Varat apsēsties.

Atnesiet, atnesiet,
Atnesiet tos maziņos pie Jēzus.

Atnesiet, atnesiet,
Atnesiet tos maziņos pie Jēzus.
Un tā, mācītāj... Nu, te mums ir viens mazais draudziņš, kas guļ. Un dažreiz viņi mazliet paskaļi kliedz “āmen”, bet mēs to saprotam, viņi ir mazuļi. Kāds ir tavs vārds, ser? Viljams Henrijs Vincents. Un tavai meitiņai? Kristīne Marija Vincenta. Kāda jauka meitenīte guļ uz tēva pleca! Vai es varu viņu paņemt? Kristīne, es, tavu tēvu te aizstāt nevaru, saproti. Ziniet, mēs... Lūdzu, uzlieciet rokas mazulim.
Nolieksim mūsu galvas.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs tuvojamies Tavam tronim, kas šodien...tur augšā, mūsu ticība paceļ mūs tālāk par mēnesi, zvaigznēm, tālāk par saules sistēmu tā Visuvarenā klātbūtnē. Mēs atnesam šo mīļo bērniņu. Mēs nezinām, ko mēs turam savās rokās, Kungs. Varbūt nākotnē viņa būs liela Tava kalpone. Mēs paļaujamies, ka tā būs. Bet bērna tēvs ir atnesis šo maziņo pie mums, lai mēs uzliktu viņai savas rokas. Jo mēs esam apliecinājuši, ka esam Tavi kalpi, lai darbotos Tavā vietā, līdz Tu atgriezīsies, un tad Tu pārņemsi visas lietas. Līdz tam laikam, Kungs, mums ir jākalpo Tev uzticīgi un patiesi.
Un, turēdami savas rokas uz šīs mazās meitenītes, mēs svētījam viņu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Mēs paļaujamies, ka Tu dosi viņai garu dzīvi, ja Jēzus vēl neatnāks, un lai viņa kļūst par lielu Tavu kalponi. Svētī to namu, kurā viņa tiks audzināta. Lai viņa tiek audzināta Dieva pamācībā un kalpo Viņam visas savas dzīves dienas. Svētī viņas vecākus, un lai viņi dzīvo, lai redzētu šo bērniņu kā godājamu trauku Tam Kungam, viņu rīcības dēļ šodien, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Lai Dievs jūs svētī.
Lai Dievs tevi svētī, ser. Viņas vārds ir... [Kāda māsa runā ar brāli Branhamu-Tulk.] Šī ir Tabeta, Terēzas māsa. Es tikai nezinu, vai mēs varēsim paturēt Terēzi vai nē. Es tā nedomāju. Viņa saprot jau vairāk.
Nu, nolieksim mūsu galvas.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs uzliekam mūsu rokas uz šīs mazulītes, kuru mēs tikko veltījām Tev, māsas, vecāki vēlas veltīt arī šo maziņo. Lai Kunga Jēzus Kristus žēlastība dus uz šī bērna un dāvā viņai garu dzīvi, svētītu kalpošanas dzīvi Tev, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Lai Dievs tevi svētī, dārgumiņ, svētī jūs visus. Jūs šorīt esat ļoti veiksmīgi vecāki, ka jums ir šīs divas mīļās mazulītes.
Kā viņu sauc? [Tēvs saka: “Džo Viljams Kārtraits.”-Tulk.] Džo Viljams Kārtraits. Manuprāt, viņš šorīt ir devies nelielā snaudienā. Ļoti labi. Un tā, ja jūs...jūs visi... Nu, tu vari viņu paturēt, ja...ja tev tā ir labāk, kundze. Tā ir labi. Jāzep, nāc šurp. Labi. Un tu vari viņu turēt, ja vēlies.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs atnesam pie Tevis šo mazo Jāzepu Viljamu Kārtraitu. Šorīt šeit stāv viņa tēvs, lai atdotu atpakaļ Tev to, ko viņam esi devis Tu, kalpošanas dzīvei. Dievs, svētī šo maziņo, un lai viņš nodzīvo garu dzīvi, veselīgs, stiprs, un kļūst par lielu Tavu kalpu. Svētī viņa tēvu un māti, to namu, kurā viņš tiks audzināts. Lai Kristus vienmēr ir tas neredzamais Viesis. Un mēs atdodam šo zēnu Tev kalpošanas dzīvei, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Esi svētīts, brāli Stīv Kārtrait.
