Dieva Vārds aicina uz pilnīgu atdalīšanos no neticības

God's Word Calls For A Total Separation From Unbelief
Datums: 64-0121 | Ilgums: 1 stunda 40 minūtes | Tulkojums: Rīga
Fīniksa, Arizonas štats, ASV
E-1 Un tā, mēs pievērsīsimies Rakstiem, dažām Rakstu vietām, kuras es te esmu izrakstījis, lai es... (ja es nosauktu to par tēmu...nezinu, vai viņi nosauks to par tēmu, vai nē) ...bet vienkārši kā tēmu es gribu paņemt šādu domu: Dieva Vārds aicina uz pilnīgu atdalīšanos no neticības.
E-1 ... Scriptures, to a few Scriptures that I have written out here, for what I--if I want, would call it a text. I wouldn't know whether to call it a text, or not. But just for a text, I want to take this thought: "God's Word Calls For A Total Separation From Unbelief."
E-2 Un tagad es gribu izlasīt no Bībeles 1. Mozus grāmatas, no 13. nodaļas 1. Mozus grāmatā, un mēs sāksim lasīt ar 5. pantu. Man vienkārši patīk lasīt Dieva Vārdu. Jo tas, ko saku es, var nepiepildīties, es esmu cilvēks. Taču, ja es vienkārši izlasīšu šo Vārdu, tas, ko saka Viņš, nevar ciest neveiksmi. Tāpēc tad es zinu, ka no tā būs kāds labums, pat ja mēs tik vien kā izlasīsim šo Vārdu. Mēs sāksim no 13. nodaļas 5. panta.
Un arī Latam, kas ceļoja ar Ābrāmu, bija sīklopi un liellopi, un teltis.
Bet zeme nevarēja viņus uzturēt, ka tie varētu kopā dzīvot, jo viņu mantība bija liela, un tie nevarēja kopā dzīvot.
Tā izcēlās strīdus starp Ābrāma lopu ganiem un Lata lopu ganiem; arī kānaānieši un ferisieši dzīvoja tanī zemē.
Un Ābrāms teica Latam: "Lai nebūtu strīdus starp mani un tevi, starp maniem ganiem un taviem ganiem, jo mēs esam brāļi.
Vai visa zeme nav tavā priekšā? Šķiries no manis, es lūdzu; ja tu gribi iet pa kreisi, es iešu pa labi; bet, ja tu gribi iet pa labi, es iešu pa kreisi."
Un Lats pacēla savas acis un ieraudzīja savā priekšā visu Jordānas apgabalu, ka tas bija bagāts ar ūdeni – pirms Dievs izpostīja Sodomu un Gomoru – kā Tā Kunga dārzs līdz pat Coārai, līdzīgs Ēģiptei.
Un Lats izraudzīja sev visu Jordānas apgabalu un aizgāja austrumu virzienā; tā viņi atdalījās viens no otra.
Ābrāms apmetās Kānaāna zemē, bet Lats apdzīvoja apkārtējās pilsētas un izplēta teltis līdz Sodomai.
Bet Sodomas ļaudis bija ļoti ļauni un grēcīgi Tā Kunga priekšā.
Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija atdalījies: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem,
jo visu to zemi, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un tavai sēklai [pēcnācējam].
E-2 And now, I wish to read out of the Bible, over in the Book of Genesis, the 13th chapter of Genesis, and we wish to start with the 5th verse to read. I just love to read the Word, because what I say could fail, that's a man. But if I just read this Word, what He says can't fail. So then I know there'll be good come out of it, if no more than just reading the Word. The 5th verse, we begin, of the 13th chapter.
And Lot also, which went with Abram, had flocks, and herds, and tents.
And the land was not able to bear them, that they might dwell together: for their substance was great, so that they could not dwell together.
And there was... strife between the herdsmen of Abram's cattle and the herdsmen of Lot's cattle: and the Canaanite and... Perizzite dwelt... in the land.
And Abram said unto Lot, Let there be no strife, I pray thee, between me and thee, and between my herdsmen and thy herdsmen; for we are brethren.
Is not the whole land before thee? separate thyself, I pray thee, from me: and if thou wilt take the left hand, then I'll go to the right; or if thou depart to the right hand, then I will go to the left.
And Lot lifted up his eyes, and beheld... the plains of Jordan, that it was well watered every where, before the LORD destroyed Sodom and Gomorrah, even as the garden of the LORD, like the land of Egypt, as thou comest out of Zoar.
Then Lot chose him all the plains of Jordan; and Lot journeyed eastward: and they separated themselves... one from the other. And Abram dwelt in the land of Canaan, and Lot dwelt in the city of the plains, and pitched his tent towards Sodom.
But the men of Sodom were wicked and sinners before the LORD exceedingly.
And the LORD said unto Abraham, after that Lot was separated from him, Lift up now thine eyes, and look from the place where thou... northward,... southward,... eastward,... westward:
For all the land which thou seest, to thee will I give thee, and to thy seed for ever.
E-3 Un tā, lūk, kāda ir tā doma: Dieva Vārds aicina uz pilnīgu atdalīšanos! Mēs uzzinām to tikai tad, kad mēs lasām Vārdu un redzam, kā Vārds izpaužas.
E-3 Now, the thought of God's Word calling a total separation... We only know this by as we read the Word and see the Word manifest Itself.
Now, in the beginning (Genesis 1:3) we find that there was darkness upon the earth. And the Spirit of God moved upon the water and said, "Let there be light," and there was light. And God saw that the light was good; and God separated the light from the darkness. So the Word of God began to separate the light from the darkness from the beginning, so does it remain to this day.
E-4 Un tā, mēs to redzam pašā sākumā, 1. Mozus 1:3. “Tumsa bija virs zemes, un Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem, un sacīja: 'Lai top gaisma,' un gaisma tapa. Un Dievs ieraudzīja, ka gaisma ir laba, un Dievs atdalīja gaismu no tumsas.” Lūk, Dieva Vārds jau no paša sākuma sāka atdalīt gaismu no tumsas, un tā tas ir līdz pat šai dienai.
E-5 As I said last night of Jesus when He was only twelve years old... And being a mistake of His mother, who is claimed by people to be the mother of God, and how that the woman said, "Why, Thy father and I have sought Thee with tears."
And quickly He, being the Word, said, "Knowest thou not that I must be about My Father's business?"
See, she was declaring Him to be Joseph's son, but He wasn't Joseph's son. If He'd been Joseph's son, He would've been with him; but He was with the Father, about His business. So the Word is always corrective and always right, and the Word will correct every wrong, always.
E-5 Kā es vakar vakarā stāstīju par Jēzu, kad Viņam bija vēl tikai divpadsmit gadi. Un tā bija Viņa mātes (par kuru cilvēki apgalvo, ka viņa esot Dieva māte) kļūda, jo tā sieviete taču sacīja: “Ak, Tavs tēvs un es ar asarām tevi meklējām!”
E-8 Now when the earth that... God was going to use the earth, and it was in total darkness. The Spirit of God spoke out and said, "Let there be light," and He separated the light from the darkness. And It's been doing that ever since: separating Light from darkness. God's Word also separated the water from the land in the beginning. God spoke, and the water was separated from the land, so that... He had a--a reason for that.
God never speaks a Word unless He's got a reason for speaking that word. He's not like you and I, that we just--or especially myself, that speaks so many foolish things. God speaks every word with a meaning, and something that He's trying to achieve, and will achieve by His Word. And It will perform exactly what He said It will do.
E-6 Bet Viņš, būdams Vārds, uzreiz atbildēja: “Vai tad tu nezini, ka Man ir jādarbojas Mana Tēva lietās?”
E-10 Now, if God said, "Let there be light," and there was no light, then that--that isn't, that wasn't God said that. See? When God says anything, He must back up what He says. And when the Word of God has been a-vindicated, the Word been a-vindicated, that is Light. Now, the Word Itself isn't Light until It's a-vindicated Light.
If God said, "Let there be light," and there was no light, then it wasn't the Word of God. But when light sprung upon the earth, that showed the Word was vindicated, and it was light.
E-7 Redziet, viņa izteicās, ka Viņš ir Jāzepa dēls, taču Viņš nebija Jāzepa dēls. Ja Viņš būtu Jāzepa dēls, tad Viņš būtu bijis ar viņu; taču Viņš bija ar Tēvu, darbojās Viņa lietās. Tāpēc Vārds vienmēr izlabo un vienmēr ir pareizs, un Vārds vienmēr izlabos visu nepareizo.
E-13 Now, today, if God has made a promise, and when that promise is vindicated, then that is Light. That's the Light of the day, when the Word is a-vindicated, the Word for the hour is a-vindicated.
Then God was going to have a--a earth that He was going to grow vegetation, and He'd have people upon the earth, and then He spoke and separated the waters from the sea. Then, also, He separated, in Genesis, life from death.
Now, if we believe the Word of God, It is the Word of Life to us; but if we question the Word of God, It's death to us. For God has spoken, who can deny It? See? And if we question the Word of God, then It becomes death.
E-8 Un tā, kad zeme, kas... Dievs grasījās izmantot zemi, bet tā bija pilnīgā tumsā. Dieva Gars izteica un sacīja: “Lai top gaisma,” un Viņš atdalīja gaismu no tumsas. Un kopš tā laika Viņš to dara – atdala gaismu no tumsas. Tāpat sākumā Dieva Vārds atdalīja ūdeni no zemes. Dievs izteica, un ūdeņi atdalījās no zemes. Tāpēc tas... Viņš to darīja ar nolūku.
E-16 Like Eve, now, Eve questioned one little phase of God's Word, and what did it do? 'Caused all this trouble that we have. If she would've remained behind the Word, fortified behind the Word, the whole armor of God, and not disbelieved It, then it would have never happened the way it has, it'd never been this a way. But, you see, there came death.
Then, God also had an atonement. Being merciful to us, He accepted a substitute death for their death, which both... He separated life from death also in the garden of Eden, and He did it by His Word.
And today He does the same thing. When we're in gross darkness, as I spoke on Sunday, darkness upon the land, upon the people, and gross darkness... In the midst of all of this, He's still speaking His Word of Life to those who want to believe It. And now we find that if...
E-9 Dievs nekad neizsaka kādu Vārdu, ja Viņam nav iemesla to vārdu izteikt. Viņš nav tāds kā jūs un es, kad mēs vienkārši...vai jo īpaši es, kas runāju tik daudz muļķību. Katrā Dieva izteiktajā Vārdā ir jēga un kaut kas, ko Viņš cenšas īstenot un īstenos caur Savu Vārdu. Un tas piepildīs precīzi to, ko Viņš pateica.
E-20 Jesus has constantly told us that there's a separation. And we find that the last thing that's predicted to the human race, before the great final day when we ascend into the Presence of God, there will be a final separation. He will separate the sheep from the goats.
God will--continually has been separating, separating, and that's what He's doing tonight. That's what He always does. You can see it in every meeting. He separates faith from unbelief. He speaks out. He declares Himself to those who will believe Him and have faith in Him.
E-10 Lūk, ja Dievs pateica: “Lai top gaisma,” bet gaisma neparādījās, tad tas nav...tad to nepateica Dievs. Saprotat?
E-22 Now, we find out in Numbers the 6th chapter, that a Nazarite's call, a Nazarite call was to separate themselves from all the world to the Word of God. Now, that is a Nazarite call: separated.
We find out that Samson was a Nazarite unto the Lord, and he was separated from the--by a sign. And this sign was that he was to wear his hair long with seven locks. It was a--a sign of separation, that he was called for a purpose.
E-11 Kad Dievs kaut ko saka, Viņam ir jānodrošina tas, ko Viņš ir pateicis. Un, kad Dieva Vārds ir apstiprināts, Vārds – apstiprināts Vārds ir Gaisma. Lūk, Vārds pats par sevi nav Gaisma, kamēr tas nav apstiprināts, Gaisma.
E-24 And I don't want to get started on this, because I said that it... I was just going to speak a few minutes.
But I think today, when we see our sisters wearing long hair, as the Bible said they should, I think it's a Nazarite sign that they want to follow the Lord. I know that sounds flat, and I--I--I want it to go home (See?), because it is. It looks like somebody is trying to--to do--keep a--a something that God told them to do. No matter what the price, the world has to say about it out there, or how many scornful, or laughers, or critics, that doesn't bother a person that's totally separated from the things of the world, to the things of God. They'll obey the Word and separate themselves from the things of the world, because the Word separates them.
I know they stand criticism. But if we wasn't criticized, then there'd be something wrong. The world always knows its own. But as I've said, that... Remember, criticism on account of the Word of God, is only growing pains of His grace. It shows that you have separated yourself to--to be a Christian, to act like one, to live like one, to obey every commandment of God. And it's a--it's a Nazarite vow to separate, a call from God that separates you from the things of the world.
E-12 Ja Dievs pateica: “Lai top gaisma,” bet nekāda gaisma neparādījās, tad tas nebija Dieva Vārds. Taču, kad uz zemes atmirdzēja gaisma, tas parādīja, ka Vārds bija apstiprināts, un tā bija gaisma.
E-27 I believe tonight, that every man and woman, every boy and girl that's borned of the Spirit of God, is a Nazarite unto the Lord; because they have separated them things--themselves from the cares of the world and whatever the world has got to say.
You live in this city here where there's great schools. And--and we see our nation calling for higher standard of education; which is all right, nothing to say about that. But that education cannot give you salvation. A scientist can split a grain of wheat and tell you how many different chemicals is in it, but it can't find the life that's in there. An education can learn you, or teach you mathematics, and--and it can teach you history and whatevermore, but it cannot bring Light to you. Your education will not do that.
God has one way of bringing Light to you: that's when you're ready to separate yourself from all the things of the world, and all the--the cares of the world, and will cling only to God's promised Word.
E-13 Un tā, šodien, ja Dievs ir devis apsolījumu, tad, kad šis apsolījums apstiprinās, tad tā ir Gaisma. Tā ir konkrētā laika Gaisma, kad Vārds ir apstiprināts, kad tiek apstiprināts Vārds konkrētajam laikam.
E-30 Paul was a Nazarite unto the Lord. He was separated from his orthodox church, to the Word of the living God.
Aaron was a Nazarite unto the Lord. He was separated from among the brethren to bear the birthstones and to be the high priest.
It is a total separation. We're not to go back into the world no more or have anything to do with the world, but cleave only unto God. Jesus is coming after a Bride, a Woman, a Church that's separated from the things of the world or the cares of the world. She's separated from the fashions of this modern age that we live in. She's separated from the--the cares and the traditions of churches. She's separated only to God, and God is the Word. And as husband and wife is one, so does the Bride and the Word become One, for the Word's living through the Bride. That's how--that's her credentials. That's her identification.
E-14 Pēc tam Dievs grasījās izveidot zemi, kur Viņš grasījās izaudzēt augu valsti, un lai Viņam uz zemes būtu cilvēki, un tad Viņš runāja un atdalīja ūdeņus no jūras.
Pēc tam Viņš atdalīja dzīvību no nāves 1. Mozus grāmatā.
E-33 If I could pull out a--a Ph.D. or LL.D., and show you my credentials from certain organization or from some school, that school would recognize that credential. But the only credential that a believer has is the Word of God living in him, declaring Jesus Christ lives in that person. That's a separated Nazarite unto the Lord, separated for the Word's sake. The Bible said, "The Word of God is sharper than a two-edged sword, cutting to the asunder, and the marrow of the bone, and discerns the thoughts that's in the heart." That's the reason Jesus could look upon the people and perceive what they were thinking; He was the Word.
E-15 Un tā, ja mēs ticam Dieva Vārdam, tad Tas mums ir Dzīvības Vārds; taču, ja mēs apšaubām Dieva Vārdu, tad Tas mums ir nāve. Jo Dievs ir izteicis – kurš var noliegt To? Saprotat? Un, ja mēs apšaubām Dieva Vārdu, tad Tas kļūst par nāvi.
E-35 Now, the first Adam that was born in the world, or, not born, but created by God, the first Adam separated himself from the Word to his wife. Now, he could've stayed with the Word if he wished to. But he separated himself from the Word to be with his wife.
That's exactly what the common, carnal church member does today: separates themselves from the true living Word to hold to their church. Where the... Eve put a question upon the Word, whether God would punish or not. Satan put the question; Eve believed it.
And then when the church today puts the question upon the Word, "Is He the same? Does He still live in His Church and perform His signs and miracles that He did when He was here on earth," which He so surely promised us in St. John 14:12, "He that believeth on Me, the works that I do shall he do also; even greater than this shall he do, for I go to My Father. These signs shall follow them that believe": Shall follow them.
The question is to--for the people today: "Does He really mean it?" And when you accept what the church says, "Does He really mean it?" then you put yourself in the same condition that Adam did, and join yourself with the--the woman of the church of the--this world and separate yourself from the blessings that God has promised to every believer that would separate himself from the world to the Word. Now, that's the truth.
E-16 Kā Ieva... Lūk, Ieva apšaubīja vienu mazu frāzi no Dieva Vārda, un ko tas izraisīja? Tas bija visu mūsu nelaimju iemesls. Ja viņa būtu palikusi aiz Vārda, drošībā aiz Vārda, aiz visiem Dieva ieročiem, un nešaubītos par To, tad nekad nebūtu noticis tas, kas notika; nekas tāds nekad nebūtu noticis. Taču, redziet, tur pienāca nāve.
E-40 We are--have had the privilege of living in the day that when the Word of God that we've seen is lotted through each age, for certain things to happen. And when this is lotted, sometimes a man wonder how it's going to be done. Professors have their own idea. But in them ages God has always sent forth His prophet. And the Word of the Lord comes to the prophet and vindicates the Word to that generation. And the prophets was always the Nazarite, separated from everything else to obey the Word of God.
Don't you remember what Peter and John said, "Is it right for us to obey man or God?" when they questioned them about the experience of Pentecost.
E-17 Bet Dievam bija izpirkšana. Būdams žēlīgs pret mums, Viņš pieņēma aizvietojošo nāvi viņu nāves vietā, kuru abi...
E-42 Now, the first man separated himself, the first Adam, from the Word to go with his wife, that questioned whether God kept His Word or not.
What a perfect type of the lukewarm, carnal-minded believer today, that still wants to cling with what their tradition says, instead of taking what the Word says (See?): a very real type. He was separated to his wife. The carnal believer is separated from the Word to the church.
But when the second Adam was created in the womb of a woman and came to the world, He was a Nazarite to the Word of God. He was separated from the world to the Word. Now, Hebrews the 7th chapter, 26th verse, tells us that, that them priests continually died, but this Jesus was holy and separated from sinners.
E-18 Viņš arī atdalīja dzīvību no nāves Ēdenes dārzā, un Viņš izdarīja to ar Savu Vārdu.
E-45 Sin is unbelief. There was no unbelief found in Him nowhere. When He was here on earth, He said, "Who can condemn Me of sin?" Sin is unbelief. "If I haven't done just what was prophesied for this age, if I haven't met the requirements of what Messiah is supposed to do, then don't believe Me." Said, "Search the Scriptures, for in Them you think you have Eternal Life, and They are They that testify of Me," tell you Who He is.
Because it had been prophesied since Eden that there would come a Saviour. The prophet said He'd be borned of a virgin, and how that He'd be called Emmanuel.
And also He was the Counselor, the Prince of Peace, Mighty God. And that's what they accused Him of: making Himself God. He was God, and He was the Prince of Peace, the Mighty God, and the Everlasting Father.
There is no other Father but Him, spiritually speaking. He's the only Father, the Father of us all. And we find, all believers, He's the Father of, all who will believe His Word. For He was completely separated from the church, from its traditions, from His mother, from the world, and only did that which pleased the Father.
E-19 Un šodien Viņš dara to pašu. Kad mēs atrodamies dziļā tumsā, kā es stāstīju svētdien, tumsa uz zemes pār cilvēkiem, bieza tumsa. Bet tā visa vidū Viņš joprojām runā Savu Dzīvības Vārdu tiem, kuri vēlas tam ticēt. Un te mēs redzam, ka...
E-49 Now, He was a different person from Adam. No matter what anybody questioned to Him, the Word, it was the Word always first. And He proved that the Word was right.
When Satan tried to whitewash It for Him, and said, "It's written..."
"He said, "Yes, and it's also written." He withstood Satan, upon the Word; because that's what He was: the Word.
In the Bible, 1st John, St. John the 1st chapter, said, "In the beginning was the Word, and the Word was with God, and the Word was God. And the Word was made flesh, and dwelt among us." He's the same yesterday, today, and forever.
E-20 Jēzus pastāvīgi mums saka, ka ir atdalīšanās. Un mēs ieraugām, ka pēdējā paredzējumā cilvēcei, pirms tās lielās noslēdzošās Dienas, kad mēs uzcelsimies Dieva klātbūtnē, notiks beidzamā atdalīšanās. Viņš atdalīs aitas no āžiem.
E-53 It's always a connection with the spoken Word of God, God's promise for the day. And when it comes, it's so unusual till people can hardly grasp it, because we're so sewed into--to forms and ideas of our own, that it's hard for us to grasp what's Truth.
