Izmisums

Desperations
Datums: 63-0901E | Ilgums: 2 stundas 23 minūtes | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV
E-1 Paliksim kājās, noliekdami mūsu galvas.
Kungs Jēzu, mēs vienkārši tikai ticam. Tu esi pateicis mums tikai ticēt, un mēs tagad ticam. Un mēs pateicamies un slavējam Tevi par visu, ko mēs jau esam dzirdējuši un redzējuši, kas noenkuro mūsu ticību. Cik ļoti mēs pateicamies Tev par vēl vienu iespēju atnākt, lai kalpotu tiem, kam ir vajadzība. Tagad es lūdzu Tevi, Dievs, piepildīt mūsu vajadzības šovakar saskaņā ar Tavu apsolījumu. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.
E-1 Let us remain standing now as we bow our heads. Lord Jesus, we are just only believing. You have told us just to believe, and we believe now. And we give Thee thanks and praise for what we have already heard and seen, that anchors our faith. How we thank Thee for another opportunity to come to minister to those who are needy. Now I pray Thee, God, to meet our needs tonight according to Thy promise. In Jesus' Name we ask it. Amen.
E-2 Šovakar mēs esam ļoti priecīgi par šo privilēģiju, ka atkal varam būt dievnamā, lai...ar Evaņģēliju par augšāmcelto Kungu Jēzu. Un es nedaudz kavējos. Man nupat bija ļoti steidzams gadījums no Mičiganas. Un tieši tad Tas Kungs paveica brīnišķīgu lietu viņas labā. Ak, kā Viņš visu zina un izklāsta to vienkārši... Nav vajadzības Viņam stāstīt, Viņš zina, Viņš precīzi zina, kas tas ir. Un tāpēc mēs esam ļoti pateicīgi. Cilvēki brauca visu dienu, lai nokļūtu šeit. Un, tātad, mēs esam tik pateicīgi par to. Lūk, neaizmirstiet...
Vai šī lente ir ieslēgta? [Brālis Nevils saka: “Tas ir tas gaismas slēdzis.”–Tulk.] Ak, gaismas slēdzis. Es redzu.
Neaizmirstiet par dievkalpojumiem nākamajā nedēļā, trešdienas vakarā un nākamās svētdienas rītā, un svētdienas vakarā. Ja jūs būsiet kaut kur tuvumā, apkaimē, es zinu, ka viņi noteikti priecāsies, ja jūs atnāksiet.
Un tā, lūdzieties par mani, kad es došos uz citām vietām, un es ceru, ka es drīz atkal atgriezīšos.
E-2 We are very happy tonight for this privilege of coming back to the tabernacle again, to--to... with the Gospel of the risen Lord Jesus. And I was just a little late. I had a special rush-in case from Michigan just now. And the Lord done a marvelous thing just then for her. My, how He knows everything and lays it just... Don't have to tell Him; He knows, He knows just what it is. And so we're very grateful. The people drove all day to get here. And, then, we're so thankful for that. Now, don't forget the...
This tape is on? [Brother Neville says, "That's the light switch there."--Ed.] Oh, light switch. I see.
Don't forget the--the services this coming week, Wednesday night, and next Sunday morning, and Sunday night. If you're around, in the neighborhood, I know they'd sure be glad to have you here.
And now, pray for me, as I go on my road elsewhere, and I hope to be back again soon.
E-3 Es vēlos pateikties jums visiem par jūsu labestību un atmiņām par to, ko jūs esat man izdarījuši. Un viens brālis tikko atsūtīja man jaunu uzvalka komplektu no maziņas draudzes Džordžijā. Un...un tie cilvēki... Tas ir vienkārši apbrīnojami. Un es gribu pateikties tiem cilvēkiem no Kentuki, ar kuriem es kopā pavadīju brīvdienas pagājušajā nedēļā. Un par visu, ko Tas Kungs izdarīja tur mūsu labā, mēs redzējām Viņa lielo, vareno roku, ko Viņš paveica.
E-3 I want to thank you all for your kindness and memories of what you have done for me. And a brother just sent me a new suit of clothes from down in a little church in Georgia. And--and them people... It's just marvelous. And I want to thank those people from down in Kentucky, that I was with last week on the vacation. And all that the Lord did for us there, great, mighty hand that we seen Him, what He did.
E-4 Lūk, mēs ceram, ka pavisam drīz mēs atkal tiksimies, tiklīdz es atgriezīšos šurp, braucot uz Ņujorku, uz sanāksmi. Tā notiks Stouna draudzē pie brāļa Vika, sākot, man šķiet, no 12. novembra. Un mēs būsim šeit dažas dienas pirms tā laika.
Pēc tam mēs atkal brauksim cauri, dodoties uz Šrivportu Luiziānā, pie brāļa Džeka Mūra. Tas būs Pateicības dienā, Pateicības dienas nedēļā, mēs būsim tur Šrivportā. Tas ir izlikts uz ziņojumu dēļa, man šķiet, starp paziņojumiem.
E-4 Now we're trusting to see you again pretty soon, just soon as I get back this way, going to New York for the meeting. That's at the Stone Church with Brother Vick, beginning, I believe it's November the twelfth. And we'll be by here, a few days before the time.
Then we pass back through again, going to--to down to Shreveport, Louisiana, with Brother Jack Moore. That's at Thanksgiving, Thanksgiving week, to be there at Shreveport. It's on the bulletin board, I think, back there in the announcements.
E-5 Un mēs ceram apciemot dažus mūsu dienvidu draugus pēc Ziemassvētkiem. Un janvārī mēs būsim Fīniksā. Un vēl mēs gaidām zvanu no ārzemēm, lai mēs varētu sagatavot sanāksmes ārzemēs. Viņi šobrīd pie tā strādā, šo pēdējo mēnesi, brālis Borders veic saraksti par pilnu pasaules braucienu, lai varētu sākt, tiklīdz mēs spēsim to sagatavot, bet mums ir jāgaida apstākļi.
E-5 And then we hope to be with some of the Southern friends after Christmas. And we'll be in Phoenix in January. And then waiting for the overseas call, so we can get the meetings ready for overseas. They're working on them now, this last month, Brother Borders, corresponding back and forth, from a complete world tour to begin just as soon as we can get it ready, but we have to wait for conditions.
E-6 Tur ir tik ārkārtīgi lieli pūļi, mēs nevaram izmitināt viņus ēkās; vienkārši ir jāizvieto viņi ārpusē. Un tad reizēm viņu ir vēl vairāk, tas ir vienkārši neticams skaits, reizēm pat pieci simti tūkstoši. Tas ir pusmiljons cilvēku tikai vienā sanākšanā; nevis cik cilvēku apmeklēja sapulci tik un tik dienās, bet viena sanākšana. Ziniet, parasti evaņģēlisti skaita, cik daudz cilvēku atnāca sešu nedēļu laikā. Vai saprotat? Bet mēs skaitām, cik daudzi ir tur tajā dienā, tajā vienā reizē. Un tāpēc reizēm tur nav vietas, kur viņus apsēdināt, ziniet, jums vienkārši nākas viņus izvietot ārpusē.
Un mums ir jāizvēlas tāda sezona, kad nelīst un negāž lietus. Un šie nabaga cilvēki sēž tur... Es esmu redzējis sievietes, kas sēž tur ar pilnīgi izmirkušiem matiem, smalki ģērbti cilvēki, un vienkārši...vienkārši sēž tur lietū visu dienu. Vienkārši sēž tur, un vienkārši gāž lietus, un dārd pērkons un zibens, un plosās vētra, bet viņi vienkārši šūpojas turp un atpakaļ, viens pret otru, sēž tur, gaida, kad tu atnāksi, lai aizlūgtu par viņiem. Saprotat? Lūk, ziniet, Dievs ciena tādu ticību. Viņš to ciena.
E-6 The crowds are so tremendous there, we can't put them in buildings; just have to set them out on the ground. And then sometimes they run up, it's almost unbelievable to the numbers, sometimes as much as five hundred thousand. That's a half a million people in one single gathering; not how many attends the meeting in so many days, but one gathering. You know, usually evangelists counts how many people attended in six weeks. You see? But we--we count just how many is there that day, that one time. And so sometimes there is no place to seat them, you know, just have to put them out on the ground.
And we have to get the seasons where it's not raining and pouring down rain. And those poor people set out there... I've seen women set out there with their hair just stringing down, fine-dressed people, and just--just set in that rain all day long. Just set there, and it just pouring, and thundering, and lightning, and storms blow, and them just weaving back and forth against one another like that, setting right there, wait till you come to pray for them. See? Now, you know God honors faith like that. He does.
E-7 Tev kaut kas ir jāizdara, lai Dievs to pagodinātu. Vai saprotat? Tu Viņam parādi. Cilvēki, kuriem viss atnāk ļoti viegli, viņi parasti... Viņi neko nedara, lai to iegūtu, saprotiet. Tev ir... Tā dāvana ir par brīvu, tā ir taisnība, bet tev ir...tev ir...
E-7 You've got to do something for God to honor. You see? You show Him. The people that's got everything handed to them so easy, they don't usually... They--they don't do nothing for it, you see. You got to... The gift is free, that is true, but you've--you've got to...
E-8 Tas izskatās kā, ziniet, kā viņi saka: “Ja tu piedzimi ar sudraba karoti,” jūs esat to dzirdējuši, “tu nenovērtē to.” Bet, kad tev ir jāstrādā, lai to iegūtu, tu novērtē tās vērtību.
E-8 It seems like that, you know, like they say, "If you was born with a silver spoon," you've heard that, "you don't appreciate." But when you have to work for it, you appreciate the valuation of it.
E-9 Tagad jūs, kas esat tur pie lentēm, es gribētu, lai... Es domāju, ka tagad es...
Šorīt, šī rīta vēstījums bija, priekš manis, manas visas kalpošanas visizcilākais vēstījums; šorīt, saprotiet, manas visas kalpošanas visizcilākais vēstījums. Kādu dienu es jums pastāstīšu, kā tas atnāca. Un es zinu, ka viss virzījās mēnešiem un mēnešiem, un mēnešiem, lai nonāktu līdz šim vienam vēstījumam, virzoties augšup, lai nonāktu līdz šai vietai. Tas bija tā noslēdzošais laiks, saprotiet. Un tas ir...
E-9 Now you people in the tapes in there, I would that--that... I think now I...
This morning, the message this morning was, to me, the highlights Message of my entire ministry; this morning, see, a highlight Message of my entire ministry. Someday I'll tell you how it come about. And I know that everything has worked for months and months and months, up to that one Message, moving up to come to that place. That was the capping-off time of it, you see. And it's a...
E-10 Un tā, es esmu pārliecināts jeb ceru, ka jūs sapratāt, ko nozīmē tā zīme. Saprotat? Tā zīme ir zīme, ka ir pielietotas Asinis. Ka pieprasītā cena, Dieva pieprasītā cena, ka Jēzus samaksāja to cenu, izliedams Savas Asinis. Viņš to izdarīja. Tad no Viņa dzīvības atnāca Svētais Gars. Un, kad Asinis ir pielietotas uz tevis, Svētais Gars ir zīme, ka tava cena ir samaksāta; Dievs tevi ir pieņēmis, un tā ir tā zīme. Atcerieties, tā ir tā zīme. Lūk, ir daudzi cilvēki, kas nezina, viņi nezina, kas ir tā zīme. Un tev ir jārunā tā, it kā neviens to nezinātu, saprotiet, lai viņi visi to saprastu.
E-10 Now I'm sure, or hope, that you got what the Token meant. See? The Token is the sign that the Blood has been applied. That, the price that's been asked, required of God, Jesus paid that price by shedding His Own Blood. He did that. Then, from His life came the Holy Spirit. And when the Blood is applied to you, the Holy Spirit is a Token that your price is paid; God has received you, and that's the Token. Remember, that is the Token. Now, there is many people who doesn't, they--they don't know what that Token is, see. And you have to make it like that nobody knows it, see, so that all of them will get it.
E-11 Tieši tāpat kā sludinot glābšanu, mums ir jāsludina glābšana tādā veidā, lai ikviens...it kā tā būtu ikvienam, lai gan mēs zinām, ka tā tas nav. Mums ir jāsludina Dievišķā dziedināšana ikvienam, lai gan mēs zinām, ka tā nav. Saprotat? Jēzus atnāca, lai izglābtu tos, kas bija Izpirkšanas grāmatā pirms pasaules radīšanas. Viņš atnāca izglābt tikai tos. Kuri tie ir, es nezinu. Saprotat? Bet jūs... Nevienam nevar būt ticība, ja vien tu neteiksi, ka tas ir visiem; un tā arī ir, neviens nevar atnākt, ja Dievs nav viņu pasaucis. Tā ir taisnība. Tā ka ir ļoti daudzi cilvēki, kas netiks glābti. Mēs to zinām. Viņi, nu, Dievs zināja to, pirms vēl sākās pasaule, ka viņi netiks glābti.
E-11 Just like preaching salvation, we have to preach salvation in a way that everybody, it's for everybody, which, we know it isn't. We have to preach Divine healing for everybody, yet we know it isn't. See? Jesus come to save those who was in the Book of Redemption before the foundation of the world. He only come to save those. Who they are, I don't know. See? But you... Nobody can have faith unless you say it's for whosoever; and it is, nobody can come unless God has called them. That is true. So there is many people that won't be saved. We know about it. They, well, God knew that before the world began, that they wouldn't be saved.
E-12 Ir daudzi, kas netiks dziedināti, saprotiet, daudzi netiks dziedināti. Viņi vienkārši nespēj, viņi nespēj to satvert. Viņi nezina, kas tas ir. Daudzi tiks. Bet mēs sludinām, ka tas ir ikvienam, jo mēs nezinām, kas tas cilvēks ir, mēs vienkārši nezinām. Un tas ir ikvienam, bet daži cilvēki vienkārši nespēj satvert to ticību.
E-12 There is many that won't be healed, see, many won't be healed. They just can't, they can't grasp it. They don't know what it is. Many will be. But we preach it that it's for everybody, because we don't know who that person is; we just don't know. But that is a whosoever, but some people just can't grasp that faith.
E-13 Lūk, un tas pats ir ar šo zīmi. Zīme, mēs visu laiku esam runājuši par to zīmi, bet tagad ir tās Zīmes izpausme. Saprotat?
E-13 Now, and same thing about this Token. The Token, we have talked to the Token all the way along, but now is the manifestation of the Token. See?
E-14 Lūk, reizēm mēs esam to apgalvojuši. Luterāņi apgalvoja to: “Pieņemot Vārdu, pieņemot Kristu kā savu Glābēju.” Metodisti teica: “Kad tu kļūsti tik ļoti priecīgs, ka sāc kliegt, tas ir tas.” Pentakosti teica: “Runā mēlēs, tad tev tas ir.” Un mēs redzam, ka tas viss bija nepareizi. Saprotat?
Tā zīme ir apliecinājums. Tas esi tu un Kristus kopā kā personas. Saprotat? Tas ir Svētais Gars, Viņa dzīvība tevī, Viņa paša dzīvība darbojas caur tevi. Un tā ir bagātiem, nabagiem vai ikvienam, kas to pieņems. Tagad atcerieties, tā zīme ir tas, ko tu...
E-14 Now, we have sometimes allowed it. The Lutherans allowed it to, "Accepting the Word; accepting Christ as personal Saviour." The Methodists said, "When you get happy enough to shout, that's It." The Pentecostal says, "Speak in tongues, then you got It." And we find out that all of it was wrong. See?
The Token is the Token. It's you and Christ as persons together. See? It's the Holy Spirit, His Life in you, working His--His Own Life through you. And it's for the rich, the poor, or for whosover will receive It. Now remember, the Token is what you...
E-15 Tu dodies uz dzelzceļa kompāniju, un tu samaksā savu braukšanas maksu. Ir noteikta cena, maksa. Teiksim, ka tas maksā piecdesmit centus, lai aizbrauktu ar šo autobusu jeb vilcienu no šejienes līdz Čārlzstaunai Indiānā, tas maksā piecdesmit centus. Nu, un tā, tā kompānija izsniedz apliecinājumu, lai... Saprotat? Un tā, lūk, ko tu dari, tu dodies uz turieni, un kāds samaksā par tavu biļeti, piecdesmit centus. Tev tiek izsniegts apliecinājums, kas dod tev tiesības braukt ar to vilcienu līdz tā galamērķim, lai kur arī tas vilciens brauktu. Saprotat? Tā dod tev... Tā ir zīme.
E-15 You go to the railroad company and you buy your fare. There is a price, cost. Say it cost fifty cents to ride this--this bus line, or the railroad, from here to--to Charlestown, Indiana, costs fifty cents. Well, now, the company puts out tokens so that... See? Now, the thing you do, you go down and someone purchases your fare, fifty cents. They give you a token that gives you the right on that train till its destination, wherever that train goes. See? It gives you... That's a token.
E-16 Lūk, šajā gadījumā šī zīme bija asinis. Tā bija jāpielieto burtiski, jo viņiem bija tikai ķīmiskais sastāvs, jo tās bija jēra, dzīvnieka asinis, jēra asinis. Tātad dzīvība, kas bija tajās asinīs, dzīvība, kas iznāca ārā...tā ka tika izlietas asinis. Saprotat? Dzīvība iznāca, bet tā nevarēja atgriezties uz ticīgā, jo tas bija dzīvnieks. Bet tas tikai runāja par labu sirdsapziņu, ka nāk tas Viens, pilnīgs Upuris.
Un, lai padarītu to pilnīgu, visa Tiesnesis, Debesu Dievs, kļuva par to Upuri; Tiesnesis, Zvērinātie un Advokāts. Saprotat? Viņš kļuva par to Upuri. Un tad, kad Viņa Dzīvība izgāja, kas bija Dievs... Un tas vārds tur, no kurienes tas nāk: “Un Es došu viņiem mūžīgo dzīvību.” Lūk, grieķu valodā... Es zinu, ka es runāju zinātājiem. Es redzu divus vai trīs. Saprotat? Un es... Un tas ir grieķu valodas vārds Zoe. Z-o-e grieķu valodā nozīmē “paša Dieva dzīvība”. “Un Es došu viņam Zoe, Manu paša dzīvību.” Kristus un Dievs bija viens.
E-16 Now, this case, the blood was the token. Literally, it had to be applied, because it was just chemistry is all they had, because it was a lamb's blood, a animal, a lamb's blood. So the life that was in the blood, the life that was gone out, so the blood was shed. See? The life went out, but it couldn't come back on the believer, because it's an animal. But it only spoke of a good conscience, that there was coming One, a perfect Sacrifice.
And, to make it a perfect One, the whole Judge, the God of Heaven, become the Sacrifice; Judge, Jury, and Attorney. See? He become the Sacrifice. And then when His Life went out, which was God... And the word there, where it comes, "And I'll give unto them Eternal Life." Now, in the Greek... I know I'm talking to scholars. I see two or three. See? And I... And the word in the Greek there, is Zoe. Z-o-e, in the Greek, which means, "God's Own Life." "And I will give unto him Zoe, My Own Life." Christ and God was One.
E-17 Tātad tā dzīvība, kas bija Kristū, ir Svētais Gars, nevis trešā Persona, bet tā pati Persona Svētā Gara veidā nonāk pār tevi kā zīme, ka tava dzīve un tava braukšanas maksa ir samaksāta, tu esi pieņemts. Kamēr nav atnākusi tā zīme, tu nedrīksti būt uz automaģistrāles, tu nedrīksti būt uz...tajā autobusā; tevi nelaidīs iekšā, kamēr tu neuzrādīsi to zīmi, un tā zīme ir tava braukšanas maksa. Un tagad tā parāda, ka Asinis ir izlietas un ir pielietotas uz tevis, tā cena ir pielietota attiecībā uz tevi, un tev ir tā zīme, ka tās Asinis ir pielietotas uz tevis un tu esi pieņemts. Vai tagad jūs saprotat? Ak vai! Ak!
E-17 Then, the Life that was in Christ is the Holy Ghost, not the third Person; but the same Person, in the form of the Holy Spirit, coming upon you, as a Token that your life and your fare is paid, you have been accepted. Until that token comes, you're not permitted on the highway, you're not permitted on the... in the--the bus line; you're not permitted to go in until you can present this token, and that token is your fare. And now It shows that the Blood has been shed and been applied to you, the price has been applied to you, and you have the Token that the Blood is applied to you and you're accepted. Get it now? [Congregation says, "Amen."--Ed.] Oh, my! Oh!
E-18 Lūk, vienkārši ne...nav konkrēta pierādījuma. Saprotat? Jūs sakāt: “Brāli Branham,” es jūtu to jūsu prātos, “kā es to zināšu?”
Paskaties, kas tu biji un kas tu esi tagad? Lūk, kā tu to zināsi. Saprotat? Kas tu biji, pirms tika pielietota tā zīme? Kas tu esi pēc tam, kad tā tika pielietota? Kādas bija tavas vēlmes pirms un kādas ir tavas vēlmes pēc tam? Tad tu zināsi, vai šī zīme ir vai nav pielietota. Un tās pārējās lietas automātiski iet kopā ar to. Saprotat?
E-18 Now--now, just not no certain evidence. See? You say, "Brother Branham," I feel it in your minds, you see, "why will I know?"
Look, what were you, and what are you? There is how you know. See? What was you before this Token was applied? What are you after It's applied? What was your desires before, and what is your desires after? Then you know whether the Token is applied or not. And these other things just automatically go with That. See?
E-19 Tas nav tāpat kā runāt par to un teikt: “Mēles ir tas pierādījums.” Lūk, es atnesīšu, nopirkšu kurpju pāri, tā mēle nav kurpe. Tā vienkārši nāk kopā ar kurpi, saprotiet. Tā vienkārši nāk kopā ar to kurpi. Saprotat? Lūk, tas pats ir ar zīmi. Tā zīme ir Kristus. Bet runāšana mēlēs un ļauno garu izdzīšana, un to lietu darīšana, un sludināšana, un jebkas cits, tas ir pierādījums, ka tas tur ir, pareizi, bet tas nav tas. Saprotiet, tā ir dāvana, kas nāk no tā. Ja es jums pateiktu...
E-19 It--it isn't like talking about it, and say, "Tongues is the evidence." Now, I'll bear, buy a pair of shoes, the tongue isn't the shoe. It just comes with the shoe, you see. It just comes with the shoe. See? Now, the same thing is the Token. The Token is Christ. But speaking in tongues, and casting out devils, and doing those things, and preaching, and whatever, is the evidence It's there, true, but it's--it's not It. See, it's a gift of It. If I told you that...
E-20 Jūs sakāt: “Es...es gribu tevi, brāli Branham,” bet es iedotu jums kādu dāvanu, saprotiet. Nu, tas neesmu es, tā ir mana dāvana.
Mēles ir Svētā Gara dāvana, nevis Svētais Gars; Svētā Gara dāvana.
E-20 You say, "I--I want you, Brother Branham," and I give you a gift, see. Well, that's not me, that's my gift.
Tongues is a gift of the Holy Ghost, not the Holy Ghost; a gift of the Holy Ghost.
E-21 Un velns var atdarināt jebkuru no tām lietām, bet viņš nevar būt Svētais Gars. Saprotat? Viņš var atdarināt šīs dāvanas, bet viņš nevar būt Svētais Gars.
Un Svētais Gars ir tā zīme, ka Asinis ir pielietotas, jo Tas pavada tās Asinis jau no pašas izpirkšanas grāmatas. Vai saprotat? Tas bija Viņa atnākšanas mērķis. Tas ir tas, kam Viņš sekoja ikvienā periodā. Viņš sekoja tam līdzi katrā periodā, lai parūpētos, ka tas tiktu izpausts, un viņi nevarēja būt padarīti pilnīgi bez mums. Un tagad viss Svētais Gars apmeklē draudzi, izpauzdams Dievu cilvēka miesā; kā Viņš izdarīja pirms Sodomas, pirms tās sadedzināšanas, kas bija līdzība. Toreiz Ābrahams, Viņš parādījās viņam.
E-21 And the devil can impersonate any of those things, but he cannot be the Holy Ghost. See? He can impersonate these gifts, but he can't be the Holy Ghost.
And the Holy Ghost is the Token that the Blood has been applied, because It follows the Blood all the way from the Book of Redemption. See it? That was the purpose of Him coming. That's what He followed in every age. Every age He has followed that, to see that It's brought forth, and they could not be made perfect without us. And now the entire Holy Spirit visits the Church, making God in human flesh; as He did before Sodom, the burning there, which was a type. Then, Abraham, He appeared to him.
E-22 Un visas tās lietas, ko Viņš nav izdarījis visos tajos periodos, draudzes periodos, Viņš dara tagad. Atpakaļ pie Vārda, jo tiem vēstījumiem, un vēstījumiem, un vēstījumiem ir jānoslēdzas visā Vārdā. Un pēdējās dienās tiek atvērti septiņi zīmogi, lai savāktu visu izkaisīto, kas tajā ir palicis, un savāktu to visu kopā vienā lielā līgavas ķermenī, lai tie, kas dzīvoja tajos laikos, netiktu padarīti pilnīgi, kamēr netiks darīta pilnīga šī draudze, šī līgavas grupa pēdējās dienās, lai ievestu viņus iekšā šeit un visi kopā tiktu paņemti augšā. Saprotat?
E-22 And all the things that He hasn't done down through the ages, in the church ages, He is now doing. Back to the Word, because the messages and the messages and the messages has to wind up in the entire Word. And in the last days, the Seven Seals being opened, was to pick up every straggle that's been left off in it, and make the whole thing in one great big body of the Bride, that them who lived back there was not perfect until this Church be perfected, this Bride group in the last days, to bring them in, and all together be taken up. See?
E-23 Zīme, Jēzus Kristus, Svētais Gars ir mūsu vidū. Mums tas būtu jāciena. Mēs...mēs nevaram pietiekami pazemoties. Kurpju novilkšana vai nomešanās ceļos to nepaveiktu; ar to nepietiktu, ar to mums nepietiktu; bet dzīve, kas atnes Gara augļus!
E-23 The Token, Jesus Christ, the Holy Spirit, is among us. We should reverence that. We--we--we--we can't humble ourselves enough. Taking off your shoes, or getting on your knees, wouldn't expel it; it wouldn't--it wouldn't satisfy it, wouldn't suffice us; but a life that brings forth the fruit of the Spirit!
E-24 Nu, kas ir tas Gara auglis? Saprotat? Mīlestība, prieks, miers.
E-24 Now what is the fruit of the Spirit? See? Love, joy, peace.
E-25 Vai atceraties šo rītu? Sagatavošanās, sūtīja vēstnesi ar vēstījumu. Nākamā lieta, ko Viņš izdarīja pēc tam, kad Viņš atsūtīja vēstnesi ar vēstījumu, Viņš atsūtīja uguns stabu kā apstiprinājumu. Nākamā lieta, kas sekoja pēc tam, bija mieri...tas ir, mierinājums. Saprotat? Tu zināji, ka tas ir pareizi, tu biji mierā. Mums ir miers ar Dievu caur Kungu Jēzu Kristu. Saprotat?
E-25 Remember this morning? Preparation, sent the messenger with the Message. Next thing He done, after He sent the messenger with the Message, He sent the Pillar of Fire for a vindication. Next thing was, after that, was a constella-... or consolation. See? You knew that it was right, you was at peace. We have peace with God, through the Lord Jesus Christ. See?
E-26 Un tā, šovakar mēs lūgsimies par slimajiem, un es domāju, ka būs vakarēdiens. Vai jums būs kristības, kristību kalpošana? [Brālis Nevils saka: “Nē.”–Tulk.] Tikai vakarēdiens, vakarēdiens. Un mēs vēlamies, lai jūs paliekat uz vakarēdienu.