Vai meitenīte? [Māsa saka: “Jā, ser.”] Vārds? [Silvija Šipi.”] Silvija Šipi.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs uzliekam savas rokas šai mazajai meitenītei, jo viņas radinieki ir atnesuši viņu šurp šajā rītā, stāvot pie altāra. Lai tās svētības, kas būtu nākušas pār viņu, ja Kungs Jēzus uzliktu šim bērniņam Savas ar naglām caurdurtās rokas, lai tās svētības dus uz šīs mazulītes. Svētī viņu tagad, un lai viņa dzīvo ilgi un laimīgi un kalpo Tev. Un svētī viņas namu, viņas vecākus, viņas radiniekus. Jēzus Kristus Vārdā mēs veicam šo darbību saskaņā ar Bībeli. Āmen.
Svētības jums...svētības jums...
Viņa būs dziedātāja. Kā viņu sauc? [Brālis saka: “Lorija Elēna Maijere.”-Tulk.] Lorija Elēna Maijere. Es teicu: “Viņš būs dziedātājs.”
Es kaut ko atcerējos. Es ceru, ka tas neizklausīsies slikti draudzē, bet es reiz runāju ar kādu indiāni. Tur stāvēja kāds bērniņš, un tad es pateicu: “Kāds jauks puisēns un... Kāds jauks puisēns!”
Un tas virsaitis pāris minūtes skatījās uz mani. Tad viņš paskatījās lejup un teica: “Nevis viņš, bet viņa.”
Man šķiet, ka aptuveni tā sanāca arī šeit.
Mazā... Kāds ir viņas vārds? [Brālis saka: “Lorija Elēna.”-Tulk.] Lorija Elēna. Vai Elēna ir tavs uzvārds? [“Nē, Maijere.”] Maijere. [“Lorija Elēna Maijere.”] Lorija Elēna Maijere. Viņa ir maza skaistulīte!
Mūsu Debesu Tēvs, mēs uzliekam rokas šim bērniņam, un Bībelē ir teikts, ka bērniņi tika atnesti pie Tevis, un Tu uzliki viņiem rokas un viņus svētīji. Un tā ir tā darbība, ko darām mēs, pieminot Tavu vareno darbību uz zemes. Svētī šo bērnu un tā vecākus. Lai tas nams ir vieta, kur ir pastāvīgas lūgšanas, ticība. Un lai šī mazā meitenīte dzīvo ilgu un laimīgu dzīvi un kalpo Tev visas savas dienas. Un lai šī ģimene nekad neizjūk. Lai visi ģimenes locekļi tajā dienā ir sapulcināti ap lielo Dieva troni godībā un dzīvo mūžīgi. Līdz tam laikam, Kungs, lai Tavas mūžīgās svētības dus uz šī bērna, kuru mēs svētījam Jēzus Vārdā. Āmen.
[Kāda māsa saka: “Šīs ir viņas māsa...?...”-Tulk.] Svētības tev, mans brāli. Šī ir mazā... [“Viņas vārds ir Rebeka.”] Šī ir viņas mazā māsa Rebeka.
Debesu Tēvs, mēs uzliekam mūsu rokas uz mazās Rebekas un svētām arī viņu Kunga Jēzus Vārdā, gluži kā viņa ietu ūdenī, baseinā. Un es paļaujos, Kungs, ka pienāks tā diena, kad viņa sasniegs pilngadību, atbildību, un viņa pieņems lēmumu un dosies tajā baseinā, un tiks kristīta savu grēku piedošanai Kunga Jēzus Vārdā. Dāvā to, Tēvs. Tagad svētī viņu kopā ar viņas mazo māsu. Lai viņa dzīvo garu, laimīgu dzīvi un kalpo Tev. Āmen.
Svētības viņai. Lai Dievs jūs svētī.
Kā viņu? [Māte saka: “Žaklīna Greno.”-Tulk.] Mazā Žaklīna Greno, vēl viena skaista meitenīte.