I think much of that would apply to--to Joseph in the days of--of the--the--of Mary in her maternity. She--she was to be mother. And Joseph loved her, and he--he wanted to believe. He was a righteous man, a good man, and he wanted to believe that story that Mary was telling him, but still there was a question, that, "Now, she's a good woman." No doubt Mary had explained to him the visit of Gabriel to her. And he was a just man in the lineage of David. And yet, her... It looked like that she was trying to use him for a shield to take off her reproach. Because if she was engaged to him, and to be found in this condition was the same as adultery (Deuteronomy tells us so.), and would be stoned for the act. And it looked like that she was using him for a shield.
E-21 Dievs visu laiku atdala un atdala, un tieši to Viņš dara šovakar. Tieši to Viņš ir darījis vienmēr. Jūs varat to redzēt katrā sanāksmē. Viņš atdala ticību no neticības. Viņš izsaka. Viņš parāda Sevi tiem, kas Viņam noticēs un tic Viņam.
E-56 And the man, a good man, a just man, the Bible said he was a just man. But her case was so unusual that he could not grasp it. He would look in her lovely face, and the sincerity and honesty that she would tell her story in. And no doubt but he'd go to his home, or his carpenter shop, say, "I--I just can't see how she would tell me wrong, but the case is so unusual."
If he would've only searched the Scriptures, that a virgin is to conceive... See, it was so unusual to him, because it was out of the line of his thinking, but she was exactly in the Scripture.
And so is it today, brethren, that the power of the resurrection of Jesus Christ and His promised Word of this hour is so unusual, good men stumble over it. It's too unusual. They say the--the dead was raised up, the blind see, the deaf hear, the Holy Spirit discerns the thoughts, foretells things that's coming to pass, never failed it one time. Oh, they--they can't--can't grasp it. It's so unusual, so they--they say, "Well, it's a telepathy, or it's a evil spirit," just like they did in that day. The unusualness of the Word of God...
E-22 Un tā, 4. Mozus grāmatas 6. nodaļā mēs uzzinām, ka nācarieša aicinājums...nācarieša aicinājums bija atdalīties no visas pasaules un būt ar Dieva Vārdu. Tāds ir nācarieša aicinājums, atdalīšanās.
E-59 But when a man is borned in the world for a--a believer, he becomes a Nazarite when he separates himself from anything that's contrary to the Word: a total separation. Jesus said, "I come to separate a man from his wife, tear up a family. And he that won't take up his cross and follow Me is not worthy to be called Mine." A separation from everything, anything: from church, from--from a community, from a belief, or from family, or anything that would stand between you and believing the entire Word of God. If your soul will not punctuate every promise for this hour with an "amen," there's something wrong somewhere. You need a separation.
E-23 Mēs ieraugām, ka Simsons bija nācarietis Tam Kungam, un viņš bija atdalīts no...ar zīmi. Bet zīme bija tajā, ka viņam bija jānēsā gari mati ar septiņām bizēm. Tā bija atdalīšanās zīme, ka viņš bija aicināts noteiktam mērķim.
E-60 So Jesus was the Word made flesh, and He was completely separated from sinners, unbelievers, that the Word Itself flowed completely, and--and thoroughly flew through Him, that He said, "I do nothing until I see the Father do it first." They was asking, questioning Him about things. He said, "Verily, I say unto you, the Son can do nothing in Himself, but what He sees the Father doing." And watch, everything that He said was perfect. Just, He had not to ask about it, think about it; it was perfect. And His perfect Truth always separated the Truth from error.
E-24 Un man negribētos to tagad izskatīt, jo es pateicu, ka tas... Es grasījos runāt tikai dažas minūtes.
E-61 Even as I'll quote back again--again, His mother said, "Thy father and I," before those priests that she'd already testified it was a virgin born Son. But in the moments of her grief...
How could a twelve-year-old boy (and we have no record of Him even being in school), how could His intelligence be so great as to debate with the priests, sage, learned men? And why, when, she called that this Joseph was His father, quickly the Word of God... He was separated. He was the Word, and the Word corrected the error, "Know ye not that I must be about My Father's business?" That was not just that little twelve year old boy. That was the Word of God speaking through His little childish mouth to correct error: separating, like He did in the beginning, darkness from light, a lie from the Truth, death from Life.
It's a separation. Always the Word requires total and complete separation, regardless. Jesus said, "Let every man's word be a lie; let Mine be true."
All down through the ages, this same thing has happened. It's a separating. Always He separates His people from the unbelief. He did it at the beginning; He does it same today. Each one of the prophets was separated from unbelief. They... Reason they did that, is because the Word of the Lord came to them.
E-25 Taču es uzskatu, ka šodien, kad mēs redzam mūsu māsas nēsājam garus matus, kā tas viņām saskaņā ar Bībeli ir jādara, es uzskatu, ka tā ir nācarieša zīme, ka viņas grib sekot Tam Kungam. Un es zinu, ka tas izklausās kategoriski, bet es...es gribu, lai tas tiek saprasts, saprotiet, jo tā tas ir. Tas izskatās pēc tā, ka kāds cenšas darīt...ievērot to, ko Dievs pateica viņām darīt. Lai ko arī tas maksātu, lai ko arī neteiktu ārējā pasaule vai lai cik daudz nebūtu izsmējēju vai zobgaļu, vai kritiķu – tas neuztrauc cilvēku, kas ir pilnībā atdalīts no šīs pasaules lietām Dievam. Viņi pakļausies Vārdam un atdalīsies šīs pasaules lietām, jo Vārds viņus atdala.
E-65 Now, I believe in a night, somewhere, perhaps was here Sunday or last night, that I was speaking what the word "seer," in the Old Testament meant. It meant a man, "a Diviner, a man that would tell the future events that were coming to pass." And then when they come to pass exactly without failure, come to pass exactly what he said, then God said, "Listen to this man, or hear him, fear him, for I'm with him." Then he has the Divine interpretation of the written Word, for that was his credentials of identification that he was God's prophet and the Word come to him. That's right.
E-26 Es zinu, ka viņi tiek kritizēti. Taču, ja mūs nekritizētu, tad kaut kas nebūtu kārtībā. Pasaule vienmēr atzīst savējos. Taču, kā es jau sacīju, atcerieties, ka kritika Dieva Vārda dēļ – tās ir tikai Viņa žēlastības augšanas sāpes. Tas rāda to, ka tu esi atdalījies, lai būtu kristietis, izturētos kā tāds, dzīvotu kā tāds, pakļautos ikvienam Dieva bauslim. Un tas ir nācarieša solījums – atdalīties, aicinājums no Dieva, kurš atdala tevi no šīs pasaules lietām.
E-66 Now, separation. It separated Isaiah from the church world. It separated Moses from the church world. It separated the--all of the--the great prophets through the ages from the church world because they had... It separated Jesus from His brethren. It separated the apostles from the church that was at that day, the Pharisees, Sadducees, great men, holy men, good men, fine men, humble men, men that had fruit of the Spirit more so than what Jesus exercised.
But what was His credentials? That the Word was with Him, the Word promised of that day was living through Him. He said, "Which one of you can condemn Me of sin? Which one of you can say that what I have claimed hasn't happened?" That--for He showed that He was a separated Nazarite of the Lord. He was the Lord Himself in flesh.
E-27 Šovakar es ticu, ka katrs vīrietis un sieviete, katrs puisis un meitene, kas ir dzimuši no Dieva Gara, ir nācarieši Tam Kungam; jo viņi ir atdalījušies no tām lietām, no šīs pasaules rūpēm, lai ko arī neteiktu šī pasaule.
E-68 Abraham also, he was a separated person from the world, when God called Abraham at seventy-five years old. "Separate yourself from your kindred and from all of the unbelief, and come out into a world that you've never walked in before, and amongst a people that you've never known before. Come out and separate yourself from anybody that would be contrary to what you're believing, that you'd be a Nazarite unto the Lord." Because he was holding a promise of a son. He had to separate from his father, from his mother, from his kindred. And what separated him? Not because that he was a good man, but because he believed that God was able to keep the promise He had give him.
And when he was... Twenty-five years later, and the baby had never come; Sarah being ninety, he a hundred. And when the Angel of the Lord visit him; that Jesus referred to, that would come again in the last days... God in a human form set down before him and talked. And Sarah, being almost a hundred years old in the tent behind Him, laughed because the Angel said, "I will visit you according to the time of promise."
And she said, "Me, being old and would have pleasure again with my lord, seeing he's old?"
And this Man, which was God in flesh, said, "Why did Sarah laugh in the tent?" Now, she run out and tried to deny it. But He said, "Yes, but you did laugh," because that she didn't believe it could be right.
E-28 Jūs dzīvojat šajā pilsētā, kur ir lielas skolas. Un mēs redzam, kā mūsu valsts izvirza augstākas izglītības prasības; un tas nav slikti, nekas pret to, taču tā izglītība nevar iedot jums glābšanu. Zinātnieks var pāršķelt kviešu graudiņu un pateikt jums, cik daudz dažādu ķīmisko elementu tur atrodas, taču šādi nevar atrast to dzīvību, kas atrodas tur iekšā. Izglītība var izpētīt jūs...tas ir, iemācīt jums matemātiku un iemācīt jums vēsturi, un visu pārējo, taču tā nevar atnest jums Gaismu. To jūsu izglītība nevarēs.
E-73 Now, notice, Jesus said that would come again. "As it was in the days of Sodom, so shall it be in the coming of the Son of man." Again the Spirit of God will come upon mortal, human flesh. That Man eat the meat of a calf, drinking the milk from the cow, and eat butter and bread in human flesh; and Abraham said He was Elohim, God manifested in flesh. Jesus promised that God, before His coming, would be manifested in human flesh again. That's the Holy Spirit (There's only one God.) manifesting Hisself, separating again Lot from Abraham.
Lot wanted the world. God tore up his world and separated Abraham and Lot. Lot, being a type, again, of a carnal believer who didn't think these things were true, he just went on down in Sodom. And he--he didn't have the real spunk to stand out, as we'd call it, and call what was right right, and wrong wrong, so he went down.
E-29 Dievam ir tikai viens veids, kā atnest jums Gaismu: tas ir tad, kad jūs esat gatavi atdalīties no visām pasaules lietām un visām šīs pasaules rūpēm un cieši pieķerties tikai Dieva apsolītajam Vārdam.
E-75 All these believers, as we could go on for hours, all these were like a bunch of change out of your pocket in God's hands. You pull out a bunch of change. There's pennies, nickels, dimes, quarters, half a dollars, dollar, all in coins. Now, that's what the world is in God's hand. There's some people that just can have a penny's worth of it, and God can only use them in a penny way. That's all they can buy. Don't reject them. If they can't believe the real Truth, don't turn them down, don't kick them out and say they're not in it, because God uses pennies sometime.
Lot was a just a penny, Abraham was a silver dollar, so it taken a hundred Lots to make an Abraham. And so will it take... A hundred carnal believers will never stand in the presence of a genuine Christian that's separated from the carnal things of the world, living in Christ Jesus, where the Word can flow through him.
He can only take a penny's worth; that's all he's got. So you see people that say, "Oh, I don't believe in healing. I don't believe in these things," just know it's a penny, but just let him alone. See? Just a penny's worth, and so that's all he can buy. Don't stop him; just let him alone. Remember, that's just all the farther he can go. Joseph, he was separated from his brethren.
E-30 Pāvils bija nācarietis Tam Kungam. Viņš bija atdalīts no savas pareizticīgās draudzes dzīvā Dieva Vārdam.
E-78 Yeah, I didn't mean that hardly in that way that I said it. See? I mean, if he just, "Well, I belong to this, and that's what we believe." It's just a penny, go ahead (See?), just a penny. Say, "Well, the Lord bless you, my brother."
See, he is copper; he can never be silver. So, see... So just let it go ahead. God can use him though. He's using it. I'd rather see him down there in a church than to see a barroom standing there on the corner. Wouldn't you? Sure. So just let it alone. God can use it anyhow; maybe not very much, but He'll use what He can use, as much as they'll let Him use.
So that's kind of a rude way to express anything, but I... Well, I hope you get the truth that I mean in it, what--what it's meant. See?
E-31 Ārons bija nācarietis Tam Kungam. Viņš bija atdalīts no brāļu vides, lai nēsātu dzimtu akmeņus un būtu augstais priesteris.
E-81 He can't believe in discernment and the powers of God that's promised for this day. Those Pharisees couldn't do it, either. They couldn't see Jesus being God. Oh, no. "You make yourself God, a man..."
One day He was standing there, after He'd multiplied loaves of bread, and so forth, for them, and He said, "Lest you eat the--the bread of the Son of man's body, and drink His Blood, there's no Life in you."
Oh, I imagine His congregation, they walked away from Him. "This man expects us to be a cannibal, eat somebody's flesh? Oh, that's crazy." Doctors and medical doctors, and so forth, said, "The man's insane. That's all there is. The priest is right. That man is crazy. Give us his body to eat?"
That's all He said (See?), but the spiritual mind, maybe they could not understand it. Those disciples, they didn't know just exactly what It meant, but they believed It anyhow. Because where did it come from? It come from the One they knowed to be the Son of God.
I might not be able to understand all that's in here, but I believe It. It's God's Word. I want to separate myself from anything that's contrary to It. I've tried to stand like that.
E-32 Tā ir pilnīga atdalīšanās. Mums nav atkal jāatgriežas pasaulē vai jābūt kaut kādā veidā saistītiem ar šo pasauli, bet ir cieši jāturas tikai pie Dieva. Jēzus nāk pēc Līgavas, pēc Sievietes, pēc Draudzes, kura ir atdalīta no šīs pasaules lietām vai pasaules rūpēm. Viņa ir atdalīta no šī modernā perioda, kurā dzīvojam mēs, modes. Viņa ir atdalīta no draudžu rūpēm un tradīcijām. Viņa ir atdalīta tikai priekš Dieva, bet Dievs ir Vārds. Un kā vīrs un sieva ir viens, tā arī Līgava un Vārds kļūst par Vienu, jo Vārds dzīvo caur Līgavu. Lūk, kā tas ir. Tas ir viņas diploms. Tas ir viņas apliecinājums.
E-87 Notice another group, the seventy, He called. One day He was standing, talking to them, and He said, "The Son of man shall ascend up into heaven from whence He come from."
They said, "This man? He's taken us to the place he was born. We know his mother, Mary. Why, we know his brothers. We know all. And then this Man is going to take... The Son of man is coming, going up into heaven from whence He come from? He come from Bethlehem. How did He do that?" See, He said it in that way (See?), and they walked with Him no more. They walked away. They said, "Aw, this Man, we know there's something wrong with Him."
E-33 Ja es izvilktu un parādītu jums kādu Ph.D. vai LL.D. doktora diplomu no kādas noteiktas organizācijas vai kādas skolas, tad šī skola atzītu šo diplomu.
E-89 Them disciples set right there. See? They believed. They had seen the promised Word for that day vindicated and manifested by Him. Who could create but God Himself, could take bread and... They knowed He was the Son of God. Whether it was in riddles or not, that whether they understood it or not, they walked right on anyhow, because the Word was vindicated, and they were separated from anything contrary to It.
God help us to have faith like that. We believe this Bible to be the Truth. I may not have faith enough to make all the promises come to pass, but I believe It anyhow. I believe the hour that we're living.
E-34 Taču vienīgais diploms ticīgajam ir viņā dzīvojošais Dieva Vārds, kas dara redzamu, ka Jēzus Kristus dzīvo tajā cilvēkā. Tas ir nācarietis, atdalīts Tam Kungam, atdalīts Vārdam. Bībelē ir teikts: “Dieva Vārds ir asāks par abpusēji griezīgu zobenu, atdala līdz kaulu smadzenēm un izšķir sirds domas.” Lūk, kāpēc Jēzus varēja paskatīties uz cilvēkiem un uztvert, par ko viņi domāja – Viņš bija Vārds.
E-91 Joseph, separated from his brethren without a cause... Now, what was the matter with them? He was not willing to be separated; it wasn't his will to separate. But they separated themselves from him. See? From his bright, shiny dollar, their penny's worth couldn't stand it. They knowed they were patriarchs. They knowed that Isaac was their--or, pardon me, Jacob was their father. And they knowed that to be true. But Joseph was born... He couldn't help it. He was spiritual. He saw visions, could interpret dreams, and they were perfectly right. Whatever he said, was the truth. And his patriarch brothers moved with envy and sold him to the Egyptians. See, they--they separated themselves from him because they were pennies. He was of a different quality.
So is a real believer today; he's of a different quality. They'll separate themselves (They don't understand It.), copper from silver.
E-35 Un tā, pirmais Ādams, kas piedzima pasaulē...tas ir, nevis piedzima, bet bija Dieva radīts; pirmais Ādams atdalījās no Vārda un pievienojās savai sievai. Lūk, viņš būtu varējis palikt ar Vārdu, ja būtu gribējis. Taču viņš atdalījās no Vārda, lai būtu ar savu sievu.
E-93 Now, we find out they moved with envy and sold him. Why? They do the same thing today. What it really was, they said they was... It was for jealousy. They didn't want to break down, because that the quality in them were not the quality that was in him. And because of it, they were jealous, because they were pennies and he was a dollar. See?
Now, if the penny would say, "Blessed be the Name of the Lord. My brother dollar here (See?), I can't make the change that he does, but I'll make what I can." That's that, we'd go along then. God would get His program over.
E-36 Tieši to šodien dara parastais, miesīgais draudzes loceklis – atdalās no patiesā dzīvā Vārda, lai turētos pie savas draudzes. Tur taču... Ieva uzdeva jautājumu par Vārdu – vai Dievs sodīs vai nē. Sātans uzdeva jautājumu; Ieva tam noticēja.
E-95 As I preached to you Sunday, the great symphony of God's Word being beat out, the changes and junctions is only God changing times, like the--the director in the symphony. When we see these changes of ages and changes of times, look down on the Sheet here, and you'll find out we're supposed to be here. They've got to do this; there's no way for them to keep from it.
And the music, to a man that doesn't understand the symphony, what is it? It's a bunch of rattling noise. He doesn't understand it. He's not even interested. He's wishing, "Well, I wished they'd shut up, so I could go home." He's not interested, 'cause he doesn't know the symphony. He doesn't know it.
But the Composer knows the end from the beginning. See? And if the director isn't in the same Spirit of the Composer, he cannot act it out, because it's all done by signs. And if the sign don't vindicate it, how is the musicians going to play it? Amen. That's it. If the trumpet gives an uncertain sound, who can--can, who will know how to prepare for war, retreat, or what doing?
E-37 Un tad, kad šodienas draudze uzdod šo jautājumu par Vārdu: “Vai Viņš joprojām ir tāds pats? Vai Viņš joprojām dzīvo Savā Draudzē un dara Savas zīmes un brīnumus, kurus Viņš darīja, kad bija šeit uz zemes, ko Viņš tik pārliecinoši apsolīja mums Jāņa Evaņģēlijā 14:12?”
E-99 Look at the Word and see where we're living, then you can see pennies, what they do. But you can see those who are glistening, watching, and knows the Word, and watching for these signs to happen. [Brother Branham snaps his finger--Ed.] There it is.
Like the little woman at the well, when He said, "Go get your husband," she said, "I have none." Said, "That's right. You got five."
She said, "Sir, I perceive that You are a prophet. We haven't had them for hundreds of years. But we know the Messiah is coming, and He is going to be a prophet. That's what He'll do."
He said, "I'm He."
Oh, the symphony beat went just exactly right, from the low plumb to the high. She ran into the city and said, "Come, see a Man Who's told me the things that I've done. Isn't this the very Messiah that we've looked forward to?" Certainly.
See, she understood what the sheet Music was in the symphony, that separates belief from unbelief. Faith can only, not come by a church; faith comes by hearing the Word of God, knowing what It is.
E-38 “Kas Man tic, tos darbus, ko Es daru, arī viņš darīs; pat lielākus par šiem darīs, jo Es eju pie Mana Tēva. Šādas zīmes sekos ticīgajiem.” Tās viņiem sekos!
E-104 Now, we find the same thing today. Many people look at gifts. (In closing now, five more minutes.) People look at gifts, and they think, "Oh, what a great thing," and they try to impersonate gifts. You can't do that. You just... You can't make a--a--a penny be a dollar, you can't make it be a dime (See?), can't make it a nickel. It's a penny. But if you'll just recognize yourself as a penny, go with the rest of the change (See?) God can use you. We might not be able to do all. There wasn't everybody...
When God called Israel out of Egypt, every one of them didn't have to do the same thing Moses did, but they believed it. That's right. They believed Moses, because they knowed that it was a sign of the hour, and that God had proved that he had His Word. They said, "Pharaoh's got spears."
He said, "But Moses has His Word." That's it. Pharaohs might have an army, but Moses had the Word because he was God's prophet. And the Word come to him, and had been vindicated that It was the Truth. It was the living God Who could take dust and throw it up and make fleas come. A man can't do that. As a man that stood there and said, "Tomorrow about this time there'd be such-and-such," and it was. See? They knowed Moses had God's Word. No matter how many spears and dungeons Pharaoh had, and how many bricks to make, Moses had the Word.
