Liecība
Testimony
Datums:
63-1128M
|
Ilgums:
1 stunda 5 minūtes
|
Tulkojums:
Rīga
только русскийŠrivporta, Luiziānas štats, ASV
E-1 Brāli Don, paldies tev. Tas ir tāds negaidīts pārsteigums. [Kāds saka: “Patīkams.”-Tulk.] Nu, tas ir... [“Āmen.”] Paldies, lai kurš arī to pateica. [“Tas biju es.”] Liels paldies.
E-1 Brother Don, thank you. This is kind of a sudden surprise. [Someone says, "A nice one."--Ed.] Well, it's a... ["Amen."] Thank you, ever who said that. ["I did."] Thank you, very much.
E-2 Es biju gandarīts no tām dziesmām. Ak, kā man patīk tās klausīties! Jūs zināt, ka man patīk laba dziedāšana, un lielu daļu no tās es dzirdu, kad atbraucu uz šejieni. Parasti es ne... Kad es atbraucu, novadu dziedināšanas dievkalpojumu vai vēl kaut ko, tad man ir jāatrodas vienatnē, un puiši tad ieraksta tās magnetafona lentas. Un pēc tam, kad es atbraucu mājās vai arī man kabinetā ir jāizdara kaut kāds darbs, tad es apsēžos un atkal un atkal klausos tās lentas. Un klausos visu, kas bija pateikts.
E-2 I was enjoying those songs. My, I like to hear that! You know, I love good singing, and I hear plenty of it when I come down here. Usually I'm not... When I come down, having healing services or something, I have to kind of stay alone, by myself, and then the boys get these tapes. And then when I get home, or have some work to do in the office, then I sit down and listen to those tapes, over and over. And I hear everything that's said.
E-3 Un es priecājos redzēt šajā rītā šeit brāli Gerholtceru, vecu Evaņģēlija draugu; vēl pirms daudziem gadiem viņš jau bija tajā pašā darbā, lūgdams par slimajiem varbūt vēl daudzus gadus, pirms es vispār uzzināju par aizlūgšanu par slimajiem. Un, lūk, šeit ir arī citi vīri, tuvi draugi. Vakar vakarā es redzēju šeit lielu grupu no turienes dievnama, no Džefersonvilas. Tā ka mēs ļoti priecājamies.
E-3 And I'm glad to see Brother Gerholtzer here this morning, an old friend of the Gospel; of many years ago was out in this same work, praying for the sick, perhaps years before I ever knew about praying for the sick. And so, and other men here, personal friends. I see a great host here last night from the tabernacle up at Jeffersonville. And so we are very glad.
E-4 Un es satiku brāli Jangu Braunu. Es pateicu... Brālis Džeks pateica, ka viņa vārds ir Jangs [Jauns –Tulk.], un tas viņam piestāv. Kad viņš pateica man, ka viņš ir sešdesmit un vēl mazliet gadus vecs, es teju nespēju tam noticēt. Viņš it nemaz nav izmainījies, kopš tās pirmās reizes šeit Šrivportā. Tā tas ir, vienkārši izskatās tieši tāpat.
E-4 And I met Brother Young Brown. I said, "Brother Jack said his name was 'Young,' and it fits him." When he told me he was sixty-something years old, I could hardly believe it. He hasn't changed a bit since the first time out here in Shreveport. That's right, just looks the same.
E-5 Nu, Dievs ir labs pret mums. Un man...man patīk tās dziesmas, kuras tika dziedātas šajā rītā, tajās...tajās ir dziļums; kaut kas reāls, kaut kas tāds...tāds nozīmīgs. Tu vari to dzert. Es teju vai nespēju noturēties, lai nesāktu skaļi kliegt, kad izdzirdēju, kā viņi sāka dziedāt to dziesmu, kaut ko par 23. psalmu. Un vēl tālāk, un tā patīkamā dziesma, kuru viņi tikko kā nodziedāja, tas trio. Tikai padomājot par...
E-5 Well, God is good to us. And I--I like those, the way them songs this morning, with--with the depth to it; something that's real, something that--that--that means something. You can drink it in. I--I could hardly refrain from crying right out loud, when I heard them singing that song, about something about the 23rd Psalm there. And then--then come over, and this lovely song that they just sang, the trio there. Just to think of the...
E-6 Tajā ir kaut kas, ko tu jūti sevī, tavas emocijas pulsē, zinot, ka Dieva Valstība ir pavisam tuvu. Tas viss, par ko mēs esam runājuši un brīnījušies, tam teju teju ir jānotiek. Daži no mums varbūt līdz tam laikam iemigs, taču tas nepatraucēs mūsu augšāmcelšanai, jo tas dāvā to privilēģiju atnākt ātrāk par tiem, kuri izmainīsies.
E-6 There is something in it, that you feel on the inside of you, your emotions pulsating, knows that the Kingdom of God is near at hand. All these things that we have talked about and wondered about, is now fixing to take place. Some of us may fall asleep before that time comes, but that will not prevent our resurrection, because, it gives the--the privilege of coming before those are changed.
E-7 “Atskanēs Dieva bazūne; mirušie Kristū augšāmcelsies pirmie; pēc tam mēs, kas vēl būsim palikuši dzīvi.” Vai esat ievērojuši augšāmcelšanās secību? “Tiksim aizrauti līdz ar viņiem.” Mēs satiksimies viens ar otru, pirms mēs satiksimies ar Viņu. “Tiksim augšāmcelti kopā ar viņiem...ar viņiem, lai satiktos ar To Kungu gaisā.”
E-7 "Trumpet of God shall sound; the dead in Christ shall rise first; then we which are alive and remain." Did you notice the order of the resurrection? "Shall be caught up together with them." We meet each other before we meet Him. "Be caught up together to meet them... with them, to meet the Lord in the air."
E-8 Redziet, Viņš ir Dievs un tad, kad Viņš vēlas pielūgsmi, tieši tāda ir Viņa daba – lai Viņu pielūgtu, jo Viņš ir Dievs. Un Viņš zina, ka, ja mēs tur nokļūtu, glūnēdami ar acs kaktiņu, lai redzētu, vai tur ir tas otrais, taču tad tā nebūtu pilnīgi brīva pielūgsme. Kad mēs stāvēsim tur, un mēs zinām, ka sākumā mēs satiksimies viens ar otru un pasveicināsim viens otru, un tad stāvēsim blakus Viņam, kas to visu ir izdarījis, un dziedāsim izpirkšanas dziesmas! Kā daudzas reizes ir apgalvojis brālis Džeks: “Kad eņģeļi apstāsies ap zemi ar noliektām galvām, nesaprazdami, par ko mēs runājam.” Saprotiet, jo viņi netika izpirkti. Taču mūs bija jāizpērk. Un kā mēs kronēsim Viņu par ķēniņu Ķēniņu un kungu Kungu!
E-8 See, He is God, and then when He wants to be worshiped, that's what His very nature is, is to be worshiped, because He is God. And He knows if we were there, be looking out of the corner of your eye, see if the other one is there, but, and then it wouldn't be the complete way of free worship. When we stand there, and--and we know we've met each other first, and greeted each other, and then to stand by Him Who caused it all, and sing the songs of redemption! As Brother Jack has many times made the statement, "When Angels will circle the earth, with bowed heads, not knowing what we're talking about." See, because they never been redeemed. But we had to be redeemed, and how we'll crown Him the King of kings and Lord of lords.
E-9 Es nezinu, ko lai saka. Es nebiju domājis, ka būs kaut kas jārunā; es vienkārši atbraucu šurp. Es domāju, ka šoreiz tas būs liecībai, vienkārši paliecināt. Un tā, šovakar, ja Tas Kungs gribēs, es domāju... Es apskatīju to grafiku un es...tiem dievkalpojumiem, un es domāju, ka šovakar es runāšu svētrunu par Pashā, tas ir, piedodiet, šovakar būs Pateicības dienas svētruna. Un pēc tam mēs gribam paņemt, iespējams, atlikušo nedēļu, ja Tas Kungs gribēs, lai lūgtos par slimajiem. Mēs gribam jūs sapulcināt pēc šiem nelielajiem Pateicības svētkiem, pieminot to grandiozo sanāksmi, kas reiz notika šeit Šrivportā pirms dažiem...pirms aptuveni trīs gadiem, kad jums atnāca šī atklāsme piedalīties. Un Tas Kungs patiešām šeit svētīja tik vareni tajā sanāksmē! Un es ceru, ka Tas Kungs turpinās, un lai dvēseles šeit saņem glābšanu, līdz pēdējais vārds būs šajā Grāmatā, Dieva lielajā reģistrācijas centrā Augstībā, tie, kuri ir pieņēmuši Kristu kā Glābēju, ir piepildīti ar Viņa Garu.
E-9 I don't know what to say. I didn't think about saying anything; I just come up here. I guess it's testimony time, just to give a testimony. And so, tonight, the Lord willing, I think... I've looked at the little schedule, and I... for the--the services, and I think I'm to bring my message tonight, on the Easter or, pardon me, Thanksgiving message tonight. And then we want to take then, perhaps the rest of the week, if the Lord willing, in praying for the sick. We want you to gather out, after this little jubilee of Thanksgiving, which is a memorial of a great meeting that was held here one time at Shreveport, a few... about three years ago, when you had this revelation of coming in. And the Lord did bless so mightily here in that meeting! And I--I trust that the Lord will continue, and may there be souls saved here until the last name is on the Book in God's great recording station on High, those who have accepted Christ as Saviour, been filled with His Spirit.
E-10 Now let's just bow our heads a moment. I'm thinking of a Scripture here.
E-11 Kungs Jēzu, mēs esam vispateicīgākie cilvēki šajā rītā, un tomēr mēs esam ierobežoti, lai spētu to izpaust. Ja mūsu sirdis spētu izpaust to, ko mēs gribam, tad mēs pat nezinām, kā mēs uzvestos. Un, protams, nav brīnums, ka Tu sacīji: “Tur nebūs pietiekami daudz vietas, lai uzņemtu tās svētības, kuras Dievs izlies pār mums.” Un mēs pateicamies par to. Un mēs tikai lūdzam, Kungs, stāvēdami ar noliektām galvām, apbrīnodami Tevi, lai Tu pieņem mūsu pateicību. Ir tik daudz visa kā, par ko mums ir jābūt pateicīgiem, un mēs nevaram to izteikt, bet mēs tikai sakām: “Lai pateicība ir Dievam!”
E-11 Lord Jesus, we are most grateful people this morning, but yet we're just limited with the expression. If our hearts could give away to what we--what we want to, we don't know how we would behave ourselves. And there, no wonder, You said, "There will not be room enough to contain the blessing that God would pour out upon us." And we are grateful for this. And we just pray, Lord, as we bow our heads in adoration of You, that You will receive our thanksgiving. There is so many things that we have to be thankful for, and we could not express them, but we just say, "Thanks be to God!"
E-12 Un visvairāk par visu, par ko mēs pateicamies, ir tā lielā Dieva Dāvana šai pasaulei, kad Dievs atdeva Savu Dēlu, lai uztaisītu ceļu mūsu izpirkšanai. Mēs esam tik ļoti pateicīgi par to! Un mēs pieņemam to, un no pašas... Kungs, es atceros, ka jau no zēna gadiem tas bija tas, kam es dzīvoju. Un tagad, kad es novecoju, es zinu, ka nebūs vairs pārāk daudz saulrietu un es tikšu aizsaukts, un es došos, lai baudītu to, kam es dzīvoju. Es zinu, Kungs, ka ir daudzi tās pašas Valstības līdzpilsoņi, kuri šajā rītā arī gaida tā laika atnākšanu. Jo tieši tāpēc mēs dodamies šajā ceļojumā – lai kalpotu Viņam un lai censtos novirzīt mūsu līdzcilvēku uz Mūžīgo Dzīvību. Tā varenā stunda tuvojas. Mēs vienkārši to kaut kādā veidā sajūtam dziļi mūsos, ka tas ir tuvāk, nekā mēs varbūt spējam iedomāties.
E-12 And above all things that we are thankful for, is that great Gift of God to the world, when God gave His Son, to make a way for our redemption. We're so grateful for That! And we embrace That, and have since... Lord, I can remember, since a little boy, That's what I've lived for. And now as I'm getting old, know that the sun will just set, not many more times, till I'll be summonsed, and, what I've lived for, I'll go to enjoy. I know, Lord, that there is many fellow citizens of the same Kingdom, that waits likewise, this morning, for that time to come. For, that which we have taken the journey for, to serve Him and to try to direct our fellow man to a Life Eternal, that great hour is soon approaching. We can just somehow feel it down in us, that it's--it's nearer than maybe we are able to think.
E-13 Un mēs lūdzam, lai Tu svētī mūs tagad un lai Tu turpini dāvāt mums Tavas svētības, kuras Tu esi devis mums šajā rītā. Un tagad, kad mēs lasīsim fragmentu no Taviem Rakstiem, tas ir, vienu pantu vai divus, mēs lūdzam, lai varenais Svētais Gars paņem šos pantus un liecību Viņa slavai. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.
E-13 And we pray that You'll bless us now, and continue with Thy blessings that Thou has been giving us this morning. And now as we read a portion of Thy Word, or a verse or two, we pray that the great Holy Spirit will take these verses, and a testimony, to His honor. In Jesus' Name we pray. Amen.
E-14 Es iedomājos par vienu vietu, man šķiet, tā ir Korintiešos, 2. Korintiešiem 9. nodaļa, 14. un 15. pants.
...lūgšanās par jums, tie ilgojas pēc jums, vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas jūsos parādījusies.
Paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!
...lūgšanās par jums, tie ilgojas pēc jums, vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas jūsos parādījusies.
Paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!
E-14 I thought of a place here, I believe it's found in--in Corinthians, Second Corinthians 9, the 14th verse, and 15.
... by their prayers for you, which long after you for... exceeding grace of God in you.
Thanks be to God for his unspeakable gift.
... by their prayers for you, which long after you for... exceeding grace of God in you.
Thanks be to God for his unspeakable gift.
E-15 Pāvils šeit runā par Dieva žēlastību, kas ir jūsos, neizsakāmo Dāvanu, par Svēto Garu, kas mājo cilvēku vidū. Viņš pateicās Dievam par to, kas bija viņiem, ka Svētais Gars bija nonācis pār tiem cilvēkiem, neizsakāmā Dieva Dāvana, tik bagātīga un tīra.
E-15 Paul, here speaking of the grace of God that's in you, the unspeakable Gift, of the Holy Spirit, that dwells among the people. He was thanking God for what that they had, the Holy Spirit had come upon these people, the unspeakable Gift of God, so rich and pure.
E-16 Un tā, man...man nav kaut kā konkrēta, tik tiešām, tāpēc es nodomāju, ka es vienkārši sniegšu tādu kā nelielu liecību par savu pārdzīvojumu ar Kristu dažās pēdējās dienās. Tas bija tik godpilni!
E-16 Now, I--I don't have nothing in my mind, exactly, so I thought I'd just kind of give a little testimony of my experience with Christ in the last few days. It's been most glorious!
E-17 Jūs visi zināt manu dzīvi. Jūs esat mani dzirdējuši, daudzi no jums. Un es nodomāju, ka pateikšu to tiem dažiem cilvēkiem no dievnama, kas atrodas šeit. Mana sanāksme dievnamā sastāv no trim valstīm, tajos rītos, kad mēs sludinām; Meksikas, Kanādas, Savienotajām Valstīm. Teju vai katrs... Reiz tur bija pārstāvēti divdesmit astoņi štati vienā nelielā svētdienas skolas kalpošanā, saprotiet, no divdesmit astoņiem štatiem. Es gribu pateikt to Dieva slavai. Ceļodams es domāju, ka... Caur lūgšanām un lūgumiem, būdami atraidīti, kādi mēs bijām, baznīcu pasaules, kā šodien tā tiek saukta, noraidīti, tas dievnams ir izaudzis par varenāko Dieva žēlastības štābu, ja salīdzina ar jebkuru man zināmo vietu pasaulē. Es nekur citur neesmu redzējis, ka Tas Kungs darītu ko tādu. Tas vienkārši nav izsakāms, ko Viņš tur dara, vienkārši pazemībā, cilvēki brauc no visurienes. Un mēs esam pateicīgi par to nelielo bāzi, kur sanāk kopā daži cilvēki no dažādām vietām valstī, lai baudītu žēlastību un izplatītu žēlastību citiem.
E-17 All my life, you know of. You've heard me, many of you. And I thought I would say this for some of the tabernacle people that's sitting here. At... My congregation at the tabernacle is made up from about three nations, of a morning, when we speak; Mexico, Canada, United States. Pretty near every... Here the other day there was twenty-eight different states, for one little Sunday school service, see, twenty-eight different states represented. I want to say this to the glory of God. In traveling, I think that... Through prayer and supplications, being an off-cast as we were, rejected by the church world, so-called today, that tabernacle has growed into the mightiest headquarters of God's grace, of any place I know in the world. I have never seen such, of the Lord doing there. It's just it's unspeakable, how, what He is doing there, just in humility, just the people coming in from everywhere. And we're grateful for that little station, of where some of the people around the country gather in to enjoy the grace, and--and spread grace to the others.
E-18 Lūk, tā vien šķiet, ka visu savu dzīvi es esmu gribējis doties uz Rietumiem. Un daudzi no jums ir lasījuši tos stāstus un klausījušies ierakstus.
E-18 Now, all my life, it seemed I wanted to go West. And many of you has read the stories and hear the tapes.
E-19 Magnetafona lentu kalpošana ir kaut kas starptautisks, it visur. Es domāju, ka tas ir viens no veidiem, kā Dievs izplata Vēstījumu tur pagānu zemēs, tur, kur tas ir jātulko. Un Vācijā un citās vietās viņiem ir lentas, kas tiek sūtītas uz viņu sanāksmēm, kur ir simtiem un simtiem cilvēku; un viņi ieliek ausīs tādas lietiņas un klausās to no lentas. Un tajā laikā, kad runāju es, tur stāv kalpotājs un ar tādu pašu izteiksmi runā citā valodā, un tas notiek simtiem cilvēku priekšā. Un simtiem tiek izglābti un dziedināti vienkārši caur šīm lentām, kas dodas pa visu pasauli. Viss ir angliski, taču tiek tulkots uz daudzām, daudzām dažādu tautu valodām pa visu pasauli. Mēs saņemam no viņiem ziņas pa pastu.