Mūsu Debesu Tēvs, mēs uzliekam savas rokas šai mazajai meitenītei, pieminot vareno Kungu Jēzu, kurš uzlika savas rokas zīdaiņiem un svētīja tos. Un lai tā svētība nāk pār šo bērnu tā, it kā šodien viņai būtu uzliktas Tavas rokas. Ja Tu būtu šeit uz zemes fiziskā ķermenī, šī māte atnestu bērnu pie Tevis. Bet, tā kā mēs esam Tavi pārstāvji, viņa nāk pie pārstāvjiem, Tēvs. Un mēs lūdzam, lai Tu svētī šo bērnu, ko mēs svētījam. Jēzus Kristus Vārdā, lai viņa dzīvo ilgu, laimīgu dzīvi Tavā kalpošanā. Svētī viņas namu, kurā viņa tiks audzināta, lai tas būtu pastāvīgu lūgšanu nams, Jēzus Vārdā. Āmen. Lai Dievs tevi svētī.
Vai jums ir divi? [Māsa saka: “Man ir divas meitenes, ko es vēl neesmu veltījusi...?...”-Tulk.] Labi. Un tā, šis puisēns ir... [“Džeimss Dāvids.”] Džeimss Dāvids. [“Hjūms.”] Hjūms. Man šķita, ka es pazīstu tevi, māsa Hjūma. Jūs esat misionāri, tu un tavs vīrs. Vai tavs vīrs šorīt ir ar tevi? Nu, lai Dievs svētī brāli Hjūmu. Klau, jums taču ir tik brīnišķīgi, mīļi bērniņi! Vai šis ir Dāvids? Un šis ir... [“Džeimss Dāvids. Šis ir Jāzeps Bemjamīns. Kad mēs bijām Floridā…?...”] Es tikko kā runāju ar to māsu no Floridas, šorīt kabinetā. Šis mazais zēns, kad viņš bija... Viņi ir no Floridas; kad viņi tur bija, tas mazais zēns, vēl pavisam maziņš, mazs puika, aizgāja uz pagalmu un skatījās debesīs. Viņš apgalvoja, ka viņš redzēja Jēzu.
Un tā, mazais Dāvids Hjūms. Mēs uzliekam viņam savas rokas, veltot viņa dzīvi kalpošanai Jēzum Kristum. Turpini svētīt viņa namu, Kungs. Un padari viņa tēvu un māti stiprus un veselīgus, lai turpinātu darīt to darbu, uz kuru Tu esi viņus aicinājis kā misionārus darba laukā. Un, lai mazais Dāvids dzīvo garu, laimīgu dzīvi, kalpojot Jēzum Kristum. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.
Un viņa brālītis Jāzeps, ak, Dievs, vēl tikai puika, un paskatījās debesīs un ieraudzīja Kunga Jēzus apveidu. Lai Dieva svētības nonāk uz šī mazā zēna, kuru mēs šajā rītā veltām kalpošanai Jēzum Kristum. Un lai Tavs varenais Svētais Gars ved šo bērnu, Kungs. Varbūt kādreiz dzīvē, ja pienāks rītdiena, Tu...viņš turpinās ar šo Evaņģēliju, par kuru mēs tik drosmīgi cenšamies stāvēt šodien. Svētī viņu, Tēvs, kuru mēs svētām Tavā Vārdā. Āmen.
Esi svētīts. Lai Dievs jūs svētī. [Puika saka: “Zem tā koka, lūk, kur es redzēju Jēzu.”-Tulk.] Jēzus stāvēja zem koka, ko viņš...?...
Nu, šo jauno cilvēku man vajadzētu zināt. [Kāds brālis saka: “Stenlijs.”-Tulk.] Tieši tā. Sveicināti! Tomēr es nevaru atcerēties viņa vārdu. Danijs Jūdžins Spaldings. Nu, es ceru, ka tu seko sava tēva pēdām jau kopš mazotnes. Šis mazais zēns, šie ļautiņi pastāvīgi nāk un šo dievnamu. Un pirmā reize, kad es viņu redzu, kopš viņš bija... Man šķiet, tā ir pirmā reize, kad es viņu redzu. [Brālis saka: “Cik nu man zināms.”-Tulk.] Jā, tā ir pirmā reize, kad es viņu redzu.
Debesu Tēvs, mēs pienesam šajā rītā Tev šo mazuli, kas ir ielikts šī kristīgā nama aprūpē, šī kristīgā tēva un mātes aizbildniecībā. Mēs esam pateicīgi redzot, ka šie maziņie piedzimst tādā namā, Kungs, jo mēs ticam, ka viņi tiks izaudzināti Dieva pamācībā. Es uzlieku viņam savas rokas kopā ar draudzes ganu, Jēzus Kristus Vārdā. Lai šis mazulis dzīvo un ir stiprs un veselīgs, un ir Tavs kalps visas savas dzīves dienas. Mēs lūdzam to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Lai Dievs tevi svētī, Stenlij. [Māsa Spaldinga runā ar brāli Branhamu-Tulk.] Tas bija caur lūgšanu, lūk, kā viņš uzradās. Tas ir brīnišķīgi.