So they started into the wilderness. There was a man, Dathan, said, "Moses takes too much upon himself. We're all holy people, so we all ought to be able to do what Moses did."
And Moses said, "God, what about this?"
He said, "Separate yourself. Get away from them." And He opened up the earth and swallowed up Dathan and his group.
He separated Light from darkness by vindicating His Word. He's the same God today.
E-39 Šodien cilvēkiem ir tāds jautājums: “Vai tiešām to Viņš gribēja pateikt?” Un, kad jūs pieņemat to, ko saka draudze: “Vai tiešām to Viņš gribēja pateikt,” tad jūs ieliekat sevi tādā pat stāvoklī kā Ādams un savienojaties ar sievieti-draudzi no šīs pasaules, un atdalāt sevi no tām svētībām, kuras Dievs ir apsolījis katram ticīgajam, kas atdalīsies no šīs pasaules priekš Vārda. Lūk, tā ir patiesība.
E-110 Closing... I was telling you, last night, when I first come here. This is not personally. If you think that, then please just pull down the curtains to your heart. I'm saying this to people who believes.
It was spoke and told exactly what things would take place, down through the age, and you're all witnesses of that, as you witnessed last night, from the discernment, on down. And how there'd be impersoners, impersonatings, and everything take place.
But the last thing was to be a great thing would take place. We've been watching for it for years. And we all know when it happened first, when a creation come into existence, the third time. And then the fourth time. Last night I told you the fifth time it happened.
And it's waiting for this Council of Churches, when it unites, and the Protestants. If I speak Sunday morning, that's what I want... I mean Saturday morning, that's what I want to speak on. See? Now... And then when this gets together, then the Spirit of God always raises a standard against it. See? There's men setting here tonight who's a witness of this.
E-40 Mums ir tā privilēģija dzīvot tajā dienā, kad Dieva Vārds, kas... Mēs esam ieraudzījuši, ka tas ir iedalīts katram periodam konkrētu lietu īstenošanai. Un, kad tas ir šādi iedalīts, cilvēks reizēm ir neziņā, kā gan tas notiks. Profesoriem ir viņu pašu idejas. Taču tajos periodos Dievs vienmēr ir sūtījis Savu pravieti. Un Tā Kunga Vārds nāk pie pravieša un apstiprina Vārdu tai paaudzei. Bet pravieši vienmēr ir bijuši nācarieši, atdalīti no visa pārējā, lai pakļautos Dieva Vārdam.
E-114 I was in Colorado, not long ago, this last fall. I go up there on hunting trips. And as usually I'm up there on my wedding anniversary. When wife and I got married, I--I'd saved off my nickels and things, and from my work, and had them in a baking powder can. And I didn't have enough to take a honeymoon and go hunting; so I just blended them together, and I took her on a hunting trip for a honeymoon. So since then, I've, to my shame, I have never been home with her on our anniversary. I was in Colorado.
E-41 Vai tad jūs neatceraties, ko pateica Pēteris un Jānis: “Vai tad mums ir jāpaklausa Dievam vai cilvēkiem,” kad tie viņus izjautāja par Vasarsvētku dienas pārdzīvojumu.
E-115 Last night I seen two or three ministers was here, that was with me up there in a camp, where I had to come down from Alaska and meet them, hunting. It was the Martin boys. They was here last night. I... They're here, right back there. And then that other little fellow, I forget his name, setting... Were you there too, sonny? That's right. And maybe is Brother Palmer here? I... And we were up in the mountains. And I'm a guide in Colorado; I've hunted in there for years.
And every time our anniversary, twenty-third of October, comes along... There's a little place where I taken the wife on our honeymoon up in the Adirondack Mountains, and this place looks just like it, only that was... This is quaking asps up here, the little thicket, and up there it was birch. And I walk out there, on the twenty-third, some time through the day, take off my hat and thank the Lord for a good, loyal wife that's been loyal and be kind to me through these years, and has helped me, as I'll go to preach the Gospel.
E-42 Un tā, pirmais cilvēks, pirmais Ādams, atdalījās no Vārda, lai ietu ar savu sievu, kura apšaubīja to, vai Dievs piepildīs Savu Vārdu vai nē.
E-117 And it'd been awful dry in Colorado this year, as it has been across the country. And all at once there was... I suppose there was two hundred men ahead of us, or a hundred men, pardon me, about a hundred men ahead of us, up above the camps. And they'd been shooting up there for four or five days. And I'd shot a deer, one that I had been hunting for years. And, but I... Come a fog down, and I didn't get to see him; I couldn't find him. And I'd been hunting for him that day.
And the next day, the phone or the--come in on the radio, "A blizzard coming, could dump twenty foot of snow in these mountains overnight."
And so I said to the brethren. I called them in. The Martin boys was there also. I said, "Brethren, you hear what the news said. Now, if you want to get out, you'd better go right now, because it's going to be too late. You might stay here for a week. And I should go, because next Monday I've got a meeting, Christian businessmen, Full Gospel Business Men at the chapter at Tucson. However, you make your choice. If you want to stay, I'm your guide; I'll stay here with you." Every one of them voted, "We'll stay. We'll stay."
The Martin boys, having a low-speed truck, or a high-speed truck, rather, they all... We had a couple of extra deer there, we give them to the Martin boys and them, and they went out; 'cause they wouldn't get out of there; that's all. So they--they're setting here as a witness tonight.
E-43 Cik pilnīga līdzība par šodienas remdeno, miesīgi domājošo ticīgo, kuram joprojām gribas būt uzticīgam tam, ko saka viņu tradīcijas, tā vietā, lai pieņemtu to, ko saka Vārds. Visīstākā līdzība! Viņš bija atdalījies priekš savas sievas. Miesīgais ticīgais ir atdalīts no Vārda priekš draudzes.
E-121 And then the next day, I thought... Well, it didn't snow that day, the day they went out. I said, "I'm going to call the wife and tell her I'm thankful for her being a nice wife and all. It's her anniversary. And then tomorrow I'll go up to the place, if we get up there for the snow."
And so I--I went in, and I couldn't call her. I come back. And everybody in town getting ready, and the big blizzard was coming, and the paper said could dump twenty-foot of snow in Colorado that night.
E-44 Taču, kad otrais Ādams tika radīts sievietes klēpī un atnāca šajā pasaulē, Viņš bija nācarietis Dieva Vārdam. Viņš bija atdalīts no pasaules priekš Vārda. Lūk, par to mums stāsta vēstule Ebrejiem 7. nodaļa 26. pants – ka tie priesteri visu laiku mira, taču šis Jēzus bija svēts un atdalīts no grēciniekiem.
E-123 Brother Tom Simpson is setting present here somewhere tonight, or should be. He was in Canada and was on his road down, and they bypassed. Said, "Bypass Colorado. Great blizzard." Are you here, Brother Simpson? Where are you? Yes, setting back in the back here. And they told him, "Bypass Colorado, a great blizzard coming on."
So I--I told sister, and--and another man's wife, Brother Evans. I don't think Brother Evans is here tonight, 'less he just come in. Are you here, Brother Evans? And I don't think he's gotten here yet. He'll be here at the convention though. So I called his wife, and I said, "I couldn't get my wife; she's gone out to the store." And I said, "Tell her to tell Brother Tony Stromei (which was the president of the chapter), if I'm not in there Sunday, get another speaker ready, because I may not be able to get out of here at all. I'm with these men."
E-45 Grēks ir “neticība”. Viņā netika atrasta nekāda neticība, it nekur. Kad Viņš bija šeit uz zemes, Viņš pateica: “Kas var apvainot Mani grēkā? Grēks ir “neticība”. “Ja Es nedaru precīzi to, kas bija pravietots šim periodam; ja Es neatbilstu tām prasībām, kas ir jādara Mesijam, tad neticiet Man.” Sacīja: “Izpētiet Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos jums ir mūžīgā Dzīvība, bet tieši tie liecina par Mani,” stāsta jums, kas Viņš ir.
E-125 Then what taken place? The... That night it didn't snow. The next morning, the clouds was real low and angry. I said, "Now, brethren, I've herded cattle in here for years and guided. The first little drop of rain, take back to the camp as quick as you can, 'cause within fifteen minutes I've seen the time you couldn't see your hand before you for two or three days at a time, twisting blizzard." That's nine thousand feet right there. I said, "You--you'll just be in a blizzard, and you'll be lost, and you'll die here in the mountains. Now, we'll go out..." I placed each man, and I went up over the top. And I said, "Now, if I don't... Don't wait for me to come in. Hurry just as quick as it starts; the first little speck of rain, rush quickly to the camp, and because you won't be able to find your way back." They said they would do it.
E-46 Jo kopš Ēdenes laikiem bija pravietots, ka atnāks Glābējs. Pravietis bija pateicis, ka Viņš piedzims no jaunavas un ka Viņu sauks par “Imanuēlu”.
E-126 I climbed high. Coyotes hollering everywhere, and I knew the weather was going to change. Then all at once a big blast of wind come, and the sleet begin to fall. And I said, "I guess everybody's headed back."
Well, I stood and looked around. I thought, "I wished I could find that deer before I go back, because the snow will cover him up, and they won't be found no more till spring." So I thought, "I've hunted so hard for that deer, and it was the first deer I ever let get by like that, since I've owned this little rifle, of fifty-five head of game with it." And I thought, "Well, now, I--I just hate to see it get away like that."
E-47 Un Viņš bija arī “Padomdevējs, miera Valdnieks, stiprais Dievs”. Un tieši par to viņu apsūdzēja – ka Viņš pataisot Sevi par Dievu. Viņš bija Dievs, un Viņš bija miera Valdnieks, stiprais Dievs un mūžīgais Tēvs.
E-128 And just a moment, great big snow drops, looked like quarters, just a falling everywhere, and the wind started blowing, and I could hardly see how to get off the top of this peak. And I knowed to stay on this ridge. And if I went down and hit the creek, I'd go down the creek till I hit a little foot bridge, then I could feel my way up till I got to where the tent was. That's the only way you could get out. And so I thought, "If I ever make a move one way or the other, that's all, you'll never be found, so you'll die right in there."
So I started back down the mountain, and I got down about, oh, I guess, three hundred yards, or four hundred, from where I was.
E-48 Nav cita Tēva, izņemot Viņu, garīgā nozīmē. Viņš ir vienīgais Tēvs, mūsu visu Tēvs. Un mēs redzam, ka Viņš ir visu ticīgo Tēvs, visu, kas noticēs Viņa Vārdam. Jo Viņš bija pilnībā atdalīts no draudzes, no tās tradīcijām, no Savas mātes, no pasaules, un darīja tikai to, kas labpatika Tēvam.
E-130 Now, this sounds strange. But I got a Bible laying here before me, a heavenly Father bearing me record. I almost in a run, trying to get off, the wind was blowing so hard up there, and I could see about twenty feet in front of me in the thickets I was in, the timber, and the wind blowing and twisting. And a Voice said, "Stop; go back where you come from."
Well, I stopped. I thought, "Maybe that was just the sound of that wind. I wasn't thinking about nothing like that." And I waited just a moment.
And one of the boys had fixed me a sandwich, and I pulled it out, and it was really a sandwich; and me, raining and sweating, it was just a big lump of--of bread with some meat in somewhere. Well, I--I was kind of hungry, so I eat it anyhow. And I was standing there. And I buried the little piece of paper; so, an animal will see those things, and anything that's civilization, they run and get away.
So I stood there a little bit, and I thought, "Well, I'll just go on."
I started on. And just as plain as you hear my voice, Something said, "Turn and go back where you come from."
"How could that be God telling me to walk into that deathtrap?" I stood there a minute, and I thought, "That's the same One that said about them squirrels."
The same One I told you about last night, about my wife; just a voice, just a human voice. The same One told me when I was a little boy, never drink or smoke, and these things would be in the last days. God, and me telling this with the Bible over my heart, what good would it do me to tell you something wrong and know that I'm sending my soul to hell? See? It's true. It's unusual, but it's true.
E-49 Lūk, Viņš bija citādāks cilvēks nekā Ādams. Lai kā arī citi šaubījās, bet Viņam Vārds, tieši Vārds vienmēr bija pirmajā vietā. Un Viņš pierādīja, ka Vārdam ir taisnība.
E-137 "Well," I thought, "I know enough to obey that Voice. Why would I... He's got some reason for me to go up there. Maybe it's my time to go."
So I turned, and making my way through the wilderness until I got up to that saddle again, way up, maybe three hundred yards, four hundred above, right straight up the mountain, like that again. And it was so thick up there then, I couldn't see nothing; the wind, and the trees just laying over and twisting.
And I took my rifle. I had on a red shirt and a red cap, and I put the rifle, keep from smoking up the--the scope in it, because bear and stuff move in them kind of times, so does lion; and if I'd run into one, the scope all smoked up. And I just held it up like this, not against me, where it would smoke, but keep the fog out of it, and the wet from the snow. And I set down under a tree.
E-50 Kad sātans centās To Viņam “atšķaidīt” un pateica: “Ir rakstīts...”
E-140 I was setting there. I thought, "Well, why would He want me to come up here? I--I doubt very much I can find my way down now, the--getting so terrific." I could see about ten or fifteen feet, maybe, and hardly that far, sometimes not over five feet, and getting rougher all the time. Well, I--I thought, "Well, He said come back. All I know to do is set here." And the snow then about an inch, or inch and a half, maybe two inches on the ground. It'd been about twenty or thirty minutes. And--and it was blowing so hard, it was blowing it away too. And I just set there just a moment.
I heard a Voice. He said, "I'm the God of heaven, Who created the heavens and earth."
I jerked off my hat--cap, and I just set still. And I listened again. I thought, "That wasn't the wind." Oh, it was blowing, making noise.
E-51 Viņš sacīja: “Jā, bet ir arī rakstīts...” Viņš stājās pretim sātanam, balstoties uz Vārdu, jo tieši tas Viņš bija – Vārds.
E-143 And I heard It again. Said, "I'm the One Who stilled the winds upon the mighty sea. I'm the One Who is the Creator. I created squirrels in your presence. I did these things."
I said, "Yes, Lord. I believe You."
Said, "Stand on your feet." I stood up, to my feet. He said, "Now speak to the storm. It'll do what you tell it to do."
Now, that is true. I, when I meet you at the judgment, I'll have all this to answer for. I thought He...
I said, "Storm, go to your place; stop. And, sun, you shine normally for four days."
And no more than I'd said that, the sleet and hail, which was about to blow me down, just stopped. And within a moment or two, the sun was shining right down through upon me. And I looked down across the mountains, I could see a--a east wind come (The wind was coming from the west.)--east wind come, and was coming this way, and I could see the clouds just mysteriously... Where they went, I don't know.
E-52 Bībelē Jāņa pirmajā...Jāņa Evaņģēlija 1. nodaļā ir teikts: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds kļuva par miesu un mājoja mūsu vidū.” Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.
E-148 And I stood there a few moments, tears running down through my beard, and them gray. I thought, "God, how, I don't know what to do." I thought, "Well, I was... I guess the brethren are all back in the tent. And the sun's shining everywhere."
I started walking down the mountain. And the snow all drying up with that hot sun; steam coming out of my shirt: just a moment or two difference. And I started walking down the mountain. And when I did, I said... I heard a Voice say, "Why don't you walk with Me?
I said, "Lord, the greatest privilege I ever had." I turned and started back down through the big deer trails, down through that virgin forest. And I thought, "Well, I'll walk on down that way to where I always pay my salute to Meda, my wife." And I was going along some, about a half hour, three-quarters, later. Snow was all dried up and gone.
And I begin to think, "I wonder why she had never said anything to me about going." I said, "I remember when I first helped her up there and lift her over them logs, when we were married." I said, "Now she's gray."
I went, "Uhm!" The gray beard over my face, black and gray mixed together. I thought, "Bill, you ain't got much longer. You're getting old."
E-53 Tas vienmēr ir saistīts ar izteikto Dieva Vārdu, Dieva apsolījumu konkrētajam laikam. Un, kad tas atnāk, tas ir tik neparasti, ka cilvēki to teju vai nespēj saprast, jo mēs tik tālu esam aizgājuši mūsu pašu formās un priekšstatos, ka mums ir grūti saprast, kas tad ir Patiesība.
E-155 And I started moving on. And I looked up, looked like I could see her standing before me there with her arms out, still black-headed.
I held my head down. I was going up a little place where some quaking asps, and there's a little crook in a... I just leaned my head against the limb like this. And I was standing there, crying, and I could hear something going, "Pat, pat, pat." And I looked down; it was the water coming from my eyes, through my beard, hitting on them dry leaves, where about thirty minutes before, there was an inch of snow, and it blizzarding.
E-54 Man šķiet, ka daudz ko no tā var attiecināt uz Jāzepu Marijas laikā, kad viņa bija stāvoklī. Viņai bija jākļūst par māti. Bet Jāzeps viņu mīlēja, un viņš...viņš gribēja ticēt. Viņš bija taisns cilvēks, labs cilvēks, un viņam gribējās ticēt tam stāstam, ko stāstīja viņam Marija, taču tik un tā palika tas jautājums: “Vai viņa ir laba sieviete?” Bez šaubām, Marija skaidroja viņam, kā viņu bija apciemojis Gabriels. Un viņš bija taisns vīrs no Dāvida radurakstiem.
E-157 When I come down off the mountain, four days later; not one cloud in the sky for four days later, I come in, and I said to the filling station man, "Did... Been pretty dry?"
"Yes." Said, "You know, the strangest thing, we was predicted a storm the other day, and, you know, it stopped all at once."
And then I come on down to the New Mexico line, coming back to Arizona. And I said to Billy, my son, I said, "Let's go in here and just see if it was down this way."
I stopped in there (It was on a Sunday morning.), got some... And I got some gasoline. And the man said, "Well, been hunting?"
I said, "Yes, sir."
"Any luck?"
I said, "Yes, sir, we had a fine time." I said, "Looks pretty dry."
And he said, "Yes, it's been awful dry through here." He said, "We was promised a big snow the other day." And said, "You know, the blizzard actually started and somehow or another it quit." Oh, my. Oh, my.
E-55 Un tomēr viņa...izskatījās tā, it kā viņa censtos izmantot viņu kā aizsegu, lai noņemtu no sevis negodu. Jo, ja viņa bija ar viņu saderināta, atrasties tādā stāvoklī bija līdzvērtīgi laulības pārkāpšanai (tā ir teikts 5. Mozus grāmatā), un viņa tiktu nomētāta ar akmeņiem par tādu aktu. Un izskatījās tā, it kā viņa izmanto viņu par aizsegu.
E-163 I was standing up beside of this tree. (In closing.) Standing aside of this tree, the tears dropping from my eyes. I thought, "God..." Just think, the same God that said, "Peace, be still," to the waves, and the winds obeyed Him, He's still the same Jesus is right here in the woods with us. He's still the Word. The Word, all nature has to obey His Word, for He's the Creator of nature. I stood there, and the tears dropping off of my cheeks.
And for about five years now, I've been off the field, just going to churches and whatever I could. You all know that. And my heart's been burdened. I'd go out here, come to Arizona. He would tell me things to do, I'd go do it, but look like the revival's over. And I couldn't--wonder what was taking place. In my heart, I'd repent. I'd say, "Lord, if I've done anything, tell me; I'll make it right." Just burdened all the time, just a horrible feeling, I couldn't have the victory that I wanted.
Many great things He had done and showed, which you all are witnesses, coming here and telling you about it, seeing the papers pack it, and magazines, and so forth, about the great supernatural things that's been seen and done.
E-56 Un tas vīrietis, labs cilvēks, taisns cilvēks, Bībelē ir teikts, ka viņš bija taisns cilvēks. Taču viņas gadījums bija tik neparasts, ka viņš nevarēja to saprast. Viņš tik skatījās viņas jaukajā sejiņā, un ar kādu patiesumu un godīgumu viņa stāstīja savu stāstu. Un, bez šaubām, viņš, dodamies uz savām mājām vai uz savu galdnieka darbnīcu, prātoja: “Es...es vienkārši pat iedomāties nevaru, ka viņa stāsta man nepatiesību, bet šis gadījums ir tik neparasts.”
E-167 But my heart was still heavy. And I was leaning against the bush just like this. I thought, "The great God of heaven... That warm sun shining on me, not a cloud nowhere, and a few moments ago You just--You just contradicted the man's word. Nature did it. How could it be done, Lord? Jesus Christ is the same yesterday, today, and forever. It was His Word that You just had me to speak." I thought, "Father, how grateful I am."
I heard something going [Brother Branham illustrates--Ed.] And I looked; standing right before me was two--three deer, and they were looking at me. Now, them deer had been shot at much in the last week, and there was hunters in there. And here I was dressed in red; anyone knows [Brother Branham snaps his finger.] that they're gone that quick. But they were looking at me.
And for eating deer there could been no better. It was a big doe, two big full-grown fawns. And I thought, "That's just right. We need three deer."
Something said, "You know, the Lord's put them in your hands."