E-26 Now tonight we're going to pray for the sick, and I think they have communion. You--you going to have baptism, baptismal service? [Brother Neville says, "No."--Ed.] Just communion, communion. And we want you to stay for communion.
E-27 Un mēs plānojam pabeigt trīsdesmit piecās vai četrdesmit minūtēs un būt gatavi vakarēdienam. Un tā, rīt ir Darba svētki, tā ka jūs varat nedaudz atpūsties. Lūk, es teicu, ka tāds ir mūsu nodoms, saprotiet. Mēs nezinām cikos. Es noteikti gribu izdarīt to pareizi.
E-27 And within--within thirty-five or forty minutes we aim to be finished and ready for the communion. And now, tomorrow is the time of Labor Day, so you can kind of rest up. Now, I said that was our intentions, you see. We don't know what time. I want to be sure to make that right.
E-28 Un tā, šorīt es pateicu jums, ka, tā kā es nepalieku pie jums, es šorīt domāju norunāt vēl vienu divu vai trīs stundu vēstījumu. Bet es...es tikai iesāku, un es biju domājis turpināt to šajā vakarā, bet tas vienkārši bija pārāk brīnišķīgi. Es nezinu, vai cilvēki saprata to vai nē. Es ceru, ka viņi saprata, it visur. Un es ceru, ka tika ierakstītas dažas labas lentes, lai to varētu izplatīt, lai tas būtu zināms; es ticu, ka ar visu to vēstījumu, ko es esmu atnesis, šis bija absolūts Dieva rīkojums, neskaitot... Protams tas pastāvīgais uzdevums, kā septiņi zīmogi un pārējais, tas bija tiešs Dieva Vārds. Es runāju par vēstījumu, kas ir jāsludina; es ticu, ka tas bija tas, saprotiet, tas, kam vajadzēja sekot tiem septiņiem zīmogiem.
E-28 Now, this morning I told you, being not with you, I--I think we had another two- or three-hour Message this morning. But--but I--I just got started, and I thought I'd just carry that over for tonight, but it was just too tremendous. I don't know whether the people got it or not. I hope they do, everywhere. And I hope there was some good tapes on it, so it can be carried out, to be known, that I believe, with all the Message that I ever brought, that absolute was ordained of God, outside of the... Course, the regular commission, like the Seven Seals and things, that was directly the Word of God. I'm talking about a Message to preach; I believe that one was it, see, that--that, the one that's needed to follow those Seven Seals.
E-29 Tagad pavērojiet, kas ir atnācis pēc septiņiem zīmogiem: cilvēku apvienošanās, apvienošanās zīmes, sarkanā gaisma, kas mirgo pēdējās dienās, zīme, ka sievietes kļūst skaistākas, un vīrieši, ko darīs viņi. Visas šīs Svētā Gara zīmes uz kaut ko norāda, pēc tam mēs atgriežamies tieši šeit, uz visu šo vēstījumu kopš septiņiem zīmogiem vainagošanu. Tas ir vainagojies šajā vienā lietā, zīmē; ka ar mums viss ir kārtībā, saprotiet, tikai pārbaudīt sevi un paskatīties, vai mēs esam ticībā.
E-29 Now watch what's come after the Seven Seals: the uniting of the people, united signs, the red light flashing in the last days, the sign of women getting prettier, and man, what they would do. All these signs of the Holy Spirit leading up, then come right back here to the capping-off of all those Messages since the Seven Seals. It's capped off in this one thing, the Token, that we are all right, see, just check ourselves and see if we're in the Faith.
E-30 Un tā, lai Tas Kungs jūs svētī. Un tagad, pirms mēs...pirms mēs pievēršamies Bībelei, lai lūgtu par slimajiem... Mēs šorīt pajautājām, par cik daudziem tika palūgts pagājušās svētdienas vakarā, kuri...kuri ir dziedināti, kuri jau ir dziedināti šonedēļ, un rokas pacēla praktiski visi šeit klātesošie, kuri bija sanāksmē pagājušās svētdienas vakarā. Lūk, tas ir kaut kas īpašs, jūs saprotat. Tas ir kaut kas tāds, kas... Tas ir, es to uztveru pats priekš sevis.
E-30 Now, the Lord bless you. And now before we--before we turn over in the Bible, to pray for the sick... We asked this morning, how many was prayed for last Sunday night, that--that--that got healed, was healed already this week, and practically everybody here raised up their hand, that was at the meeting last Sunday night. Now, it's something, you understand. It's something that's... It's, I'm catching this for myself.
E-31 Tur bija kāds puisēns, par to tikko tika pateikts, atbrauca no Čikāgas, kundze... Vai tā sieviete, Pekinpo, Pek...Pekinpo kundze no... Viņa ir ļoti jauka kristīga māsa. Un viņa atveda kādu...vienu bērnu, nu, kā es saprotu, mazu puiku vai kaut ko tādu, kurš...ārsti pat nesaprata, kas viņam kaiš. Viņam bija tik slikti ar plaušām vai kaut kas tāds, ka viņi nevarēja...nevarēja viņu sūtīt uz skolu vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš bija ļoti, ļoti slims. Un sacīja, ka uzreiz pēc vēstījuma Svētais Gars runāja uz to puisēnu un izsauca viņu, pastāstīja viņam par viņa stāvokli un tā tālāk, un paziņoja viņa dziedināšanu.
Un šonedēļ viņš devās kopā ar savu māti vai vecākiem, vai kas nu tur bija, kas aizveda viņu atpakaļ pie ārsta, un tas ārsts pateica, ka viņam ir jauns plaušu pāris, saprotiet, jauns plaušu pāris. Un, cik nu es saprotu, vecāki vai kas cits piezvanīja caur tālsarunu vai kā citādi, lai darītu to zināmu sanāksmei. Saprotat? Lūk, Dievs, Radītājs, var uztaisīt plaušas.
E-31 There was a little boy, that was just told, come down from Chicago, a little Mrs... Is that woman, Peckinpaugh, Peck-... Mrs. Peckinpaugh from--from... She's a very fine Christian sister. And she brought somebody, a--a kid, way I understand it, a little boy or something, that--that the... the doctors didn't even know what was the matter with him. His lungs was so bad, or something, that--that they couldn't do... couldn't put him in school or something. He was very, very bad. And said, the Holy Spirit right after the Message, spoke to that little boy, and called him, told him his conditions and so forth, and pronounced his healing.
And this week he went, the mother or parents, or whoever it was, taken him back to the doctor, and the doctor said he had a new set of lungs, see, new set of lungs. And way I understand, that the--that the parents or somebody called a long distant call, or some way, to let it be known to the congregation. See? Now, God, the Creator, can make a set of lungs.
E-32 Es patiešām ticu, ka mēs esam pavisam tuvu vienai no visvarenākajām lietām, kādas jebkad ir notikušas uz zemes kopš Kunga Jēzus laikiem. Saprotat? Saprotat? Bet tagad mēs varam būt zināmi tikai kā... Tas būs tik pazemīgi! Saprotat? Redziet, ko cilvēks sauc par “varenu”, Dievs sauc par “negantību”. Bet, ko cilvēks sauc par “muļķīgu”, Dievs sauc par “varenu”. Saprotat? Tāpēc esiet nomodā par to, saprotiet, tas būs tik pazemīgs, ka jūs nekad nepalaidīsiet...ka jūs palaidīsiet to garām, ja jums tur nav tās zīmes, lai to pārbaudītu, saprotiet. Saprotat?
E-32 I--I truly believe that we're on the--the verge of one of the most mightiest things that ever struck the earth since the days of the Lord Jesus. See? See? But now we can only be known as... It'll be so humble. See? See, what man calls mighty, God calls "abomination." But what man calls foolish, God calls "mighty." See? So now watch it, see, it'll be so humble that you'll never miss... that you'll miss it if you're not got the Token there to examine it, you see. See?
E-33 Kurš gan būtu iedomājies, ka kalni lēkāja kā auni un lapas plaukšķināja plaukstas, kad kāds pravietis iznāca no tuksneša; par to bija teicis Jesaja pirms tūkstoš divsimt...jeb pirms septiņsimt divpadsmit gadiem. Visa seja bārdā un aitas ādas gabals, viņam nebija pat kanceles, no kuras sludināt, izslēgts no visām baznīcām, un viņš stāvēja Jordānas krastā, kliegdams: “Atgriezieties no grēkiem!” Un sauca cilvēkus par “odžu”, čūsku baru. Bet tieši to Dievs pateica, ka, kad Viņš nāks, “kalni lēkās kā auni”. Saprotat? Pazemīgie to redzēja un priecājās.
E-33 Who would a ever thought that the mountains was skipping like little rams, and the leaves were clapping their hands, when a prophet came forth from the wilderness; that was spoken by Isaiah, twelve hundred... or seven hundred and twelve years before. With whiskers all over his face, and a piece of sheepskin, not even a pulpit to preach in, excommunicated from all the churches, and standing on the bank of the Jordan, screaming, "Repent!" And called the people a bunch of "vipers," snakes. But that's what God said, that when He come, "the mountains would skip like little rams." See? The humble saw it and was glad.
E-34 Kā gan viņi varētu saprast, ka tas varenais Mesija, par kuru bija pravietots jau no paša grāmatas sākuma, 1. Mozus grāmatā, ka Viņš atnāks, Glābējs? Visi upuri un visi pravieši, un viss pārējais bija norādījis uz Viņu. Bet tad, kad Viņš atnāca, tika uzskatīts, ka Viņš ir dzimis ārlaulībā; tēvs, kurš pat nebija precējies ar Viņa māti, tā šķita. Saprotat? Un izrādījās, ka tā sieviete bija stāvoklī, vēl pirms viņi bija apprecējušies. Un Viņš atnāca tādā...un piedzima kādā... Nu, Bībelē ir teikts, ka tā bija kāda kūts. Bet tajos laikos kūts bija ala sienā. Reiz es redzēju tādu vietu tur Arizonā, kad biju medībās. Tur bija kūts zem klints grēdas. Un tieši tādā vietā Jēzus piedzima, tādā klints kūtiņā, uz salmu un siena siles, govju kūtī, saprotiet, kur bija lopi.
E-34 How could they understand that a... that great Messiah, that was prophesied from the very beginning of the Book, in Genesis, that He would come, a Saviour? All sacrifices, and all prophets, and everything had pointed to Him. And then when He come, supposingly to be a illegitimate birth; a father that was not even married to His mother, supposingly. See? And the woman was found pregnant with the baby before they was even married. And come up in such, and born in a--a little... Well, it says a stable, in the Bible. But a stable in them days was a cave back in the--back in the wall. I met such a place out in Arizona one time, hunting. There was a stable back under a clift of rocks. And that's the way Jesus was born, back in this little cliff-stable on a manger of hay and straw, in a cow barn, see, where stock was.
E-35 Un viņš tika audzināts kā galdnieka palīgs, un kā gan tāds varētu būt varenais Jehova? Bet Viņš bija, saprotiet. Viņš bija. Saprotat? Ļoti dīvaina veida Cilvēks. Bet, ak, kad Viņš bija vēl tikai zēns, Viņš pārsteidza priesterus ar savām zināšanām par Vārdu. Kāpēc? Viņš bija Vārds. Saprotat? Viņš bija Vārds.
Viņš neuzrakstīja nevienu grāmatu. Viņš neuzrakstīja...Viņš neuzrakstīja nevienu vārdu. Vienīgais vārds, ko Viņš vispār uzrakstīja, es domāju, Viņš to izdzēsa, tas bija smiltīs, kad kāda sieviete bija pieķerta laulības pārkāpšanā. Viņš neuzrakstīja nevienu vārdu. Kāpēc? Viņš bija Vārds. Saprotat? Viņš bija tas Vārds. Viņam nevajadzēja to rakstīt; Viņa dzīve dzīvoja to. Viņš bija Vārds. Ja Viņš... “Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, tad neticiet Man.” Saprotat? “Ja Es nedaru tieši to, ko Vārds saka, ka Es darīšu, tad Es neesmu Vārds. Bet, ja...” Lūk ko Viņš ar to domāja. Viņš ir Vārds.
E-35 And was raised up as a carpenter's helper, and how could That be the mighty Jehovah? But it was, see. It was. See? Very odd sort of a Person. But, oh, when He was just a boy, He astounded the priests by knowing that Word. Because why? He was the Word. See? He was the Word.
He never wrote a book. He never wrote a--He never wrote a word. The only word He ever wrote, I guess, He erased it out, in the--in the sand, when a woman had been taken in adultery. He never wrote a word. Why? He was the Word. See? He was the Word. He didn't have to write It; His life lived It. He was the Word. If He... "If I do not the works of My Father, then believe Me not." See? "If I don't do exactly what the Word said I would do, then I'm not the Word. But if..." That's what He meant. He is the Word.
E-36 Tāpēc tagad sagatavojieties gaidāmajam dziedināšanas dievkalpojumam un vakarēdienam. Mēs priecātos, ja jūs paliktu kopā ar mums, ja jūs varat. Ja jūs nevarat, jūs uzreiz varēsiet doties prom.
E-36 So now prepare yourself now for the--the oncoming healing service and the communion. We'd be happy for you to stay with us if you can. If you can't, we'll have a dismissal right away.
E-37 Un neaizmirstiet, lūdzieties par mani un lūdzieties par manu sievu, vismīļāko sievieti visā pasaulē, un...un par maniem bērniem. Un, lūk, es esmu viņus, ikvienu, pieprasījis priekš Kunga Jēzus.
E-37 And don't forget, pray for me and pray for my wife, the sweetest woman in all the world, and--and for my children. And now I've claimed them, every one, for the Lord Jesus.
E-38 Lūk, Bekija ir tieši tādā mazas “Riketes” vecumā, ziniet, un ir vienkārši tāda, kā mēs to saucam, “pusaudze”. Un turklāt viņa ir tieši tādā vecumā. Bet, lūk, viņa ir ļoti mīļa meitene, un es...es pateicos Tam Kungam par to; nekādas smēķēšanas, nekādas dzeršanas, nekādas skraidīšanas apkārt, nekā. Bet vienkārši viņa ir tajā vecumā, viņa ir bezrūpīga. Viņa negrib iet uz draudzi, un, ja viņa atnāk, tad viņa apsēžas aizmugurē un košļā košļājamo gumiju, pieceļas un iet ārā. Tādā veidā, ziniet. Es gribu redzēt viņu piepildītu ar Svēto Garu.
E-38 Now, Becky is just at the age of little "ricketta," you know, and just a--a little "teen-annie," as we used to call it. And then she's just at that age. But, now, she's a very sweet girl, and I--I thank the Lord for that; no smoking, no drinking, no running around, nothing. But she's just at that age, she--she is carefree. She don't want to go to church, and, if she does, she set back there and chew chewing gum, get up and walk out. That, see. I want to see her filled with the Holy Ghost.
E-39 Es gribu redzēt Jāzepu, es gribu, lai tas zēns... Es ticu, ka kādu dienu, kad es vairs nevarēšu nostāties aiz kanceles, es gribu paņemt šo veco, nolietoto Bībeli un nodot to viņam, pateikt: “Jāzep, stāvi ar to, dēls.” Tad es būšu gatavs kāpt augšā. Es gribētu sadzirdēt, kā no kaut kurienes sāk pūst vējš, paskatīties augšup, pamāt ar roku, pacelties augšā.
Lūgsim.
E-39 I want to see Joseph, I want that boy... I believe that some day when I can't walk to the pulpit no more, I want to take this old worn-out Bible and hand it over to him, say, "Joseph, stay with It, son." Then I'm ready to climb on up. I want to hear a wind blowing somewhere, look up, wave my hand, take off.
Let's pray.
E-40 Tēvs Dievs, visa mūsu dzīve ir ietērpta Tajā, jo tas esi Tu, un Tu esi mūsu dzīvība. Lūk, tur ir tādi, Kungs, kuriem pat ir tā zīme, par kuru es runāju. Viņi ir iemantojuši šo zīmi, un tomēr viņi ir slimi. Un šovakar es gribu runāt viņu iedrošinājumam, lai iedrošinātu viņus izmantot šīs Dieva dotās tiesības. Viņiem ir tiesības sakaut šo ļauno garu. Viņš jau ir uzvarēts, un viņš tikai iebiedē viņus. Es pieprasu viņus, Tēvs.
E-40 Father God, our whole life is wrapped in That, for It's You, and You are our Life. Now there is some here, Lord, that--that even holds this Token that I spoke of. They have possessed that Token, and yet they're sick. And I want to speak tonight on giving them courage, to--to encourage them to take that God-given rights. They have a right to defeat that devil. He is already defeated, and he's just bluffing them. I'm claiming them, Father.
E-41 Tagad palīdzi man runāt Vārdu. Tu runā caur mani, Kungs, ar šīm dažām piezīmēm, kuras es esmu te pierakstījis, un ar dažām izrakstītām Rakstu vietām. Es lūdzu, lai Tu palīdzi man, Kungs, un ieej Vārdā un dod viņiem ticību Dievam par godu. Jēzus Vārdā es lūdzu. Āmen.
E-41 Now help me to speak the Word. You speak through me, Lord, with this few notes that I got wrote down here, and little Scriptures wrote out. I pray that You'll help me, Lord, and get in the Word and give them faith for the glory of God. In Jesus' Name I pray. Amen.
E-42 Tagad ātri, es gribu, lai jūs atšķirat Bībelē Jeremijas grāmatas 29. nodaļu, ja gribat to izlasīt. Vai arī, ja negribat, vienkārši atzīmējiet to. Jeremija, 29. nodaļa. Un mēs sāksim ar 10. pantu no Jeremijas, 10. pantu no 29. nodaļas. Tāpat mēs lasīsim no Lūkas 16. nodaļas, sākot no 14. panta.
E-42 Now quickly, I want you to turn in the Bible to the Book of Jeremiah and the 29th chapter, if you like to read. Or, if you don't, just mark it down. Jeremiah, the 29th chapter. And we're going to begin with the 10th verse of Jeremiah, the 10th verse of the 29th chapter. Also, we're going to read from Luke, the 16th chapter, beginning with the 14th verse.
E-43 Tagad es nosaukšu jums savu tēmu, kamēr jūs...jūs atšķirat. Mana tēma šovakar ir: Izmisums. Un es... Izmisums, un tā, jūs zināt, kas ir izmisums.
Un tagad lasīsim no Jeremijas 29. nodaļas 10. panta.
Jo tā saka Tas Kungs: tiešām, kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pagājuši, tad Es jūs piemeklēšu un jums likšu notikt pēc Sava žēlīgā vārda un jūs atvedīšu atpakaļ uz šo vietu.
Jo Es zinu, kādas domas Es par jums domāju... (Vai tas nav mīļi?) ...saka Tas Kungs: miera domas un ne ļaunas domas, ka Es jums dodu to cerēto galu.
Tad jūs Mani piesauksiet un iesiet un Mani pielūgsiet, un Es jūs paklausīšu.
Un jūs meklēsiet un Mani atradīsiet, kad jūs pēc Manis vaicāsiet no visas savas sirds.
Un Es jums likšos atrasties, saka Tas Kungs, un atgriezīšu atpakaļ no jūsu cietuma un jūs sapulcināšu no visām tautām un no visām vietām, kurp Es jūs esmu aizdzinis, saka Tas Kungs, un jūs vedīšu atkal uz to...uz to vietu, no kurienes Es jūs esmu licis aizvest. Atpakaļ uz vasarsvētku dienu!
Es pats to pievienoju. Šeit tas nav teikts. Lūk, ko es gribēju pateikt draudzei.
Lūkas 16. nodaļa, sākot no 15. panta, jeb 16. pants.
Bauslība un pravieši bija līdz Jānim; kopš tā laika Dieva valstība tiek sludināta, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.
“Ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.” Nevis tā vienkārši iesoļo tajā, viegliņām, bet tajā ir jāielaužas iekšā. Saprotat? Lūk: “Kad jūs meklēsiet Mani no visas sirds, tad Es būšu atrodams.”
E-43 Now I'm going to give you my text, while you're--you're--you're turning. My text tonight is Desperations. And I... Desperation, and, now, you know what desperations is.
And now we're going to read from Jeremiah the 29th chapter, the 10th verse.
For thus saith the LORD, That after seventy years be accomplished at Babylon I will visit you, and perform my good word toward you, in causing you to turn to this place.
For I know the thoughts that I think toward you... (Isn't that sweet?)... saith the LORD, though thoughts of peace, and not of evil, to give you the accepted end.
Then shall you call upon me, and ye shall go and pray unto me, and I will hearken unto you.
And ye shall seek me, and find me, when ye shall search for me with all your heart.
And I will be found of you, saith the LORD: and I will turn away your captivity, and I will gather you from all... nations, and from all the places where I have drove you, saith the LORD; and... will bring you again unto--unto the place which I caused you to be carried away captive. Back to pentecost!
I put that in, myself. It doesn't say that. That's what I was meaning to the Church.
Luke 16, begin at the 15th verse, or the 16th verse.
The law and the prophets were until John: since that time the kingdom of God is preached, and every man presses into it.
"Every man presses into It." Not just simply walks into It, easily, but It's got to be pressed into. See? Now, "When you seek Me with all your heart, then I'll be found."
E-44 Un Viņš apsolīja, ka Viņš atvedīs atpakaļ un savāks tos cilvēkus, kas bija izkaisīti pa visu zemi, pēc šiem septiņdesmit gadiem, atpakaļ uz Jeruzalemi, no kurienes tie bija izgājuši; un tieši tā Viņš izdarīja. Tā tas ir.
E-44 And He promised that He would return and bring the people, from scattered all over the earth, after those seventy years, back into Jerusalem where they left from; and He did it just that way. That's right.
E-45 Un tā, tagad mēs dažas minūtes parunāsim par Izmisumu. Parasti ir vajadzīgs kritisks stāvoklis, lai mēs nonāktu izmisumā. Saprotat? Ir ļoti žēl, ka tā tas notiek, taču cilvēciskās būtnes ir tik lēnas savā domāšanā, ka ir vajadzīgs kaut kas kritisks. Kaut kas uzrodas, un, kad tas notiek, tad tas iedzen cilvēkus izmisumā. Un patiešām, kad tas tiek darīts izmisumā, tas parāda, kas tu patiesībā esi. Tas parāda, no kādas mīklas esi taisīts, izmisuma brīdī. Tas parasti izvelk visu to labo, kas ir tevī.
E-45 Now we're going to talk on--on Desperations for a few minutes now. Usually, it takes a state of emergency, to throw us into desperation. See? It's too bad it has to do that, but human beings are so slothful in their mind, that it takes an emergency. Something arises, and when they do, then it--it throws them into that desperation. And really, in doing that in desperation, it brings out that real thing that you are. It shows what you're made out of, in the time of desperation. It usually pulls out all the good things that's in you.
E-46 Nāves brīdī, es esmu dzirdējis, kā cilvēki, kad viņi zināja, ka viņi mirst, tās lietas, ko visu savu dzīvi viņi turēja noslēpumā, viņi izmisumā, viņi mēģināja tajās atzīties. Saprotat? Un mēģina: “Paņemiet to un izlabojiet to; ejiet, lūdzu, ejiet, izdariet,” saprotiet, izmisumā. Viņiem būtu vajadzējis izdarīt to jau iepriekš, saprotiet, nevis gaidīt līdz tam kritiskajam brīdim. “Vai tu izdarīsi man to un to?” Kritisks stāvoklis rada izmisumu. Kaut arī mums vajadzētu darīt to bez tā kritiskā stāvokļa.
E-46 In time of death, I've heard people when they knowed they were dying, the things that they kept secret all their life, they, in desperation, they were trying to confess it. See? And trying, "Take this and make it right; go, please; go, do," see, in desperation. They ought to have done that beforehand, see, not wait till the time of emergency. "Will you do so-and-so for me?" The emergency causes desperation. When, we ought to do it without the emergency.
E-47 Un tā, šajā vakarā mēs redzam, ka mēs lietojam Pashā simbolus. Un Pashā tika ēsts kritiskā stāvoklī, izmisuma laikā. Jūs redzat 2. Mozus grāmatas 12. nodaļā, 11. pantā no 12. nodaļas, man šķiet, ka tas ir tur, tur ir teikts: “Ēd šo Pashā ar sandalēm apautās kājās, ar apjoztiem gurniem un ar ceļaspieķi rokā,” saprotiet, tu ēd to izmisumā.
E-47 Now we notice, tonight, that we're taking the symbols of the Passover. And the Passover was taken in emergency, in times of desperation. You notice in--in Exodus the 12th chapter, and the 11th verse of the 12th chapter, I believe it is, it says, "Eat this Passover with the shoes on your feet, with your loins girded up, and with the staff in your hand," see, you're eating it in desperation.
E-48 Viņi bija redzējuši vareno Dieva roku. Viņi bija redzējuši visus Viņa brīnumus, un pēc tam viņi bija nonākuši zem tās Zīmes zīmes. Un, kamēr viņi atradās zem tā Apliecinājuma zīmes, viņi ēda vakarēdienu izmisumā, jo viņi zināja, ka tajā laikā Dievs grasās atsūtīt sodu.
E-48 They had seen the great hand of God. They had saw all of His miracles, and then they had come under the sign of the Token. And while they were under the sign of the Token, they've taken the communion in--in desperation, for they knew at that time God was fixing to strike with judgment.
E-49 Tas bija satraucošs laiks. Tas bija laiks, kad ikviens pārbaudīja sevi, jo tā pravieša teiktais vārds nekad nebija izgāzies. Tas bija pierādīts kā patiess. Lai ko viņš teica, tas notika tieši tā, kā viņš to pateica. Uguns stabs joprojām bija turpat. Un tad tas pravietis bija paziņojis, ka Dievs paies garām tikai tad, kad Viņš ieraudzīs uz durvīm to zīmi. Un tas bija izmisums.
E-49 And it was a shaking time. It was a time where every man was examining himself, because the Word of the prophet had not failed one time. It had been proven to be true. Whatever he said, it happened just exactly the way he said it. The Pillar of Fire was still there. And, then, the prophet had announced that God would only pass over when He saw the token at the door. And it was a desperation.
E-50 Es varu iztēloties, kā tie bērni bija...kad viņi redzēja tos lielos, melnos spārnus nolaižamies no debesīm, kas kā dūmi apvija pilsētu, kā no visām mājām atskan kliedzieni, tie bērniņi droši vien devās pie sava tēta un teica: “Tēti, vai tu esi pārliecināts, ka mēs esam zem tās zīmes?”
Un varbūt viņš aizgāja pie durvīm, paskatījās uz durvju aili, pārsedzi, un teica: “Dēls, tas ir saskaņā ar Viņa Vārdu.”
“Atceries, es esmu tavs vecākais dēls. Tēt, vai tu esi pārliecināts?”
E-50 I would imagine the children were... when they saw those big, black wings drop down from the sky like a smoke settling over the city, the screams coming from every house, the children might have went to their daddy and said, "Daddy, are you sure that we're under that token?"
And he could go to the door, look upon the post, the lintel, said, "Son, that's according to His Word."
"Remember, I'm your oldest child. Daddy, are you positive?"
E-51 “Es esmu pārliecināts! Tas ir saskaņā ar to, ko mums teica pravietis, un viņam ir Tā Kunga Vārds, teica: 'Kad Es redzēšu asinis, Es paiešu jums garām. Ņemiet pa jēram uz namu.' Bērniņi, es jūs visus esmu ievedis iekšā. Tu esi mans vecākais, mans pirmdzimtais. Tieši viņi ir tie, kas tur mirst, bet šeit ir tās asinis. Tieši tas bija TĀ SAKA TAS KUNGS. Tāpēc atpūties, mans dēls, atpūties mierā, jo Dievs ir devis apsolījumu. Saproti?”
