Smirnas Draudzes Periods

The Smyrnaean Church Age
Datums: 65-0003 | Ilgums: - | Tulkojums: Rīga
-
E-1 Atklāsmes Grāmata 2:8-11
Un Smirnas draudzes eņģelim raksti: tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un tapis dzīvs:
Es zinu tavus darbus un ciešanas, un nabadzību [Latv. Bībele: “Es zinu tavus grūtumus un nabadzību.”–Tulk.], bet tu esi bagāts, un ka tevi zaimo tie, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet ir sātana sinagoga.
Nebīsties par to, ka tev būs jācieš! Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu.
Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm. To, kas uzvar, neievainos otrā nāve.
E-1 Revelation 2:8-11
And unto the angel of the church of Smyrna write; These things saith the First and the Last, Which was dead, and is alive;
I know thy works, and tribulation, and poverty, (but thou art rich) and I know the blasphemy of them which say they are Jews, and are not, but are the synagogue of Satan.
Fear none of those things which thou shalt suffer: behold, the devil shall cast some of you into prison, that ye may be tried; and ye shall have tribulation ten days: be thou faithful unto death, and I will give thee a crown of life.
He that hath an ear, let him hear what the Spirit saith unto the churches; he that overcometh shall not be hurt of the second death.
E-2 IEVADS
Lai atsvaidzinātu jūsu atmiņu, es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz to, kā mums izdevās noskaidrot, kas bija šie vēstneši dažādajiem draudzes periodiem. Dievs pēc Savas suverēnās gribas ir parūpējies par to, lai Jaunās Derības draudzes vēsture netiktu nozaudēta, tāpat kā Viņš parūpējās, lai nepazustu Israēla vēsture, ievietodams to Bībelē un mūsdienās apstiprinādams to ar neskaitāmiem rakstu ruļļiem, māla traukiem un citiem artefaktiem, kurus ir atraduši un izskaidrojuši arheologi. Patiesībā, mūsu rīcībā ir vesela Bībeliskās vēstures reportāža, sākot no pirmās lapas līdz pat šai dienai. Tādā veidā mēs, lasot vēsturi, varam noskaidrot, kurš vīrs jeb vīri šajos dažādajos periodos visvairāk atbilda Dieva oriģinālajam paraugam – apustulim Pāvilam. Mūsu pētījumam atbilst tie vīri, kurus Dievs lietoja, lai atvestu Savus ļaudis atpakaļ pie Patiesības Vārda. Pēc tam starp viņiem katrā periodā ir jābūt vienam, kurš visskaidrāk izceltos kā vistuvākais Vārda paraugam un spēkam. Šis cilvēks tad arī būs īstais vēstnesis. Arī draudzes periodi tika atrasti, studējot vēsturi. Vienkārši ir jālasa par šiem periodiem tieši tā, kā tas ir rakstīts Atklāsmes Grāmatā, un viss pilnīgi sakrīt ar vēsturi, kā TAM arī IR JĀBŪT. Tā kā šos draudzes periodus Dievs jau bija iepriekš pavēstījis, un to patiesais stāvoklis jau bija atklāts, tad visādā ziņā arī vēsturisko notikumu gaitai būtu jāatbilst tam, kā to izklāsta Bībele. Tas ir tik vienkārši; bet tieši vienkāršība ir šī Vārda atkodēšanas atslēga. Un tā, tomēr neskatoties uz visu to, es nebiju vien parasts pētnieks vai vēsturnieks; es tiecos pēc Garīgas izpratnes, un tos vīrus, kurus es izvēlējos, es izvēlējos tikai un vienīgi tad, kad biju saņēmis skaidru Dieva Gara piekrišanu. Tā ir patiesība, un Dievs pazīst manu sirdi.
E-2 Introduction
In order to refresh your minds I want to point out again how we arrive at finding the names of the messengers to the various ages. God in His sovereign will has seen to it that the history of the New Testament church was not lost, even as He saw to it that the history of Israel would not be lost by placing it in the Bible and corroborating it today from multitudes of scrolls, earthen vessels and other artifacts that archaeologists have discovered and interpreted. We actually have a running commentary of Bible history from the first page up to now.
Thus by reading history we can find out what man or men in the various ages were the closest to God's original pattern, the Apostle Paul. The ones that God used to bring His people back to the Word of Truth would be the ones to examine. Then out of those there would be one for every age who would stand out the clearest as the closest in Word pattern and power. That one would be the messenger. The ages also are found by a study of history. One simply needs to read the ages as found in Revelation and it all patterns perfectly with history as INDEED IT MUST. Since the church ages were foretold by God and their very conditions revealed, then of necessity, the history that would follow would be as the Bible sets forth. It is that simple--but then simplicity is the key to the Word. Now with all this I have not simply been a student and a historian, I have sought to be a Spiritual-minded man, and it was only with the definite approval of the Spirit of God that I chose the men I have chosen. This is true as God knows my heart.
E-3 VĒSTNESIS
Izmantojot mums Dieva doto principu, lai izvēlētos katra perioda vēstnesi, mēs nešauboties varam darīt zināmu, ka šajā pozīcijā Tas Kungs bija paaugstinājis Ireneju. Viņš bija varenā svētā vīra un ticības cīnītāja Polikarpa māceklis. Un šaubu nav, ka, sēžot pie šī ievērojamā vīra kājām, Irenejs bija apguvis Kristieša rakstura īpašības un spēku, kuri kā straume plūda no šīs Dievam veltītās dzīves; jo Polikarps bija viens no patiesi izcilākajiem visu laiku svētajiem, ja skatāmies uz viņu nevainojamas dzīves gaismā. No tā, ko esat lasījuši, jūs atcerēsieties, ka Polikarps nomira mocekļa nāvē. Būdams pārāk vecs, lai bēgtu, un pārāk patiess, lai ļautu citam sevi paslēpt (un vēlāk šis cilvēks par to tiktu sodīts), viņš sevi atdeva nāvei. Taču pirms savas nāves viņš izteica lūgumu, un viņam tika atļauts divas stundas lūgt Dievu par saviem brāļiem Tai Kungā, par valdnieku, par saviem ienaidniekiem un saviem sagūstītājiem. Tāpat kā visu laiku stiprie svētie, tiecoties pēc labākas augšāmcelšanās, viņš nepadevās un atteicās noliegt To Kungu, un nomira ar mierīgu sirdsapziņu. Viņu nostādīja pie staba (pēc viņa paša lūguma viņu nepiesēja) un aizdedzināja sārtu. Uguns liesmas liecās prom no viņa ķermeņa, viņu neskardamas. Tad viņu caurdūra ar zobenu. Tanī brīdī no viņa caurdurtā sāna izšļācās ūdens, apdzēšot uguns liesmas. Patiesībā bija redzams, kā viņa gars aizlidoja prom kā balta dūja, kas iznāca no viņa krūtīm. Tomēr, neskatoties uz šādu varenu liecību, šis apustuļa Jāņa māceklis nebija kareivīgs pret Nikolaītisma sistēmu, jo viņš pats nosliecās par labu organizācijai, neapzinādamies, ka šī vēlme pēc sadraudzības un tas, kas izskatījās pēc laba plāna Dieva darba sekmēšanai, patiesībā bija ienaidnieka viltība.
E-3 The Messenger
Using our God given rule of choosing the messenger for each age, we unhesitatingly declare that Irenaeus was exalted by the Lord to that position. He was the disciple of that great saint and warrior of faith, Polycarp. And it is no doubt as he sat at the feet of that great man he learned the Christian graces that flowed from his consecrated life, for Polycarp was one of the truly illustrious saints of all ages when viewed in the light of a blameless life.
You will remember from your own reading that Polycarp was martyred. Too old to flee, and too sincere a man to allow another to hide him and then suffer a penalty for doing so, he gave himself up to death. But before he did, he asked for and was granted permission to pray two hours for his brethren in the Lord, for the governor, for his enemies and his captors. Like the great saints of all ages, and desiring a better resurrection, he stood firm, refusing to deny the Lord, and died with a free conscience. He was placed at the stake (untied at his own request) and the fire was lit. The fire bent away from his body, refusing to touch him. He was then pierced through with a sword. As this was done, water gushed from his side drowning the flames. His spirit was actually seen to depart in the form of a white dove released from his bosom. Yet for all this great testimony, this student of John the Revelator was not militant against the Nicolaitane system, for he himself leaned toward organization, not realizing that the desire for fellowship and what appeared like a good plan to foster the work of God was really a trick of the enemy.
E-4 Ar Ireneju bija citādāk. Viņš bija kareivīgs pret jebkura veida organizāciju. Tāpat viņa dzīve, kuras laikā viņš kalpoja Tam Kungam, bija pilna ar Svētā Gara izpausmēm, bet Vārds tika mācīts ar īpašu skaidrību un atbilstību oriģinālajai mācībai. Ir zināms, ka viņa draudzēs Francijā darbojās Gara dāvanas, jo svētie runāja mēlēs, pravietoja, augšāmcēla miroņus un dziedināja slimos ar ticības lūgšanu. Viņš redzēja, cik bīstama brālībā ir jebkura veida organizētība starp vecajiem, draudzes ganiem u.t.t. Viņš stingri stāvēja par saliedētu, Gara piepildītu lokālu draudzi, kurā darbojas Gara dāvanas. Un Dievs viņu pagodināja, jo svēto vidū izpaudās Dieva spēks.
E-4 With Irenaeus this was not so. He was militant against any form of organization. Also, his life history, wherein he served the Lord, was one of much manifestation in the Holy Spirit; and the Word was taught with unusual clarity and conformity to its original precepts. His churches in France were known to have the gifts of the Spirit among them, for the saints spoke in tongues, prophesied, raised the dead, and healed the sick by the prayer of faith. He saw the danger of any kind of organized brotherhood among the elders, pastors, etc. He stood solidly for a unified, Spirit-filled, gift-manifesting local church. And God honored him for the power of God manifested among the saints.
E-5 Tāpat viņam arī bija skaidra izpratne jautājumā par Dieva Personību. Un, tā kā Viņš bija Polikarpa māceklis, kurš, savukārt, bija apustuļa Jāņa māceklis, mēs varam būt droši, ka viņa mācība par šo tematu bija tik pilnīga, cik vien tas ir iespējams. Izdevumā “Svētie tēvi līdz Nikejai” [Angļu val. “Ante Nicene Fathers”–Red.] 1. sējumā 412. lappusē mēs varam izlasīt viņa izklāstu par Dieva Personu: “Visi pārējie izteicieni tāpat izsaka vienas un tās pašas būtnes nosaukumu: Spēka Kungs, Tas Kungs, Visa Tēvs, Visuvarenais Dievs, Visuaugstais, Radītājs, Veidotājs un tamlīdzīgi; šie vārdi un nosaukumi neattiecas uz vairākām atšķirīgām būtnēm, bet gan uz vienu un to pašu.” Viņš skaidri norādīja, ka tie ir tikai un vienīgi nosaukumi, tādi kā Šāronas Roze [Latv. Bībelē “Šāronas Narcise”–Tulk.], spožā Rīta Zvaigzne, Daiļākais starp desmit tūkstošiem u.t.t. Nav vairāk, kā tikai VIENS Dievs. Viņa Vārds ir Kungs Jēzus Kristus.
E-5 He was also clear on his understanding of the Godhead. And since he was the disciple of Polycarp, who in turn was the disciple of Saint John, we can know for sure he had as perfect teaching as is possible on this subject. In Volume 1, page 412 of the Ante Nicene Fathers we have this statement by him on the Godhead. "All the other expressions, likewise, bring out the title of one, and the same being, the Lord of Power, the Lord, the Father of All, God Almighty, Most High, Creator, Maker, and such like, these are not the names and the titles of a succession of different beings, but of one and the same." He pointed out clearly that these are but titles as is Rose of Sharon, Bright and Morning Star, Fairest of Ten Thousand, etc. Neither is there but ONE God. His Name is Lord Jesus Christ.
E-6 Tādējādi, pateicoties viņa nelokāmajai uzticībai Vārdam, viņa apbrīnojamajai Svēto Rakstu izpratnei, un Dieva spēka klātbūtnei viņa kalpošanā, viņš ir pareizā izvēle šim periodam. Diemžēl, turpmāko periodu vēstnešos nebija tāda gara augļu, spēka un vadības Svētajā Garā un Vārdā līdzsvara.
E-6 Thus with his strict adherence to the Word, his wonderful understanding of Scripture, and the attendance of the power of God upon that ministry, he is the right choice for the age. It is altogether unfortunate that the other ages did not have in their messengers such a balance of fruit, power, and leadership in the Holy Spirit and the Word.
E-7 SMIRNA
Smirnas pilsēta atradās nedaudz uz ziemeļiem no Efezas, Smirnas līča krastā. Pateicoties lieliskajai ostai, tas bija tirdzniecības centrs, slavens ar savu eksportu. Tā izcēlās arī ar retorikas, filozofijas, medicīnas, zinātņu un arhitektūras skolām. Tur dzīvoja daudz ebreju, un viņi ārkārtīgi pretojās kristietībai, pat vairāk nekā romieši. Faktiski Polikarpu, Smirnas pirmo bīskapu, nobendēja ebreji; un runā, ka ebreji apgānīja savu svēto dienu (sestdienu), lai sanestu malku, no kuras tapa viņa bēru ugunskurs.
E-7 Smyrna
The city of Smyrna was a little north of Ephesus at the mouth of the Smyrna Gulf. Because of its very fine harbor it was a commercial center renowned for its exports. It was also distinguished for its schools of rhetoric, philosophy, medicine, sciences, and fine buildings. Many Jews lived there, and they were bitterly opposed to Christianity, even more so than were the Romans. In fact, Polycarp, the first bishop at Smyrna was martyred by the Jews and it is said that the Jews desecrated their holy day (Saturday) to carry the wood that would make his funeral pyre.
E-8 Vārds “Smirna” nozīmē “rūgtums”, kas ir cēlies no vārda “mirres”. Mirres tika lietotas mirušo iebalzamēšanai. Tādējādi šī perioda nosaukumā mēs varam saskatīt divējādu nozīmi. Tas bija rūgts periods, piepildīts ar nāvi. Šie abi vīnogulāji vienas draudzes ietvaros vēl vairāk atdalījās viens no otra, un viltus vīnogulāja rūgtums pret patieso vīnogulāju bija pieaudzis. Nāve bija ne tikai viltus vīnogulāja sēkla, bet pat patiesajā vīnogulājā bija iekļuvusi atrofējoša paralīze un bezspēcība, tāpēc ka viņi jau bija ļāvušies attālināties no tīrās, šķīstās patiesības, kas bija pirmajos gados pēc Vasarsvētku dienas; bet katra patiesa ticīgā stiprums, garīgā veselība un mundrums ir tieši atkarīgi no tīra Dieva Vārda zināšanas un no nodošanās Tam, kā tas ir redzams daudzos piemēros Vecajā Derībā. Organizācija strauji izpletās, veicinot draudzes locekļu līdzdarbošanās izzušanu, jo Svētā Gara vadība bija gāzta, un Vārds bija aizstāts ar ticības mācībām, dogmām un cilvēciskiem rituāliem.
E-8 The word Smyrna means, "bitter," being derived from the word, myrrh. Myrrh was used in embalming the dead. Thus we have a twofold significance found in the name of this age. It was a bitter age filled with death. The two vines within the framework of the church were drifting further apart with an increased bitterness toward the true vine on the part of the false. Death was not only the seed of the false vine but even in the true vine there was a creeping paralysis and impotence because they had already drifted from the unadulterated truth of the first few years after Pentecost; and no true believer is any stronger and spiritually healthy and alive than his knowledge of and adherence to the pure Word of God, as seen by multitudes of examples in the Old Testament. Organization was growing apace, confirming and augmenting the death of the membership, for Holy Ghost leadership was deposed and the Word was replaced by creeds, dogmas and man-made ritual.