E-57 Ja vien viņš būtu izpētījis Rakstus, ka “jaunavai ir jākļūst grūtai”! Saprotiet, tas viņam bija tik neparasti, jo tas bija ārpus viņa domāšanas rāmjiem, taču Marijas gadījums bija precīzi Rakstos.
E-171 But when I was with the Full Gospel Business Men, Brother Clayton, about a year before, he went with us when I caught that big record fish. That year, for men, I killed nineteen head of elk. And I--the...
Sometimes businessmen... Excuse this, my brethren. Some of them are doctors, and, you know, they can't walk; and fat, you know, and many set up to a desk. They say, "Billy, get me one two-year-old. Get me a blue cow. I want a buck. Get me a--a full rack." Well, I just had a jubilee out there, shooting, getting the elk and things.
But the Lord told me not to do that. And I promised Him, in that blizzard over there in Colorado, not--years before that. I said, "Lord, I'll lead men to the game, but no more kill game for men." No, not 'less it's an emergency and we have to have it.
And if you remember, boys, the night before we left, poor little old brother down there, hadn't got a deer (What's his name?), Palmer, come around, and put a ten-dollars tithes in my hand. He said, "Brother Branham, this is my tithes, put it in the church." He said, "Will you get me a deer?" Oh, I...
E-58 Tieši tas pats notiek šodien, brāļi, Jēzus Kristus augšāmcelšanās spēks un Viņa apsolītais Vārds šim laikam ir tik neparasti, ka labi cilvēki klūp uz Tā! Tas ir pārāk neparasts. Viņi saka... Mirušie augšāmceļas, aklie redz, kurlie dzird, Svētais Gars izšķir domas, paredz to, kas piepildās, nav bijis nevienas kļūdas. Ak, viņi...viņi nespēj to saprast! Tas ir tik neparasti, tāpēc viņi saka: “Nu, tā ir telepātija, vai arī tas ir ļaunais gars,” tieši tā, kā viņi darīja tajā laikā. Dieva Vārda neparastums!
E-175 [Blank.spot.on.tape--Ed.]...?... stood those three deer, and I had this rifle of mine on my shoulder. I just slipped my shoulder like that. I thought, "They can't get away from me. They're right here." I was too fast with the rifle. "I can get all three of them 'fore they even turn around." See? And I had the rifle. I thought, "There they are, right." I just slipped the rifle...
Then I happened to think of that promise. I said, "I can't do it. I can't do it." I said, "I remember one time that a man told another, 'God has put Joab in your hands--or Saul,' Joab told David. David said, 'God forbid that I'd touch His anointed.' That was my promise, that I wouldn't do it."
I thought, "They're right atop of this hill. I can roll them right down there; we can pick them up easy. Three fine deer standing there..." And I said, "No, I can't do it."
E-59 Taču, kad cilvēks piedzimst šai pasaulē, lai... Ticīgais, viņš kļūst par nācarieti, kad atdalās no visa, kas ir pretrunā Vārdam. Pilnīga atdalīšanās! Jēzus sacīja: “Es atnācu, lai atdalītu cilvēku no viņa sievas, lai sašķeltu ģimeni. Un, kas neņems savu krustu un nesekos Man, nav cienīgs saukties par Manējo.” Atdalīšanās no visa, no jebkā: no draudzes, no kādas kopienas, no kādas pārliecības vai no no ģimenes, vai no visa, kas stāvētu starp tevi un ticību visam Dieva Vārdam. Ja tava dvēsele neapstiprinās ar “āmen” katru šim laikam domāto apsolījumu, tad kaut kur kaut kas nav kārtībā. Tev ir vajadzīga atdalīšanās.
E-178 And here this coming up like that, of fawns, two full grown, male and female, and a mother deer. And they come, walking, looking around, great big fat fellows.
I stood there a little bit. And I thought, "That's unusual, for deer, and me with this red on like that." I thought, "I'll scare them."
I said, "You're in my hands. You couldn't get away if you wanted to, but I'm not going to hurt you. Go on." They just looked at one another, and they kept coming. And they got real close to me, looking at me.
E-60 Un tā, Jēzus bija Vārds, kļuvis par miesu, un Viņš bija pilnībā atdalīts no grēciniekiem, neticīgajiem, ka pats Vārds tik pilnīgi plūda un...un pilnībā plūda caur Viņu, ka Viņš sacīja: “Es neko nedaru, pirms neredzu Tēvu to darām.” Viņam prasīja, uzdeva Viņam jautājumus par visu ko. Viņš sacīja: “Patiesi, Es saku jums, ka Dēls neko nevar darīt pats no Sevis, ja neredzēs Tēvu to darām.” Un paskatieties, viss, ko Viņš sacīja, bija pilnīgs, vienkārši... Viņam nebija par to jājautā, par to jādomā, tas bija pilnīgs. Un Viņa pilnīgā patiesība vienmēr atdalīja patiesību no maldiem.
E-181 Well, I set the rifle down on the ground. I said, "Mother, take your babies and go on out in the woods. (See?) I'm here enjoying myself in the Presence of God. I promised that I wouldn't kill game for other people." I said, "Now, you take your babies and go on in the woods. I love that woods too. Go on out."
She looked at me. And both of them looked around, all three of them. Then they turned and walked away, and then come back again.
And I said, "I'm not going to hurt you." I said, "Go on in the woods. You're in my hands. You couldn't get away." But I said, "I've been in God's hands, and yet I couldn't get away either. He spared me. I made Him a promise. I'm sparing you. Go on; have a good time; enjoy this woods. I like it. You go on."
E-61 Un es atkal citēšu, ka Viņa māte pateica: “Tavs tēvs un es...” to priesteru klātbūtnē, kuriem viņa jau bija liecinājusi, ka Viņš bija jaunavībā dzimis Dēls. Taču bēdu brīžos...
E-184 They stood there a little while, and walked up close to eat out of my hands almost, turned around and looked all at me, like that, and walked on off, stand and looked back again, walked right on out in the woods. And I was standing there. I thought, "That's unusual for deer. Wonder if it's because that the Lord Jesus is here, His Presence?"
And just then a Voice spoke to me, said, "You remembered your promise, didn't you?" I knew it was Him. I said, "Yes, Lord."
He said, "So do I remember Mine. I'll never leave you. I'll never forsake you."
That burden lifted. Christian friends, it hasn't been back since. That was last October. I've been a different person.
Keep your promise to God. Whatever you say to God, you believe it. Separate yourself from anything contrary to His Word. God will hear and answer prayer. Let us bow our heads just a moment.
Are you willing to separate yourself tonight from all unbelief to hear the Word of the Lord? If you'll do it, and believe that He is the same yesterday, today, and forever... These things what He has promised to do, we see Him doing it. Will you raise your hands and say, "God, I make You a promise tonight. I believe everything that You promised. I believe every Word; that I'd never doubt no more"?
E-62 Kā gan varētu divpadsmitgadīgs zēns, un mums nav nekādu liecību par to, ka Viņš vispār bija gājis uz kādu skolu, kā gan Viņa prāta spējas varēja būt tik izcilas, lai diskutētu ar priesteriem, gudrajiem, mācītiem vīriem? Un kāpēc, kad viņa nosauca to Jāzepu par Viņa Tēvu, Dieva Vārds uzreiz... Viņš bija atdalīts. Viņš bija Vārds, un Vārds izlaboja tos maldus: “Vai tad jūs nezināt, ka Man ir jābūt Mana Tēva lietās?” Tas nebija tikai divpadsmit gadus vecs zēns. Tas bija Dieva Vārds, kas runāja caur Viņa mazo bērna mutīti, lai izlabotu maldus, atdalīdams, kā Viņš bija izdarījis pašā sākumā, tumsu no gaismas, melus no patiesības, nāvi no Dzīvības.
E-190 Our heavenly Father, Thou knowest this story to be true. That was the fourth time. And then the fifth time was with my own precious wife, when You... Last week, when that doctor writing that statement, that big tumor left before his hand touched her; just according to what I said.
Now, Father, I pray that You'd help these people. I realize that I'm getting old. I know that I must go soon. And I pray, Lord, that--let me be honest and sincere with my brethren, let be honest and sincere with Your people. If I can't be with them, then I don't think I would be with You, Lord, because I want to bear record of You. And I pray that You'll let the Word so live in us tonight, that You'll give all of us faith. And by this little gift that...
People think sometimes that a gift is something that you put in your hands, and go out and cut your way through. A gift is not that, Father. May they understand that a gift is get yourself out of the way, so that the Holy Spirit can do what It wants to do.
E-63 Tā ir atdalīšana. Vārds vienmēr pieprasa pilnīgu un galīgu atdalīšanos, neskatoties ne uz ko. Jēzus sacīja: “Lai ikviena cilvēka vārdi ir meli, bet Mani lai ir patiesība.”
E-193 Lord, let us get ourselves out of the way now, and let the great Holy Spirit come and work through us. And may We see tonight the promises of Jesus Christ, that--the One that I referred to especially tonight, Lord, that that One where God came down before Abraham, manifested in flesh, and knowed the secret of the heart; It was God. And when He was made flesh and dwelt among us, He knew the secret of the heart. And the Bible says that the Word of God is a Discerner of the thoughts that's in the heart. That's how the disciples knowed that He was God.
Now, Father, will You come tonight and let our poor humble tabernacles be dedicated to You, that You'll cause us to believe, that it's Your Spirit might make Itself known among us tonight, that You're still the Word. And then we'll separate ourself from all unbelief and follow You. In Jesus' Name, may You speak to us. Amen.
E-64 Tas pats ir noticis visu periodu laikā. Tā ir atdalīšana. Viņš vienmēr atdala Savus ļaudis no neticības. Viņš izdarīja to sākumā, to pašu Viņš dara šodien. Ikviens pravietis bija atdalīts no neticības. Viņi... Viņi tā darīja, jo pie viņiem nāca Tā Kunga Vārds.
E-195 [A prophecy is given--Ed.] Great God of heaven, be merciful unto us. Help us, O Lord, to obey Your commandments. And use us to Thy honor. And we thank Thee for these encouraging words. Now, let the Holy Spirit move through us and confirm these words. In Jesus Christ's Name. Amen.
Have faith in God. Don't doubt. Be of a good courage. The time of His coming is drawing close at hand.
E-65 Un tā, man šķiet, ka vienā no vakariem es kaut kur...varbūt tas bija šeit svētdien vai vakar vakarā, kad es stāstīju, ko Vecajā Derībā nozīmēja vārds “redzētājs”. Tas apzīmē cilvēku “garīdznieku”, kas paziņo nākotnes notikumus, kas tuvojas. Un tad, ja tie precīzi piepildījās, nekļūdīgi, precīzi piepildījās tas, ko viņš bija pateicis, tad Dievs sacīja: “Klausieties to vīru, precīzāk, ņemiet viņu vērā, bīstieties viņa, jo Es esmu ar viņu.” Tad viņam bija uzrakstītā Vārda Dievišķais skaidrojums, jo tas bija viņa apliecinājuma diploms, ka viņš ir Dieva pravietis, un pie viņa nāca Vārds. Tā tas ir.
E-197 Now, tonight we've got groups of prayer cards. How many in here has prayer cards, raise up your hands. It would be hard for me to go through that group and with the discernment, if the Lord would give it. But let me just take a moment and say this, how many in here doesn't have prayer cards, and you're praying that--that God will heal you? Now, may the Lord God help each one of you.
I am your brother. Jesus is your Saviour. God is our Father. We are people. We are not of this world, when we're born of God, we're of above. Now, before we have the prayer line to pray for the sick... And there's men here on the platform tonight that prays for sick too, and ministers out there that pray for sick. I don't want to leave the impression that I'm the only one who prays for the sick. See? God doesn't... He doesn't have to use me. He could--He'd just use you or anybody. The thing is to believe what He's said to be the Truth.
E-66 Un tā, atdalīšanās. Tas atdalīja Jesaju no draudžu vides. Tas atdalīja Mozu no draudžu vides. Tas atdalīja no draudžu vides visus tos lielos praviešus visos tajos gadsimtos, jo viņiem bija... Tas atdalīja Jēzu no Viņa brāļiem. Tas atdalīja apustuļus no tā laika draudzes, no farizejiem, saduķejiem, no ievērojamiem cilvēkiem, no svētiem cilvēkiem, labiem cilvēkiem, brīnišķīgiem cilvēkiem, pazemīgiem cilvēkiem, no cilvēkiem, kuriem Gara augļu bija vairāk, nekā bija redzami Jēzū.
E-199 But now, as I have said this in vindication of what has been said, let us just bow our heads just a moment. You that's praying, and you're sick and do not have prayer cards, you pray and say something like this: "Lord Jesus, I know the Bible says that the prayer of faith shall save the sick; God shall raise him up. And it's also said that Jesus Christ is the same yesterday, today, and forever."
If He is the same, well, then He'll have to act the same, do the same. And then again, the Bible said that the--the Word of God was sharper than a two-edged sword, and discerned the thoughts that was in the heart. We know that when the Word was made flesh in the Person of Jesus Christ the Son of God, that's exactly what God did through His Son. Jesus said in St. John 14, "The works that I do shall you also, even greater and more, for I go to My Father."
E-67 Taču kāds bija Viņa diploms? Tas, ka ar Viņu bija Vārds, Vārds, kas bija apsolīts tam laikam, dzīvoja caur Viņu. Viņš sacīja: “Kurš no jums var apsūdzēt Mani grēkā? Kurš no jums var pateikt, ka tas, ko Es apgalvoju, nav noticis?” Tas... Jo Viņš parādīja, ka Viņš bija atdalīts Tā Kunga nācarietis. Viņš bija pats Tas Kungs miesā.
E-201 And now, the Bible says also in the Book of Hebrews, that He's the High Priest now. Do we all believe that? Certainly. "He's the High Priest that can be touched by the feeling of our infirmities." Now, He is, not I am; He is. No man is. He is now a High Priest that can be touched by the feeling of our infirmities.
Now, if you feel and were ready to step out and just turn yourself loose, to your all unbelief, and saying, "Let me touch You, great High Priest."... Now, if He is the High Priest, and the same yesterday, today, and forever, He will act as He did then, because He is the same.
E-68 Ābrahāms, arī viņš bija cilvēks, kas bija atdalīts no pasaules, kad Dievs aicināja Ābrahāmu septiņdesmit piecu gadu vecumā: “Atdalies no saviem radiem un no visas neticības un izej ārā uz tādu Pasauli, kādā tu vēl nekad neesi dzīvojis, un starp tādiem cilvēkiem, kurus tu nekad neesi zinājis. Izej un atdalies no ikviena, kas būs pretrunā tam, kam tu tici, lai tu būtu nācarietis Tam Kungam.” Jo viņš bija saņēmis apsolījumu par dēlu. Viņam bija jāatdalās no sava tēva, no savas mātes, no saviem radiem.
E-203 A woman touched Him one time when He was here on earth, visibly, with her hand. He felt the touch, and turned around and said, "Who touched Me?" And all of them denied it. But He discerned the thoughts, and He found the woman, told her what was wrong with her, and her faith had healed her.
Now, He's the same yesterday, today, and forever. Maybe that woman didn't have a prayer card, but she had faith. And that's all that's necessary. Have faith. Touch the great Physician. And by a Divine gift, if I can just get myself out of the way, let the Holy Spirit say what He wants to do, and do what He wishes to do. Now, that's a gift, not just imaginary. And if it's imaginary, it won't work. If it is real, it works. That's what Jesus said, "It's not Me that doeth the works; it's My Father that dwelleth in Me." So it couldn't be me. He was the Son of God; I'm a sinner saved by His grace.
E-69 Un kas viņu atdalīja? Ne tas, ka viņš bija labs cilvēks, bet tas, ka viņš ticēja, ka Dievs ir spējīgs turēt solījumu, kuru Viņš bija devis viņam.
E-205 Just believe. Don't press. Just believe, and say, "Lord Jesus, let me touch Your garment." Just pray simple. Just keep praying. Everybody stay where you are; just pray and believe.
Just believe; now, don't be in a hurry. Don't try to pray. Just believe. Now, do you believe, everyone? Can you believe? Just forget all the past. Think that Jesus promised this. I know it's unusual, but Jesus promised it.
Now, if you will, be reverent just a moment, then we'll start the prayer line. I don't say that He'll do this. He may. By the grace of God, I--I'm released from, I think, from my own thinking. May He...
E-70 Un, kad bija pagājuši divdesmit pieci gadi, bet bērns tā arī nebija piedzimis... Sārai bija deviņdesmit gadi, viņam bija simts. Un, kad viņu apciemoja Dieva eņģelis, uz kuru atsaucās Jēzus, uz to, kas atkal atnāks pēdējās dienās. Dievs cilvēka veidolā sēdēja viņa priekšā un runājās. Un Sāra, teju vai simts gadus veca, teltī aiz Viņa muguras iesmējās, jo eņģelis pateica: “Es tevi apciemošu saskaņā ar apsolījuma laiku.”
E-208 Now you, if you feel to raise your head and just look this a way, and be in prayer. As Peter and John said, "Look on me," not, "look on us," rather, didn't mean... Just to pay attention to what they were saying.
Now you're a audience. There's hardly anyone in here that I know, outside of--of these Martin boys setting here. And I think this is Brother Daulton setting down here (I'm not sure.) with your colored glasses on. I'll try to bypass them there, people to which I do not know.
Well, now may Jesus Christ come with His power, that you might see that the promise of this day, the Scripture that was predicted of this day, even according to Malachi 4, it must be fulfilled. Something's got to do it. God has promised it.
E-71 Bet viņa sacīja: “Vai tad man, tik vecai, vēl būs patikšana ar manu kungu, kad viņš ir tik vecs?”
E-211 There's a lady setting right out here. She's on her road to the hospital tomorrow. She's been in a accident, automobile accident. She's hurt herself, got inward troubles, bad arm. You don't have a... You have a prayer card, lady? You don't. Am I a total stranger to you? I don't know you. We don't know one another. Ma'am? Just heard me preach, but you know I know nothing about you. Are those things the truth? If that is, raise up your hand. God bless you. All right, sir. Have faith, you won't have to go. Your trouble's over. What did the lady touch?
There's a man setting right behind her. Can't you see that Light? Look at that amber-colored Light moving. It's a man setting right behind her. He's praying about something; it's a brother that's in the hospital. Do you believe that God will heal your brother, give him back his right mind and everything, make him right? Do you believe that? I'm a stranger to you. Is that right? That's to con... Believe. All right, you can have... What did he touch?
E-72 Un tas Cilvēks, kas bija Dievs miesā, sacīja: “Kāpēc Sāra teltī smējās?” Nu, viņa izsteidzās ārā un mēģināja to noliegt. Taču Viņš sacīja: “Jā, tu patiešām smējies,” jo viņa neticēja, ka tā var notikt.
E-213 Here's a lady, right back behind that, setting back here. She's... See that Light, can you see It? Look here. Look, everybody look, see right here, kind of an amber-looking Circle. Right by the... It's a lady. She's here, she's praying for someone. It's two children, grandson, great-grandson. The lady is not from here. She's from California, and she's come here requesting prayer.
Also, there's somebody with her. It's her sister. She sets right back here with that red dress on. She has epilepsy. That is true. She's from California, and you brought her with her. Your name is Mary. You believe with all your heart. Are those things true? Wave your hand if it's true. All right. You believe with all your heart? Then you can have what you've asked for. Now, anybody wants to ask the people if I knew them... Do you have a prayer card, lady? You don't? You don't need it.
E-73 Lūk, pievērsiet uzmanību, Jēzus pateica, ka tas notiks atkal. “Kā bija Sodomas dienās, tā būs, kad atnāks Cilvēka Dēls.” Dieva Gars atkal nonāks uz mirstīgu, cilvēcisku miesu. Tas Cilvēks ēda teļa gaļu, dzēra govs pienu un ēda maizi ar sviestu cilvēciskā miesā; un Ābrahāms sacīja, ka Tas bija Elohīms, miesā izpausts Dievs. Jēzus apsolīja, ka pirms Savas atnākšanas Dievs atkal tiks izpausts cilvēciskā miesā. Tas ir Svētais Gars (ir tikai viens Dievs), kas izpauž Sevi, atkal atdalīdams Latu no Ābrahāma.
E-215 Here, here's a man setting right back here looking at me on the end of the row. He's got trouble with his knees. If he'd believe that God will heal them knees, he may have what he is praying about. Do you believe it?...?... All right, your knee trouble is over, sir. You have a prayer card? You don't have a prayer card? You don't need it. Now, Jesus Christ the same yesterday, today, and forever...
A lady setting here has got female trouble. You believe? Yeah, the lady... Oh, my, she's going to miss it. Got a red coat. Her name is Miss Daly. Believe with all your heart. The Lord Jesus Christ make you well, Miss Daly.
Ask if I know the lady. I never seen her in my life. The heavenly Father knows that. You say, "Why did you call her, her name?"
Well, Jesus said, "Your name is Simon. You're the son of Jonas." Is that right? Now, isn't that Him, the same yesterday, today, and forever? Do you believe that to be the truth? Now, what did Jesus say? This will occur.