E-19 The tape ministry is a worldwide thing, everywhere. I think it's one way God has got scattering the Message back into the heathen lands, back in where that it has to be translated. And in Germany, and so forth, they got tapes they go to their congregations, of hundreds and hundreds of people; and put little things in their ears, and run it onto a tape. And just as I'm speaking, the minister stands there making the same expressions, and in the other languages, and bringing it out before hundreds. And hundreds are being saved and healed, just through the tapes going out across the world. All in English, but being translated in many, many different language in tribes around the world. We hear from them, back through the mail.
E-20 Un tagad es pateikšu sekojošo, tā būs personīga liecība Dieva slavai, tam, lai nākamajos vakaros jūs saprastu, ko es gribu pateikt, ja Tas Kungs gribēs. Jūs sapratīsiet. Kā es mēģināju pateikt iepriekšējā vakarā, ka pasaule ieiet tādā stāvoklī, kad tā sabrūk politiski, sociāli, ekonomiski.
Jūs teiksiet: “Ekonomika? Naudas ir vairāk!”
Jūs teiksiet: “Ekonomika? Naudas ir vairāk!”
E-20 And now I'm saying this, it's going to be a personal testimony to the glory of God, that it might be that you would understand in the coming nights, of what I want to say, if the Lord willing. You'll understand. Like I was trying to say last night, the world coming to a place it's falling apart, politically, socially, economically.
You say, "Economics? More money!"
You say, "Economics? More money!"
E-21 Jā, taču no kurienes tā uzrodas? Mēs esam aizņēmušies no nodokļiem, kuri tiks iekasēti pēc četrdesmit gadiem. Tā ir sagrauta, tā ir bankrotējusi, valsts; ne tikai šī, bet tās visas. Un nav nekādas iespējas atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Un tās ir lamatas, kas ir uztaisītas tieši tāpēc, lai šo valsti kaut kur iegrūstu. Un jums visiem ir pietiekami daudz gudrības šajā jautājumā. Nu, kam ir pasaules bagātības? Kam tās pieder? [Kāds saka: “Romai.” –Tulk.] Protams, tā tas ir. Tās pieder Romai. Un, lai kad tas notiktu, kad mēs tiksim izputināti, šo lielo tirgotāju, tabakas, alkohola un tā tālāk vietā, kā... Būs jādabū nauda; lūk, kas mums būs jādara – vai nu jānomaina nauda, vai arī jāaizņemas nauda. Un, kad viņi to izdarīs, tas uzreiz nozīmēs pirmdzimtības pārdošanu, precīzi, pilnīgi nevainojami, un tas ir tieši tas, ko par to saka Raksti.
E-21 Yes, but where is it coming from? We're borrowed on taxes that will be paid forty years from today. She is broke. She is bankrupt, nation; not this nation, but all of them. And there is no way ever getting it back. And it's a trap set exactly to swing this nation into something. And all of you are wise on that. Well, who has got the wealth of the world? Who holds it? [Someone says, "Rome."--Ed.] Sure, it does. Rome holds it. And whenever we do, when we get broke, instead of these big merchants, tobacco, whiskey, and so forth, like... Have to get the money; what we'll have to do, either change the currency or borrow the money. And, when they do, it's the birthright sold right back, exactly, just as perfect, and just what the Scripture says about it.
E-22 Man kādreiz gribētos sameklēt kaut kādu vietu, ja Tas Kungs gribēs, kad uz skatuves parādīsies telts. Un es domāju, ka tas būs drīz, tikko kā es došos pa visu pasauli. Tuvojas manas vispasaules sanāksmes. Un man gribētos atrast vietu, kur es varētu nomitināties uz kādām sešām nedēļām un vienkārši paņemt tās lietas, un tās izskatīt, saprotiet, turp un atpakaļ, pa visiem Rakstiem.
E-22 I'd like to get a place sometime, the Lord willing, when a tent comes on the scene. And I believe that's soon now, soon I'm going worldwide. I got a worldwide meetings coming now. And I'd like to get a place where I could set down for about six weeks, and just take those things and go through them, you see, back and forth, through the Scripture.
E-23 Un tas vienkārši pārsteidz – redzot, kādā laikā mēs dzīvojam! Tas mani biedē, nevis tāpēc... Manā sirdī skan prieka zvaniņi, saprotot, ka Tā Kunga Atnākšana ir tik tuvu. Taču, lūk, kas mani biedē – zināt, ka tik daudzi nav sagatavoti tai stundai, kurai mēs tuvojamies. Tā ir tā sliktā daļa.
E-23 And it's astounding to see the hour that we're living in! It frightens me. It frightens me, not because... In my heart, the joy bells are ringing, knowing that the Coming of the Lord is so close at hand. But, what frightens me, is to know that so many is unprepared for the hour that we are facing. That's the bad part.
E-24 Cik daudzi no jums kādreiz ir dzirdējuši to stāstu par tām vāverēm, kuras toreiz parādījās? Daudzi, ak, protams, man šķiet, ka it visur. Kaut kas tāds, nedaudz līdzīgs, notika pavisam nesen. Un es biju... Jūs esat dzirdējuši stāstu par kalniem, kad nonāca...kad nesen Tas Kungs uzrakstīja tās lietas uz kalniem. Ak, mana dzīve...
E-24 How many ever heard the story about the squirrels up there that time? Many, oh, of course, I guess, everywhere. A little something like that happened the other day. And I was... You have heard the story about the mountains, coming down, when the Lord wrote those things on the mountains the other day. My, my life...
E-25 Es neesmu sludinātājs. To zina visi. Es neesmu sludinātājs. Taču tas notiek garīgā veidā, kad vēro notiekošo un redzi, kā tas virzās, un brīdini cilvēkus par to, kam ir jānotiek. Un tas ir tikai... Es esmu tāds cilvēks. Es neko nevaru ar to izdarīt tieši tāpat, kā jūs nevarat neko izdarīt ar savu raksturu. Taču Dievs ir ielicis katru no mums tai Ķermenī, lai darītu noteiktas lietas. Un es vēroju katru vismazāko kustību, katru mērķi, katru pamudinājumu, jo visu vada...vada gars.
E-25 I'm not a preacher. Anybody knows that. I'm not a preacher. But it's made up in a--a spiritual form, of--of watching things and seeing things move, and forewarning people of things that's coming to pass. And it's just... That's my make-up. I can't help that, no more than you can help your make-up. But God has put us, each one, in the Body, to do certain things. And I watch every little move, every objective, every motive, 'cause everything is governed by... governed by spirit.
E-26 Šī draudze bija ielikta šeit kaut kādam mērķim. Aiz šīs draudzes stāv kaut kāds gars. Protams. Kāds gars ir aiz jūsu nama, aiz katras ēkas. Aiz visa ir kaut kāds gars, vadmotīvs un mērķis. Ja šī draudze ir šeit, lai paaugstinātu kaut kādu cilvēcisku sistēmu vai vēl kaut ko, tad tās vadmotīvi ir nepareizi; taču, ja tā ir ielikta šeit, lai censtos kaut ko sasniegt Dieva Valstībai, tad pamudinājums un uzdevums, tie abi ir pareizi, ja pamudinājumi ir tajā virzienā.
E-26 This church was put here for a purpose. There is a spirit behind this church. Certainly. Spirit behind your home, behind every building. Behind everything there is a spirit, motive, and objective. This church comes here to greatly exalt some human system or something, then its motives is not right; but if it's put here to try to achieve something for the Kingdom of God, then the motive and objective, both, is right, if the motives is directed that way.
E-27 Un tā, es nodomāju, ka kopš tā laika, kad šī kalpošana un pirmā, un otrā, un trešā šīs kalpošanas fāze... Kad es pirmoreiz atbraucu uz Šrivportu, es sacīju jums, ka Tas Kungs...jūs likāt savas rokas virsū manai rokai, un tā tas tika paziņots. Un Svētais Gars ne reizi nekļūdījās, bet vienkārši pilnīgi precīzi stāstīja jums, kas ar jums nebija kārtībā. Toreiz es jums to pateicu. Tai dienā Viņš pateica man: “Pienāks laiks, kad tu zināsi apslēptos sirds noslēpumus,” nezinot, ka Vārds saka, ka tas tā būs. Es to nezināju. Taču Vārds patiešām tā saka: “Dieva Vārds atpazīst domas un sirds nodomus,” vēstule Ebrejiem 4. nodaļa.
E-27 Now, I been thinking, since the ministry, and the first, second, and third phase of the ministry. When I first come to Shreveport, I told you people that the Lord... you would lay your hands up, like upon my hand, and it would signify the same. And the Holy Spirit never failed one time, but what told you exactly what was wrong with you. I told you then, that. He told me that day, that, "There would be a time that when you know the very secret of the heart," not knowing that the Word says that will be. I didn't know that. But the Word does say that, "The Word of God is a Discerner of the thoughts and the intents of the heart," Hebrews, the 4th chapter.
E-28 Lūk, tas Vārds, saprotiet, jūs nekad nedrīkstat atstāt to Vārdu. Jums ir jāstāv precīzi ar to Vārdu tā, kā tas ir rakstīts. Nepievienojiet Tam nekādus personiskus skaidrojumus. Vienkārši runājiet To tādā veidā, kā Tas ir rakstīts. Tas ir Dieva Vārds, un tas ir Dievs. Dievs un Viņa Vārds ir viens un tas pats, vienkārši tas pats.
E-28 Now, that Word, you see, you must never leave that Word. You must stay exactly with that Word, the way It's written. Don't put no private interpretation to It. Just say It just the way It's written. That is God's Word, and that is God. God and His Word is the same, just the same.
E-29 Un kā es sacīju iepriekšējā vakarā, ka katram periodam ir atvēlēta noteikta daļa no Vārda. Un nonāk noteikts svaidījums, kas projicē to Vārda daļu tam periodam. Un jūs redzat, kur mēs atrodamies šodien. Izlasiet, ko mums ir paredzēts darīt, tad jūs uzzināsiet, cik tālu mēs esam. Es redzu, ka ir palikusi tikai viena lieta – Kunga Jēzus Atnākšana jebkurā laikā, Draudzes Aizraušana, un mēs satiksimies ar Viņu gaisā. Lūk, šīm lietām ir jānotiek šajā dienā tieši tā, kā Viņš apsolīja, ka Viņš izdarīs.
E-29 And as I said last night, there is a portion of Word layed for every age. And there is some anointing comes down, that projects that portion of Word for that age. And you see where we're at today. Read what we're supposed to be doing, then you'll know how far we are. I only see one thing left, the Coming of the Lord Jesus, at any time, a Rapture for the Church, and we're to meet Him in the air. Now these things has got to come to pass in this day, just as He promised that He would do it.
E-30 Un tagad ir pagājuši aptuveni pieci gadi, kopš tas pakalpoja savā laikā. Katra no tām fāzēm kalpoja savā laikā. Un Viņš dāvāja vīzijas, un daudzi no jums, kas klausās lentas un tā tālāk, zināt, ka bija jāatnāk vēl vienai fāzei, un Viņš vienkārši izpauda to tik pilnīgā veidā. Tieši šeit šobrīd sēž viens vīrs, es skatos viņam virsū, kas atradās tieši tur un redzēja, kā tas notika; tas bija tik pilnīgi, kā es vēl nekad savā dzīvē neesmu redzējis. Un pat nofotografēja To, par ko Tas Kungs Dievs sacīja, ka tas notiks. Un mēs devāmies tieši uz turieni, un tur nu Tas bija, pilnīgi precīzi, kā Viņš bija sacījis. Aptuveni...
E-30 And now about five years ago, after that had served its time. Each one of those phases had served its time. And He give visions, and many of you tape listeners, and so forth, know that there was coming one more phase, and He simply drawed that out so perfect. There is man sitting right here now, I'm looking at, was right there and seen it take place as perfect as I ever seen in my life. And even took pictures of It, of what the Lord God said would take place. And we went right there, and there It was, just exactly like He said. Just about...
E-31 Kā 17. martā, žurnāla “Life” marta izlaidums, jūs redzējāt to gaismas apli debesīs, trīsdesmit jūdžu augstumā, divdesmit septiņu jūdžu platumā. Bet mitrums taču ir tikai deviņu jūdžu augstumā, un viņi nekādi nevar saprast, kas īsti tas bija.
E-31 Like the March 17th, the March issue of the Life magazine, you seen that circle of Light in the skies, thirty miles high, twenty-seven miles across. Why, moisture is only about nine miles high, and they can't even make up what it was.
E-32 Un stāvēdams tam tieši apakšā, tas cilvēks, kas šobrīd atrodas šeit, atradās tur man blakus, kad tie septiņi eņģeļi nonāca no Dieva, būdami tur redzamā veidā, un izstāstīja man par pēdējo laiku un par šīm atklāsmēm, un par tām lietām Atklāsmes grāmatā, Septiņiem Zīmogiem, un pateica: “Atgriezies mājās un tu dosi šos Vēstījumus vienu pēc otra.” Tas... Tā tas ir. Un tas pacēlās taisni augšup un sāka kļūt balts, paceļoties augstumā; un tas sprādziens, kas tā satricināja kalnus, ka akmeņi spaiņa lielumā, lūk, šādi krita no kalna.
E-32 And right standing beneath that, a man that is sitting right present now, was right standing there by me, when seven Angels come down from God, visibly standing right there, and told me about the end time, and these revelations and things of the Book of Revelation, the Seven Seals, and said, "Return home, and one by one will bring the Message." That, that's right. And It went right up, and begin to turn white as It went up, on up; and a blast that shook the mountains, till rocks, size of a--of a--a bucket, fell out of the mountains, like that.
E-33 Un apkārt nekā nebija. Pat avīzēs bija pateikts, ka viņi to pārbaudīja, lai paskatītos, vai tur nebija kaut kas no virsskaņas, tas ir, kaut kādas lidmašīnas vai vēl kaut kas. Tur nebija nekā, nekādas lidmašīnas gaisā, ne arī vēl kaut kā. Turklāt virsskaņas lidmašīna neko tādu neizdarītu.
E-33 And nothing was around. Even the newspaper said they checked to see if there was a sound breaker, or a plane, or something. There was nothing, no planes up, nor nothing. Besides, a plane breaker could not do that.
E-34 Un turklāt tas bija iepriekš pateikts, ka tas notiks tādā veidā, sešus mēnešus pirms tas notika, sešus mēnešus. Un tur nu tas bija. Un zinātne pētī to šodien, tur Toskānā un citās vietās, viņi nevar saprast, kas tas īsti bija tur augstumos. Turklāt, ja jūs paņemsiet to žurnālu un paskatīsieties, jūs varēsiet tur ieraudzīt pat viņu spārnu kontūras, viņiem ceļoties augšup, šos septiņus eņģeļus. Un mēs zinām, ka šīs lietas ir pareizas, draugi. Ak, ja arī kādreiz ir bijis laiks draudzei būt patiešām dziļā patiesumā, tad tam būtu jābūt tieši tagad. Tagad!
E-34 And then it was foretold it would be that way, six months before it happened, six months. And there It was. And the science searching it today, right there in Tucson and different places, they can't understand what was that up there. Then if you'll get the magazine and look, you can even see the shapes of Their wings is still in there as They're going up, the seven Angels. And we know that these things are correct, friends. Oh, if there ever was a time that the church ought to be in deep sincerity, it should be right now. Now!
E-35 Taču tas vienkārši izdarīja kaut ko man, manī pašā. Jo jau piecus gadus mani mocīja jautājums – kas īsti nav pareizi? Es jutu sirdī, it kā mani...mani kaut kas nospiestu, un es nevarēju saprast, kas tas bija. Tai laikā, kad man bija šī stiprā nospiestība un tā tālāk, es vienkārši pastāvīgi braukāju pa visu valsti.
E-35 But just, It's done something to me, in myself. For five years now, I've wondered what was wrong. I felt in my heart like I was--I was all crushed down with something, and I--I couldn't make out what it was. During the time of this great crushing, and so forth, I just plastered around and around, across the country.
E-36 Bet valdība sāka rakties zem manis, izmeklēt sekojošo: kad mums notiek sanāksmes, kāds uzraksta uz čeka “Viljams Branhams”, un es to vienkārši parakstu un atdodu. Un tad mums savācās tāda kaudzīte no visām...visām mūsu sanāksmēm, un, tad viņi to izpētīja un noskaidroja, ka tas tika iztērēts kampaņas apmaksai. Tomēr, tā kā uz tiem bija mans vārds, es pieņēmu šo čeku uz sava vārda, un viņi paziņoja man, ka es esmu parādā valdībai trīssimt tūkstošus dolāru. Un viņi neļāva man aizbraukt, un man bija jāpaliek šeit, un tā tālāk, ilgu laiku, lai to visu izmeklētu. Bet es ne... Viss notika... Viņa sacīja: “Jā, tas gāja kampaņai, bet cilvēki čeku rakstīja tev. Un, kad tu uz tā parakstījies, šis čeks attiecās uz tevi, un tev ir jāmaksā par to nodokļi. Pat, ja tu paturēji to savās rokās tikai sekundi, tie joprojām skaitās tavi, jo tu uz tiem parakstījies.”
E-36 And the government had me under an investigation because, when we have the meetings, somebody write a check "William Branham" and I'd just sign it and hand it back. And then we got a package of alE--all of our meetings, and when they looked through there and found out that it went in to pay the campaign. Yet, as I signed my name to it, I identified the check to myself, and they had me I "owed the government three hundred thousand dollars." And they wouldn't let me leave, and I had to stay here, and so forth, for a great time to search through all of this. And--and I'm not, everything went... They said, "Yes, it went into the campaign, but the people made the check to you. And, when you endorsed it, you identified yourself with the check, and you owe taxes on it. If you ever even held it a second in your hand, it's still yours because you endorsed it."