E-9 Kad Israēls iestājās nelikumīgās savienībās ar pasauli, un ar laulību palīdzību izveidoja apvienības, galu galā pienāca diena, kad pasaule guva virsroku, un Bābele aizveda Dieva tautu gūstā. Lūk, tad, kad viņi devās gūstā, viņiem bija priesteri, templis un Vārds. Bet, kad viņi no turienes atgriezās, viņiem bija rabīni, teoloģiska farizeju kārtība, sinagoga un talmuds. Un, kad atnāca Jēzus, viņi jau bija tā samaitājušies, ka Viņš nosauca viņus par viņu tēva, velna, bērniem, neskatoties uz faktu, ka pēc miesas viņi bija no Ābrahāma. Mēs redzam, ka tas pats notiek šajā periodā. Tomēr, kā “viss Israēls” nav Israēls, bet gan neliela grupiņa, kurā ir patiesie Garīgie izraēlieši; tāpat vienmēr būs kāda neliela patiesu kristiešu grupiņa, Kristus līgava, līdz kamēr Viņš atnāks pēc Savējiem.
E-9 When Israel entered into unlawful alliances with the world, and formed fellowships by marriage, the day finally came when the world took over and Babylon carried away the people of God into captivity. Now when they went into captivity they went in having a priesthood, a temple and the Word. But when they came back they had rabbis, a theological order of Pharisees, a synagogue, and the Talmud. And when Jesus came they were so corrupt that He called them of their father, the devil, and this in spite of the fact they were of Abraham according to the flesh. In this age we see the same thing happening. However, as 'all Israel' is not Israel, but a little group were the true Spiritual Israelites, so there would always be a little group of true Christians, the bride of Christ, until He came for His own.
E-10 Šajā pilsētā bija divi ievērojami tempļi. Viens bija uzcelts Zeva pielūgsmei, bet otrs bija uzcelts Sibillai. Un starp šiem diviem tempļiem atradās visskaistākais seno laiku ceļš, kuru sauca par Zelta Ielu. Es šajā līdzībā saskatu vēl dziļāku pagānisma iebrukumu kristietībā, kurš jau bija iesācies pirmajā periodā, taču, cik zināms, tobrīd bija sastopams vienīgi Romā. Šo abu, dieva un dievietes, tempļu apvienošanās ir sēkla Marijas kultam, kurā Marija tiek godāta un saukta par Dieva māti, un viņai tiek piedēvēti tituli un spēki, kas padara viņu līdzvērtīgu Jēzum Kristum. Šī Zelta Iela, kura tos savieno, simbolizē alkatību, kuras dēļ šie nikolaītu organizatori apvienoja valsti un baznīcu, jo viņi zināja, kādu bagātību un varu tas viņiem atnesīs. Ja Efezas Periods bija tikai dobe sēklām, no kurām tālāk nākotnē izaugs traģiskais Pergamas Periods; tad šis Smirnas Periods bija lietus, saule un barība, kas nodrošināja šo pretīgo trūdēšanu, kura nostiprinās draudzē elkdievību, kas ir garīga laulības pārkāpšana, no kuras tā vairs nekad neuzcelsies. Nāve sūcās iekšā draudzē, no saknes līdz zariem; un tie, kuri no tās baudīja, tie baudīja rūgtumu un nāvi.
Šis periods turpinājās no 170. līdz 312. mūsu ēras gadam.
E-10 In this city there were two famous temples. One was the temple erected to the worship of Zeus, and the other was erected to Cybele. And between these two temples was found the most beautiful road of ancient times, called the Golden Street. To me this depicts a further inroad of paganism that had already started in the first age, but was known to exist only at Rome. The joining of the two temples of a god and goddess is the seed of Maryolatry wherein Mary is called the mother of God and receives honor and titles and powers giving her a coequality with Jesus Christ.
The Golden Street that joins them is a picture of the greed that caused the Nicolaitane organizers to join state and church because they knew the wealth and power it offered them. As the Ephesian Age was but the seed bed for the tragic Pergamean Age that was yet in the future, this Smyrnaean Age was the rain, the sun, and the nourishment that ensured the vile corruption that would confirm the church in idolatry which is spiritual fornication, from which she would never rise. Death was permeating her root to branch and they that partook of her, partook of bitterness and death.
This age lasted from 170 to 312 A.D.
E-11 SVEICIENS
Atklāsmes Grāmata 2:8: “Tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un tapis dzīvs.”
“Pirmais un Pēdējais, Kurš bija miris un ir dzīvs.” Lūk, tie nav kāda cilvēka vārdi. Vienkāršs cilvēks (ja viņš varētu runāt no kapa) būtu teicis: “Es esmu pirmais un pēdējais, kurš bija dzīvs, bet ir miris.” Pirmais, kas notiek ar cilvēku – viņš piedzimst (viņš ir dzīvs), un pēdējais, kas ar viņu notiek – viņš nomirst. Tātad to nesaka cilvēks. To saka Dievība. Cilvēks (Ādams) paņēma dzīvību un pārvērta to nāvē. Bet šis CILVĒKS (Jēzus) paņēma nāvi un pārvērta to dzīvībā. Ādams paņēma nevainību un pārvērta to par vainu. Bet Šis paņēma vainu un pārvērta to par taisnīgumu. Ādams paņēma paradīzi un pārvērta to par drūmu tuksnesi; bet šis atgriežas, lai pārvērstu zemi, kas kratās un grīļojas no nelaimēm, vēl vienā Ēdenē. Ādams paņēma dzīvi, kas bija pilna ar prieka pilnu sadraudzību ar Dievu, un pārvērta to par garīgas tumsas tuksnesi, no kura izauga viss grēks, morāls pagrimums, sāpes, ciešanas, maldi un samaitātība, kas karo cilvēku dvēselēs. Bet Viņš, no visas šīs traģiskās nāves un deģenerācijas, kas piepildīja visu cilvēci, radīja skaistuma un taisnīguma pilnu dzīvi; lai, tāpat kā grēks reiz valdīja uz nāvi, tā tagad cilvēki varētu valdīt taisnīgumā caur Viņu, Jēzu Kristu; un lai kāds bija pārkāpums, kaut arī tas patiešām bija drausmīgs, taču cik daudz lielāka ir Viņa Mūžīgās Dzīvības dāvana.
E-11 The Salutation
Revelation 2:8,
"These things saith the First and the Last, Which was dead and is alive."
"The First and the Last, Which was dead and is alive." Now these are not the words of a man. A mere man (could he speak from the grave) would say, "I am the first and the last which was alive and is dead." The first thing that happens to a man is that he is born (is alive) and the last thing that happens is that he dies. So this is not a man speaking. This is Deity.
Man (Adam) took life and turned it into death.
But this MAN (Jesus) took death and turned it into life.
Adam took innocence and turned it into guilt.
This One took guilt and turned it into righteousness.
Adam took a paradise and turned it into a waste howling wilderness; but this One is coming back to turn an earth rocking and reeling with destruction into another Eden. Adam took a life of fellowship and joy with God and turned it into a desert of spiritual darkness that brought forth all sin, moral decay, pain, suffering, delusion, and corruption that wars within the souls of men. But this One, from all the tragic death and degradation that filled mankind, brought forth a life of righteousness and beauty, so that as sin once reigned unto death, even so might men now reign in righteousness by One, Christ Jesus; and not as the offence was, though terrible indeed it was, but now much more is His gift unto eternal life.
E-12 Lūk, Viņš staigā to vidū, kurus Viņš ir izpircis – Savas draudzes vidū. Un kas tad bija šie izpirktie? Vai tad daudzi no tiem nebija kā Pāvils – bendes un varmākas? Vai tad daudzi nebija kā mirstošais laupītājs, zagļi un cilvēku slepkavas? Viņi visi ir Viņa žēlastības trofejas. Viņi visi ir augšāmcelti no miroņiem; visi darīti DZĪVI Jēzū Kristū, Tajā Kungā.
E-12 And here He is, walking in the midst of those whom He has redeemed, even His church. And what were those who were redeemed? Were not many like Paul, murderers and corrupters? Were not many like the dying thief, robbers and men killers? All trophies of His grace. All brought back from the dead. All made ALIVE in Christ Jesus, the Lord.
E-13 Interesanti, vai jūs ievērojāt, kāds bija sveiciens pirmajam draudzes periodam un kāds tas bija šim periodam? Saliksim tos kopā: “Tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un staigā septiņu draudžu vidū. Tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un ir dzīvs.” Tā ir viena un tā pati persona. Un Viņš dara mums zināmu, ka šī draudze pieder Viņam. Tāpat kā augļa sēkla atrodas augļa vidū, tā arī Viņš, Karaliskā Sēkla, atrodas draudzes vidū. Tā kā dzīvība ir tikai sēklā, tā arī Viņš ir draudzes dzīvības autors. Tas, ka Viņš staigā, nozīmē Viņa neatslābstošās rūpes par draudzi. Viņš ir Galvenais Gans, kurš uzrauga Savējos. Tās ir Viņa tiesības, jo šo draudzi Viņš nopirka ar Savām Paša asinīm. Šīs asinis ir Dieva asinis. Draudze pieder Dievam, Pašam Dievam. Viņš ir “Pirmais un Pēdējais”. Šis tituls nozīmē mūžību. Viņš bija miris un ir dzīvs. Viņš samaksāja šo cenu, tāpēc tikai un vienīgi Viņam ir īpašumtiesības uz Dieva templi. Viņš to pārvalda. Tur Viņš tiek pielūgts. Viņš ir aizskarts, ja kāds pārņem Viņa autoritāti un varu. Bez šaubām, tas, ka katrā periodā Viņš stādās priekšā kā Dievība, ir ar mērķi brīdināt un mierināt cilvēkus. Viņš brīdina viltus vīnogulāju, un Viņš mierina patieso vīnogulāju. Tas ir VIENS PATIESS VISUVARENS DIEVS. Sadzirdiet Viņu un dzīvojiet.
E-13 I wonder if you noted the salutation to the first age and then noted the one to this age. Just put them together. "These things saith He that holds the seven stars in His right hand and walks in the midst of the churches. These things saith the First and the Last, Which was dead and is alive." This is one and the same person. And He is letting us know that the church is His.
As the seed of the fruit is in the midst of the fruit, so is He, the Royal Seed, in the midst of the church. As the seed alone has life in it, so is He the author of life to the church. His walking signifies His untiring care of it. He is the Chief Shepherd watching over His own. That is His right, for He bought that church with His own blood. That blood is the blood of God. The One Who owns that church is God, very God. He is the 'First and the Last.' That title spells eternity. He was dead and is alive. He paid the price so He has sole ownership of the temple of God. He rules it. He is worshipped in it. He resents anyone taking over His Lordship and authority. No doubt the reason He introduces Himself to each age as Deity is to warn and comfort the people. He warns the false vine, and He comforts the true vine. This is the ONE TRUE ALMIGHTY GOD. Hear Him and live.
E-14 PERIODA STĀVOKLIS
Atklāsmes Grāmata 2:9: “Es zinu tavus darbus un ciešanas, un nabadzību, bet tu esi bagāts, un ka tevi zaimo tie, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet ir sātana sinagoga.”
E-14 Conditions Of The Age
Revelation 2:9,
"I know thy works and thy tribulation, and poverty, (but thou art rich) and I know the blasphemy of them which say they are Jews, and are not, but are the synagogue of Satan."
E-15 Ir pilnīgi skaidrs, ka noteicošais šajā periodā ir ciešanas. Ja ciešanas bija arī pirmajā periodā, tad šeit ir pareģotas pieaugošas ciešanas viscaur šim otrajam periodam. Nav šaubu, ka sekojošie Pāvila vārdi attiecas uz visiem kristiešiem katrā periodā, lai kurā pasaules daļā viņi arī neatrastos. Vēstule Ebrejiem 10:32-38: “Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu, gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem. Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta. Neatmetiet tāpēc savu pārliecību [Latv. Bībelē: “...savu cerības drosmi”–Tulk.], tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. "Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts."”
E-15 The key to this age is most evidently tribulation. If there was tribulation in the first age, there is now predicted an intensified tribulation throughout the second age. There is no doubt but what the following words of Paul applied to the mass of Christians wherever they were in the world and in every age.
Hebrews 10:32-38,
"But call to remembrance the former days, in which, after ye were illuminated, ye endured a great fight of afflictions;
Partly, whilst ye were made a gazingstock both by reproaches and afflictions; and partly, whilst ye became companions of them that were so used.
For ye had compassion of me in my bonds, and took joyfully the spoiling of your goods, knowing in yourselves that ye have in heaven a better and an enduring substance.
Cast not away therefore your confidence, which hath great recompence of reward.
For ye have need of patience, that, after ye have done the will of God, ye might receive the promise.
For yet a little while, and He That shall come will come, and will not tarry.
Now the just shall live by faith: but if any man draw back, my soul shall have no pleasure in him."
E-16 Parasta biedrošanās ar īstu ticīgo labsirdīgiem cilvēkiem varēja maksāt nāvi, atlīdzībā par viņu laipnību.
E-16 The mere association of kindhearted people with the true believer might well bring death in return for their kindness.
E-17 Lūk, Tas Kungs Visuvarenais Dievs saka: “Es ZINU.” Lūk, Viņš staigā Savas tautas vidū. Lūk, Viņš, Sava ganāmpulka Galvenais Gans. Bet vai Viņš aptur vajāšanas? Vai Viņš aptur ciešanas? Nē, Viņš to nedara. Viņš vienkārši saka: “Es ZINU tavas ciešanas – Es nebūt neesmu vienaldzīgs pret tavām ciešanām.” Kāds klupšanas akmens tas ir daudziem cilvēkiem! Tāpat kā tas bija ar Israēlu; viņi gribēja zināt, vai tiešām Dievs viņus mīl. Kā gan Dievs var būt taisnīgs un mīlošs, ja Viņš stāv blakus un vēro Savas tautas ciešanas? Tieši to viņi vaicāja Maleahijas grāmatā 1:1-3: “Šis ir spriedums par Israēlu, ko Tas Kungs runājis caur pravieti Maleahiju. “Es esmu jūs mīlējis,” saka Tas Kungs, “un tad jūs prasāt: kā tad Tu esi parādījis pret mums Savu mīlestību?” Vai Ēsavs nav Jēkaba brālis? – saka Tas Kungs, un tomēr Es mīlu Jēkabu un ienīstu Ēsavu, un Es esmu viņa kalnāju pārvērtis par neauglīgu kailatni un viņa mantojuma tiesu par tuksnesi šakāļiem.” Redziet, viņi nespēja izprast Dieva mīlestību. Viņi domāja, ka mīlestība nozīmē dzīvi bez ciešanām. Viņi domāja, ka mīlestība ir tāda pati, kā vecāku rūpes par zīdainīti. Taču Dievs teica, ka Viņa mīlestība ir “izredzoša” mīlestība. Viņa mīlestības pierādījums ir IZREDZĒTĪBA –neskatoties uz to, kas notika, Viņa mīlestību skaidri pierādīja fakts, ka viņi bija izredzēti glābšanai (tāpēc ka Dievs jūs ir izraudzījis pestīšanai Gara dzīves svētumā un patiesības ticībā). Viņš var jūs nodot nāvei, kā Viņš izdarīja ar Pāvilu. Viņš var jūs nodot ciešanām, kā Viņš izdarīja ar Ījabu. Tās ir Viņa tiesības. Viņš ir suverēns. Taču tam visam ir kāds mērķis. Ja Viņam nebūtu mērķis, tad Viņš būtu vilšanās un nevis miera autors. Viņa mērķis ir, lai pēc īsām ciešanām mēs tiktu padarīti pilnīgi, būtu stipri, spēcināti un pastāvīgi. Kā teica Ījabs: “Viņš ieliek spēku mūsos.” (Ījaba 23:6) [Jaunā Latv. Bībele: “Viņš mani uzklausītu.”–Tulk.] Redziet, Viņš Pats cieta; caur šīm ciešanām Viņš iemācījās būt paklausīgs. Patiesībā, Viņš tika darīts pilnīgs caur to, kas Viņam bija jāizcieš. Vēstule Ebrejiem 5:8-9: “Un, lai gan Viņš bija Dēls, Viņš mācījās paklausību ciešanās, un, padarīts pilnīgs, Viņš kļuva par mūžīgās pestīšanas avotu visiem tiem, kas Viņu paklausa.” Parastā valodā runājot, paša Jēzus raksturs tika darīts pilnīgs caur ciešanām. Un saskaņā ar Pāvila vārdiem, Viņš Savai draudzei ir atstājis ciešanu mēru, lai arī viņi, caur ticību Dievam un ciešot Viņa dēļ, varētu sasniegt pilnību. Kāpēc Viņš to vēlējās? Jēkaba vēstule 1:2-4: “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”
E-17 Now the Lord God Almighty says, "I KNOW." There He is walking in the midst of His people. There He is, the Chief Shepherd of the flock. But does He hold back the persecution? Does He stem the tribulation? No, He does not. He simply says, "I KNOW your tribulation--I am not at all unmindful of your suffering." What a stumbling block this is to so many people. Like Israel they wonder if God really loves them. How can God be just and loving if He stands by and watches His people suffer?