Viņš... Roberts Duglas Sampls. Vēl viens jauks, maziņš, zilacains zēns.
Debesu Tēvs, mēs pienesam Tev šajā rītā šo mazo, zilacaino zēnu, kad viņš stāv uz tā altāra, kur pēdējos trīsdesmit gadus ir atdzimušas dvēseles. Pieņem viņu, Kungs, šajā rītā, kad mēs uzliekam viņam savas rokas un veltām viņu Dieva valstībai un kalpošanai, un dzīvei ar veselību un stiprumu. Mēs darām to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Esi svētīts, mazais draudziņ.
Viņa deva tev... Es...es nezināju, Džimmij, ka tas biji tu, kas tur stāvēja. Ak, un viņi ir kļuvuši... Tava ģimenīte aug. Ļoti jauki. Nu, kāds ir tā... Šons Patriks Pūls. Šī mazā zēna vectēvs un es esam bijuši draugi visu mūžu, kopš vēl bijām puišeļi skolā. Mēs nebijām daudz ko lielāki par šo, kad mēs satikāmies. Nolieksim mūsu galvas.
Debesu Tēvs, varbūt pirms kādiem trīsdesmit gadiem, stāvot skolas durvīs tur Jūtikpaikā, kā es būtu varējis zināt, ka tas mazias zēns (mēs tik kautrīgi skatījāmies viens uz otru), ka kādu dienu es uzlikšu savu roku uz viņa mazdēla, veltīšu viņu Tam Kungam, Debesu Dievam! Pieņem šorīt mazo Šonu, Kungs, kā kalpu Tev. Viņa māte un tēvs ir drosmīgi atnesuši viņu, lai atdotu atpakaļ Dievam to, kas ir nodots viņu aprūpē. Lai viņi dzīvo ilgu mūžu veselībā un spēkā, un apņēmībā Kristū. Tagad mēs atdodam šo zēnu Tev Jēzus Kristus Vārdā, kalpošanas dzīvei. Lai viņš ilgi dzīvo un kalpo Tev.
Vai šī meitenīte ir veltīta? Kāds ir viņas vārds? Karla.
Tāpat mēs šorīt uzliekam rokas mazajai Karlai un veltām viņu kalpošanai Jēzum Kristum. Dievs, svētī viņu. Lai viņa dzīvo ilgu un laimīgu dzīvi. Lai viņa ir Tava kalpone visas šīs dzīves dienas. Dāvā to, Kungs. Svētī viņas namu. Lai tā vienmēr ir lūgšanu un ticības vieta. Mēs atdodam Tev šo mīļo, mazo meitenīti šajā rītā no tēva un mātes sirds, kuri stāv uz šī mazā altāra, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
[Tēvs saka: “Viņa vārds ir Džeimss Pūls.”-Tulk.] Mazs zēns. Vai viņu nosauca Džima vārdā? [“Jā.”]
Mūsu Debesu Tēvs, šo mazulīšu tēvs šobrīd tur savās rokās šo pēdējo mazo dārgumu, ko Tu iedevi viņam bērna veidā, kas ir nosaukts viņa tēva vārdā, Džeimss. Dievs, dāvā, lai viņš ir gudrības vīrs kā Jēkabs Bībelē. Es lūdzu, lai Tu dāvā viņam ilgu un veselīgu dzīvi, Kungs. Un lai viņš izaug, un, ja pienāks rītdiena, lai viņš nes Dieva Vārdu. Dāvā to, Tēvs. Atceroties to, ko mūsu Kungs Jēzus Kristus darīja, kad Viņš bija uz zemes, es uzlieku savas rokas mazajam Džeimsam Pūlam un veltu viņu kalpošanai Dievam. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Esi svētīts, Džeimss! Lai ir svētīts šis maziņais!
Mazs puika; nu viņi ir divi. Ko jūs teicāt? Džerijs Dīns Alens.
Kungs Dievs, lai Jēzus Kristus svētības dus uz šī puisēna Džerija Dīna Alena galviņas, kad mēs uzliekam viņam savas rokas, veltīdami šo jauno dzīvību Tev. Svētī viņa namu, viņa vecākus, un lai viņš dzīvo ilgu un laimīgu mūžu, kalpodams mūsu Dievam un savam Dievam, kuram mēs atdodam viņu tagad, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Esi svētīs, mazais!