E-37 Es to nezināju. Es nezinu visus šo likumu mehānismus un pārējo. Man būtu bijis jālieto zīmogs, lai uzspiestu uz tā zīmogu, tā vietā, lai to parakstītu. Kad es esmu to parakstījis, tas nozīmē, ka tas ir mans. Un tad viņi izpētīja to līdz sīkumiem un konstatēja, ka tas uzreiz bija ielikts tai fondā un iztērēts tādā veidā. Es saņemu kā algu no manas draudzes simts dolārus nedēļā. Tur sēž pilnvarotais, lūk, tur viņš sēž, kurš zina, ka tā ir taisnība. Un tas ir viss, kas man no tā ir. Bet citādāk tas iet tieši uz kampaņu.
E-37 I didn't know it. I don't know all the mechanics of this laws and things. I was supposed to have a stamp to stamp it, instead of sign it. When I signed it, it means it's mine. And then they cut right into the package and find, there, it was placed right into the fund and spent out like that. I draw a salary from my church, of a hundred dollars a week. There sits a trustee, sitting right there, that knows that's right. And that's all I get from that. And, otherwise, it goes right into the campaign.
E-38 Un tā, pēdējo četru vai piecu gadu laikā es jutos tāds kā nospiests. Nu, es tikko kā aizbraucu uz Kanādu nelielā izbraucienā, lai dotos medībās. Un, kad es aizbraucu, Tas Kungs man tur palīdzēja atvest pie Kunga Jēzus veselu indiāņu cilti. Un man būs jāatgriežas, kad uz upes izkusīs ledus un tā tālāk, lai kristītu visu cilti Kunga Jēzus Vārdā; tas bija kādas indiāņu sievietes dziedināšanas dēļ, kura mira no sirdstriekas; priesteris nevarēja ierasties tajos džungļos, kur man bija daudzas stundas jājāj uz zirga. Lūk, tur šobrīd sēž tie, kas bija klāt, kad tas notika.
E-38 Now, I felt like I was crushed, for the last four or five years. Well, I'd went up into Canada, just recently, on a little trip of going hunting. And when I did, the Lord helped me up there to lead a whole tribe of Indians to the Lord Jesus. And I have to go back when the--when the--the creeks thaw up, up there, and things, to baptize the whole tribe, in the Name of the Lord Jesus; because the healing of an Indian woman dying in a heart attack, that the priest wouldn't come to, way back in the jungles where I had to ride for hours, horseback. There are those sitting here now, who was present when it happened.
E-39 Un tā, pēc tam, kad es devos uz dienvidiem, tad man bija jāapstājas Kolorādo, lai apciemotu dažus no maniem draugiem, dažus kalpotājus. Es esmu pavadonis Kolorādo, un es paņēmu viņus sev līdzi medībās. Šobrīd šeit atrodas divi vai trīs no tiem vīriem, trīs vai četri, pieci, kuri to zina. Un šogad Kolorādo bija ārkārtīgs sausums, tāpat kā visā valstī. Un ugunsgrēki bija ļoti...bija gaidāms, ka tie būs lieli, tāpēc medību sezona tika nedaudz aizturēta.
E-39 And now, then, coming down, I had to stop over in Colorado, to visit some of my friends there, some ministers. I'm a--I'm a guide in Colorado, and I was taking them on a hunting trip. Two or three of those men, three or four, five of them are sitting right present now to know this. And it's been awful dry in Colorado this year, as it has been across the nation. And fires were very... going to be very bad, so they delayed the hunting season a while.
E-40 Taču, kamēr mēs bijām tur augšā, atnāca ziņa, ka tuvojas sniegavētra. Un tas ir bīstami – atrasties kalnos tādā laikā, jo reizēm es esmu redzējis, ka tu nevari redzēt tālāk pat par izstieptu roku daudzu stundu garumā, un vienā brīdī sasnieg trīsdesmit pēdu sniega, tikai pāris stundās, taisni tev virsū. Tu aiziesi bojā. Tāpēc torīt es pateicu maniem brāļiem, kad mēs devāmies ceļā, es sacīju: “Lūk, tā sniegavētra...”
E-40 But while we were up there, there come forth an issue that--that there was coming a blizzard. And it's dangerous to be in the mountains at that time, 'cause sometimes I've seen you couldn't even see your hand before you, for hours after hours, and thirty foot of snow dumped right out in one time, just in a few hours, right on top of you. You perish. So I told my brethren, that morning when we was leaving out, I said, "Now the blizzard..."
E-41 Mums aiz muguras tur faktiski bija simts cilvēku vai vairāk. Un džipi, kravas mašīnas un pārējie taisījās braukt prom, jo viņi zināja, kādi notikumi tuvojas. Tur nepalika neviena, izņemot pašu govju ganu, kas tur atrodas, kas tur ziemo.
E-41 Practically a hundred man, or more, had been back in behind us. And here come jeeps, trucks, and everything going right on out, because they knowed what was going to happen. No one left back, but the cowhand himself back there, which, he winters back there.
E-42 Un mēs bijām vienīgie, daži cilvēki, vienīgais kravas auto, kas tur palika. Un es pajautāju brāļiem. Viņi sacīja: “Mēs paliekam.” “Nu, tādā gadījumā, labi,” es sacīju, “tagad sagatavojieties.” Un mēs devāmies, un kopā ar mani bija metodistu kalpotājs, un mēs paņēmām tā vairāk maizes un pārējo, lai mēs atrastu... Tas bija aptuveni trīsdesmit jūdzes turp un atpakaļ. Un tā, mēs atgriezāmies, brālis Džons un pārējie, kas sēž šeit, viņi dzirdēja par to un aizbrauca; līdz tam laikam viņi jau bija prom, lūk, kad sākās vētra. Taču mēs grasījāmies palikt un to pārlaist, un man bija jābrauc uz Toskānu uz sanāksmi, un es pazvanīju savai sievai un izstāstīju viņai, ka mēs...ja es tur neieradīšos, lai kāds mani aizvietotu.
E-42 And we were the only couple, only truck, that stayed in. And I asked the brethren. They said, "We're going to stay." So then, "All right," I said, "now be ready." And we went out and got... a Methodist minister and I went and got some more bread and stuff, so we could find it; it was about thirty miles in and back. So we come back, Brother John and them sitting here, they heard that and away they went; they got out at the time, so the blizzard struck. But we was going to stay over, and I was going to Tucson for a meeting, and I called my wife and told her that we'd... if I didn't get there, to let somebody else substitute in my place.
E-43 Un nākamajā rītā mēs izgājām medībās. Es sacīju: “Un tā, uzreiz, kad,” bija ļoti mākoņains, “kad jūs izdzirdēsiet, ka sākas lietus vai vēl kaut kas, cik vien ātri varat, ejiet atpakaļ uz to nometni, jo pēc desmit vai piecpadsmit minūtēm jūs vairs nevarēsiet atrast atpakaļceļu. Tā ka man bija izvietoti cilvēki, un mēs kāpām augšup uz kalnu grēdas virsotni, kāpām kalnā, lai mēģinātu nodzīt no turienes lejā briežus.
E-43 And the next morning we started out. I said, "Now, the first time," it was real cloudy, "you hear the rain fall, or anything, get back to that camp as quick as you can, 'cause within ten, fifteen minutes, you'll never see your way back again." And so I had the men placed out, and went up over the top of the ridge, walking up, trying to run deer down on them.
E-44 Bet pirms dažām dienām es biju šāvis ar savu šauteni Toskānā; tur atgriezies, es biju noregulējis to nedaudz pa labi. Es izšāvu uz lielu briežu tēviņu, kuru es biju meklējis daudzus gadus, bet tā trāpīja viņam pārāk augstu, un viņš nomira tur uz vietas, es nespēju viņu atrast. Laiks turpināja pasliktināties.
E-44 And I'd, a few days before that, shooting my rifle in, down in Tucson; coming back up there, throwed it out a little bit to the right. I shot a big buck that I had been looking for for many years, and it hit him too high, and he had died down there and I couldn't find him, the weather was getting bad.
E-45 Es nodomāju: “Es aizskriešu augšā un paskatīšos.” Un, kad es kāpu augšup uz kalna virsotni, es ievēroju, ka sākas lietus, slapjš sniegs lielām pārslām sudraba dolāra lielumā, vienkārši pielipdams it visur, un vējš pieauga. Es zināju, ka visi ir aizskrējuši, lai atgrieztos nometnē. Nu, es nedaudz nogaidīju un es nodomāju: “Es it nekādi nespēšu atrast to briedi tādā laikā, tādā vētrā.”
E-45 I thought, "I'll run up and take a look." And when I got up on top the mountain, I noticed the rain started, the sleet falling, and the big drops of snow, the size of a silver dollar, just plastering everywhere, and the winds twisting. I knew everyone was on the run, back to the camp then. Well, I waited a few moments, and I thought, "I'll never be able to find this deer at this time, under this storm."
E-46 Tāpēc mēs devāmies...es sāku kāpt lejā no kalna, varēja redzēt aptuveni trīsarpus metrus sev priekšā. Un apmēram... Es atrados kādas četras vai vairāk jūdzes no tās vietas. Zinādams...es devos lejup no tā kalna, ļoti labi zinādams to apkaimi, jo es daudzus gadus biju ganījis tur lopus. Kāpdams no kalna, es biju nogājis aptuveni pusjūdzi no tās sedlienes, kur tas, lūk, šādi iet pāri, pāri tai grēdai, kur atrados es. Un tur bija...
E-46 So on we went, started down the mountain, just could see about ten feet in front of me. And about... I was about four miles or more, to get in to the place. Knowing, I come down the mountain, knowing the country so well, 'cause I've herded cattle there for years and years. Coming down the mountain, I got about a half a mile from the saddle, of where crossing like this, across the range of where I was at. And there was...
E-47 Es jutu to briesmīgo nastu. “Es esmu raudājis, es esmu lūdzies. Es esmu atzinies. Ko lai es daru? Ko gan tādu es esmu izdarījis?” It kā tu būtu izdarījis kaut ko patiešām sliktu; it kā tu būtu kādam izdarījis pāri un saproti, ka tev tas ir jānokārto. Taču kas gan bija tas, kas nosodīja mani? Es nezināju. Es sacīju: “Kungs, ja vien Tu man to atklāsi, es to izlabošu. Bet ko es esmu izdarījis, kā vien stāvējis un sludinājis, un darījis visu, ko vien esmu zinājis? Es esmu centies dzīvot tīri, skaidri un tikai saskaņā ar Taviem Vārdiem. Bet ko gan es esmu izdarījis?” Bet tas smagums joprojām nepazuda, gadu no gada. Un es domāju par to uz tā kalna tajā rītā, un es sāku kāpt lejup.
E-47 I had been feeling that horrible burden. "I've cried. I've prayed. I've confessed. What can I do? What is it that I've done?" Like you had done something real evil; like you had hurt somebody, and you know you ought to make it right. What was I condemned about? I knew not. I said, "Lord, if You'll only reveal it to me, I'll make it right. But what have I done but stand and preach, and do all that I knowed to do? And I've tried to live clean, clear, and just according to Your Words. But what have I done?" And still that burden would not let up, year after year. I thought about it on the mountain, that morning, and I started down.
E-48 Turklāt dienu iepriekš man bija jubileja, bija divdesmit gadi, kopš mēs ar sievu apprecējāmies. Un mūsu gadadienā es vēl nekad neesmu bijis mājās. Es vienmēr dodos kalnos uz kaut kādu vietu, kur aug drebošas apses. Pirmajā mūsu precību gadā man nebija pietiekami naudas medusmēnesim, nelielam braucienam un vēl nelielam izbraucienam medībās, tāpēc es paņēmu savu sievu medību izbraucienā kā medusmēnesī. Tāpēc tā vien izskatījās, ka vienlaicīgi ir izdevies gan viens, gan otrs.
E-48 The day before was my anniversary, too, my wife and I were married twenty years before that. And I have never been home on our anniversary. And I always go up to the mountain, a little place where there is some quaking asp. The first year we were married, I didn't have enough money to take a honeymoon, for a little trip, and then take a hunting trip too, so I took my wife on a hunting trip for the honeymoon. So that looked like, kind of getting it, got both at the same time.
E-49 Un es atceros manu draudzenīti...es cēlu viņu un nesu viņu pāri baļķiem un pārējo. Un mēs tikām līdz vienai vietai, es viņu nofotografēju, un tas vienmēr bija tā kā...tā kā skaisti. Es aizdomājos par to un es atceros, kādi viņai bija melni mati un cik viņa bija skaista; tagad tie ir sirmi, un tas ir noticis tikai dažos gados.
E-49 And I remember, a little fellow, I--I'd pick her up and lift her over logs, and things. And we got up to a little place, and took her picture, and its always kind of--kind of a fair. I think of that, and think of her black hair and how pretty she was; and now gray and just a few years has done to her.
E-50 Es nodomāju: “Es domāju, ka es došos tur augšup, taču tas ir ļoti grūti.” Sniegs tad bija ļoti grūts.
E-50 I thought, "I believe I'll go up there, but it's--it's too hard." The snow was too hard then.
E-51 Es zināju, ka man ir jānokļūst patvērumā, jo viņi bija pārraidījuši pa radio: “Tuvojas spēcīga sniegavētra!” Viņi bija izziņojuši to pa visu valsti. Es nezinu, vai šorīt šeit atrodas Toms Simpsons vai nē. Kad viņš brauca no Kanādas, tad viņš izdzirdēja pa radio, lai neviens pat nemēģina doties cauri tai apkaimei. Visi sacīja: “Nebrauc caur turieni. Brauc pa citu ceļu, jo brāžas briesmīga sniegavētra.”
E-51 I knowed I had to get in, because they had broadcasted, "A severe blizzard on the road!" They had broadcasted it across the nation. I don't know whether Tom Simpson is sitting here this morning, or not. Coming down from Canada, he was told by radio, not to even go through that country at all. Everybody said, "Don't go through there. Go the other way, 'cause a horrible blizzard is sweeping across."
E-52 Es sāku kāpt lejā no kalna, domādams par to, un bija aptuveni desmit no rīta. Un negaidot tikpat skaidri, kā jūs dzirdat manu balsi, tā Balss sacīja: “Apstājies un griezies apkārt, un dodies atpakaļ.”
E-52 And I started down the mountain, thinking about that, and about ten o'clock in the morning. And all of a sudden, just as plain as you hear my voice, the Voice said, "Stop, and turn around and go back."
E-53 Lūk, es nevarētu izstāstīt to neticīgu cilvēku vidū. Tādas lietas var stāstīt tikai ticīgajiem, jo neticīgie to nekad nesapratīs. Ir vajadzīgs garīgs prāts, lai saprastu garīgas lietas. Vārds ir garīgs. Tas tiek skaidrots garīgi. Un tas ir Dieva Vārds. Un es apstājos un nodomāju: “Ja es došos turp atpakaļ, tas nozīmē noiet vēl pusjūdzi pretējā virzienā, kad vētra šādi plosās...”
E-53 Now I couldn't tell this amongst people that's unbelievers. You only have to tell it to believers, and then, because this, the unbelievers will never understand it. You got to have a spiritual mind to understand spiritual things. The Word is spiritual. It's interpreted spiritual. And It's--It's God's Word. And I stopped, and I thought, "If I go back up there, another half a mile back up, the storm raging like it is..."
E-54 Bet Dāvids Vuds bija uztaisījis man sviestmaizi, un tas bija kaut kas! Es domāju, ka viņš gribēja atlīdzināt man par to, kuru es reiz uztaisīju viņa tēvam. Mums nebija nekā, izņemot dažus sīpolus, medu un maizi, un es to visu saliku kopā un uztaisīju mums sviestmaizes. Un viņš teju vai nespēja apēst savējo. Un es domāju, ka viņš gribēja man to atlīdzināt, tāpēc viņš ielika...es nezinu, ko viņš tur... Bet, kad es kāpu tur augšup, sākās tik stiprs lietus, ka tā izmirka, un tā vienkārši kļuva par vienu lielu kamolu. Es nodomāju: “Nu, es to apēdīšu un pagaidīšu.”
E-54 And David Wood had made me a sandwich, and, it was! I think he was getting even with me for making his father one, one time. We didn't have nothing but some onions and honey and bread, and, I put it all together, we made us a sandwich. And he couldn't hardly eat his. And I think he was trying to get even with me for that, so he put... I--I don't know what all kind he... And going up the mountain, the rain falling so fast, it got it wet, and it was just in one big wad. I thought, "Well, I'll eat that and wait."
E-55 Un, kamēr es tur stāvēju, es domāju: “Tur nekā nebija. Es to vienkārši iztēlojos. Droši vien tur pūta vējš, griezdamies caur tiem kokiem.” Un es sāku iet. Bet es vienkārši nevarēju paiet. Un es nodomāju: “Nu ko, es...es droši vien došos atpakaļ.”
E-55 And while I was standing there, thought, "That wasn't nothing. I just imagined. It was a wind, probably, was blowing, twisting through these trees." And I started to walk on. I just could not walk. And I thought, "Well, I--I believe I'll go back."
E-56 Un es atkal to izdzirdēju: “Ej atpakaļ uz turieni, no kurienes tu atnāci.” Viņš to pateica. Es sāku kāpt kalnā, apstājos. Un es nodomāju: “Varbūt es...” Es baidījos iet atpakaļ uz turieni, no kurienes es biju atnācis, jo vējš bija ļoti spēcīgs.
E-56 And I heard It again. "Go back where you come from." It said that. I started up the mountain, stopped. And I thought, "Maybe I..." I--I was getting scared to go back to where I was at, because the--the winds were so terrific.
E-57 Reizēm Dievs liek darīt mums kaut ko, kas šķiet ļoti bīstams un ārpus normas robežām. Kā tad bija ar Mozu ar to nūju, kurš devās pārņemt Ēģipti? Un mēs redzam visu pārējo tamlīdzīgo, ka Dievs prasa neiespējamo, saprotiet, tāpēc ka Viņš dara neiespējamo, lai cilvēks saprastu, ka tas nav viņš, bet gan Dievs, lūk, kas to paveic.