That is what they asked in Malachi 1:1-3,
"The burden of the Word of the Lord to Israel by Malachi.
I have loved you, saith the Lord. Yet we say, Wherein hast Thou loved us? Was not Esau Jacob's brother? saith the Lord: yet I loved Jacob,
And I hated Esau, and laid his mountains and his heritage waste for the dragons of the wilderness."
You see, they could not figure out God's love. They thought that love meant no suffering. They thought that love meant a baby with parental care. But God said that His love was "elective" love. The proof of His love is ELECTION--that no matter what happened, His love was proven truly by the fact they were chosen unto salvation (because God hath chosen you to salvation through sanctification of the Spirit and belief of the truth). He may commit you to death as He did Paul. He may commit you to suffering as He did Job. That is His prerogative. He is sovereign. But it is all with a purpose. If He did not have a purpose, then He would be the author of frustration and not of peace. His purpose is that after we have suffered awhile we would be made perfect, be established, strengthened and settled. As Job said, "He puts strength in us." (Job 23:6b) You see He, Himself, suffered. He learned obedience by the things that He suffered. He was actually made perfect by the things that He suffered.
Hebrews 5:8-9,
"Though He were a Son, yet learned He obedience by the things which He suffered;
And being made perfect, He became the author of eternal salvation unto all them that obey Him."
In plain language, the very character of Jesus was perfected by suffering. And according to Paul He has left His church a measure of suffering that they, too, by their faith in God while suffering for Him, would come to a place of perfection. Why did He want this?
James 1:2-4,
"My brethren, count it all joy when ye fall into divers temptations;
Knowing this, that the trying of your faith worketh patience.
But let patience have her perfect work, that ye may be perfect and entire, wanting nothing."
E-18 Kāpēc Viņš stāv maliņā? Pamatojums tam atrodas vēstulē Romiešiem 8:17-18: “Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” Ja mēs līdz ar Viņu neciešam, tad mēs nevaram līdz ar Viņu valdīt. Lai valdītu, jums ir jācieš. Tāpēc ka bez ciešanām gluži vienkārši neveidojas raksturs. Raksturs ir UZVARA, nevis dāvana. Cilvēks, kuram nav rakstura, nevar valdīt, jo spēks bez rakstura ir sātanisks. Taču spēks ar raksturu ir piemērots, lai valdītu. Un, tā kā Viņš vēlas dalīties ar mums pat Savā tronī tāpat, kā Viņš uzvarēja un ir apsēdies Viņa Tēva tronī, tad arī mums ir jāuzvar, lai sēdētu līdz ar Viņu. Un šīs mūsu nenozīmīgās ciešanas, kas ir tagad, nav vērts salīdzināt ar šo ārkārtīgo godību, kas atklāsies mūsos, kad Viņš atnāks. Ak, kādi dārgumi sagaida tos, kuri ir ar mieru ieiet Viņa valstībā caur daudzām ciešanām!
E-18 Why does He stand by? The reason is in Romans 8:17-18,
"And if children, then heirs, heirs of God, and joint-heirs with Christ; if so be that we suffer with Him, that we may be also glorified together.
For I reckon that the sufferings of this present time are not worthy to be compared with the glory which shall be revealed in us."
Unless we suffer with Him we cannot reign with Him. You have to suffer to reign. The reason for this is that character simply is never made without suffering. Character is a VICTORY, not a gift. A man without character can't reign because power apart from character is Satanic. But power with character is fit to rule. And since He wants us to share even His throne on the same basis that He overcame and is set down in His Father's throne, then we have to overcome to sit with Him. And the little temporary suffering we go through now is not worthy to be compared to the tremendous glory that will be revealed in us when He comes. Oh, what treasures are laid up for those who are willing to enter into His Kingdom through much tribulation.
E-19 “Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu.” Lūk, ko sacīja Pēteris. Vai tad tas ir dīvaini, ka Dievs vēlas, lai mūsos attīstītos Kristus raksturs, kurš veidojas caur ciešanām? Nē, kungi. Un mums visiem mēdz būt pārbaudījumi. Mēs visi tiekam pārbaudīti un pārmācīti kā dēli. Visi iet tam cauri. Draudze, kura necieš un netiek pārbaudīta, kurai tā visa nav – tā nav no Dieva. Vēstule Ebrejiem 12:6 un 8: “Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.”
E-19 "Think it not strange concerning the fiery trials that are to try you."
That is what Peter said. Is it strange that God wants us to develop a Christ-like character that comes through suffering? No sir. And we all have trials. We are all tried and chastened as sons. Not one but goes through that. The church that is not suffering, and is not being tried, hasn't got it--it isn't of God.
Heb. 12:6,
"For whom the Lord loveth He chasteneth, and scourgeth every son whom He receiveth. But if ye be without chastisement, whereof all are partakers, then are ye bastards, and not sons."
E-20 Un tā, šis īpašais nosacījums, kas ir Smirnā, attiecas uz katru periodu. No tā nav brīvs neviens periods. No tā nav brīvs neviens īsts ticīgais. Tas ir no Dieva. Tāda ir Dieva griba. Tas ir nepieciešams. Mums vajag, lai Tas Kungs iemāca mums šo patiesību – mums ir jācieš un šajās ciešanās jābūt līdzīgiem Kristum. “Mīlestība ir pacietīga un laipna.” Mateja Evaņģēlijs 5:11-12: “Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.”
E-20 Now this special condition in Smyrna must be applied to every age. There is no age free from it. There is no true believer free from it. This is of God. This is the will of God. It is needful. We need the Lord to teach us the truth that we are to suffer and be Christ-like in doing it. "Love suffereth long and is kind."
Matthew 5:11-12,
"Blessed are ye, when men shall revile you, and persecute you, and shall say all manner of evil against you falsely, for My sake.
Rejoice and be exceeding glad: for great is your reward in heaven: for so persecuted they the prophets which were before you."
E-21 Mākoņainas debesis un dzīves vētras nav Dieva nelabvēlības pazīme. Tāpat kā spilgtas debesis un mierīgi ūdeņi neliecina par Viņa mīlestību un labvēlību. Viņa labvēlība pret jebkuru no mums ir tikai un vienīgi IEMĪĻOTAJĀ. Pirms pasaules radīšanas Viņam pret mums bija izredzoša mīlestība. Vai Viņš mūs mīl? O, jā! Bet kā mēs to zināsim? Mēs to zināsim, tāpēc ka Viņš TĀ TEICA, un parādīja, ka Viņš patiešām mūs mīlēja, jo Viņš atveda mūs pie Sevis un iedeva mums no Sava Gara, ieceļot mūs Savu dēlu kārtā. Bet kā gan es pierādīšu savu mīlestību pret Viņu? Ticot tam, ko Viņš ir teicis, un priecājoties pārbaudījumos, kurus Viņš Savā gudrībā man pieļauj.
E-21 The cloudy skies and storms of life are no signs of God's disapproval. Neither are bright skies and still waters signs of His love and approval. His approval of any of us is only IN THE BELOVED. His love is elective which He had for us before the foundation of the world. Does He love us? Ah yes. But how shall we know? We shall know because He SAID SO, and manifested that He did love us for He brought us to Himself and gave us of His Spirit, placing us as sons. And how shall I prove my love to Him? By believing what He said, and by conducting myself with joy amidst the trials that He in His wisdom allows to come to pass.
E-22 “Es zinu tavu nabadzību, bet tu esi bagāts.” Lūk, atkal tas pats. Paskatieties uz Viņu staigājam Savas draudzes vidū. Viņš noraugās uz Savu ģimeni kā tēvs. Viņš ir Savas ģimenes galva. Viņš ir apgādātājs. Viņš ir aizstāvis; un tomēr Viņš noraugās uz viņu nabadzību. Ak, kā uz tā klūp neapmācīts ticīgais! Kā gan Dievs var noraudzīties uz Savējiem, kad viņi ir grūtībās, bet to visu vienkārši nepārtraukt? Kāpēc Viņš nevar vienkārši piekāpties un dāsni izliet pār viņiem visus materiālos labumus?
E-22 "I know thy poverty (but thou are rich)."
There it is again. See Him walking up and down in the midst of His Church. Like a father He is looking down upon His family. He is the Head of His household. He is the provider. He is the protector. Yet He looks on at their poverty. Oh, how the untutored believer stumbles at this. How can God bear to look upon His own in a time of need and not just stop it all--just give in and lavish everything material upon them?
E-23 Un šeit jums atkal ir jātic Dieva mīlestībai, labestībai un gudrībai. Arī tas ir nepieciešams. Atcerieties, ko Viņš aizrādīja: “Nezūdieties par rītdienu, ko jūs ēdīsiet vai ko ģērbsit. Jūsu Tēvs zina, kas jums ir vajadzīgs. Viņš, Kurš apģērbj lilijas un baro zvirbuļus, jo vairāk parūpēsies par jums. Šīs fiziskās lietas nav tās galvenās jūsu dzīves nepieciešamības, jo cilvēks nedzīvo no tā, kas viņam pieder. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, un visas materiālās vajadzības jums tiks piemestas.” Dieva ļaudīm prāts nav vērsts uz materiālām lietām; tas viņiem ir orientēts uz Kristu. Viņi nemeklē tos dārgumus, kuri ir apakšā – viņi meklē tos, kuri ir augšā. Tā ir neapšaubāma patiesība, lielākā daļa kristiešu NAV turīgi; drīzāk viņi ir starp nabadzīgajiem. Tā tas bija Jēzus laikā. Tā tas bija Pāvila laikā, un tā tam būtu jābūt šodien. Ak, taču šodien tas vairs nav gluži tā, jo Lāodikejas Periods ir neaptverami bagāts, un tajā garīguma kritērijs bieži vien ir pasaulīgu labumu pārpilnība. Ak, cik gan draudze ir bagāta ar materiālām lietām! Bet cik nabaga tā ir Garā! “Svētīti jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība. Dieva valstība NAV ēdiens un dzēriens.” Tā nav materiāla. Tā ir mūsos IEKŠĀ. Bagāts ir tas, kurš ir bagāts Dievā, nevis pasaules lietās.
E-23 Here is where you have to believe again in the love, and goodness and wisdom of God. This, too, is needful. Remember He admonished, "Take no thought for the morrow, what ye shall eat or what ye shall put on. Your Father knoweth the things ye have need of. He Who clothes the lily and feeds the sparrow shall do much more for you. These physical things are not the true basic necessities of your life, for a man's life consisteth not of the things he possesses. But rather seek ye first the kingdom of God and His righteousness and all material necessities will be added unto you."
The people of God are not material minded. They are Christ-minded. They do not seek the treasures that are below; they seek those above. It is absolutely true, the majority of Christians are NOT wealthy. Rather they are on the poor side. It was so in Jesus' day. It was true in Paul's day and it should be true today. Oh, it is not too true today for the Laodicean Age is one of vast wealth where often the criterion of spirituality is an abundance of earthly goods. My, how rich the church is in goods. But how poor in Spirit. "Blessed be ye poor, for yours is the kingdom of God. The kingdom of God is NOT meat and drink." It is not material. It is WITHIN us. A rich man is rich in God, not in worldly things.
E-24 “Ak,” iesaucas Gars, “Es redzu tavu nabadzību. Es redzu tavu trūkumu. Tev nav pārāk daudz (ja vispār ir) ar ko lielīties. Tas, kas tev piederēja, tev ir atņemts. Tu ar prieku atdevi to, kas tev piederēja, apmaiņā pret to, kas ir mūžīgs. Par tevi smejas. Tevi nicina. Tev nav materiālu krājumu, uz kuriem paļauties. Bet, neskatoties uz visu to, tu esi bagāts. Tava drošība ir Viņā, Kurš ir tavs vairogs un ārkārtīgi lielā atlīdzība. Tava valstība vēl tikai nāks, taču tā atnāks; un tā būs mūžīga. Jā, Es zinu tavus pārbaudījumus un ciešanas. Es zinu, cik grūti ir tā dzīvot. Bet Es to visu atcerēšos, kad Es atgriezīšos, lai pieprasītu tevi kā Manējo, un tad Es tevi atalgošu.”
E-24 "Oh," cries the Spirit, "I see your poverty. I see your need. You haven't very much, if anything, to boast of. What you did have has been taken from you. You gladly gave up your possessions in exchange for eternal ones. You are laughed at. You are scorned. You don't have material resources to fall back on. But you are rich in spite of it all. Your security lies in Him Who is your shield and exceeding great reward. Your kingdom is yet to come. But it will come. And it will be an everlasting one. Yes, I am mindful of your trials and woes. I know how hard it is to get along. But I will remember all this when I return to claim you as My own, and then I will reward you."
E-25 Lūk, es neesmu pret bagātiem cilvēkiem, jo Dievs var izglābt arī bagātu cilvēku. Daži Dieva bērni ir bagāti. Taču nauda var būt milzīgas lamatas ne tikai tiem, kam tā ir, bet arī tiem, kam tās nav. Jau toreiz pirmajā gadsimtā Jēkabs kliedza uz tiem, kuri bija augstās domās par turīgiem cilvēkiem: “Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus ticība jums nesaistās ar cilvēka vaiga uzlūkošanu.” Nabadzīgie toreiz centās glaimot bagātajiem, lai saņemtu palīdzību, tā vietā, lai uzticētos Dievam. “Nedariet to,” saka Jēkabs, “nedariet to. Nauda vēl nav viss. Nauda nav risinājums.” Un arī šodien tas nav risinājums. Mēs esam bagātāki nekā jelkad agrāk, un tomēr Garīgi tiek sasniegts mazāk. Ne jau ar naudu strādā Dievs. Viņš virzās caur savu Garu. Un šī Gara kustība ienāk vienīgi dzīvē, kura ir pilnīgi veltījusies Vārdam.