33 4. Mozus grāmatas 16. nodaļa, tiem, kas grib atvērt un izlasīt. Tas ir mūžīgais Vārds, tāpēc lasīsim godbijīgi. Es gribu izlasīt divus pantus no 4. Mozus 16. nodaļas, 3. un 4. pantu, lai pamatotu to, ko es gribu pateikt.

Un tie sapulcējās pret Mozu un Āronu un sacīja tiem: “Jūs pārāk daudz uz sevis uzņematies! Visa draudze ir svēta, ikviens no viņiem, un Tas Kungs ir starp viņiem; kādēļ jūs paaugstināt sevi pār Tā Kunga draudzi?”
Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš krita uz sava vaiga.

“Kāpēc?”
“Tāpēc ka tu jau esi drošībā Kristū. Kāda tam visam ir nozīme?”

Un viņš sacīja: “Nu, tā tik tiešām ir cīņa.”

Un, lūk, tajā laikā es to nezināju, bet...

Viņš teica: “Nedari to, brāli Bil.”
Un es...es zināju, ka viņam nav drēbju. Un es teicu: “Kāpēc tu neņem šīs drēbes?”
Viņš nopūtās: “Eh-eh.” Un viņš paskatījās augšup uz mani: “Nu, tu taču zini, ko es ar tiem darīšu. Es tos ieķīlāšu un piedzeršos.”
Es teicu: “Es iedošu tev nedaudz naudas, Fleč.”

Un es teicu: “Es aiziešu tur un paskatīšos, vai varēšu atrast kādu vietu.”

Un es varu negulēt līdz kādiem deviņiem, bet tad es kļūstu miegains. Man ir jāpaguļ. Bet Billijam, viņam patīk gulēt līdz apmēram desmitiem no rīta, kad uzaust jauna diena, tāpēc mums ir diezgan labi ceļot kopā.

Viņš teica: “Nu, tēti, tu taču negribi būt kā...”
“Tas ir tas...tas esmu es nākotnē.” Saprotat? Es pateicu: “Tas esmu es.”

Es sacīju: “Nekas.” Un es vēroju, un viņi pagriezās un izgāja ārā.
Viņš sacīja: “Tēt, kas tev kait?”
Es teicu: “Nekas.” Un viņš iekāpa mašīnā. Es teicu...
Viņš teica: “Vai tev nekas nebūtu pretī atkal pastūrēt?”
Es teicu: “Nē.”
Viņš teica: “Es joprojām esmu miegains.”

“Es teicu:“Kungs, es negribu būt tāds.”

Un es teicu: “Billij, Billij!”
Sacīja: “Ko tu gribi?”
Un es teicu: “Vai tu runā ar mani?”
“Nē. Kāpēc?”

Tas puisis sacīja: “Es nezinu ne vārda franciski.” Un viņa bija pierakstījusi to, ko viņš pateica.

“Es, Viktors Lado, esmu tīrasiņu francūzis, no augšas dzimis kristietis, piepildīts ar Svēto Garu. Mana adrese ir North King Road 809, Losandželosa 46. Es apmeklēju Bēteles templi, mācītājs ir Arne Viks...mācītājs. Es apliecinu precīzu pravietojuma tulkojumu, kas bija izteikts par brāli Branhamu, iedotu caur Deniju Henriju franču valodā 1961. gada 11. februārī pilnā Evaņģēlija uzņēmēju brokastīs. Precīzs pravietojuma tulkojums:

Tā kā tu esi izvēlējies šauro taku, grūtāko ceļu, tu esi gājis saskaņā ar savu izvēli...
Tagad es to saprotu. Arī Mozum bija jāizdara sava izvēle. Saprotat?
...tu esi izvēlējies precīzo un pareizo ceļu, pareizo lēmumu, un tas ir MANS CEĻŠ.
Ir pasvītrots MANS CEĻŠ, Te atbild Svētais Gars.
Šī nozīmīgā lēmuma dēļ tevi gaida...tevi gaida milzīga debesu daļa. Kādu godpilnu lēmumu... (Tagad klausieties uzmanīgi.) Kādu godpilnu lēmumu tu esi pieņēmis!
Tas pats par sevi ir tas, kas dos un liks īstenoties tai milzīgajai uzvarai Dievišķajā mīlestībā.

