

E-65 Noah went right about his business, relaxed, and preparing an ark for the saving of the people. For, there was an absolute given to the people, that they would be saved if they took God's provided way for this absolute.

E-66 Tāpēc reizēm tad, kad mēs esam pieņēmuši absolūtu... Es gribētu to pateikt šo bērnu vecāku dēļ, par to, ko es gribu pateikt jums pēc maza brītiņa. Un tā, ja...

E-66 So, after, sometimes, when we've accepted the absolute… I would like to say this because of the parents of these children, of what I want to tell you just in a moment. Now, if…

E-67 Reizēm, kad mēs esam to pieņēmuši, mēs tiekam pārbaudīti, lai paskatītos, vai mēs patiešām tam ticam. Mēs... Dievs parasti dara šādi. Un Dievs rīkojas...

E-67 Sometimes, when we have accepted it, we are put to trial, to see if we really believe It. We God usually does that. And God works…

E-68 Viņš nevar izmainīt Savu programmu, jo Viņa Vārds ir Viņš pats. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds kļuva miesa un mājoja mūsu vidū. Tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Lūk, tas vienmēr ir Dievs.

E-68 He cannot change His program, because His Word is Himself. "In the beginning was the Word, and the Word was with God, and the Word was God. And the Word was made flesh and dwelt among us. The same yesterday, today, and forever." So, it's always God.

E-69 Kad Viņš tiek izsaukts uz skatuves darboties, un tas lēmums, kuru Viņš pieņem, Viņam vienmēr ir jāturas pie tā lēmuma. Viņš nevar to izmainīt, jo Viņš ir bezgalīgs.

E-69 When He's called upon a scene, to act, and the decision that He makes, He has to ever remain with that decision. He cannot change it, because He's infinite.

E-70 Lūk, es varu izmainīt savu lēmumu, arī jūs varat, jo mēs esam ierobežoti. Tāpēc mēs pieļaujam kļūdas.

E-70 Now, I can change my decision, you can, because we're finite. Therefore, we make mistakes.

E-71 Taču Dievs nevar izmainīt Savu lēmumu, jo Viņš ir bezgalīgs un Viņa lēmums ir pilnīgs, vienmēr. Viņš nevar pateikt: “Es kļūdījos šeit, un Es mainīšu Savu lēmumu,” jo tas parādītu, ka Dievs var mainīties. Taču Dievs nevar mainīties, tāpat arī Viņa Vārds nevar mainīties. Viņš vienmēr ir tas pats.

E-71 But God cannot change His decision, because He's infinite, and His—His decision is perfect, always. He cannot say, "I was wrong here, and I'll change My decision," because that would show God could change. And God cannot change, neither can His Word change. He's the same, always.

E-72 Un tā, Dievs pārbaudīja Noasu pēc tam, kad viņš bija pieņēmis Viņa absolūtu. Noa iegāja šķirstā. Dievs aizvēra aiz viņa durvis. Bez šaubām, viņi runāja: “Jā, no rīta parādīsies tumši mākoņi. Un būs pērkons un zibens, un sāksies lietus.” Taču, jūs zināt, nākamajā dienā uzlēca tikpat spoža saule kā vienmēr.

E-72 So, God gave Noah a trial, after accepting His absolute. Noah went into the ark. God shut the door behind him. No doubt they said, "Now, in the morning, there'll be black clouds. And there'll be thunder and lightning, and the rains will fall." But, you know, the next day, the sun come up just as bright as it ever did.

E-73 Es iztēlojos, kā tie pierobežas ticīgie runāja: “Arī mēs iesim uz turieni. Tam večukam varbūt tiešām ir taisnība par to. Nu, varbūt zinātnieki ir kļūdījušies, tur augšā varētu būt kaut kāds lietus.” Taču atcerieties, lietus tā arī nesākās.

E-73 I imagine, the borderline believers said, "We'll go up. The old man could have been right about that. So, maybe science was wrong, that there—there could be some rain up there." But, remember, it had never rained.

E-74 Taču pēc tam, nākamajā dienā, saule bija tikpat spoža kā vienmēr; trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un līdz pat septītajai dienai. Taču Noa bija uzkāpis augšējā istabā, tāpēc viņš varēja vērot debesis. Un tās septītās dienas rītā, kad pienāca laiks, kad cilvēki bija noraidījuši Dieva absolūto glābšanas ceļu, kas bija cilvēku dzīvību glābšanai, sāka līt lietus un notekcaurules piepildījās. Un laiva sāka celties augšup un nogādāja Noasu un pārējos drošībā. Protams, jo viņi uzticējās Dieva Vārdam, absolūtam, Dieva apsolījuma Vārdam.

E-74 But, then, the second day, the sun was just as bright as it always was; third, fourth, fifth, sixth, and even to the seventh day. But Noah had climbed up in the upper room, so he could watch the skies. And on that seventh morning, when there come a time, when people had refused God's absolute way of salvation, of saving of the lives of the people, the rains begin to fall and the sewers filled up. And the—the boat begin to rise, and it took Noah and them to safety. Sure, because they were trusting in God's Word, the absolute, God's Word of promise.

E-75 Nav nozīmes, cik slikti tas izskatās un cik tumšs kļūst, tik un tā tici savam absolūtam.

E-75 No matter how bad it seems like, and how dark it gets, still believe your absolute.

E-76 Mozus, nu, viņš bija centies izglābt to nabaga ebreju dzīvības. Un ar viņiem bija gandrīz tikpat slikti, tas ir, tikpat slikti kā ar šiem diviem bērniem, kurus mēs cenšamies izglābt šodien. Viņi bija vergi, un viņus nogalināja tāpat vien, kad vien gribēja. Un savā sirdī Mozus juta, ka tā nav Dieva griba. Tāpēc viņš mēģināja izdarīt to ar izglītības palīdzību. Viņš mēģināja izdarīt to pats ar saviem spēkiem, taču viņš ieraudzīja, ka ir piedzīvojis lielu izgāšanos. Viņš pats izdarīja kaut ko, kas nebija pareizi, jo viņš atņēma cita cilvēka dzīvību. Un tas nebija pareizi.