E-57 Sometime God makes us do things that--that seems very dangerous and out of line. How about Moses with that stick, going down to take over Egypt? And everything we find like that, that God asks the impossibles, see, so that He does the impossibles, that man will know that it isn't him; it's God that's doing it.
E-58 Es atnācu atpakaļ uz kalna virsotni, iedams pretim vējam, caur kokiem, kuri locījās. Es apsēdos un paņēmu savu šauteni, un sargāju optisko tēmekli, lai tas...šādi uz augšu. Tādā laikā skraida lāči. Un tāpēc es pabāzu tēmekli zem krekla, lūk, šādi, un nedaudz pasēdēju. Es nodomāju: “Ko gan es daru, šeit sēdēdams?”
E-58 I went back up to the top of the mountain again, finding my way through the blowing, twisting trees. I set down and took my gun, and keep the scope from getting... up like that. Bear run in that kind of time. And so I put my scope back under my shirt, like this, and sit down a moment. I thought, "What am I doing, sitting here?"
E-59 Taču Dievs darbojas noslēpumainos veidos, darīdams Savus brīnumus. Miesīgais prāts nevar to izprast. Viņiem pat nojausmas par to nebūs. Un, kad es nonācu tur augšā un apsēdos, sēdēju tur, domādams par Dievu. “Interesanti, kāpēc es atnācu atpakaļ.” Es nodomāju: “Ak, pa to laiku, kamēr es tikšu līdz kalna pakājei, šī vētra kļūs vēl briesmīgāka, visu pārņemdama, vairs nekas daudz uz priekšu nebūs redzams.” Un tā jūs...
E-59 But God works in mysterious ways, His wonders to perform. They're past finding out, to the carnal mind. They never catch a glimpse of it. And as I walked back up and sat down, sitting there thinking on God. "Wonder why I come back." I thought, "My, time I get to the bottom of the hill, that storm getting more terrific all the time, closing in, you couldn't see very far ahead of you." And now if you...
E-60 Jūs varat tam neticēt, taču tā ir taisnība. Kāda Balss runāja uz mani uz sacīja: “Es esmu Tas Kungs Dievs. Es esmu radījis debesis un zemi. Daba pakļaujas Man.”
E-60 You don't have to believe this, but this is true. A Voice spoke to me, and said, "I am the Lord God. I've created the heavens and the earth. Nature obeys Me."
E-61 Un tad es uzreiz tur apsēdos, norāvu no galvas savu cepuri. Un tā Balss bija kaut kur, es nevarēju to ieraudzīt. Es tikai varēju To dzirdēt. Tā bija starp tiem kokiem, kaut kur tur. Es domāju. Parasti ir redzama tā Gaisma, par kuru jūs visi zināt, parasti tā ir tur, taču es skatījos visapkārt, bet to Gaismu es neredzēju. Es sacīju: “Kur Tu esi, ak Dievs, mans Radītāj?” Es paskatījos apkārt. Es vairs To nedzirdēju, nedzirdēju Viņa balsi. Es nogaidīju pāris minūtes.
E-61 And then I sit there a little bit, jerked off my hat. And that Voice, somewhere, I couldn't see It. Only thing, I could hear It. It was around there in them trees, somewhere. I thought. Usually you see that Light that all of you know about, usually It's there, but I looked everywhere and I couldn't see the Light. I said, "Where are You, O God, my Creator?" I looked around. I couldn't hear It no more, hear His Voice. I waited a few minutes.
E-62 Viņš sacīja: “Es esmu Tas Kungs Dievs, kurš pateica tev izteikt tās vāveres, lai tās uzrastos.” Un jūs visi par to zināt. Patiešām, manā priekšā stāv šī Bībele, šajā Pateicības rītā, ja tā nav taisnība, tad Dievs var nonāvēt mani šeit uz šīs platformas. Saprotiet, tā ir taisnība. Viņš joprojām ir tāds pats Radītājs, Dievs...Dievs, kas varēja sagādāt Ābrahāmam aunu, joprojām var sagādāt. Viņš joprojām ir Jahve-Jire. Tas Kungs var sagādāt!
E-62 He said, "I am the Lord God that had you to speak those squirrels into existence." And all of you know about that. And so help me, with this Bible before me, on this Thanksgiving morning, if that isn't true, God may strike me dead at the platform now. See, it's true. He is still just as much Creator, a God--a God that could provide a ram for Abraham, can provide. He is still Jehovah-Jireh. The Lord can provide!
E-63 No kurienes Ābrahāms dabūja to aunu? Skatieties, trīs dienu gājuma attālumā no civilizācijas, kalna pašā virsotnē, kur nav ne ūdens, nekā. Un viņam bija vajadzīgs auns, un, lūk, tur bija auns, ar saviem ragiem iepinies krūmos. Bet Ābrahāms bija staigājis tur apkārt un lasījis akmeņus, it visur tur apkārt, lai uzceltu altāri; taču Dievs joprojām bija Jahve-Jire, Tas Kungs Sev to sagādās.
E-63 Where did Abraham get that ram? Look, a three-days journey from civilization, up on top of the mountain, where there is no water or nothing. And he had need of a ram, and there was a ram hooked in the wilderness, by its horns. And Abraham had went around and picked up rock, all around there to make this altar; but God still remained Jehovah-Jireh, the Lord will provide for Himself, that.
E-64 Lai ko arī Viņš ir apsolījis, Viņš ir spējīgs to izdarīt! Tieši to saka Vārds no Mateja, man šķiet, Marka 11:22: “Ja tu pateiksi šim kalnam.” Es reiz nekādi nespēju to saprast. Jūs zināt to stāstu.
E-64 Whatever He has promised, that He is able to do! That's that Word in Matthew there, I think, Mark 11:22, "If you say to this mountain." I, I never could understand that. You know the story about that.
E-65 Un patiešām, tā ir taisnība. Viņš sacīja: “Es esmu Tas, kurš toreiz sagādāja tās vāveres,” sacīja Viņš. Lūk, kad... Es turpināju klausīties, lai sadzirdētu, ko Viņš sacīs. Nekas nebija apstājies, vējš vienkārši auroja, viss turpinājās. Man bija sev jāiekniebj, jo...
E-65 And, so help me, that's true. He said, "I am the One that provided that, them squirrels," He said. Now when... I listened again, to see what He would say. Nothing stopped; wind just howling, going on. I--I have to bite myself, 'cause...
E-66 Atļaujiet man jums kaut ko pateikt. Īsteni garīgs prāts ir vienu soli no vājprātības. Vai jūs to zinājāt? Par to stāsta zinātniskie pētījumi. Lūk, šeit tu atrodies palēninātā stāvoklī un panīkumā; un tad tu kļūsti nedaudz garīgāks, tad tu esi apmēram tāds; tad tu esi kā tups cirvis; bet pēc tam kā ass skuveklis. Tu jau saproti, uz kuru pusi tu kritīsi. Ja cilvēks mēģina sevi tur uzcelt pats, viņš pavisam noteikti nonāks tai nepareizajā pusē. Ja viņu tur paceļ Dievs, tad viņš ir daudz augstāk par parasto cilvēku. Lūk, kur notiek vīzijas un pārējais. Lūk, kur atrodas Dieva Valstība. Dzejniekus, praviešus un visus tamlīdzīgos uzskatīja par neirotiķiem.
E-66 Let me tell you something. Real spiritual minds is one step from insanity. Did you know that? A scientific research will tell you that. Here you are down here slow and slumpy; and then you come up a little more spiritual, then you're about like this; then you go to like a dull axe; and then to a honed razor. Now you know which side you would fall on there. If a man tries to lift hisself up there, he is sure to go on the wrong side. If God lifts him up there, he is far above the average person. There is where visions and things break through. There is where the Kingdom of God is. Poets, prophets, and all were considered neurotics.
E-67 Pats Jēzus tika saukāts par “jukušu cilvēku”. Sacīja: “Mēs zinām, ka Tu esi traks un Tev ir ļaunais gars.” Sajucis nozīmē “traks”. Paskatieties uz visiem tiem dzejniekiem un praviešiem visos gadsimtos, viņus par tādiem uzskatīja, tās ārkārtējās... Pamēģiniet, ja tu mēģināsi sevi tur pacelt, tad ar tevi ir cauri, tev tas nekad neizdosies. Tam ir vajadzīga Roka, kas sniegsies lejup no Godības, lai tevi noturētu uz tā asmens, starp pareizajām un nepareizajām lietām. Un atrodoties uz tām šķautnēm – lūk, no kurienes tu skaties uz to Salaulāto Zemi.
E-67 Jesus, Himself, was called a "crazy man." Said, "We know You're mad and got a devil." Mad means "crazy." Look at all the poets and prophets through the ages, had been considered that, that extremely try... Try, if you try to pull yourself up there, you're gone, you'll never make it. It takes a Hand reaching down from Glory, to hold you on that edge there, between the right and wrong things. And standing on them edges is where you look across into Beulah Land.
E-68 Pēc tam, tai laikā, Tā atkal runāja, tieši tai laikā, kad es biju tur augšā. Viņš sacīja: “Es esmu Tas, kurš tai naktī nostājās tur laivā un pavēlēja vējiem un viļņiem mitēties.” Sacīja: “Piecelies kājās un apsauc šo vētru, un tā pilnībā pakļausies tam, ko tu pateiksi.” Tas bija tās trešās kalpošanas stadijas sākums. Tas ir virzījies uz priekšu daudzus gadus. Un šķita, ka tur ir kaut kas tāds, kas turpināja satraukt; es domāju: “Ak, ne...” Taču tas ir tieši tas, ko Viņš darīja. Un tas atkal ir Viņš, tas vienkārši atkal ir Viņa Gars, pilnīgi precīzi.
E-68 Then on that very hour, It spoke again, to that very same time, sitting up there. He said, "I am the One that stood on the ship that night, and made the winds and the waves to cease." Said, "Rise up on your feet and rebuke this storm, and it will obey exactly what you say." That's been that third stage of the ministry coming. It's been moving up, for years. And look like there is something that keeps worried, I think, "Oh, don't..." But that's exactly what He done. And this is Him again, it's just exactly His Spirit again, just exactly.
E-69 Taču es esmu redzējis tik daudz miesīgu pakaļdarinājumu pie citiem, ka man kļūst bailes, pat iedomājoties par to. Tāpēc ka jūs ko tādu satiksiet, pavisam noteikti. Tas vienmēr ir jaukts pūlis. Un Tam noteikti sekos tā miesīgā atdarināšana. Tas notika Viņa laikā; tas notika Mozus laikā; tas notiks visos laikos. Tas notiks šajās dienās, kad Svētais Gars cenšas veikt to darbu. Tomēr, ja cilvēks ir garīgs, tad miesīgā atdarināšana tikai pastiprina to pareizo, to īsteno Dieva darbību.
E-69 But I've had so many carnal impersonations upon the other, it makes me scared to even think about it. Cause, you'll have that, just as sure as the world. There is always the mixed multitudes. And that carnal impersonation has to follow It. It did in His days; it did in Moses' days; it'll do it in every day. It'll do it in this day when the Holy Spirit is trying to do the work. But still, if a person is spiritual, the carnal impersonation only magnifies the right one, That, the--the real article of God.
E-70 Un tobrīd stāvēdams tur, es piecēlos un es sacīju: “Kungs Dievs, varenais dabas Radītāj, es ticu, ka Tas esi Tu, kas runā. Ne reizi Tu neesi parādījis man kaut ko kļūdainu, un ne reizi Tu neesi man devis pateikt to, kas nebūtu piepildījies.”
E-70 And standing there, at that time, I raised up and I said, "Lord God, great Creator of nature, I believe that That's You speaking. Not one time have You ever showed me anything that was wrong, and not one time have You let me say anything but what come to pass."
E-71 Tāpēc es sacīju: “Es saku šai trakojošajai vētrai: 'Ej uz savu vietu. Ej prom, atstāj šo vietu mierā.' Un es pavēlu, lai nākamās četras dienas spīd saule, līdz šie vīri varēs iegūt savas trofejas un es varēšu palīdzēt viņiem tās sadabūt un doties prom no šiem kalniem.”
E-71 I said, therefore, "I say to this storm that's a raging, 'Go to your places. Go back, leave this alone.' And I command that the sun will shine for the next four days, till these men can get their trophies, and I can help them get them, and get out of these mountains."
E-72 Un Kungs Dievs, kurš šajā rītā ir mans stingrais Tiesnesis... Tas lietus un visi tie virpuļi – tas bija viens brīdis, un no tā visa pat smakas nepalika. Es paskatījos, un tur sāka pūst vējš no citas puses, pāri kalna virsotnei, un šādi pacēla tos mākoņus. Tikvien kā pāris minūtēs tieši virs tās virsotnes parādījās saule, visā savā spēkā spīdēdama lejup.
E-72 And the Lord God, Who is my solemn Judge this morning; that rain and things twisting, within a moment's time there wasn't a bit of it. I looked, and there was a wind come from the other way, across the top of the mountain, and lifted up those clouds like that. Within just a matter of a few minutes, the sun was broke up, right through the top, and shining right down, just as pretty as it could be.
E-73 Tieši tāpat, kā tas notika Vācijā. Vai jūs atceraties to stāstu par Vāciju? Kad tie burvji, tur bija piecpadsmit gabali vienā pusē, nogrieza, paņēma šķēres un nogrieza spalvu, norādīja ar to atpakaļ tajā virzienā un piecēlās, atkārtodami savas burvestības, un pateica, ka viņi nopūtīs šo telti, kur bija trīsdesmit tūkstoši cilvēku. Un tur stāvēja brālis Arganbraits. Un, lūk, nāca tā vētra, tuvojās mākonis. Es stāvēju blakus brālim Lovsteram. Daudzi no jums viņu pazīst, viņš ir Amerikā dzimis vācietis, tur viņš bija mans tulks. Un viņš stāvēja tieši tur. Es sacīju: “Netulko to.” Bet es pateicu: “Kungs Dievs, Tu iedevi man vīziju un aizsūtīji mani uz Vāciju. Šie burvji ir izsaukuši šo vētru. Tu esi radības Dievs, lai top zināms, ka Tu esi Dievs!” Neviens, izņemot tos, kuri saprata angliski (bet tur tādu nebija vairāk par duci), nesaprata, par ko es runāju.
E-73 Just the same way it did in Germany. You remember the story in Germany. When, them witches, fifteen on one side, cut, took a scissor and cut a feather, pointed it back this way, and stood there going through their enchantments, and said they would blow the tent away, of thirty thousand people. And Brother Arganbright was standing there. And here come the storm, a cloud coming right up. I stood there by Brother Lowster. Many of you know him, the American-born German here that's my interpreter there. And he--he stood right there. I said, "Don't interpret this." But I said, "Lord God, You give me a--a vision and sent me to Germany. These witches has brought up this storm. You're the God of creation, let it be known that You are God!" No one but what could understand English, and that wasn't a dozen there that knew what I was speaking about.
E-74 Tieši tad šī telts, kas, lūk, šādi cēlās augšup (zem tās atradās trīsdesmit tūkstoši cilvēku), šādi lēkādama augšup lejup, pēkšņi nosēdās, un mākoņi ar pērkoniem aiznesās prom. Mazāk kā piecās minūtēs sāka spīdēt spoža saule, un apmēram piecpadsmit tūkstoši vāciešu atnāca pie Kunga Jēzus Kristus. Viņš joprojām ir Dievs. Viņš vienkārši ir tāds pats Dievs, kāds Viņš ir bijis vienmēr.
E-74 Just then the tent raising up like this, with thirty thousand people beneath it, jumping up-and-down like that, settled down, and the clouds and thunders roared away. In less than five minutes, the sun was shining right down through, when about fifteen thousand Germans came to the Lord Jesus Christ. He is still God. He is just as God as much as He ever was.
E-75 Nu, es stāvēju tur uz tā kalna. Kad pēc aptuveni četrām dienām mēs aizbraucām no turienes, šeit visi zina patiesību, pie debesīm nebija neviena mākoņa, sākot no tieši tās stundas, četras dienas no vietas.
E-75 Well, as I stood there on that hill. Coming out about four days later, anyone here knows the truth, not one cloud was in the sky, from that hour, for four days.
E-76 Kad es nobraucu lejā un izkāpu ārā, gāju nopirkt benzīnu, kad mēs aizbraucām no kalniem, es sacīju: “Ir diezgan sauss.”
E-76 When I come down and go out, went, buy gasoline when we come out of the mountains, I said, "We've been pretty dry."
E-77 Atbildēja: “Jā, ir sauss.” Sacīja...viņš sacīja: “Mēs te nesen gaidījām vētru, tā atnāca, taču mēs nezinām, pēkšņi tas viss beidzās.” Saprotat?
E-77 Said, "Yes, it's been dry." Said, he said, "We was looking for a storm the other day, come up, but we don't know, the thing stopped." See?
E-78 Es aizbraucu līdz otram Kolorādo galam, apstājos, lai ielietu benzīnu. Billijs Pols, mans dēls, viņš ir tur aizmugurē, mēs bijām kopā. Es sacīju: “Noskaidrosim, vai tā beidzās arī šeit.”
E-78 I went on down to the other side of Colorado, stopped to get some gas. Billy Paul, my son back there, we were together. I said, "Let's just see if it stopped down here."
E-79 Un es iestūrēju, es sacīju: “Labrīt,” mēs ar to cilvēku sākām sarunāties.
Viņš sacīja: “Labrīt.” Un viņš...
Es sacīju: “Kāda jauka dieniņa!”
Viņš sacīja: “Labrīt.” Un viņš...
Es sacīju: “Kāda jauka dieniņa!”
E-79 And I drove in, I said, "Good morning," so we started talking to the man.
He said, "Good morning." And he...
I said, "Sure a beautiful day!"
He said, "Good morning." And he...
I said, "Sure a beautiful day!"
E-80 Viņš sacīja: “Jā, parādījās iepriekšējā saulīte, atkal ir karsts.” Sacīja: “Tā tik tiešām mūs pacepināja šajā vasarā.”