“Nu, tēti, kāpēc tu esi uzvilcis apavus? Kāpēc tev rokā ir ceļaspieķis? Kāpēc tev vienā rokā ir maizes gabals, bet otrā jērs? Kam ir tās rūgtās zāles un pārējais? Kāpēc tu to ēd? Kāpēc tev pa seju tek sviedri?”
“Dēls, teju teju nonāks nāve.” Redziet, tas bija izmisuma laiks.
E-51 "I am positive! That's according to what the prophet told us, and he has the Word of the Lord. Said, 'When I see the blood, I'll pass over you. Take a lamb for the house.' I've brought all you children in. You're my oldest, but my firstborn. That's the one that's dying all out in there; but there is the blood. That's what THUS SAITH THE LORD was. So rest, my son, rest at ease, because God made the promise. See?"
"Well, Daddy, why you got your shoes on? Why you got the staff in your hand? Why have you got a piece of bread in one hand and a lamb in the other hand? Why is them bitter herbs and things? What are you eating it? What's the sweat running off your face about?"
"Son, death is fixing to strike." See, it was in a time of desperation.
E-52 Lūk, es ticu, ka mēs dzīvojam dienās, kad mēs... Vai arī, gluži otrādi, tām dienām, kurās mēs dzīvojam, būtu jāliek draudzei pilnībā ieiet izmisumā. Es ticu, ka pēc šīrīta vēstījuma no Dieva, nevis no manis, es ticu, ka tam vajadzētu ievest izmisumā pilnīgi visu šo sanāksmi, ka mēs pietiekami ilgi esam spēlējušies. Mēs pietiekami ilgi esam gājuši uz draudzi. Mums ir kaut kas jādara.
E-52 Now, I believe that we're living in the days that we're... Or, otherwise, the days that we're living in should cause the Church to go completely into desperation. I believe, since the message this morning from God, not me, I believe it ought to throw this entire congregation into desperation, that we have played long enough. We've went to church long enough. We got to do something.
E-53 Kā tas ir, ka mēs redzam citas lielas zīmes un brīnumus paveiktus uz citiem, bet kā ir ar mums? Tam vajadzētu radīt izmisuma stāvokli, lai mēs kļūtu apņēmīgi Dieva priekšā. Viņa atnākšanas zīmēm vajadzētu ievest visu šo sanāksmi, jo mēs esam lasījuši to no Vārda... Svētais Gars mums ir pateicis: “Dodies uz noteiktu vietu, tur notiks tas un tas,” nepasakot mums, kas tas ir, bet teica, ka tas notiks. Mēs dodamies uz turieni, tieši tā tas notiek. Laikraksti to publicē, žurnāli to publicē, parāda tā fotogrāfiju. Atgriežamies atpakaļ uz šejieni un redzam, ka mums atklājas tie lielie noslēpumi, kas ir apslēpti Bībelē, uz jauna lauka, kuru mēs nebijām zinājuši, un nevainojami saplūst kopā ar Kunga Jēzus atnākšanu.
E-53 How is it that we can see other great signs and wonders done on others, and what about us? It should cause an estate of desperation, that we are determined, before God. The signs of His Coming should bring this entire congregation, when we've read it from the Word... And the Holy Spirit has told us, "Go at a certain place, such-and-such a thing will happen," not tell us what it was, but it would happen. We go there, it happens that way. The newspapers pack it, the magazines pack it, show the picture of it. Come back here and see those great mysteries, hidden in the Bible, opened up to us, on a new field that we never knowed before, and perfectly blends in to the Coming of the Lord Jesus.
E-54 Pēc tam, to vēstījumu beigās, redzam varenā Svētā Gara darbību, redzam, kā Viņš nonāk cilvēku priekšā redzamā veidā, to pat fotografēja; redzam, kā tas darbojas un parāda, ka tas nav kāds cilvēks, tas nav vienkārši sludinātājs, tā nav kāda konkrēta sanāksme. Tas ir Svētais Gars, kas rāda to pašu, ko tas darīja, kad tas bija iemiesojies Jēzus Kristus ķermenī. Tagad tas ir iemiesojies Savas līgavas ķermenī. Tam vajadzētu ievest mūs izmisumā.
E-54 Then, at the end of the Messages, see the action of the great Holy Spirit, see Him come down visible before people, even take pictures of It. See It working and showing that it's not a man, it's not just a preacher, it's not a certain congregation. It's the Holy Spirit showing the same thing It did when It was embodied in the body of Jesus Christ. Now It's embodied in the Body of His Bride. It should throw us into desperation.
E-55 Tie cilvēki bija redzējuši Dieva roku. Un tajā vakarēdiena vakarā viņi ēda to ar...izmisumā, jo viņi zināja, ka kaut kas teju teju notiks. Un mēs zinām, ka kaut kas teju teju notiks. Un atcerieties, ka Tā Kunga atnākšana būs pēkšņa, slepena aiziešana. Viņš nāks un paņems viņu kā zaglis naktī. Un, kad aizdomājies, ka pēkšņi pazudīs mūsu ģimenes locekļi, bet tu paliksi! Tam vajadzētu iedzīt mūs izmisumā, lai caur Dieva žēlastību mēs netiktu atstāti aizmugurē. “Vienīgais, ko es negribētu... Neatstāj, neatstāj mani, Kungs.”
E-55 Those people had seen the hand of God. And that night of the communion, they took it with... in desperation, because they knowed that something was fixing to happen. And we know something is fixing to happen. And remember, the Coming of the Lord will be a sudden, secret going away. He'll come and take Her like a thief in the night. And to think that if somebody, all of a sudden, there is members of our family gone, and you're left behind! It should throw us into desperation, that, by the grace of God, we'll not be left back behind. "If there's anything I don't want... Don't, don't leave me, Lord."
E-56 Pirms dažām dienām es klausījos, kā Mels Džonsons dzied to dziesmu:
Atceries mani, kad asaras plūst, jā,
Atceries mani, kad apkārt nav draugu.
Un kad šķērsošu es to Jordānas upi,
Kad to sarakstu Tu nosauksi, atceries mani.
E-56 A few days ago I was hearing Mel Johnson sing that song:
Remember me when tears are falling down, yes,
Remember me when friends are not around;
And when I cross over this river of Jordan,
When You're calling the roll, remember me.
E-57 Un es gribu, lai mans vārds ir ierakstīts Jēra dzīvības grāmatā. Es gribu, lai Viņš atceras mani, kad tiks nosaukts tas saraksts. Un tas dzen mani izmisumā, tā teikt, kā sacīja Pāvils: “Lai, sludinādams Evaņģēliju citiem, es pats nekļūtu atmetams, atstumts.” Tas varētu notikt. Tāpēc tas noved mani izmisuma stāvoklī, izmisumā, domājot par to, ka pēc visiem šiem sludināšanas gadiem es būtu...es varētu...vai es nonāktu līdz vietai, kur es varētu Viņu pievilt? Kāds ir nākamais solis? Ko man darīt tālāk? Un tas ieved mani nervozā stāvoklī. Un ko es varu darīt? Tas mani aizved uz kalniem un ielejām. Un tas ir grūti, jo, kad es esmu kopā ar cilvēkiem, man ir jābūt visam priekš visiem cilvēkiem, lai es varbūt iegūtu kādu Kristum, tomēr vienmēr turot šo zīmi savā priekšā. Saprotat?
E-57 And on the Lamb's Book of Life, I want my name wrote. I want Him to remember me when the roll call. And it throws me into desperation, that is, like Paul said, "After I have preached the Gospel shall I be a--a stowaway, shall I be a--a castoff?" It could happen. So it throws me into a desperate stage, desperation, to think of, after all these years of preaching, would I--could I... a place come where I could fail Him? What's the next move? What must I do next? And it throws me into a nervous stage. And what can I do? It throws me to the mountains and to the valleys. And it's hard, because, when I'm with the people, I've got to be all things to all men, that I might win some to Christ, yet with that Token always before me. See?
E-58 Un es redzu tās lietas, kas tuvojas, bet tu nevari pateikt cilvēkiem. Tu redzi dažādas lietas, bet tev ir aizliegts. Tās vīzijas, kuras viņi prasa, un reizēm viņi nožēlotu, ja tu viņiem patiešām pastāstītu, un tev labāk ir to nedarīt. Un tad tu ieej tajās vīzijās tik tālu, līdz viss kļūst par vīziju, un tas noved tevi nervozā stāvoklī. Tu...tu skaties un saki: “Vai šobrīd es esmu vīzijā?” Kā stāvot šeit: “Vai tā ir vīzija? Kur tad es patiesībā stāvu?” Redziet, tu pārpūlē sevi, pārslogo sevi. Un tu uzzini par cilvēkiem lietas, kuras tu gribētu nezināt. Tie cilvēki, kuri grib tās lietas, zināt tās lietas, viņi neapzinās, ko šāda kalpošana maksā. Jūs nezināt, kas to pavada. Tad tas ieved izmisumā: “Kungs Dievs, es zinu, ka man būs par to jāatbild.”
E-58 And I see things that's coming up, and you can't tell the people. You see different things, and you are forbidden. Them visions that they call on, and sometimes they'd be sorry if you did tell them, and you know better than to do it. And then you go so far in visions till everything becomes a vision, and it throws you into a nervous stage. You--you look and say, "Now am I in a vision?" Like setting right here, "Is this a vision? Where am I really standing at?" See, you--you overwork yourself, you overtax yourself. And you find out things about people that you wish you didn't know. The people that desires these things, to know these things, they don't realize what that type of ministry cost. You don't know what goes with it. Then it throws into desperation, "Lord God, I know I'm going to have to answer."
E-59 Džeks Mūrs reiz man pateica: “Es neparko negribētu atbildēt tajā Tiesas Dienā tā, kā tas būs jādara tev.” Teica: “Dievs ir ielicis šos cilvēkus tavās rokās, un tev būs jāatskaitās par katru no viņiem. Tev būs jāatbild par savu kalpošanu.” Tas bija pirms aptuveni piecpadsmit gadiem vai varbūt pirms astoņpadsmit. Un kopš tā laika es esmu bijis izmisumā. Ko es darīšu?
“Ļauj man teikt tikai to, ko saki Tu, Kungs. Ļauj man teikt viņiem to, kas ir Patiesība, vai neteikt vispār neko. Tas ieved mani izmisumā.
E-59 Jack Moore said to me one time, "I'd hate to have to answer like you will have to, at the Day of the Judgment." Said, "God has put these people into your hands, and you're going to give an account for every one of them. You're going to answer for your ministry." That's been about fifteen years ago, or maybe eighteen. And since then, I've been in desperation. What will I do?
"Let me say only what You say, Lord. Let me tell them what's the Truth, or don't say nothing." It throws me in desperation.
E-60 Turklāt, redzot, kā atnāk tās zīmes, redzot, kā Svētais Gars aizved mūs uz turieni un atnes tos zīmogus, un izklāsta tos šādi. Atnes tos draudzes periodus un izklāsta tos, un tad nonāk tur lielā uguns stabā, un atklāj Sevi. Pēc tam nonāca uz to nākamo, uz septiņiem zīmogiem, un atklāja tos. Tas bija pat avīzēs un žurnālos. Pēc tam ienāca un paņēma Dieva eņģeļus, tos septiņus eņģeļus ar septiņiem vēstījumiem, un apstiprināja tieši to, kas ir teikts Bībelē. Tad, tajā laikā, atnāca un atnesa tos zīmogus...tās zīmes, beigu laika mirkļus, un atnesa tos cilvēkiem, un pastāstīja viņiem, kas tas ir, un visu par to; un Tas Kungs darbojas turpat, parādot, ka Viņš ir klātesošs. Un tad uzreiz, tāpat kā šajā rītā, atnāk un pieprasa to Zīmi uz katra cilvēka. Lūk, jūs esat mani ļaudis. Jūs esat tie, kurus es mīlu, šos un tos, kas klausās uz lentēm, un pārējos. Tādējādi jūs redzat, kādā izmisumā tas mani ieved.
E-60 Then seeing these signs coming, seeing the Holy Spirit take us out there, and bring these Seals, and lay them in like that. Bring the Church Ages and lay them in, then come down in a great big Pillar of Fire back there, and--and revealed Himself. Then come down on the next thing, on the Seven Seals, and revealed it. Even put it in the papers and magazines. Then come in and take the angels of God, them seven angels with seven Messages, and confirmed it exactly what the Bible said. Then, during that time, come up and bring in those Seals... those signs, flashes of the end time, and bring it up to the people and tell them what it is, and all about it, and the Lord working right there showing Himself present. And then, right down like this morning, come up and require that Token on every person. Then, you're my people. You're the ones that I love, these and them is listening to the tapes, and so forth. Then you see what desperation it puts me in.
E-61 Izmisums. Viņa atnākšanas zīmēm šobrīd būtu jāieved ikvienu Kristus locekli izmisumā par mūsu dvēselēm, par mūsu...mūsu labklājību viņpasaulē. Nu, ko tad mēs sasniegsim, ja iegūsim visu pasauli? Kas mēs esam, kā dēļ mēs dzīvojam? Kā dēļ tu strādā? Kā dēļ tu ēd? Kā dēļ tu pūlies? Lai dzīvotu. Kādēļ tu dzīvo? Lai nomirtu. Un tu neesi gatavs dzīvot, kamēr tu neesi gatavs mirt. Tā ir taisnība.
E-61 Desperation. Signs of His Coming should throw every member of Christ into desperation now, about our souls, about our--our--our welfare for hereafter. Well, what are we going to amount to if we gain the whole world? What are we, what are we living for? What do you work for? What are you eating for? What are you struggling for? To live. What are you living for? To die. And you're not fit to live until you're fit to die. It's true.
E-62 Un mēs redzam tik daudz dziedināšanas brīnumu, tam vajadzētu ievest mūs izmisumā.
E-62 And we see so many miracles of healing, it should put us into desperation.
E-63 Ja tas puisēns... Vai šobrīd es skatos uz Pekinpo kundzi? Vai tā ir Pekinpo kundze? Vai tu esi tā, kurai šeit bija tas zēns, vai kaut kas tāds? Nu, šeit sēž sieviete, par kuru es stāstīju. Es vienkārši nejauši paskatījos un ieraudzīju viņu.
E-63 If that little boy... Am I looking at Mrs. Peckinpaugh now? Is this Mrs. Peckinpaugh? Are you the one that had the boy here, something or another? Why, here is the woman setting right here I was talking about. I just happened to look over and see her.
E-64 Un tā, ja Dievs var izdarīt to šim puisēnam, tad tam vajadzētu ievest jūs izmisumā.
E-64 Now if God can do that for that little boy, it ought to throw you into desperation.
E-65 Kāds vīrs no Ņūolbanī, viņš, iespējams, šovakar ir šeit. Viņš ir mana brāļa Robersona draugs. Bija atvedis šeit mazu zēnu. Es domāju, ka viņa sievai reiz bija vēzis, bet viņa tika dziedināta. Un tā, tam mazajam zēnam ir tik spēcīga astma, ka viņš vienkārši ir sliktā stāvoklī. Mazais draudziņš, viņam kakls ir teju vai ar vēzi. Saprotat? Un tad viņš atveda to mazo zēnu, jā, es redzu viņa roku paceltu tur aizmugurē, tur aizmugurē, par viņu šorīt tika aizlūgts, saprotiet.
E-65 A man from New Albany, he may be here tonight. He's a friend to my Brother Roberson. Had a little boy here. I think his wife had cancer once and was healed. And--and now, the little boy has got asthma so bad till he's just in bad shape. Little fellow, almost cancered throat, himself. See? And then he brought the little boy, yeah, I see his hand up in the back, back there, was prayed for this morning, you see.
E-66 Izmisums! Kad viņa sieva jau mira no vēža, viņš zināja, ka Dievs var viņu dziedināt. Un, ja Dievs varēja dziedināt sievu, tad Dievs var dziedināt arī zēnu. Un tas ieved izmisuma stāvoklī. Saprotat? Jums ir jānāk; un, kad tu esi izmisumā, tad Dievs tevi uzklausīs. Bet, ja tu esi vienkārši laisks, tev ir vienalga, vai Viņš to darīs vai ne, nu, tad ir citādāk. Jūs sakāt, ka jūs darāt, bet ir vajadzīgs izmisums, lai to izdarītu.
E-66 Desperation! When the wife was about to die with cancer, he knowed that God could heal her. And if God could heal the wife, God can heal the boy. And it throws it into a state of desperation. See? You must come; and when you're desperate, then God is going to listen to you. But if you're just slothful, you don't care whether He does or not, well, then that's different. You say you do, but it takes desperation to do it.
E-67 Es ticu, ka tas iemesls, kāpēc mums nav izmisuma, ir tāpēc, ka tas ir mīlestības, Dieva, Dieva mīlestības trūkums. Es domāju, ka Dieva mīlestība izraisa izmisumu. Ja Dievs ir tevī, tā zīme ir tevī, un tu redzi šī laika stāvokli, kā cilvēki ieslīgst grēkā, kā viņi to dara, tas ievedīs tevi izmisumā. Es ticu, ka tā notiks.
E-67 I believe that the reason we don't have desperation is because it's a lack of love, God, the love of God. I think that the love of God causes desperation. If God is in you, the Token inside of you, and you see the conditions of times, and people wading in sin the way they are, it'll throw you into desperation. I believe it will.
E-68 Lūk, Vārds skaidri saka, ja vēlaties to pierakstīt, Galatiešiem 5:6, ka: “Ticība darbojas mīlestībā.” Saprotat? “Ticība darbojas mīlestībā.” Un vienīgais veids, kā tev var būt ticība, ir vispirms iemantot mīlestību. Jo, galu galā, ticība ir mīlestības dzenulis. Dzenulis, tas ir tieši tas, kas ir ticība. Tā ir dzenulis mīlestībai. Lūk, tu, ja tev nav mīlestības, tev nevar būt ticības. Saprotat?
E-68 Now the Word plainly states, if you want to put this down, in Galatians 5:6, that, "Faith worketh by love." See? "Faith worketh by love." And the only way that you can have faith, is have love first. Because, after all, faith is love's incentive. Incentive, that's exactly what--what faith is. It's an incentive to love. Now, you, if you don't have love, you can't have faith. See?
E-69 Kā tu vari ticēt savai sievai, ja tu viņu nemīli? Tas ir fileo. Nu, kā tad iekš agapo attiecībā uz Dievu? Kā tā var būt, ja tu nemīli Dievu?
Ja tu saki, ka mīli savu sievu, bet nekad viņai to nesaki un nekad neapsēdies pie viņas, un nesamīļo viņu, neizpaud to viņai, nenoskūpsti viņu, neapskauj viņu un nesaki viņai, ka viņa ir labākā pavāre visā valstī, visu, ko vien tu zini, un to, cik viņa ir skaista un cik ļoti tu viņu mīli; ja tu to nedari, viņa nekad to neuzzinās. Tā tas ir. Ja tu viņu patiešām mīli, tu to izpaudīsi.
E-69 How can you have faith in your wife if you don't love her? That's in phileo. Now how about in agapao, to God? How can it be if you don't love God?
If you said you loved your wife, and never tell her about it, and never set down and make love to her, expressed it to her, kiss her, hug her, and tell her she's the best cook in the country, all the things that you know, and how pretty she is, and how much you love her; if you don't do that, she'll never know it. That's the way. If you do love her, you express it.
E-70 Tieši tā mēs darām Dievam. Kad mēs mīlam Viņu, mēs Viņam to sakām. Mēs apsēžamies un mēs sajūsmināmies par Viņu, un pielūdzam Viņu. Un, saprotiet, pie tā mūs noved mīlestība.
E-70 That's the way we do to God. When we love Him, we tell Him about it. We set down and we adore Him, and worship Him. And, see, love drives us to that.
E-71 Un tā, kā būtu, ja kaut kas būtu jāizdara tavas sievas labā? Nu, tas ievestu tevi izmisumā, lai to izdarītu. Kā būtu, ja kāds pateiktu, ka tavai sievai ir vēzis? Kā būtu, ja kāds pateiktu, ka tavai sievai ir tuberkuloze, un viņa teju teju nomirs? Tu...tu taču darīsi pilnīgi jebko. Saprotiet, tas ievedīs tevi izmisumā.
E-71 Now what if something has got to be done for your wife? Why, it'd throw you into desperation to get it done. What if somebody says your wife's got cancer? What if somebody says your--your wife's got TB, and she is fixing to die? Yet, you, you'lE--you'll do anything. See, it'll throw you into desperation.
E-72 Un tieši tāpat arī ar šo. Mums ir jābūt mīlestībai, pirms mums var būt ticība. Un ticība... Kad mums ir īstena mīlestība, ko tā dara? Tā izstumj mūsu ticību kaujas par Dievu priekšējā līnijā. Saprotat? Īstena, dievbijīga mīlestība uz Dievu un Viņa Vārdu, un Viņa ļaudīm izstums ticību uz turieni. Mīlestība vienkārši pārņem ticību un vienkārši: “Aiziet, iesim!” Un tā iet, jo tieši to dara mīlestība.
E-72 And that's the same thing that it is. We must have love before we can have faith. And faith... When we have genuine love, what does it do? It pushes our faith out on the battlefront for God. See? Genuine godly love for God and for His Word and for His people, will push faith out there. Love just takes a hold of faith, and just, "Come on, let's go!" And out it goes, 'cause that's what love does.
E-73 Jāņa 14:23 Jēzus sacīja: “Ja kāds Mani mīl, viņš turēs Manus Vārdus.” Tātad jūs nevarat turēt Viņa vārdus, ja jums nav ticības tam, ko Viņš teica. Tātad, saprotiet, ja viņš mīl Dievu, tad viņš tur Dieva Vārdus. Ja Viņš teica: “Es esmu Tas Kungs, tavs dziedinātājs,” viņš tam tic. Mīlestība liek viņam tam ticēt, jo mīlestība dominē pār visu. “Kaut es runāju eņģeļu un cilvēku valodās, bet man nav mīlestības, tas ir nekas, saprotiet. Lai gan man ir ticība, ka es varu kalnus pārcelt, bet man nav mīlestības, tas ir nekas.” Mīlestība dominē pār visu, jo Dievs ir mīlestība, mīlestības Dievs. Lūk, tieši tā! Ja Jēzus teica: “Kas Mani mīl, tas turēs Manus Vārdus.”
E-73 John 14:23, Jesus said, "If a man loves Me, he'll keep My Words." Now you can't keep His Words without having faith in what He said. So, you see, if he loves God, then he keeps God's Word. If He said, "I'm the Lord that healed thee," he believes that. Love makes him believe it, because love dominates all. "Though I speak with tongue of man and Angels, have not love, it's nothing, see. Though I have faith to move mountains, and have not love, it's nothing." Love dominates all, 'cause God is love, a God of love. Now, yes, sir! If Jesus said, "If a man loves Me, he will keep My Words."
E-74 Mēs zinām, ka tā ir taisnība, ka Dievs atbildēs izmisušai dvēselei. Lūk, mēs visi to zinām. Bet parasti ir nepieciešams kaut kas, lai mūs tajā ievestu, tajā izmisumā, tajā izmisumā. Ir vajadzīgs kaut kas, lai tas notiktu.
E-74 We know it is true that God will meet a desperate soul. Now, we all know that. But it usually takes something to drive us into that, to that despair, to the desperation. It takes something to do it.
E-75 Jēkaba vēstulē 5:15 mēs atrodam, ka Bībelē ir teikts. “Sirsnīga,” tas ir izmisums, “taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko spēj. Kad taisns cilvēks, labs cilvēks sāk stenēt,” jeb dvēsele sten vai pūlas, tā vai citādi. Es domāju, ka vārds “stenēt” ir piemērotāks. Pūlēties vai stenēt, lai kā nu jūs to sauktu. Bet, kad dvēsele nonāk izmisumā, stenēšanā, cilvēka sirsnīga lūgšana, kas var parādīt to zīmi, tā kaut ko paveic. Saprotat?
E-75 We find out, in James 5:15, that the Bible said that. "The effectual fervent," that's desperation, "effectual fervent prayer of a righteous man availeth much. When a righteous man, a good man, gets in travail," or soul travel, or travail, either one. I--I think "travel" is a better word. Travail, or travel, either which one you want to call it. But when a--a--a soul gets in--in desperation, in travailing, an effectual fervent prayer of a man that can show the Token, it does something. See?
E-76 Ievērojiet, ka šeit Bībelē arī ir teikts, Jēkaba 16, 5:16 ir teikts, ja... “Izsūdziet savas kļūdas,” izlabojot to, sagatavojoties tam, “izsūdziet viens otram savas kļūdas”. Lai nebūtu nekādu vainu... Prasiet cilvēkiem lūgties par jums, atzīstot savas vainas cits citam un lūdzot cits par citu. Te nu tas ir. Ar mīlestību, ar mīlestību, kurā man ir paļāvība, ka es varu atzīt jums savu nepareizo; un jūs varat atzīt savu nepareizo man. Un es jūs tik ļoti mīlu, ka es lūgšu par jums, un jūs lūgsieties par mani; un mēs stāvēsim ar to sirsnīgā lūgšanā, līdz tiks saņemta atbilde. Lūk, tieši tas ir izmisums. Tas ir tas, kam mums vajadzētu būt visu laiku.
E-76 Notice what the Bible said here also, in James 16, 5:16, said, if... "Confessing our faults," getting right, making ready for it, "confess our faults one to another." Having no--no faults... Ask people to pray for you, confessing our faults one to another, and praying one for the other. There you are. With love, love, that I got confidence I can confess to you my wrong; and you can confess to me your wrong. And I love you well enough that I'll pray for you, and you pray for me; and we'll stay with it, with effectual fervent prayer, until it's answered. That's, that's desperation. That's what we should have all the time.
E-77 Tagad aplūkosim dažus piemērus no Rakstiem par to, kas notika, vēl kādas piecpadsmit minūtes, ja Tas Kungs gribēs.
E-77 Let's take some Scriptural examples of that, what happened, now, for another, about fifteen minutes, the Lord willing.
E-78 Jēkabs, viņš bija cilvēks, sākumā viņš bija nedaudz...tāds kā bezrūpīgs puisis. Viņš savā prātā uzskatīja, ka...viņš zināja, ka pirmdzimtība viņam nozīmē visu, un viņam bija vienalga, kā viņš to iegūs, tikai to iegūt. Un pēc tam, kad viņš to ieguva, viņš domāja, ka viss ir kārtībā, jo viņam bija pirmdzimtība. Viņš domāja, ka jautājums ir atrisināts. Viņš piegāja pie sava brāļa, kad tas bija izsalcis, atgriežoties no lauka pēc darba ar lopiem un briežu medībām. Un viņa brālis, viņam...viņam vajadzēja lielu podu viras, savvaļas zirņu un pārējo, samaisītu. Droši vien tas ir ļoti kārdinoši, kad cilvēks ir izsalcis pēc tam, kad visu dienu ir bijis kājās. Un viņa brālis teica: “Es teju vai samaņu zaudēju. Dod man to.”
Bet viņš teica: “Nu, es...ja tu man zvērēsi, ka es saņemšu pirmdzimtību.” Saprotat? Viņam bija vienalga, kā viņš to izdarīs, lai tikai viņš to saņemtu. Un viņš domāja, ka tad, kad viņš ieguva pirmdzimtību, ka jautājums ir atrisināts.
E-78 Jacob, he was a man, he was first a little... kind of a carefree boy. He thought in his own mind that he knew that the birthright meant everything to him, and he didn't care how he had to get it, just so he got it. And after he got it, he thought everything was all right, because he had the birthright. He thought the thing was settled. He come up to his brother when he was hungry, coming in from the field, from working with the cattle and hunting the deer. And his brother, he--he needed a big pot of pottage, wild peas and--and things together. Might have been very tempting when a man is hungry, after walking all day. And his brother said, "I'm just about ready to faint. Give me some of this."