E-76 Moses, why, his, he had tried to save the life of those poor Hebrews. And they were almost as bad off, or just as bad off, as these two children are that we're trying to save tonight. They were slaves, and they killed them just at random, whenever they wanted to. And Moses felt in his heart that that wasn't the—the will of God. So, he—he tried to do it through education. He tried to do it through his own efforts, and he found out that he miserably failed. He did something himself that wasn't right, because he took another man's life. And that was not right.

E-77 Tad viņš aizgāja tuksnesī un atradās tur četrdesmit gadus. Taču reiz viņš ganīja aitas tur tālu tuksnesī, un tur krūmā bija Gaisma. Un, kad Mozus pienāca pie tās Gaismas, no tā Uguns Staba uz viņu runāja Dieva balss, tā atradās tajā krūmā un sacīja: “Mozu, Mozu.”
Un tas sacīja: “Te es esmu, Kungs.”

E-77 Then, he went into the wilderness and was there for forty years. But, one day, he was herding sheep on the backside of the desert, and there was a Light in a bush. And when Moses got near this Light, the Voice of God spoke to him out of this Pillar of Fire laying back in this bush, and said, "Moses. Moses."
And he said, "Here am I, Lord."

E-78 Un Viņš sacīja: “Novelc savus apavus, jo tā zeme, uz kuras tu stāvi, ir svēta. Es esmu dzirdējis Manas tautas vaimanas. Es esmu sadzirdējis viņu lūgšanu sanāksmi. Es atcerējos, ka Es devu viņiem solījumu.” Ak, tam taču būtu šovakar jāaizdedzina ticīgo kristiešu sirdis! “Es esmu Dievs. Es atceros, ka Es to apsolīju.” Cik ļoti tā balss saskanēja ar Rakstiem! Un Viņš sacīja: “Mozu, Es sūtu tevi uz turieni, lai viņus atbrīvotu.” Un Mozus...

E-78 And He said, "Take off your shoes, for the ground that you stand on is holy. I have heard the groans of My people. I've heard their prayer meeting. I've remembered that I made them a promise." My, if that oughtn't to set the hearts of Christian believers afire tonight! "I am God. I remember I promised it." How Scriptural that Voice was! And He said, "Moses, I'm sending you down there to deliver them." And Moses…

E-79 Protams, kā es sacīju sākumā, kad tu pieņem to Dieva absolūtu, tas liek tev darīt tādas lietas, nu, reizēm smieklīgas cilvēku acīs. Vai varat iztēloties, cilvēks, kas bija aizbēdzis no ēģiptiešiem, nākamajā rītā pēc tam, kad bija ieraudzījis to absolūtu...

E-79 Course, as I said at the beginning, when you take that absolute of God, it makes you do things that, well, sometimes ridiculous, in the sight of the people. Could you imagine, a man that had run from the Egyptians, the next morning, after seeing this absolute…

E-80 Tas Dieva Vārds izteica viņam skaidru liecību, jo tas bija Vārds. Tur bija apsolījums un varenā radīšanas Dieva apstiprinājums, jo Viņš paveica brīnumu Mozus klātbūtnē un parādīja, ka Viņš ir radīšanas Dievs.

E-80 This Word of God spoke to him positive witness, because it was the Word. The promise was there, and the vindication of the great God of creation, how He performed a miracle in the—in the presence of Moses, and showed that He was a God of creation.

E-81 Un nākamajā rītā Mozus paņēma savu sievu un uzsēdināja to uz mūļa ar bērniņu uz ceļiem. Un astoņdesmitgadīgs, ar bārdu līdz jostasvietai, viņa plikais pauris spīdēja, ar līku nūju rokās, dodas uz Ēģipti, bļaudams pilnā balsī.
“Kur tu dodies, Mozu?”
“Es eju uz Ēģipti, iekarot.”
“Iekarot?”

E-81 And Moses, the next morning, took his wife and set her on a mule, with the—the kid on her hip. And the eighty-years-old, whiskers hanging to his waistline, his bald head shining, with a crooked stick in his hand, going down towards Egypt, shouting as hard as he could go.
"Where you going, Moses?"
"I'm going down to Egypt, to take over."
"Take over?"

E-82 Viena cilvēka iebrukums! Kāpēc? Viņam bija absolūts. Viņam bija kaut kas. Viņam bija Dieva Vārds, uz kura viņš varēja stāvēt. Astoņdesmitgadīgs cilvēks uz mūļa un ar nūju rokās. Nekā cita viņam nebija. Kā viena cilvēka iebrukums Krievijā šodien. Taču viņš ieradās tur un iekaroja to, jo viņam bija absolūts. Viņš bija runājis ar Dievu. Viņš bija dzirdējis Dieva balsi. Un viņš... Galvenais bija tas, ka viņš to izdarīja. Pareizi. Kāpēc? Tas bija ar viņu visas viņa dzīves dienas. Tas bija absolūts.

E-82 A one-man invasion! Why? He had an absolute. He had something. He had the Word of God, he could stand on. A man of eighty years old, with a mule, and a stick in his hand. That's all he had. Like a one-man invasion to Russia, today. But he went down and took over, because he had an absolute. He had talked to God. He had heard the Voice of God. And he… The thing of it was, he did it. Right. Why? That was with him all the days of his life. It was an absolute.

E-83 Nevienam nav tiesību nostāties aiz kanceles, lai sludinātu Evaņģēliju, pirms viņš pats nav pabijis uz tām svētajām smiltīm, kad nekāds agnostiķis vai neticīgais nespēs viņu ar saviem skaidrojumiem aizvest no Dieva pārdabiskā. Jēzus neļāva Saviem mācekļiem sludināt, lai cik arī labi tie Viņu pazina; viņiem bija jādodas uz Jeruzalemes pilsētu un jāgaida tur, līdz viņiem tika dāvāts spēks no augšas. Viņiem bija jāsaņem tas pārdzīvojums.

E-83 No man has a right to climb into the pulpit, to preach the Gospel, unless himself has treaded on those sacred sands, where no agnostic or unbeliever can ever explain away the supernatural of God. Jesus would not let His disciples preach, no matter how well they knowed Him; they must go to the city of Jerusalem, there wait till they was endued with power from on High. They must have that experience.