E-74 Lats gribēja pasauli. Dievs pārplēsa viņa pasauli un atdalīja Ābrahāmu no Lata. Lats, kas atkal ir kā līdzība par miesīgo ticīgo, kurš nedomāja, ka tās lietas ir patiesība, viņš vienkārši devās uz Sodomu. Un viņš...viņam nebija pietiekamas degsmes nostāvēt, kā mēs sacītu, un saukt “pareizu” par pareizu un “nepareizu” par nepareizu, tāpēc viņš devās turp.
Visi tādi ticīgie... (mēs varētu tā turpināt stundām) ...viņi visi bija kā sauja sīknaudas, kas ir tavā kabatā, Dieva rokās. Tu izvelc sauju ar sīknaudu. Tur ir centa monētas, piecu centu, desmit, divdesmit piecu, piecdesmit, viens dolārs, tās visas ir monētas. Nu, tieši tāda ir pasaule Dieva rokā. Ir tādi cilvēki, kuru vērtība ir tikai cents, un Dievs var izmantot viņus tikai kā centu. Tas ir viss, ko viņi var nopirkt. Neatgrūdiet viņus. Ja viņi nav spējīgi ticēt īstenajai patiesībai, tad nevajag viņus atgrūst, nevajag viņus dzīt prom un teikt, ka viņi nav Tajā, jo reizēm Dievs izmanto centus.
E-219 And, remember, that was the last sign that was given to the elected Church, Abraham and his bunch, before the promised son appeared. Is that right? God had give Abraham signs all along the journey, and so has He the Church. But when the Angel of the Lord come down and do that, He destroyed the unbelieving Gentiles; and the expected son that had been waited for appeared, Isaac.
This ministry will end soon, and the expected Son will appear, Himself. The Church has come from justification through the Lutheran, sanctification through the Wesleyans, into the baptism of the Holy Ghost through the Pentecostals, and now winding up to the Headstone ministry, typing all the time right into that perfect negative shadow becoming positive, then Jesus will come to catch His Church someday, those who believe.
Separate yourself from unbelief and believe tonight. Will you do it?
E-76 Lats bija tikai cents, Ābrahāms bija sudraba dolārs, tāpēc bija vajadzīgi simts Lati, lai sanāktu Ābrahāms. Un būs vajadzīgi... Simts miesīgi ticīgie nekad nenostāvēs īstena kristieša klātbūtnē, kurš ir atdalīts no šīs pasaules miesīgajām lietām, dzīvodams Jēzū Kristū, kad Vārds var plūst caur viņu.
E-222 Let those who have prayer cards now, beginning... I believe I prayed up to twenty-five last night. Is that right? I think that's what was set down, number 1, 25. Now, 26, 27, 28-30, line up over here with prayer cards number one, line up on this side over here. Will you do it now?
Now, we have the discernment line without the prayer cards, so that people say I was reading what was on their prayer cards; there was... Them people had no prayer card. They're just people setting there, and now it goes on. How many has seen that go for a half hour at a time, or more, like that (See?) and things take place. But, you see, we got to hold a little strength. I've got forty-some-odd meetings ahead of me around down through the south.
And now, move over here, you with your prayer cards, move over on this side. All with the A prayer cards, come over on this side over here, prayer cards A.
E-77 Viņa vērtība ir tikai cents, nekā vairāk viņam nav. Tāpēc jūs redzat cilvēkus, kas saka: “Es neticu dziedināšanai, es nekam tādam neticu,” vienkārši ziniet, ka tas ir “cents”, un vienkārši lieciet viņu mierā. Saprotat? Viņa vērtība ir cents, un tāpēc vairāk viņš neko nenopirks. Nepārtrauciet viņu, vienkārši lieciet viņu mierā. Atcerieties, tas vienkārši ir tas, cik tālu viņš var aiziet.
Jāzeps, viņš tika atdalīts no saviem brāļiem.
E-225 Now, the rest of us, let us sing to God, "Only Believe." Will you do that? All of us together.
Only... (That's all. Just believe what? Believe His Word)... only believe,
All things are possible, now, only believe;
Only believe...
Lord... Lord...
Maybe if I'd step right down there, maybe it'd be better? Can we go down there, pray for the sick? Go down here, pray for the sick? 'Cause we could...
E-78 Nu, es to nedomāju tik asi, kā es to pateicu, saprotiet. Es gribēju pateikt, ja viņš vienkārši: “Nu, es piederu pie šiem, un mēs tā ticam,” tas vienkārši ir “cents”, ejiet tālāk, saprotiet, tikai cents.
Sakiet: “Nu ko, lai Dievs tevi svētī, mans brāli.”
E-227 How many is interested in these people getting healed? Now, see, healing belongs to God. Is that right? Now, if Jesus stood here tonight with this suit of clothes that He gave me, and was wearing this suit of clothes, Himself, the... If you'd say, "Lord, will You heal me."
He'd say, "I have already done it." "He was wounded for our transgressions; with His stripes we were healed." Is that right? See, He's already did it; it's in past.
You say, "Lord, save me." He's already did it. No matter how much you cry, or pray, and beat on the bench, it won't save you until you believe and accept what He's done for you. Is that right?
Same thing it is. I do not heal people. I can't heal people. But what would He do, if He's the same yesterday, today, and forever? He would do just what He did now, for that's what He promised for the day. How many knows that that's what He's promised? He's promised it. Yes, sir. He promised it in all the Scriptures. You all take the tapes, "The Seven Church Ages," and things, see those things proven by the Scripture that it's right.
E-79 Saprotiet, viņš ir vara monētiņa, viņš nekad nekļūs par sudraba monētu. Tas arī viss, tāpēc lai tik turpina. Dievs var viņu lietot. Ak, Viņš to lieto! Es labāk redzu viņu tur kādā draudzē, nekā redzu viņu tur stāvam kādā bārā uz stūra. Un jūs? Protams. Tāpēc vienkārši lieciet to mierā. Dievs vienalga var to lietot; varbūt ne pārāk daudz, taču Viņš lietos to, ko Viņš var lietot, tādā mērā, cik viņi ļaus Viņam lietot.
E-231 Now, to you standing in this prayer line to come down that line of discernment, Jesus saw one vision and He said, "I perceive that virtue has gone from Me." That's strength. Is that right? Visions, you're in another world. Now, He's here. That's Him that you touched. See? Now, it just only identifies that He's here with us.
Now, how many will believe, if we'll just walk through this line, and let me pray and lay hands upon you, and you go back to your seat? Do you believe if I pray for you here, and then lay hands on you, each one of you get well?
E-80 Nu, tas varbūt ir tāds parupjš veids kaut ko izteikt, taču es... Nu, es ceru, ka jūs saprotat to patiesību, ko es ar to gribu pateikt, ko tas nozīmē. Saprotat?
E-233 Do you believe that was the Holy Spirit here? It could just keep on doing it. If you want to forfeit that line, and just keep on for some more, why, we'll do that. See, that's what, the Holy Spirit's here. See? It's not... It's just up to--to your thinking, if it'd make you believe more.
But many people has been taught, "Lay hands on them." The Bible said, "He sent His Word and healed them." Well, that's what He did just now, confirmed His Word, sent It to you, confirmed It, and It healed them. The Gentile said... Jew said, "Come, lay hands on my daughter, she'll live."
The Roman said, "I'm not worthy You come under my roof. Just say the word." That's what I'm trying to get you to believe. You see?
But if you want to be prayed for, and hands laid upon you, now I want every one of you to join with me in prayer as we pray for the people. Let us bow our heads.
E-81 Tāds nespēj noticēt izšķiršanai un Dieva spēkiem, kas ir apsolīti šai dienai.
E-237 Lord Jesus, I pray for the people now. They're aware that You're standing here. They know that You're in the midst of the people. And when these people pass over this platform tonight, may they not come, just coming by me, Your servant, or these other servants of Yours setting here. May they realize that they're coming to the temple of the living God, they're coming under a promise that God said, "These signs shall follow them that will believe. When they lay their hands on the sick, they shall recover." He promised that. He promised that every man that would believe would be saved, and every man that does believe gets saved. Every one that believes in healing gets healed. Father, help our unbelief now.
You've identified Yourself here tonight Scripturally to show us that You're here. Now, let it come to pass that every person that comes across this platform, or in this audience, may there not be a feeble person among us when the service is over. May the great Holy Spirit come among His people and anoint us every one, Lord, all these ministers, all these servants of Yours setting here by the hundreds. Father, I pray that each of our prayers will go to You while we're in the Divine Presence of Your Being. And may these people understand, as they pass this platform, that tonight is the night of their healing, if they can believe it.
E-82 Tie farizeji arī nespēja tam noticēt. Viņi nespēja ieraudzīt, ka Jēzus ir Dievs. Ak, nē! “Tu, cilvēks, taisi Sevi par Dievu?”
E-239 Now I want every one to continue in prayer as the people come by, and I'll be laying hands upon each one for their healing.
Come, sir. I pray for this, my brother, in the Name of Jesus Christ, to be healed.
I pray for this, my brother. In the Name of Jesus Christ, to be healed.
I pray for my sister, in the Name of Jesus Christ, for her healing. Amen.
I pray for my sister, in the Name of Jesus Christ, for her healing.
I pray for my sister, in Jesus' Name, for her healing.
I pray for my sister, in Jesus' Name, for her healing.
I pray for my brother, in the Name of Jesus Christ, for his healing.
I pray for my sister, in the Name of Jesus Christ, for her healing.
I pray for my brother, in the Name of Jesus Christ, for his healing.
I pray for my brother, in Jesus' Name, that You heal him.
I lay hands upon our brother, in the Name of Jesus Christ, for his healing.
I lay my hands upon this brother, in Jesus' Name, for his healing.
With my hands laid upon this brother, I ask for his healing, in Jesus' Name, while he's in the Divine Presence here now of Your anointing.
E-83 Reiz Viņš stāvēja tur, kad Viņš bija pavairojis viņiem maizes klaipus un pārējo, un Viņš sacīja: “Ja jūs neēdīsiet Cilvēka Dēla miesas maizi un nedzersiet Viņa Asinis, jūsos nav Dzīvības.”
E-250 Heal this, my sister, Father, I pray, in Jesus Christ's Name.
[Blank.spot.on.tape--Ed.]... Jesus Christ's Name, let him be healed.
Likewise, upon my brother here, Father, I lay my hands. In Jesus' Name, let him be healed.
Father, God, in the Name of Jesus Christ, I lay hands upon my sister. Let her be healed, in the Name of Jesus--[Brother Branham coughs, not fully finishing saying the name of "Jesus"--Ed.]--the Lord Jesus. Pardon me Father.
I lay hands upon this brother, and ask for his healing, in Jesus' Name. Amen.
In the Name of Jesus Christ, I lay hands upon my brother, and ask for his healing, for the glory of God. Amen.
Our heavenly Father, I lay hands upon my brother, and I ask for his healing. Connecting my prayer, Lord, with his prayer, and the prayer of the church that You've gathered tonight. My hands upon him, identifying my faith in the Son of God, I ask his healing. Amen.
Now, we got some wheelchair cases here to pray for. [Blank.spot.on.tape--Ed.]
Jesus said, one time, "Know ye what I've done to you?" I've done just what God commanded to be done.
E-84 Ak, es varu iedomāties, Viņa sanāksme, viņi aizgāja no Viņa. “Vai tas Cilvēks grib, lai mēs kļūstam par kanibāliem, lai ēdam kāda miesu? Ak, tas ir neprāts!” Ārsti un mediķi, un pārējie sacīja: “Tas cilvēks ir jucis. Tas arī viss. Priesterim ir taisnība, tas cilvēks ir nenormāls. Grib izbarot mums savu ķermeni!”
E-259 Now, let us pray together, each one. As you put your mind upon God, hold your prayer. Remember, believe now; believe with us. Each one of you here that's sick and maybe you didn't have a prayer card...
Now, we'll be giving out prayer cards again tomorrow night at six-thirty or seven, something like that, six-thirty or seven, so we'll have prayer line again tomorrow night. I'm sorry that I kept you a little late tonight on account of the prayer line. May God bless you. Now, let us bow our heads again.
E-85 Neko vairāk Viņš neteica, saprotiet, taču garīgs prāts... Varbūt viņi nespēja to saprast, tie mācekļi, viņi nezināja, ko tieši tas nozīmēja, taču viņi vienalga tam ticēja. Jo, no kurienes tas bija atnācis? Tas bija atnācis no Viņa, kuru viņi pazina kā Cilvēka Dēlu.
E-261 As we pray, Father, we forgive every man his sin against us. If there be found anything in us that's unlike You, forgive us, Lord. For we're told that we're to be written epistles of God, read of all men. And as we have obeyed Your commandments, seen Your Presence identifying Yourself with us, people has walked up to this platform, testifying of their faith. We've laid hands upon them, Father. Not just as one of us, but all of us together in prayer, we've laid hands upon them, believing that You'll heal their bodies.
You said, when You were here on earth, "If you ask the Father anything in My Name, I'll do it." Jesus the Son of God, that was Your promise, Lord. And the One that made the promise has identified Himself here tonight to fulfill His promise. So it--it has been carried out, Your commandments, laying hands on the sick. Now, let it be done. It's been written; let it be done. Let the power of Jesus Christ break tonight and separate every person in here from any unbelief, and let the Presence of Jesus Christ, the Word, Who knows the thoughts of our heart, let It take preeminence tonight in every heart.
E-86 Varbūt es nespēju saprast visu, kas atrodas, lūk, šeit, taču es ticu tam. Tas ir Dieva Vārds. Es gribu atdalīties no visa, kas ir pretrunā Tam. Es esmu centies tā stāvēt.
E-264 And we rebuke Satan and all of his powers of darkness, all of his powers of unbelief. The Spirit of God has raised up a standard against you, Satan. You are a defeated being. Jesus Christ defeated you at Calvary.
He raised up, the third day, triumph over death, hell, and the grave. He ascended on High and give gifts to men. He's here in Person tonight. He said, "A little while and the world will see Me no more; yet ye shall see Me, for I'll be with you, even in you, to the end of the world." We see His Presence here tonight fulfilling His Word. By faith we believe that every sick person in here shall be healed for the glory of God, in the Name of Jesus Christ.
And the people said, "Amen." [The congregation says, "Amen."--Ed.] God bless you. Back to the brother.
E-87 Ievērojiet to otru grupu, tos septiņdesmit, kas bija Viņa aicināti. Reiz Viņš tur stāvēja, runādamies ar viņiem, un Viņš sacīja: “Cilvēka Dēls uzkāps debesīs, no kurienes Viņš atnāca.”
E-88 Viņi sacīja: “Šis Cilvēks? Viņš bija aizvedis mūs uz to vietu, kur viņš piedzima. Mēs pazīstam viņa māti Mariju. Jā, mēs taču zinām Viņa brāļus. Mēs zinām viņus. Un nu šis Cilvēks grasās paņemt... Cilvēka Dēls aiziešot, uzkāpšot debesīs, no kurienes Viņš atnāca? Viņš taču ir no Bētlemes. Ko viņš te runā?” Saprotiet, Viņš pateica to šādā veidā, redziet, un viņi vairāk ar Viņu negāja. Viņi aizgāja prom. Viņi pateica: “Ak, tas Cilvēks, mēs zinām, ka ar Viņu kaut kas nav kārtībā.”
E-89 Bet tie mācekļi nekustējās ne no vietas. Saprotat? Viņi ticēja. Viņi bija redzējuši Vārdu, kas bija apsolīts tam laikam, apstiprinātu un Viņa izpaustu. Kurš gan, ja ne pats Dievs varētu radīt, varētu paņemt maizi un... Viņi zināja, ka Viņš ir Dieva Dēls. Vai nu tas bija mīklās vai nē, saprata viņi to vai nē, viņi tik un tā gāja tik uz priekšu, jo Vārds bija apstiprināts, un viņi bija atdalīti no visa, kas bija pretrunā tam.
E-90 Lai Dievs mums palīdz, ka mums ir tāda ticība! Mēs ticam, ka šī Bībele ir patiesība. Varbūt man nepietiek ticības, lai liktu darboties visiem apsolījumiem, taču es vienalga ticu Tai. Es ticu tam laikam, kurā mēs dzīvojam.
E-91 Jāzeps, atdalīts no saviem brāļiem, bez jebkāda iemesla. Nu, kas ar viņiem notika? Viņam nebija vēlēšanās atdalīties, atdalīšanās nenotika pēc viņa gribas. Taču viņi atdalījās no viņa, saprotiet, no viņa spožā, spīdīgā dolāra; viņu viena centa vērtība nespēja ko tādu izturēt. Viņi zināja, ka viņi ir patriarhi. Viņi zināja, ka Īzaks bija viņu...tas ir, piedodiet, viņu tēvs bija Jēkabs. Un viņi zināja, ka tā ir taisnība. Taču Jāzeps piedzima... Viņš neko nevarēja ar to izdarīt. Viņš bija garīgs. Viņš redzēja vīzijas, varēja izskaidrot sapņus, un tie bija pilnīgi precīzi. Viss, ko viņš sacīja, bija patiesība. Un viņa brāļi patriarhi, skaudības vadīti, pārdeva viņu ēģiptiešiem. Saprotiet, viņi...viņi atdalījās no viņa, jo viņi bija centi. Viņš bija citas kvalitātes.
E-92 Tā arī īsts ticīgais šodien, viņš ir citas kvalitātes. Viņi atdalīsies (viņi to nesaprot), varš no sudraba.
E-93 Un tā, mēs redzam, ka, skaudības vadīti, viņi pārdeva viņu. Kāpēc? To pašu viņi dara šodien. Patiesībā tas bija tāpēc, ka viņi pateica, ka viņi... Tas bija skaudības dēļ. Viņiem negribējās pazemoties, jo tā kvalitāte, kas bija viņos, nebija kā tā kvalitāte, kas bija viņā. Un šī iemesla dēļ viņiem skauda, ka viņi bija centi, bet viņš – dolārs. Saprotat?
E-94 Nu, ja tas cents pateiktu: “Svētīts lai ir Tā Kunga Vārds! Tas taču ir mans brālis dolārs, saprotiet, manī nav tādas vērtības kā viņā, taču es darīšu visu, ko vien varu.” Tieši tā vajag, tad mēs ietu plecu pie pleca. Dievs pabeigtu Savu Programmu.
E-95 Kā es sludināju jums svētdien: tiek spēlēta Dieva Vārda varenā simfonija. Pārejas un savienojumi – tikai Dievs maina laikus kā diriģents simfonijā. Kad mēs redzam tās periodu maiņas un laiku maiņas, paskatieties uz šīm Notīm, un jūs ieraudzīsiet, kur mums ir paredzēts atrasties šeit. Viņiem tā ir jārīkojas, viņi nekādi nevar no tā aiziet.
E-96 Un mūzika cilvēkam, kurš to simfoniju nesaprot, kas gan tas ir? Liela trokšņošana. Viņš to nesaprot. Viņam pat nav intereses. Viņam gribās: “Kaut viņi apklustu, lai es varētu dodies mājās.” Viņam nav interesanti, jo viņš to simfoniju nesaprot. Viņš to nesaprot.
E-97 Taču komponists zina beigas jau sākumā. Saprotat? Un, ja diriģents nav tajā pašā garā kā komponists, viņš nespēs to novadīt, jo tas viss tiek darīts ar zīmju palīdzību. Un, ja tas netiek apstiprināts ar zīmi, tad kā gan muzikanti to nospēlēs? Āmen! Te nu tas ir.
E-98 Ja taure izdod neskaidru skaņu, kas gan varēs...kas spēs sagatavoties karam, atkāpties vai kaut ko izdarīt?
E-99 Paskatieties uz Vārdu un paskatieties, kur mēs dzīvojam, tad jūs ieraudzīsiet centus, ar ko tie nodarbojas. Taču ir redzami arī tie, kas mirdz, ir nomodā un zina Vārdu, seko, kā parādās šīs zīmes. Te nu tas ir!
E-100 Kā tā sieviete pie akas, kad Viņš pateica: “Ej, atved savu vīru,” viņa sacīja: “Man nav vīra.” Sacīja: “Pareizi, tev bija pieci.”
E-101 Viņa sacīja: “Cienītais, es saprotu, ka Tu esi pravietis. Mums jau simtiem gadu tādu nav bijis. Taču mēs zinām, ka nāk Mesija, un Viņš būs pravietis. Tieši to Viņš darīs.”
Viņš sacīja: “Tas esmu Es.”
E-102 Ak, tās Simfonijas ritms noskanēja pilnīgi precīzi no pašas lejas uz augšu. Viņa ieskrēja pilsētā un sacīja: “Nāciet, paskatieties uz Cilvēku, kas izstāstīja man to, ko es biju izdarījusi. Vai tik tas nav tas Mesija, kuru mēs gaidām?” Protams.
E-103 Redziet, viņa saprata tās notis, kas bija tajā Simfonijā, kas atdala ticību no neticības. Ticība atnāk tikai...neatnāk no draudzes, ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas, sapratnes, kas tas ir. Lūk, mēs redzam to pašu šodien.