E-25 Now this is nothing against rich people because God can save a rich man. Some of God's children are rich. But money can be such a snare, not only to those who have it but to those who don't have it. Way back there in the first age, James cried out to those who were putting stock in wealthy people, "Have not the faith of our Lord Jesus Christ with respect of persons." The poor there were trying to butter up the rich in order to get help, rather than trusting in God. "Don't do it," says James. "Don't do it. Money isn't everything. Money isn't the answer." And today it is not the answer either. We have more wealth than we have ever had and yet less is being accomplished Spiritually. It is not with money that God works. He moves by His Spirit. And that moving of the Spirit comes only to a life consecrated to the Word.
E-26 SĀTANA SINAGOGA
Atklāsmes Grāmata 2:9: “Es zinu, ka tevi zaimo tie, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet ir sātana sinagoga.”
Šajā pantā ir izteikta vērā ņemama doma, un ne vien tāpēc, ka tas ir tik neparasti uzrakstīts, bet arī tāpēc, ka tajā rakstītais atkal atkārtojas pēc vairāk nekā tūkstoš gadiem.
E-26 The Synagogue Of Satan
Revelation 2:9b.
"I know the blasphemy of them which say they are Jews and are not, but are the synagogue of Satan."
Here is a verse that will bear considerable thought, not only because it is most peculiar in its contents, but also it is virtually repeated in an age that is over a thousand years later.
E-27 Atklāsmes Grāmata 2:9: “Es zinu tavus darbus un ciešanas, un nabadzību, bet tu esi bagāts, un ka tevi zaimo tie, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet ir sātana sinagoga.” Sāksim ar to, ka vārds “jūdi” nenozīmē ebreju tautas reliģiju; tas attiecas tikai uz Jūdas tautu, un tam ir tieši tāda nozīme, kā tam, ja es teiktu: “Esmu īrs no dzimšanas.” Šie cilvēki teica, ka viņi bija īsti ebreji, patiesi ebreji no dzimšanas. Viņi bija meļi. Viņi nebija ebreji ne no dzimšanas, ne pēc reliģijas.
Ja tas viss ir patiesība, tad kas viņi bija? Tie bija pievilti cilvēki, kuri jau bija daļa no draudzes; viņi piederēja viltus vīnogulājam.
E-27 Revelation 2:9
"I know thy works, and tribulation, and poverty, (but thou art rich) and I know the blasphemy of them which say they are Jews, and are not, but are the synagogue of Satan."
To begin with, the word, Jews, does not describe the religion of the Jewish people. It refers only to the people of Judah and has the same precise meaning if I were to say I am Irish born. These people were saying that they were actually Jews, real Jews by birth. They were liars. They were not Jews by birth and they weren't Jews by religion.
If all this is true, what were they? They were a deceived people who were already part of the church. They belonged to the false vine.
E-28 Viņi nebija no patiesās draudzes, bet gan no viltus draudzes, jo Dievs sacīja, ka “viņi ir sātana sinagoga.” Lūk, vārds “sinagoga” nav tas pats vārds, kuru mēs lietojam, kad runājam par “draudzi”. Bībelē vārds “draudze” nozīmē “ ārā izsauktie” jeb “izsauktie”. Psalmu dziedonis par šiem izredzētajiem ļaudīm sacīja, lūk, ko: “Svētīgs tas, ko Tu IZREDZI un kam Tu ĻAUJ Sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos!” Psalms 65:5. Taču vārds “sinagoga” nozīmē “sapulce” vai “sanāksme”. Tā var būt laba vai arī slikta, taču šajā gadījumā tā ir slikta, jo viņi bija tie, kuri pulcējās kopā ne Dieva, bet sevis pašu vadīti. Jesaja par viņiem sacīja: “Zini, viņi noteikti pulcēsies kopā, bet TAS NENĀK NO MANIS: kas pulcējas kopā pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.” Jesajas grāmata 54:15. [Latv. Bībele: “Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.”–Tulk.] Un, tā kā viņi noteikti bija pret patieso vīnogulāju, tad pienāks diena, kad Dievs viņu iznīcinās.
E-28 They were not of the true church, but of the false church because God said "they were the synagogue of Satan." Now the word for synagogue is not the same word we use for church. In the Bible, church means, "the called out ones", or the "summoned ones". The Psalmist said about these elect people,
"Blessed is the man whom THOU CHOOSEST, and CAUSEST to approach unto Thee, that he may dwell in Thy courts."
Psalms 65:4.
But the meaning of synagogue is "assembly or gathering." This can be good or bad, but in this case it is bad, for these are they whose assembling is not of God but of their own selves. Isaiah said of them,
"Behold, they shall surely gather together, but NOT BY ME: whosoever shall gather together against thee shall fall for thy sake."
Isaiah 54:15.
And since these were surely against the true vine, God will one day deal with them in destruction.
E-29 Un tā, kāpēc tad draudzes vidē atrodas cilvēki, kuri sauc sevi par jūdiem? Lūk, iemesls: tā kā viņi bija meļi, viņi varēja apgalvot visu, ko vien vēlējās. Viņi varēja pateikt, ko gribēja, it kā tā būtu īstenība, un tad pie tā turēties. Un, iespējams, šajā gadījumā viņi meloja, jo viņu galvās bija ļoti pārliecinoša doma. Vai tad nebija tā, ka agrīnajā draudzē absolūtais vairākums, ja ne visi, bija ebreji, kas tādējādi padarīja viņus par sākotnējiem jeb oriģinālajiem Viņa miesas locekļiem? Divpadsmit apustuļi bija ebreji, un vēlākie apustuļi arī bija jūdi vai prozelīti. Tad nu šie cilvēki apgalvoja, ka viņi bija jūdi, lai iegūtu augstāku stāvokli un pretendētu uz oriģinalitāti. Runā melus, turies pie tiem, neņem vērā ne faktus, ne vēsturi. Vienkārši atkal un atkal runā to cilvēkiem, un drīzumā cilvēki to pieņems.
E-29 Now why do we have a people mixed in the framework of the church and calling themselves Jews? The reason is this: Since they were liars they could make any claim they wished. They could say what they wanted as though it were a fact and then stick to it. And in this case they could be lying with a very powerful thought in mind. Was it not so that the early church was almost if not entirely composed of Jews, making them the original members of His body? The twelve apostles were Jews, and the later apostles were either Jews or proselytes. Thus for men to swear they were Jews would give them a preeminence and a claim to originality. Tell a lie. Stick to it. Never mind fact or history. Just say it and keep saying it to the people, and soon the people will receive it.
E-30 Un tā, vai jūs to sapratāt? Vai tad šodienas draudzē nav tas pats gars? Vai tad nav tāda grupa, kas apgalvo, ka viņi ir tā oriģinālā un īstā draudze un ka glābšana atrodas tikai un vienīgi viņā? Vai tad viņi neapgalvo, ka viņiem pieder valstības atslēgas, kuras viņi esot saņēmuši no Pētera? Vai tad viņi neapgalvo, ka Pēteris bija viņu pirmais pāvests un ka viņš dzīvoja Romā, kaut arī VĒSTURISKIE FAKTI TO VISPĀR NEAPSTIPRINA? Un pat visizglītotākie un zinošākie šīs draudzes sekotāji tic viņas meliem. Sātana sinagoga! Un, ja sātans ir viņas tēvs, un viņš ir melu tēvs, tad nav nekas neparasts, ka tie, kuri ir no viņa sinagogas, arī ir meļi.
E-30 Now did you catch something there? Isn't that the same spirit right in the church today? Isn't there a group that claims that they are the original and true church and that salvation is found only in her? Don't they claim that they have the keys of the kingdom which they received from Peter? Don't they claim that Peter was their first pope, and that he resided in Rome when there is ABSOLUTELY NO HISTORICAL FACT FOR IT? And even her most educated and knowing adherents believe her lies. Satan's synagogue! And if Satan be her father, and he the father of lies, then it is not strange that those in his synagogue are liars also.
E-31 Aplūkosim šo domu par Dieva zaimošanu. Šie sātana sinagogas piederīgie dotajā gadījumā Dievu nezaimoja (lai gan tas ir skaidrs arī bez vārdiem), taču viņi zaimoja patieso draudzi. Protams. Tāpat kā Kains vajāja un nogalināja Ābelu, jo viņš (Kains) bija no tā ļaunā; un kā nedzīvie, formālie jūdaisma sekotāji (Jēzus teica, ka viņi bija no sava tēva, velna) pirmā gadsimta pirmajos gados centās iznīcināt kristiešus, tā arī šī pati grupa (viltus vīnogulājs) vēl spēcīgāk mēģina iznīcināt patiesi ticīgo šajā otrajā draudzes periodā. Šis antikrista gars turpina pieaugt.
E-31 Consider the thought of blasphemy. These of Satan's synagogue were not blaspheming God in this instance (though that goes without saying) but they were blaspheming the true church. Certainly. As Cain persecuted and killed Abel because he (Cain) was of that wicked one, and as the dead formal Judaic followers (Jesus said they were of their father, the devil) tried to destroy the Christians in the first few years of the first age, now this same group (the false vine) is even more strongly attempting to destroy the true believer in the second age. That antichrist spirit is growing.
E-32 Šī grupa, kas tik lēniņām un uzmanīgi iespiedās draudzē caur saviem DARBIEM (nikolaītismu), jau vairs nebaidās tikt atmaskota, bet ir atklāti organizējusies pati savā koncilu grupā un saceļas pret patieso draudzi ar neslēptu naidīgumu.
E-32 The group that inched its way ever so slowly into the church by its DEEDS (Nicolaitanism) no longer fears exposure but is openly organized in a group of its own assembling and is coming against the true church in undisguised hostility.
E-33 Un tā, kad es saku, ka šī bija organizēta antikrista draudze, es runāju vēsturiski apstiprinātu patiesību. Pirmā Romā dibinātā draudze (mēs izsekosim tās vēsturei Pergamas periodā) jau bija pārvērtusi Dieva patiesību melos, ieviešot pagānu reliģiju, tikai ar kristiešu vārdiem un nozīmēm. Pienākot otrajam periodam, tā jau bija tik pagāniska (kaut arī apgalvoja, ka tā ir patiesā draudze), ka Polikarps, kurš jau bija ļoti cienījamā vecumā, ceļoja apmēram 1500 jūdzes, lai lūgtu viņus atgriezties atpakaļ pie patiesības. Viņi to neizdarīja. Viņiem bija stipra hierarhija un stipra organizācija, un pilnīga atkrišana no Dieva Vārda. Tātad tā ir sātana sinagoga, pilna Dieva zaimu, kurā jau atradās Nikolaītu mācības sēklas, un kurai jau drīzumā bija jākļūst par faktisko sātaniskās reliģijas centru jeb lielvaru. Un tas ir pilnīgi pareizi, jo Atklāsmes Grāmatā 2:9 NAV teikts, ka šie cilvēki ir NO sātana sinagogas, bet ir teikts, ka viņi IR SĀTANA SINAGOGA.
E-33 Now when I say this was an organized antichrist church I am giving you the truth from authenticated history. The first church founded in Rome (we will trace its history in the Pergamean Age) had already turned the truth of God into a lie by introducing a pagan religion with Christian names and meaning. By the second age it was so pagan (though claiming to be the true church) that Polycarp came about 1500 miles at a very old age to plead with them to turn back. They would not do it. They had a solid hierarchy and a solid organization, and a complete departure from the Word. This then, is Satan's synagogue, full of blasphemy, in which were already the seeds of the doctrine of Nicolaitanism, and which would shortly be the actual seat or power of Satanic religion. And this is exactly right for Revelation 2:9b does NOT say these people are OF Satan's synagogue but it says they ARE SATAN'S SYNAGOGUE.
E-34 Šis antikrista gars nav nekas jauns. Tas nav uzradies tikai draudzes periodos; tas šeit ir bijis visu laiku. Lai skaidri saprastu, kā viņš darbojas, kā viņš pretojas Dievam un pārņem vadību draudzē, paskatieties Vecajā Derībā, un tur jūs to ieraudzīsiet. Apskatīsim šo garu – kā tas izpaudās Israēla tautā, kad tā izgāja no Ēģiptes, lai kļūtu par draudzi tuksnesī.
E-34 This spirit of antichrist is not new. This is not something that just came in the church ages. It has been here all along. To get a clear understanding of how it works, how it goes against God and takes over in the church, look at the Old Testament and see it there. Let us examine this spirit as it was manifested in Israel as she came out of Egypt to be the church in the wilderness.
E-35 Tieši tā, kā agrīno draudzi pašā aizsākumā vadīja tīra Svētā Gara kalpošana, ar zīmēm un brīnumiem, un tādām izpausmēm kā pravietošana, mēles un tulkošana, gudrība, atziņa, dziedināšana, tāpat arī Israēla laikā, kad viņi atstāja Ēģipti, viņus vadīja Dieva Gars, kas izpaudās dāvanās. Dievs bija šīs tautas vadonis. Faktiski, Viņš bija viņu Ķēniņš; Viņš bija Tēvs-Ķēniņš. Viņš rūpējās par Israēlu, kā vīrs rūpējas par savu ģimeni. Viņš viņus baroja, izcīnīja viņu kaujas, novērsa viņu grūtības un risināja viņu problēmas. Viņš vienkārši ņēmās ar viņiem. Viņi bija vienīgā tauta, kurai Viņš tiešām bija Dievs. Taču kādu dienu viņi sāka lūkoties apkārt, un viņi ieraudzīja, ka filistiešiem un citām tautām ir ķēniņi; tas saistīja viņu uzmanību, un viņi nolēma, ka viņiem vajadzētu cilvēciskot viņu vadību, un tā viņiem sagribējās ķēniņu. Redziet, Dievs Pats grasījās cilvēciskot šo vadību Kunga Jēzus Kristus Personā, taču viņi aizsteidzās Viņam priekšā. Sātans zināja Dieva plānu, tāpēc viņš cilvēku sirdīs ielika vēlēšanos aizsteigties priekšā Dievam (Dieva Vārdam).
E-35 Just as the early church started out under the pure ministry of the Holy Spirit with signs and wonders and manifestations such as prophecy, tongues, and interpretation, wisdom, knowledge and healing, so in the days of Israel when they left Egypt, they were under the leadership of the Spirit of God manifesting in gifts. God was the leader of the people. Actually He was their King. He was a Father-King. He took care of Israel like a man cares for his family. He fed them, fought their battles, smoothed away their difficulties and settled their problems. He just busied Himself over them. They were the only nation to which He was truly God. But one day they got to looking around, and they saw the Philistines and other nations with kings over them. It caught their eyes and they decided that they ought to humanize their leadership, so they wanted a king. Now God was going to humanize the leadership Himself, in the Person of the Lord Jesus Christ, but they got ahead of Him. Satan knew the plan of God so he put it in the hearts of the people to get ahead of God (the Word).
E-36 Kad viņi atnāca pie Samuēla un pieprasīja ķēniņu, Samuēls tā apmulsa, ka viņa sirds teju vai neapstājās. Dievs bija vadījis Savu tautu caur šo Viņam nodevušos pravieti, kurš bija apliecināts Svētajos Rakstos, un viņš juta, ka ir atraidīts. Viņš sapulcināja cilvēkus un lūdza viņiem nenovērsties no Dieva, Kurš bija rūpējies par viņiem kā par bērniem un bijis viņiem labvēlīgs, un bija viņus svētījis. Taču viņi uzstāja; viņi teica Samuēlam: “Tavā līderībā nebija nevienas kļūdas. Tu vienmēr biji godīgs savās finanšu lietās. Tu darīji, ko varēji, lai mēs būtu saskaņā ar Tā Kunga Vārdu. Mēs augstu vērtējam šos brīnumus, gudrību un Dieva rūpes un apsardzību. Mēs tam ticam. Mums tas patīk; un arī turpmāk mēs negribam palikt bez tā visa. Vienkārši mēs gribam ķēniņu, lai tas vestu mūs karā. Nu, protams, kad mēs iesim karā, mēs joprojām vēlamies, lai pa priekšu iet priesteri, un tad seko Jūda; un mēs pūtīsim taures un gavilēsim, un dziedāsim. Mēs negrasāmies kaut ko no tā pārtraukt. TAČU MĒS GRIBAM, LAI VIENS NO MUMS IR ĶĒNIŅŠ, LAI VIŅŠ MŪS VADĪTU.