E-84 Mozus, zinādams, ka viņš ir pravietis, zinādams, ka viņš ir uzaudzis tam mērķim, taču bez šī personīgā kontakta, bez tā Absolūta, tā, kas pierādīja viņam, ka tad, kad viņš atnāks uz turieni, viņš atnesīs tiem cilvēkiem atbrīvošanu. Viņš bija kļuvis cits. Viņš devās uz turieni, jo viņam bija absolūts, un viņš izdarīja precīzi to, ko Dievs teica viņam darīt. Viņa sirdī nebija baiļu, kad viņš nometa uz zemes tās čūskas, tas ir, nūjas un tās palika par čūskām. Un miesīgie atdarinājumi atnāca ar sava veida kalpošanu un nometa, un izdarīja to pašu. Mozus bija izdarījis precīzi to, ko viņam pateica izdarīt Dievs. Viņam nekas cits neatlika, kā vien mierīgi stāvēt un vērot Dieva godību. Pēc tam mēs redzam, ka Dievs paņēma viņa čūsku un aprija tās pārējās. Lūk, kā tas tika izdarīts. Viņš bija pārliecināts, ka Dievs, kas varēja viņam likt to izdarīt, var parūpēties par viņu tajā grūtajā situācijā.

E-84 Moses, knowing that he was a prophet, knowed he'd been raised up for this purpose, but without that personal contact, that Absolute, something that proved to him that when he went down there, he was going to have deliverance for these people. He was never the same. He went down there because he had the absolute, and he did just exactly what God told him to do. There was no fear in his heart, when he throwed down the serpents, or the rods, and they turned to a serpent. And the carnal impersonators come up with their type of ministry, and throwed down and done the same thing. Moses had done just exactly what God told him to do. There is nothing for him to do but stand still and see the glory of God. Then we find out that God taken his serpent and eat up the rest of them. That's the way it's done. He was positive that the God that could tell him to do this, could take care of him in the bad situation.

E-85 Vai tad mēs nevaram šodien, pamatojoties uz to, ka tas jaunais cilvēks ir atdevis savu sirdi Kristum, stāvēt uz šī absolūta, ka Dievs var padarīt neiespējamo iespējamu? Viņš var izmainīt tiesnešu sirdis. Kāpēc mēs tik neprātīgi vairāmies no pārējā? Sākumā atnāksim taču pie Dieva. Ir taču apsolījums. Dievs apsolīja, ka Viņš to izdarīs.

E-85 Can't we tonight, upon the basis of that young man giving his heart to Christ, stand upon this absolute, that God can make the impossibles be possible? He can change the hearts of judges. Why do we skip so frantically, about other things? Let's take God, first. Bring it back to the promise. God promised it, that—that He would do it.

E-86 Lūk, atcerieties, Mozus vienmēr bija citādāks cilvēks, jo viņš pieņēma Dieva Vārdu un ticēja tam. Un viņam bija apsolījums, kas bija viņam apstiprināts.
Cik daudzus vēl mēs varētu nosaukt? Mums nav laika.

E-86 So, remember, Moses was always a different person because he took God's Word and believed It. And he had a promise vindicated to him.
How many could we call? We don't have time.

E-87 Es šodien uzrakstīju piezīmi, es šeit uzrakstīju par Daniēlu, kā tas tur notika. Lūk, kas tas bija – viņam draudēja nāvessods par lūgšanos jebkuram citam dievam. Taču viņš bija saistīts ar Dievu un viņš zināja, ka Dievs var par viņu parūpēties.

E-87 In writing note, today, I was writing here of Daniel, how that it was. What it was, it was a capital punishment for him to—to pray to any other god. But he had been in connection with God, and he knowed that God was able to take care of him.

E-88 Tie ebreju bērni, viņiem bija jātiek iemestiem degošā krāsnī, un tajā svelmē viņu būtu sadeguši; krāsns bija sakurināta septiņas reizes stiprāk kā parasti. Tie ebreju bērni ticēja Dievam. Viņi sacīja: “Mūsu Dievs ir spējīgs izglābt mūs no šīs krāsns.” Kāpēc? Viņiem bija absolūts. Viņiem bija Dieva Vārds.

E-88 The Hebrew children, they would be throwed into a fiery furnace and would be burned with heat, seven times hotter than the furnace had ever be het. That Hebrew children believed God. They said, "Our God is able to deliver us from this furnace." Why? They had had an absolute. They had the Word of God.

E-89 Un Dievs, kurš varēja izglābt tos ebreju bērnus no ugunīgās krāsns nāves kameras, vai tad Viņš nevar vēl jo vairāk atbrīvot to nabaga ebreju puisi šeit, kurš atrodas tur nāvinieku kamerā? Cik vēl jo vairāk Viņš... Un Viņš joprojām ir tas pats Dievs Jehova, kāds Viņš ir bijis vienmēr. Mēs, kā apustulis Pāvils, esam spējīgi apjaust, ka tas pats Dievs dzīvo šodien: “Vakar, šodien un mūžīgi tas pats.” Tādējādi kristieši var turēties pie Dieva nemainīgās rokas un izmainīt visu situāciju. Lūgšana maina visu. Tieši to mēs gribam izdarīt.

E-89 And the God that could deliver them Hebrew children from the death cell of a fiery furnace, how much more can He deliver this little Jewish boy out here, that's laying yonder in a death cell? How much more is He… And He's still the same Jehovah God that He always was. We, like apostle Paul, can realize that same God lives today, "Yesterday, today, and forever the same." Then, Christians can hold to God's unchanging hand, and change the whole situation. Prayer changes things. That's what we want to do.

E-90 Ko mēs varētu pateikt par Jozuu? Kā viņš grasījās pāriet pāri Jordānai? Šķita, ka Dievs ir dīvains karotājs – tieši aprīlī, kad ūdens bija šādi pacēlies. Taču Viņš sacīja Jozuam: “Ņemiet šķirstu un ejiet uz priekšu.” Nekas cits viņam nebija jādara. Un Dievs atbīdīja atpakaļ Jordānu, un viņi pārgāja pa sausumu un bija atbrīvoti. Lūk, kā tas notika!