And he said, "Well, I... if you'll swear to me I get the birthright." See? He didn't care how he done it, just so he got it. And he thought, when he got the birthright, that settled it.
E-79 Pentakosti, tieši tur ir jūsu kļūda! Jūs domājāt, ka, tā kā jūs esat dzimuši no Gara, dzimuši no Dieva Gara, pirmdzimtība, ka jautājums ir atrisināts. Bet tur viss tikai sākas. Jūs atceraties vēstījumā “Klausiet Viņu”, kā tas bērns, kad viņš bija piedzimis ģimenē, kļuva par dēlu. Viņam bija tiesības uz pirmdzimtību, bet tam bija jātiek pierādītam, bērns bija jāapmāca. Un tad, ja viņš neizrādījās paklausīgs bērns sava tēva gribai, tad viņam vajadzēja, nu, viņš nesaņēma...nebija...nekļuva par mantinieku. Viņš nesaņēma nekādu mantojumu, kaut arī viņš bija dēls, bet viņš nesaņēma nekādu mantojumu, ja viņš nebija ieinteresēts tēva darbā.
E-79 Pentecost, there is where you failed! You thought because you were born of the Spirit, born of the Spirit of God, the Birthright, that settled it. But it only starts it. You remember in the message of--of Hear Ye Him, how that the child, after it was born in the family, become a son. It had rights to the birthright, but it had to be proven, child-trained. And then if it did not prove out to be a obedient child to the father's will, then it must be, well, it did not get the--the... was not the... become heir. It heired nothing, yet it was a son, but he heired nothing if he wasn't interested in the father's work.
E-80 Un tāpēc, kad Svētais Gars nonāca uz pentakostu ļaudīm un viņi sāka atjaunot dāvanas un pārējo, kas bija draudzē; viņi domāja, ka, tā kā viņi ir dzimuši no Gara, tad jautājums ir atrisināts. Bet, saprotiet, ir dēla izvietošana. Un pēc tam, kad šis dēls pierādīja, ka viņš ir īsts dēls, tad viņš tika aizvests uz publisku vietu, un tur viņš tika nostādīts, un tika pārmainītas drēbes, un nostādīts tur; un tad tur notika dēla izvietošana, ka viņš ir mantojis visu, kas piederēja tēvam.
E-80 And so when the Holy Ghost fell upon the Pentecostal people and they begin to restore back the gifts and things that was in the church; they thought, because they were born of the Spirit, that settled it. But, you see, there is a placing of a son. And after this son proved to be a real son, then he was taken in a public place, and then was set up, and changed robes, and set up there; and then there was a placing of the son, that he had heir of everything the father had.
E-81 To pašu Dievs izdarīja ar Savu Dēlu uz Pārveidošanas kalna. Viņu aizēnoja...mākonis, un Viņš tika pārveidots, un Viņa drēbes mirdzēja kā saule, un balss sacīja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, kurā Man ir labpatika.” Mozus un bauslība bija zuduši. Un te nu Viņš ir: “Viņu klausiet.” Viņš bija izvietots. Saprotat?
E-81 God did the same thing by His Son on Mount Transfiguration. He was overshadowed by the... or a cloud, and was transfigured, and His raiment shined like the sun, and a voice said, "This is My Beloved Son in Whom I'm well pleased." Moses and the law had failed. And this is Him, "Hear ye Him." He was placed. See?
E-82 Lūk, Jēkabs domāja, ka, tā kā viņam ir pirmdzimtība, viss ir nokārtots.
Tāpat domāja pentakosti, un viņi sāka organizēties, vienotība, trīsvienīgie un visvisādas organizācijas, un, strīdoties un plēšoties cits ar citu, pierādīja, ka tā Zīme nav izlikta. Ļaunprātība, skaudība, strīdi, saprotiet, bet tieši līdz tam tas nonāca.
E-82 Now Jacob thought, because that he had the birthright, that everything was made.
So did the Pentecostal people, and they begin to organize, the--the oneness, threeness, and trinitarians, and all kinds of organizations, and fussing and pulling at one another, proved that the Token wasn't showing. Malice, envy, strife, see, but that's where it got to.
E-83 Lūk, saprotiet, Jēkabs domāja tāpat. Bet kādu vakaru, bailēs par savu dzīvību, viņu pārņēma izmisums, kad viņš iedomājās, ka: “Turpat šīs upes otrā krastā gaida mans brālis, lai mani nogalinātu. Viņš to izdarīs.” Redziet, tā pirmdzimtība, ko viņš bija ieguvis, bija tieši tas, kas grasījās kļūt par viņa nāves iemeslu.
Un reizēm tieši tas, ko tu saņem, piemēram Svētais Gars, tas ir, un tu esi atdzimis no Gara, ja tu nebūsi uzmanīgs, tieši šī lieta tevi nosodīs beigās. Tā tas ir. Tie paši ūdeņi, kas izglāba Noasu, nosodīja pasauli. Tā pati lieta, ko jūs saucat par fanātismu, var būt tieši tas, kas nosodīs jūs ceļa beigās.
E-83 Now, see, Jacob thought the same thing. But in fear, one night, of his own life, desperation took a hold of him, when he thought that, "Just across that river yonder, my brother is waiting to kill me. He is going to." See, the birthright that he had gotten, was the thing that was going to cause his death.
And sometimes that very thing that you receive, as the Holy Spirit, It is, and are born again of the Spirit, if you don't watch, that same thing will condemn you at the end. That's right. The very waters that saved Noah, condemned the world. The thing that--that you would call fanaticism might be the very thing that condemns you at the end of the road.
E-84 Lūk, Jēkabs zināja, ka viņa dzīve ir tuvu beigām. Pie viņa bija atnācis vēstnesis un pateicis viņam, ka viņa brālis nāk viņam pretī ar četrsimt bruņotiem vīriem, viņš zināja, ka viņš ir ceļā. Viņu pārņēma bailes. Viņš aizsūtīja pa priekšu vīru ar vēršiem un liellopiem, un aitām, lai pienestu miera dāvanas Ēsavam. Turklāt, pēc tam viņš sūtīja vēl vienu grupu ar vēl vienu mantu kravu. Pēc tam viņš sūtīja vēl vienu grupu ar vēl vienu mantu kravu, cenšoties satikt viņu pirmais, lai mēģinātu novērst viņa dusmas. Tad viņš sāka domāt: “Tas viņu neapturēs, jo viņš droši vien ir bagātāks par mani. Viņam tas nav vajadzīgs.” Tad viņš paņēma savas sievas un savus mazos bērnus un aizsūtīja tos pāri, lai Ēsavs varētu redzēt tos mazos bērniņus un viņa sievas. Un, protams, savas brāļameitas un brāļadēlus, viņš tos nenokaus. Pēc tam...viņš joprojām nespēja to panākt. Dievs zina, kā sasniegt cilvēku. Jēkabs šķērsoja to strautu. Tur viņš nometās ceļos.
Ziniet, pirms tam viņš bija bijis tāds kā krāpnieks. Piedodiet par izteicienu, bet tāds kā nedaudz... Viņš bija Jēkabs. Jēkabs nozīmē “viltnieks”, un tieši tas viņš bija. Bet tur kaut kam ar viņu bija jānotiek. Tur, būdams izmisumā, kad nāve atradās viņa priekšā...
E-84 Now Jacob knew that his life was close at the end. He had a messenger come told him that his brother, with four hundred armed man, was coming to meet him, knowed he was--he was on his road. Fear took a hold of him. He sent man on ahead with ox, and cattle, and sheep to make a peace offering with Esau. Then, after that, he started another group with another load of stuff. Then he started another group with another load of stuff, trying to meet him first, to try to turn his wrath. Then he got to thinking, "That won't stop him, because he's probably richer than I am. He doesn't need it." Then he took his wives and his little children, and sent them across, that Esau would see them little children and his wives. And surely on his own little nieces and nephews, he would not slay them. Then, he, still he couldn't do it. God knows how to get a man. Jacob crossed the brook. There he got down on his knees.
You know, he had kind of been kind of a little shyster, before that. Excuse the expression, but kind of a little... He was a Jacob. Jacob means "a deceiver," and that's what he was. But there's something had to happen to him. There in desperation, there when death laid before him...
E-85 Varbūt šovakar šeit sēž vīrieši un sievietes, kuru priekšā stāv nāve. Un vienīgais veids, kā jūs varēsiet sasniegt to, ko jūs vēlaties, ir izmisīgi atnākt. “Man ir jāiegūst tas šovakar. Vai nu es iegūšu to tagad, vai arī ar mani ir cauri. Rīt būs par vēlu. Man ir jāiegūst tas tagad!”
Kad jūs lūdzat par Svētā Gara kristību, par to zīmi, nesakiet: “Nu, tā, es iešu un pamēģināšu. Kungs, es esmu nedaudz noguris.” Ak, esi žēlīgs, paliec tur, kur tu sēdi! Pat...pat nesāc mēģināt. Ja tu atnāc un saki: “Es iziešu cauri lūgšanu rindai, uzliešu eļļu sev uz galvas un paskatīšos, vai man būs no tā kaut kāds labums,” tu tikpat labi vari palikt savā krēslā. Kamēr tu nenonāksi līdz tai vietai, kamēr visa draudze nenonāks līdz tai vietai, kad tas ir starp nāvi un dzīvību – tev tas ir vajadzīgs tagad, vai arī tev ir beigas – tad Dievs iznāks uz skatuves. Ir vajadzīgs izmisums, lai atvestu Dievu uz skatuves.
E-85 There may be men and women setting here tonight, that's, death lays right before you. And the only way that you'll ever be able to achieve the thing that you're wanting, is to desperately come. "I must have it, tonight. I get it now, or I'm finished. Tomorrow is too late. I must have it now!"
When you pray for the baptism of the Holy Spirit, the Token, don't say, "Well, now I'll go up and try. Lord, I, I'm a little tired." Oh, mercy, stay in your seat! Don't even--don't even make an attempt. If you come, say, "I'll pass through the prayer line; put the oil on my head, I'll see if it does me any good," might as well set where you're at. Until you get to that place, until the whole church gets to a place, that it's between death and life, you've got to have It now or perish, then God will move on the scene. It takes desperation to bring God on the scene.
E-86 Jēkabs brēca kā nekad agrāk. Viņš izmisīgi sauca, līdz viņš satvēra Dievu. Un, kad viņš to izdarīja, viņš cīnījās; ne piecpadsmit minūtes. Viņš cīnījās, lai noturētu Viņu savā dvēselē, visu nakti; un viņš joprojām zināja, ka viņam nav tās svētības, un viņš spēja noturēties, līdz tā svētība atnāca. Viņš izmisīgi cīnījās, līdz atnāca tā svētība. Tad... un kad viņš ieraudzīja...līdz Dievs iznāca uz skatuves. Un tad izmisumā: “Es Tevi neatlaidīšu,” kad viņš sāka just, ka tā svētība nonāk pār viņu.
Daudzi cilvēki saka: “Slava Dievam, tagad es to dabūju.” Lūk, kur jūs esat pievilti. Jā! Kāds teiks: “Ak, es vienkārši jūtos tik labi, brāli Branham, es aizgāju uz turieni un lūdzu. Ak, pār mani pārskrēja trīsas!” Un varbūt tas bija Dievs. “Es ieraudzīju savā priekšā varenu gaismu.” Tas joprojām varētu būt Dievs, bet tas nav tas, par ko es runāju.
E-86 Jacob cried like never before. Desperately he called until he got a hold of God. And when he did, he wrestled; not for fifteen minutes. He wrestled to keep Him, in his soul, all night long; and still he knew he didn't have the blessing, and he was able to hold on until the blessing come. He wrestled desperately until the blessing come. Then, and when he seen... until God came on the scene. And then, in despair, "I'll not let You go," when he begin to feel the blessing coming down on him.
A lot of people say, "Glory to God, I got it now." There you're deceived. Yeah! Somebody say, "Oh, I just feel so good, Brother Branham, I went down there and prayed. Oh, shivers run over me." And that might have been God. "I saw a great light before me." That still might have been God, but that ain't what I'm talking about.
E-87 Bībelē vēstulē Ebrejiem 6. nodaļā ir teikts: “Lietus līst uz taisnajiem un uz netaisnajiem, tieši tāpat.” Lūk, paņemiet kviešus un paņemiet nezāles, un iestādiet tos uz lauka. Un lietus patiesībā tiek sūtīts kviešiem, bet tas lietus uz nezālēm līst tāpat, kā tas līst uz kviešiem. Un lietus...un nezāles ir tikpat laimīgas par to lietu kā kvieši, un tas ir tas pats lietus. Tas pats Svētais Gars var nonākt uz neticīgā un likt viņam rīkoties tieši tāpat, kā rīkojas ticīgais. Bet pēc viņu augļiem jūs tos pazīsit; lūk, par ko es runāju, tā ir tā zīme. Un Da...
E-87 The Bible said, in Hebrews the 6th chapter, "The rain falleth on the just and the unjust, just the same." Now, you take wheat, and take weeds, and put them in the field. And the rain is actually sent for the wheat, but the rain falls on the weeds the same as it does the wheat. And, the rain, and the weeds is just as happy about the rain as the wheat is, and it's the very same rain. The very Holy Ghost can fall upon an unbeliever and make him act just exactly the same way a believer acts. But by their fruits they are known; that's what I'm speaking, that's the Token. And Da-...
E-88 ...tas ir, un Jēkabs izmisumā, viņš sacīja: “Es zinu, ka es Tevi sajutu, Tu esi šeit ar mani, bet es nelaidīšu Tevi vaļā.”
Kādam ar to pietiek, tā pirmā nelielā sajūta, viņi pieceļas un lēkā šurpu turpu, un jož starp krēslu rindām, saka: “Es to dabūju, es to dabūju, es to dabūju.” Ak, nē. Hm-hm. Nē.
Jēkabs palika tur, līdz notika kaut kas tāds, kas lika viņam staigāt citādāk, padarīja viņu par citu cilvēku, jo viņš palika tur, līdz tas notika. Un viņš varēja... Bībelē ir teikts: “Viņš turējās, līdz viņš uzvarēja.” Kā cilvēks var uzvarēt Dievu? Bet tu to vari. Tu vari to izdarīt. Cilvēks var uzvarēt Dievu.
E-88 And Jacob, rather, in desperation, he said, "I know I feeled You, You're here with me, but I'm not going to let You go."
Somebody sees it fine, the first little sensation, they get up and jump up-and-down, run up the aisle, say, "I got It, I got It, I got It." Oh, no. Huh-uh. No.
Jacob stayed there until something happened, that made him walk different, made him a different person, because that he stayed until that happened. And he was able... The Bible said, "He held until he prevailed." How can a man prevail over God? But you can do it. You can do it. A man can prevail over God.
E-89 Reiz bija kāds vīrs, vārdā Hiskija, un pravietis viņam bija pateicis: “TĀ SAKA TAS KUNGS, tu mirsi.” Hiskija pagrieza savu seju pret sienu un izmisumā viņš raudāja: “Kungs, uzlūko mani! Es esmu staigājis Tavā priekšā ar nevainojamu sirdi, un man ir vajadzīgi vēl piecpadsmit gadi,” pēc tam, kad Dievs bija pateicis viņam, ka kaut kas notiks, ka viņš nomirs. Un, būdams izmisumā, viņš izmainīja Dieva programmu. Izmisums, viņš rūgti raudāja izmisumā.
E-89 One time there was a man named Hezekiah, had been told by the prophet, "THUS SAITH THE LORD, you're going to die." Hezekiah turned his face to the wall, and in desperation he wept out, "Lord, consider me. I've walked before You with a perfect heart, and I need fifteen more years," after God had told him that something was going to happen, he was going to die. And, in desperation, he changed the program of God. Desperation, though, he wept bitterly in desperation.
E-90 Jēkabs palika tur, līdz atnāca tā svētība un izmainīja viņa vārdu no “krāpnieks” uz “Dieva valdnieks”. Viņa vārdā tika nosaukta pat tauta. Tieši tā! Kas tas bija? Bija rezultāti, jo viņš bija nonācis izmisumā tā dēļ. Un nākamajā dienā, kad viņš satikās ar Ēsavu, viņam nebija vajadzīgi nekādi sargi. Viņš devās taisni uz priekšu un satikās ar viņu. Saprotat? Kāpēc? Viņš bija nonācis izmisumā, līdz viņam radās pārliecība.
Un tu esi izmisumā, kamēr tu nesaņem pārliecību. Ja tev tās nav, tad nemaz nenāc, lai par tevi palūgtu. Nemaz nenāciet, lai nostātos pie altāra. Pagaidiet, līdz tev tas būs starp dzīvību un nāvi, tad kaut kas notiks. Protams, izmisums!
E-90 Jacob stayed there until the blessing came, and changed his name from "a deceiver" to "a prince with God." Even the nation was called by his name. Yes, sir! What was it? The results was because he got desperate about the thing. And the next day when he met Esau, he didn't need any guards. He walked right out and met him. See? Why? He had got in desperation till he got the assurance.
And you get desperate until you get the assurance. If you don't, don't even come to be prayed for. Don't even come to go at the altar. Wait till it's between life and death, to you, then something will happen. Certainly, desperation!
E-91 Reiz Rute, stāvēdama blakus Naomijai, viņa nonāca izmisumā. Vai viņai būtu jādodas atpakaļ pie savas tautas, pie visa, ko viņa mīlēja, un pie visa, ko viņa pielūdza, pie saviem dieviem un savas tautas, vai arī viņai būtu jāpaliek ar Naomiju? Kas viņai būtu jādara? Un viņa nonāca izmisumā, un viņa iesaucās: “Kur tu iesi, es iešu. Kur tu dzīvosi, es dzīvošu. Kur tu nomirsi, es nomiršu. Kur tu tiksi apglabāta, es apglabāšu...tas ir, es tikšu apglabāta. Un tavs Dievs būs mans Dievs.” Te nu tas ir, izmisums! Dievs viņu svētīja, deva viņai dēlu Obedu. Obeds dzemdināja Isaju. Isajs dzemdināja...caur Isaju atnāca Jēzus. Izmisuma dēļ!
E-91 Ruth got desperate, one time, when she was standing by Naomi. Would she have to go back to her people, to all that she loved, and all that she--she worshipped, her gods and her people, or would she cleave to Naomi? What must she do? And she got in desperation, and she cried out, "Where you go, I'll go. Where you live, I'll live. Where you die, I'll die. Where you are buried, I'll bury... or I'll be buried. And your God shall be my God." There you are, desperate! God blessed her, gave her a son, Obed. Obed begot Jess. Jess begot, through Jess, come Jesus. Because, desperation!
E-92 Tāpat kā tā prostitūta, Rahaba, viņa bija izmisumā. Viņa zināja, ka viņas priekšā ir nāve. Virs viņas bija sods. Un viņa nonāca izmisumā, teica: “Es paslēpšu jūs, izlūki. Es darīšu jebko. Tikai zvēriet pie sava Dieva, un mans nams nostāvēs.” Te nu tas ir.
Viņš sacīja: “Es...ja tu pieņemsi šo zīmi, tad tas notiks.”
E-92 Like the little harlot, Rahab, she was desperate. She knowed that death laid before her. She was under judgment. And she got desperate, said, "I'll hide you spies. I'll do anything. Only, swear to your God, and my house will stand." There you are.
He said, "I'll... If you'll take this token, it will."
E-93 Ēliēzers nonāca izmisumā, kad viņam tika uzticēta atbildība atrast līgavu Īzākam. Ēliēzers no Damaskas bija liels vīrs. Ābrahāms bija viņam labvēlīgs, un Ābrahāms uzticēja viņam aiziet un atrast līgavu, pareiza veida līgavu viņa dēlam Īzākam. No šīs līnijas bija jādzimst Kristum.
E-93 Eliezer got desperate when the responsibility was placed upon him to hunt a bride for Isaac. Eliezer of Damascus was a great man. He was favored by Abraham, and he was trusted by Abraham to go out and hunt a bride, a right type of a bride, for his son, Isaac. Through that would bring forth Christ.
E-94 Lūk, tā kā Ēliēzers bija garīgs cilvēks, viņš zināja, ko tas nozīmē. Šī vīrieša sievai bija jābūt pareiza veida sievietei. Un kā gan viņš to izvēlēsies? Savā izmisuma brīdī, kad viņš ieradās tajā pilsētā, viņš lūdzās un sacīja: “Kungs Dievs!” Tas ir tas. Kad tu nonāc izmisumā, sāc lūgt. “Kungs Dievs, lai tā ir tā pirmā jaunava, kas atnāks un padzirdīs kamieļus, un iedos dzert arī man.” Viņš lūdza savā izmisuma brīdī.
E-94 Now, Eliezer, being a spiritual man, knowed what it meant. The right kind of a woman had to be that--that man's wife. And how would he choose it? In the hour of his desperation, when he arrived at the city, he prayed and said, "Lord God!" That's the thing. When you get desperate, go to praying. "Lord God, let the first maid that comes forth and waters the camel, and gives me a drink, be that." He prayed in the hour of his desperation.
E-95 Atnāca Rebeka, tā skaistā jaunava, un padzirdīja kamieļus. Un tad viņš sacīja: “Neaizkavē mani ceļā!” Viņai bija jānonāk līdz lēmuma pieņemšanas stundai, vai viņa dosies vai nē. Viņa bija līgavas līdzība. Vai viņa...vai viņa dosies un apprecēsies ar vīrieti, kuru viņa nekad nebija redzējusi? Lūk, tas ir kaut kas īpašs. Nekad nebija pat viņu redzējusi, tomēr viņa bija dzirdējusi tikai no viņa kalpa.
E-95 Rebekah, the beautiful maid, came, watered the camel. And then he said, "Don't delay me in my way." She had to come to a time of decision whether she would go. She was a type of the Bride. Would she--would she go and marry a man who she has never even seen? Now, that's a great thing. Never even seen him, yet she had only heard by his servant.
E-96 Tā ir līdzība par līgavu. Jūs nekad neesat redzējuši Kristu. Bet jūs dzirdat no Viņa kalpiem, kāds Viņš ir. Jūs izpārdodat visu, atstājat savas mājas, lai ko arī tas prasītu, lai dotos, lai atrastu Viņu. Lūk, ievērojiet, un viņa pieņēma lēmumu, līdzība par līgavu, atstāja savas konfesionālās mājas, saprotiet, lai dotos.
E-96 That's a type of the Bride. You've never seen Christ. But you hear, by His servants, what He is. You sell out everything, leave your homes, everything else it takes, to go to find Him. Now notice, and she made the decision, a type of the Bride, left her denominational home, see, to go.
E-97 Jona, izmests aiz borta vētras laikā, jūras dibenā, vaļa vēderā. Visas cerības izdzīvot bija zudušas. Bet negaidot viņam ienāca prātā, ka Sālamans, iesvētot templi, bija teicis: “Kungs, ja cilvēki kaut kur nonāks nelaimē un pagriezīsies šī tempļa virzienā, un lūgsies, tad uzklausi.” Un, grozoties vaļa vēderā, viņam kaut kādā veidā izdevās nomesties ceļos, es iztēlojos, viss tajos vaļa vēmekļos.
Tur viņš lūdza, būdams izmisumā. Un tur, izmisumā, tajā vaļa vēderā viņam bija atlikušas tikai pāris elpas skābekļa. Un tajās pēdējās ieelpās, kuras viņš izdarīja, varbūt viņš nemaz nezināja, kādā virzienā viņš stāv, viņš teica: “Kungs, es ticu, ka es skatos Tava tempļa virzienā.” Un ar pāris atlikušajiem elpas vilcieniem viņš izmisumā lūdzās tādos apstākļos. Nekad agrāk nekas tāds nebija noticis, bet viņš bija izmisumā. Viņš lūdza, un Dievs uzturēja viņu pie dzīvības trīs dienas un naktis un nogādāja viņu tajā vietā, kur viņam vajadzēja nodot savu vēstījuma. Izmisums!
E-97 Jonah, throwed overboard in the time of a storm, in the bottom of the sea, in the belly of the whale. All hopes of survival was gone. But it happened to come on his mind that Solomon, in dedicating the temple, said, "Lord, if the people be in trouble anywhere, and they'll turn towards this temple and pray, then hear." And turning over in the belly of the whale, managed to get somewhere to his knees, I imagine, with the vomit of the whale all over him.
There he prayed in desperation. And in that, desperate; just a few breaths of oxygen is all he had in the whale's belly. And in them few breaths that he was drawing, maybe he didn't know which way he was, and said, "Lord, I believe I'm looking upward towards Your temple." And with just a few breaths to go, in desperation, prayed, under those circumstances. Never been done before, but he was desperate. He prayed, and God kept him alive for three days and nights, and delivered him at the place to deliver his message. Desperation!
E-98 Anna, neauglīga sieviete Bībelē, viņa gribēja dēlu, un viņa sāka gavēt, lai viņu iegūtu. Un viņa tā gavēja un lūdzās, ka pat priesteris templī domāja, ka viņa ir piedzērusies. Viņa bija tik ļoti izmisusi! Kad pārējās sievietes bija aizņemtas ar to, kurai ir kāda cepure; un jūs zināt, kā tas ir; un citas skatījās, kādas drēbes viņas valkā, un runāja par to, kas notiek saimniecībā. Bet ne Anna; viņa izgāja cauri visam tam pūlim un devās pie altāra. Viņa bija gavējusi. Viņa gribēja, lai tiek noņemts viņas negods.
Cik ļoti tas atšķiras no šodienas. Dzemdēt bērnu ir gandrīz vai negods. Toreiz negods bija, ja tā nebija.
Un viņa nometās ceļos. Un viņa vispār neskatījās uz tempļa varenību. Viņa neskatījās uz priestera cienīgumu, kad viņš iznāca ārā. Viņai bija tādas bēdas, ka pa viņas vaigiem tecēja asaras, un viņa izmisumā raudāja: “Ak, Kungs Dievs, dāvā man dēlu! Dāvā man dēlu!”
E-98 Hannah, a barren woman in the Bible, she wanted a son, and she got to fasting for him. And she fasted and prayed until even the priest at the temple thought she was drunk. She was in such desperation! With the rest of the women watching what kind of a bonnet the other one had wore; and you know how it goes; and the other one seeing what kind of clothes they had on, and talking about the things going on on the farm. But not Hannah; she stepped right through the whole crowd and went to the altar. She had been fasting. She wanted her reproach taken away.
What a difference it is today. It's almost a reproach to have a child. Then it was--it was a reproach not to have one.
And she got on her knees. And she never noticed the dignity of the temple. She never noticed the dignified priest as he walked out. She was in such distress till her tears was rolling down her cheeks, and she was crying, in desperation, "O Lord God, give me a son. Give me a son!"
E-99 Un ievērojiet, viņa nebija egoistiska. Kad Dievs viņu uzklausīja un atbildēja uz viņas lūgšanu, un deva viņai dēlu, viņa atdeva viņu atpakaļ Dievam. Un, tā kā viņa negribēja būt egoistiska pēc tam, kad Dievs bija uzklausījis viņas lūgšanu, Viņš deva viņai pravieti. Ak, tā bija speciāla svētība. Ak, Viņam tādu ir daudz, tās mazās speciālās lietiņas, ko Viņš iedod. Ne tikai dēlu, bet arī pravieti. Un daudzus, daudzus gadus Izraēlā nebija bijis atklāta redzējuma. Samuēls, pirmais pravietis daudzu, daudzu gadu laikā, jo māte nonāca izmisumā, ka viņai nevar būt bērnu; un viņa jau bija pārsniegusi dzemdību vecumu, varbūt sešdesmit, septiņdesmit gadus veca. Un viņa lūdza, būdama izmisumā, ka viņai ir vajadzīgs tas bērns! Kas tas bija? Dievs bija uz viņu runājis, bez šaubām.