Un Dievs teica Samuēlam. “Redzi, ne jau tevi viņi ir atraidījuši, bet viņi ir atraidījuši MANI, lai Es pār viņiem vairs nevaldītu.”
E-36 When they approached Samuel and asked for a king, Samuel was so dismayed that his heart almost failed him. God had been leading His people through this consecrated, Scripture-vindicated prophet and he felt that he had been rejected. He gathered the people and pleaded with them not to turn away from the God Who had carried them like children, and prospered them and blessed them. But they persisted. They said to Samuel. "You have never been wrong in your leading. You have never been dishonest in your financial dealings. You have done your best to keep us in line with the Word of the Lord. We appreciate the miracles, wisdom, provision and protection of God. We believe in it. We like it. And furthermore we don't want to be without it. It's just that we want a king to lead us to battle. Now of course when we go out to battle it is still our intention to have the priests go ahead with Judah following, and we will blow the trumpets and shout and sing. We don't intend to stop any of that. BUT WE WANT A KING WHO IS ONE OF US TO LEAD US."
And God said to Samuel. "See, they have not rejected you, but they have rejected ME from ruling over them."
E-37 Cik tas bija traģiski! Viņi nemaz neapzinājās, ka, lūdzot Dievam atļauju būt tādiem kā pārējā pasaule, viņi Viņu atraidīja, tāpēc ka Dievs bija noteicis, lai Viņa tauta rīkojas citādāk nekā šī pasaule. Viņi nav no šīs pasaules, un viņi nelīdzinās šai pasaulei, un viņi nerīkojas kā šī pasaule. Viņi ir sisti krustā šai pasaulei, un pasaule ir krustā sista viņiem. 2. Vēstule Korintiešiem 6:17-18: “Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.”
E-37 How tragic that was. Little did they realize that when they were asking God to let them be like the rest of the world they were rejecting Him, because God had ordained that His people act different from the world. They are not of the world and they don't look like the world and they don't act like the world. They are crucified unto the world and the world is crucified unto them.
II Corinthians 6:17-18,
"Wherefore come out from among them, and be ye separate, saith the Lord, and touch not the unclean thing; and I will receive you,
And will be a Father unto you, and ye shall be My sons and daughters, saith the Lord Almighty."
E-38 Redziet, vienīgā atšķirība starp Israēlu un pārējām tautām bija Dievs. Nolieciet Dievu malā, un Israēls būs tieši tāds kā jebkura cita tauta. Kad Simpsons nogrieza savus matus, viņš bija tāds pats kā jebkurš cits vīrs. Nolieciet malā Svētā Gara vadību, un draudze nebūs NEKAS CITS KĀ PASAULE, PIE KURAS IR PIELIPINĀTS DIEVA VĀRDS. Pasaule un draudze ir no tās pašas mīklas, tāpat kā Jēkabs un Ēsavs piedzima vieniem un tiem pašiem vecākiem; bet atšķirība starp tiem ir Dieva Garā.
E-38 You see the one difference between Israel and the rest of the nations was God. Put God to one side and Israel was like any other nation. When Samson cut off his hair he was like any other man. Put the leadership of the Holy Ghost aside and the church is NOTHING BUT THE WORLD WITH GOD'S NAME ATTACHED TO IT. The world and the church are all of the same lump, just like Jacob and Esau were of the same parents, but the Spirit of God makes the difference.
E-39 Nav nozīmes, ka tu sauc sevi par kristieti; to var jebkurš. Galvenais ir tas, vai tevī ir vai nav Dieva Gars, jo bez šī Gara tu esi samaitāts; tu nepiederi Viņam. Āmen.
E-39 It doesn't matter if you call yourself a Christian. Anyone can do that. The point is whether or not you have the Spirit of God in you, for without that Spirit you are reprobate; you are none of His. Amen.
E-40 Ne pārāk sen es vaicāju kādai kundzei, vai viņa ir kristiete, un viņa man atbildēja: “Es vēlos, lai jūs zinātu, ser, ka katru vakaru es iededzu svecīti.” Kāds gan tam vispār ar to ir sakars? “Es esmu metodists; es esmu baptists; es esmu pentakosts.” Tam ar to nav nekāda sakara – vai nu tev ir Svētais Gars, vai arī pazušana.
E-40 Not too long ago I asked a lady if she were a Christian. She said to me, "I will have you know, sir, that I burn a candle every night." What in the world has that got to do with it? I'm a Methodist, I'm a Baptist, I'm a Pentecostal. That hasn't a thing to do with it. It is the Holy Ghost or perish.
E-41 Un tā, sākot jau no tiem laikiem, vēl pirmajā draudzē, cilvēki sāka aizdomāties un spriedelēt, kā viņiem pilnveidoties Dievā. Sāka parādīties nikolaītu darbi, vēlāk izveidojās grupa; viņi attālinājās no Vārda parauga. Tik vien vajag kā izmainīt vienu vārdu, un tad šis ieraudziņš saraudzē visu mīklu. Kurš pārkāpj vienu bausli, ir visu baušļu pārkāpējs. Ieva izmainīja tikai vienu vārdu. Ar to pietiek.
E-41 Well, starting way back there in the first church the people got to thinking and reasoning how to improve on God. The deeds of the Nicolaitanes began showing themselves. Then a group formed. They drifted away from the pattern of the Word. All it takes is just one word changed and that little leaven then leavens the whole lump. He that offends in one point of the law is guilty of all. Eve just changed one word. That will do it.
E-42 Un kad šī grupa, kuras centrā bija sātans, bija izveidojusies, tā sāka ienīst un cīnīties pret patiesajiem ticīgajiem, uzstājot, ka tieši viņi (šie svešie) arī ir Dieva draudze.
E-42 And when that Satan-centered group was formed, it began to hate and to fight the true believers, insisting that they (the aliens) were the church of God.
E-43 Pievērsiet uzmanību, kā organizācija dzemdina naidu. Tā iznīcina sadraudzību un atnes sarūgtinājumu. Lūk, ko nozīmē vārds “mirres”. Lūk, ar ko bija pilna Smirna, ar rūgtumu. Rūgtuma sakne apgāna daudzus. Tādā veidā ienāca vairāk un vairāk apgānīšanās. Tās atstātās rētas izjutīs katrs periods.
E-43 Notice how organization breeds hatred. It destroys fellowship. It makes bitterness. That is what myrrh means. This is what Smyrna was full of. Bitterness. A root of bitterness defiles many. So more and more defilement was coming in. Every age would feel its scars.
E-44 Smirnas draudzi straume bija aiznesusi tālu prom no oriģināla. Tā bija kļuvusi par hibrīdu. Tā bija sakrustojusies tādā pat veidā kā Ieva. Jūs zināt, ka hibrīds ir tas, kas rodas, kad sajaucas divas sugas. Tas, kas piedzimst no šīs sajaukšanās, vairs nav tik tīrs kā oriģināls; tas ir jauktenis. Lūk, kad Ieva atļāva šim zvēram sajaukt viņa sēklu ar viņas sēklu, viņa laida pasaulē radījumu vārdā Kains, kurš nebija tīrs cilvēks. Viņš bija no tā ĻAUNĀ. Ievērojiet, kā viņš atšķīrās no Ābela. Ievērojiet, kā viņš atšķīrās no Seta. Viņš ienīda Dievu un nebija paklausīgs Vārdam, bet vajāja un nogalināja tos, kas bija taisnīgi. Viņš nostādīja sevi augstāk par Dieva Vārdu.
Arī draudze ir atkāpusies no tā, kas viņa bija sākumā. Viņa ir hibrīds, tas ir, formālā (nominālā) draudze ir hibrīds. Cilvēki saka: “Es esmu baptists.” Iesākumā tas tā nebija. “Es esmu metodists.” Iesākumā tas tā nebija. Tīra Dieva Vārda vietā, Gara piepildītu vīru vietā, kurus draudzē vadīja Gara dota atklāsme, tagad ir ticības mācības un statūti, un izglītotu cilvēku izglītotie minējumi. Atklāsmes vietu ir aizņēmusi apmācība. Saprāts ir aizvietojis ticību. Programma ir aizstājusi spontānu slavēšanu Svētajā Garā. No iesākuma tā tas nebija. Visa šī suga ir izmainījusies. Tā ir kļuvusi par draudzi-hibrīdu.
Un tagad, kad draudze kļūst par hibrīdu, vai tad tā radīs patiesus kristiešus? Tā nespēj. Tajā neatrodas šī dzīvība jeb sēkla, kura atved kristieti līdz dzimšanai. Līdzīgs rada līdzīgu. Baptisti rada vēl vairāk baptistus, un tie rīkojas kā baptisti. Metodisti rada metodistus, un tie rīkojas kā metodisti. Neviens neizceļas ar Dieva spēku, un tas arī nemaz nav iespējams, jo tā tur nav. Viņi izceļas ar savu svinīgo Dieva pielūgsmi un savām ticības mācībām, un dogmām.
E-44 The Smyrnaean church had drifted far from the original. It had become a hybrid. It had hybridized itself the way Eve did. You know that a hybrid is what comes of two species mixing. The result is no longer pure like the original. It is mongrel. Well, when Eve allowed the beast to mingle his seed with hers she produced a creature called Cain that wasn't pure human. He was of the WICKED ONE. Notice how different he was from Abel. Notice how different he was from Seth. He hated God and would not obey the Word and persecuted and killed the righteous. He set himself up above the Word of God. 45 The church, too, has departed from what she originally was. She is a hybrid. That is, the church nominal is a hybrid. People say, "I am a Baptist." It wasn't so in the beginning. "I am Methodist." It wasn't so in the beginning. Instead of the straight Word of God, instead of the Spirit-filled men in the church who were led by Spirit-given revelation, there are now creeds, and by-laws, and the educated guesses of educated men. Learning has taken the place of revelation. Reason has replaced faith. Program has replaced spontaneous praise in the Holy Ghost. It wasn't so from the beginning. The whole specie has changed. It has become a hybrid church. 46 Now then, when the church becomes hybridized, will it produce pure Christians? It can't. The life or seed that brings Christians to birth is not in them. Like brings forth like. The Baptists bring forth more Baptists and they act like Baptists. Methodists bring forth Methodists and they act like Methodists. Not one is known by the power of God nor can they be for it's not there. They are known by their ceremonial worship of God and their creeds and dogmas.
E-47 Runājot par hibrīdu. Vai jūs zināt, kas ir visslavenākais hibrīds pasaulē? Jau kopš seniem laikiem tas ir kopā ar mums; tas ir mūlis. Tas ir ēzeļa un zirga krustojums. Tas ir ļoti neparasts dzīvnieks, viņš nespēj vairoties. Viņā nav tās dzīvības, kura to varētu izdarīt. Tomēr, kas attiecas uz darbu, viņš var pārspēt gan zirgu, gan ēzeli. Taču pavērojiet viņa dabu; viņš ir stūrgalvīgs, un jūs nekad nevarat uz viņu paļauties. Tā ir ideāla ilustrācija par hibrīdu reliģiju, patiesības un tumsas krustojums; jo zirgs simbolizē patiesu ticīgo, bet ēzelis attēlo to, kurš ir netaisns. Sajauciet viņus kopā un jums būs neauglīga, formāla reliģija. Tai nav dzīvības sēklas. Tā ir nedzīva. Tā var runāt par patiesību, taču tā nevar to īstenot. Tās vidū nav Dieva, tomēr viņi pulcējas kopā un runā par Dievu, un tanī pat laikā regulāri noliedz spēku. Viņi noliegs Vārdu pat paša Kunga Vārdā. Un tādiem vairs nav nekādu cerību. Vai jūs aptverat, ka nevienai organizētajai reliģijai vispār nav bijusi garīga atmoda? Nekad! Tiklīdz viņi organizējās, tā viņi mira. Viņi nekad nevarēs atgriezties. Nē, kungi. Es varu parādīt jums to līdzībā. 2. Mozus grāmata 13:13: “Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāizpērk ar avi, bet, ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēka pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.” Redziet, ēzeli var izpirkt. Jebkuru nožēlojamu grēcinieku var izpirkt ar Jēzus Kristus asiņu upuri, vai arī, atraidot Kristu, arī viņš tiek atraidīts. Taču mūli izpirkt nevar, viņam nav paredzēta izpirkšana, priekš viņa nav asiņu; un to nevar būt, jo mūlis atrod patvērumu draudzē, kamēr ēzelis atrod patvērumu asinīs. Mūlī “nav sēklas”, kas varētu atdzīvoties, bet ēzelim sēkla ir.
E-47 Talk about a hybrid. Do you know the most famous hybrid in the world? It has been with us for ages. It is the mule. It is a cross between a donkey and a horse. He is a funny kind of an animal. He can't reproduce himself. He has no life that can do that. Yet talk about work. He can outwork the horse or the donkey. But watch his nature. He is stubborn and you can never trust him. He is a perfect picture of hybrid religion. A cross between truth and darkness, for the horse is a type of the true believer and the ass a picture of the unrighteous one. Mix them and you have a sterile, formal religion. It hasn't the seed of life. It is dead. It can talk about truth but it can't produce it. It doesn't have God in its midst, yet it gathers together and talks about God, and all the while systematically denies the power. They will deny the Word in the very Name of the Lord. And there is never any hope for them. Do you realize that no organized religion ever had a revival? Never! Once they organized they died. They can't ever come back. No sir. I can show you that in type.
In Exodus 13:13,
"And every firstling of an ass thou shalt redeem with a lamb; and if thou wilt not redeem it, then thou shalt break his neck; and all the first-born of man among thy children shalt thou redeem."
See, the ass can be redeemed. Every miserable sinner can be redeemed by the blood sacrifice of Jesus Christ, or in rejecting Christ be rejected himself. But you don't redeem the mule. There is no redemption for him. There is no blood for him. There can't be because the mule takes refuge in the church while the ass takes refuge in the blood. The mule has "no seed" in him that can be quickened, but the ass has seed.
E-48 Nupat pirms pāris nedēļām es lasīju kādu ievadrakstu, jā, to bija uzrakstījis kāds neglābts uzņēmējs, nevis kristietis. Viņš rakstīja, ka viņš brīnās par šīm draudzēm. Viņš tās nevarēja saprast – to semināri esot piepildīti ar profesoriem, kuri mācot Dieva Vārdu, lai galu galā To iznīcinātu. Lūk, šis cilvēks nevarēja to saprast. Tas viņu šausmināja. Viņš teica, ka varētu saprast, ja to darītu ateisti vai komunisti, vai brīvdomātāji, vai vēl kāds cits. Taču, kad Dieva Vārdu iznīcina pati draudze, tas esot līdzvērtīgs slepkavībai ar iepriekšēju nodomu. LŪK, TĀDA IR JŪSU HIBRĪDĀ RELIĢIJA! MOSTIES, AMERIKA, KAMĒR NAV PAR VĒLU!
E-48 Why, just a few weeks ago I read an editorial. Yes, it was an editorial by an unsaved businessman; not by a Christian. He said that he was amazed at the churches. He could not understand them. They had seminaries filled with professors who taught the Word of God in order to destroy it. Now then this man could not figure that out. He was appalled by it. He said that he could understand the atheist or communist, or free thinker or someone else doing that. But when the church itself destroyed the Word of God it was tantamount to premeditated murder. THERE IS YOUR HYBRID RELIGION. WAKE UP AMERICA BEFORE IT IS TOO LATE.