E-90 How can we say about Joshua? How is he going to cross the Jordan? Seems like God was a strange military man, right in the month of April, when the waters was up like that. But He said to Joshua, "Take the ark and go forward." That's all he had to do. And God moved back the Jordan and made dry grounds, and they walked across and was delivered. How it was!

E-91 Nav brīnums, ka Jozua sacīja: “Jo es un mans nams kalposim Tam Kungam.”

E-91 No wonder Joshua said, "For me and my house, we'll serve the Lord."

E-92 Kā Dāvids, tas varenais patriarhs, mēs ļoti gribētu parunāt par viņu. Mums nav laika. Taču bieži... Kā pirms brīža mēs dzirdējām, ka kāds runāja par Dāvidu un par viņa grēku, kad tas viss tika piedots. Kad viņš devās kaujā, kā mēs šai pasaulē sakām, “izšķirošajā brīdī”, un opozīcija bija spēcīga. Un Dāvids nometās zemē tur zem koka un nenomierinājās, līdz sadzirdēja skaņu, kas it kā virzījās pa zīdkoku puduriem, tad viss izmainījās. Dāvis piecēlās un devās uz priekšu, jo viņam bija absolūts, jo viņš zināja, ka viņam pa priekšu iet Dievs.

E-92 How David, that great patriarch, how we'd like to speak about him. We haven't time. But, and many times… As we heard someone speaking a few moments ago about David and his sin, but when all of it was forgiven. When he was going to battle, and we call it, in the world, "The chips were down," and the opposition was great. And David laid there under the tree, and sweated it out, until he heard the sound going through the mulberry bushes, then it was different. David rose and went on, because that he had an absolute, that he knew that was God going on before him.

E-93 Vai tad mēs nevaram palūgt ticības lūgšanu, kas aizsūtīs Dievu pie tās komisijas, kas lemj par nosacīto atbrīvošanu? Protams, mēs varam. Mēs ticam, ka mēs varam, ja mēs turēsimies pie tā absolūta.

E-93 Can't we pray a prayer of faith that will send God on to that parole board down there? Sure, we can. We believe that we can, if we'll hold to that absolute.

E-94 “Kā Ābrahāms sauca neesošo par esošu,” jo viņam bija absolūts apsolījums no Dieva, ka Dievs viņam to iedos, iedos viņam bērnu no Sāras. Un, kad viņai bija simts gadi, tas ir, viņam, bet viņai deviņdesmit gadi, “viņš joprojām nešaubījās par Dieva apsolījumu neticībā, bet palika stiprs, slavēdams Dievu”. Un mēs apgalvojam, ka esam Ābrahāma bērni. Kad Ābrahāms...

E-94 "How Abraham called things, that were not, as though they were," because he had an absolute promise from God, that God was going to give him his, give him a child by Sarah. And when she was a hundred years old, or he was, and she was ninety, "He still didn't stagger at the promise of God through unbelief, but was strong, giving praise to God." And we claim to be Abraham's children. When Abraham…

E-95 Mums taču ir Bībele, kas ir rakstīta no Ābrahāma laikiem, un visas tās liecības, kas mums ir bijušas, ka Jehova tur Savu Vārdu, ka Kristus ir Dieva Dēls. Viņš ir tas Starpnieks starp cilvēku un Dievu, un nav cita starpnieka, izņemot Viņu. Un Viņš apsolīja: “Ja jūs prasīsiet Tēvam jebko Manā Vārdā, tas jums tiks iedots.” Un mēs apgalvojam, ka esam Ābrahāma bērni. Bet Ābrahāms sauca esošo par neesošu, jo viņš ticēja Dievam.” Absolūts. Es ticu tam no visas sirds.
Pāvila dzīve, kuras centrā atradās Kristus, tas bija viņa absolūts. Tas viņu piesaistīja.

E-95 When, we've had the Bible wrote since the days of Abraham, and all the witnesses that we've had behind, that Jehovah keeps His Word, that Christ is the Son of God. He's the Mediator between man and God, and there's no other mediator besides Him. And promising, "If you ask the Father anything in My Name, it'll be granted." And we claim to be the children of Abraham. When, "Abraham called things, that were, as though they were not, because he believed God." Absolutely. I believe it with all my heart.
Paul's Christ-centered life was his absolute. It tied him.

E-96 Kristus bija augšāmcelšanās absolūts, kā mēs šeit izlasījām. Viņš sacīja: “Dievs ar zvērestu apsolīja Dāvidam, ka Viņš neatstās Viņa dvēseli ellē.” Zvērests ir katra strīda beigas. “Un Viņš zvērēja, ka neatstās Viņa dvēseli ellē, bet Viņu augšāmcels.” Un tāpēc Viņš uzticējās Dievam un tika sists krustā, nomira, augšāmcēlās un uzkāpa debesīs, jo Viņš noticēja Dievam.

E-96 Christ was the absolute of the resurrection, as we read here. He said, "God swore by an oath, to David, that He would not leave His soul in hell." An oath is the end of all strife. "And He swore that He would not leave His soul in hell, but would raise Him up." And therefore He trusted God, and was crucified; died, rose again, and ascended into Heaven, because He believed God.

E-97 Cik daudz vairāk, tā kā Viņš parādīja šo piemēru, mēs varam pieņemt to absolūtu! Ja Kristus varēja pieņemt to, pamatojoties uz šo te vienu apsolījumu, kas bija tur; tad mēs vēl jo vairāk varam to pieņemt, jo mums ir tūkstošiem apsolījumu! Un ar Jēzus Kristus Asinīm, kas atrodas tur, lai attīrītu mūsu ceļu un pārvestu mūs pāri tam milzīgajam grēka, neticības bezdibenim, kas šķīra mūs no Dieva, un atvestu mūs atpakaļ pa tiešo Viņa Klātbūtnē, lai runātu ar Viņu, tas taču ir daudz vairāk! Jā. Mums ir vajadzīgs absolūts.

E-97 How much more, as He set an example, can we take the absolute! If Christ could take it, upon that one promise there; how much more can we take it, with thousands of promises! And with the Blood of Jesus Christ there to cleanse our way, and bring us across that great chasm of sin that separated us, of unbelief, from God, and bring us right into His Presence, to talk to Him, how much more could it be! Yes. We've got to have an absolute.