E-99 And, notice, she wasn't selfish. When God heard her, and answered her prayer and gave her a son, she gave him back to God. And because that she was willing not to be selfish after God had answered her prayer, He gave her a prophet. Oh, that was a extra blessing. Oh, He's just full of them, those little extra things that He gives. Not only a son, but a prophet. And there had been no open vision for many, many years, in Israel. Samuel, the first prophet, for many, many years, because a mother got desperate; that she could have no children, and she was past the age of bearing, probably sixty, seventy years old. And she prayed with desperation, she must have this child! What was it? God had spoke to her, no doubt.
E-100 Tu nevari būt izmisis, kamēr Dievs nav uz tevi runājis. Ak, draudze, celies un sapurini sevi! Iekniebiet savai apziņai, pamostieties šajā stundā! Mums ir jābūt izmisušiem, vai arī aiziesim bojā! Kaut kas nāk no Tā Kunga! Es zinu to kā TĀ SAKA TAS KUNGS. Kaut kas nāk, un mums ir labāk nonākt izmisumā. Tas ir starp dzīvību un nāvi. Tas izies starp mums, un mēs to nepamanīsim.
E-100 You can't be desperate till God speaks to you. Oh, Church, rise and shake yourself! Pinch your conscience, wake yourself up, in this hour! We must be desperate, or perish! There is coming forth something from the Lord! I know it as THUS SAITH THE LORD. There is coming forth something, and we better get desperate. It's between Life and death. It'll pass through us and we won't see it.
E-101 Tā kā viņa nebija egoistiska, viņai tika dots pravietis.
E-101 Because that she wasn't selfish, she was given a prophet.
E-102 Tai sievietei sunamietei bija mazs puika, par kuru pravietis bija runājis Tā Kunga Vārdu, lai gan viņa un viņas vīrs bija veci. Viņiem nebija bērnu, bet viņa bija laipna pret to pravieti. Un viņa zināja, ka viņš ir Dieva vīrs. Viņa saprata, ka viņš bija godājams, īsts vīrs. Viņš iegāja mājā, viņas vīra tur nebija, un kas nu vēl. Viņš bija svēts vīrs. Viņi redzēja, ka viņš bija godājams cilvēks. Viņa bija vērojusi, kā viņš dara zīmes un brīnumus. Viņa bija dzirdējusi, kā viņš stāstīja par to, kas bija noticis. Viņš bija godājams, svēts vīrs.
Viņa sacīja savam vīram: “Es saprotu, ka šis vīrs, kas pie mums uzturas, ir svēts vīrs.” Tā nama kundze, viņa zināja, ka viņš ir svēts vīrs. Un viņa uzcēla viņam tur mazu mājiņu, lai viņam nebūtu jākautrējas. Viņš varēja atnākt, kad vien gribēja, un tā tālāk. Viņa ielika tur gultu un ūdens krūku, un tā tālāk, lai viņš varētu mazgāties un padzerties. Un varbūt viņa sūtīja kalponi vai vēl kādu, kalpu ar ēdienu, lai viņu pabarotu, un atnāca un sveicināja viņu, vai kā citādi.
E-102 The Shunamite woman had a little boy that the prophet had spoke the Word of the Lord over, though she was old and her husband old. They had no children, but she was kind to this--this prophet. And she knowed that he was a man of God. She perceived that he was honorable, a real man. He come into the house, her husband not there, and whatevermore. He was a holy man. They could see that he was an honorable person. She had watched him do signs and wonders. She had heard him tell things that happened. He was an honorable, holy man.
She said to her husband, "I perceive that this man that stops with us is a holy man." The lady of the house, she knowed that he was a holy man. And she built a little house out there for him, so he wouldn't be embarrassed. He could come by when he wanted to, and so forth. She put a--a little bed out there, and a--and a jug of water, and so forth, so he could wash hisself and have something to drink. And she would probably send the maid out, or somebody, the butler, with--with some food to feed him, and come by and bid the--the day to him, or something.
E-103 Un tā, kad Elija redzēja visu to labestību, kas viņam tika darīta... Un ir rakstīts: “Ko jūs darāt Maniem mazajiem, to jūs darāt Man.” Tā ka viņa to redzēja, tā sieviete godināja Dievu, kad viņa godināja to pravieti, jo viņa redzēja Dievu tajā pravietī. Un tā, viņa par to neko negribēja. Savā sirdī viņa nedarīja to kaut kā dēļ. Viņa vienkārši darīja to tāpēc, ka viņa mīlēja Dievu. Viņa nedarīja to kādas svētības dēļ. Viņa vienkārši to izdarīja.
E-103 And, so, when Elijah saw this kindness done to him. And it's written, "What you do to My little ones, you do it to Me." So she saw that, the woman was honoring God as she honored this prophet, as she seen God in the prophet. And, so, she wanted nothing for it. It wasn't in her heart for anything. She just done it because she loved God. She didn't do it for any blessing. She just done it.
E-104 Lūk, tagad Elija sacīja: “Ej, pajautā viņai, vai man aizbilst par viņu ķēniņam? Es esmu viņa personīgs draugs. Vai arī galvenajam komandierim, es viņu ļoti labi pazīstu. Ja ir kāds pakalpojums, kaut kas, ko es varētu viņai izdarīt, es gribu iedot viņai kaut ko par to, kā viņa izturējās pret mani. Viņa mani baroja. Viņa ļāva man gulēt gultā. Un viņa ir bijusi ļoti laipna pret mums. Nu, ko es varu izdarīt?”
Viņa teica: “Nē, es dzīvoju starp saviem cilvēkiem. Mēs esam nodrošināti. Mums ir iztikšana un tas viss. Mums nekas nav vajadzīgs.”
Un Gehazis sacīja viņam: “Bet viņai nav bērnu.”
E-104 Now, now Elijah said, "Go ask her, shall I speak to the king for her? I'm a personal friend. Or, the chief captain, I--I know him real well. There is some favor, something I could do for her, I want to give her something for how she's been to me. She's--she's fed me. She's let me sleep in the beds. And--and she's been real nice to us. Now what can I do?"
She said, "No, I just dwell among my people. We're--we're well off. We have a living, and that's all. We don't need nothing."
And Gehazi said to him, "But she doesn't have any children."
E-105 Tikko kā Gehazis to saprata, nav šaubu, ka pravietis ieraudzīja vīziju, jo viņš sacīja: “TĀ SAKA TAS KUNGS. Ej, saki viņai, ka piemērotā laikā jeb īstajā laikā, pēc gada no šī brīža, viņa apskaus dēlu.”
E-105 No more than Gehazi saw it, no doubt the prophet saw a vision, for he said, "THUS SAITH THE LORD. Go tell her, in the appropriate time, or the proper time, a year from now, she'll embrace a son."
E-106 Un piedzima dēls. Kad viņam bija apmēram divpadsmit gadu... Kā šis vecais pāris droši vien mīlēja šo mazo zēnu, viņu vienīgo bērnu. Un kādu dienu viņš kopā ar tēti pļāva kviešus. Droši vien tas notika ap dienas vidu, es pieņemu, ka viņam bija saules dūriens, jo viņš sāka kliegt: “Mana galva!” Viņam kļuva arvien sliktāk un sliktāk. Viņa tētim vajadzēja aiznest viņu prom no lauka, un tas bija tik ārkārtīgi steidzami, ka viņš sūtīja kalpu un aizsūtīja viņu prom.
E-106 And the son was born. When he was about twelve years old... How that old couple must have loved this little boy, their only child. And one day he was out cutting wheat, with his daddy. Must have been about the middle of the day, he had a sunstroke, I suppose, because he begin to holler, "My head." He got sicker and sicker. His daddy had to take him from the field, and it was such a emergency there, that he sent a servant, and sent him in.
E-107 Māte turēja viņu klēpī līdz pusdienlaikam, un viņš nomira. Ievērojiet, viņas vienīgais bērns, kuru viņai bija devis Tas Kungs caur pravieša lūgšanu un apsolījumu, un caur TĀ SAKA TAS KUNGS. Viņa zināja, ka kaut kur kaut kas nav kārtībā. Tā vienkārši nevarēja būt. Kā gan Dievs varēja iedot viņai šo dēlu un ļaut viņas mīlestībai izpausties pret to mazuli? Kaut arī viņa nebija to lūgusi. Viņa bija pārāk veca, lai viņai tāds būtu. To bija izteikusi Dieva roka. To izteica cilvēks, pravietis. Un nu šis bērns bija šādā stāvoklī, bija nomiris, viņas vienīgais dēls.
Tāpēc viņa sacīja kalpam: “Apseglo man mūli un jāj, un neapstājies. Ja kāds cenšas tevi apturēt, nesaki ne vārda, bet dodies taisni uz Karmela kalnu. Tur kaut kur augšā, alā, nolīdis maliņā, tur ir kāds visaugstākā Dieva kalps; tas, kurš pateica man TĀ SAKA TAS KUNGS, ka man būs bērns. Es gribu zināt, kāpēc Dievs ir to izdarījis.” Tāpēc viņš teica... “Dodies taisni uz priekšu un nepievērs uzmanību tam mūlim. Lai viņš skrien, cik vien ātri spēj. Lai viņš skrien, līdz tu nonāksi tur. Izmisums!
E-107 The mother held him on her lap until noontime, and he died. Notice, her only child, that had been give to her by the Lord, through the prayer and the promise of a prophet and THUS SAITH THE LORD. She knowed there was something wrong somewhere. It just wouldn't work. How would God give her that son and let her--her love come to that baby? Yet she never asked for it. She was too old to have it. The hand of God had to pronounce it. A man spoke it, the prophet. And there this baby in this condition, had died, her only son.
So she said to the servant, "Saddle me a mule, and you ride, and don't you stop. If anybody tries to stop you, don't you say a word, and you drive straight to Mount Carmel. Up there in a cave somewhere, pulled back, there is a servant of the Most High God; the one who told me, THUS SAITH THE LORD, I'll have the baby. I want to know why God has did this." So he said... "Go straight forward and don't check that mule. Let him run just as hard as everything is in him. Let him run till you get there." Desperation!
E-108 Un pravietis Elija piecēlās, paskatījās un sacīja: “Lūk, nāk tā sunamiete, un viņa...kaut kas ar viņu nav kārtībā. Dievs nav to darījis man zināmu. Es nezinu, kas nav kārtībā.” Sacīja: “Ej un satiec viņu. Man ir... Pasteidzies. Kaut kas nav kārtībā.”
To pravieti pārņēma izmisums, to sievieti bija pārņēmis izmisums. Redziet, viņi sanāca kopā; viena gribēja zināt, kāds ir Tā Kunga Vārds, bet otrs nezināja, kāds ir Tā Kunga Vārds. Te nu tas ir. Viens gribēja to zināt, bet otrs to nezināja. Tā sieviete gribēja to zināt, bet pravietis to nezināja. Viņš sacīja: “Dievs nav to darījis man zināmu. Es nezinu, ko viņai pateikt, kad viņa šeit ieradīsies.”
Tā ka tobrīd viņa jau gandrīz bija klāt. Viņš pacēla roku, viņš sacīja: “Vai ar tevi viss ir labi? Vai ar tavu vīru viss ir labi? Vai ar tavu bērnu viss ir labi?”
E-108 And Elijah the prophet raised up, looked, and said, "Here comes that Shunammite, and, she, something wrong with her. God has kept it from me. I don't know what's wrong." Said, "Go, meet her. I got... Let's hurry. There is something wrong."
Desperation set in on the prophet, desperation on the woman. See, they were coming together; one wanting to know what the Word of the Lord was, and the other one didn't know what the Word of the Lord was. There you are. One wanting to know it, and the other one didn't know it. The woman wanted to know it, and the prophet didn't know it. Said, "God has kept it from me. I don't know what to tell her when she gets here."
So she was almost there then. He raised up his hand, he said, "Is all well with thee? All well with thy husband? Is all well with the child?"
E-109 Lūk, tā sieviete bija sasniegusi sava izmisuma beigas. Viņa sacīja: “Viss ir labi!” Slava! “Viss ir labi!” Viņas izmisums bija beidzies. Viņa bija atradusi Tā Kunga kalpu. Ja viņš nebūtu tur bijis, viņa joprojām būtu izmisumā. Bet, redziet, viņš bija tur. Viņa sacīja: “Viss ir labi!”
Elīsa nodomāja: “Nu, kas te tagad notiek?”
E-109 Now, the woman had reached the end of her desperation. She said, "All is well!" Glory! "All is well!" Her desperation was over. She had found the servant of the Lord. If he hadn't been there, she'd still been in desperation. But, you see, he was there. She said, "All is well!"
Elisha thought, "Well, what's going on now?"
E-110 Tā ka viņa pieskrēja un krita viņam pie kājām. Tas izskatījās diezgan neparasti, tāpēc Gehazis vienkārši pacēla viņu. Teica: “Liec viņu mierā, nedari to.” Elija sacīja savam kalpam: “Nedari to. Liec viņu mierā. Kaut kas nav kārtībā. Dievs to notur no manis.” Tad viņa atklāja viņam, ka bērns ir miris.
E-110 So she run up and fell down at his feet. That looked kind of uncommon, so Gehazi just lifted her up. Said, "Let her alone, don't do that." Elijah said to his servant, "Don't do that. Let her alone. There is something wrong. God keeps it from me." Then she revealed to him that the baby was dead.
E-111 Un tā, pravietis nezināja, ko darīt. Viņš sacīja: “Gehazi, ņem šo nūju, ar kuru es staigāju.” Viņš zināja, ka jebkas, kam viņš pieskārās, ir svētīts, jo tas nebija viņš, tas bija Dievs viņā. Viņš zināja, kas viņš bija. Viņš zināja, ka viņš ir pravietis. Tāpēc viņš paņēma to spieķi un teica: “Gehazi, ņem to un ej, un uzliec to tam bērnam. Un, ja kāds tevi uzrunās, kļūsti izmisis. Un nesveicini nevienu, un neļauj... Vienkārši turpini iet, ne ar vienu nerunā. Uzliec to bērnam.”
E-111 Now, the prophet didn't know what to do. He said, "Gehazi, take this staff that I've walked on." He knowed that whatever he touched was blessed, 'cause it wasn't him, it was God in him. He knew who he was. He knew that he was a prophet. So he picks up this staff and said, "Gehazi, you take this, and you go and lay it upon the child. And if anybody speaks to you, you get desperate. And don't you salute nobody, and let no... Just keep going on, don't speak to nobody. Put it upon the child."
E-112 Taču tā sieviete, tas nepārtrauca viņas izmisumu. Tas neapmierināja to, pēc kā viņa bija atnākusi. Viņa sacīja: “Tas Kungs Dievs ir dzīvs, es neatkāpšos no tevis, kamēr tu neaiziesi pakalpot tam bērnam.”
E-112 But, the woman, that didn't end her desperation. That didn't satisfy what she come for. She said, "As the Lord God lives, I'm--I'm not going to leave you until you go minister to the child."
E-113 Un Elija nonāca izmisumā. Un tur nu viņš devās ceļā, viņš un tā sieviete. Un, kad viņi tur nonāca...visi ļaudis bija pagalmā, kliedza un raudāja. Un tā sieviete bija izdarījusi vispiemērotāko lietu, ko vien varēja izdarīt. Viņa paņēma bērnu un nolika viņu tajā gultā, kur bija gulējis Elija. Tas bija tikpat labi kā viņa nūja. Bet viņš tajā nepamodās, tā ka tas nenostrādāja. Viņa gribēja zināt kaut ko citu.
E-113 And Elijah got desperate. And here he went, down the road, him and the woman. And when they got there, the... all the people were out in the yard, screaming and crying. And the woman had done the most appropriate thing could be done. She took the baby and laid him on the bed where Elijah had laid. That was as good as his staff. And he didn't wake up there, so the thing wouldn't work. She wanted to know something different.
E-114 Pravietis ienāca. Lūk, viņš ir izmisis. Nu, ko viņš darīs? Un Bībelē mēs ieraugām, ka viņš staigāja šurpu turpu pa istabu, būdams izmisumā. “Es nezinu, ko lai vēl izdara, Kungs. Es esmu šeit. Tu teici man pateikt to šai sievietei un TĀ SAKA TAS KUNGS. Un tieši tā es viņai pateicu, jo Tu man teici. Lūk, viņa ir nonākusi nelaimē, un es nezinu, ko darīt. Tur guļ miris zēns. Ko es varu izdarīt, Kungs?”
E-114 The prophet went in. Now he's in desperation. Now what's he going to do? And we find in the Bible that he walked up and down the floor, desperate. "I don't know nothing else to do, Lord. Here I am. You told me to speak that to that woman, and THUS SAITH THE LORD. And it was exactly the way I told her, because You told me. Now, there she's in trouble, and I don't know what to do. There lays a dead boy. What can I do, Lord?"
E-115 Nav šaubu, ka Svētais Gars teica: “Ja Dievs ir tevī, tad uzgulies virsū tam bērniņam.” Viņš uzreiz apstājās, pieskrēja un uzlika rokas uz viņa rokām, savu degunu uz viņa deguna, savas lūpas uz viņa lūpām. Un, kad viņš uzgūlās uz viņa, bērns septiņas reizes nošķaudījās. Izmisums bija beidzies.
Tas bērniņš atdzīvojās, jo tas izmisums aizveda to sievieti pie pravieša, un izmisums aizveda pravieti pie bērniņa. Un izmisums viņos abos atveda Dievu uz skatuves. Ar Dieva mīlestību, un mīlestība pret viņa ļaudīm, lika nolaisties Dieva mīlestībai un iesvieda ticību kaujas priekšējā līnijā, un darbs tika izdarīts. Lieta bija slēgta. Āmen! Tas arī viss. To dara izmisums. Protams! Viņa negrasījās iet prom.
E-115 No doubt the Holy Spirit said, "If the God is in you, then lay yourself on the baby." First thing you know, he stopped, run and put his hands upon his hands, his nose upon its nose, his lips upon its lips. And when he laid hisself over it, the baby sneezed seven times. Desperation was over.
The baby come to life, because that desperation drove the woman to the prophet, and desperation drove the prophet to the baby. And desperation in both of them drawed God on the scene. With love of God, and love for his people, brought the love of God down, and throwed faith out on the battlefront, and the work was done. Case closed. Amen! That's it. Desperation does it. Certainly! She wasn't going to leave.
E-116 Aklais Bartimejs, sēdēdams tur pie vārtiem, domāja, ka Jēzus paies viņam garām, akls ubags, kas prasīja žēlastības dāvanas. Negaidot viņš sadzirdēja troksni; garām gāja Jēzus. Viņš sacīja: “Kas iet garām?” Kāds viņu atgrūda. Viņš sacīja: “Lūdzu, pasakiet kāds, kas iet garām?”
Kāds no tiem, nu, varbūt kāda sieviete mācekle, pateica viņam, teica: “Ser, vai tad tu nezini, kas iet garām?”
“Nē. Es dzirdu, kā kāds no viņiem saka: 'Tur ir vesela kapsēta ar miroņiem. Ja tu augšāmcel mirušos, tad ej un augšāmcel viņus.' Vai tas ir kāds zaimotājs vai kas cits?”
“Nē. Vai tu kādreiz esi dzirdējis par pravieti no Galilejas, to jauno pravieti, kuru sauc Jēzus no Nācaretes?”
“Nē.”
“Nu, zini, Bībelē, mūsu rakstu ruļļos, ir rakstīts, ka tiks uzcelts Dāvida Dēls, lai sēdētu tur. Tas ir Viņš.”
“Vai tas ir Viņš? Vai tas ir Viņš, un Viņš iet garām?”
Izmisums lika viņam iekliegties: “Ak, Jēzu, Tu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!”
Neej garām dārgais Jēzu,
Klausi lūgšanu;
Kamēr tu pie citiem eji,
Neej garām man.
“Ak, Jēzu!”
Kāds no viņiem sacīja: “Apklusti! Tu taisi pārāk lielu troksni!”
E-116 Blind Bartimaeus thought Jesus was going to pass him by, setting out there at the gate, blind beggar, for alms. The first thing you know, heard a noise; Jesus was passing by. He said, "Who passes by?" Somebody shoved him down. He said, "Please, somebody, who is passing by?"
One of them, well, maybe a kind little disciple woman, said to him, said, "Sir, don't you know who that is passing by?"
"No. I hear some of them say, 'There's a whole graveyard full of dead people up here. If you raise the dead, go raise them.' Is it a blasphemer or somebody?"
"No. Have you ever heard of that Prophet of Galilee, that young Prophet called Jesus of Nazareth?"
"No."
"Well, you know, in the Bible it says in our scrolls that the Son of David will be raised up to set on it. That's Him."
"Is that Him? Is that Him, and He's passing by?"
Desperation drove him to scream, "O Jesus, Thou Son of David, have mercy upon me!"
Pass me not, O gentle Saviour,
Hear my humble cry;
While on others Thou art calling,
Do not pass me by.
"O Jesus!"
Some of them said, "Shut up! You make too much noise."
E-117 Bet viņš bija izmisis. Ja Viņš aizietu prom, varbūt viņam vairs nebūtu citas iespējas. Un arī mums tādas varētu nebūt; varbūt šis ir pēdējais vakars. Izmisums! Viņš iekliedzās: “Ak, Jēzu!” Nebija svarīgi, kas teica viņam apstāties, viņš joprojām kliedza, tikai daudz skaļāk. Kad tie viņam pateica apklust, tas lika viņam kliegt vēl skaļāk. Viņš bija izmisis. Neviens nevarēja viņu apturēt. “Tu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!” Un viņš kliedza, būdams izmisumā.
E-117 But he was desperate. If He got by, he might never have another opportunity. We might not either; this might be the last night. Desperation! He screamed out, "O Jesus!" No matter who told him to stop, he cried just the same, that much more louder. When they told him to shut up, it made him get louder. He was desperate. Nobody could stop him. "Thou Son of David, have mercy on me!" And he screamed in desperation.
E-118 Un Dieva Dēls, nesdams uz Saviem pleciem pasaules grēkus, ceļā uz Jeruzalemi, lai tiktu upurēts, lai būtu upuris par pasauli, tieši tad apstājās Savā ceļā. Izmisums, izmisuma pilns sauciens apturēja Dieva Dēlu. Sacīja: “Ko tu gribi, lai Es tev izdaru?” Ak!
Teica: “Kungs, lai es saņemu redzi.”
Teica: “Ej vien, tava ticība tevi glābj.”
Ar to pietika. Izmisums! Kad tev ir izmisums kaut ko saņemt, vismazākais pieskāriens, un ticība to satver. Saprotat? Viņš neteica: “Nu, brītiņu pagaidi, brītiņu pagaidi, brītiņu tur pastāvi, paskatīsimies, vai es tagad redzēšu vai nē. Es jau gadiem ilgi neesmu redzējis savas rokas. Paskatīsimies, vai es varēšu tās redzēt. Es vēl neko neredzu.” Kad Jēzus pateica: “Tava ticība tevi ir izglābusi,” ar to pietika. Tas bija viss, ko viņš gribēja.
E-118 And the Son of God, with the sins of the world upon His shoulders, going to Jerusalem to be offered up, right then, for a sacrifice for the world, stopped in His tracks. Desperation, a despairing cry, stopped the Son of God. Said, "What would you have Me do for you?" Oh!
Said, "Lord, that I might receive my sight."
Said, "Go your way, your faith saves you."
That was enough. Desperation! When desperation is to receive something, the faintest little touch, faith grabs it. See? He didn't say, "Now wait a minute, wait a minute, hold there just a minute, let me see if I can see now. I never did see my hands, for many years. Let's see if I can see it. I don't see nothing yet." When Jesus said, "Thy faith has saved thee," that was enough. That's all he wanted.
E-119 Izmisums sauc pēc kaut kā, un, kad tas kaut kas (nav svarīgi, cik tas ir nenozīmīgs) ir saņemts, tam uzreiz tiek noticēts, jo ticība satver, kad izmisums to mudina. Saprotat? Tur ar to samaisās mīlestība un atved to pie tā. To paveic izmisums.
Aklais Bartimejs ātri vien satvēra redzi.
E-119 Desperation calls for a subject, and when the subject, no matter how faint it is, it's received, it's believed right then, because faith catches when desperation is pushing it. See? Love in there mixes with it and brings it to it. Desperation does it.
Blind Bartimaeus caught the vision quickly.
E-120 Pēteris, reiz naktī jūrā viņš bija ļoti satraucies, kad viņš nonāca izmisumā. Un viņš sāka kliegt: “Kaut kas nav kārtībā. Es redzu garu, kas tuvojas, nāk pie manis!” Tas kuģis jebkurā brīdī varēja nogrimt. Viņš sacīja: “Ja tas esi Tu, Kungs, tad pavēli man nākt pie Tevis pa ūdeni.” Un viņš izkāpa no kuģa un sāka iet; un, kad viņš sāka iet, viņš nobijās, un viņš sāka slīkt un izmisumā... Lai gan tā ir kļūda, mēģinot sekot Dieva pavēlēm... Es ceru, ka draudze to saprot. Tas vīrs darīja to, ko Dievs bija licis viņam darīt.
E-120 Peter, he was all steamed up, one night on the sea, when he got in desperation. And he begin to cry out, "There is something wrong. I see a spirit come, walking to me!" The ship was about to go down. He said, "If it be You, Lord, bid me come to You on the water." And he stepped down out of the ship and started; and he got scared when he got started, and he started to sink, and desperation... Though a mistake, in trying to follow the commandments of God,... I hope the church gets that. The man was doing what God told him to do.
E-121 Lūk, šovakar tu, kristieti, tu esi sava pienākuma postenī, centies sekot Svētā Gara vadībai; bet tevi ir satvēris vēzis vai tevi ir satvērusi nāve, vēzis, tuberkuloze, lai kas tas nebūtu. Esot sava pienākuma izpildē, tev ir tieši tādas pašas tiesības, kādas bija Pēterim.
“Kungs, glāb mani, citādāk es aiziešu bojā!” Viņš sauca izmisumā, un kāda roka izstiepās un viņu pacēla. Tāpat ir arī jums. Bet viņš iekliedzās: “Glāb mani, Kungs!”
Viņš manu izmisuma kliedzienu dzirdēja,
No ūdeņiem pacēla un drošībā nolika. (Saprotat?)
E-121 Now, you Christian tonight, you're in the line of duty, trying to follow the leading of the Holy Spirit; and a cancer grabbed you, or a--a death grabs you, a cancer, tubercular, whatever it is. In the line of duty, you have the same right that Peter had.
"Lord, save me, or I'll perish." In desperation he called out, and a hand reached and picked him up. You have the same thing. But he screamed out, "Save me, Lord!"
He heard my despairing cry,
From the waters lifted me, now safe am I. See?
E-122 Tieši tā, kad tu iekliedzies!
E-122 That's it, when you cry out!
E-123 Varbūt tā sieviete, māte, lai kas viņš tai nebūtu, dēls, mazdēls vai brāļadēls, lai kas viņš nebūtu, iesaucās izmisumā. Dievs sadzirdēja.
E-123 Maybe this woman, mother, whatever it was to her, a little son, or a grandson, or nephew, whatever it was, cried out in despair. God heard.
E-124 Tātad mēs redzam, ka tad, kad viņš slīka, Dievs viņu sadzirdēja. Veicot savu pienākumu, viņš sāka grimt. Viņš izgāzās. Tam nav nozīmes, ja tu izgāzies, tam nav ar to nekāda sakara. Mēs visi izgāžamies. Jau no paša sākuma mēs visi esam neveiksminieki. Bet tagad mums ir Kāds, kas stāv ar stipru roku, Kurš var izstiept mums roku un pacelt mūs virs ūdens.