E-49 Kad draudze atkāpjas no Vārda, tā ticēs kam vien pagadās. Tieši tā notika ar Ievu. Kad piedzima Kains, viņa sacīja: “Esmu ieguvusi zēnu no Tā Kunga.” [Latv. Bībelē: “Esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību.”–Tulk.] Un tā, vai jūs aptverat, ka viņa tieši tā arī domāja? Viņa domāja, ka viņai bija zēns no Tā Kunga. Redziet, kad viņa tika pievilta, pieņemot Dieva Vārda vietā sātana vārdu, tad viņa jau iedomājās, ka viss, ko viņa teica, bija pareizi. Ja jau viņa pateica, ka viņai bija zēns no Dieva, tātad viņai bija zēns no Dieva. Taču Dievs Savā visumā ir iedibinājis likumus. Laba sēkla var nest tikai labus augļus, bet ļauna sēkla var dot tikai ļaunus augļus. Un katra sēkla, kaut arī tās ir atšķirīgas, izmantos to pašu augsni, barības vielas, mitrumu un saules gaismu, taču tā nesīs augļus pēc sava veida. Apskatiet Kaina radurakstu vēsturi. Apskatiet Seta radurakstu vēsturi. Starp viņiem ir tikai viena atšķirība – sākotnējā sēkla un nekas cits.
E-49 When the church gets away from the Word it will believe anything. It is like Eve. When Cain was born she said, "I've gotten a man from the Lord." Now do you realize that she really meant that? She thought that she had a man from the Lord. You see, once she had been deceived by taking the word of Satan instead of the Word of God she then thought that whatever she said was right. If she said that she had a man from God, then she had a man from God. But God has set laws in His universe. A good seed can only bring forth good fruit and the evil seed can bring forth only evil fruit. Now each seed, though different, will utilize the same earth, nourishment, moisture, and sunshine, but it will bring forth after its own kind. Notice the history of the Cain line. Notice the history of the Seth line. Only one difference between them--the original seed. Nothing else.
E-50 Ja jūs patiešām uzmanīgi apskatīsiet šo Ievas apgalvojumu, tad jūs ievērosiet, ka viņa saprata vairāk, nekā vairums iedomājas. Viņa nepiedēvēja šo dēlu sātanam, jo tas būtu padarījis viņu vienlīdzīgu ar Dievu; tikai Dievs varēja radīt olšūnu Marijas dzemdē. Sātans to nevarēja izdarīt, un Ieva to zināja. Sātans var tikai izkropļot. Tāpēc viņš Ievu pievīla, iedodams viņai nepareizo sēklu; Kains piedzima no čūskas sēklas; Ābels un Sets piedzima no Ādama sēklas. Šīs sēklas izgāja vienu un to pašu procesu, taču bērni savā starpā atšķīrās, jo viņi bija no atšķirīgām sēklām.
E-50 If you look at this statement of Eve real close you will notice that she had more of an understanding than most realize. She did not attribute the son to Satan for that would have made him equal with God. Only God could create the egg in the womb of Mary. Satan couldn't do that. Eve knew that. Satan can only pervert. So he beguiled her with the wrong seed. It was the serpent's seed that brought forth Cain. It was Adam's seed that brought forth Abel and Seth. Those seeds went through exactly the same process, but the children were different for they were from different seeds.
E-51 Viņa ticēja, ka Kains bija no Dieva. Viņa pieņēma velna melus kā Dieva patiesību. Tieši tas notiek šodien. Draudzes uzdodas par patiesības avotiem, taču patiesības tajās nav; tomēr bērni, kurus tās ir dzemdinājušas, zvēr pie tām un pat nogalinās, lai atbalstītu viņu maldus.
E-51 She believed that Cain was from God. She accepted the devil's lie as the truth of God. That is exactly what we have now. Churches set themselves up as fountains of truth but the truth is not in them; yet their begotten children swear by them and will even kill to uphold their error.
E-52 Ja jūs domājat, ka tas ir pārspīlējums, izlasiet visu 3. nodaļu no 2. vēstules Timotejam, kā arī 4. nodaļas pirmos piecus pantus. 2. Timotejam 4:1-5: “Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams: pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.”
E-52 If you think that is an exaggeration, read all of Second Timothy chapter 3 and the first five verses of the fourth chapter. Second Timothy 4:1-5
"I charge thee therefore before God, and the Lord Jesus Christ, Who shall judge the quick and the dead at His appearing and His kingdom;
Preach the Word; be instant in season, out of season; reprove, rebuke, exhort with all long-suffering and doctrine.
For the time will come when they will not endure sound doctrine; but after their own lusts shall they heap to themselves teachers, having itching ears;
And they shall turn away their ears from the truth, and shall be turned unto fables.
But watch thou in all things, endure afflictions, do the work of an evangelist, make full proof of thy ministry."
E-53 Kad draudze atļāvās aiziet prom no oriģināla, kā to izdarīja Ādams un Ieva, ienāca nāve.
Draudzē nav spēka. Viņa ir kļuvusi par briesmoni. Tajā brīdī, kad draudze pievērsās formai un ceremonijām, kad pievērsās garīdzniecībai, organizējot kalpotājus grupā, kas nolēma pieņemt paši savu vadību neatkarīgi no Svētā Gara un Viņa Vārda; tajā pat brīdī ienāca nāve, un draudze sāka sirgt, un tiklīdz viņa sasirga, viņa kļuva par bezspēcīgu cilvēku grupu, kuru vienīgais ierocis bija strīdi. Viņa neko nevarēja nest Garā, jo viņas cerības balstījās uz programmām, nevis uz ticības Viņa Vārdam. Viņi iesēja programmu un nopļāva programmu; viņi iesēja izkropļojumus un nopļāva kroplus bērnus.
E-53 When the church allowed herself to move away from the original, like Adam and Eve, death set in.
There is no strength in her. She has become a monstrosity. The minute the church moved toward form and ceremony, and toward priesthood by organizing the ministers into a group that decided leadership apart from the Holy Spirit and His Word, that very moment death entered and she started to get sick, and as she got sick she changed to a powerless group of people whose only weapon was argument. She could produce nothing in the Spirit, for her hopes were built on program and not on faith in His Word. They sowed program so they reaped program. They sowed perversion so they reaped perverted children.
E-54 Pamēģini iejaukties Dieva lietās un nopļausi tieši to, ko tu iesēji. Cilvēkam to vajadzētu iemācīties, vērojot dabu. Viņš ir iejaucies dabā. Viņš ir dabā injicējis pats savas idejas, izmanījis molekulu sastāvu utt., un tagad viņš pļauj vētru. Tikai paskatieties, kādu viņi ir padarījuši vistu. Viņi krusto to līdz tādai pakāpei, ka tā ir kļuvusi par olu dēšanas mašīnu, kas ļoti ātri nekam vairs nav derīga. Pārtikai tā neder, tā ir irdena un slikta ēšanai. Gaļā, kuru mēs lietojam pārtikā, viņi injicē tādas vielas, no kurām izmainās cilvēka ķermenis – sievietes kļūst gurnos šauras, bet plecos platas, bet ar vīriešiem notiek pretējais. Lūk, ja jūs spēlējaties ar dabu un iegūstat briesmīgas sekas, kas tad notiks, ja jūs patiesību pārvēršat melos? Lūk, atbilde: jūs radīsiet antikristu, bezdievīgu reliģijas sistēmu, kura ir tik izkropļota, ka tā nebūs līdzīga oriģinālam, ne arī spēs radīt to, ko radīja oriģināls. No Dieva puses vienīgais risinājums šādai situācijai ir uguns jūra.
E-54 You tamper with God and you reap exactly what you injected. Man ought to learn that from nature. He has tampered with nature. He has injected his own ideas into nature and rearranged the molecules, etc., and now he is reaping a whirlwind. Just look how they have bred the chicken. It is so highly bred that it is a laying machine that lays itself out. It is no good for food and is soft and poor eating. They inject substances into the meat we eat and because of that the human body is changing so that women are getting narrower in the hips and broader of shoulder and men are getting just the opposite. Now if you fool with nature and get a monstrosity and a backfire, what will happen if you change the truth into a lie? The answer is, you will breed an antichrist, godless system of religion that is so perverted it will not look like or produce what the original did. The only answer that God has for a situation like that is the lake of fire.
E-55 Šis nelaimīgais Smirnas Periods bija uz nāves gultas. Kad tas nomira, tas vairs nekad neatgriezās. Neviens periods neatgriežas. Neviena garīgā atmoda vairs neatgriežas. Tā nevar sevī uzņemt Dieva dzīvību caur dabiskajiem pēcnācējiem. Tam ir vajadzīga atdzimšana no augšas. Šis pēdējais periods sākās ar Vasarsvētku atmodas liesmām, un viņi to tūlīt pat organizēja. Tā vietā, lai paņemtu Vārdu, viņi paņēma paši savas idejas un izdarīja tieši to, ko bija izdarījis katrs periods – aizstāja Vārdu ar mācību grāmatu. Pamēģini tikai spert soli ārpus šīs rokasgrāmatas un redzēsi, kas notiks. Tu būsi uz ielas, brāli, bet viņi tevi vajās un visu novels uz Dievu. Un kā viņi mīl savu organizāciju! Nav nekāds brīnums. Viņi ir otrās paaudzes Vasarsvētku draudze, un, tā kā Dievam nav mazbērnu, viņi gluži vienkārši ir savu tēvu bērni, pazīstami ar savām ticības mācībām un pielūgsmes formu. Viņi var runāt par to, kā tas bija agrāk, taču viņi nespēj to īstenot. Reiz viņiem bija zibens, taču pāri palicis ir labi ja pērkons. Taču ļaujiet tikai viņiem pastāstīt jums par viņu kustības lieliskumu, un viņi sacīs: “Jā, ser, vēlos jums darīt zināmu, ka šo kustību neaizsāka cilvēks, tas atnāca spontāni. Gars nonāca pa visu pasauli. Jā ser, mēs dabūjām to pašu, kas viņiem bija Vasarsvētku dienā. Tas nebija cilvēciskais, bet Dievišķais.” TĀDĀ GADĪJUMĀ, KĀPĒC GAN VIŅI TO NETURPINĀJA TĀDĀ PAT VEIDĀ? JA TO IESĀKA DIEVS, TAD KĀ TAS NĀKAS, KA DIEVS NESPĒJA TO TURPINĀT UN NOVEST LĪDZ GALAM? Ja jau Dievs, lai to visu iesāktu, nebija uzrakstījis kaut kādu ticības mācību, formulu un dogmu rokasgrāmatu, tad kādas gan viņiem bija tiesības to darīt? Dievs izlēja Savu Garu pār baptistiem, metodistiem, nācariešiem, adventistiem, Brāļiem, Dieva Draudzi (vairāki ar šādu nosaukumu) u.t.t. Visi šie brāļi bija izauguši dažādās mācībās, statūtos, baznīcu rokasgrāmatās u.t.t. Dievs to visu noslaucīja malā; Viņš sagrāva viņu dispensāciju teorijas un atjaunoja Gara dāvanas, pierādot, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžos. Bet vai šīs vasarsvētku draudzes no tā guva kādu mācību par organizāciju? Nē, draugi. Viņi no jauna organizējās un ir sarakstījuši paši savas grāmatas, statūtus un draudzes rokasgrāmatas, biedru grāmatas u.t.t., un tas viss ir darīts ar vienu domu – pierādīt, ka tagad viņiem ir visa patiesība, ka viņi zina visas atbildes, un tādējādi viņi ir Dieva elite, kuri zina īsto ceļu un var parādīt to citiem kā Dieva ieceltie pavadoņi. Taču viņiem tā nav. Viņi ir kļuvuši par hibrīdiem tāpat, kā tās grupas, no kurām viņi bija izgājuši. Ja viņi vēlas būt līgavā, tad viņiem nāksies iziet tieši tāpat, kā to izdarīja viņu priekšteči.
E-55 That poor Smyrnaean Age was dying. When it died, it never came back. No age ever comes back. No revival ever comes back. It can't have the life of God in it by natural generation. It takes a regeneration from above. This last age started with the fires of a Pentecostal revival and they organized it right back. Instead of taking the Word they took their own ideas and did just what every age has done--substituted the manual for the Word. Just you step outside that manual and see what happens. You are out, brother. And they will persecute you and blame it on God. And how they love their organization. No wonder. They are second generation Pentecostals and since God doesn't have grandchildren they are just children of their fathers, known by their creeds and form of worship. They can talk about what used to be, but they can't produce it. Once they had the lightning but about all that is left is the thunder.
But let them talk to you about the glories of their movement. They will say, "Yes sir, I want you to know that this is a move that no man started. It came spontaneously. The Spirit fell all over the world. Yes sir, we got what they had at Pentecost. This was not of men but of God." THEN WHY DIDN'T THEY KEEP IT THAT WAY? IF GOD STARTED IT HOW COME GOD COULDN'T KEEP IT AND FINISH IT? If God didn't write a handbook of creeds and formulas and dogmas to start it, then what right did they have to do that?
God poured out His Spirit upon Baptists, Methodists, Nazarenes, Adventists, Presbyterians, Brethren, Church of God (several so named) etc. All these brethren were brought up on different doctrines, by-laws, church manuals etc. God swept it all to one side; He destroyed their dispensational theories and restored the gifts of the Spirit, proving He is the same yesterday and today and forever. But did those Pentecostals learn their lesson about organization? No sir. They organized right back and have written their own textbooks, by-laws and church manual, fellowship book, etc. with one idea in mind, which is to prove that they now have all the truth, know all the answers, and are therefore, the elite of God who know the way and can show it unto others as God's appointed guides. But they haven't got it. They have hybridized themselves like the very groups they came out of. If they want to be in the bride they are going to have to come out exactly as did their forefathers.
E-56 Viņi ir tieši tādi kā visi pārējie. Atmoda ir beigusies. Viņi cenšas dzīvot pēc nosaukuma, bet ir miruši. Viņi izvēlējās organizāciju, visu laiku runājot par Dieva Garu. Viņi runā par Svētā Gara pierādījumu; bet viņi aizmirst, ka velns arī var runāt mēlēs. Viņu vidū ir pilnīgs Bābeles juceklis, bet viņi to sauc par Dieva Garu. Un mēs no jauna redzam, kā cilvēks norāda Dievam, tā vietā, lai Dievs norādītu cilvēkam.
E-56 They are like all the rest. The revival is over. They are trying to live a name and are dead. They took organization, all the while talking about the Spirit of God. They talk about the evidence of the Holy Spirit. But they forget that the devil can talk in tongues, too. The utter confusion of Babel is in their midst and they call it the Spirit of God. Once again we see man telling God, instead of God telling man.