E-98 Noslēgumā man prātā nāk vēl viens, un tas ir Džordžs Vašingtons, kad Amerika bija jauna un mēs cīnījāmies par dzīvību, par šīs varenās valsts, kura mums ir šobrīd, dzīvību. Džordžs Vašingtons bija kristietis. Viņš bija ticīgs. Un Fordžas ielejā, kā man pastāstīja, tikai aptuveni trešajai daļai zaldātu bija apavi. Bet ziema bija auksta, turējās sals, un upe bija aizsalusi. Otrā pusē bija briti. Šīs mazās valsts dzīvība bija briesmās.

E-98 I'm thinking of one right now, as in closing, would be George Washington, when America was young and we were fighting for life, the life of this great nation that we have. George Washington was a Christian. He was a believer. And down at Valley Forge, I'm told that the American soldiers only had, about one-third of them, had on shoes. And the winter was cold, and the zero weather, and the river frozen and gorging over. And the British on the other side. And the life of this little nation was at hand.

E-99 Ko viņš izdarīja? Viņš bija kristietis. Naktī viņš izgāja ārā, nometās ceļos sniegā un lūdzās tik ilgi, līdz viņš līdz jostasvietai bija slapjš no izkusušā sniega. Bet viņš lūdzās tik ilgi, līdz saņēma šo absolūtu, atbildi no Dieva, ka Dievs dāvās viņam uzvaru.

E-99 What did he do? He was a Christian. He goes out in the nighttime and kneels down in the snow, and prays until he was wet with snow water up around his waistline. And he stayed there and prayed until he got the absolute, the answer from God, that God was going to give him the victory.

E-100 Nākamajā dienā vairs neviens nevarēja viņu noturēt Fordžas ielejā. Viņš šķērsoja Delaveras upi, laužoties cauri sniegam un lietum ar saviem pusapģērbtajiem, baskājainajiem, nosalušajiem zaldātiem. Un viņš uzvarēja, kaut arī trīs lodes izskrēja cauri viņa šinelim. Kāpēc? Jo viņš ticēja uzklausītās lūgšanas absolūtam. Āmen. Uz šādiem notikumiem ir dibināta mūsu valsts.

E-100 And the next day, at Valley Forge, was nothing to him. He crossed the Delaware, pushed through the ice with half-dressed soldiers, half froze, their bare feet on the ground, in the snow. And he took it, when three rifle bullets went through his coat. Why? He was trusting in the absolute of an answered prayer. Amen. The very backgrounds of our nation based upon such a thing.

E-101 Kas gan ir ar tiem cilvēkiem, kuri šodien apgalvo, ka viņi ir kristieši? Kāpēc gan mēs esam tik uztraukušies tādā laikā kā šis? Nebūsim uztraukušies! Būsim kareivji! Tieši tā!

E-101 What's the matter with people today who claim to be Christians? Why are we disturbed in an hour like this? Let's not be disturbed. Let's be soldiers. Yes, sir.

E-102 Viņš lūdzās, līdz saņēma atbildi. Un tad viņu vairs nespēja apstādināt nekāda migla virs upes, ne basie zaldāti, neskatoties uz apstākļiem, viņi spēja uzvarēt, jo tā bija pateicis Dievs. Pat ienaidnieka šautenes lode nespēja viņu nogalināt. Protams. Kāpēc? Viņš bija pabijis lūgšanu sanāksmē. Viņam bija atbilde.

E-102 He prayed until he got that answer. Then, no clouded river, no bare-feet soldiers, regardless of the circumstance, they could take it because God had said so. A bullet couldn't even kill him, from an enemy's rifle. Certainly. Why? He had had a prayer meeting. He got the answer.

E-103 Cik labi bija tai naktī, kad apustulis Pēteris bija cietumā, un nākamajā rītā viņi grasījās viņu nonāvēt! Viņam bija jāmirst no nāves soda, tāpat kā šim ebreju jaunietim tagad. Bet ko viņi izdarīja? Viņi izdarīja to pašu, ko mēs cenšamies darīt šeit Hjūstonā. Viņa sasauca lūgšanu sanāksmi Jāņa Marka namā. Kamēr viņi lūdzās, Dieva eņģelis devās uz cietumu un atvēra cietuma durvis, un atvēra vārtus. Un turklāt izveda Pēteri ārā, un tas atnāca tieši uz sanāksmi.

E-103 How well it was one night, when Apostle Peter was in the jail, and they were going to kill him the next morning. He was going to die under capital punishment, as this little Jew is going to do now. But what did they do? They did the same thing that we here in Houston are trying to do. They formed a prayer meeting at John Mark's house. While they were praying, the Angel of the Lord went to the prison, and opened up the prison bars, and opened the gates. And beyond that, led Peter out, and come right down to the prayer meeting.

E-104 Es ticu, ka tas pats Dievs ir dzīvs arī šovakar. Ja Viņš nav tas pats Dievs, tad kaut kas nav kārtībā. Protams!

E-104 I believe, tonight, that that same God lives. If He isn't the same God, then there is something wrong. Certainly.

E-105 Kā tas notika? Caur lūgšanu sanāksmi, caur uzticīgiem kristiešiem, kas ticēja un ticēja, ka Dievs izglābs viņu brāli no nāvessoda. Tie bija kristieši, kuri pavadīja visu nakti ar saviem vaigiem pie zemes, un brēca un lūdzās.

E-105 What was it done? By a prayer meeting, by faithful Christians who believed, and believed that God would deliver their brother from capital punishment. Them were Christians who stayed all night and laid upon their faces, and cried out and prayed.

E-106 Es nesen dzirdēju, kā viens sludinātājs pateica, ka viņš grasās saukt visu nakti. Taču problēma ir tajā, ka šodien cilvēki ātri atmet ar roku. Viņi nogurst, kļūst miegaini. Viņi teju vai nespēj izturēt desmit minūšu kalpošanu. Nu, kaut kas nav kārtībā.

E-106 As I heard one of the ministers, a while ago, saying he was going to cry out, all night long. The trouble of it is, today, people let down. They get tired, sleepy. They can't even set through a ten-minute service, hardly. Well, it—it's something wrong.