“Nešķīsts! Nešķīsts!” Ļaunie gari viņu dzenāja. (Jūs zināt to dziesmu.)
Tad nāca Jēzus un brīvē sagūstīto izlaida.

Slava! Slava! Aleluja! (Jūs esat to dzirdējuši.)
Slava! Slava! Aleluja!
Cik daudzi? Protams, mēs visi esam to dzirdējuši.
Ceļojošais sludinātājs pa visurieni braukāja,
Šautene tam bija uz pleca, Bībeli rokā turēja.
Viņš prērijās par svētītu apsolīto zemi stāstīja
Un jādams apkārt arī dziedāja.
Balstos es, balstos es,
Balstos uz to mūžīgo roku;
Balstos es, balstos es,
Balstos uz to mūžīgo roku.
Viņš sludināja par gaidāmo sodu ar uguni un sēru,
Un godpilnās, nebeidzamās debesis, kas gaida tikai taisnotos,
Kad jāja viņš pār kalniem, bija dzirdams, kā viņš šo dziesmu dziedāja,
Kad uz priekšu devās viņš.
Ir spēks, spēks, brīnumains spēks
Jēra Asinīs;
Ir spēks, spēks, ak, brīnumains spēks
Dārgajās Jēra Asinīs.

Jau viņa šautene ir veca, uz sienas karājas, ar rūsu apklāta;
Un Bībele ir dilusi un putekļos un teju vai netiek aizskarta; (Tā tas ir.)
Bet vēstījums, kas tajā dots, ar mums tai dienā satiksies
Jo Dieva patiesība maršē uz priekšu.
Visi.
Slava! Slava! Aleluja!
Slava! Slava! Aleluja!
Slava! Slava! Aleluja!
Viņa patiesība maršē uz priekšu.

Jau viņa šautene ir veca, uz sienas karājas, ar rūsu apklāta; (Tā tas ir.)
Un Bībele ir dilusi un putekļos un teju vai netiek aizskarta;
Bet vēstījums no šīs Bībeles viendien Tiesas dienā...
Un Dieva patiesība turpina maršēt uz priekšu.

Dieva patiesība turpina maršēt uz priekšu!
Slava! Slava! Aleluja!
Slava! Slava! Aleluja!
Slava! Slava! Aleluja!
Viņa patiesība maršē uz priekšu.

Pēc brāļa Nevila vēstījuma šovakar, pēc tam, kad viņš norunās savu svētrunu, es gribu ierakstīt lentu ar nosaukumu “Viņa atnākšanas sarkanā mirgojošā gaisma”, saprotiet, šovakar. Lai Tas Kungs jūs tagad svētī. Un nākamajā nedēļā es...nākamajā svētdienā, ja Tas Kungs gribēs, es varbūt atkal atbraukšu, lai ierakstītu vēl vienu lentu, jo nākamnedēļ man ir jābūt Arkanzasā.

Slava! Slava! Aleluja!
Slava! Slava! Aleluja!
(Kungs Jēzu, svētī šos kabatlakatiņus…?...Jēzus Kristus...?...)
Lai slavēts ir Dievs! Tagad uz brītiņu nolieksim mūsu galvas.

Nesen man bija pārrunas ar manu brāli Veju, kurš sēž šeit...stāv šeit priekšā. Labs cilvēks, bet viņš izveidoja sevī kompleksu, vēl vienu kompleksu, izdarīja to pašu. Brāli Vej, to ir tik viegli izdarīt; tev vienkārši kaut kas ienāk prātā, un tu turpini šādi domāt. Atgriezieties un pārbaudiet to ar Rakstiem, un noskaidrojiet, vai tas ir pareizi vai nē, un tad no turienes varat virzīties. Jā. Nezaudējiet līdzjūtību pret cilvēkiem. Saprotat? Jums ir jāatceras, ka viņi nav taisīti no zāģu skaidām. Viņi ir miesa un asinis, cilvēciska būtne un dvēsele. Lūdzieties par mani, lūdzu, visi. Lai Dievs jūs tagad svētī.
Mēs nolieksim mūsu galvas un paprasīsim brālim Radelam, lai viņš...

Patiešām, viņa sirds atkal sāka pukstēt! Visi esiet mierīgi un vienkārši lūdzieties.
Kungs Jēzu, lai Tava labestība un žēlastība ir ar brāli Veju, Jēzus Kristus Vārdā.

Vienkārši nolieksim mūsu galvas.

Brāli Radel, lai Dievs tevi svētī, brāli.