E-104 Daudzi cilvēki skatās uz dāvanām. (Tagad noslēgumā, vēl piecas minūtes.) Cilvēki skatās uz dāvanām un domā: “Ak, tas ir vareni,” un viņi cenšas dāvanas atdarināt. Jums nekas nesanāks. Jūs vienkārši... No centa dolāru neuztaisīsi, neuztaisīsi no tā desmit centu monētu, saprotiet, neuztaisīsi piecīti. Tas ir cents. Taču, ja tu vienkārši atzīsi, ka tu esi cents, un dosies kopā ar pārējo sīknaudu, saprotiet, tad Dievs varēs tevi izmantot. Varbūt mēs nevarēsim izdarīt visu, jo ne visi...
E-105 Kad Dievs izsauca Israēlu no Ēģiptes, viņiem visiem nevajadzēja darīt to, ko darīja Mozus, taču viņi tam ticēja. Tā tas ir. Viņi ticēja Mozum, jo viņi zināja, ka tā bija tā laika zīme un ka Dievs ir pierādījis, ka viņam bija Viņa Vārds.
Viņi sacīja: “Faraonam ir šķēpi.”
Viņš sacīja: “Taču Mozum ir Viņa Vārds.”
E-106 Tieši tā. Kaut arī faraonam bija armija, Mozum bija Vārds, jo viņš bija Dieva pravietis. Un Vārds nāca pie viņa un tika apstiprināts, ka tā ir patiesība. Tas bija dzīvais Dievs, kas bija spējīgs paņemt pīšļus un uzmest tos gaisā, un likt uzrasties blusām. Cilvēks ko tādu izdarīt nevar. Viņš stāvēja tur kā cilvēks un sacīja: “Rītdien, aptuveni šajā laikā notiks tas un tas,” un tas notika. Saprotat? Viņi zināja, ka Mozum bija Dieva Vārds. Nebija svarīgi, cik daudz faraonam bija šķēpu un cietumu un cik daudz ķieģeļu vajadzēja uztaisīt; Mozum bija Vārds, tāpēc viņi devās tuksnesī.
E-107 Tur bija viens cilvēks, Datans, kas pateica: “Mozus ir uzņēmies pārāk daudz. Mēs visi esam svēti, tāpēc mums visiem ir jābūt spējīgiem darīt to, ko izdarīja Mozus.”
Un Mozus sacīja: “Dievs, kā tad ar šo?”
E-108 Viņš sacīja: “Atdalies. Aizej prom no viņiem.” Un Viņš atvēra zemi un aprija Datanu un viņa grupu.”
E-109 Viņš atdalīja Gaismu no tumsas, apstiprinādams Savu Vārdu. Šodien Viņš ir tāds pats Dievs.
E-110 Es beidzu. Vakar vakarā es stāstīju jums par manu pirmo braucienu šurp. Tas nav kaut kas personīgs. Ja jūs tā domājat, tad vienkārši nolaidiet, lūdzu, savas sirds priekškarus. Es stāstu to cilvēkiem, kuri tic.
E-111 Bija izteikts un pateikts, kas tieši notiks visā tajā laika periodā, un jūs visi esat tam liecinieki, kā jūs redzējāt arī vakar vakarā, sākot ar izšķiršanu un pārējo. Un ka būs atdarinātāji, atdarināšanas un tas viss, kas notiks.
E-112 Taču kā pēdējam bija jānotiek kaut kam varenam. Mēs esam gaidījuši to daudzus gadus. Un mēs visi zinām, kad tas notika pirmo reizi, kad radība sāka eksistēt, trešajā reizē. Bet pēc tam ceturtajā reizē. Vakar vakarā es stāstīju jums, kā tas notika piekto reizi.
E-113 Un tas gaida to Draudžu Padomi, kad tā apvienosies, un protestanti. Ja es runāšu svētdien no rīta, tieši par to es gribu... Es gribēju teikt, sestdien no rīta, tieši par to es gribu runāt, saprotiet. Un tad, kad tas sanāk kopā, tad Dieva Gars vienmēr paceļ Savu karogu pret tiem. Saprotat?
Šovakar šeit sēž cilvēks, kas bija tam liecinieks.
E-114 Es nesen biju Kolorādo, pagājušajā rudenī. Es dodos uz turieni medībās. Un, kā jau parasti, es tur esmu savu kāzu gadadienā. Kad mēs ar sievu apprecējāmies, es biju iekrājis piecu centu monētas un pārējo no algas, un tas glabājās cepamā pulvera bundžā. Un man nepietika medusmēnesim un medībām, tāpēc es vienkārši apvienoju tos abus un aizvedu viņu kāzu ceļojumā uz medībām. Tāpēc kopš tā laika, man par kaunu, es nekad neesmu bijis mūsu gadadienā ar viņu mājās. Es atrados Kolorādo.
E-115 Vakar vakarā es redzēju, ka šeit atrodas divi vai trīs kalpotāji, kas bija kopā ar mani tur augšā nometnē, uz kurieni man bija jābrauc no Aļaskas un jāsatiekas ar viņiem medībās. Tie bija Martina dēli. Viņi bija šeit vakar vakarā. Es... Viņi ir šeit, lūk, tur aizmugurē. Un vēl tas cits puisis, es aizmirsu viņa vārdu, kurš sēž... Vai arī tu biji tur, dēliņ? Tieši tā. Bet varbūt šeit ir brālis Palmers? Es... Un mēs bijām augšā kalnos. Un es esmu pavadonis Kolorādo, es tur esmu medījis daudzus gadus.
E-116 Un katru reizi, kad tuvojas mūsu gadadiena, divdesmit trešajā oktobrī... Ir kāda vietiņa, uz kurieni es vedu savu sievu kāzu ceļojumā Adirondas kalnos, un šī vieta ir ļoti līdzīga tai, tikai tā bija... Tur aug apses, neliels biezoknis, bet tur augšā bija bērzi. Un divdesmit trešajā datumā es tur izeju, kaut kad pa dienu, noņemu savu cepuri un pateicos Tam Kungam par labu, uzticīgu sievu, kura ir bijusi uzticīga un laba pret mani visus šos gadus, un ir palīdzējusi man, kad es braucu sludināt Evaņģēliju.
E-117 Bet šogad Kolorādo bija stiprs sausums, kā arī it visur valstī. Un pēkšņi tur kļuva... Manuprāt, pirms mums bija atbraukuši kādi divi simti vai arī simts cilvēku, piedodiet, aptuveni simts cilvēku atbrauca pirms mums tur augšā nometnē. Un viņi bija šāvuši tur augšā kādas četras vai piecas dienas. Un es biju nošāvis briedi, to, kuru jau daudzus gadus gribēju nomedīt. Un...taču es... Nolaidās migla, un es to nespēju ieraudzīt; es nevarēju viņu atrast. Un todien es viņu biju meklējis.
E-118 Un nākamajā dienā pa telefonu...tas ir, pa radio paziņoja: “Tuvojas sniega vētra, pa nakti tajos kalnos var sasnigt seši metri sniega.”
E-119 Un tā es pateicu to brāļiem. Es viņus sasaucu. Martina dēli arī tur bija. Es sacīju: “Brāļi, jūs dzirdējāt, ko pateica ziņās. Un tā, ja jūs gribat tikt prom, tad brauciet uzreiz, citādāk būs par vēlu. Jūs šeit varat uz nedēļu iesprūst. Un man būtu jābrauc, jo nākamajā pirmdienā man ir sanāksme pie kristīgajiem uzņēmējiem, pilnā Evaņģēlija uzņēmējiem Toskānas filiālē. Tomēr izvēlieties. Ja gribēsiet palikt, es esmu jūsu pavadonis, es palikšu šeit kopā ar jums.”
Viņi visi nobalsoja: “Mēs paliksim. Mēs paliksim.”
E-120 Tā kā Martina zēniem bija lēngaitas kravas mašīna, tas ir, precīzāk, ātrgaitas kravas mašīna, viņi visi... Mums tur bija daži lieki brieži, un mēs tos atdevām Martina dēliem un pārējiem, un viņi aizbrauca; jo viņi no turienes netiktu ārā, tas arī viss. Tāpēc viņi...viņi sēž šeit šovakar kā liecinieki.
E-121 Un pēc tam nākamajā dienā es nodomāju... Nu, todien nesniga, tai dienā, kad viņi aizbrauca. Es sacīju: “Es pazvanīšu sievai un izteikšu savu pateicību par to, ka viņa ir jauka sieviņa un pārējo. Šodien ir viņas gadadiena. Un pēc tam, rītdien, es uzkāpšu līdz tai vietai, ja vien mēs varēsim tur uzkāpt sniega dēļ.”
E-122 Un tā, es...es aizgāju, bet nevarēju viņu sazvanīt. Es atgriezos. Bet pilsētā visi gatavojās, un tuvojās liela sniega vētra, un avīzēs bija rakstīts: “Kolorādo var saputināt sešmetrīgu sniegu,” tajā naktī.
E-123 Kaut kur šeit šajā rītā sēž brālis Toms Simsons, tas ir, viņam vajadzētu būtu šeit. Viņš atradās Kanādā un brauca uz dienvidiem, un viņi brauca pa apvedceļu. Tika ziņots: “Brauciet apkārt Kolorādo! Liela sniegavētra!” Vai tu esi šeit, brāli Simson? Kur tu esi? Jā, sēž, lūk, tur beigās. Un tie viņam sacīja: “Brauc apkārt Kolorādo. Tuvojas liela sniegavētra.”
E-124 Tāpēc es...es pateicu māsai un...un kāda vīra, brāļa Evansa, sievai. Man šķiet, ka brālis Evans šovakar šeit neatrodas, ja vien viņš tikko kā neienāca. Vai tu esi šeit, brāli Evans? Man šķiet, ka viņš vēl nav atbraucis. Kaut arī viņš būs šeit saietā. Un tā, es pazvanīju viņa sievai un es sacīju: “Es nevarēju sazvanīt savu sievu, viņa ir izgājusi uz veikalu.” Un es sacīju: “Nodod viņai, lai viņa pasaka brālim Tomijam Stromi (viņš bija tās filiāles prezidents), ka, ja svētdien manis tur nebūs, lai gatavo citu runātāju, jo es varu vispār netikt no šejienes prom. Es esmu kopā ar tiem cilvēkiem.”
E-125 Kas notika pēc tam? Tas... Tonakt nesniga. Nākamajā rītā mākoņi bija ļoti zemi un dusmīgi. Es pateicu: “Un tā, brāļi, es šeit daudzus gadus esmu ganījis lopus un bijis pavadonis. Kad nokritīs pirmā lietus pile, cik vien ātri varat, skrieniet atpakaļ uz nometni, jo es esmu redzējis, ka pēc piecpadsmit minūtēm pat roku savā priekšā vairs nevar redzēt divas vai trīs dienas no vietas, kad trako sniega vētra.” Un tas ir divi tūkstoši septiņsimt metru augstumā. Un es sacīju: “Jūs...jūs vienkārši tiksiet vētrā, un jūs nomaldīsieties un nomirsiet šeit kalnos. Tagad mēs iziesim...” Es katram noteicu vietu, bet pats devos uz virsotni. Un es pateicu: “Lūk, ja es ne... Negaidiet, kad es atnākšu. Steidzieties uzreiz, kad tā sāksies; kad nokritīs pirmā lietus lāse, ātri steidzieties uz nometni, jo jūs nespēsiet atrast atpakaļceļu.” Viņi pateica, ka tā darīs.
E-126 Es uzkāpu augstu. It visur brēca koijoti, un es zināju, ka laiks mainīsies. Tad pēkšņi atnāca stipra vēja brāzma, sāka snigt slapjš sniegs. Un es pateicu: “Droši vien visi ir devušies atpakaļ.”
E-127 Nu, es piecēlos un paskatījos apkārt. Es nodomāju: “Kaut es varētu atrast to briedi, pirms es došos atpakaļ, jo tas apsnigs, un līdz pavasarim to vairs nevarēs atrast.” Tā ka es domāju: “Es tik centīgi medīju to briedi.” Un tas bija pirmais briedis, kuru es šādi biju pazaudējis, kopš man piederēja tā šautene, no piecdesmit piecām galvām, kuras es ar to biju nomedījis. Un es nodomāju: “Nu ko, es...es tik ļoti negribētu, lai tas šādi pazūd.”
E-128 Pēkšņi it visur sāka krist lielas sniega pārslas, tādas kā divdesmit piecu centu monēta, un sāka pūst vējš, un es tikai ar grūtībām varēju redzēt, kā tikt lejā no tās virsotnes. Un es zināju, ka ir jāturas pie tās grēdas. Un, ja es nokāptu lejā un atrastu strautiņu, tad es ietu pa strautiņu, līdz uzdurtos gājēju tiltiņam; tad es varētu aiztaustīties augšup līdz tai vietai, kur bija telts. Tikai šādi varēja tikt prom. Un tāpēc es nodomāju: “Ja es aiziešu uz vienu vai otru pusi, tas būs viss, tevi vairs neatradīs, tepat tu arī nomirsi.”
E-129 Un tā, es sāku laisties lejup no kalna, un es nokāpu aptuveni, ak, man šķiet, kādus trīssimt vai četrsimt metrus no tās vietas, kur es atrados.
E-130 Nu, tas izklausīsies dīvaini. Taču manā priekšā stāv Bībele, Debesu Tēvs ir mans Liecinieks. Es teju vai skriešus centos laisties lejup; tur augšā bija tik stiprs vējš, un varēja redzēt tikai kādus sešus metrus sev priekšā tajā koku biezoknī, bet vējš pūta un trakoja. Un atskanēja balss: “Apstājies! Ej atpakaļ uz to vietu, no kurienes tu nāc.”
E-131 Nu, es apstājos. Es nodomāju: “Varbūt tas bija tikai vēja troksnis. Es taču nedomāju ne par ko tādu.” Un es brītiņu nogaidīju.
E-132 Un viens no puišiem bija uztaisījis man sviestmaizi, un es to izvilku; tā tik bija sviestmaize; es viss biju izmircis un nosvīdis, tas bija vienkārši pamatīgs maizes gabals ar gaļu kaut kur iekšā. Nu, es...es biju tīri izsalcis, tāpēc es to tik un tā apēdu. Un es tur stāvēju. Es apraku to papīra gabaliņu; jo, ja dzīvnieki ieraudzīs ko tādu un jebko no civilizācijas, tie skries prom.
E-133 Un tā, es tur nedaudz pastāvēju, un es nodomāju: “Nu, vienkārši došos tālāk.”
E-134 Es devos uz priekšu. Un tikpat skaidri, kā jūs dzirdat manu balsi, kaut kas pateica: “Apgriezies un ej atpakaļ uz to vietu, no kurienes tu nāc.”
E-135 “Vai tiešām Dievs varēja pateikt man iet uz to bīstamo vietu?” Es tur brītiņu pastāvēju, un es nodomāju: “Tas ir Tas pats, kas pateica man par tām vāverēm.”
E-136 Tas pats, par Kuru es stāstīju jums vakar vakarā, par manu sievu; vienkārši balss, parasta cilvēka balss. Tas pats pateica man, kad es biju zēns: “Nedzer un nesmēķē,” un tādas lietas notiks pēdējās dienās. Dievs, es stāstu to, turēdams uz sirds Bībeli; kāds labums man būtu stāstīt jums kādu nepatiesību un zināt, ka es sūtu savu dvēseli uz elli? Saprotat? Tā ir taisnība. Tas ir neparasti, taču tā ir taisnība.
E-137 “Nu ko”, es nodomāju, “es labi zinu, ka ir jāpaklausa tai balsij. Kāpēc man... Viņam ir kāds iemesls, kāpēc man ir jākāpj tur augšā. Varbūt ir pienācis mans laiks aiziet.”
E-138 Un tā, es pagriezos un gāju cauri tām mežonīgajām vietām, līdz tiku atpakaļ uz to kalnu pāreju, pašā augšā, kādus trīssimt vai četrsimt metrus augšā, atkal pašā kalna augšā. Un toreiz tur bija tik nomācies, ka es neko nevarēju redzēt; vējš, it visur sagāzti koki, tie šūpojās.
E-139 Un es paņēmu savu šauteni; man mugurā bija sarkans krekls un sarkana naģene; un es iebāzu tur šauteni, lai neaizsvīstu tās optika jo tādā laikā skraida lāči un pārējie, un arī lauvas; un, ja es kam tādam uzdurtos, visa optika būtu aizsvīdusi. Un es vienkārši turēju to šādi uz augšu, nepiespiežot sev, kur tas būtu aizsvīdis, bet lai tas būtu pasargāts no miglas un no sniega mitruma. Un es apsēdos zem koka.
E-140 Es tur sēdēju, es domāju: “Nu, kāpēc Viņš gribēja, lai es kāpju šeit augšā? Es ļoti šaubos, ka es varēšu tagad atrast atpakaļceļu uz leju, tas kļūst drausmīgs.” Es varēju redzēt varbūt tikai kādus trīs vai piecus, ja ne mazāk, reizēm ne vairāk kā divus metrus, un visu laiku kļuva sliktāk. Nu, es nodomāju, “Viņš taču sacīja, lai eju atpakaļ. Tagad atliek tikai sēdēt šeit.” Un tobrīd uz zemes bija divarpus centimetru sniega, vai arī četri, varbūt pieci. Tas ilga kādas divdesmit vai trīsdesmit minūtes. Un...un pūta tik stiprs vējš, ka to pat aizpūta prom. Bet es vienkārši tur kādu laiciņu sēdēju.
E-141 Es izdzirdēju balsi. Viņš sacīja: “Es esmu Debesu Dievs, kas ir radījis debesis un zemi.”
E-142 Es norāvu savu cepuri, naģeni, un vienkārši nekustīgi sēdēju. Un es atkal ieklausījos. Es nodomāju: “Tas nebija vējš.” Ak, kā tur pūta, trokšņoja!
E-143 Un es atkal to izdzirdēju, sacīja: “Es esmu Tas, kurš nomierināja vētru varenajā jūrā. Tas esmu Es, Radītājs. Es radīju vāveres tavā priekšā. To izdarīju Es.”
Es sacīju: “Jā, Kungs. Es ticu Tev.”
E-144 Sacīja: “Piecelies kājās.” Es piecēlos kājās. Viņš sacīja: “Tagad runā uz to vētru. Tā izdarīs to, ko tu pateiksi tai izdarīt.”
E-145 Lūk, tā ir taisnība. Es... Kad es satikšos ar jums Tiesā, man būs par to visu jāatbild. Es domāju, ka Viņš...
E-146 Es sacīju: “Vētra, dodies uz savu vietu, apstājies! Un, saule, spīdi kā parasti debesīs četras dienas!”
E-147 Un, tikko kā es to pateicu, slapjais sniegs un krusa, kuri teju vai bija piespieduši mani pie zemes, uzreiz pārstāja. Un pēc dažiem mirkļiem uz mani lejup sāka spīdēt saule. Un es paskatījos lejup uz kalniem, es ieraudzīju, kā tuvojās austrumu vējš. Bet pūta rietumu vējš. Atnāca austrumu vējš un tuvojās no šīs puses, un es ieraudzīju, kā mākoņi vienkārši noslēpumainā veidā... Kur tie palika, es nezinu.
E-148 Un es pastāvēju tur pāris minūtes, asaras krita lejup caur manu sirmo bārdu. Es nodomāju: “Dievs, kā tas ir, es pat nezinu, ko darīt.”
E-149 Es nodomāju: “Nu, es biju... Visi brāļi droši vien ir atgriezušies teltī. Bet visur spīd saule.”
E-150 Es sāku kāpt lejup no kalna. Un viss sniegs kusa no tās karstās saules; no mana krekla cēlās garaiņi. Viss izmainījās vienā vai pāris brīžos. Un es sāku kāpt lejup no kalna. Un, kad es devos, es sacīju...
Es izdzirdēju, kā balss saka: “Varbūt tu pastaigāsies ar Mani?”
E-151 Es sacīju: “Kungs, tas ir vislielākais gods, kāds vien man ir bijis!” Es pagriezos un devos atpakaļ pa lielajām briežu takām, cauri tam neskartajam mežam.
E-152 Un es nodomāju: “Nu ko, es iešu lejup pa turieni, kur es vienmēr sūtu savu sveicienu Medai, manai sievai.” Un es nogāju aptuveni pusstundu, kādas četrdesmit piecas minūtes, vairāk. Nekāda sniega vairs nebija, viss bija izkusis.
E-153 Un es aizdomājos: “Interesanti, kāpēc viņa nekad nav man neko teikusi par šo braukšanu.” Es domāju: “Atceros, kā es pirmo reizi vedu viņu tur augšā un cēlu viņu pāri tiem baķiem, kad mēs apprecējāmies.” Es sacīju: “Tagad viņa ir nosirmojusi.”
E-154 Es aizdomājos. Man uz sejas bija sirmā bārda, vietās melna, vietās sirma.” Es nodomāju: “Bil, tev vairs daudz nav atlicis. Tu kļūsti vecs.”