E-107 Ja jūs mīlat Dievu, nu, tad mums nav jābūt bezdarbīgiem. Tām ir jābūt mūsu cerībām, mūsu vēlmēm. Tām būtu jābūt. Visam, kas ir mūsos, būtu jābūt Kristus mīlestībā. Āmen. Mēs esam tik slinki, mēs esam tik bezrūpīgi laikā, kad zem mūsu kājām iet bojā pasaule. Tā tas ir. Cilvēki mirst bez Dieva, bet mēs esam tik vienaldzīgi pret to. Mēs domājam, ka, kamēr mēs piederam draudzei, viss ir kārtībā.

E-107 If you love God, well, well, we should be busy. It should be our—our hopes, our desires. It should be. Everything that's in us should be in the love of Christ. Amen. We set so slothful. We set so unconcerned, when the world is dying under our feet. That's right. Men's lives going out, without God, and we set so—so unconcerned about it. As long as we belong to the church, that's all we think that makes a difference.

E-108 Pirms dažām nedēļām es vienā draudzē runāju par Kristus Atnākšanu. Un pēc tam tur dievnamā pie manis kāds pienāca un sacīja: “Brāli Branham, tu biedē cilvēkus līdz nāvei.”
Es pajautāju: “Kā tad es biedēju?”

E-108 I was talking about the Coming of Christ, a few weeks ago, in a certain church. And afterwards there was someone met me in the back of the church, and said, "Brother Branham, you scare people to death."
I said, "Why do I do that?"

E-109 Viņš sacīja: “Nu, tu runāji par Kristus Atnākšanu. Es neko tādu negribu dzirdēt. Man šeit ir mazs dēls, kurš man ir jāizaudzina. Man ir meita skolniece.”

E-109 He said, "Well, you talking about the Coming of Christ. I don't want to hear such things as that. I got a little boy here I got to raise. I got a girl in school."

E-110 “Ak,” es atbildēju, “Kristus Atnākšana – tas ir visbrīnišķīgākais no visa, ko vien es varu iedomāties!” Protams! Saprotat?

E-110 "Oh," I said, "the Coming of Christ is the most glorious thing I can think of." Certainly. See?

E-111 Bībele saka: “Visi tie, kas mīl Viņa parādīšanos.” Ak, kāda gan tā būs diena, kad šis mirstīgais ietērpsies nemirstībā, un šī infekcijas slimnīca, kurā es dzīvoju, piepeši, acumirklī tiks pārmainīta par tādu ķermeni, kas ir līdzīgs Viņa godpilnajam ķermenim! Tai būtu jābūt draudzes sirds vēlmei. Katram vīrietim un sievietei būtu jādeg, lai sludinātu uz ielām un it visur, cenšoties izglābt dvēseles. Protams!

E-111 The Bible said, "All those who love His appearing." Oh, my, for a day that when this old mortal will take on immortality, and this—this pesthouse that I live in will be changed, in a moment, in a twinkling of an eye, and a body like His Own glorious body! It should be the heart's desire of the Church. It should be every man and woman, on fire, preach in the streets and everywhere else, trying to get souls saved. Certainly.

E-112 Es jautāju sev, vai tiešām mēs turamies pie tā absolūta, kā mēs to apgalvojam? Vai tiešām mēs skatāmies uz pareizo rīta zvaigzni? Ja mēs paļaujamies tikai uz mūsu piederību draudzei vai konfesijai; tās mainās, tāpat kā mainās šī pasaule, griežoties uz apli.

E-112 I'm wondering if we've really tied to that absolute that we claim to. Are we looking at the right morning star? If we're just trusting in our church and our denomination, our affiliation; as the world changes, it changes with that, round and around.

E-113 Taču ir viena zvaigzne, kas nemainās. Ir kaut kas, kas nekad nemainās: tas ir Dievs. Dievs nevar mainīties. Viņa Vārds nevar mainīties. Viņa Bībele nevar mainīties. Un, ja cilvēks ir dzimis no Dieva Gara un viņā dzīvo Kristus, tas apstiprinās katru apsolījumu ar “āmen”. Tā tas ir. Protams.

E-113 But there's one Star that never change. There's one thing that can never change, that's God. God cannot change. His Word cannot change. His Bible cannot change. And if a man is born of the Spirit of God, with Christ in him, it punctuates every promise with an "amen." That is right. Certainly.

E-114 Ak, protams, lūk, kas mums ir vajadzīgs – lūgšanu sanāksme. Mums ir jābūt kristiešiem. Visiem kristiešiem ir jālieto tas pats absolūts, Dieva Vārds. Dieva Vārds ir Kristieša balsts.

E-114 Oh, sure, a prayer meeting is what we need. We must be Christians. All Christians must use this same absolute, the Word of God. God's Word is the Christian's stay.

E-115 Jēzus sacīja Savā Vārdā: “Ja paliekat Manī, Mani Vārdi paliks jūsos, tad prasiet, ko vien gribat, un jums tas tiks dots.” Aizdomājieties par to. Kādu vēl absolūtu jūs gribat? Kam vēl jūs varētu noticēt vairāk kā kaut kam tādam? “Ja paliekat Manī, Mani Vārdi paliek jūsos, tad prasiet, ko vien gribat.”

E-115 Jesus said, in His Word, "If ye abide in Me, My Words abide in you, then you can ask what you will, and it'll be done for you." Think of it. What more of an absolute would you want? What could you trust more in than something like that? "If ye abide in Me, My Words abide in you, then ask what you will."

E-116 Prasīt Dievam iedarboties uz tā tiesneša jeb tās komisijas sirdīm un dabūt to nabaga puisi ārā no tās nāvinieku kameras! Ja mēs paprasīsim to ar ticību, ticot, šajās lūgšanu sanāksmēs, mēs to saņemsim. Tas... Es vienkārši šādi ticu Dievam.

E-116 To ask for God to work upon the heart of that judge, or that parole board, and get that little fellow out of that death cell! If we ask it with faith, believing, in these prayer meetings, we'll get it. That, I just believe God like that.