E-80 He said, "Yes, the old sun is coming out, hot again." Said, "She sure burnt us up this summer."
E-81 Un es sacīju: “Jā.” Es sacīju: “Nu, tā tas ir visā valstī.”
Viņš sacīja: “Jā, es saprotu.”
Un es sacīju: “Teju vai ir laiks sākties jūsu vētrām.”
Viņš sacīja: “Jā, es saprotu.”
Un es sacīju: “Teju vai ir laiks sākties jūsu vētrām.”
E-81 And I said, "Yeah." I said, "Well, that's all across the nation."
He said, "Yeah, I understand."
And I said, "It's getting almost time for your storms."
He said, "Yeah, I understand."
And I said, "It's getting almost time for your storms."
E-82 Viņš sacīja: “Vai zini ko?” Sacīja: “Visas avīzes, radio un it visur paziņoja, ka šajās dienās tuvojas vētra. Un atnāca mākoņi, un sākās vētra. Un pēkšņi, mēs nezinām, kas ar to notika, tas viss aizgāja prom.”
E-82 He said, "You know what?" Said, "All the papers, radio, and everything else, give the storm coming the other day. And the clouds come, and the storm started. And all at once, we don't know what happened to it, it all went away."
E-83 Viņš joprojām ir Dievs, tieši tāds pats Dievs, kāds Viņš ir bijis vienmēr. Bet kā gan cilvēks var izteikt ko tādu, pirms Dievs viņam iepriekš nepateiks to pateikt? Saprotiet, tas nav kaut kādā iespaidā; bet tu zini, ko tu saki, tad saki to. Taču gaidi, necenties pateikt: “Ak, lūk, kā tas ir!” Daudzi cilvēki, manuprāt, un Dieva dāvanas... Gaidi, līdz uzzināsi, kas tas ir, tad tu zināsi, ka tas ir Dievs. Saprotiet, gaidi, kamēr atnāks tā Balss un tu sadzirdēsi To, un atpazīsi to, ieraudzīsi To, tad tu vari pateikt: “Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS.” Ja tas nav TĀ SAKA TAS KUNGS, tad tas ir tavs iespaids, tas ir tas, ko kāds iedomājas. Cilvēki prasa cilvēkiem: “Pasaki man to un to. Izdari man to un to.” Kā gan tu vari to izdarīt, ja tu esi godīgs ar Dievu, pirms tev to pateiks Dievs?” Kā es varu pateikt jums: “Tā saka Džeks Mors,” ja Džeks Mors man neko nav pateicis. Saprotat? Sākumā tam ir jāatnāk no Dieva, nevis kādā iespaidā. Tam ir jābūt Dievam, un tad tas notiks, jo tad tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS.
E-83 He is still God, just as much God as He ever was. But how can a man say those things unless God tells him first to say it? See, not under impression; but you know what you're saying, then do it. But wait, don't try to say, "Oh, that's the way!" Many people, I think, and--and gifts of God... Wait to know it is, you know it's God. See, wait till the Voice comes, and you hear It, and know It, see It, then you can say, "It's THUS SAITH THE LORD." If it isn't THUS SAITH THE LORD, then it's your impression, it's what somebody else thinks. People requests people, "Say this for me. Do this for me." How can you do it, if you're honest with God, until God first tells you? How can I tell you, "Thus saith Jack Moore," and Jack Moore hasn't said nothing to me? See? It's got to come first from God, not impressed. It's got to be God, and then it will happen, for it is then THUS SAITH THE LORD.
E-84 Lūk, katram šādi nebūs. It nemaz. Tas nebūs tādā veidā. Tas nekad nav bijis tādā veidā. Tas nekad nebūs tādā veidā. Dievam ir darīšana ar atsevišķu cilvēku. Tā Viņš darīja Noas laikā. Tā Viņš darīja Jozuas laikā. Tā Viņš darīja Mozus laikā. Tā Viņš ir darījis vienmēr. Viņš nekad nav veidojis kādu sistēmu. Tas ir bijis indivīds, jo divi cilvēki nekad nebūs vienādi, nekad. Saprotiet, Viņš nekad nav rīkojies citādāk. Taču visiem nav jābūt Mozum. Viņi to nesaprata, viņi vienkārši sekoja. Un Svētais Gars, ja cilvēks ir Dieva svaidīts, norādīs viņam sekot Svētajam Garam un Bībelei, jo tieši Viņš ir Tas, kas dara tās lietas, Jēzus Kristus Svētā Gara veidolā darbojas cilvēkos.
E-84 Now, everybody won't have that. No, sir. It won't be that way. It never was that way. It never will be that way. God deals with an individual. He did in the days of Noah. He did in the days of--of Joshua. He did in the days of Moses. He has always. He has never made a system. It's been an individual, 'cause two men ain't alike, no time. See, He never did do no more. But everybody didn't have to be Moses. They didn't understand it; they just followed. And the Holy Spirit, if a man is anointed of God, will direct you to follow the Holy Spirit and the Bible, for He is the One Who does these things, Jesus Christ in the form of the Holy Ghost working in the people.
E-85 Kad biju tur pastāvējis, es sāku iet atpakaļ lejā. Es tur stāvēju. Es raudāju. Es neko citu nevarētu darīt, redzot ko tādu, kas bija noticis tur vienā brīdī.
E-85 Standing there, I started to walk back down. I stood there. I cried. I couldn't help it, to see what had happened right there in a moment.
E-86 Un brāļi, kas tur...tie, kuri bija tur, vai kāds atrodas šeit? Es zinu, ka šeit ir Freds Sotmans un pārējie, kas bija tur augšā; nē, Freds bija ar mani citā vietā. Vai šobrīd šeit ir kāds, kas bija tur augšā? Vai brālis Benks un pārējie vēl ir šeit? Vai tur ir kāds, neskaitot Billiju Polu, kas bija tur augšā? Tie puiši bija tikko aizbraukuši, jā, un brālis Vuds un brālis Teilors, tas ir, es aizmirsu, kā sauca to citu brāli, četri vai pieci no viņiem atradās tur. Lūk, šie brāļi šeit, brālis Martins bija tikko kā aizbraucis, aizbrauca dienu iepriekš, jo bija paredzēta tā vētra. Jūs visi atceraties prognozi par to vētru, viņi sacīja, ka tā tuvojas. [Kāds brālis saka: “Mēs to sastapām.” –Tulk.] Ko tu saki? Jūs sastapāt to? [“Mēs sastapām to.”] Jūs sastapāt to.
E-86 And the brethren up there, now how many was, is there somebody here? I know Fred Sothmann and them is here, was up there; no, Fred was with me at the other place. Is there any here now that was up there? Is Brother Banks Wood and them in here yet? Is there anybody here besides Billy Paul that was up there? These boys had just left, yeah, and Brother Wood, and Brother Taylor, or, I forget the other brother's name, four or five of them were standing there. These brethren here, Brother Martin had just left, left the day before, on account of the storm coming. You all remember the storm, the broadcast, they said it was coming. [A brother says, "We met it."--Ed.] Now, what say? You met it. ["We met it."] You met it.
E-87 Then, and now notice. Standing there, I thought, "Well, I guess I'll go down the hill."
E-88 Bet pirms dažiem gadiem, kad biju kopā ar Pilnā Evaņģēlija uzņēmējiem, es devu Dievam solījumu: “Es nešaušu medījumu kādam citam, ja vien tā nebūs īstena vajadzība.” Es vienkārši to nedarītu.
E-88 And I--I made a vow to God, a few years ago, going out with the Full Gospel Business Men, that, "I wouldn't shoot game for somebody else, unless it was an emergency." I just wouldn't do it.
E-89 Un, jā, tas bija brālis Džeks Palmers, vai viņš ir šeit? Brālis Džeks, viņš ir no Džordžijas, viņš parasti brauc uz šejieni. Viņš atradās tur. Un vienu vakaru iepriekš viņš pateica: “Brāli Branham, sadabū man briedi.”
E-89 And, yeah, it's Brother Jack Palmer, is he here? Brother Jack, he was from Georgia, he usually comes up here. He was standing there. And the night before, he said, "Brother Branham, get me a deer."
E-90 Un, ak, es vienkārši papurināju galvu, jo es...es zināju, ka es biju solījis to nedarīt, pirms četriem vai pieciem gadiem, jo tajā gadā es nošāvu deviņpadsmit briežus, neskaitot pārējo. Vienkārši tiem uzņēmējiem, kuri sēž garlaikodamies un runā par savu biznesu. Man vajadzēja braukt un sagādāt viņiem medījumu. Un tas vienkārši nešķita...it kā es būtu kāds slepkava, un es beidzu to darīt. Es aizvedīšu viņus turp, kur tie atrodas, taču šaut es tos nešaušu. Tāpēc es apsolīju Dievam, ka es to nedarīšu.
E-90 And, my, I just shook, because, I--I know I had vowed I wouldn't do that, four or five years ago, 'cause that year I killed nineteen head of elk, alone. Just for them businessmen who sit around and talk their business. I'd have to go out and kill their game. And that just didn't seem... like put me in a murder class, but I wouldn't do it. I'll take them to where it's at, but I won't shoot it. So I promised God I wouldn't do that.
E-91 Tāpēc tad man bija...es atstāju to vietu, devos atpakaļ, sāku kāpt lejā no kalna, un tā Balss runāja uz mani un sacīja: “Kāpēc gan tev nepastaigāties ar Mani?”
E-91 So then I had got, left the place, going back, started back down the hill, and a Voice spoke to me, and said, "Why not walk with Me?"
E-92 Un es sacīju: “Kungs Dievs, ja tas esi Tu, es zinu, ka vienīgi Dieva roka varēja aizvākt tos mākoņus un izdarīt to, ko Tu izdarīji šeit.” Un spīdēja silta saule, žāvēdama manu kreklu, un no tā cēlās tvaiks. Un es sacīju... Varena katedrāle, neskartais mežs, jūs zināt. Un es sacīju: “Es domāju, ka tādā gadījumā es iešu pa šo te ceļu, Kungs, ja vien Tev nav kāda konkrēta virziena. Es gribētu aiziet turp un pastāvēt tur dažas minūtes, lai pieminētu savu sievu, par mūsu...mūsu pirmo un vienīgo medusmēnesi, kurā mums bija iespēja doties. Un toreiz es paņēmu viņu medību izbraucienā, un te nu es esmu šogad atkal šeit, medībās ar šiem brāļiem; bet viņa ir tur Toskānā, cenšas visu uzturēt.”
E-92 And I said, "Lord God, if that's You, I know that only the hand of God could part those clouds and do what You've done here." And the warm sun shining down, drying my shirt out, and steam coming up from it. And I said... A great cathedral, virgin forest, you know. And I said, "I believe I'll walk up this way then, Lord, if You have no certain direction. I wanted to go up there and stand just in a few minutes for a little memorial to my wife, of our--of our first and only honeymoon, you know, that we ever had a chance to go. And I took her on a hunting trip, and here I am here this year again, hunting with these brethren; and her down in Tucson, trying to keep things going."
E-93 Un es sāku iet pa tām vietām, un es aizdomājos. Nu, varbūt tas skanēs ļoti smieklīgi. Un es pasteigšos, jo es zinu, ka pēc aptuveni desmit minūtēm sākas jūsu dievkalpojums. Un tā es devos pa tām vietām, un es aizdomājos: “Ak, interesanti, kāpēc viņa nekad nav teikusi man ne vārda, lai kur arī es dotos?” Un šajā rītā es pāris minūtēs gribu izstāstīt jums, kas notika. Es...es...
E-93 And I started walking down through there, and I got to thinking. Now this is going to sound very funny. And I'll hurry, 'cause I know your service starts in about ten minutes. And so I was walking down along through there, and I was thinking, "Oh, wonder why that she never has said a word to me about going anywhere?" And this morning I want to tell you what happened, in a few minutes. I--I...
E-94 Par to būtu jāaizdomājas katram vīrietim. Es...es uzskatu, ka visā pasaulē nav tādas sievietes kā mana sieva. Viņa ir vienkārši apbrīnojams cilvēks, dievbijīga sieva, atrodas mājās. Mans apģērbs viņai vienmēr ir bijis sagatavots. Un, kad manis nav mājās, kad esmu izbraucienos, visur kur; atbraucu, tā teikt, nedaudz viņu paķircinu, saku: “Es esmu tavs vīrs. Vai tu esi mana sieva?” Un ko tādu, un noskūpstu bērnus, metos ceļos un palūdzu; un uzģērbju savu apģērbu, un, lai nesajuktu prātā no tiem cilvēku pūļiem un pārējā, dodos prom un braucu makšķerēt vai medībās, prom no viņas. Un viņai ir bijis jāpanes tas viss vienatnē, pašai.
E-94 Every man ought to think this. I--I think there is not a woman in the world like my wife. She is just a wonderful person, a little pious, stay at home. She has always had my clothes ready. And I'd be out, gone on the trips, everything; come in, say, tease her a little bit, say, "I'm your husband. Are you my wife?" And like that, and kiss the children, kneel down and have prayer; and put on my clothes, to keep from having to lose my mind, nearly, from the crowds and things, take off and go fishing or hunting, away from her. She has had to bear it all alone, herself.
E-95 Tad es aizdomājos: “Nu, varbūt tad, kad es atrodos mājās, vienīgais, kas man vienmēr...vienīgais, ko es zinu, ir Dievs un Viņa Vārds. Es pastāvīgi runāju par To.” Un, kad es tur gāju, man atnāca viena doma, sacīja: “Nu, varbūt viņa vienkārši atlaiž tevi, jo tad nenāk cilvēki un tā tālāk, tādā veidā. Un viņai ir nedaudz mierīgāk, kad tu esi prom.” Un es sāku iedziļināties tajā domā. Es nodomāju: “Hm,” kaut kā tā, un, kad es to izdarīju, es ievēroju, ka uz manas sejas ir jau nedēļu veci bārdas rugāji, kuru lielākā daļa jau ir sirma. Es nodomāju: “Bil, tu taču vienkārši...tu zini, kur tu dodies. Tu dodies uz priekšu, redz, tu kļūsti vecs. Tu jau esi pārkāpis to piecdesmit gadu robežu.” Lūk, par ko es aizdomājos soļodams, uz pleca man karājās šautene, tā nu es soļoju.
E-95 Then I got to thinking, "Well, maybe when I'm home, the only thing I'm always... the only thing I know is God and His Word. And I'm constantly talking on It." And I was going along there, and a thought presented to me, said, "Well, maybe she just let you go because it--it keep the people away, and so forth like that. And she can be a little more peaceful when you're away." And I begin to accompany that thought. I went, "Um," like that, and, when I did, I seen the whiskers on my face, from about a week old, and they were better than half gray. I thought, "Bill, you're just... you know where you're headed. You're headed right on out now, see, you're getting old. And you already crossed that fifty mark." So I was just thinking that, going along with my rifle hanging on my shoulder, walking along like that.
E-96 Un pēkšņi kaut kas notika. Šķita, it kā es pēc viesiem rādītājiem atkal esmu puika. Es nezinu, kas īsti notika ar psihi vai kas tas bija. Un es paskatījos, es stāvu pretī viņai, un tur tieši man priekšā, tur viņa stāvēja tieši tāda, kāda viņa bija, kad es viņu apprecēju. Es noliku lejā savu šauteni. Es izberzēju acis. Un es paskatījos uz viņu, un viņa bija šādi izstiepusi savas rokas, skatījās uz mani. Es noliecu savu galvu.
E-96 And all of a sudden, something happened. It seemed like, in every principle, I was a boy again. I don't know what mentally taken place, or what it was. And I looked, standing in front of her, and there in front of me, and there she stood just the way she was when I married her. I set my gun down. I rubbed my eyes. I looked at her and she held out her arms like this, looked at me. I bowed my head down.
E-97 Jo es kāpu tur augšup, lai nedaudz pieminētu mūsu gadadienu; stāvēju pie tiem kokiem, pie nelielu koku pudura, apsēm, tieši tādām kā tur, ziemeļu mežos, kad mēs braucām uz kalniem Adirondakā. Un es vienmēr kāpju tur augšā, katrā divdesmit trešajā oktobra dienā, kad es atrados tur.
E-97 Cause, I was going right up there for a little--a little memorial for our anniversary; stand by those trees, a bunch of little trees up there, quaking asps, just like there was up in the north woods when we went up in Adirondack. And I always go up there, each twenty-third day of October, when I'm up there.
E-98 Un tur nu viņa stāvēja. Un es noliku zemē savu šauteni, paskatījos turp. Un es uz brītiņu apstājos un noliecu savu galvu. Es paskatījos, un viņa joprojām stāvēja ar izstieptām rokām. Un es nodomāju: “Es taču neesmu sajucis prātā.” Es atkal paskatījos. Es nodomāju: “Kas tas ir?” Te nu es stāvu, jauns puisis. Es paskatījos uz savām rokām, un es pateicu, ka es... “Kungs, mana atbildība šai pasaulē ir nest Tavu Vēstījumu, ar mani noteikti kaut kas ir noticis.” Un es atkal paskatījos, un tad tas vienkārši izzuda.
E-98 And there she was. And I done sit my rifle down, looked there. And I stopped a minute, and I bowed my head. I looked back, and she was still standing there with her arms out. And I thought, "I haven't surely lost my mind." I looked again. I thought, "Why would this be?" Here I was, a young fellow. I looked at my hands, and I said I... "Lord, my responsibility in the world, to bring Your Message, surely this is something happened to me." And I looked again, and then it just faded away.
E-99 Un es paņēmu savu šauteni un uzkāru to sev plecā. Un es sacīju: “Varbūt Tu ļauj man saprast iemeslu, tas salauž viņas sirdi, kad man vajag...kad es atbraucu un dodos medībās un tamlīdzīgās lietās.”
E-99 And I picked up my rifle, put it on my shoulder. And I said, "Maybe that's You letting me know the reason, it does break her heart when I have... when I come in, and go out hunting, and things like that."