E-124 Then we find out that, in the sinking, God heard him. In the line of duty, he started to sink. He failed. No matter if you fail, that don't have nothing to do with it. We all fail. We're a failure, to begin with. But we got Somebody standing now with a strong hand, Who can reach us and take us above the water.
E-125 Ja tu esi kļūdījies, kāda sieviete ir kļūdījusies, kāds vīrietis ir kļūdījies, kāds puisis vai meitene ir kļūdījusies, neslīksti. Iesaucies izmisumā: “Kungs, glāb mani, citādāk es aiziešu bojā!” Kļūstiet izmisuši attiecībā uz to. Dievs jūs uzklausīs. Viņš vienmēr dzird izmisušu dvēseli. Tieši par to es cenšos jums pateikt.
E-125 If you've made a mistake, some woman made a mistake, some man made a mistake, some boy or girl made a mistake; don't sink. Scream out, in despair, "Lord, save me, or I'll perish!" Get desperate about it. God will hear you. He always hears a desperate soul. That's what I'm trying to tell you about.
E-126 Pats mūsu dārgais Kungs Jēzus pasaules lielākajā kaujas laukā, Ģetzemanē, Viņš sauca izmisumā. Vai Viņam būtu jāuzņemas pasaules grēki, vai arī Viņam būtu vienkārši jāpaliek uz zemes kopā ar saviem mīļotajiem mācekļiem; ko Viņš gribēja darīt? Bet pavērojiet Viņa pazemību, kad Viņš Sevi pazemoja: “Ne Mana griba, bet Tava griba lai notiek,” pazemoja Sevi attiecībā pret Vārdu, Debesu Dieva apsolīto Vārdu.
Ievērojiet, ka pēc tam Viņš devās mazliet tālāk. Un, ja Viņš aizgāja mazliet tālāk, tad cik daudz vairāk mums būtu jāpaiet nedaudz tālāk. Saprotat? Un ievērojiet, Raksti šeit, Lūkas Evaņģēlijā, saka, ka Viņš dedzīgi lūdza. Brāli, māsa, ja Jēzum bija jālūdz dedzīgi, cik daudz vairāk mums ir jālūdz dedzīgi. Ja Kristum, Debesu Dievam, kļuvušam par miesu, bija jālūdz dedzīgi, tad cik daudz vairāk mums, grēciniekiem, kas esam glābti žēlastībā, ir jālūdz dedzīgi! Ja tas lēmums ieveda Dieva Dēlu izmisumā, tad ko tas darīs ar tevi un ar mani? Mums ir jāsauc izmisumā.
E-126 Our dear Lord Jesus, Himself, in the world's greatest battleground, Gethsemane, He cried out, in despair. Should He take the sins of the world, or should He just remain on earth with His beloved disciples, what He wanted to do? But watch His humility as He humbled Himself, "Not My will but Thine be done," humbled Himself to the Word, the promised Word of the God of Heaven.
Notice, then, He went a little further. And if He went a little farther, how much more ought we to go a little farther. See? And notice, the Scripture says here, in Luke, that He prayed earnestly. Brother, sister, if Jesus had to pray earnestly, how much more have we got to pray earnestly. If Christ, the God of Heaven, made flesh, had to pray earnestly, then how much more are we, sinners saved by grace, pray earnestly! If--if the decision throwed the Son of God into despair, what will it do to you and I? Desperately we must cry.
E-127 Šajās pēdējās dienās Dievs ir tik ļoti izpaudies mums ar Savām varenajām zīmēm un spēku, tam vajadzētu ievest mūs izmisumā. Tā tas ir. Un Viņa vēlmei dziedināt mūs un izglābt mūs būtu jāieved mūs visus izmisumā, lai tiktu pie tā dziedināšanas Akmens. Tā tas ir.
E-127 God, in these last days, has manifested Himself so to us, by His great signs and power, should make us desperate. That's right. And His willing to heal us and save us, ought to throw us all into desperation to get to that healing Stone. That's right.
E-128 Paskaties, ja Florence Naitingeila... Pēdējās Florences Naitingeilas, kas izveidoja Sarkano Krustu, mazmazmeita. Jūs redzējāt viņas fotogrāfiju grāmatā, viņa svēra apmēram 15 kilogramus. Viņu bija saēdis vēzis. Londonā, Anglijā; viņa tika pārvesta no Āfrikas uz Londonu, Angliju. Un tur izmisumā... Brālis Bosvorts uzrakstīja viņai atbildi un pateica: “Mēs nevaram atbraukt uz Āfriku.”
E-128 Look, if Florence Nightingale... The great-granddaughter of the late Florence Nightingale that founded the Red Cross. You seen her picture in a book, weighed about thirty pounds. Cancer had eat her up. In London, England; they brought her from Africa, to London, England. And there in despair... Brother Bosworth wrote back and told her, said, "We can't come to Africa."
E-129 Viņa atbildēja, paprasīja medmāsai uzrakstīt un pateikt: “Mani nedrīkst pārvietot. Es nevaru to darīt.”
Parādīja fotogrāfiju. Jūs to fotogrāfiju redzējāt. Mums tikai vajadzēja uzlikt uz tās mazu gabaliņu. Tur bija tikai mazs pārsējs. Es nodomāju, ka kāds, kad tas būs nodrukāts grāmatā, varētu to kritizēt, jo viņa bija...viņas ķermenis tur bija tik atklāts, ka...un mēs uzlikām tur viņai mazu gabaliņu šeit. Viņai bija tikai neliela lupata, dvielis, uzlikts uz, pāri gurniem. Bet augstāk tur nebija nekā. Un pat... Bet mēs nodomājām, ka mēs uzliksim tur nelielu papīra gabaliņu un nofotografēsim...nofotografēsim to. Tas attur tos cilvēkus, kuriem ir nepareiza attieksme viņu domāšanā, lai viņi mani nekritizētu par tās fotogrāfijas publicēšanu.
E-129 She wrote back, had the nurse to write and said, "I can't be moved. I can't do it."
Showed the picture. You seen the picture. Only we had to put a little piece over it. It just had a small cord around. I thought maybe somebody, put it in the book, might criticize because she was... her body was so exposed there, that... and we put a little thing across her here. She just had a--a little rag, towel laying across, across her hips. But up above, there was nothing. And even... But we thought we'd put a little piece of paper on it and photograph the... photograph that. Keeps the people who has not got the right kind of a position in their mind of thinking, that they wouldn't criticize me putting that picture in the paper.
E-130 Un tad, kad tas ārsts pateica, ka viņu nevar pārvietot, un viņa zināja, ka es gatavojos apmeklēt Angliju, viņa lika viņiem uzlikt viņu uz nestuvēm un ienest viņu lidmašīnā, un atvest viņu uz Londonu, Anglijā, un pirms došanās uz Bekingemas pili nosūtīja uz lidmašīnu sardzi, nosūtīja uz turieni sardzi, lai es ierastos un palūgtu par viņu. Un viņai bija tik ļoti slikti, ka viņa pat nespēja ar mani parunāt. Viņiem bija jāpaceļ viņas roka, lai ieliktu to manējā.
E-130 And then when the doctor said that she can't be moved, and she knowed I was going to visit England, she had them to put her on a stretcher, and pack her to a plane, and bring her to London, England, and send a guard out to the plane before going down to Buckingham Palace, sent a guard out there to come pray for her. And she was so far gone until she couldn't even speak to me. They had to raise her hands to put it in mine.
E-131 Jūs zināt, kāda ir Londona, daži no jums, karavīri, esat tur bijuši. Tur vienmēr ir migla. Un es nometos ceļos tur pie loga, un viņa...
Tecēja asaras. Viņa gribēja... Es nezinu, no kurienes viņai bija valgums asarām. Tie bija tikai kauli un āda uz tiem; un viņas...viņas kājas šeit, pie gurniem, man šķita, nebija resnākas par pieciem centimetriem, varbūt astoņiem. Viņas vēnas bija sabrukušas. Kā viņa dzīvoja, es nezinu. Jūs redzējāt viņas fotogrāfiju vēlāk.
E-131 You know how London is, some of you soldiers been there. It's always so foggy. And I knelt down there by the side of a window, and she...
The tears was running off. She wanted to... I don't know how she even got enough moisture to let tears come. It just only bones, skin over them; and her--her legs up here at the hips wasn't over about, looked to me, like about two inches across, or three inches. Her veins was collapsed. How she was living, I don't know. You seen her picture later.
E-132 Es nometos ceļos pie gultas. Lūk, viņa bija izmisumā; neatkarīgi no tā, vai es varētu ierasties vai nē, viņi vienalga viņu atveda. Un es tur ierados, mana sirds asiņoja par šīs nabaga mirstošās radības ticību, un es palūdzu no visas sirds, kā vien varēju. Un, kad es sāku lūgt, uzradās balodītis, atlidoja pie loga, sāka staigāt šurpu turpu, dūdodams. Es nodomāju, ka tas bija mājas putns. Es Anglijā atrados ne vairāk par stundu, tikko kā biju atbraucis no lidostas. Un es domāju, ka tas ir mājas putns. Un, kad es piecēlos un pateicu: “Āmen,” tas aizlidoja.
Un es sāku jautāt brāļiem, vai viņi bija dzirdējuši to balodi. Un viņi runāja par to, un, kad es sāku teikt: “Vai jūs sapratāt, ko šis balodis nozīmē...” Tas atnāca: “TĀ SAKA TAS KUNGS, tu dzīvosi un nemirsi.”
Un šodien viņa ir dzīva. Kāpēc? Izmisums. Izmisums atveda to sievieti ieņemt nostāju – dzīvot vai mirt. Izmisums sakārtoja to, ka viņa nokļuva tur tajā pašā laikā, kad es. Un zīme no Dieva, Viņš atsūtīja balodi, lai iedotu TĀ SAKA TAS KUNGS. Izmisums!
E-132 I knelt down by the side of the bed. Now, she was desperate; whether I could come or not, they're going to bring her, anyhow. And I got down there, my heart was a-bleeding within me, of the faith of that poor, little, dying creature, and I prayed with all the heart that I had. And while I started to pray, a little turtledove come, flew on the window, begin to walk up and down, cooing. I thought it was a pet. I hadn't been in England but about an hour, just coming from the airport down there. And I thought it was a pet. And when I raised up, and said, "Amen," it flew away.
And I started to ask the brethren, did they hear that dove. And they were talking about it, and when I started to say, "Did you see, what that dove mean..." It come out, "THUS SAITH THE LORD, you will live and not die."
And she is living today. Why? Desperation. Desperation drove the woman to take a stand, live or die. Desperation arranged it that she got there at the same time I did. And a token from God, He sent a dove, to give THUS SAITH THE LORD. Desperate!
E-133 Kad māsa, vecā Hetija Valdropa no Fīniksas Arizonas štatā, manā pirmajā sanāksmē viņa nāca pa sānu eju...viņu nesa jauns ārsts un viņas vīrs; sirds vēzis. Viņa bija ieņēmusi savu nostāju, cenzdamās nokļūt tur uz sanāksmi, bet viņa bija tik slima, ka bija...vairs nevarēja elpot, no viņas sirds lija ārā asinis, jo vēzis bija ieēdies viņas sirdī. Lūk, sirds vēzis! Tas bija pirms apmēram astoņpadsmit, deviņpadsmit gadiem, varbūt divdesmit, tas bija 1947. gadā.
E-133 When sister, old Hattie Waldorop of Phoenix, Arizona, she was coming up the sidewalk, in my first meeting. The intern and her husband was bringing her; cancer of the heart. She had made her stand, in trying to get there to the meeting, but she was so bad she was... couldn't breathe no more, the blood was dropping back through her heart where the cancer had eat into her heart. Now, cancer of the heart! That's about eighteen, nineteen years ago, maybe twenty, 1947 is when it was.
E-134 Lūk, viņa pateica savam vīram un tam jaunajam ārstam: “Kaut arī es nomirtu tajā rindā, dabūjiet mani uz turieni.” Izmisums. Viņa zaudēja samaņu. Es nedomāju, ka viņa bija mirusi; viņa apgalvo, ka bija. Nu, iespējams, viņa bija. Varbūt viņa klausīsies šo lenti, saprotiet. Lūk, es... Viņa, viņa apgalvoja, ka bija mirusi; es nezinu. Viņi pateica man: “Tur rindā būs mirusi sieviete.” Un, kad to sievieti atnesa, viņa bija bez dzīvības. Un, kad viņi atnesa viņu uz turieni, atnāca Tā Kunga Vārds, un es aizgāju un uzliku viņai rokas, un viņa uzcēlās un devās mājās ar kājām. Tas bija aptuveni, es teiktu, tā droši, pirms astoņpadsmit gadiem, un viņa ir tik vesela un spirgta... Kad es ieradīšos Tūsonā, viņa mani tur satiks. Izmisums: “Kaut arī es nomirtu ceļā, vienalga aizvediet mani uz turieni. Viņš dziedināja citus, Viņš dziedinās arī mani.” Vēlēšanās!
E-134 Now, she said to her husband and the intern, "If though I die in this line, take me up there." Desperation. She lost conscious. I don't think she was dead; she claimed she was. Now, she might have been. She may hear this tape, you see. Now I--I--I... She, she claimed she was dead; I don't know. They told me, "There's a dead woman coming up the line." And when the woman come by, she was lifeless. And when they brought her up there, the Word of the Lord came; and I went and laid hands upon her, and she rose up and went home, walking. This has been about, I'd say, safely, eighteen years ago, and she's just as healthy and hearty... She'll be at Tucson to meet me when I get down there. Desperation, "Though I die in the road, still, but get me down there. He healed others, He'll heal me." Willing!
E-135 Lai mūsu sirdis šajā dienā ir piepildītas ar mīlestību, un lai mēs esam dedzīgi un esam izmisumā. Pēc kāda laika var būt par vēlu.
E-135 Let our hearts be filled with love in this day, and be earnest, and in desperation. After a while it may be too late.
E-136 Kādu dienu Jairam mira meitiņa. Viņš bija pierobežas ticīgais. Viņš ticēja Jēzum, bet viņš baidījās to apliecināt, jo viņi izdzītu viņu no sinagogas. Bet kādu rītu ienāca ārsts un pateica: “Tagad viņa mirst.” Atnāca izmisums. Viņš nevarēja atļauties, atbilstoši savam amatam, tikt pieķerts pie Jēzus no Nācaretes, jo viņš zaudētu savu priestera amatu.
Bet es jums saku, kad atnāca kritisks stāvoklis, tas ieveda viņu izmisumā. Es redzu, kā viņš meklē savu sludinātāja tērpu un cepuri, uzvelk to. Lūk, viņš iet cauri pūlim, apkārt visi grūstās, un tur ir kāda sieviete, kas tikko ir pieskārusies Viņa drēbēm un tā tālāk, un viņi visi kliedz. Bet viņš pienāca un teica: “Skolotāj, mana meitiņa guļ uz nāves sliekšņa. Skolotāj, Skolotāj, mana meitiņa guļ uz nāves sliekšņa, un, ja Tu vienkārši atnāksi un uzliksi viņai Savas rokas, viņa dzīvos.” Ak vai! Dažreiz izmisums liek tev kaut ko pateikt, liek tev kaut ko izdarīt. Tas ieved tevi darbībā. Viņa meitu izglāba izmisums.
E-136 Jairus one time had a little daughter that was dying. He was a borderline believer. He believed Jesus, but he was afraid to confess it, because they'd put him out of the synagogue. But the doctor come one morning, and says, "She's dying now." Desperation set in. He couldn't afford, as his position, to be caught with Jesus of Nazareth, because he would lose his position as a priest.
But I tell you, when emergency come, it throwed him to desperation. I can see him hunting for his little preacher's coat and hat, and slipped it on. Here he come down through the crowd, pressing around; where there was a woman just touched His garment, and so forth, and they was all shouting. But he went in and said, "Master, my little girl is laying at the point of death. Master, Master, my little girl is laying at the point of death, and if You'll just come lay Your hands on her, she'll live." Oh, my! Desperation makes you say things sometimes, makes you do things. It puts you to action. His daughter was saved by the desperation.
E-137 Būsim izmisuši kā tā sieviete ar asiņošanu. Bībelē ir teikts, ka viņa bija iztērējusi visu savu naudu pie ārstiem, un tomēr viņi nespēja viņai palīdzēt. Viņai tas bija sācies ar menopauzi, tecēšana un asiņošana, un tas neapstājās. Varbūt viņi bija pārdevuši saimniecību, mūļus, zirgus un ko nu vēl, bet nekas viņai nepalīdzēja. Un viņu priesteri bija pateikuši viņai nekur nerādīties tādā stāvoklī. Bet kādu rītu viņa paskatījās lejup. Viņa dzīvoja krastā, kur atradās viņas saimniecība, un viņa ieraudzīja lielu pūli, kas bija sapulcējies ap vienu Cilvēku tur lejā, un teica: “Kas tas ir?”
Teica: “Tas ir Jēzus no Nācaretes.” Atnāca izmisums.
Viņa sacīja: “Es esmu tik nenozīmīga. Es... Bet, ja vien es pieskaršos Viņa drēbju apakšmalai, es tikšu dziedināta.” Un viņa pagāja garām visiem kritiķiem un visiem pārējiem. Un tad viņa nonāca līdz tam, ka viņa pieskārās Viņa drēbēm, izmisumā.
Un, kad Viņš to izdarīja, Viņš pagriezās un sacīja: “Kas pieskārās Man?” Un viņi visi to noliedza. Bet Viņš pavērās apkārt. Viņam piederēja varena Dieva dāvana. Viņš bija Dievs; un Viņš atrada to sievieti un pateica viņai, ka viņas asiņošana ir apstājusies. Viņu pie tā noveda izmisums.
E-137 Let's be desperate, like that little woman with the blood issue. The Bible said she had spent all of her money, with the physicians, and yet they couldn't help her. She had started in time of menopause, to flooding, and a blood issue, and it wouldn't stop. They had maybe sold the farm, the mules, the horses, and whatever it was; and nothing could help her. And their priests had told her never go around such as that. But one morning she looked down. She lived up on the bank, up there where her farm was, and she seen a great bunch of people gathering around a Man down there, and they said, "What is that?"
Said, "That's Jesus of Nazareth." Desperation set in.
She said, "I'm kind of insignificant. I--I... But if I can only touch the border of His garment, I'll be made well." And she passed by every critic and everything else. But then she got to the spot, she touched His garment, in desperation.
And when He did, He turned and said, "Who touched Me?" And they all denied it. But He looked around. He was possessed with a great gift of God. He was God; and He found the little woman and told her her blood issue had stopped. Desperation drove her to do that.
E-138 Tieši izmisums bija tas, kas pamudināja Dienvidu ķēniņieni. Viņa bija dzirdējusi, ka Dieva dāvana darbojas caur Sālamanu. Viņu pie tā aizveda izmisums.
E-138 It was desperation that drove--drove the queen of the South. She heard that the gift of God was working through Solomon. Desperation drove her to that.
E-139 Izmisums! Tie ir tādi paši cilvēki kā jūs, kā es. Viņi ne ar ko neatšķīrās no jums vai manis. Viņiem bija piecas maņas. Viņi ēda un dzēra, un tā tālāk, tāpat kā mēs, dzīvoja un mira. Viņi bija cilvēki.
E-139 Desperately! That's human beings, like you, like me. They wasn't any different from you and I. They had five senses. They eat, and drink, and so forth, like we do, live and die. They were human beings.
E-140 Tas ieveda viņu tādā izmisumā, ka viņa paņēma daļu savas valstības. Tas noveda viņu līdz tam, ka viņa nedomāja par ismaēliešiem, kuri varēja aplaupīt viņu tuksnesī, tajās deviņdesmit dienās uz kamieļa muguras pāri Sahāras tuksnesim. Izmisums! Viņa tik un tā devās ceļā. Un, kad viņa tur nokļuva, no Sālamana nekas netika apslēpts, bet viņš pastāstīja viņai to, ko viņa vēlējās zināt. Izmisums! Jēzus teica: “Viņa celsies Tiesas dienā līdz ar to paaudzi un nosodīs to, jo šeit bija vairāk nekā Sālamans.” Izmisums!
E-140 It drove her into such desperation till she took part of her kingdom. It drove her to a place till she didn't think about the Ishmaelites who would rob her on the desert, her ninety days on the back of a camel across the Sahara Desert. Desperation! She is going, anyhow. And when she got there, there was nothing held from Solomon but what he told her the things that she wanted to know. Desperation! Jesus said, "She'll rise in the Day of the Judgment, with this generation, and condemn it, 'cause a greater than Solomon was here." Desperation!
E-141 Noslēgumā es varētu pateikt sekojošo. Ne pārāk sen es redzēju kaut ko izmisušu tur Meksikā. Es tikko kā biju ticis līdz platformai, tur, lielā arēnā, un cilvēki tur bija jau no deviņiem no rīta, un bija jau gandrīz desmit vakarā. Kāds vecs, akls vīrs, kurš bija pilnīgi akls jau apmēram trīsdesmit gadus, iepriekšējā vakarā bija atguvis savu redzi un todien staigāja pa pilsētu liecinādams. Tur gulēja vecu drēbju kaudze, apmēram divdesmit piecus, trīsdesmit metrus gara, šitik augsta, vienkārši veci lakati. Tur bija varbūt četrdesmit, piecdesmit tūkstoši cilvēku. Un tās vecās cepures un lakati, kam nu tie piederēja, es domāju, ka viņiem tas bija jāizlemj pašiem savā starpā. Un gāza lietus.
E-141 In closing I might say this. Not long ago, down in Mexico, I seen something desperate. I just got to the platform, there in a big arena, and the people had been in there since nine o'clock that morning, and it was nearly ten o'clock that night. An old blind man, the night before, totally blind for about thirty years, received his sight, and was going around the city that day, testifying. An old rick of clothes, laying for maybe thirty, forty yards, that high, just old shawls. There was maybe forty, fifty thousand people there. And old hats and shawls, who they belonged to, I guess they would have to decide that among them. And it pouring down rain.
E-142 Un viņi nolaida mani pa virvi pāri sienai, un es nokļuvu uz platformas. Tas kalpotājs... Tas vīrs, kas sēž šeit, viņi atveda viņu... Pirms dažām minūtēm viņš ar meitu atbrauca no Mičiganas, runāja par brāli Armentu. Mēs šeit viņu atceramies. Šovakar viņš staigā pa Godības ielām. Brālis Arments bija tur un novilka savu mēteli, stāvēja lietū un iedeva to uzvilkt brālim Džekam Mūram, jo Džeks drebēja. Tas dienvidnieks bija teju vai nosalis tajā aukstajā lietū tur Meksikā. Un tur nu viņš stāvēja.
E-142 And they let me down a rope, over a wall, and I got on the platform. The minister... The man that's setting here, they brought him... Him and his daughter come down from Michigan a few minutes ago, talked about Brother Arment. We remember him here. He's on the streets of Glory tonight. Brother Arment was there, and took his overcoat off, and stood in the rain, and give it to Brother Jack Moore to put on, 'cause Jack was shivering. The Southerner was about to freeze in that cold rain there in Mexico. And there he was standing there.
E-143 Un Billijs Pols pienāca pie manis, mans dēls, un teica: “Tēt, tev kaut kas būs jādara. Tur ārā ir kāda meksikāniete ar mirušu mazuli, kas nomira šorīt. Man nepietiek palīgu, lai noturētu viņu prom no rindas.” Ja roku uzlikšana tam aklajam vīrietim dāvāja viņam redzi, tad roku uzlikšana viņas mirušajam mazulim dāvās viņam dzīvību. Viņa bija katoliete. Un viņa...viņi nespēja viņu noturēt.
Un brālis Espinoza un pārējie bija pateikuši viņai, ka: “Mums vairs nav lūgšanu kartīšu. Tev būs jāgaida līdz nākamajam vakaram.”
E-143 And Billy Paul come to me, my son, and said, "Daddy, you'll have to do something. There is a little Mexican woman down there with a dead baby that died this morning. I ain't got enough ushers to hold her out of the line." If laying hands on that blind man give him his sight, laying hands on her dead baby would give it its life. She was a Catholic. And, she, they couldn't hold her back.
And Brother Espinoza and them had told her that, "We have no more prayer cards. You'll have to wait till another night."
E-144 Viņa sacīja: “Mans mazulis ir miris. Viņš ir miris jau kopš šī rīta. Man ir jātiek tur iekšā.” Un viņa devās uz priekšu, ar vai bez lūgšanu kartiņas. Un tur bija nostādīti apmēram trīs simti vietu ierādītāji. Un viņa līda zem viņu kājām un lēca uz viņu mugurām, un skrēja ar to mirušo mazuli, un krita zemē starp viņiem. Viņai bija pilnīgi vienalga, viņa centās tur nokļūt. Viņa bija izmisusi. Dievs bija runājis uz viņas sirdi, ka: “Dievs, kas varēja iedot redzi, var iedot dzīvību.” Ak vai! Viņa bija izmisusi. Viņā kaut kas dega.
E-144 She said, "My baby is dead. It's been dead since this morning. I must get in there." And she was coming, prayer card or not. And they lined up about three hundred ushers there. And she'd go right under their legs, and jump right up on top of their backs, and run with this dead baby, and fall down among them. Didn't make any difference to her; she was trying to get there. She was desperate. God had spoke to her heart, that, "The God could give sight, could give life." Oh, my! She was desperate. Something was burning in her.
E-145 Ak, slimie cilvēki, ja jūs atļautu tam degt sevī dažas minūtes un pavērotu, kas notiek; tāda veida izmisums. Tas Dievs, kurš varēja dziedināt to zēnu tajā vakarā, varēja dziedināt to sievieti ar vēzi, varēja dziedināt to vīrieti un darīt to visu, Florensas Naitingeilas kundzi, ak, desmitiem tūkstošu! Viņš, tas neapstrīdamais pierādījums; augšāmceļ mirušos un dziedina slimos, un viss pārējais. Ja Viņš ir Dievs, kas var to izdarīt; Viņš ir Dievs vakar, Viņš ir Dievs šodien. Ieejiet izmisumā, un tad jums kaut kas notiks.
E-145 Oh, sick people, if you'd let that burn in you for a few minutes, and watch what happens, that kind of a desperation. The God that could heal this little boy the other night, could heal that lady with cancer, heal this man, and do this, Miss Florence Nightingale, oh, the tens of thousands! He, that, undisputable evidence; raising the dead, and healing the sick, and everything else. If He is God, can do that; He is God yesterday, He is God today. Get desperate, then you'll get something done.
E-146 Pēc tam, būdama tajā izmisumā, viņa turpināja lauzties uz priekšu. Es pateicu brālim Džekam Mūram, es teicu: “Viņa mani nepazīst. Viņa nekad mani nav redzējusi. Viņa nezina, kurš stāv šeit uz platformas. Šī katoļticīgā sieviete, lūk, nezina ne vārda angliski, kā tad viņa varētu zināt, kurš tas ir?” Es teicu: “Nokāp lejā un palūdz par to mazuli, un tas viņu apmierinās, un viņa aizies prom.” Teicu: “Un tas neradīs…” Tur no lejas skanēja nepārtraukta aurošana. Viņa lēkāja, un visi kliedza. Viņa skrēja pa viņu pleciem un krita uz zemes starp tiem. Viņa izlauzās dažas pēdas uz priekšu, un tad viņi mēģina viņu aizstumt atpakaļ; bet viņa līda starp viņu kājām, turēdama to mazuli, sadusmojot tos vietu ierādītājus un pārējos. Viņai bija vienalga, viņa devās uz turieni. Viņai bija tur jānokļūst! Bija pilnīgi vienalga, kas tas bija, viņa bija nolēmusi tur nokļūt. Tas kalpotājs bija...