E-117 Un mana ticība, kas man ir uz Dievu, lūk, kāpēc es šovakar atrodos šeit. Lūk, kāpēc es atcēlu kaut ko citu un atbraucu uz šejieni. Man šonakt būs jābrauc simtiem jūdžu, lai atgrieztos Toskānā, Arizonā, jo es atbraucu, lai savienotu savu ticību ar jūsējo. Tas taču ir cilvēks. Tur atrodas dvēsele. Tas ir kāds, kuram ir vajadzība. Un mums, kristiešiem, ir jāpamostas realitātei, reālai, neviltotai ticībai. Piesieniet to Dieva Vārdam un prasiet to apsolījumu. Tieši tā. Ak vai! “Ja paliekat Manī un Mani Vārdi paliek jūsos, tad prasiet, ko vien gribat.”

E-117 And my faith that I have in God, that's why I'm here tonight. That's why I canceled out something else, and got in here. I got to drive hundreds of miles tonight, back to Tucson, Arizona, because I come to put my faith with yours. That's a man. It's a soul laying yonder. It's someone in need. And we Christians have got to wake up to a reality, to real genuine faith. Tie it to the Word of God, and plead that promise. Yes, sir. Oh, my! "If ye abide in Me, and My Word in you, ask what you want."

E-118 Un vēl: “Ja ļaudis, kas ir nosaukti Manā Vārdā, sanāks kopā un lūgsies, tad Es dzirdēšu no Debesīm.” Lūgšanu sanāksme, lūk, kas tas ir.

E-118 And again, "If the people that's called by My Name shall assemble themselves together and pray, then I'll hear from Heaven." Prayer meeting, that's it.

E-119 Es ticu, ka var runāt ar advokātiem un runāt ar juristiem vai tiesnešiem, vai ar to komisiju, lai kas tas arī nebūtu. Ar to viss ir kārtībā. Taču, brāli, ja tava cerība ir saistīta tikai ar miesīgiem prāta cilvēkiem, tas ir, ar miesīgo cilvēcisko prātu, tad tu būsi rūgti vīlies.

E-119 I believe in talking to attorneys and talking to lawyers, or judges, or parole boards, or whatever more. That's all right. But, brother, if your hope isn't tied to something than just the carnal men of mind, a mind of men, rather, you'll sure be sadly disappointed.

E-120 Taču, ja tu vari piesiet savu ticību tādai vietai, ka tu zināsi un paliksi tur, un lūgsies, līdz Dievs atbildēs, un zināsi, ka tu esi saņēmis to savā sirdī, tad kaut kam ir jānotiek.

E-120 But if you can tie your faith into such a place that you know, and stay there and pray until God answers back, and you know you've got it in your heart, something is going to happen.

E-121 Es emu redzējis mirušos, kas augšāmcēlās kapličā. Es esmu redzējis, kā atveras acis aklajiem, kā kurlie sāka dzirdēt. Es esmu redzējis vēža pārņemtos, ar sarkomas vēzi, ar spitālību, dziedinātus ar Visuvarenā Dieva spēku. Jo viņiem bija ticība noticēt, ka tas Dievs, kas deva apsolījumu, būs spējīgs turēt Savu solījumu. Tā ir īstena, neviltota ticība, kāda bija Ābrahāmam.

E-121 I've seen the dead raised from the funeral home. I've seen the—the blind eyes come open, the deaf ears unstopped. I've seen cancer-ridden cases, with sarcomas cancer, leprosy, healed by the power of the Almighty God. Because, they had faith to believe that that God, Who made the promise, would be able to keep His promise. That's real, genuine faith like Abraham had.

E-122 Piesien to tai vietā. Paliec tur un lūdzies. Nevis tikai nostājies uz ceļiem un: “Dievs, atbrīvo to nabadziņu un aizsūti viņu mājās.” Tas patiktu mums visiem. Bet paliksim tur tik ilgi, līdz kaut kas notiks. Ak! Kad kaut kas notiks, tad šai nelielajai cilvēku grupiņai, kas šovakar atrodas šajā auditorijā, varētu nonākt tā pārliecība, varētu nonākt šeit mūsu vidū, pietiekami daudz ticības un Dieva spēka, ja vien mēs lūgtos līdz galam, līdz sasniegsim to finiša līniju, līdz nonāks tas absolūts, tas pats Uguns Stabs, kas pirms divpadsmit gadiem tika nofotografēts šeit Hjūstonā ar Teda Kipermana fotoaparātu. Šovakar Viņš ir šeit tikpat varens, kāds Viņš bija toreiz, lai atbrīvotu to puisi, ja vien mēs tam noticēsim, jo Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es ticu tam no visas sirds. Lūk, kāpēc es atrodos šeit, lai atnestu savu lūgšanu kopā ar jums visiem, lai Dievs saglabātu viņu dzīvību.

E-122 Tie to there. Stay there and pray. Not just get down, and, "God, deliver the poor little fellow and send him home." We'd all like that. But let's stay there until something happened. Oh! When something happened, then, that assurance could fall amongst this little handful of people setting in this auditorium here tonight, could fall among us right here, enough faith and power of God, if we could pray through, till we strike that home-line, till that absolute comes down, that same Pillar of Fire that was taken here in Houston, by Ted Kipperman's camera, twelve years ago. He is here tonight, just as great as He was then, to deliver that boy, if we'll just believe it, because He's the same yesterday, today, and forever. I believe it with all my heart. That's why I'm here to offer my prayer with you all that God will spare their life.

E-123 Tādā gadījumā, ja jūs lūdzaties līdz galam, līdz saņemsiet atbildi, līdz parādīsies pārliecība, kā tas bija Vašingtonam, kā bija Jānim Markam, kā bija Daniēlam, kā bija Mozum, līdz jums būs absolūts, kaut kas tāds, aiz kā varat noenkuroties, jūs to zināt, tad “uz šī absolūta Es uzcelšu Savu Draudzi,” un visas šīs valsts tiesas nespēs pretoties tam. Tā tas ir. Uz tā!

E-123 Then if you could pray through, until you got an answer back, got the assurance back, like Washington had, like John Mark had, like Daniel had, like Moses had, till you've got an absolute, something that you know that you can anchor to, then, "Upon this absolute I'll build My Church," and all the courts in the land cannot resist That. That's right. Upon That!