E-155 Un es turpināju iet uz priekšu. Un es paskatījos augšup, un šķita, ka es redzu, kā viņa stāv tur man priekšā ar izplēstām rokām, ar joprojām tumšiem matiem.
E-156 Mana galva bija nolaista. Es kāpu uz tādu vietu, kur ir dažas apses, un tur ir tāds izliekums... Es vienkārši atbalstīju galvu pret zaru, lūk, šādi. Un es tur stāvēju, raudāju, un es izdzirdēju tur tādu skaņu “pik, pik, pik”. Un es paskatījos lejup: no manām acīm tecēja asaras caur manu bārdu, krita uz tām sausajām lapām, kur pirms kādām trīsdesmit minūtēm bija colla sniega un sniega vētra.
E-157 Kad pēc četrām dienām es devos prom no kalniem, debesīs nebija bijis ne mākonīša, četras sekojošās dienas. Es iegāju iekšā un sacīju benzīntanka strādniekam: “Bija... Ir diezgan sauss.”
E-158 “Jā,” atbildēja, “zini, tas bija ļoti savādi, mums te nesen paredzēja vētru, bet, zini, tā pēkšņi beidzās.”
E-159 Bet pēc tam es dienvidos piebraucu pie Ņūmeksikas štata robežas, kad biju atceļā uz Arizonu. Un es pateicu Billijam, manam dēlam, sacīju: “Zini, ieiesim te iekšā, vienkārši noskaidrosim, vai arī šeit tas bija tā.”
E-160 Es tur apstājos. Tas bija svētdienas rīts. Nopirku... Un es uzpildīju nedaudz degvielas. Un tas vīrietis sacīja: “Nu, bijāt medībās?”
Es sacīju: “Tieši tā.”
“Vai veicās?”
E-161 Es sacīju: “Tieši tā, mēs lieliski pavadījām laiku.” Es sacīju: “Izskatās diezgan sauss.”
E-162 Un viņš sacīja: “Jā, šeit it visur ir briesmīgs sausums.” Viņš sacīja: “Mums te nesen apsolīja lielu sniegu.” Un sacīja: “Vai zini, tā sniega vētra faktiski sākās, bet kaut kādā veidā tā beidzās.” Ak vai! Ak vai!
E-163 Es stāvēju, atspiedies pret to koku. (Noslēgumā.) Stāvēju, atspiedies pret to koku, un asaras tecēja no manām acīm. Es nodomāju: “Dievs!”
E-164 Tikai padomā, tas pats Dievs, kas pateica tiem viļņiem: “Rimstieties, beidziet,” un vēji pakļāvās viņam, Viņš joprojām ir tas pats Jēzus šeit mežā ar mums. Viņš joprojām ir Vārds. Vārds, visai dabai ir jāpakļaujas Viņa Vārdam, jo Viņš ir dabas Radītājs.
Es tur stāvēju, un asaras tecēja pa maniem vaigiem.
E-165 Un ir jau aptuveni pieci gadi, kopš es esmu pametis darbalauku, vienkārši braucu pa draudzēm un daru, ko vien varu. Jūs visi to zināt. Un man uz sirds bija nasta. Es braucu uz šejieni Arizonā. Un Viņš sacīja man, kas man ir jādara, un es braucu un darīju, taču šķita, ka atmoda ir beigusies. Un es nevarēju...man bija jautājums, kas gan notiek. Savā sirdī es nožēloju, sacīju: “Kungs, ja es kaut ko esmu izdarījis, pasaki man, es to izlabošu.” Vienkārši visu laiku zem nastas, tā ir briesmīga sajūta, un es nevarēju sasniegt to uzvaru, ko es vēlējos.
E-166 Viņš bija izdarījis un parādījis daudzas varenas lietas, jūs visi esat tam liecinieki; es nācu uz šejieni un stāstīju par to jums, jūs redzējāt, kā par to rakstīja avīzes un laikraksti, un tā tālāk, par tām varenajām pārdabiskām lietām, kas bija redzamas un izdarītas.
E-167 Taču man sirdī joprojām bija smagums. Es, lūk, šādi piespiedos pie krūmāja un es nodomāju: “Lielais Debesu Dievs. Mani apspīd šī karstā saule, it nekur nav ne mākonīša, un pirms dažām minūtēm Tu vienkārši...Tu gluži vienkārši apgāzi cilvēka vārdus. To izdarīja daba. Kā tas varēja notikt, Kungs? Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Jo Tu liki, lai es izsaku Viņa Vārdus.” Es nodomāju: “Tēvs, es esmu tik pateicīgs!”
E-168 Es izdzirdēju, ka kāds nāk. Un es paskatījos; man tieši priekšā stāvēja divi...trīs brieži, un tie skatījās uz mani. Lūk, pēdējās nedēļas laikā uz tiem briežiem bija ļoti daudz šāvuši, un tur bija mednieki. Un, lūk, es stāvēju tajā sarkanajā apģērbā – visi zina, ka viņi uzreiz aizbēgtu. Taču viņi skatījās uz mani.
E-169 Un gaļai labākus briežus tu neatradīsi. Tur bija liela mātīte, divi paauguši jaunie brieži. Un es nodomāju: “Tieši tas, kas vajadzīgs! Mums ir vajadzīgi trīs brieži.”
E-170 Kaut kas sacīja: “Zini, Tas Kungs ir nodevis tos tavās rokās.”
E-171 Taču, kad es biju ar pilnā evaņģēlija uzņēmējiem, brālis Kleitons, pirms gada viņš brauca kopā ar mums, kas es noķēru to rekordlielo zivi. Tajā gadā es biju nošāvis deviņpadsmit aļņus pēc pasūtījuma. Un es...
E-172 Reizēm uzņēmēji... Atvainojiet par to, mani brāļi. Daži no viņiem ir ārsti, ziniet, un viņi nevar staigāt; un resni, ziniet, un daudzi sēž pie rakstāmgalda. Viņi saka: “Billij, atved man vienu divgadīgo. Nošauj man jauniņu briežu māti. Es gribu briežu tēviņu. Atved man staltradzi.” Nu, man tur bija īsti svētki, šāvu, meklēju tos aļņus un viss kas tāds.
E-173 Taču Tas Kungs pateica man to nedarīt. Un es apsolīju Viņam tajā sniega vētrā tur Kolorādo ne...daudzus gadus pirms tam. Es sacīju: “Kungs, es atvedīšu cilvēku pie medījuma, taču medījumu cilvēkam vairs nešaušu.” Nē. Ja nu vienīgi ārkārtīgas vajadzības gadījumā, kad tas patiešām ir vajadzīgs.
E-174 Un ja jūs, puiši, atceraties to vakaru pirms mūsu aizbraukšanas. Viens brālis, nabadziņš nebija nomedījis briedi. Kā viņu sauc? Palmers. Pienāca, ielika man rokā desmit dolārus kā desmito tiesu. Viņš sacīja: “Brāli Branham, tā ir mana desmitā tiesa, ieliec to draudzē.” Viņš sacīja: “Vai tu dabūsi man briedi, labi?” Ak vai!
Es...es sacīju: “Nu, brāli Palmer, es...es darīšu, ko vien varēšu.”
E-175 Un vēl briedis bija vajadzīgs brālim Evansam, un tieši tur man priekšā stāvēja tie trīs brieži, bet man uz pleca bija tā šautene. Es vienkārši tā lēnām nolaidu plecu. Es nodomāju: “Viņi no manis neaizbēgs. Viņi taču ir tepat.” Es ar ieroci rīkojos ļoti ātri. “Es tos visus nošaušu, pirms tie pagriezīsies.” Saprotat? Es paņēmu ieroci. Es nodomāju: “Te nu viņi ir, jā.” Es vienkārši paņēmu ieroci...
E-176 Tad pēkšņi es atcerējos to solījumu. Es sacīju: “Es nevaru to darīt. Es nevaru to darīt.” Es sacīju: “Atceros, kā reiz viens cilvēks sacīja otram: 'Dievs ir nodevis Joābu tavās rokās...tas ir, Saulu,' Joābs sacīja Dāvidam. Dāvids sacīja: 'Dievs pasarg, ka es pieskaros Viņa svaidītajam.' Tas bija mans solījums, ka es to nedarīšu.”
E-177 Es nodomāju: “Tie atrodas pašā pakalna virsotnē. Es varu noripināt tos lejā, mēs varēsim paņemt tos bez grūtībām. Tur stāv trīs lieliski brieži.”
Es sacīju: “Nē, es nevaru to izdarīt.”
E-178 Un, lūk, viņi tur pienāca, trīs pajauni brieži, divi pieauguši tēviņi un mātīte, briežu māte. Un tie pienāca, nāca, skatījās apkārt, lieli resnuļi.
E-179 Un es tur nedaudz pastāvēju. Un es aizdomājos: “Briežiem tas ir neparasti, es taču esmu ģērbies sarkanā.” Es nodomāju: “Viņi no manis nobīsies.”
E-180 Es sacīju: “Jūs esat manās rokās! Jūs nevarētu aizbēgt, ja jūs gribētu, taču es jums pāri nedarīšu. Ejiet vien!” Viņi tikai paskatījās viens uz otru un turpināja tuvoties. Un viņi pienāca man pavisam tuvu, skatījās uz mani.
E-181 Nu, es noliku šauteni zemē. Es sacīju: “Māte, ņem savus bērnus un ej mežā! Es šeit priecājos Dieva klātbūtnē. Es apsolīju, ka vairs nešaušu medījumu citiem cilvēkiem.” Es sacīju: “Tagad ņem savus bērnus un ej mežā. Arī es mīlu šo mežu. Ej vien!”
E-182 Viņa paskatījās uz mani. Un viņi abi, visi trīs paskatījās apkārt. Tad viņi pagriezās un aizgāja, bet tad atkal atgriezās.
E-183 Un es sacīju: “Es jūs neaiztikšu.” Es sacīju: “Ejiet uz mežu. Jūs esat manās rokās, jūs nevarētu aizbēgt.” Un es sacīju: “Es biju Dieva rokās, un arī es nevarēju aizbēgt. Viņš mani pasargāja. Es devu viņam solījumu. Es pasargāšu jūs. Ejiet, priecājieties, izbaudiet šo mežu. Man tas patīk. Ejiet taču!”
E-184 Viņi nedaudz pastāvēja un pienāca tik tuvu, ka teju vai varētu ēst man no rokas; pagriezās un visi, lūk, šādi paskatījās uz mani, un aizgāja. Apstājās un atkal atskatījās, iegāja mežā. Bet es tur stāvēju. Es nodomāju: “Briežiem tas ir neparasti. Tas droši vien ir tāpēc, ka šeit ir Kungs Jēzus, Viņa klātbūtne.”
E-185 Un tieši tad uz mani sāka runāt balss, sacīdama: “Tu atcerējies savu solījumu, vai ne?” Es zināju, ka tas ir Viņš.
Es sacīju: “Jā, Kungs.”
E-186 Viņš sacīja: “Tā arī Es atceros Savējo. Es nekad neatstāšu tevi. Es nekad nepametīšu tevi.”
E-187 Tas smagums izzuda. Draugi kristieši, kopš tā laika tas vairs nav atgriezies. Tas notika pagājušā gada oktobrī. Nu es esmu cits cilvēks.
E-188 Pildiet savu solījumu Dievam. Lai ko arī jūs teiktu Dievam, ticiet tam. Atdalieties no visa, kas ir pretrunā Viņa Vārdam. Dievs sadzirdēs un atbildēs uz lūgšanu.
Uz brītiņu nolieksim mūsu galvas.
E-189 Vai šovakar jūs gribat atdalīties no visas neticības, lai klausītu Tā Kunga Vārdam? Izdariet to un ticiet, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi! To, ko Viņš ir apsolījis darīt, mēs redzam, ka Viņš to dara. Vai jūs pacelsiet savu roku un pateiksiet: “Dievs, es apsolu Tev šodien. Es ticu visam, ko Tu esi apsolījis. Es ticu katram Vārdam, un es par to vairs nekad nešaubīšos.”
E-190 Mūsu Debesu Tēvs, Tu zini, ka šis stāsts ir patiess. Tā bija ceturtā reize. Un pēc tam piektā reize bija ar manu dārgo sievu, kad Tu... pagājušajā nedēļā, kad tas ārsts uzrakstīja to atzinumu, tas lielais audzējs pazuda, pirms viņa roka pieskārās viņai; tieši tā, kā tas bija pateikts.
E-191 Tagad, Tēvs, es lūdzu, lai Tu palīdzi šiem cilvēkiem. Es saprotu, ka es kļūstu vecs. Es zinu, ka drīz man būs jāaiziet. Un es lūdzu, Kungs, lai...ļauj man būt godīgam un patiesam ar maniem brāļiem, ļauj būt godīgam un patiesam ar Taviem ļaudīm. Ja es nespēšu būt tāds ar viņiem, tad es nedomāju, ka es tāds būšu ar Tevi, Kungs, jo es gribu liecināt par Tevi. Un es lūdzu, lai šovakar Tu ļauj Vārdam tik ļoti dzīvot mūsos, ka Tu dāvātu mums visiem ticību. Un caur šo nelielo dāvanu, kas...
E-192 Reizēm cilvēki domā, ka dāvana ir kaut kas, ko tu ņem savās rokās un dodies uz priekšu, un izcērt sev ceļu. Ne jau tā ir dāvana, Tēvs. Lai viņi saprot, ka dāvana ir paņemt sevi malā, lai Svētais Gars varētu darīt to, ko Viņš vēlas darīt.
E-193 Kungs, ļauj mums tagad paiet malā, un lai varenais Svētais Gars atnāk un darbojas caur mums. Un lai mēs šodien ieraugām Jēzus Kristus apsolījumus, kas...jo īpaši to, uz kuru es atsaucos šovakar, Kungs, to, kad Dievs nonāca Ābrahāma priekšā, izpausts miesā, un zināja sirds noslēpumus, tas bija Dievs. Un, kad Viņš kļuva par miesu un mājoja mūsu vidū, Viņš zināja sirds noslēpumus. Un Bībelē ir teikts, ka “Dieva Vārds izšķir tās domas, kas ir sirdī”. Lūk, kā tie mācekļi zināja, ka Viņš ir Dievs.
E-194 Tagad, Tēvs, lūdzu, atnāc šovakar, un lai mūsu niecīgās un pazemīgās teltis ir veltītas Tev, lai Tu darītu mūs ticīgus, lai Tavs Gars varētu izpausties mūsu vidū šodien, parādot, ka Tu joprojām esi Vārds. Tad mēs atdalīsimies no visas neticības un sekosim Tev. Jēzus Kristus Vārdā, runā uz mums. Āmen.
[Kāds izsaka pamācību-Tulk.]
E-195 Varenais Debesu Dievs, esi mums žēlīgs. Palīdzi mums, ak, Kungs, pakļauties Taviem baušļiem. Un lieto mūs Tavam godam. Un mēs pateicamies Tev par šiem uzmundrinošajiem vārdiem. Lai Svētais Gars darbojas caur mums un apstiprina šos vārdus. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
E-196 Ticiet Dievam. Nešaubieties. Esiet drosmīgi. Viņa atnākšanas laiks ir pavisam tuvu.
E-197 Un tā, šovakar mums ir lūgšanu kartiņu grupas. Cik daudziem no jums šeit ir lūgšanu kartiņas, paceliet rokas. Man būtu grūti pieņemt tādu grupu ar izšķiršanu, ja Tas Kungs to dotu. Taču atļaujiet man uz brītiņu pateikt, lūk, ko: cik daudziem no jums šeit nav lūgšanu kartiņu, bet jūs lūdzaties, lai Dievs jūs dziedina? Lai Tas Kungs Dievs palīdz ikvienam no jums.
E-198 Es esmu jūsu brālis. Jēzus ir jūsu glābējs. Dievs ir mūsu Tēvs. Mēs esam cilvēki. Mēs neesam no šīs pasaules, kad mēs piedzimstam no Dieva, mēs esam no augšas. Un tā, pirms mums būs lūgšanu rinda, lai lūgtu par slimajiem... Un šovakar šeit uz platformas ir vīri, kuri arī lūdzas par slimajiem, bet tur ir kalpotāji, kas lūdzas par slimajiem. Es negribu radīt tādu iespaidu, ka es esmu vienīgais, kas lūdzas par slimajiem. Saprotat? Dievs nav... Viņam nav obligāti jāizmanto tieši mani. Viņš varētu... Viņš varētu mierīgi izmanto jūs vai jebkuru cilvēku. Galvenais ir ticēt, ka Viņa teiktais ir patiesība.
E-199 Un tagad, ja jau es pateicu to kā apstiprinājumu tam, kas jau bija pateikts, vienkārši uz brītiņu nolieksim mūsu galvas. Tie, kas lūdzas un kas ir slimi, un kuriem nav lūgšanu kartiņas, lūdzieties un sakiet ko tādu: “Kungs Jēzu, es zinu, ka Bībelē ir teikts, ka ticības lūgšana izglābs slimo; ka Dievs viņu atjaunos. Un ir teikts arī, ka Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.”
E-200 Ja Viņš ir tas pats, nu, tad Viņam būs jārīkojas tāpat, jādara tāpat. Un vēl Bībelē ir teikts, ka Dieva Vārds ir asāks par abpusēji asu zobenu un izšķir domas, kas ir sirdī. Mēs zinām, ka tad, kad Vārds kļuva par miesu Jēzus Kristus Personā, Dieva Dēlā, tieši to Dievs darīja caur Savu Dēlu. Jēzus sacīja Jāņa Evaņģēlija 14. nodaļā: “Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet, pat lielākus par šiem darīsiet, jo Es aizeju pie Mana Tēva.”
E-201 Lūk, vēl Bībelē ir teikts, vēstulē Ebrejiem, ka šobrīd Viņš ir Augstais Priesteris. Vai mēs visi tam ticam? Protams. “Viņš ir Augstais Priesteris, kurš spēj just līdzi mūsu vājībām.” Lūk: “ Viņš ir”. Nevis es esmu, Viņš ir. Neviens cits nav. “Viņš šobrīd ir Augstais Priesteris, kurš spēj just līdzi mūsu vājībām.”
E-202 Un tā, ja jūs tā jūtat un esat gatavi iziet no tā, un vienkārši atraisīties no visas savas neticības, un pateikt: “Ļauj man pieskarties Tev, varenais Augstais Priesteri!” Un tā, ja Viņš ir Augstais Priesteris un ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi, tad Viņš rīkosies tāpat, kā rīkojās toreiz, jo Viņš ir tāds pats.
E-203 Kāda sieviete reiz pieskārās Viņam ar roku, kad Viņš bija šeit uz zemes redzamā veidā. Viņš sajuta to pieskārienu, pagriezās un sacīja: “Kas man pieskārās?” Un viņi visi to noliedza. Taču Viņš izšķīra domas, un Viņš atrada to sievieti, pateica viņai, kas ar viņu nebija kārtībā, un viņas ticība viņu dziedināja.
E-204 Un tā, Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Varbūt tai sievietei nebija lūgšanu kartiņas, taču viņai bija ticība. Un tas ir viss, kas ir vajadzīgs. Ticiet. Pieskarieties tam lielajam Ārstam. Un caur dievišķo dāvanu, ja vien es paņemšu sevi malā, es ļaušu Svētajam Garam pateikt, ko Viņš grib pateikt, un izdarīt to, ko Viņš grib izdarīt. Un tā ir dāvana, nevis tikai izdoma. Ja tā ir izdoma, tad tas nedarbosies. Ja tas ir reāls, tad tas darbosies. Tieši to sacīja Jēzus: “Nevis Es daru darbus, bet Tēvs, kas dzīvo Manī.” Tāpēc tas nevaru būt es. Viņš bija Dieva Dēls, bet es esmu Viņa žēlastībā izglābts grēcinieks.
E-205 Vienkārši ticiet. Nespiediet neko ārā. Vienkārši ticiet un sakiet: “Kungs Jēzu, ļauj man pieskarties Tavām drēbēm.” Lūdziet vienkārši. Tikai nepārstājiet lūgt. Visi palieciet savās vietās, vienkārši lūdzaties un ticiet.
E-206 Vienkārši ticiet un nesteidzieties. Necentieties kaut ko izspiest. Vienkārši ticiet. Vai tagad jūs ticat, ikviens? Vai varat ticēt? Vienkārši aizmirstiet visu bijušo. Domājiet par to, ka Jēzus to apsolīja. Es zinu, ka tas ir neparasti, taču Jēzus to apsolīja.
E-207 Un tā, lūdzu, kādu brītiņu esiet cieņpilni, pēc tam mēs sāksim lūgšanu rindu. Es nesaku, ka Viņš to izdarīs. Varbūt izdarīs. Caur Dieva žēlastību es, šķiet, esmu atbrīvojies no savas domāšanas. Lai Viņš...
E-208 Tagad jūs varat pacelt galvu un vienkārši paskatīties uz šejieni, un esiet lūgšanā. Kā sacīja Pēteris un Jānis: “Paskaties uz mani...” nē, precīzāk: “Paskaties uz mums,” viņš nedomāja... Lai vienkārši pievērstu uzmanību tam, ko viņi sacīja.