E-146 Then, in that desperation, she kept rushing. I said to Brother Jack Moore, I said, "She don't know me. She's never seen me. She don't know who it is up here on the platform. That little Catholic woman, now, couldn't speak a word of English, so then how does she know who it is?" I said, "Go on down, and pray for the baby, and that'll satisfy her, and she'll go on." Said, "And it won't cause..." It was just constant roar down there. She would jump up, and everybody would be screaming. She'd run right over the top of their shoulders, and fall right down among them. She would gain a few feet, and then they'd try to put her back out; and here she'd come right between their legs, holding this baby, upsetting ushers and everything else. Didn't make any difference, she was getting up there. She had to get there! It don't make any difference what it was, she was going to get there. Had the minister...
E-147 Nu, vai tas nav tieši tāds pats stāsts kā ar to sievieti sunamieti? Tikai tas nebija pirms trīsarpus tūkstošiem gadu. Tas bija pirms aptuveni trīs vai četriem gadiem. Saprotat?
Tas var notikt šādi arī šovakar. Kad uzceļas tāds pats izmisums, tas iemetīs kaujas priekšējā līnijā mīlestību un ticību, lai pieprasītu to, ko tu vēlies, jo tas ir Dieva apsolījums, ka tu vari to saņemt. Pilnīgi pareizi.
E-147 Now isn't that just a story like the Shunammite woman? Only, that wasn't thirty-five hundred years ago. That was about three years ago, or four. See?
They can be the same thing tonight. When the same desperation rises, will throw love and faith up there to the battlefront, to claim what you want, because it's a promise of God that you can have it. That's exactly right.
E-148 Es pagriezos; es, kalpotājs jeb evaņģēlists tajā vietā. Es pagriezos. Man bija žēl tās sievietes, bet izmisuma tur nebija. Saprotat? Es pagriezos un nodomāju: “Nu, brālis Džeks par viņu aizlūgs, un tas...tas visu atrisinās.” Es pagriezos. Es teicu: “Kā es tikko teicu, ticība...”
Un es paskatījos uz turieni, un tur bija vīzija. Es redzēju, kā tur sēž kāds mazulis, mazs meksikāņu mazulis ar tumšu seju, bez zobiem. Viņš tur sēdēja un smējās manā priekšā. Es teicu: “Brītiņu uzgaidi. Brītiņu uzgaidi.” Viņas izmisums lika Svētajam Garam izmainīt manu tēmu, izmainīt manas acis un parādīt man viņas mazuli tur sēžam. Tas atsauca atpakaļ Svēto Garu. Es teicu: “Brītiņu uzgaidi. Brītiņu uzgaidi. Atnesiet man to mazuli.”
Tur nu viņa atnāca ar slapju, izmirkušu, zili baltu segu, ar maziņu, mirušu, apmēram šitik garu augumiņu. Viņa nokrita ar krucifiksu rokā jeb ar rožukroni, lai atkārtotu tos “esi sveicināta Marija”. Es pateicu viņai: “Noliec to malā, tas nav vajadzīgs.”
Un viņa pienāca blakus tai vietai, kur es stāvēju, un viņa kliedza un auroja: “Padre,” kas nozīmē, “Tēvs.”
Es teicu: “Nesaki tā. Nesaki tā. Vai tu tici?” Un viņš pajautāja to viņai spāniski, vai viņa tic.
“Jā,” viņa ticēja. Viņš pajautāja viņai, kā viņa tic. Viņa sacīja: “Ja Dievs var iedot redzi tam vecajam vīram, Viņš var iedot dzīvību arī manam mazulim.” Āmen. Viņu līdz tam noveda izmisums. Man nebija ar to pilnīgi nekāda sakara; es tikai redzēju vīziju.
Es teicu: “Kungs Jēzu, es redzēju vīziju par mazu bērniņu, varbūt tas ir viņš.”
Aptuveni tajā brīdī viņš izstiepa savu kājiņu, sāka: “Vā! Vā! Vā!”
Es teicu: “Aiznes viņu pie ārsta. Dabū rakstisku ārsta atzinumu, ka: 'Tas bērns nomira.'” Un ārsts uzrakstīja atzinumu: “Šī bērna elpošana, sirds, apstājās šorīt pulksten deviņos, manā kabinetā, viņš nomira no abpusējas pneimonijas.” Ak, šovakar tas bērns dzīvo Meksikā, cik nu man zināms. Kāpēc? Raudot par savu bērnu, izmisums ienāca mātes sirdī, kura bija redzējusi, kā Dievs darīja...dziedināja kāda vīra aklās acis, un viņa zināja, ka Viņš varēja augšāmcelt mirušo bērniņu.
E-148 I turned; me, the minister, or the evangelist at the place. I turned. I felt sorry for the woman, but there's no desperation. See? I turned and thought, "Well, Brother Jack will pray for her, and that--that settles it." I turned around. I said, "As I was speaking now, faith..."
And I looked out there, and there was a vision. I seen a little baby setting there, a little black-faced, Mexican baby with no teeth. It was laughing at me, setting out there. I said, "Wait a minute. Wait a minute." Her desperation drove the Holy Spirit to change my subject, change my eyes and show me her baby setting there. That sent the Spirit back. I said, "Wait a minute. Wait a minute. Bring me the baby."
Here she come with a little, wet, soaking, blue and white blanket, a little, dead form about that long. She fell, with a crucifix in her hand, or a rosary, to say these "hail Mary's." I told her, "Put it up, that's not necessary."
And she come up close to where I was, and she scream and holler, "Padre," which means, "Father."
I said, "Don't say that. Don't say that. Do you believe?" And he said it in Spanish to her, did she believe.
"Yes," she believed. He asked her how would she believe. She said, "If God can give that old man his sight, he can give my baby the life." Amen. Desperation drove her to it. Not a thing on my part; I just saw the vision.
I said, "Lord Jesus, I saw a vision of a little baby, it might be this one."
About that time he kicked its feet, went, "Wha! Wha! Wha!"
I said, "Follow her to the doctor. Get a writ-... written statement from the doctor, 'That baby died.'" And the doctor wrote the statement, "That baby's respiration, heart stopped this morning, in my office at nine o'clock, died with double pneumonia." Oh, the baby is a living in Mexico tonight, as far as I know. Why? The desperation set in on a little mother's heart, crying for her child, that had seen God do... heal a man's blind eyes, and knowed He could raise the dead baby.
E-149 Izmisums! “Kad tu meklēsi Mani no visas sirds, tad Es tevi uzklausīšu.” Saprotat?
E-149 Desperation! "When thou seekest Me with all thine heart, then I'll hear you." See?
E-150 Valstība! “Bauslība un pravieši bija līdz Jānim. Kopš tā laika tiek sludināta debesu valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.” Nevis tu vienkārši stāvi un saki: “Pacel mani aiz apkakles, Kungs, iestum mani iekšā.” Tu lauzies tajā iekšā. Tu nonāc izmisumā, starp dzīvību un nāvi.
E-150 The Kingdom! "The law and the prophets were until John. Since then, the Kingdom of Heaven has been preached, and man press into It." You don't just stand around and say, "Pick me up by the collar, Lord, push me in." You press into It. You get desperate, between Life and death.
E-151 Kaut man būtu laiks vēl vienam stāstam, par kuru es tieši tagad aizdomājos, par kādu sievieti, meiteni, kas aizgāja pa nepareizu ceļu un kā viņa bija šķīrusi jaunas lapas un visu pārējo, līdz es pateicu: “Māsa...”
Viņa piecēlās un teica: “Es...es domāju, ka ar mani viss būs kārtībā.”
Es teicu: “Nē, nē! Neej prom.”
Un tad, ļoti ātri, viņa sāka pamazām lūgt un uzreiz kļuva arvien skaļāka un skaļāka. Pēc kāda brītiņa viņa kļuva izmisusi, teica: “Ak, Dievs, izglāb mani!”
E-151 Wish I had time for another story, that I was thinking right now, of a woman, girl, took a wrong road, and how she had turned new pages and things, till I said, "Sister..."
She got up and said, "I--I believe I'll be all right."
I said, "No, no! Stay there."
And then, the first thing you know, she started praying a little bit, and directly she got louder and louder. After a while she got desperate, said, "O God, save me!"
E-152 Anonīmie alkoholiķi nevarēja to izārstēt. Nekas cits nespēja to izdarīt. Bet tās lielās, melnās acis skatījās uz mani, un pa viņas vaigiem tecēja asaras; viņa teica: “Kaut kas ir noticis.” Ak, jā! Tieši tā! Kaut kas notika. Viņa nonāca izmisumā.
E-152 Alcohol Synonymous couldn't cure it. Nothing else could do it. But them big, black eyes looked at me, and the tears dropping off her cheeks; she said, "Something's happened." Oh, yeah! Yes, sir! Something happened. She got desperate.
E-153 Būsim izmisuši par to; starp dzīvību un nāvi.
E-153 Let's be desperate about this; between death and Life.
E-154 Ja jūs nespējat ieiet izmisumā, neejiet šeit cauri. Ja tu esi izmisis, nāc šurp un pavēro, tu dabūsi to, tiklīdz tu tiksi līdz šejienei.
E-154 If you can't get desperate, don't come through here. If you are desperate, come here and watch, you--you'll get it just as soon as you get here.
E-155 Lūgsim. Izmisīgi meklējiet Dieva Valstību, tā nonāks pār jums.
E-155 Let us pray. In desperation watch for the Kingdom of God, It'll come upon you.
E-156 Mūsu debesu Tēvs, es lūdzu Tevi Jēzus Vārdā, esi mums žēlīgs, Kungs! Un iedarbini mūsos izmisumu. Ak, Kungs Dievs, apžēlojies par mums, es lūdzu, un ļauj cilvēkiem šovakar meklēt Tevi ar izmisuma pilnām sirdīm. Mēs zinām, ka Tu esi šeit, Kungs. Tu esi tas pats vakar, šodien un mūžīgi.
E-156 Our Heavenly Father, I pray Thee in Jesus' Name, be merciful unto us, Lord. And start in us a desperation. O Lord God, have mercy upon us, I pray, and let the people seek Thee tonight with desperate hearts. We know You're here, Lord. You're the same yesterday, today, and forever.
E-157 Un tagad lai tie cilvēki, kuriem ir zīme, ka viņi ir pārgājuši no nāves dzīvībā, pārgājuši no vecās pasaulīgās dzīves uz jaunu. Viņi ir pārgājuši. Asinis ir pielietotas; un, Dievs, dod viņiem tā apliecinājuma zīmi. Lai viņi ņem šo zīmi savās rokās, tie, kas ir slimi, lai saka: “Es esmu Dieva izpirkts produkts. Es esmu Kristū, un Viņā nav nekādas slimības. Es esmu Kristū, un Viņā nav nekāda grēka. Es esmu Kristū, un Viņā nav nekādas neticības. Es atsakos no visa, ko velns man ir teicis. Es ņemu savu zīmi, kas manu... 'Viņš tika ievainots, sists manu pārkāpumu dēļ, satriekts manu netaisnību dēļ, mans sods tika uzlikts Viņam, lai es saņemtu mieru, un ar Viņa brūcēm es tiku dziedināts'. Un tagad man pieder šī zīme, ka Dievs ir mani atzinis, šo mērķi, personu, kas ir izpirkta ar Kunga Jēzus Asinīm. Un es turu savās rokās Viņa nāves zīmi, jo Viņš ir augšāmcēlies, un es piederu Viņam, un Viņš ir mans. Es eju ar apņēmīgu ticību, ka, sākot ar šo vakaru, es ticu Dievam, un es tikšu dziedināts, kad es nonākšu tur un atbildīšu tām prasībām.”
Jo pēdējie vārdi, kas izskanēja no Viņa mutes, bija šādi: “Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Dāvā to, Kungs. Lai atnāk izmisums, jo es to lūdzu Jēzus Vārdā. Āmen.
Es varu, es gribu, es tiešām ticu;
Es varu, es gribu, es tiešām ticu;
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Ka Jēzus mani dziedina.
Ak, es varu, es gribu, es tiešām ticu;
Es varu, es gribu, es tiešām ticu.
Tikai padomājiet: “Es esmu apņēmības pilns!”
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Ka Jēzus mani dziedina.
E-157 And now may these people who has the Token, that they've passed from death unto Life, they've changed from the old worldly life to a new one. They have. The Blood has been applied; and, God, give them a Token sign. May they take that Token in their hands, them that's sick, say, "I am a purchased product of God. I am in Christ, and in Him is no sickness. I am in Christ, and in Him is no sin. I am in Christ, and in Him is no unbelief. I renounce everything that the devil has told me. I take my Token that my... 'He was wounded for my transgressions; He was bruised for my iniquity; the chastisement of my peace was upon Him; and with His stripes I was healed.' And I now hold the Token, that God has recognized me, that purpose, Person, purchased by the Blood of the Lord Jesus. And I hold the Token of His death in my hands, because He has raised again, and I am His and He is mine. I go with determined faith, that from this night on, I believe God, and I'll be healed when I get there and meet the requirements."
Because, the last Words that fell from His lips, was this, "If they lay hands on the sick, they shall recover." Grant it, Lord. May a desperation set in, for I ask it in Jesus' Name. Amen.
I can, I will, I do believe;
I can, I will, I do believe;
I can, I will, I do believe
That Jesus heals me now.
Oh, I can, I will, I do believe;
I can, I will, I do believe;
Just think, "I'm determined!"
I can, I will, I do believe
That Jesus heals me now.
E-158 Vai jūs tam ticat? “Es esmu apņēmības pilns! Es esmu apņēmības pilns, ka caur Dieva žēlastību es neapstāšos, kamēr kaut kas man nepieskarsies. Un es dodos tur augšā, lai uz mani tiktu uzliktas rokas.”
Lūk, Dievs nekad mūs nav pievīlis. Un es ticu, ka tas lielais Ārsts ir tuvumā. Es ticu, ka Dievs, kas uzrakstīja Vārdu, es ticu, ka Dievs, kas pienesa to upuri, es ticu, ka Dieva zīme, kas mūs šovakar attīra no grēka, tā zīme, Viņa paša dzīvība, ir šeit ar mums. “Es būšu ar jums līdz pasaules galam. Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz pasaules galam.” Vai jūs tam ticat? Es paļaujos uz Viņu. Es ticu, ka Viņš to izdarīs. Un jūs?
E-158 You believe that? [Congregation says, "Amen."--Ed.] "I'm determined! I'm determined, by the grace of God, that I'll never stop until that Something strikes me. And I'm going up there to have hands laid on me."
Now, God has never failed us. And I believe the great Physician now is near. I believe the God that wrote the Word, I believe the God that made the sacrifice, I believe the Token of the God that cleanses us from sin tonight, the Token, His Own Life, is here with us. "I'll be with you, even to the end of the world. A little while and the world seeth Me no more, yet ye shall see Me, for I will be with you, even in you, to the end of the world." You believe that? [Congregation says, "Amen."--Ed.] I'm trusting in Him. I believe that He will do it. Don't you? ["Amen."]
E-159 Un tā, tiklīdz es to sāku, es redzu, ka parādās vīzijas, āmen, varenas Tā Kunga vīzijas, stāstīdamas varenas lietas. Āmen! Ja es to sākšu, mēs šeit pavadīsim visu nakti. Vai jūs tam ticēsiet? Vai jūs ticat? Āmen! Es ticu tam no visas sirds.
E-159 Now, as soon as I start that, I see visions appearing, amen, great visions of the Lord, speaking great things. Amen! If I start that, we'll be here all night. Going to believe it? Do you believe? Amen! I believe it with all my heart.
E-160 Tur sēž tā sieviete, kas atbrauca no brāļa Palmera, viņa man ir sveša. Viņa ir no Džordžijas, un viņa cieš no sieviešu slimības. Ja viņa ticēs, ka Dievs darīs viņu veselu, Viņš to izdarīs. Es nekad dzīvē neesmu redzējis to sievieti, bet tieši tas viņai kait.
E-160 The little lady setting out there from Brother Palmer, she is a stranger to me. She is from Georgia, and she is suffering with a female trouble. If she'll believe that God will make her well, He'll do it. I never seen the woman in my life, but that's what's the matter with her.
E-161 Tā sieviete, es nezinu, vai viņa iepriekš ir dzirdējusi vēstījumu vai nē, bet, kamēr es šeit sludināju, es viņu redzēju. Vienkārši ticiet tam un paskatieties, vai tā ir taisnība. Āmen. Ja vien jūs ticēsiet! Tā tas ir.
E-161 That little woman, I don't know whether she ever heard the Message before, or not, but while I was preaching here, I saw her. You just believe it and see if that's right. Amen. If you'll only believe! That's right.
E-162 Lūk, tur aizmugurē sēž sieviete ar muguras problēmu, viņa patiešām smagi cieš, viņas vārds ir Vizdomas kundze. Ja tu ticēsi no visas sirds, Jēzus Kristus darīs tevi veselu. Es nekad mūžā neesmu redzējis šo sievieti, bet viņa sēž šeit, ir ciešanās. Viņai ir dzeltena kleita. Vai pareizi? Labi. Vai mēs viens otru nepazīstam? Jā. Ļoti labi. Ej mājās, esi vesela. Jēzus Kristus dara tevi veselu. Āmen.
E-162 The lady setting right back here with back trouble, suffering real bad, her name is Mrs. Wisdom. If you'll believe with all your heart, Jesus Christ will make you well. I never seen the woman in my life, but she is setting there, suffering. She's wearing a yellow dress. Is that right? All right. Are we strangers to one another? Yes. All right, sir. You go home, be well. Jesus Christ makes you well. Amen.
E-163 Vēl viena sieviete, kas tikko to uztvēra, muguras slimība, sēž, lūk, tur. Viņai ir muguras slimība. Viņai ir zēns, un viņam ir galvas kaite. Hm-hm. Tā tas ir. Viņas vārds ir Pārkeres kundze. Tici no visas sirds, un Jēzus Kristus dziedinās jūs abus. Āmen! Mēs viens otru nepazīstam. Pilnīgi pareizi. Āmen! Tici no visas sirds.
E-163 Another woman that's just caught that, back trouble, setting over here. She's got back trouble. She's got a boy, and he's got head trouble. Uh-huh. That's right. Mrs. Parker is her name. Have you believe with all your heart, and Jesus Christ will heal you both. Amen! We're strangers to one another. That's exactly right. Amen! Believe with all your heart.
E-164 Šeit aizmugurē sēž kāds vīrietis gados no Mičiganas. Viņam ir sarežģījumi ar ausīm. Ak, viņš domā, ka tās ir balsis, garīga slimība. Vai pareizi? Tu domā, ka... Tu nezini, vai tas ir Dievs, vai kas nu vēl, kas ar tevi runā. Tu dzirdi trokšņus ausīs. Es tev esmu pilnīgi svešs. Ja tā ir taisnība, pacel savas rokas, un tieši tas ir tas, kas notiek. Tas tevi vairs neapgrūtinās, Jēzus Kristus dara tevi veselu.
Vai jūs ticat tam lielajam Ārstam?
E-164 Here is an elderly man setting back here from Michigan. He's having trouble in his ears. Oh, he thinks voices, spiritual trouble. Is that right? You're believing that--that... You don't know whether it's God, or what it is talking to you. You hear noises in your ears. I'm a total stranger to you. If that's right, raise up your hands, and that's what's taking place. It'll never bother you no more, Jesus Christ makes you well.
Do you believe the great Physician? [Congregation rejoices and says, "Amen."--Ed.]
E-165 Es ar tevi parunātu, bet...no Norvēģijas, un tu nesaproti, norvēģu valoda. Hm-hm. Labi, pasaki viņam, lai iet mājās ticēdams, māsa, ja tu zini, kā to pateikt. Pasaki viņam, ka viņa galvas problēma viņu atstās. Lūk, tu zini, ka es viņu nepazīstu. Viņš atbrauca šurp no Norvēģijas, lai par viņu aizlūgtu. Dodies atpakaļ kā vesels cilvēks. Āmen.
E-165 I'd speak to you, but, from Norway, and you don't understand; Norwegian language. Uh-huh. All right, tell him to go home, believing, sister, if you know how to speak it. Tell him his head trouble will leave him. Now, you know I don't know him. He's come here from Norway, to be prayed for. Go back, a well man. Amen.
E-166 Ak! “Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi!” Kas tas ir? Tas ir tas uguns stabs. Tas ir Svētais Gars. Tā ir tā zīme, ka Jēzus Kristus ir dzīvs. Un, kad senos laikos cilvēki redzēja Viņu darām šīs lietas, Viņš uztvēra viņu domas, jo Viņš ir Vārds. “Un Vārds ir asāks par abpusēji griezīgu zobenu un atpazīst sirds domas un nodomus.” Āmen.
E-166 Oh! "Jesus Christ the same yesterday, today, and forever!" What is it? It's that Pillar of Fire. It's the Holy Ghost. It's that Token, that Jesus Christ lives. And when people, long ago, saw Him do those things, He perceived their thought because He is the Word. "And the Word is sharper than a two-edged sword, and a discerner of the thoughts and intents of their heart." Amen.
E-167 Es redzēju, kā vizuļoja ūdens un brauca šis jaunais puisis. Viņš dzirdēja un izlasīja tur grāmatu, un uzrakstīja norvēģu valodā. Viņš saprata; kāds ar viņu runāja. Viņam ir slimība, bet, ja viņš ticēs no visas sirds, Kungs Jēzus darīs viņu veselu. Viņš ir atbraucis no tālienes, nabaga zēns, tādā stāvoklī, mēģina izlauzties. Un mēs uzliksim viņam rokas, pēc brītiņa.
E-167 I seen water flashing, and this young lad coming. He heard, and read a book over there, and wrote, in Norwegian. He got to understanding; somebody spoke to him. He's having trouble, but, if he'll believe with all of his heart, the Lord Jesus is going to make him well. He's come a long way, and a poor kid, at that, trying to press in. And we'll lay hands on him, in a minute.
E-168 Vai jūs ticat? Āmen! Cik brīnišķīgi! Ak vai! “Tas lielais Ārsts ir tuvumā!” Māsa, kur ir tā māsa Angrena un tā otra māsa pie klavierēm? Es gribu, lai jūs ātri atnākat, lūdzu, un nospēlējat mums dziesmu: “Tas lielais Ārsts ir tuvumā, tas līdzjūtīgais Jēzus.”
E-168 Do you believe? [Congregation says, "Amen."--Ed.] Amen! How wonderful! Oh, my! "The great Physician now is near!" Sister, where is that Sister Ungren at, and that other sister at the piano? I want you to come right quickly, if you will, and give us a song, "That great Physician now is near, the sympathizing Jesus."
E-169 Es gribu, lai cilvēki, kas ir, lūk, šajā ejā, kas vēlas, lai par viņiem aizlūdz, lūdzu, nāciet šurp, uz šo pusi, tikai pa vienai ejai reizē. Brāli Nevil, izdari to, lūdzu. Kur ir brālis Keps vai kāds no tiem dziedāšanas vadītājiem? Varbūt brālis Angrens vai brālis Keps, vai kāds cits, varētu atnākt šurp, nodziedāt, novadīt mums šo dziesmu, lūdzu. Vai brālis... Kur ir kāds no šiem brāļiem? Labi. Ļoti labi, ser, tas ir labi. Labi. Visi ir lūgšanā!
E-169 I want the people that's on this aisle here, that wants to be prayed for, kindly come down on this side here, just one aisle at a time. Brother Neville, you do that if you will. Where is Brother Capps or one of those song leaders? How about Brother Ungren, or Brother Capps, or somebody, come here, will sing, lead this song for us if you will. Is Brother... Where is one of those brothers at? All right. All right, sir, that's good. All right. Everybody in prayer!
E-170 Atcerieties, izmisums! Vai redzat, ko izdarīs izmisums? Izmisums atvedīs tevi pāri jūrai. Izmisums atvedīs tevi no cita štata. Izmisums aizvedīs tevi jebkur. Kāds dārgs, vecs tēvs un viņa meita izmisumā mēģināja tikt iekšā, un iekļuva un apsēdās kaut kādā veidā; pirms brītiņa Svētais Gars iedeva to šeit, sanāksmē, tieši pirms es šeit nonācu. Ak!
Sirds, tu arī dziedi līdz,
Jēzus, Jēzus, Jēzus.
Tas lielais Ārsts ir tuvumā,
Tas līdzjūtīgais...
Kungs Jēzu, dāvā, uzklausi Tava kalpa lūgšanu, Kungs. Es lūdzu, lai Tu satiec ikvienu no viņiem un dari viņus veselus, Tavai slavai, Jēzus Vārdā.
...Jēzus balsi.
Klausies, kā slavē serafi,
Cik tas atskan brīnišķi.
Sirds, tu arī dziedi līdz...
Lai tagad tie, kas ir izmisuši, kas patiešām zina, ka viņi tiks dziedināti... Tikai padomājiet, cik nu man zināms, kopš pagājušās svētdienas vakara šonedēļ izveseļojās visi simts procenti.
Tas līdzjūtīgais...
E-170 Remember, desperation! See what desperation will do? Desperation will drive you across the sea. Desperation will drive you from another state. Desperation will drive you anywhere. A precious old father and his daughter, with desperation, tried to get in, come in, everything else, and set down anyhow; a few moments ago the Holy Spirit delivered the thing here in the meeting, just before I got in here. Oh!
The sweetest carol ever sung,
Jesus, blessed Jesus.
The great Physician now is near,
The sympathizing...
Lord Jesus, grant, hear the prayer of Your servant, Lord. I pray that You will meet each one of these and make them well, for Your Glory, in Jesus' Name.
... the voice of Jesus.
Sweetest note in seraph song,
Sweetest name on mortal tongue,
Oh, sweetest carol ever sung.
Let those who are desperate now, that really know that you're going to be healed... Just think, as far as I know, one hundred percent were, from last Sunday night, got well this week.
The sympathizing...
E-171 Esiet nomodā, Viņš nāk. Saprotiet, Viņš jūs jau ir dziedinājis. Viņš atnes Savu Vārdu, Viņš apstiprina to, Viņš parāda Savu klātbūtni. Neviens nevar to izdarīt, tikai Dievs. Jūs to zināt. Tā ir Mesijas zīme. Un jūs zināt, ka es neesmu Mesija, tātad tas ir Viņš. Lūk, Viņš šeit jums ir visu pierādījis.
Nu, tam būtu jāieved jūs izmisumā. Tam būtu jāelektrizē šī vieta un jāpieskaras... Nē, tam vajadzētu būt gluži kā sērkociņam šaujampulvera mucai. Protams! Un no tā vajadzētu uzliesmot ticībai, un...un mīlestībai, un izmisumam jāieved tos cilvēkus pa tiešo Dieva Valstībā, lai viņi ticētu no visas sirds. Vai tagad jūs ticat, ikviens no jums? Labi. Un tā, Billij, dabūs tos...
E-171 Watch, He comes. See, He has already healed you. He brings His Word, He confirms It, He shows His Presence. Nobody can do those things outside of God. You know that. It's the sign of the Messiah. And you know I'm no Messiah, so it's Him. Now here He has proved everything to you.
Now it ought to throw you into desperation. It ought to electrify this place and touch a... No, just be like a--a--a--a match to a barrel of powder. Certainly! And it ought to explode the faith, and--and love and desperation drive them people right into the Kingdom of God, to believe with all their heart. Do you believe now, every one of you? [Congregation says, "Amen."--Ed.] All right. Now, Billy, you get the...
E-172 Tonij, paskaties brītiņu šurp uz mani. Es jau sen tevi neesmu redzējis, bet tu esi slims. Tu ciet no kaut kā līdzīga dizentērijai. Tā tas ir. Tas beigsies. Tas tevi pametīs. Es ieraudzīju, kā tas viņam sekoja, kad viņš gāja tur cauri. Šobrīd no Dieva nevar palikt apslēpts pilnīgi nekas. Es nekad neesmu redzējis... Es neesmu redzējis Toniju jau mēnešiem ilgi, man šķiet, bet es redzu, ka viņam tas ir. Viņam tas bija, bet tagad viņam vairs nav.