E-100 Taču, kad es sāku iet, es atkal noņēmu savu cepuri. Es sacīju: “Dievs, es zinu, ka Tu esi šeit. Man nav nekādu šaubu, ka Tu atrodies šeit. Es es ticu Tev, katram Vārdam. Tu, Tu izdarīji tā, lai saule apspīd manu muguru. Tu esi Tas, kad dara šīs lietas. Tu esi Radītājs. Es...es esmu bijis tik tūļīgs, šķiet, ka es esmu baidījies ķerties klāt. Es baidos, ka es izdarīšu kaut ko nepareizi.” Es sacīju: “Ir viena lieta, ko es lūdzu Tev izdarīt. Noņem to nastu no manas sirds. Man vairs nav nekādas vajadzības censties izsūdzēt grēkus, jo piecu gadu garumā es visu laiku esmu saucis uz Tevi. Ko es esmu izdarījis? Pasaki man, kas tas ir.”
E-100 But as I started walking on, I took off my hat again. I said, "God, I know that You are here. There is no doubt in my mind but what You're here. And I believe You, every Word. You, You make that sun shine down on my back. You're the One Who does these things. You're a Creator. I, I've been so dilatory, it looks like I'm afraid to take a hold. I'm afraid I'll do something wrong." I said, "There is one thing I will ask You to do. Lift the burden from my heart. There is no need of me trying to confess anymore, because for five years I've constantly cried out to You. What have I done? Tell me what it is."
E-101 Un tad es soļoju augšup nelielā kalniņā, tuvu tai vietai, kur es grasījos dažas minūtes pastāvēt, vienkārši, lai pateiktos Tam Kungam par manu sievu un par veiksmīgu laulību, kuru Dievs mums dāvāja, un par mīlestību vienam pret otru, par šiem gadiem un par mūsu bērniem. Es daru to katrā divdesmit trešajā oktobrī. Un tur auga neliela apse aptuveni, nu, desmit collas resna, slējās augšup aptuveni šādi, tāda kā burts “L”, slējās augšup. Un tai brīdī, kad es kāpu tai kalnā, es patiešām saguru, un es, lūk, šādi pieslējos pie tā koka.
E-101 And I was walking up the little hill then, right close to where I was going to stand for a few minutes, just to thank the Lord for my wife and for a successful marriage that God had give us, and the love we had for each other, these years, and our children. I do that every twenty-third day of October. And there was a little quaking asp, about, oh, ten inches thick, had come up about like this, and went out, kind of an L, and went up. And just as I was walking up the hill, I got real weak, and I just leaned over against that tree, like that.
E-102 Un es izdzirdēju, kā kaut kas atsitas pret lapām, tikai kādu brītiņu. Lūk, lapas jau bija paguvušas izžūt pa to laiku, kamēr es tur gāju, aptuveni trīssimt vai četrsimt metrus. Un es paskatījos, un tās bija asaras, kas lija no manām acīm pa sirmo bārdu un pilēja zemē. Es sacīju: “Ak, Dievs, kāds...kāds es esmu neveiksminieks.” Un es stāvēju tur, būdams tādā stāvoklī. Es sacīju: “Es...es uzticos, ka Tu būsi viņai žēlīgs.” Es sacīju: “Es...es neesmu cienīgs lūgt žēlastību.” Es sacīju: “Reiz... Es zinu, ka es nosirmoju, un man...man būs jāaiziet, Kungs.”
E-102 And I could hear something patting on the leaves, just a minute. Now, the leaves had done dried, time I had walked there, about three hundred or four hundred yards. And I looked, and it was water coming from my own eyes, dropping off, through the gray beards, down onto the ground. I said, "O God, what a--what a failure I am." And standing there in that condition. I said, "I--I trust that You will be merciful to her." I said, "I--I ain't worthy to ask for mercy." I said, "Someday, I know I'm getting gray, and I--I got to go, Lord."
E-103 Un man šķiet, ka cilvēki domā, ka tas ir neprātīgi, taču tur tajās vietās es atrodu Dievu. Tieši tur man tas ir reāli. Es... Tas vienkārši ir tikpat reāli, kā tas ir šeit; un, godīgi sakot, vēl nedaudz vairāk, jo, saprotiet, jūs visi esat kāda daļa. Bet tur šķiet, ka es esmu vienatnē ar Viņu, runāju tikai un vienīgi ar Viņu.
E-103 And I guess people think it's crazy, but I--I find God out in them places. That's--that's where it's real to me. I... It's just--just as real as it is right here; and, frankly, a little more so, 'cause, see, all of you, a part. There, it looks like I'm just standing with Him alone, talking to nobody but Him.
E-104 Un, kad es tur stāvēju, es izdzirdēju it kā nobrakšķam krūmus, un es it kā pacēlu savu galvu; man mugurā bija sarkans krekls un ap manu cepuri bija sarkana lenta, tāda rietumu stila cepure, tai apkārt bija apsiets sarkans lakatiņš. Un es...un es paskatījos, un tur stāvēja divi...trīs brieži, stāvēja tieši man blakus, pienāca tieši klāt pie manis, kaut arī es biju ģērbts sarkanā. Visa tā šaudīšanās, kas tur bija, simts cilvēki, viņi jau reizes četrdesmit varēja būt nošauti, man šķiet; nu, protams, viņiem būtu bijis uzreiz jāaizskrien. Taču viņi neaizskrēja. Viņi vienkārši stāvēja un skatījās uz mani.
E-104 And as I stood there, I heard the brush break, and I kind of raised my head up; with a red shirt on now, and a red band around my--my hat, a red handkerchief wrapped around one of those western hats. And I--and I looked, and here stood two, three deer standing right by me, just walked up there; me in that red. All that shooting over there, a hundred man, they had been shot at forty times, I guess; why, sure, they'd have scattered right now. But they didn't. They just stood and looked at me.
E-105 Un tā bija lieliska gaļa, divi nobrieduši jaunuļi brieži un liela mātīte. Un kaut kas man pateica: “Tur ir briedis brālim Evansam, viens brālim Velčam un viens tam metodistu sludinātājam. Tas ir tieši tas, ko tev tagad dod Tas Kungs Dievs. Tie nespēs aiziet. Viņiem nav nekādu izredžu.” Man plecā karājās šautene, tieši šeit. Un tie nespētu pat apgriezties, kad es būtu nonāvējis visus trīs, saprotiet, vienkārši, pirms tie vispār pakustētos. Viņi patiešām bija manās rokās. Un es... Un es nodomāju: “Te nu tie ir, tieši trīs. Būs viegli novelt tos no kalna, bet pēc tam aizvest tos no turienes.” Un es padomāju: “Tas būs ļoti viegli. Tur ir trīs gabali, un no turienes mēs varēsim braukt mājās, paņemsim tos un dosimies prom no kalniem.” Un, kad es skatījos uz tiem, viņi stāvēja, skatīdamies uz mani, vienkārši tik mierīgi, aptuveni četrpadsmit metru attālumā, astoņpadsmit. Nu, es vienkārši nekustīgi stāvēju.
E-105 And fine meat, two fulE-grown fawns and a big doe. And something said to me, "There is a deer for Brother Evans, one for Brother Welsh, and one for the Methodist preacher. There is exactly what the Lord God has given to you now. They can't get away. There is no way for them to." I had the rifle hanging on my shoulder right here. And before they could even got turned around, I'd killed all three of them, see, like that, before they could even move. They was right in my hands. And I... And I--I thought, "There they are, just the three. Easy to roll them right down the hill here, and then tote them right on out." And I thought, "That would be very easy. There is the three, then we could go home from there, take out and get out of the mountains." And as I looked at them there, they was standing, looking at me, just as quietly, about fifteen yards, twenty. Well, I just stood still.
E-106 Un es nezinu, vai jūs, puiši, esat kādreiz medījuši briedi, vai nē, taču tie ir dīvaini, kad tie...viņi ne...kad viņi nav pārliecināti, tie ar savām kājām dara šādi, iet... [Brālis Branhams attēlo to dzīvnieku soļus –Tulk.]
E-106 And I don't know whether you fellows hunt deer, or not, but they're odd, when they--they don't... or are not certain, they'll fix their feet like this, go... [Brother Branham stomps his feet into position, and then repositions them--Ed.]
E-107 Un tad tie mani vēroja. Es nodomāju: “Nu ko, te nu tas ir. Atliek tikai viens, paķert šauteni un tiem ir beigas.”
E-107 And then they watched me. I thought, "Well, there it is. Only thing, just throw my rifle over and they--they are gone."
E-108 Bet tad es atcerējos, ka es apsolīju Dievam, ka es to nedarīšu. Un es to atcerējos. Es nodomāju: “Nē, es nevaru to darīt. Tas ir nepareizi. Es apsolīju Dievam, ka es to nedarīšu.” Un, kad tu dod solījumu, tev tas ir jāpilda. Dievs sagaida to no tevis. Un tad es nodomāju: “Nu ko, tie vienkārši ir pilnīgi manās rokās, bet tomēr es apsolīju Viņam, ka es to nedarīšu.”
E-108 And then I remembered I promised God that I wouldn't do it. And I remember that. I thought, "No, I can't do it. That isn't right. I promised God that I wouldn't do it." And when you make a promise, you stay with it. God expects you to. And there I thought, "Well, just perfectly in my hands, but yet I promised Him I wouldn't do it."
E-109 Es sacīju: “Aiziet, māt, ņem savus mazuļus un dodieties uz mežiem, priecājieties. Man patīk arī tas. Jūs esat manās rokās, taču es jūs nenonāvēšu.” Bet viņi pienāca nedaudz tuvāk. Ak, briedim tas ir ļoti neparasti. Un viņi turpināja skatīties uz mani, saprotiet, un pagrieza savas galvas. Bet es tur stāvēju sarkanās drēbēs ar šauteni rokās. Un viņi pienāca pavisam klāt, ka varēja teju vai...es varētu tos pabarot no rokas. Un viņi tur nedaudz paošņāja ar saviem deguniem, pagriezās un nedaudz pakāpās atpakaļ. Tie apstājās, atkal atnāca atpakaļ.
E-109 I said, "Go on, mother, take your babies and go on into the woods, enjoy yourself. I love this, too. You're in my hands, but I ain't going to kill you." And they come a little closer. Oh, how unusual that is, for deer. And they would look at me, you know, and turn their head. And me standing there, dressed in red, with a rifle standing in my hand. And they walked real close till they could almost... I could feed them out of my hand. And they just nosed around there, a few moments, turned around, walked on back a little piece. They stopped, come back again.
E-110 Kaut kas turpināja sacīt: “Viņi taču ir tavās rokās. Viņi taču ir tavās rokās. Tas Kungs ir ielicis viņus tavās rokās.”
Es sacīju: “Bet es apsolīju, es apsolīju, ka es to nedarīšu.”
Es sacīju: “Bet es apsolīju, es apsolīju, ka es to nedarīšu.”
E-110 Something kept saying, "They're right in your hands. They're right in your hands. The Lord has put them in your hands."
I said, "But I promised, I promised that I wouldn't do it."
I said, "But I promised, I promised that I wouldn't do it."
E-111 Kopš tā laika es aizdomājos: “Ziniet, reiz Dāvids tika aizvests uz to pusi, kur gulēja Joābs...tas ir, kur gulēja ķēniņš Sauls. Un Joābs sacīja viņam, sacīja: 'Tas Kungs ir atdevis viņu tavās rokās.' Tas sacīja: 'Lai Tas Kungs neļauj man aizskart Viņa svaidīto.'” Saprotat? Redziet, tev ir jābūt piesardzīgam, kad tu dod solījumu.
E-111 Since then, I thought, "You know, one time, David was led right to the very side where Joab was laying and... or where King Saul was laying. And Joab said to him, said, 'The Lord has delivered him into your hands.' But he said, 'God forbid that I would touch His anointed.'" See? See, you must watch when you make a promise.
E-112 And then I said, "I promised God that I wouldn't do it, so I won't."
E-113 Es sacīju: “Māt, ņem savus bērnus un dodies prom uz mežiem. Es tevi netraucēšu. Jūs esat manās rokās, jūs nevarētu aiziet, ja jūs sagribētu. Taču es nedarīšu jums pāri. Ejiet uz mežiem.” Bet viņi atkal atgriezās, pienāca un apstājās man apkārt. Un es tur stāvēju. Un es nodomāju: “Kas gan tas? Kaut kas ļoti dīvains.”
E-113 I said, "Mother, take your children and go on out in the woods. I'm not going to bother you. You're in my hands, you couldn't get away if you had to. But I--I'm not going to hurt you. Go on to the woods." And they come right back again, right around me. And I stood there. And I thought, "What is this? A strange thing."
E-114 Es esmu dabas cilvēks. Es...es vēroju Dievu dabā, saullēktā un saulrietā; tā ir kā nāve, dzīve, apglabāšana; nāve, atkal augšāmcelšanās, viss. Līdzīgi kā koki, kā Ījabs runāja par to, lai paslēptos kapā: “Viņš apslēptu mani slepenā vietā.” Un redzēt, kā sula atstāj kokus un aiziet sakņu kapā, bet pavasarī atkal kāpj augšup, augšāmcelšanās. Viss runā par dzīvi un augšāmcelšanos.
E-114 I'm a nature person. I--I--I watch God in nature, the sunset and rise; it's a death, the life, the--the burial; the death, the resurrection again, everything. Like the trees, how Job said about hiding in the grave, "He'd keep me in a sacred place." And see the sap leave the trees, and go down into the grave of the roots, and come back up in the spring, the resurrection. Everything speaking of life and the resurrection.
E-115 Un, kad es tur stāvēju un viņus vēroju, viņi nāca tuvāk, tuvāk. Pēc tam viņi pagriezās un iegāja mežā. Bet es turpināju tur stāvēt, tādā kā apmulsumā.
E-115 And as I stood there watching them, they got closer, closer. Then they turned and walked on out in the woods. And I just stood there, just dumfounded, like.
E-116 Un, kad tie aizgāja, atkal sāka runāt tā Balss, saule apspīdēja manu muguru, sacīja: “Tu atcerējies savu solījumu, vai ne?”
E-116 And when they went away, that Voice spoke down again, that sun shining on my back, said, "You remembered your promise, didn't you?"
E-117 Es sacīju: “Jā, Kungs, es atcerējos savu solījumu. Es zinu, ka tas esi Tu. Es neredzu Tevi, Kungs, taču Tu esi kaut kur šeit.” Es sacīju: “Es neredzu Tevi, taču es dzirdu Tavu Balsi. Es zinu, ka Tu esi šeit.”
E-117 I said, "Yes, Lord, I remembered my promise. I know that's You. I can't see You, Lord, but You're here somewhere." I said, "I don't see You, but I hear Your Voice. I know You're here."
E-118 Sacīja: “Tu turēji savu solījumu, tu atcerējies savu solījumu. Arī Es atcerēšos Savējo. Es nekad tevi neatstāšu un nepametīšu.”
E-118 Said, "You kept your promise, you remembered your--your promise. I'll remember Mine, too. I'll never leave you nor forsake you."
E-119 Ak vai, kopš tā brīža es jutos jau citādāk! Es nokāpu no kalna. Visu pēcpusdienu nāca, rādījās vīzija pēc vīzijas. Es kāpu lejā. Šķiet, ka kopš tā brīža viss ir citādāks. Tas smagums bija pazudis.
E-119 Oh, my, I haven't felt the same since! I come off the mountain. All the afternoon, vision after vision happened, taking place. I come on down. It seems like everything has been different since then. A--a burden has gone.
E-120 Apmēram tad, kad šī kalpošana pirmoreiz atnāca pie manis, kad es varēju sajust cilvēka rokās, kas tas bija, kāda dzīvība ir viņos, un mēs zinām, kā tas notika.
E-120 About when the ministry first come to me, with feeling the--the person's hands, what it was, was a life in them, and--and we know how it went.
E-121 Vienvakar Kalifornijā es sēdēju kopā ar Melaikī ģimeni, brālis Mors un brālis Brauns atceras Melaikī ģimeni. Un tai nabaga kundzei sākās dziļo vēnu tromboze dzemdību dēļ. Un es paņēmu viņas roku, es sacīju: “Lūk, kas tas ir, tu redzi, kāda no tās ir vibrācija, redzi?” Un es sacīju: “Tev, tev sāksies dziļo vēnu tromboze.” Es sacīju: “Tā jau darbojas tevī.” Un viņai tā sākās, viņa teju vai zaudēja dzīvību.
E-121 One night, in California, I was sitting with the Malicki family, Brother Moore remembers and Brother Brown, the Malicki family. And the little lady was going to take milk leg, from childbirth. And I--I had her put her hand out, I said, "There it is, you see the vibration of it. See?" And I said, "You, you're going to take milk leg." I said, "It's already working in you." And she did, almost lost her life.
E-122 Un brālis Melaikī sacīja man, sacīja: “Brāli Branham, kā tu to dari?”
Es sacīju: “Es nezinu. Es nespēšu pateikt tev, kā tas notiek. Tas ir Dievs.”
Es sacīju: “Es nezinu. Es nespēšu pateikt tev, kā tas notiek. Tas ir Dievs.”
E-122 And Brother Malicki said to me, said, "Brother Branham, how do you do that?"
I said, "I don't know. I can't tell you how it is. It's God."
I said, "I don't know. I can't tell you how it is. It's God."
E-123 Un es, lūk, šādi izstiepu savu roku. Es sacīju: “Lūk, šeit ir mana sieva, es zinu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Uzliec savas rokas manējām, dārgā.” Un viņa uzlika, bet tur bija vibrācija kā no audzēja pa sieviešu līnijai. Un es sacīju: “Mīļotā, tev ir audzējs, dārgā, sievišķajos orgānos.”
Bet viņa sacīja: “Es...es neko nejūtu.”
Bet viņa sacīja: “Es...es neko nejūtu.”
E-123 And so I held my hand out like that. I said, "Here, here is my wife, I know there is nothing wrong with her. Lay your hands upon mine, honey." And she did, and there a tumor vibrated, from female. And I said, "Sweetheart, you have a tumor, honey, in the female glands."
And she said, "I--I feel no effects."
And she said, "I--I feel no effects."
E-124 Es sacīju: “Mīļotā, tas ir šeit, uz manas rokas. Pacel savu roku.” Un viņa pacēla, pēc tam atkal nolika. “Vai redzi?”