E-209 Lūk, jūs esat klausītāji. Es gandrīz nevienu šeit nepazīstu, izņemot tos Martina zēnus, kuri sēž šeit. Un man šķiet, ka tur sēž brālis Doltons, es neesmu pārliecināts, tev ir tumšas brilles. Es te pacentīšos viņus izlaist; cilvēki, kurus es nepazīstu...
E-210 Nu, lai Jēzus Kristus atnāk ar Savu spēku, lai jūs varētu ieraudzīt, ka šīs dienas apsolījums, tie Raksti, kuros bija paredzēts par šo dienu, saskaņā ar Maleahijas 4. nodaļu, ka tam ir jāpiepildās. Kaut kam tas ir jāizdara. Dievs ir to apsolījis.
E-211 Tur tālumā sēž viena kundze. Rīt viņa grasās doties uz slimnīcu. Viņa iekļuva avārijā, autoavārijā. Viņa savainojās, guva iekšējas vainas, ir traumēta roka. Tev nav... Vai tev ir lūgšanu kartiņa, kundze? Tev nav. Vai mēs viens otram esam pilnīgi sveši? Es tevi nepazīstu. Mēs viens otru nepazīstam. [Māsa saka: “Tieši tā. Es esmu dzirdējusi, kā jūs sludināt.”-Tulk.] Kā, lūdzu? [“Esmu dzirdējusi jūs sludinām.”] Tikai esi dzirdējusi mani sludinām, taču tu zini, ka es par tevi nekā nezinu. Vai tas viss ir taisnība? Ja tā ir, tad pacel roku. Lai Dievs tevi svētī. Tieši tā. Tici, tev nebūs jābrauc. Ar tavu problēmu ir cauri.
Kam pieskārās šī kundze?
E-212 Lūk, tieši aiz viņas sēž vīrietis. Vai tad jūs neredzat to gaismu? Paskatieties, kā virzās tā dzintarkrāsas gaisma. Tas vīrietis sēž uzreiz aiz viņas. Viņš par kaut ko lūdzas, par brāli, kas ir slimnīcā. Vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu brāli, atdos viņam veselo saprātu un visu pārējo, darīs viņu veselu? Vai tu tam tici? Es tevi nepazīstu. Vai pareizi? Tas ir... Ticiet! Labi, lai tev ir...
Kam viņš pieskārās?
E-213 Tur ir kāda kundze, tur aiz tā...sēž tur aizmugurē. Viņa ir... Vai redzat to gaismu, vai varat to redzēt? Paskatieties šurp. Paskatieties, visi paskatieties, redziet, lūk, šeit, izskatās kā dzintarkrāsas aplis. Tieši zem tā atrodas tā kundze. Lūk, kur ir viņa, viņa par kādu lūdzas. Par diviem bērniem, par mazdēlu, mazmazdēlu. Tā kundze nav no šejienes. Viņa ir no Kalifornijas, un viņa ir atbraukusi šurp, lai paprasītu aizlūgt.
E-214 Turklāt ar viņu ir vēl kāds. Tā ir viņas māsa. Viņa sēž tur aizmugurē, tādā sarkanā kleitā. Viņai ir epilepsija. Tā ir taisnība. Viņa ir no Kalifornijas, un tu atvedi viņu līdzi. Tevi sauc Marija. Vai tu tici no visas sirds? Vai tā visa ir taisnība? Pamāj ar roku, ja tā ir taisnība. Vai tu tici no visas sirds? [Māsa saka: “Jā.”-Tulk.] Tad tu vari saņemt to, ko tu prasīji. Un tā, vai kāds grib paprasīt tiem cilvēkiem, vai es viņus pazinu... Vai tev, kundze, ir lūgšanu kartiņa? Tev nav? Tev tā nav vajadzīga.
E-215 Lūk, tur aizmugurē sēž vīrietis, skatās uz mani, rindas beigās. Viņam ir problēmas ar ceļgaliem. Ja viņš noticētu, ka Dievs dziedinās viņa ceļgalus, viņš varētu saņemt to, par ko viņš lūdzas. Vai tu tici tam? Labi, tavas ceļgalu problēmas ir beigušās, ser. Vai tev ir lūgšanu kartiņa? Tev nav lūgšanu kartiņas? Tev tā nav vajadzīga.
Lūk, Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi!
E-216 Šeit sēž kundze, viņai ir sieviešu slimība. Vai tu tici? Jā, kundze... Ak vai, viņa taču palaidīs to garām! Sarkanā jakā. Viņu sauc Deili kundze. Tici no visas sirds. Kungs Jēzus Kristus dāvā tev veselību, Deili kundze.
E-217 Jūs jautāsiet, vai es to kundzi pazīstu? Es nekad dzīvē neesmu viņu redzējis. Debesu Tēvs to zina.
Jūs teiksiet: “Tad kāpēc tu viņu nosauci, viņas uzvārdu?”
E-218 Nu, Jēzus sacīja: “Tavs vārds ir Sīmanis. Tu esi Jonas dēls.” Vai pareizi? Vai tad tas nav Viņš, tas pats vakar, šodien un mūžīgi? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Vai jūs ticat, ka tā ir patiesība? Nu, ko tad sacīja Jēzus? Ka tas notiks.
E-219 Un atcerieties, tā bija pēdējā zīme, kas tika dota izredzētajai draudzei, Ābrahāmam un viņa grupai, pirms apsolītā dēla atnākšanas. Vai pareizi? Dievs deva Ābrahāmam zīmes visa ceļojuma laikā, un tāpat Viņš darīja draudzei. Taču, kad Dieva eņģelis nonāca un to izdarīja, Viņš iznīcināja neticīgos pagānus; un parādījās gaidītais dēls, kurš tika gaidīts, Īzaks.
E-220 Šī kalpošana drīz beigsies, un parādīsies pats gaidāmais Dēls. Draudze ir nākusi no taisnošanas caur luterāņiem, no svēttapšanas caur veslijiešiem, uz Svētā Gara kristību caur pentakostiem, un tagad viss noslēdzas ar Noslēdzošā Akmens kalpošanu, visu laiku simbolizējot to Pilnīgo; ēnas negatīvs kļūst par pozitīvu, tad viendien atnāks Jēzus aizraut Savu draudzi, tos, kuri tic.
E-221 Atdalieties šovakar no neticības un ticiet. Vai jūs to izdarīsiet? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.]
E-222 Lai tie, kuriem ir lūgšanu kartiņas, sākot... Man šķiet, ka vakardien es palūdzu līdz divdesmit piektajai. Vai pareizi? Man šķiet, ka tā tas bija noteikts, numur viens, divdesmit pieci. Tagad 26, 27, 28, 30, nostājieties šeit. Nostājieties šeit, no šīs puses, tie, kuriem ir lūgšanu kartiņas numur viens. Tagad, lūdzu, nostājieties.
E-223 Un tā, mums ir izšķiršanas rinda bez lūgšanu kartiņām. Lai cilvēki neteiktu, ka es esmu izlasījis to, kas bija uzrakstīts uz viņu lūgšanu kartiņām, kur bija... Šiem cilvēkiem nav lūgšanu kartiņu. Viņi ir parasti cilvēki, kas tur sēdēja, bet tas turpina notikt. Cik daudzi no jums redzēja, kā tas joprojām notiek jau pusstundu vai ilgāk, tādā veidā, saprotiet, un tas piepildās. Taču, saprotiet, mums ir nedaudz jāpietaupa spēki. Man priekšā ir vairāk nekā četrdesmit sanāksmes pa visiem dienvidiem.
E-224 Un tagad nāciet ar jūsu lūgšanu kartiņām, lūk, uz šejieni, pārejiet uz šo pusi. Visi ar lūgšanu kartiņām “A”, nāciet šurp no šīs puses, lūgšanu kartiņas ar burtu “A”.
E-225 Un tā, mēs pārējie, nodziedāsim Dievam dziesmu “Tikai tici”. Vai jūs to izdarīsiet? Mēs visi kopā.
Tikai... (Tas arī viss. Tikai ticēt, kam? Ticēt Viņa Vārdam.) ...tici, tikai tici,
Dievam viss ir iespējams, tici, tikai tici.
Tici, tikai tici.
Kungs... Kungs...
E-226 [Brālis Branhams ar kādu runā-Tulk.] Varbūt, ja es tur nokāptu, varbūt tas būtu labāk? Vai mēs varam nokāpt lejā, lai palūgtu par slimajiem? Nokāpt tur, lai palūgtu par slimajiem? Šķiet, ka mēs varētu.
E-227 Cik daudzi no jums ir ieinteresēti, lai šie cilvēki tiktu dziedināti? Lūk, saprotiet, dziedināšana pieder Dievam. Vai pareizi? Un tā, ja Jēzus šovakar stāvētu šeit šajā uzvalkā, kuru Viņš man iedeva, un Pats būtu ietērpts šajā uzvalkā...
Ja jūs sacītu: “Kungs, vai Tu dziedināsi mani?”
E-228 Viņš atbildētu: “Es to jau esmu izdarījis.” Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, ar Viņa brūcēm mēs tikām dziedināti.” Vai pareizi? Saprotiet, Viņš to jau ir izdarījis, tas ir pagātnes formā.
E-229 Jūs sakāt: “Kungs, izglāb mani!” Viņš to jau ir izdarījis. Nav nozīmes, cik daudz jūs raudat vai lūdzaties, vai cenšaties, tas tevi neizglābs, kamēr tu nenoticēsi un nepieņemsi to, ko Viņš tavā labā ir izdarījis. Vai pareizi?
E-230 Tas pats arī šeit. Es cilvēkus nedziedinu. Es nevaru izdziedināt cilvēkus. Bet ko darītu Viņš, ja Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi? Viņš izdarītu tieši to, ko Viņš izdarīja tagad, jo tieši to Viņš ir apsolījis šai dienai. Cik daudzi no jums zina, ka tas ir tas, ko Viņš ir apsolījis? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Viņš ir to apsolījis. Tieši tā. Viņš apsolīja to visos Rakstos. Jūs visi ņemat lentas, “Septiņu Draudzes Periodus” un pārējo, redzat, kā tas viss tiek pierādīts ar Rakstiem, ka tas ir pareizi.
E-231 Un tā, jums, kas stāvat šajā lūgšanu rindā, lai izietu šo rindu ar izšķiršanu. Jēzus ieraudzīja vienu vīziju, un Viņš sacīja: “Es jutu, ka no Manis izgāja spēks.” Tas ir stiprums. Vai pareizi? Vīzijas, tu atrodies citā pasaulē. Lūk, Viņš ir šeit. Jūs pieskārāties tieši Viņam. Saprotat? Lūk, tas tikai apliecina, ka Viņš ir šeit kopā ar mums.
E-232 Un tā, cik daudzi no jums ticēs, ja mēs vienkārši noiesim gar šo rindu un es palūgšu un uzlikšu jums rokas, un jūs atgriezīsieties savās vietās? Vai jūs ticat, ka, ja es šeit par jums palūgšu un pēc tam uzlikšu jums rokas, ka katrs no jums kļūs vesels?
E-233 Vai jūs ticat, ka šeit tas bija Svētais Gars? Viņš varētu vienkārši turpināt to darīt. Ja jūs gribat atteikties no šīs rindas un vēl nedaudz turpināt, nu, mēs tā izdarīsim. Saprotiet, lūk, kas par lietu, Svētais Gars ir šeit. Saprotat? Ne jau... Tas ir atkarīgs no jūsu domāšanas, vai tas dos jums ticēt vairāk.
E-234 Taču daudzi cilvēki ir iemācīti: “Uzlieciet viņiem rokas.” Bībelē ir teikts: “Viņš atsūtīja Savu Vārdu un viņus dziedināja.” Nu, tieši to Viņš tikko kā izdarīja, apstiprināja Savu Vārdu, atsūtīja To jums, apstiprināja To, un Tas viņus dziedināja. Tas pagāns sacīja...
Ebrejs sacīja: “Atnāc, uzliec manai meitai rokas, un viņa dzīvos.”
E-235 Tas romietis sacīja: “Es neesmu cienīgs, ka Tu atnāc zem mana jumta. Tikai pasaki vārdu!” Hm-hm! Lūk, kāda veida ticību es cenšos jums panākt, saprotiet.
E-236 Taču, ja jūs gribat, lai par jums palūgtu un uzliktu jums rokas, nu, es gribu, lai tagad ikviens no jums pievienojas manai lūgšanai, kad mēs lūgsim par cilvēkiem.
Nolieksim mūsu galvas.
E-237 Kungs Jēzu, es tagad lūdzu par šiem cilvēkiem. Viņi saprot, ka Tu stāvi šeit. Viņi zina, ka Tu atrodies cilvēku vidū. Un, kad šie cilvēki šovakar ies pāri šai platformai, lai viņi nenāk, vienkārši iedami garām man, Tavam kalpam, vai šiem citiem Taviem kalpiem, kuri sēž šeit. Lai viņi saprot, ka viņi nāk uz dzīvā Dieva templi, ka viņi ienāk zem apsolījuma, ka Dievs ir pateicis: “Šīs zīmes ies līdzi ticīgajiem. Kad viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Viņš to apsolīja. Viņš apsolīja, ka ikviens, kas noticēs, tiks izglābts, un katrs, kas patiešām tic, tiek izglābts. Katrs, kas tic dziedināšanai, tiek dziedināts. Tēvs, palīdzi tagad mūsu neticībai.
E-238 Tu apliecināji Sevi šeit šovakar saskaņā ar Rakstiem, lai parādītu mums, ka Tu esi šeit. Lai tagad ir tā, ka katrs, kas ies pa šo platformu vai atrodas šajā auditorijā, lai beidzoties sanāksmei mūsu vidū nav neviena vārga cilvēka. Lai varenais Svētais Gars nonāk Savu ļaužu vidū un svaida mūs, ikvienu no mums, Kungs, visus šos kalpotājus, visus šos Tavus kalpus, kas sēž šeit, simtus. Tēvs, es lūdzu, lai ikviena mūsu lūgšana dodas pie Tevis, kamēr mēs atrodamies Tavas Būtnes dievišķajā klātbūtnē. Un lai šie cilvēki, iedami pa šo platformu, saprot, ka šovakar ir viņu dziedināšanas vakars, ja viņi var tam noticēt.
E-239 Tagad es gribu, lai katrs turpina lūgties, kad cilvēki ies garām un es uzlikšu viņiem visiem rokas viņu dziedināšanai.
E-240 Nāciet, ser. Es lūdzu par šo manu brāli. Jēzus Kristus Vārdā, esi dziedināts.
E-241 Es lūdzu par šo manu brāli. Jēzus Kristus Vārdā, esi dziedināts.
E-242 Es lūdzu par manu māsu Jēzus Kristus Vārdā, viņas dziedināšanai. Āmen.
E-243 Es lūdzu par manu māsu Jēzus Kristus Vārdā, viņas dziedināšanai.
Es lūdzu par manu māsu Jēzus Vārdā, viņas dziedināšanai.
Es lūdzu par manu māsu Jēzus Vārdā, viņas dziedināšanai.
E-244 Es lūdzu par manu brāli Jēzus Kristus Vārdā, viņa dziedināšanai.
E-245 Es lūdzu par manu māsu Jēzus Kristus Vārdā, viņas dziedināšanai.
E-246 Es lūdzu par manu brāli Jēzus Kristus Vārdā, viņa dziedināšanai.
Es lūdzu par manu brāli Jēzus Vārdā, lai Tu dziedini viņu.
E-247 Es uzlieku rokas mūsu brālim Jēzus Kristus Vārdā, viņa dziedināšanai.
E-248 Es uzlieku savas rokas šim brālim Jēzus Vārdā, viņa dziedināšanai.
E-249 Savas rokas uzlicis šim brālim, es lūdzu viņa dziedināšanu, Jēzus Vārdā, kamēr viņš šeit atrodas Tava svaidījuma dievišķajā klātbūtnē.
E-250 Dziedini šo manu māsu, Tēvs, es lūdzu, Jēzus Kristus Vārdā. [Māsa saka: “Paldies Tev, Jēzu.”-Tulk.]
E-251 [Pārtraukums lentas ierakstā-Tulk.] ...Jēzus Kristus Vārdā, lai viņš ir dziedināts.
E-252 Tāpat manam brālim šeit, Tēvs, es uzlieku savas rokas. Jēzus Kristus Vārdā, lai viņš ir dziedināts.
E-253 Tēvs Dievs, Jēzus Kristus Vārdā, es uzlieku rokas manai māsai. Lai viņa ir dziedināta Kunga Jēzus Vārdā, (atvainojiet) Tēvs.
E-254 Es uzlieku rokas šim brālim un lūdzu viņa dziedināšanu, Jēzus Vārdā. Āmen.
E-255 Jēzus Kristus Vārdā es uzlieku rokas manam brālim un prasu viņa dziedināšanu Dieva slavai. Āmen.
E-256 Mūsu Debesu Tēvs, es uzlieku savas rokas manam brālim un prasu viņa dziedināšanu, savienodams savu lūgšanu, Kungs, ar viņa lūgšanu un ar draudzes lūgšanu, ko Tu šovakar esi sapulcinājis. Manas rokas ir uz viņa, apstiprinot manu ticību Dieva Dēlam, es lūdzu viņa dziedināšanu. Āmen.
E-257 Lūk, mums te ir daži slimnieki uz ratiņkrēsliem, par kuriem es gribu palūgt. [Pārtraukums lentas ierakstā-Tulk.]
E-258 Jēzus reiz sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es esmu jums izdarījis?” Es esmu izdarījis tieši to, ko Dievs bija pavēlējis darīt.
E-259 Tagad palūgsim kopā, ikviens. Kamēr jūs savās domās koncentrējaties uz Dievu, turpiniet lūgties. Atcerieties, tagad ticiet, ticiet kopā ar mums. Ikviens no jums šeit, kas ir slims; un varbūt jums nav lūgšanu kartiņas...
E-260 Lūk, mēs atkal izsniegsim lūgšanu kartiņas rītvakar pusseptiņos vai septiņos, apmēram tā, pusseptiņos vai septiņos, tā ka rītvakar mums atkal būs aizlūgšanu rinda. Piedodiet, ka šovakar es jūs nedaudz aizkavēju lūgšanu rindas dēļ. Lai Dievs jūs svētī.
Tagad vēlreiz nolieksim mūsu galvas.
E-261 Kad mēs lūdzamies, Tēvs, mēs piedodam ikvienam, kas ir grēkojis pret mums. Ja mūsos ir kas tāds, kas nav tā kā Tu, piedod mums, Kungs. Jo mums ir pateikts, ka mums ir jābūt “rakstītām Dieva vēstulēm, lasāmām visiem cilvēkiem”. Un mēs paklausījām Taviem baušļiem, ieraudzījām, kā Tava klātbūtne apliecina Tevi mūsu vidū; cilvēki kāpa augšā uz platformas, liecinādami par savu ticību. Mēs uzlikām viņiem rokas, Tēvs. Ne tikai viens no mums, bet mēs visi kopā lūgšanā, mēs uzlikām viņiem rokas, ticot, ka Tu dziedināsi viņu ķermeņus.
E-262 Kad Tu biji šeit uz zemes, Tu sacīji: “Ko vien lūgsiet Mana Tēva Vārdā, Es to izdarīšu.” Jēzus... Dieva Dēls, tas bija Tavs apsolījums, Kungs.
E-263 Un Tas, kurš deva šo solījumu, ir apliecinājis Sevi šeit šovakar, lai piepildītu Savu apsolījumu. Un tā, tas tika izdarīts, Tavs bauslis, roku uzlikšana slimajiem. Lai tagad tas tiek piepildīts. Tas ir uzrakstīts, lai tas tiek piepildīts. Lai šodien izlaužas Jēzus Kristus spēks un atdala ikvienu, kas atrodas šeit, no visas neticības, un lai Jēzus Kristus, Vārda, kurš zina mūsu sirds domas, klātbūtne, lai šodien tā ieņem pirmo vietu ikvienā sirdī.
E-264 Un mēs apsaucam sātanu un visus viņa tumsas spēkus, visus viņa neticības spēkus. Dieva Gars ir pacēlis karogu pret tevi, sātan. Tu esi sakauts. Jēzus Kristus sakāva tevi Golgātā.
E-265 Viņš augšāmcēlās trešajā dienā, svinēdams uzvaru pār nāvi, elli un kapu. Viņš uzkāpa augstumos un iedeva cilvēkiem dāvanas. Šodien šeit ir Viņš pats. Viņš pateica: “Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs; bet jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz pasaules galam.” Šovakar mēs šeit redzam, kā Viņa klātbūtne piepilda Viņa vārdu. Mēs ticam ar ticību, ka ikviens slimnieks šeit tiks dziedināts Dieva slavai, Jēzus Kristus Vārdā.
Un cilvēki sacīja: “Āmen.” [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Lai Dievs jūs svētī. Es to nododu brālim.

Наверх

Up