E-124 Tas pats Dievs, kas varēja paņemt tādu līkdeguni ebreju kā Pāvils, dusmīgu, kas devās uz turieni, lai ar nāvessodu nodotu nāvē visus kristiešus; un varēja viņu izmainīt un padarīt viņu par piemīlīgu kristieti; tas pats Dievs ir dzīvs šodien un var pārmainīt likumu par žēlastību jebkurā laikā, kad vien Viņam labpatiksies. Aleluja! Mani vienalga saukās par sektantu, nav svarīgi, tāpēc es tikpat labi varu sākt to kaut vai tagad. Es ticu tādam Dievam. Tieši tā.

E-124 The very God that could take a little hook-nosed Jew like Paul, angry and going down there to put all the Christians to death under capital punishment, and could change him and make him a lovely Christian, that same God lives tonight, can change law to grace, anytime that He takes a notion to do it. Hallelujah! Going to call me a holy-roller, anyhow, so I might as well get started into it right now. I believe that God. Amen. Yes, sir.

E-125 Vēl Marka 11:22, kad jūs esat palūguši līdz galam. Viņš sacīja: “Patiesi, Es saku jums, lai jums ir Dieva ticība. Es saku jums, ja pateiksiet šim kalnam: 'Kusties...'” Kad tas absolūts ir pie tevis atnācis, kad tu esi svaidīts ar to Garu, kas atnāk ārpus jebkādām zinātniskām kontrolēm, pirms bija vēl kāds atoms un molekula, Tas, kas visu izteica, un tas radās. Un, kad tava dvēsele ir piestiprinājusies pie tā, nav nekā, kas varētu to apstādināt. Tā tas ir. “Pateiksiet šim kalnam: 'Kusties,' un nešaubīsieties savā sirdī, bet ticēsiet, ka notiks pēc jūsu vārdiem, tad būs jums tas, ko pateicāt.” Lūk, pie kāda absolūta ir jāturas! Protams, ka tā. Tā tas ir, absolūts.

E-125 Then Mark 11:22, when you prayed through. He said, "Verily, verily, I say unto you, have faith in God. I say unto you, if you say to this mountain, 'Be moved.'" When that absolute is come to you, when you're anointed with that Spirit that comes beyond all scientific control out yonder, before there was an atom or a molecule, that One that spoke everything into existence. And when your soul is anchored to that, there is nothing can stop it. That's right. "Say to this mountain, 'Be moved,' and don't doubt in your heart, but believe that what you've said will come to pass, you can have what you've said." If that ain't an absolute to hold to! Certainly, it is. That's right, an absolute.

E-126 Lūk, šai valstij ir absolūts. Jūsu ģimenes dzīvei ir absolūts. Jebkur, jebkuriem panākumiem ir vajadzīgs kāds absolūts.

E-126 Now, the nation has the absolute. Your home life has absolute. Everywhere, if it's ever going to achieve anything, it's got to have an absolute.

E-127 Mēs augstu vērtējam šo advokātu. Mēs augstu vērtējam, ak, tos citus cilvēkus. Šis jaukais kapelāns šeit, no Kalifornijas, un tik apbrīnojama svētruna! Un mūsu brālis, kas centās sadabūt naudu un pārējo, lai mēģinātu palīdzēt tai nabaga sievietei un viņas bērniem, lai viņus atbrīvotu. Tas viss ir jauki. Mēs to augsti vērtējam, un es esmu par to.

E-127 We appreciate this attorney. We appreciate, oh, all the other men. This fine chaplain here from California, and what a marvelous message! And—and our brother who tried to take the money and everything, to try to help this poor woman, and—and with her children, to deliver them. That's all fine. We appreciate that, and I'm for it.

E-128 Taču šī te viena lieta ir augstāka par to, draugi, kad mēs beidzam šo vakara sanāksmi: mums ir jāpiestiprina tas absolūtam, lūgšanu sanāksmei Dieva priekšā, lai atnāktu atbrīvošana no tā paša Dieva Jehovas. Viņš ir tāds pats Dievs šodien, kāds Viņš bija toreiz. Aleluja! Vai jūs tam ticat? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.]

E-128 But there's one thing beyond that, friends, when we're closing this meeting tonight. We must tie it to an absolute, a prayer meeting before God, that'll send the deliverance from the same Jehovah God. He's just as much God tonight as He was then. Hallelujah! Do you believe it? [Congregation says, "Amen."—Ed.]

E-129 Tādā gadījumā piecelsimies kājās un novadīsim šovakar šeit lūgšanu sanāksmi, līdz īstenosies absolūts. Pacelsim mūsu rokas pretim Dievam. Lūdzieties, līdz sasniegsiet mērķi, līdz jūsu sirdīs nonāks absolūts.

E-129 Let's stand up to our feet, then, and tonight form a prayer meeting in here, until an absolute takes place. Raise up our hands before God. Pray till you strike home, until an absolute falls into your heart.

E-130 Kungs Dievs, atsūti Savu Svēto Garu un aizsūti, un atbrīvo tur tos bērnus, Kungs. Viņi sēž tur nāves ēnu valstībā. Kaut kam ir jānotiek, Kungs, un mēs lūdzam, lai šīs lūgšanu sanāksmes uzšķiļ Uguni. Es ticu Tev, Kungs. Es pieņemu to un es ticu, ka Tu atbrīvosi tos bērnus. Dāvā to, Visuvarenais Dievs. Mēs, Tava Draudze, lūdzam to caur Jēzu Kristu. Āmen.

E-130 Lord God, send your Holy Spirit down, and send and free those children yonder, Lord. They are setting in the regions of the shadows of death. Something is fixing to happen, Lord, and we pray that these prayer meetings will strike Fire. I believe You, Lord. I'm accepting it, and I believe that You'll deliver those children. Grant it, Almighty God. We, Your Church, ask it, through Jesus Christ. Amen.

Наверх

Meklēšanas iespējas:

Atkārtotie tulkojumi:

Periods:

Vārdi, kuriem nav jābūt meklējamajā rindkopā:

Absolūts

A Absolute