E-124 I said, "Sweetheart, here it is on my hand. Raise your hand up." She raised up, then lay it back down. "See it?"
E-125 Nu, kad mēs aizbraucām, atbraucām mājās, mēs aizgājām pie viena jauka ārsta, drauga; es kopā ar viņu gāju skolā. Mēs aizvedām viņu uz izmeklēšanu. Sacīja: “Billij, ar viņu viss ir kārtībā.” Sacīja: “Viņai viss ir labi. Tur nav nekāda audzēja.”
E-125 Well, when we went, come home, we got a very fine doctor friend; I went to school with him. We took her down, an examination. Said, "Billy, there is nothing wrong with her." Said, "She is all right. No tumor there."
E-126 Es sacīju: “Sem, es negribu apšaubīt tavus vārdus, saproti, jo tu viņu izmeklēji, taču tur ir audzējs.”
E-126 I said, "Sam, I don't want to doubt your word, see, because you examined her, but there is tumor there."
E-127 Ikviens... Katrus trīs vai četrus gadus, kad es veicu ārstu apskati, kad dodos uz ārzemēm, viņa uz ārstu apskati iet kopā ar mani. Un, kad mēs to veicām, nekas tāds netika atrasts.
E-127 Everybody, over three or four years, when I go to get my physical, when I go overseas, she goes with me for a physical. And when it was, never seen it.
E-128 Un aptuveni pirms diviem gadiem es reiz atbraucu... Lūk, man ir jāstāsta visa patiesība. Saprotiet, vienkārši negribas kaut ko izlaist, tev ir jāizstāsta visa patiesība. Un es izstāstīju jums, cik stipri es mīlu savu sievu. Taču, neskatoties uz to, mums ir jābūt vērīgiem tajās lietās. Es stāstu jums patiesību. Debesu Tēvs, kurš ir mans Liecinieks šeit un tagad, zina, ka tā ir patiesība. Ak, ģimenē, kā jau tas notiek, ir gan tas, gan šitas un viskautkas! Nabadzīte šobrīd pārdzīvo to pārmaiņu savā dzīvē, menopauzi.
E-128 And about two years ago, I come in one day, now I--I must tell all truth. See, you don't want to just bypass anything, you must tell all truth. And I've expressed to you, my love for my wife. But yet we have to watch in them things. I'm telling you the truth. The Heavenly Father, Who is my Witness right here now, knows it's true. Oh, at the house, how it is, just this, that, and everything! The poor little thing is going through the change of life at this time, menopause.
E-129 Un dažu pēdējo gadu laikā, aptuveni pirms diviem gadiem, kad mēs veicām ārstu apskati, tad ārsts atrada audzēju uz viņas kreisās olnīcas. Tas bija jau aptuveni valrieksta lielumā. Viņš sacīja: “Izmeklēsim viņu vēlreiz, brāli Branham.” Sacīja: “Apmēram pēc trim mēnešiem, ja tas turpinās augt, tad tas būs redzams no ārpuses.” Nu, tad mēs...
E-129 And for the last couple years, about two years ago, when we had a physical, then the doctor found a tumor on the left ovary. It had growed to about the size of a--of a walnut. He said, "Let me examine that again, Brother Branham." Said, "About three months, if that goes to growing, it has to come out." Well, then we...
E-130 Taču pirms tam man jums ir kaut kas jāizstāsta. Es biju to aizmirsis. Reiz, kad es atbraucu, un no mājām...es ienācu, lai kaut ko izdarītu, un es pagriezos un izgāju. Un es sacīju... Viņa sacīja: “Vai tu vari aiziet kopā ar mani uz pilsētu, Bil?”
Un es sacīju: “Tikai ne uzreiz, dārgā.”
Un es sacīju: “Tikai ne uzreiz, dārgā.”
E-130 But just before that, I got something to tell you. I forgot that. One day I come in, and from the house, and I was come in to do something, and I turned around and went out. And I said... She said, "Can you go downtown with me, Bill?"
And I said, "Not right now, honey."
And I said, "Not right now, honey."
E-131 Un viņa sacīja: “Ko gan mēs darīsim ar Bekiju, par to un to?”
Es sacīju: “Nu, dārgā, es vienkārši nezinu, ko īsti darīt.”
Es sacīju: “Nu, dārgā, es vienkārši nezinu, ko īsti darīt.”
E-131 And she said, "What are we going to do about Becky, a certain-certain?"
I said, "Well, honey, I don't know just what to do."
I said, "Well, honey, I don't know just what to do."
E-132 Un tur kaut kas notika, un viņa tik ļoti sanervozējās, ka teju vai nespēja sevi savaldīt. Visu vakaru mājā ir cilvēki. Un kā aizvakar vakarā – gandrīz līdz vieniem naktī mūsu mājā bija cilvēki, apkārt mājai, ap logiem un visi... Lūk, tad viņa ļoti sanervozējās un viņa pateica man kaut ko asu, ko viņai nebūtu vajadzējis teikt. Saprotat? Viņa pateica: “Un vēl, Bil, tu vienmēr brauc prom, un man vienai pašai ir jārūpējas par šiem bērniem.” Viņa sacīja: “Tevis nekad nav. Mēs nevaram pieņemt kopīgus lēmumus. Tevis vai nu nav, vai aizbrauc...” Un viņa sāka raudāt, iegāja istabā, aizvēra durvis.
E-132 And there was something come up, and she was so nervous she could hardly hold herself together. People at the house, all night long. And like night before last, even at one o'clock in the morning, here were people in, around the house, around the windows and every... So then she was real nervous, and she said something to me, snappy, that she oughtn't to have said it. See? She said, "Then, Bill, you're always gone, and I have to take care of these children myself." She said, "You're never here. We can't make our decisions together. You're either out, gone..." And she started crying, went in, shut the door.
E-133 Right then I said, "Oh, poor little fellow!" I said, "My, I ought..." And I started out.
E-134 Bet Tas sacīja: “Izlasi 2. Laiku grāmatu 22. nodaļu.” Par to, ka Mirjama pārmeta Mozum, ka viņš apprecēja etiopiešu meiteni; būtu labāk, ja viņas tēvs būtu iespļāvis viņai sejā, nekā pateikt ko tādu.
E-134 And It said, "Read II Chronicles 22." It was when Miriam rebuked Moses, for marrying an Ethiopian girl; be better that her father had spit in her face, than to do this.
E-135 Un es atgriezos mājās, es pateicu: “Mīļotā, tu pateici ko aplamu.” Bet viņa raudāja. Es sacīju: “Tu pateici ko aplamu, dārgā. Dievs liks tev par to samaksāt. Tev nevajadzēja tā darīt. Es pats esmu pilnīgi salauzts. Tev nevajadzēja to teikt.”
E-135 And I--I went back in, I said, "Sweetheart, you said the wrong thing." And she was crying. I said, "You said the wrong thing, honey. God is going to make you pay for that. You shouldn't have done that. I'm all tore up, myself. You shouldn't have said that."
E-136 Bet viņa sacīja: “Nu, Bil, es...es kļūstu tik nervoza.” Un es vienkārši pagriezos un aizgāju, jo es zināju, ka viņa nebija tādā garastāvoklī, lai to pieņemtu, tāpēc es izgāju ārā.
E-136 And she said, "Well, Bill, I--I get so tore up." And I just turned and walked back, 'cause I knowed she wasn't in any mood to receive it, so I went back out.
E-137 And the next examination, about a month after that, showed the tumor.
E-138 Pagājušajā gadā tas atkal uzrādījās. Kad viņa no jauna veica apskati, tas jau bija apelsīna lielumā. Ārsts sacīja: “Viņa vairāk nedrīkst to atlikt. Jums ir jātaisa operācija. Tas ir ātri augošs audzējs, tas ir ļaundabīgs. Ja tas sāks baroties un ieķersies sānā, ko tad jūs darīsiet?”
Es sacīju: “Dakter, mums ir ticība Dievam.”
Es sacīju: “Dakter, mums ir ticība Dievam.”
E-138 Last year, here it come again. When she tried it again, now it was up to the size of an orange. The doctor said, "Don't put her off any longer. You must operate. That's at a fast growing tumor, is malignant. If it gets all fed over, and gets hooked into the side, what are you going to do?"
I said, "Doctor, we have faith in God."
I said, "Doctor, we have faith in God."
E-139 Es nestāstīju to draudzē vai vēl kaut kur, vienkārši ļāvu tam iet. Mēs sākām lūgties. Un es sacīju: “Kungs Dievs, lūdzu, palīdzi mums. Es lūdzu, lai Tu palīdzi mums,” un šādi turpināju. Audzējs auga lielāks un lielāks.
E-139 I never said to the church, or nothing, I just let it go. We started praying. And I said, "Lord God, help us, please. I pray You would help us," and on like that. Tumor growed on and on.
E-140 Pēc tam, kad mēs devāmies uz Toskānu, mūsu dakteris no mājām uzrakstīja vēstuli kādam viņa draugam dakterim no turienes, sacīja: “Ja... Tev nekavējoties ir jāizgriež tas audzējs Branhama kundzei.” Sacīja: “Ja tu to neizdarīsi, tad tas paliks par ļaundabīgu.” Sacīja viņam, pateica: “Tas audzējs gada laikā jau ir palielinājies no valrieksta lieluma līdz greipfrūtam,” tas bija kļuvis tik liels. Tur nu tas bija, izspiedies viņai sānā, lūk, šādi. Un reiz...
E-140 Then when we left to go to Tucson, our doctor at home sent word to a doctor friend of his there, said, "If... You must take this tumor from Mrs. Branham, at once." Said, "If you don't, it's going to turn malignant." Told him, said, "The tumor has already growed, within a year, from the size of a walnut until the size of about a grapefruit," it had gotten so big. There it was, pushed out on her side, like that. And the other day...
E-141 Viņai bija jāizņem tas ārā, grasījās... Es sacīju: “Mēģini...” Mēs lūdzāmies. Mēs brēcām. Mēs visādi lūdzām, nekas nenotika. Tad viņa grasījās...viņai bija jāiet uz pēdējo...pag, vakardien. Jā, vakar viņa aizgāja pie ārsta pēc galarezultātiem. Es sacīju: “Nu, man nepatīk to darīt, taču droši vien mums būs jāpadodas. Un tā, dārgā, tev...tev vienkārši ir jāpadodas, lai to izgriež, jo tas kļūst tik liels, ar mūsu ticību nepietiek.”
E-141 She--she had put it off, going; I said, "Try..." We prayed. We cried. We begged, everything, nothing would take place. Then she was going, had to go last... let's see, yesterday. Yeah, yesterday she went to the doctor for the final. I said, "Well, I hate to do it, but we'll probably have to give in. And then, honey, you'lE--you'll just have to--to give in, to have the... have it taken out, 'cause it's getting so big, our faith is not sufficient."
E-142 Un tā, aizvakar, pirms manas aizbraukšanas, zinādama viņa sacīja: “Nezvani man, pirms nebeigsies dievkalpojums pie brāļa Džeka tai vakarā, pēc tam pateiksi man, kāda bija sanāksme un kā tur ir cilvēkiem Šrivportā. Pēc tam,” sacīja viņa, “es pateikšu tev, ko pateica ārsts.”
Es sacīju: “Labi, dārgā.” Un es noliku klausuli.
Es sacīju: “Labi, dārgā.” Un es noliku klausuli.
E-142 So, day before yesterday, before I left, knowing, she said, "Don't call me till after you have Brother Jack's service that night, then tell me what kind of a meeting you had, and how the people are down in Shreveport. Then," said, "I'll give you what the doctor said."
I said, "All right, honey." And I hung up.
I said, "All right, honey." And I hung up.
E-143 Vakar, aizvakar, kad es devos prom no turienes, mājās, es iegāju un... Vienmēr, kad mēs dodamies prom, mēs sanākam kopā ar visiem bērniem tur istabā un metamies ceļos, un lūdzamies. Un Tas Kungs... Mēs sakām Tam Kungam... Kad es dodos uz ārzemēm, es saku: “Kungs Jēzu, parūpējies par manu ģimeni.” Un viņi lūdzas par mani, lai Dievs palīdz man, lai mēs atkal varētu satikties. Pēc tam visi bērni sāk raudāt un visu ko tādu, jūs zināt, jo jūs zināt, kā tas notiek.
E-143 Yesterday, day before yesterday, when I started to leave there, in the house, I went in and... Always when we leave, all the kiddies and all of us get together and kneel around there in the room, and pray. And the Lord, we tell the Lord... When I'm going overseas, I say, "Lord Jesus, take care of my family." And they pray for me, that God will help me, that we can meet together again. Then all the kids start crying and things, you know, 'cause, you know how it is.
E-144 Jūs runājat par prezidenta Kenedija nošaušanu? Mani daudzas reizes ir apsargājuši, lai mani nenošautu ar infrasarkano optisko tēmekli, naktī, no varbūt trīssimt, četrsimt metru attāluma. Naktī ar to optisko tēmekli redzamība ir tāda pati kā dienā. Es esmu bijis katoliskās zemēs, kur ir radikāļi un pārējie, tur Meksikā, kur viņi sūtīja zīmītes, sūtīja tādus paziņojumus ar telegrammu: “Šovakar mēs tiksim tev klāt,” un visu ko tamlīdzīgu, staigā riņķī un mani meklē. Un, iespējams, reiz viņi tiks man klāt. Ar to viss ir kārtībā. Taču man ir Kaut Kas, kas par mani parūpēsies, kad pienāks tā stunda, saprotiet.
E-144 Talk about President Kennedy being shot? I've had to be guarded many times from being shot with an infrared scope, and maybe at three or four hundred yards away, at nighttime. They can see just the same as they can in the daytime, through that spotter scope at night. And I've been in Catholic countries where radicals and everything, down in Mexico there where they sent back there, and send word, telegram messages wrote by everything, "We'll get you tonight," and so forth like that, going in and out, and looking for me. And perhaps I will get it sometime. That's all right. But I got Something that will take care of me when that time comes, see.
E-145 Un tad, kad es jau devos prom, jau biju viens, citudien, es nometos ceļos, aizvakar, es nometos ceļos istabā. Un es pavēros apkārt. Es biju tur pabijis pāris dienas vientulībā, mājās neviena nebija. Un es sacīju: “Debesu Tēvs, es...es lūdzos, esi man tagad žēlīgs un palīdzi man. Es dodos tur uz Šrivportu darīt visu, ko vien es varu Tavas Valstības labā.” Es sacīju: “Cik daudz reižu mēs es sievu šeit istabā esam šādi metušies ceļos! Mēs lūdzamies. Un šodien es tik ļoti skumstu pēc viņas.” Un es sacīju: “Rīt viņa dosies un, iespējams, es nespēšu pabeigt savas sanāksmes, jo viņa tiks paņemta uz slimnīcu tā lielā audzēja dēļ, par kuru mēs lūdzām Tevi, lai Tu to paņemtu prom. Tas ir audzis un izaudzis tāds, ka tagad to jau vajag aizvākt. Un es sacīju: “Es...es lūdzos Tev.”
E-145 And then when I started to leave again, just by myself, the other day, I knelt down, day before yesterday, and I knelt down in the room. And I looked around. I had been there a couple days, lonesome, nobody there at the house. And I said, "Heavenly Father, I--I pray that You would be merciful now, and help me. I'm going down to Shreveport to do everything I can to help Your Kingdom." I said, "How many times has my wife and I knelt here in the room like this! We pray. And today I'm so lonesome for her." And I said, "Tomorrow she goes in, and perhaps I'll not be able to finish my meetings, because she'll perhaps be taken to the hospital, for this great tumor that we've asked You to take away. It's growed and growed, till now it must be taken away." And I said, "I--I've begged to You."
E-146 Un es sacīju: “Kungs, ja viņa pateica kaut ko nepareizu, kad viņa...vēl toreiz, es biju pavisam salauzts. Ja viņa pateica kaut ko nepareizu,” es sacīju, “Kungs, padomā, viņa taču ne reizi, viņa nekad ne reizi nav man kaut ko sacījusi, kad es braucu uz Tavām sanāksmēm.” Es sacīju: “Tu... Viņa vienmēr bija man sagatavojusi tīru apģērbu; un viņa turēja mani pie rokas un raudāja, un lūdzās, un sacīja: 'Ja vien es varētu kaut ko izdarīt Tam Kungam!'” Un es sacīju: “Paskaties uz viņas stāvokli, Kungs. Un nedari to. Lūdzu, nedari...nedari, Kungs.” Un es sacīju: “Dievs, palīdzi viņai, es lūdzu Tevi, esi viņai žēlīgs. Un, ja viņai nāksies veikt to operāciju, palīdzi viņai, Kungs. Ja es tagad viņu pazaudēšu, es nezinu, ko es darīšu. Es esmu jau gados. Un ir jāizaudzina tie bērni, kā gan es varēšu to izdarīt? Esi viņai žēlīgs, Kungs. Tu zini, kā es viņu mīlu.” Un es sacīju: “Es...es vienkārši lūdzos, lai Tu palīdzi viņai.”
E-146 And I said, "Lord, if she said something wrong, when she... when there, I was torn up. If she said something wrong," I said, "Lord, just think, she has never one time, not one time has she ever said one thing to me going in Your meetings." I said, "You'll... She has always had my clothes clean and ready; and hold me by the hand, and cry and pray, and say, 'If I could just do something to help the Lord!'" And I said, "Look at her condition, Lord. And don't--don't do it. Don't, please don't, Lord." And I--I said, "God, help her, I pray that You will be merciful to her. And if she has to go through that operation, help her through, Lord. If I'd lose her now, I don't know what I'd do. I'm--I'm an old man. And them little kids to be raised, and what could I do? Be merciful to her, Lord. You know how I love her." And I said, "I--I just pray that You'll help her."
E-147 Un tai laikā, kad es lūdzos, es izdzirdēju, kā Kaut Kas sacīja: “Piecelies kājās.” Bet es tik turpināju lūgties, jo es...es nodomāju, ka varbūt man tas izlikās. Un, kad es turpināju lūgties, Kaut Kas sacīja: “Piecelies kājās.” Un es beidzu lūgties un paskatījos augšup. Un tā Kristus glezna, tā, kas...