E-172 Tony, look here at me a minute. I haven't seen you for a long time, but you're sick. You're suffering with something like a dysentery. That's right. It's going to quit. It's going to leave you. I seen that thing following him, as he started through there. There isn't a thing can be hid from God right now. I never seen... I haven't seen Tony for months, I guess, but I see he's having that. He did have it; he hasn't now.
E-173 Nolieksim mūsu galvas. Lai visas acis ir aizvērtas. Lai neviena acs neskatās. Visi būsim lūgšanā. Un Billijs Pols vai brālis Nevils, viens no viņiem, pasauks nākamo eju, kad pienāks laiks. Tagad visi lai ir lūgšanā. Tagad mēs pamēģināsim; vidējā eja atnāks kreisajā pusē, kad jūs tiksiet pasaukti, un tāpat arī kreisā rinda, lūk, šeit, nāciet kreisajā pusē, kad jūs pasauks. Brālis Nevils jūs pasauks.
Un tā, interesanti, vai šeit ir kādi brāļi, kas gribētu nostāties šeit līdz ar mani, lai uzliktu rokas šiem cilvēkiem, kad viņi ies garām? Jebkurš no jums, brāļi kalpotāji, jūs pavisam noteikti esat aicināti atnākt un nostāties kopā ar mani, ja jūs vēlaties to darīt. Tas nav kaut kas izolēts. Jums ir tādas pašas tiesības lūgties par slimajiem kā man.
Es zinu, ka Svētais Gars ir šeit. Ja kāds tam netic, tad ar viņu kaut kas nav kārtībā.
E-173 Let's bow our heads. Not one eye to be open. Not one eye to look. Let's everybody be in prayer. And Billy Paul or Brother Neville, one, will call the next rows when it comes time. Now everybody in prayer. We're going to try now; the middle aisle will come to your left-hand side when you are called, and so will the--the left-hand aisle over here come to your left-hand side when you're called. Brother Neville will call you.
Now, wonder if there is any of the brethren here that would like to stand here to lay hands on these people as they come by, with me? Any of you minister brothers, you're certainly welcome to come and stand with me if you want to do it. It's not a isolated thing. You have rights to pray for the sick the same as I.
I know the Holy Ghost is here. Anybody that wouldn't believe that, there is something wrong with them.
E-174 Labi, tagad ticēsim no visas sirds, ka Dievs dāvās tās lietas, ko mēs prasām. Tagad ticiet. Nešaubieties.
Un visi lūdzieties viens par otru. Ko saka Bībele? “Atzīstiet savu vainu cits citam, lūdzieties viens par...”
E-174 All right, let's believe now with all of our hearts, that God will grant these things that we're asking. Have faith now. Don't doubt.
And everybody pray, one for the other. What did the Bible say? "Confess our faults one to another; pray one for the..."
E-175 Un jūs, ļautiņi, kas nākat rindā, tiklīdz šīs rokas jums pieskarsies, ejiet ārā no šejienes vienkārši laimīgi un slavējot Dievu, ka esat dziedināti.
Labi, tagad visi esiet lūgšanā, kamēr brālis Keps vadīs dziesmas.
Kungs Jēzu, palīdzi mums tagad. Es lūdzu caur Jēzus Kristus Vārdu, lai Svētais Gars pieskaras katram cilvēkam un lai viņi tiek dziedināti, kad mēs sekojam Taviem baušļiem par roku uzlikšanu slimajiem. Tu teici: “Viņi kļūs veseli.” Mēs tam ticam, Tēvs, Jēzus Vārdā. Āmen.
Labi, tagad visi esiet lūgšanā, jo mēs sākam lūgties. Pirmais ir slims zēns ratiņkrēslā.
Uzliekam rokas šim bērniņam Jēzus Kristus Vārdā, lai viņš kļūtu vesels.
Tieši tā.
Jēzus Kristus Vārdā... [Lūgšanu rinda turpinās astoņpadsmit minūtes, brāļa Branhama vārdi nav saprotami–Tulk.]
Sirds, tu arī dziedi līdz,
Jēzus, Jēzus, Jēzus.
E-175 And you people coming in the line, as soon as these hands touch you, you go right out of here just happy and praising God that you're healed.
All right, everybody in prayer now while Brother Capps leads the songs.
Lord Jesus, now help us. I pray, through Jesus Christ's Name, that the Holy Ghost will touch each person, and may they be healed as we follow Your commandments for laying hands on the sick. You said, "They shall recover." We believe it, Father, in Jesus' Name. Amen.
All right, everybody in prayer now as we start praying. First, is a little sick boy in a wheel chair.
Laying hands upon the child, in the Name of Jesus Christ, that he may be made well.
Yes, sir.
In the Name of Jesus Christ...
175a [Brother Branham and the ministers lay hands upon those in the prayer line (for 18 minutes), but the prayers are inaudible. The congregation prays and continuously sings The Great Physician--Ed.]
The sweetest carol ever sung,
Jesus, blessed Jesus.
E-176 Cik daudzi no jums tic, ka Dievs jau ir, jūs esat pārliecināti savā sirdī, ar drošu pārliecību, ka Dievs ir atbildējis uz jūsu lūgumu, jo jūs esat bijuši paklausīgi Viņa Vārdam? Tas ir izdarīts. Tas ir pabeigts. Tas ir izdarīts. Ticiet Viņam no visas sirds, ka tas ir pabeigts darbs.
E-176 How many of you believe that God has, you are sure in your heart, with a sealed assurance, that God has answered your request because you've obeyed His Word? It's done. It's finished. It's--it's done. Believe Him with all your heart, that it is a finished work.
E-177 Tagad pavērojiet šo nedēļu, un, kad jūs atkal atgriezīsieties, pavērojiet, kas ir noticis.
E-177 Now watch this week, and when you come back again, watch what's happened.
E-178 Es pieņemu, ka līdz nākamajai reizei, kad es atgriezīšos, ja tāda būs Tā Kunga griba, man būs lūgšanu rinda caur vienu no šīm telpām, tajā istabiņā, kur es viņus ievedīšu, saprotiet. Es ticu, ka tagad tas atveras, saprotiet, tā stunda.
E-178 I suppose, by the next time I get back, the Lord willing, I'll be running the prayer line through one of these rooms, in that little room that I'm to take them to, you see. I believe it's unfolding now, you see, the hour.
E-179 Es gribu nonākt līdz tam, lai es varētu paņemt cilvēkus pa vienam, darboties ar viņiem individuāli, līdz esmu izpētījis un noskaidrojis, un tad šādi turpināt, kamēr es esmu ar viņiem tajā laikā.
E-179 I want to come to where I can bring the people one at a time, deal individually with them, until I search it out and find it, and then go ahead like that, until I stay right with them at that time.
E-180 Lai Dievs jūs visus svētī. Mēs esam tik laimīgi, ka jūs bijāt šeit. Vai jūs esat dabūjuši... Vai tagad jūs esat neatlaidīgi? Vai jūs... Vai jūs esat izmisumā, izmisumā, kas jums bija par jūsu dziedināšanu? Vai tagad tas viss ir beidzies mīlestībā un ticībā, un pārliecībā, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš apsolīja izdarīt? Dievs to izdarīs.
No tiem mazajiem bērniņiem tur šovakar ir divi vai trīs ratiņkrēslos, ko es... Mēs ticēsim par viņiem, viņi ir bērni, ka arī viņi tiks dziedināti. Viņi būs veseli. Vai tad jūs tam neticat? Āmen! “Viņi izveseļosies.” Viņiem tas ir jāizdara. Tā pateica Dievs. Un mēs esam izmisumā, un tagad mēs tam ticēsim, ka tas tiks izdarīts.
E-180 God bless you all. We're so happy you were here. Have you got... Are you persistent now? Do you... Are you in desperation, your desperation that you had for your healing? Has it all ceased now, in a love and faith and confidence that God will do what He promised to do? [Congregation says, "Amen."--Ed.] God will do.
From them little children, there is two or three of them here tonight, in wheel chairs, I... We'll believe for them, they are children, that they're going to be healed, too. They're going to be well. Don't you believe it? [Congregation says, "Amen."--Ed.] Amen! "They will recover." They's got to do it. God said so. And we're desperate, and going to believe it now, that it'll be done.
E-181 Un tā, mūsu dievkalpojumos notiek viena lieta pēc otras. Tagad mēs atlaidīsim sanākušos, tos, kuriem ir jādodas prom. Un, cik nu es redzu, ir apmēram bez astoņām minūtēm desmit. Un, ja jums ir jādodas prom, mēs...mēs priecājamies, ka jūs bijāt šeit, un mēs vēlamies, lai jūs atgrieztos un būtu kopā ar mums. Pārējie no jums pēc tam, kad mēs piecelsimies, atkal apsēdieties, un tie, kas dodas prom, vienkārši ejiet prom tik mierīgi, cik vien varat. Un tūlīt pēc tam mums būs vakarēdiena kalpošana. Jūs esat ielūgti palikt, ja vien varat. Ja jūs nevarat, lai Dievs jūs svētī. Lūdzieties par mani. Es lūgšos par jums. Un atcerieties, turiet to zīmi pieliktu un esiet izmisīgi lauzties uz Dieva Valstību. Āmen!
Tagad mēs dziedāsim mūsu nobeiguma dziesmu, ja spēsim, un “Paņem līdzi Jēzus Vārdu”, kamēr mēs stāvam kājās.
Jēzus dārgo Vārdu tagad
Paņem cieši, sāpju bērns.
Ņem to līdzi zemē plašā... (Jūs varat atvest viņus tagad.)
Viņš dos prieku dvēselei.
Dārgais Vārds (dārgais Vārds) salds ir man! (Salds ir man!)
Prieks līdz debesīm lai skan.
Dārgais Vārds salds ir man! (Salds ir man!)
Prieks līdz debesīm lai skan.
Paspiediet viens otram roku, sakiet: “Lai Tas Kungs tevi svētī, mans brāli, māsa piligrimi!” Dziļi, sirsnīgi, godbijīgi, kristīgie draugi draudzības saitēs, paspiediet viens otram rokas, brāļi un māsas. Lai Dievs jūs visus svētī, visus. Brīnišķīgi!
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.
Līdz mēs tiksimies, līdz mēs tiksimies,
Pie Jēzus kājām tiksimies. (Līdz mēs tiksimies!)
Līdz mēs tiksimies, līdz mēs tiksimies!
Dievs lai ir ar tevi, līdz mēs tiksimies.
E-181 Now, our services just involve one thing right after the other. Now we're going to dismiss the audience to those who have to go. And best I can see, it's about eight minutes until ten o'clock. And, if you have to go, we--we are happy you were here, and we want you to come back and be with us. The rest of you, after we stand, will be seated again; and those who are going, go just as quietly as possible. And then we're going to have the communion service immediately after that. You're invited to stay if you can. If you can't, God bless you. Pray for me. I'll pray for you. And, remember, keep the Token applied, and be desperate to press to the Kingdom of God. Amen!
Now we're going to sing our dismissing song, if we can, and, Take The Name Of Jesus With You, as we stand.
... Name of Jesus with you,
Child of sorrow and of woe;
It will joy and comfort give you,
... everywhere you go.
Precious Name, precious Name! O how sweet, O how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven;
Precious Name, O how sweet, how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven.
Shake one another's hand, say, "The Lord bless you, my pilgrim brother, sister." Deeply, sincerely, reverently, and Christian friends in ties of fellowship, shake one another's hands, brother and sister. God bless you all, together. Wonderful!
I love Him, I love Him
Because He first loved me
And purchased my salvation
On Calvary's tree.
Till we meet! till we meet!
Till we meet at Jesus' feet; till we meet!
Till we meet! Oh, till we meet!
God be with you till we meet again.
Till we meet! till we meet!
Till we meet at Jesus' feet; till we meet!
Till we meet! till we meet!
God be with you till we meet again.
[Brother Branham begins to hum God Be With You--Ed.]
E-182 Šīs lielās Dieva zīmes, Svētā Gara saldums un sadraudzība; lai Viņš bagātīgi mājo ar jums visiem, līdz mēs atkal tiksimies. Lai Dieva žēlastība iet ar jums, sadragā nāves ceļus jūsu priekšā, attīrot jūsu taku, lai jūs vienmēr redzētu Jēzu sava vaiga priekšā, un jūs stingri stāvēsiet.
E-182 This sweetness and fellowship of the great Token of God, the Holy Ghost, may He richly abide with you all until we meet again. God's grace go with you, smite death's ways before you; making your path clear, that you might see Jesus always before your face, and you shall not be moved.
E-183 Debesu Tēvs, mēs uzticam šo kalpošanu un šorīt notikušo kalpošanu, šīs kalpošanas un to, kas tika paveikts, un visu slavu Tev, pateikdamies un slavējot Tevi par cilvēku glābšanu un par cilvēku dziedināšanu, un par to, ka Tu iedevi mums Tavu lielo žēlastību, uz kuru mēs visi raugāmies. Glāb mūs. Cik ļoti mēs pateicamies Tev par to. Esi tagad kopā ar mums, līdz mēs atkal tiksimies. Satiecies ar mums vakarēdienā. Turi stūri tiem, kuri brauc, Kungs, uz savām mājām. Vadi viņus cauri šiem pārgalvīgajiem svētkiem, lai viņiem nenotiktu nekas ļauns vai bīstams. Mēs lūdzam to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Labi, vēlreiz “Paņem līdzi Jēzus Vārdu”.
Paņem Jēzus Vārdu...
Tagad jūs varat doties prom, vārdā...
Lai Tas tevi sargātu;
Dzirdot ienaidnieka draudus... (Ko tad jūs darīsiet?)
Lūdzot atkārto šo Vārdu tu.
Dārgais Vārds! (Dārgais Vārds!) Salds ir man! (Salds ir man!)
Prieks līdz debesīm lai skan;
Dārgais Vārds! (Dārgais Vārds!) Salds ir man! (Salds ir man!)
Prieks līdz debesīm lai skan.
Jēzus Vārda priekšā galvas lieksim,
Un pie Viņa kājām kritīsim,
Un par ķēniņu Ķēniņu Debesīs to kronēsim,
Kad mūsu ceļu noslēgsim.
Dārgais Vārds salds ir man!
Prieks līdz debesīm lai skan;
Dārgais Vārds salds ir man! (Cik salds!)
Prieks līdz debesīm lai skan.
E-183 Heavenly Father, we commit this service, and the service this morning, those services and what's been done, and all glory to Thee, giving Thee thanks and praise for saving people, and for healing the people, and for giving us Thy great grace that we all look to. Save us. How we thank You for this. Be with us now until we meet again. Meet with us in the communion. Be upon the wheel of those who drive, Lord, to their homes. Guide them through this reckless holidays, that no harm and danger may come to them. In the Name of Jesus Christ we ask it. Amen.
All right, Take The Name Of Jesus With You, again now.
Take... Name of Jesus... (You're dismissed now, in the Name)... with you,
As a shield from every snare;
When temptations round you...
What do you do then?
Just breathe that holy Name in prayer.
Precious Name, precious Name! O how sweet, O how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven;
Precious Name, precious Name! O how sweet, how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven.
At the Name of Jesus bowing,
Falling prostrate at His feet,
King of kings in Heaven we'll crown Him,
When our journey is complete.
Precious Name, O how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven;
Precious Name, O how sweet, how sweet!
Hope of earth and joy of Heaven.
E-184 Tagad, pirms jūs apsēžaties, kamēr ļaudis nomierinās vakarēdiena kalpošanai.
Ja es nemaldos, vai tas nav brālis Blērs, kalpotājs, kuru es nesen satiku tur Arkanzasā? Es domāju, ka tas bija tur. Es nebiju pārliecināts. Šorīt tu biji atvedis veltīšanai bērniņu, maziņo. Es domāju... Vai es nesen nesatiku tevi šeit, Hotspringsā, Arkanzasā? Ar tevi kopā bija... Kaut kam bija jānotiek, un Svētais Gars to nosauca. Vai pareizi? Labi. Es vienkārši... Es tad kaut kā padomāju, es nodomāju: “Tas ir tas brālis.” Es ļoti priecājos, ka tu esi šeit, brāli Blēr.
E-184 Now just before you set down, while the crowd is getting quietened now for the communion service.
If I'm not mistaken, isn't this Brother Blair, the minister that I met over in Arkansas not long ago? I thought it was. I wasn't sure. You had up here for dedication of child, a little one, this morning. I thought... Didn't I meet you not long ago, here at Hot Springs, Arkansas? With you was a... Something was about to happen, and the Holy Spirit called it out. Was that right? Good. I just... I happened to think back then, I thought, "That's that brother." I'm so glad you're here, Brother Blair.
E-185 Tagad es paprasīšu brālim Blēram, lai viņš palūdz, lai Dievs dara mūs šķīstus vakarēdienam, kas tūlīt notiks. Vai tu palūgsi, brāli Blēr? [Brālis Ričards Blērs lūdzas–Tulk.] Jā. Jā, Kungs. Dāvā to, Kungs. Jā, Kungs. Jā, Kungs. Jā, Kungs. Jā. Jā. Āmen.
Tagad visi varat apsēsties.
E-185 Now I'm going to ask Brother Blair if he'll pray for God to make us clean now for the communion that's fixing to take place. Will you, Brother Blair? [Brother Richard Blair prays--Ed.] Yes. Yes, Lord. Grant it, Lord. Yes, Lord. Yes, Lord. Yes, Lord. Yes. Yes. Amen.
You may be seated now, each one.
E-186 Un tagad, māsa pie ērģelēm, lūdzu, nospēlē “Ir kāds avots Asins pilns”. Un jūs varat sākt savu...ņemiet tur visu, kas ir nepieciešams. Labi, tagad lasījums, ja vien mēs būsim...uz brītiņu nomierināsimies.
Labi, māsa? [Māsa saka: “Vai paņemt mutautiņu?”–Tulk.] Labi, māsa, vienkārši pameklē šeit, kamēr to atradīsi, tad viss būs kārtībā, lai kas tur nebūtu. Tas ir tas? Labi, māsa.
E-186 And now on the organ, sister, if you all just play There Is A Fountain Filled With Blood. And you can start your... take them there, whatever is necessary. All right, the reading now, if we'll just be... get quiet just for a moment.
Yes, sister? [A sister says, "Get my hanky?"--Ed.] All right, sister, you just look through here till you find it, that'll be all right then, whatever it is there. That's it? All right, sister.
E-187 Labi, tagad brālis Nevils izlasīs vakarēdiena kārtību.
Un pēc tam vietu ierādītāji, ja šeit ir svešinieki, pieies pie katras sēdvietas un ievedīs eju pēc ejas, kad mēs nāksim, un rindu pēc rindas uz vakarēdienu.
E-187 All right, now Brother Neville will read the order of the communion.
And then the ushers will be coming, if there is strangers here, to each seat, and bring in aisle by aisle, as we come, and row by row, for the communion.
E-188 Un tā, tagad pārdomājiet to. Atcerieties, Israēls ēda to izmisumā, un tā ceļojuma laikā pēc četrdesmit gadiem viņu vidū nebija neviena savārguša. Tā arī ir Dievišķā dziedināšana.
Lai Dievs tevi svētī, brāli Nevil. [Brālis Nevils lasa 1. Korintiešiem 11:23-32 -Tulk.]
Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.
Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.
Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.
Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.
Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir aizmigušu.
Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
[Lai tas Kungs svētī Vārda lasījumu.]
E-188 And now may you meditate now. Remember, Israel eat it in desperation, and through the journey there wasn't a feeble one among them, in the end of forty years. This is Divine healing, also.
Lord bless you, Brother Neville.
[Brother Neville reads the following Scripture, First Corinthians 11:23-32:
For I have received of the Lord that which also I delivered unto you, That the Lord Jesus the same night in which he was betrayed took bread:
And when he had given thanks, he brake it, and said, Take, eat: this is my body, which is broken for you: this do in remembrance of me.
After the same manner also he took the cup, when he had supped, saying, This cup is the new testament in my blood: this do ye, as oft as ye drink it, in remembrance of me.
For as often as ye eat this bread, and drink this cup, ye do shew the Lord's death till he come.
Wherefore whosoever shall eat this bread, and drink this cup of the Lord, unworthily, shall be guilty of the body and blood of the Lord.
But let a man examine himself, and so let him eat of that bread, and drink of that cup.
For he that eateth and drinketh unworthily, eateth and drinketh damnation to himself, not discerning the Lord's body.
For this cause many are weak and sickly among you, and many sleep.
For if we would judge ourselves, we should not be judged.
But when we are judged, we are chastened of the Lord, that we should not be condemned with the world.
Brother Neville says, "The Lord bless the reading, the Word." Brother Branham then picks up the tray of broken bread--Ed.]
E-189 Es turu rokās košera maizi, grumbuļainu un salauztu, kas simbolizē Jēzus Kristus ķermeni; caur šo pārplēsto priekškaru mums ir piekļuve vissvētākajai vietai.
E-189 I hold kosher bread, wrinkled and broken, representing the body of Jesus Christ; through--through this riven veil we have access to the Holiest of holies.
E-190 Mūsu Debesu Tēvs, šī maize ir sagatavota, lai simbolizētu to salauzto un nomocīto ķermeni. Lai katrs no mums, kad mēs to saņemsim, lai tas būtu tā, it kā mēs burtiski būtu to izdarījuši. Un lai mums ir mūsu grēku piedošana un piekļuve vissvētākajai vietai, lai dzīvotu Tavā klātbūtnē mūsu turpmākajā dzīvē un visas dienas, ko mēs dzīvosim šeit uz zemes, un vienmēr būtu kopā ar Tevi mūžībā. Dāvā to, Tēvs. Svētī šo maizi tās paredzētajam mērķim. Jēzus Vārdā. Āmen.
E-190 Our Heavenly Father, this bread has been prepared to represent that broken and torn body. May each of us, as we receive it, may it be as though we literally had did this act. And may we have the forgiveness of our sins, and the access to the Holiest of holies, to live in Your Presence in our future life; and all the days that we shall live here on earth, and be with You in Eternity forever. Grant it, Father. Bless this bread for that intended purpose. In Jesus' Name. Amen.
E-191 Bībele saka: “Kad Viņš bija paņēmis un lauzis maizi, Viņš tāpat paņēma biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: 'Šis biķeris ir Jaunā Derība Manās Asinīs, kas par jums tiek izlietas.'” Lai Tas Kungs dāvā tam Savas svētības, kad mēs lūgsimies.
E-191 [Brother Branham picks up the tray of small glasses filled with wine--Ed.] The Bible said, "After He had taken and broke the bread, like manner He took the cup; and when He had supped, saying, 'This is the cup of the New Testament in My Blood, which is shed for you.'" May the Lord grant His blessings upon this as we pray.
E-192 Kungs Jēzu, es turu šeit vīnogu asinis, sulu no vīnogām. Un, Tēvs, tas simbolizē tās dārgās Asinis, kas šķīsta mūs, tās, no kurām nāca tā zīme. Es pateicos Tev par to, Tēvs, un par šo simbolu. Tu teici: “Kas to ēd un dzer, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es augšāmcelšu viņu beigu laikā.” Mēs pateicamies Tev par šo apsolījumu. Un Tēvs, mēs lūdzam, lai Tu šķīsti mūsu visu sirdis, lai mēs būtu cienīgi caur savu ticību; apzinoties, ka paši sevī mēs neesam cienīgi, bet mūsu ticība necietīs neveiksmi, ka mēs patiešām pieņemam Jēzus Kristus Asinis. Dāvā to, Tēvs.
E-192 Lord Jesus, I hold here the blood of the vine, the juice from the grape. And, Father, it's to represent that precious Blood that cleanses us, that from There came the Token. I thank Thee for It, Father, and for this symbol. You said, "He that eats and drinks This has everlasting Life, and I'll raise him up again at the end time." We thank Thee for this promise. And, Father, we pray that You cleanse our hearts, together, that we will be worthy by the... our faith; knowing that in ourselves we are not worthy, but our faith will not fail, that we're accepting perfectly the Blood of Jesus Christ. Grant it, Father.
E-193 Un svētī šo vīnu tā paredzētajam mērķim. Lai ikvienam, kas šovakar dzer šo vīnu un ēd šo maizi, ir spēks ceļojumam, kas ir priekšā. Dāvā to, Kungs. Lai viņi ir veselīgi un stipri, un piepildīti ar Tavu Garu, līdz atnāks Jēzus. Āmen.
E-193 And sanctify the wine for its intended purpose. May whosoever drinks this wine tonight, and takes of this bread, have strength for the journey that lays ahead. Grant it, Lord. May they be healthy and strong, and filled with Your Spirit, till Jesus comes. Amen.
[Blank.spot.on.tape--Ed.]
E-194 [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] Es ticu, ka vakarēdiens ir viena no nopietnākajām, svētākajām un patīkamākajām pielūgsmēm, kādas ir draudzes kalpošanā. Mums tika atstātas divas lietas, trīs lietas, kas ir jāpilda, tas ir, pavēles un rīkojumi. Ļoti daudzi cilvēki mēģina apgalvot: “Mums ir tā oriģinālā nagla.” “Mums ir gabaliņš no tā krusta.” Bet tika atstātas trīs lietas: Kunga vakarēdiens, kristība, kāju mazgāšana, tie bija trīs rīkojumi, kas tika atstāti draudzei.
E-195 Un man, šis laiks šovakar man šķita ļoti īpašs. Kad es stāvēju šeit un vienkārši vēroju... Parasti es visu laiku esmu lūgšanā. Bet šovakar es vēroju dažādas ģimenes, redzēju dažas ģimenes, kas nāk uz šejieni jau kopš es biju vēl ļoti jauns sludinātājs, stāvēju šeit uz grīdas no zāģu skaidām, un es...dažas no tām ir jaunas. Un vēroju, kā vīri nāk ar savām sievām un ģimenēm, un pamanīju, kā viņi viens otru ciena un tā visa svētumu; kā viņi pieskata savus bērnus; redzēju to kundzi, un viņa izstiepa savas rokas, un es nodomāju: “Tās rokas ir mazgājušas un slaucījušas asaras no tā mazuļa acīm.”
E-196 Vēl es redzēju atnākam arī tās ģimenes, pie kuriem es esmu bijis mājās, kad viņi bija slimi, bērniem drudzis; Kungs Jēzus darīja viņu bērnus veselus. Es redzēju viņus, kad viņiem bija ģimenes problēmas, Tas Kungs palīdzēja man to visu atrisināt; es redzu, ka viņi atkal ir laimīgi. Un es vienkārši aizdomājos, kā tas būs, kad mēs dosimies uz to vareno Kāzu mielastu! Es esmu tik pateicīgs, ka Tas Kungs man ir ļāvis būt jūsu draugam un palīdzēt jums. Es...tieši tāpēc es esmu šeit.
E-197 Un es...padomā tik, cik sen, cik daudzus gadus...tas bija apmēram... Es sāku sludināt ap 1930. gadu, un tātad es esmu sludinājis apmēram trīsdesmit divus gadus...trīsdesmit trīs gadus. Turklāt, visas tās grūtības un pārbaudījumi, un tomēr šķiet, ka tad, kad...kad mēs atnākam šurp, tas viss ir aizmirsies. Tu...tu...vienkārši šķiet, ka vakarēdienā ir kaut kas tāds, kas vienkārši aizvāc prom visus...visus sarežģījumus, kad tu ēd vakarēdienu. Lai Dievs jūs svētī.
E-198 Tagad vecajs izlasīs Rakstus priekš kāju mazgāšanas kalpošanas.

Наверх

Up