E-57 Un tā, varbūt jūs tagad vēlaties norāt mani par to, ko es pateicu. Ļoti labi. Viņi sauc sevi par “Vasarsvētku draudzi” un “Pilno Evaņģēliju”. Lai viņi to pierāda! Vasarsvētku dienā nonāca uguns mākoņa veidā un sadalījās virs katra kā mēles, un nolaidās uz ikvienu no tiem. Kur ir šī uguns? Vasarsvētku dienā viņi runāja mēlēs, un cilvēki, kuri klausījās, viņus saprata. Kur tas ir? Pilnīgi visi ticīgie izturējās kā viena ģimene; Vasarsvētku draudžu vidū ir tāda pati šķelšanās, kā jebkurā grupā pagātnē. Neviens cilvēks neiedrošinājās pievienoties agrīnajai draudzei, viņus pievienoja tikai Dievs. Bet tagad viņu vidū ir tikpat daudz āžu kā pie citiem. Viņi apgalvo, ka ir pilnajā Evaņģēlijā, bet pierādīt to nevar. Viņu draudzēs ir tikpat maz spēka, kā visās pārējās. Ja viņi ir “pilnā Evaņģēlija” draudze, tad mums labāk būtu atzīt, ka Bībelē ir kļūda, kad tā apraksta pilnā Evaņģēlija vīrus Vasarsvētku dienā. Viņi dzied: “Manī ir notikusi liela pārmaiņa.” Viņiem ir taisnība. Bet šī pārmaiņa nav bijusi uz labu. Ir laiks atgriezties pie Dieva. Viņiem ir vārds, it kā viņi būtu dzīvi, bet viņi ir miruši. Mēles nav garīgās atmodas pierādījums. Tas ir pierādījums nāves atnākšanai. Mēles pasludināja pierādījumu tam, ka Ebreju ceremoniālā reliģija bija beigusies un ka bija iesākusies jauna ēra. Mūsu laikā mēles nolaiž priekškaru pār Pagānu draudzes periodiem, un Evaņģēlijs dodas atpakaļ pie ebrejiem. Cilvēki runā par to, ka mēles ir varenas Garīgas kustības pazīme. Viņi ir nokavējuši, vilciens ir aizgājis. Patiesība ir tāda, ka mēles iezīmē visu cilvēcisko ideju, programmu un valstību beigas; un tiek pieteikta Dieva valstība. Atmostieties, Dieva ļaudis! Atmostieties!
E-57 Now you might desire to scold me right here for what I have said. All right. They call themselves Pentecostal and Full Gospel. Let them prove it. At Pentecost the fire came in a cloud and separated over each of them like a tongue, and fell on each one. Where is the fire? They spoke in tongues at Pentecost and the people who listened understood. Where is that? The whole multitude of believers acted like one family. Pentecostals are as badly divided as any group in history. No man durst join himself to the early church but only God added. They have as many goats among them as any. They claim to be full Gospel but they can't prove it. Their churches are as empty of power as any of them. If they are full Gospel then we had better admit the Bible made a mistake when it describes the full Gospel men at Pentecost. They sing, "There's been a great change in me." They are right. But the change has not been for the better.
It is time to get back to God. They have a name that they live but are dead. Tongues isn't the evidence of revival. It is the evidence of death. Tongues proclaimed the evidence that the ceremonial religion of the Jews was over, that a new era had begun. Tongues today is ringing down the curtain on the Gentile church ages and the Gospel is going back to the Jews. People are talking about tongues heralding in a great Spiritual move. They have missed the boat. The truth is that it is writing the finish to all of man's ideas, programs and kingdoms, and the kingdom of God is being ushered in. Wake up people of God. Wake up.
E-58 Ja jūs nedomājat, ka tā ir patiesība, tad paklausieties, lūk, ko. Gan vasarsvētku draudzēs, gan fundamentālajās grupās visā pasaulē organizējas uzņēmēji. Viņi ir pārņēmuši kanceli bez Dieva aicinājuma. Viņi pasniedz sevi kā cilvēku zvejniekus un Dieva kustību veidotājus; un viņi saka, ka dāvanu kalpošana (vēstule Efeziešiem 4:10-13), kuru Dievs deva draudzei, ir cietusi neveiksmi, tāpēc vadību pārņem viņi. Lūk, mēs atrodamies tam tieši vidū, kad piepildās pravietojums, kuru sauc par “Koras pretošanos” (Jūdas vēstule 11), bet viņi pat nezina, ka viņi to ir piepildījuši. Viņi akli turpina sludināt pieredzi patiesības vietā. Lai Dievs apžēlojas par viņiem! Lai atveras viņu acis, kamēr nav par vēlu! O-o, ieklausieties manī! Kad tā ir bijis, ka naudas prestižs, līdera vieta sabiedrībā, biznesa prasmes vai patiesas prāta spējas padarītu cilvēku spējīgu būt par garīgu līderi vai kaut kā apstiprinātu Dieva Vārdu? Un kad materiālais vai cilvēciskās vērtības jebkurā veidā sāk parādīties kā līdzeklis, caur kuru darbojas Dievs, aizstājot to, ka Viņš darbojas VIENĪGI caur Svēto Garu – tad mēs jau cīnāmies pret Dievu un nevis par Viņu.
E-58 If you don't think this is true, just listen to this. All over the world in both Pentecostal and fundamental groups they are organizing the businessmen. They have invaded the pulpit without a call from God. They have styled themselves the fishers of men and the founders of a move of God, and they say the gifted ministry of Ephesians 4:10-13 that God gave the church has failed, so they are taking over. Here we are right in the midst of the fulfillment of prophecy, called the gainsayings of Korah, and they don't even know that they have fulfilled it. They are blindly going on preaching experience for truth. May God have pity on them. May their eyes be opened before it is too late. Oh, listen to me. When did the prestige of money, social leadership, business ability, or sheer mental prowess ever qualify a man for spiritual leadership, or give any weight to the Word of God? And when in any way materiality or human values begin to show as the media by which God works instead of the Holy Spirit ALONE, then we are fighting against God, not for Him.
E-59 Lūk, es vēlos, lai tas šeit noteikti tiek atzīmēts: es nerunāju pret draudzes vecajiem. Nē, kungi. Un šis vecajs var būt nabadzīgākais no nabadzīgajiem, vai arī visbagātākais cilvēks pasaulē, kamēr vien viņš ir vecajs savā sirdī un darbos. Es nešauboties ordinētu jebkuru vīru, kuram ir īstās Garīgās kvalifikācijas kā draudzes vecajam vai diakonam, neskatoties uz viņa finansēm vai sabiedrisko stāvokli. Bet, kad jūs redzat, kā draudzē ienāk sociāla vai finansiāla sistēma, kas jebkādā veidā sašķeļ cilvēkus – tas nav no Dieva. Tā ir vēl viena šī laika pazīme šajā materiāli bagātajā, bet Garīgi līdz nabadzībai novestajā Lāodikejas Periodā, kurā mēs tagad dzīvojam.
E-59 Now I want this on record right here. I am not speaking against elders in the church. No sir. And that elder can be as poor as any man was ever poor, or be the richest man in the world as long as he is an elder in heart and deed. I would not hesitate to ordain any man that has the real Spiritual qualifications as an elder or deacon regardless of his finances or social position. But when you see a social or financial structure come into the church that divides the folks in any way--that is not of God. It is another sign of the time in this physically rich, but Spiritually impoverished Laodicean Age in which we are now living.
E-60 “Es zinu tavu nabadzību.” Vai jūs ievērojāt, ka viņu nabadzība un sātana sinagoga ir minēti kopā vienā pantā? Jā, tā ir šī bagātā, spēcīgā organizācija, kurai pieder bagātības un kura vienmēr izstumj ārā šos mazos cilvēciņus, kuri kalpo Dievam. Kad Dieva Gars darbojas cilvēku sirdīs, kuri tad ir tie, kas atstāj šīs ēkas un īpašumus? Šis mazais ganāmpulciņš vienmēr zaudē lielajai organizācijai. Un kurp pēc tam dodas šie cilvēki? Viņi pielūdz Dievu mājās, vecās noliktavās un pagrabos, tieši tāpat kā toreiz, kad viņi devās uz katakombām.
Tie cilvēki bija nabadzīgi šīs pasaules lietās. Noteikti. Taču viņi bija bagāti Garā.
E-60 "I know thy poverty." Did you notice that their poverty is linked up with the synagogue of Satan in that same verse? Yes, it is the rich powerful organization that has the wealth and always pushes out the little people that serve God. When the Spirit of God moves in the hearts of men, who is it that leaves the buildings and property? The little flock always loses out to the big organization. And where do the people then go? They worship in homes, old store buildings, and basements, just as they did when they went to the catacombs.
These people were poor in this world's goods. Certainly. But they were rich in Spirit.
E-61 “Es zinu viņu zaimus.” Lūk, te nav domāts, ka šie meļi zaimo Dievu (kaut arī tas ir skaidrs bez vārdiem), taču viņi zaimo patieso draudzi. Tā ir vienmēr. Pašā sākumā draudzi zaimoja Jeruzālemes jūdi. Tāpat rīkojās arī pagānu daudzdievības piekritēji. Ja par kādu arī runās ļaunu, tad tā vienmēr būs patiesā sēkla. Nerona laikā kristiešus vainoja visās nelaimēs, pat Romas nodedzināšanā. Komunistiskajās valstīs šis mazais ganāmpulciņš vienmēr ir pirmais, kam draud iznīcināšana, kaut arī skaitliski tas ir nenozīmīgs. Neskatoties uz to, ka kristieši ir jauki, lojāli cilvēki, kuri dara tikai labu, viņi vienmēr tiks vajāti līdz beigām, lai viņus fiziski iznīcinātu.
E-61 "I know their blasphemy." Now it isn't the thought here that these liars are blaspheming God, though that goes without saying. But they are blaspheming the true church. It is always thus. The Jews of Jerusalem blasphemed the church at the beginning. The Gentile polytheists did likewise. If anyone is going to be evil-spoken of, it will always be the true seed. In Nero's day the Christians were blamed for every calamity--even for the burning of Rome. In communist countries the little flock is always the first to be exterminated though actually insignificant in size. Though the Christians are fine loyal people, who do only good, they will always be persecuted to the end that they might be physically destroyed.
E-62 Tas ir tāpēc, ka viņi ir pārmetums bezdievjiem; tāpat kā gruzis acī, tā viņi izceļas ļauno cilvēku priekšā. Un, lai arī šiem taisnīgajiem nav nolūka kaut kā kaitēt bezdievjiem (jo viņi vēlas darīt tikai labu), tomēr viņi aizvien tiek ievilkti situācijās, kā tas bija Jānim Kristītājam ar Hērodu; jo Jānis negribēja darīt ļaunu ne Hērodam, ne viņa sievai, bet gan izglābt viņus no Dieva dusmām. To ne tikai pilnībā pārprata un absolūti nepieņēma, bet par to Jāni nodeva nāvei. Un par visu to labo, ko Dieva ļaudis dara, viņi līdz pat šim laikam tiek publiski kaunināti un nodoti nāvei. Protams, ir jābūt kādam baisam spēkam, kas stāv aiz cilvēkiem, kuru sirdsapziņas ir tik tukšas, ka viņi atmaksā ar ļaunu tiem, kuri darīja viņiem labu. Jā, tāds spēks pastāv, tas ir sātans. Atbilde atrodas nākamajā pantā.
E-62 The reason this is so, is because they are a rebuke to the godless. Like a sore thumb they stand out before the wicked. And though the righteous intend no harm to the wicked but want to do only good, invariably they find they are embroiled as was John the Baptist with Herod. For John did not want to harm either Herod or his wife but to save them from the wrath of God. This was not only thoroughly misunderstood and absolutely withstood, but John was put to death because of it. And for all the good the people of God do, they are still put to public shame and to death. Surely there must be some sinister force behind a people who would be so void of conscience that they would return evil to those who did them good. Yes, there is such a force. It is Satan. The answer lies in the next verse.
E-63 DESMIT CIEŠANU GADI
Atklāsmes grāmata 2:10: “Nebīsties par to, ka tev būs jācieš! Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu.”
E-63 Ten Years Of Tribulation
Revelation 2:10
"Fear none of those things which thou shalt suffer; behold the devil shall cast some of you into prison, that ye may be tried; and ye shall have tribulation ten days; be thou faithful unto death, and I will give thee a crown of life."
E-64 Ikreiz, kad Tas Kungs lieto šo vārdu “nebīsties”, jau tuvojas kauja, kura būs saistīta ar lielām briesmām un ciešanām, un zaudējumiem. Lūk, Viņš nesaka to skarbi un strupi: “Nāk ciešanas,” tas mūs nobiedētu; bet gan kā māte, kura gatavojas izslēgt gaismu, maigā balsī saka savam bērniņam, lai viņš neizbīstas: “Tagad nebaidies, jo gaisma nodzisīs, un iestāsies tumsa. Taču atceries, ka es esmu šeit kopā ar tevi.” Tāpat arī Viņš saka: “Nebaidieties no cilvēka, ne arī no tā, ko viņš jums var izdarīt. Es esmu ar jums, un jums pietiek ar Manu žēlastību. Kad jūs iesiet caur ūdeņiem, tie jūs nepārplūdinās. Un pat nāvē jūs nebūsiet uzvarēti. Jūs esat vairāk nekā uzvarētāji.”
E-64 Every time the Lord uses those words, "Fear not," there is an engagement at hand which will involve great danger and suffering and deprivation. Now He does not say in a blunt, curt manner, "Tribulation is coming." That would frighten one. But like a mother who is about to turn out the light says gently to her child lest he be frightened, "Now don't be afraid, for the light will go out and it will be dark. But remember that I am here with you." So He says, "Don't be afraid of man or what he can do to you. I am with you, and My grace is sufficient for you. When you pass through the waters, they will not overflow you. Not even in death are you defeated. You are more than conquerors."
E-65 Šis varenais apustulis Pāvils no savas pieredzes zināja, cik šie vārdi ir patiesi; viņš rakstīja vēstulē Romiešiem 8:35-39: “Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” Nē, mums nav jābaidās. Viņa mīlestība padzen visas bailes.
E-65 The great apostle, Paul, knew from experience the reality of those words and he wrote in Romans 8:35-59,
"Who shall separate us from the love of Christ? shall tribulation, or distress, or persecution, or famine, or nakedness, or peril, or sword?
As it is written, For Thy sake we are killed all the day long; we are accounted as sheep for the slaughter.
Nay in all these things we are more than conquerors through Him That loved us.
For I am persuaded, that neither death, nor life, nor angels, nor principalities, nor powers, nor things present, nor things to come,
Nor height, nor depth, nor any other creature shall be able to separate us from the love of God, which is in Christ Jesus our Lord."
No, we are not to fear. His love casts out all fear.
E-66 Tagad paskatieties, ko Viņš saka: “Velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti.” Jūdi to darīja jau toreiz. Pagānu priesteri to darīja jau toreiz. Valdnieki, kuri centās pielabināties tautai, zinot, ka cilvēkiem patika arēna, nodeva nāvei tūkstošiem kristiešu, iznīcinot viņus ar lauvām vai gladiatoriem. Kāds tam visam sakars ar velnu? Kāpēc vainot viņu? Ak, bet aiz tā visa stāv velna naids! Aiz tā visa stāv velns, jo viņš ienīst Dievu. Sātans noteikti centīsies iznīcināt to, ko Dievs ir apņēmies Savā sirdī. Taču skatieties, šeit ir kāda pamācība: ja sātans stāvēja aiz tiem jūdiem, kuri vilka kristiešus uz tiesu, tad jau šie jūdi nav no Dieva reliģijas, bet ir no velna reliģijas; viņu sapulce arī ir no sātana sinagogas. Un, ja Romas Katoļu Baznīca nogalināja milzīgu skaitu ticīgo Tumšajos Viduslaikos, jā, un arī visos citos laikos, tad viņi ir no velna un arī pieder sātanam.
E-66 Now notice what He says, "the devil will cast some of you into prison that you may be tried." The Jews were doing that right then. The pagan priests were doing that right then. The governors who tried to curry favor with the public because the people liked the arena, hurled the Christians by the thousands to their death, destroying them by lions and gladiators. What has the devil to do with this? Why blame him? Ah, yes, but it is the devil's hatred behind it all. He is behind it all for he hates God. What God has set His heart on, Satan is bound to try to destroy. But watch. Here is some illumination. If Satan is behind the Jews who are hailing the Christians into court, then the Jews are not of God's religion but the devil's. Their gathering is also of the synagogue of Satan. And if the Roman Catholic Church killed the multitudes of believers in the Dark Ages, yes and in all ages, then they are of the devil and belong to Satan, also.