E-147 And as I was praying, I heard Something say, "Stand up on your feet." And I just went ahead, praying, 'cause I--I--I thought maybe I imagined that. And as I prayed on, Something said, "Stand up on your feet." And I stopped praying, and looked up. And the picture of Christ, the one that...
E-148 Mani nekad nav interesējusi tā Salimana glezna. Man patīk Gofmana glezna Kristus portrets trīsdesmit trīs gados, jūs zināt. Un man ir liela tās kopija, jo, kad es toreiz ieraudzīju Viņu vīzijā, tieši tāds Viņš izskatījās. Un tā bija tur, es biju to novietojis tādā veidā, lai Viņš no tās bildes skatītos virsū man, kad es esmu lūgšanā.
E-148 I never did care for Sallman's picture. I--I like Hofmann's picture, The Head At Thirty-three, you know. And I've got a big picture of it, 'cause, when I seen Him in the vision that time, that's just the way He looked. And there it was, I got it fixed so that He would be looking right at me when I was praying, in this picture.
E-149 Un es paskatījos augšup, un es paskatījos uz to gleznu. Es paskatījos apkārt. Es nodomāju: “Kas gan tas bija – 'piecelies kājās'?” Es nodomāju: “Nu, es piecelšos kājās.” Un es piecēlos kājās.
E-149 And I looked up there, and I looked at the picture. And I looked all around. I thought, "What was that, 'Stand up on your feet'?" I thought, "Well, I'll stand up on my feet." And I got up on my feet.
E-150 Tieši tā pati Balss, kas tovakar runāja tur uz kalna, Tā pati, kas vienmēr atnāk. Es sacīju: “Kungs Dievs, vai Tas esi Tu, kas runā Savam kalpam?”
E-150 Just that same Voice that spoke up there on the hill that night, same One Who always come. I said, "Lord God, was that You speaking to Your servant?"
E-151 He said, "Just say the word, and there will be no more tumor."
E-152 Es tur nedaudz pastāvēju, lai pilnībā atjēgtos. Daudzi no tiem, kas ir šeit, to zina, un arī cilvēki no dievnama zina, kas bija tas, kas bija viņai. Es sacīju: “Tad es saku: Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai tas audzējs aiziet no viņas.” Tas tik briesmīgi viņu mocīja, viņa gulēja gultā pa trīs vai četrām dienām tā dēļ. Es sacīju: “Lai netiek atrastas pat pēdas no tā. Jo mans Kungs Dievs, kas ir Radītājs, kas var apturēt vējus un vētras un var apsaukt jūru, un to īstenot, Viņš ir debesu un zemes Radītājs. Un es mīlu Viņu un ticu Viņam, un es ticu, ka tuvojas tas laiks, kad šīm lietām ir jānotiek. Un Tu, kurš varēji radīt vāveri, likt tai rasties, varēsi likt pazust ienaidniekam. Es sacīju: “Kad velns iegāja tajā vētrā... Vēji ir Dieva radība, ūdens ir Dieva radība. Taču tur ienāca velns, lūk, no kurienes tas ir, atnesa jūrai kaut kādu spazmu, ko tādu.” Es sacīju: “Tu spēji to nomierināt. Un Tu, kurš spēji nomierināt to toreiz, esi spējīgs aizvākt audzēju no manas sievas. Un es saku, ka tas ir izdarīts tieši tagad un tas vairs netiks atrasts. Ar to ir cauri.”
E-152 I stood there a little bit, to get to myself right. Many of you knows, in here, and the people in the tabernacle knows what was, that she had it. I said, "Then I say, in the Name of the Lord Jesus Christ, that that tumor shall leave her." Been bothering her so bad, she had been in bed for three or four days, with it. I said, "They will never even find a trace of it. For, the Lord my God, Who is Creator, Who can stop winds and storms, and can rebuke the seas, and bring forth that, He is the Creator of heavens and earth. And I love Him and believe Him, and I believe that this time is now nearing when these things are to be. And You, Who could create a squirrel and put it into existence, could take an enemy out of existence." I said, "When the Devil wrapped hisself in the storm... The winds is God's creation. The water is God's creation. But the Devil got into it, that's what did it, and put a--a spasm in the sea, like that." I said, "You could calm it. And You that could calm that, can take away the tumor from my wife. And I say that it is done right now, never shall it be found anymore. It's finished."
E-153 Es izgāju no turienes ar pārliecību, izstāstīju savam dēlam un vedeklai. Mēs braucām tālāk, un vakar vakarā es ātri atbraucu šurp novadīt sanāksmi; un es atgriezos atpakaļ, piezvanīju viņai. Viņa par to vēl neko nezināja. Es viņai neizstāstīju.
E-153 I went out of there with assurance, told my son and daughter-in-law. We come on down, and last night I run in here real quick to have the meeting; and went back, called her. And she knowed nothing about it yet. I didn't tell her.
E-154 Un, kad viņa piezvanīja, viņa bija tik laimīga. Viņa sacīja: “Billij, man tev kaut kas ir jāpastāsta, dārgais.” Viņa sacīja: “Tur nekur vairs nav nekādu pazīmju no tā audzēja. Ārsts sacīja, ka viņš neko nevarēja atrast.” Viņa sacīja: “Es esmu tik laimīga! Un Normana kundze un daudzas māsas, divas vai trīs, bija kopā ar mums tai kabinetā.” Viņa sacīja: “Ārsts sacīja: 'Padomā tik! Es nevaru saprast. Pirms mēneša tur bija audzējs greipfrūta lielumā.' Un sacīja: 'Branhama kundze, esiet droša, jums vairs nav nekādu pazīmju no tā audzēja.'”
E-154 And when she called, she was just all happy. She said, "Billy, I got something to tell you, honey." She said, "There isn't one sign of tumor left nowhere. The doctor said he couldn't find a thing." She said, "I was so happy! And Mrs. Norman and many of the sisters here, two or three of them, was with us here in the room." She said, "The doctor said, 'And you mean to say! I can't understand. A month ago, was a tumor there the size of a grapefruit.' And said, 'Mrs. Branham, rest assured, there is not one sign of tumor about you, no more."
E-155 Tas ir Tas Kungs mūsu Dievs! Pateicības diena? Ak, pateicība Dievam par Jēzus Kristus dāvanu, to lielāko Dāvanu, kas vakar, šodien un mūžīgi ir tāda pati! Tā ir taisnība. Es neuzskatu, ka ir jāzvēr pie debesīm vai zemes, vai pie vēl kaut kā. Taču turēdams Bībeli pie savas sirds, un Dievs, kuru es mīlu, zina, ka katrs vārds šajā stāstā ir īstena patiesība. Pateicības diena! Bet es biju domājis, ka rītdien vai pēc dažām dienām man pat būs jāpamet šīs sanāksmes, lai aizbrauktu. Pat nevarēju apsolīt cilvēkiem, ka atbraukšu mājās uz Ziemassvētkiem, savu bērnu dēļ, lai atkal atvestu viņus mājās uz Ziemassvētkiem; ar drebošu sirdi domādams par to, ka mana sieva gaida operāciju ar audzēju greipfrūta lielumā. Un, lūk, kas notika.
E-155 It's the Lord our God! A thanksgiving day? Oh, thank God for the gift of Jesus Christ, that supreme Gift that is the same yesterday, today, and forever! That is true. I don't believe in taking oaths by the heavens or by the earth, or nothing else. But with the Bible over my heart, and God Whom I love, knows that every word of that is solemnly the truth. Thanksgiving day! When I thought tomorrow I'd have, or the next few days, I might have to even leave the meeting, to go. Couldn't even promise the people that I would be back at Christmas time, at home, for my children, to bring them back home again for Christmas; knowing, quivering down in my heart, that an operation waited my wife, with a tumor the size of a grapefruit. And there it was.
E-156 And the very Word of God, that said, "Say what you will, and it will be that way."
E-157 And I said, "The tumor is gone. They will never find it no more."
E-158 Un šodien tā nav. Un labākais ķirurgs un labākie ārsti no tā personāla Toskānā, Arizonas štatā; bet pirms dažām dienām tur bija liels, milzīgs, lūk, šāds audzējs. Un tas pats ārsts vispār nevarēja atrast no tā pat pēdas un uzrakstīja šādu slēdzienu, ka “Branhama kundzei it nekur nav nekādu audzēja pazīmju.”
E-158 And it's gone, today. And the best surgeon and best doctors there was on this staff at Tucson, Arizona; when, a few days ago, there was a great, a great big tumor like that. And the same doctor could find no trace of it at all, and wrote out a free statement like this, that, "Mrs. Branham has no sign of tumor, nowhere at all."
E-159 Ak, pateicība Dievam! Man tā ir pateicības diena. Turklāt zināt, ka reiz tā sejiņa, ar kuru es reiz apprecējos, slava Dievam, reiz šīs vecuma nāvīgās pēdas pazudīs un mēs tur būsim kā jaunībā un vairs nekad nenovecosim. Un šī Dieva dāvana caur Jēzu Kristu, Svētā Gara dāvana, kuru mēs tagad esam saņēmuši – lūk, kas mums to dod, šo enkuru.
E-159 Oh, thanksgivings to God! This is a day of thanksgiving, to me. To know, above that, that someday that little face that I married there, glory to God, someday these old-age marks of death will fade away, and we'll be there in the likeness of youth, and never no more to get old. And the gift of God, through Jesus Christ, of the Holy Ghost that we have received now, is what gives us this, this anchor.
E-160 Un paskatieties uz to šodien, draugi. Jūs runājat par pateicīgiem cilvēkiem. Mums ir jābūt vispateicīgākajiem no visiem cilvēkiem pasaulē. Neskaitot dziedināšanas, neskaitot visu to, kas notiek, kas tas ir? Tā ir absolūta pārliecība, ka tas pats Dievs, ar to pašu dabu, tas pats Uguns Stabs, tas pats Dieva eņģelis, tas pats Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžīgi dara to pašu ar to pašu Spēku, caur to pašu Vārdu. Kāds gan tas ir enkurs dvēselei – stingrs un drošs! Lai Debesu Kungs Dievs jūs katru bagātīgi svētī.
Nolieksim mūsu galvas.
Nolieksim mūsu galvas.
E-160 And look at it today, friends. You talk about a thankful people. We ought to be the most thankful people of everybody in the world. Besides the healing, besides these things that's taking place, what is it? It's the absolute assurance that the same God, by the same nature, the same Pillar of Fire, the same Angel of God, the same Jesus yesterday, today and forever, is doing the same things, by the same Power, through the same Name. What an anchor of the soul, steadfast and sure! May the Lord God of Heaven richly bless you, every one.
Let us bow our heads.
Let us bow our heads.
E-161 Kungs, es esmu tik pateicīgs, Kungs, ka es...es pat nezinu, ko pateikt. Es vienkārši nevaru to izteikt. Kad pirms brītiņa tika dziedāta tā himna un cilvēki dziedāja to dziesmu, man sirds vienkārši lēkāja no prieka. Un man sirdī atnāca šī liecība. Un tagad, Debesu Tēvs, Tu zini, ka visi tie notikumi ir patiesība. Tu zini, no manas sirds dziļumiem, ka arī šī ir patiesība. Man nav nekādu iemeslu, Kungs, stāstīt viņiem kaut ko, izņemot taisnību. Un es lūdzu, Kungs, lai šodien...lai mana sirds vēlas redzēt visus šos kristiešus, brāļus un māsas, kas ir sanākuši šeit, viņi ir mani brāļi un māsas Kristus važās, priecājamies kopā ar mani pateicībā par to, ka manu dārgo pavadoni... [Pārtraukums magnetafona lentas ierakstā –Tulk.] ...pasaudzēji. [Pārtraukums magnetafona lentas ierakstā]...zeme slavē Dievu. Lai daba slavē Dievu! Lai visi, kas elpo, slavē Dievu un ir pateicīgi par šo brīnišķīgo laiku, kas mums ir.
E-161 Lord, I am so grateful, Lord, I--I don't know what to say. I just can't express it. When that hymn was sang a while ago, and them people singing that song; in my heart, just jumped for joy. And the testimony come upon my heart. And now, Heavenly Father, Thou knowest these things are true. Thou knowest, from the depths of my heart, that, and that it is the truth. I have no reason, Lord, to tell them nothing but that which is right. And I pray, God, that today... may my heart feel to see all these Christian brothers and sisters here, who are my brothers and sisters in the bonds of Christ, rejoice with me, with thanksgiving, for my little companion [Blank.spot.on.tape--Ed.] spared. [Blank.spot.on.tape.]... the earth praise God. Let nature praise God! Let all that's got breath, praise God and be thankful for this great time we have.
E-162 Dārgais Debesu Tēvs, es redzu, tur sēž puisītis invalīdu ratiņos. Šeit ir arī citi slimie un ar vajadzībām. Un tā kā Tu esi mūsu dvēseļu glābšanas Dievs, tāpat Tu esi Dievs, kas dziedina visas mūsu kaites un slimības. Un Tu joprojām...ar šīm liecībām, ar vienu vai divām, kad to jau ir sakrājies tūkstošiem, ko Tavs pazemīgais kalps ir redzējis Tevi paveicam un darām, un nekad nav bijis kļūdas, it nekur. Un mēs zinām, ka Tu joprojām esi Jahve-Jire un ka Tu jau esi sagādājis Upuri dziedināšanai. Tas pats Dievs, kas aizvāca to audzēju no manas sievas sāna, Tu esi tieši tāds pats Dievs šeit Šrivportā, kāds Tu esi Toskānā; kaut arī tai laikā es atrados daudzas jūdzes, divi tūkstoši jūdzes tālu no viņas. Es lūdzu, Dievs, lai Tava svētā Klātbūtne piepilda šodien šo dievnamu ar dziedinošo Spēku, kas dziedinās šeit katru slimo, lai šīs pateicības svētības turpinātu skanēt pa visu valsti, Kungs, ka Tu esi tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Dāvā to, Mūžīgais Dievs.
E-162 Dear Heavenly Father, there I see there is a little boy sitting here in a wheel chair. There are others in here who are sick and needy. And just as You're the God of salvation for our souls, You're the God that heals all of our diseases and our afflictions. And You're still... with these testimonies, just one or two, when they rank into the thousands, that Your humble servant has seen You perform and do, without one blemish in it, anywhere. And we know that You are still Jehovah-Jireh, and You have already provided the Sacrifice for the healing. The very God that removed that tumor out of my wife's side, You're just as much God right here at Shreveport as You are in Tucson; and yet I was miles, two thousand miles from her at the time. I pray, God, that Your holy Presence will fill this tabernacle today, with healing Power, that will heal every sick person that's here, that these thanksgiving blessings might continue to ring out, back and forth, across the country, Lord, that You're the same yesterday, today, and forever. Grant it, Eternal God.
E-163 Un tā, jūs, ļaudis, kas atrodaties šeit, uzlieciet rokas viens otram un lūdzieties. Savienojieties kopā ar ticības vienotību Dieva Klātbūtnē un atcerieties, ka katrs no jums ir priviliģēts. Dievs iztiesās mani, vai es esmu sacījis jums patiesību vai nē. Vai tad kādreiz ir bijusi kāda kļūda, vai tad kādreiz es esmu pateicis jums un tas nepiepildījās?
E-163 Now as you people are sitting here, put your hands over on one another and pray. Connect yourselves together by a unity of faith in the Presence of God, and remember that each one of you are privileged. God will judge me, whether I've told you the truth or not. Has it ever failed, have I ever told you anything but what happened?
E-164 Kā Samuēls pateica tajā reizē, kad viņi grasījās iecelt ķēniņu, Saulu. Viņš sacīja: “Vai es kādreiz esmu sacījis jums Tā Kunga Vārdā, kas nebūtu piepildījies? Vai es kādreiz esmu prasījis jums jūsu naudu manam uzturam?” “Nē, Samuēl, bet mēs vienalga gribam ķēniņu. Mēs vienalga gribam mūsu zemes ķēniņu.” Bet Samuēls zināja, ka viņu ķēniņš ir Dievs.
E-164 As Samuel said that time, as when they was going to make a--a king, Saul. He said, "Have I ever told you anything in the Name of the Lord, but what come to pass? Have I ever begged you for your money, for my food?" "No, Samuel, but we still want the king. We still want our own earthly king." And Samuel knowed that God was their King.
E-165 Es runāju jums šajā rītā, draugi, aicinu jūs būt par lieciniekiem: vai jūs kādreiz esat redzējuši, ka kaut reizi šī Dieva dāvana būtu pievīlusi, ko mēs lasām šajā rītā? It nemaz. Tas ir Jēzus Kristus, un tas nevar pievilt. To ir pierādījusi zinātne. Draudze to zina. Un tieši tagad Viņš ir šeit, tieši šajā minūtē. Viņš ir šeit. Un vienīgais, kas pietrūkst, ir tas, lai jūsu ticība paņem to Vārdu un svaida To jums, un Viņš jūs dziedinās.
E-165 I tell you, this morning, folks, I bring you to record, have you ever seen the gift of God fail one time, that we read about this morning? No, sir. It's Jesus Christ, it can't fail. Science has proved it. The church knows it. And He is here right now, right at this minute. He is here. And the only thing it lacks is for your faith to pick up that Word and anoint It to yourself, and He'll heal you.
E-166 Un, uzlikdami rokas viens otram, sauciet uz Dievu no visas sirds un sakiet: “Kungs Dievs, debesu un zemes Radītāj, Tu vari apturēt vētru, Tu izdarīji to pirms diviem tūkstošiem gadu un Tu dari to atkal tagad. Un apturi manu slimību. Padari mani veselu. Un es pateicos Tev no visas sirds, Visuvarenais Dievs.
E-166 And with your hands on one another, cry out to God, with all your heart, and say, "Lord God, Creator of heavens and earth, You Who can stop the storm, two thousand years ago, You did it and You do it again right now. And You stop my sickness. You make me well. And I'm grateful in my heart for You, the Almighty God."