E-67 Un ja, jūsuprāt, tas ir šokējoši, tad vienkārši uzgaidiet, kad piepildīsies pravietojums no Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas. Tā ir pārsteidzoša patiesība, ka šajā nodaļā atrodas Amerikas Savienotās Valstis. Tieši skaitlis trīspadsmit ir šīs valsts simbols. Tā iesākās ar trīspadsmit kolonijām. Tās oriģinālajā karogā bija trīspadsmit zvaigznes un trīspadsmit strīpas. Un, lūk, trīspadsmitajā nodaļā ir aprakstīts viņas liktenis. Zvēra tēlā, kas ir minēts šajā nodaļā, atklāsies viss tā zvēra ļaunums, kurš bija pirms viņa. Tāpat kā tas zvērs pacēlās Nikejas Padomē, tā arī šis zvēra tēls iznāks no Vispasaules Draudžu Padomes visā bezdievīgajā un sātaniskajā spēkā, lai izgāztu velna dusmas uz patieso Dieva vīnogulāju. Tas būs atkārtots visas velnišķās viltības un nežēlības uzvedums.
E-67 And if you think this shocking, just wait until the prophecy of Revelation 13 is fulfilled. It is strikingly true that the United States of America is in that chapter. The very number thirteen is a symbol of this nation. It started with thirteen colonies. Its flag has thirteen stars and thirteen stripes. And there is her destiny in the thirteenth chapter. In this image that is mentioned in this chapter will be found all the wickedness of the beast that was before it. As the beast rose at the Nicene Council, so the image will come out of the World Council of Churches with all ungodly and Satanic power to vent the anger of the devil upon the true vine of God. It will be a repeat performance of all diabolical cunning and cruelty.
E-68 Tie, kuri cīnās pret Dieva pazemīgajiem, ņirgājas un izsmej viņus – lai viņi to dara. Un viņi to arī darīs; un darīs to visu Dieva un reliģijas Vārdā. Taču viņi melo. Viņi nav no Dieva. Viņi ir no sava tēva, velna. Ar to, kāda ir viņu rīcība pret JEBKURU cilvēku, viņi atmasko sevi, parādot, kas viņi tādi ir. Lai viņi organizējas un atstumj mazo ganāmpulciņu; viņi tikai vēl vairāk parāda visiem, ka viņi ir no velna. Viņi ir šis viltus vīnogulājs – vīnogulājs, kas nogalina. Viņu naids pierāda, kas viņi ir: antikrista nikolaītu draudze – lūk, kas viņi ir.
E-68 Those who fight the humble of God and scoff and destroy--let them do it. And do it they will. And all in the Name of God and religion. But they lie. They are not of God. They are of their father, the devil. They, by their deeds against ANY people, expose themselves for what they are. Let them organize and repudiate the little flock. They but further reveal to all that they are of the devil. They are the false vine--the vine that murders. Their hatred proves who they are. The Nicolaitane antichrist church is who they are.
E-69 “Metīs cietumā kādus no jums.” Jā, viņi tiek vesti uz tiesas namiem, nepatiesi apsūdzēti, pratināti un likti cietumos. Un, protams, tas viss tiek darīts reliģijas, pieklājības normu un absolūta nevainīguma vārdā. Tas viss ir kāda laba iemesla dēļ. Tas liek man aizdomāties par Augstākās Tiesas lēmumu par lūgšanu un Bībeles lasīšanu skolās [1963. gadā ASV Augstākā Tiesa pieņēma lēmumu, kas atcēla kopēju lūgšanu un obligātu Bībeles lasīšanu skolās–Red.]. Kas stāv aiz tā visa? Sātans. Tas vienkārši ir vēl viens niknuma izvirdums pret Dievu.
E-69 "They shall be cast into prison." Yes, they are hailed into court and falsely accused and tried and imprisoned. And of course it is all done in the name of religion and decency and outraged innocency. All done for a good cause. That makes me think of the Supreme Court's ruling on prayer and Bible reading in the schools. Who is behind it? Satan is. It is just another angry outburst against God.
E-70 “Jums būs bēdas desmit dienas.” Tas ir pravietojums. Un vienlaicīgi tas arī palīdz noteikt Smirnas Perioda mūža garumu. Diokletiāns, visnežēlīgākais no visiem imperatoriem, uzsāka terora kampaņu pret Dieva svētajiem, kura, ja nebūtu Dieva žēlastības, būtu noslaucījusi no zemes virsas visus ticīgos. Tā bija visasiņainākā kampaņa vēsturē, un tā ilga desmit gadus (šīs desmit dienas no Atklāsmes Grāmatas 2:10) no 302. līdz 312. gadam.
E-70 "Thou shalt have tribulation ten days." Here is a prophecy. And with it is a means of determining the life span of the Smyrnaean Age. Diocletian, the cruelest of all emperors, launched a terror campaign against the saints of God, that except for the mercy of God would have wiped out all believers. It was the bloodiest in history and lasted ten years (the ten days of Revelation 2:10b) from 302 to 312.
E-71 “Esi uzticīgs līdz nāvei.” Viņš nesaka, lai esi uzticīgs dzīves laikā, līdz nomirsi, bet gan “esi uzticīgs, pat atdodot par to savu dzīvību”. Iespējams, tev nāksies savu liecību apzīmogot ar savām asinīm. Tūkstoši, jā, miljoni ir miruši šo gadsimtu laikā. Viņi mira ticībā. Tāpat kā uzticīgais liecinieks Antipa, viņi neturējās pie savas dzīvības un devās nāvē. Mēs bieži domājam, ka būt par mocekli – tas ir gandrīz neiespējami. Taču iedrošinos atgādināt, ka tā ticība, kuru mēs ik dienas izmantojam, lai triumfētu Kristū Jēzū, ir tā pati ticība, kas stiprināja Polikarpu un visus mocekļus. Šī lielā ticība dāvās lielu žēlastību šajā pēdējā stundā. Lai Dievs ir mūžam svētīts!
E-71 "Be thou faithful unto death." He does not say be faithful until death, but unto death. You may have to seal your testimony with your blood. Thousands, yea millions, have died during all the ages. They died in the faith. Like Antipas, the faithful martyr, they held not their lives dear unto death. Often we think that it would be almost impossible to be a martyr. But dare to recall that the faith we daily use to triumph in Christ Jesus is the same faith that upholds the Polycarps and all martyrs. The supreme faith will give supreme grace for the supreme hour. Blessed be God forever!
E-72 “Tad Es tev došu dzīvības vainagu.” Ja pat auksta ūdens krūze, kas pasniegta Tā Kunga Vārdā, nepaliks bez atlīdzības, cik gan liela būs alga tam, kurš atdod savu dzīvību kā moceklis par Kunga Jēzus Kristus Vārdu! Varbūt mēs varētu gūt nelielu priekšstatu, ja mēs salīdzināsim šo vainagu ar vainagu, kuru saņem sacīkšu uzvarētāji. Pāvils 1. Vēstulē Korintiešiem 9:24 saka: “Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.” Vainags, kuru saņēma Olimpiskā skrējiena uzvarētājs, bija olīvkoka zariņu vijums. Taču vainags, par kuru tiek runāts šajā pantā no Atklāsmes Grāmatas, tas, kurš tika dots moceklim – tas ir karaļa kronis. Jēzus to sauc par dzīvības vainagu. Viens vainags ir tiem, kuri ir pūlējušies; cits – tiem, kuri sevi ir atdevuši. Abi šie vainagi ir nevīstoši. Tie neiznīks. Tie, kuri uzvarēja šajā pasaulīgās dzīves skrējienā, drīz vien zaudēs prieku par šīs pasaules aplausiem. Viņu slava novītīs. Bet tie, kuri atdod savas dzīvības Dieva dēļ, vai nu katru dienu pūloties vai arī izlejot savas asinis kā augstāko savas dzīves upuri; viņiem tiks dots dzīvības vainags.
E-72 "And I will give thee a crown of life." Since not even a cup of cold water given in the Name of the Lord fails to receive a reward, how great shall be the reward to him who gives his life as a martyr for the Name of the Lord Jesus. Perhaps we can get a small idea if we compare this crown with the crown won in a race.
In I Corinthians 9:24, Paul says,
"Know ye not that they which run in a race run all, but one receiveth the prize? So run that ye may obtain."
A crown given to the winner of the Olympic race was a garland of olive branches. But the crown spoken of here in the Revelation, given to a martyr, is the crown of royalty. Jesus calls it the crown of life. The one crown is for those who have striven; the other is for those who have given. Both crowns are incorruptible. They will not perish. The winners of the worldly race of life will soon lose the joy of the plaudits of the world. Their glory will fail. But those who give their lives for God, either by daily striving or shedding their blood as the crowning sacrifice of their lives will be given the crown of life.
E-73 Pārāk maz laika tiek veltīts, lai pūlētos par Dieva mūžīgajām atlīdzībām. Dieva atalgojums ir pārāk nenopietni novērtēts. Ja mēs ticam šai realitātei par ķermeņa augšāmcelšanos un mūžīgajai matērijas valstībai, tad mums vajadzētu krāt debesīs šos labos dārgumus, kuri ir pieejami uzticīgajiem svētajiem.
E-73 All too little time is spent on laboring for the eternal rewards of God. The recompence of God is too lightly esteemed. If we believe in the reality of the resurrection of the body, and an eternal kingdom of substance, then we ought to lay up in heaven those good treasures that are available to the faithful saints.
E-74 ATLĪDZĪBA PAR UZVARU
Atklāsmes Grāmata 2:11: “Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm. To, kas uzvar, neievainos otrā nāve.”
Lūk, Gars vēlreiz runā visiem periodiem. Šis vēstījuma mērķis ir mierināt mūs šodien tāpat, kā tas ir mierinājis mūsu brāļus visos pārējos periodos. Un Viņš mums saka, ka otrā nāve mūs neievainos.
E-74 The Reward For Overcoming
Revelation 2:11,
"He that hath an ear let him hear what the Spirit saith unto the churches. He that overcometh shall not be hurt of the second death."
Now, once again the Spirit is talking to all the ages. This message is to comfort us today even as it has comforted our brethren of all the other ages. And He says to us that the second death will not hurt us.
E-75 Mēs visi zinām, ka otrā nāve ir uguns jūra. Atklāsmes Grāmata 20:14: “Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve – uguns jūra.” Protams, tas nozīmē, ka visi, kuri atradās tajā, tika iemesti uguns jūrā. Un tā, šeit es jums gribu kaut ko parādīt. Tas, bez šaubām, liks cilvēkiem izteikt piezīmes par manu neparasto mācību. Taču es šeit balstos uz Dieva Vārda autoritāti un noliedzu, ka neticīgais iet uz mūžīgo elli un tur mūžīgi deg. Pirmkārt, elle jeb uguns jūra, vai kā arī jūs to gribat saukt, nav mūžīga. Kā gan tā var būt mūžīga, ja tai bija sākums? Mateja Evaņģēlijā 25:41 ir teikts, ka “mūžīgā uguns bija sataisīta velnam un viņa eņģeļiem”. Un tā, ja jau tā bija sataisīta, tādā gadījumā tai bija sākums. Ja tai bija sākums, tad tā nevar būt mūžīga. Protams, jums varētu rasties šaubas par vārda “mūžīgs” nozīmi. Taču šajā gadījumā šis vārds tiek lietots ar nozīmi “no gadsimtiem līdz gadsimtiem”, un tam ir dažādas nozīmes. Pirmajā Samuēla grāmatā 3:13-14 Dievs pateica Samuēlam, ka Viņš gatavojas tiesāt Ēļa namu uz laiku laikiem, un ka viņi “nemūžam” vairs nepienesīs upurus kā Viņa priesteri. Un 1. Ķēniņu grāmatā 2:27 Salamans padzina no priesterības pēdējos Ēļa pēcnācējus – tas notika kādas četras paaudzes vēlāk. Tagad jūs redzat, ka vārdam “mūžīgs” (kam ir sākums) ir atšķirīga nozīme no “mūžīgs” jeb tāds, kuram nav ne sākuma, ne beigas. Šajā konkrētajā gadījumā vārds “mūžīgs” nozīmē “līdz izzušanas brīdim”. Tieši tas arī notika. Viņi izzuda.
E-75 We all know that the second death is the lake of fire.
Revelation 20:14,
"And death and hell were cast into the lake of fire. This is the second death."
Of course that means all those who were therein, were cast into the lake of fire. Now then, I want to bring out something here for you. It no doubt will cause people to comment on my strange doctrine.
But I stand here on the authority of the Word of God and deny that the unbeliever goes to an eternal hell and burns there eternally. In the first place, hell, or the lake of fire, or whatever you want to call it is not eternal. How can it be if it had a beginning? In Matthew 25:41, it says that "everlasting fire was prepared for the devil and his angels." Now if it was prepared, then it wasn't without a beginning. If it had a beginning then it can't be eternal. Of course you might stumble over the idea of the word 'everlasting.' But that word means "from the ages to the ages" and has different meanings attached to it. In I Samuel 3:13-14, God told Samuel that He was going to judge the house of Eli forever, and that they would offer no more sacrifices "forever" as His priests. And in II Kings 2:27, Solomon thrust out the last descendants of Eli from the priesthood. That was four generations or so later. Now you can see that "everlasting" does not compare with what is "eternal", or that which had no beginning or end. Here in this case the word everlasting means "to the vanishing point." That is what happened. They vanished.
E-76 Paskatieties uz vārdu “pazušana” no 2. vēstules Tesaloniķiešiem 1:9: “Tie kā sodu saņems mūžīgu pazušanu.” Grieķu valodā šis vārds “pazušana” nepārprotami nozīmē “pilnīga iznīcināšana”. Un vārds “pazušana” nekādā veidā nenozīmē “sagraušanu” (kā procesu). Lūk, “sagraušana” nozīmē, ka kaut kas pakāpeniski tiek sagrauts. Ko tad nozīmē “mūžīga iznīcināšana”? Tas nenozīmē “turpināt iznīcināt”, jo tad vārda “pazušana” vietā būtu izmantots vārds “sagraušana” (kā process). Tas nozīmē pilnīgu likvidāciju, pabeigt to.
E-76 Look at the word, "destruction" over in II Thessalonians 1:9,
"Who shall be punished with everlasting destruction."
In the Greek, "destruction" positively means annihilation. And the word, "destruction", does NOT mean destroying. Now "destroying" means something going on and on in decay. So what can everlasting annihilation mean? It doesn't mean to keep on annihilating, or that would make the word "destroying", instead of "destruction". It means to destroy to the ending point. End it.
E-77 Varbūt jums tagad rodas jautājums: “Kādos gadījumos es varu pielietot šo vārdu “mūžīgs”, ja ne tā, kā mums bija iemācījuši?” Tas ir vienkārši. Kad šis vārds attiecas uz Dievu, tā nozīme ir būt bez sākuma un bez beigām, būt vienmēr ilgstošam un nekad nebeigties. Un, kad jūs runājat par mūžīgo dzīvību, tad jūs ar to domājat Dieva dzīvību. “Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība.” Lūk, tātad tikai Dieva dēliem ir mūžīgā dzīvība, tāda dzīvība, kura nekad nesākās, taču ir bijusi vienmēr. Pareizi. Tieši tagad jūsos ir kaut kas, kas ir mūžīgs – tam nav ne sākuma, ne gala. Tas ir Dieva Gars. Tā ir Paša Dieva daļa. Tā ir Dieva dzīvība.
E-77 You might wonder now, when you can use that word, "eternal", and not use it the way we have been taught. That is easy. When it applies to God it means to be without beginning or end, and ever enduring and never ceasing. And when you talk of eternal life you have that in mind which is the life of God. "This is the record, that God has given us eternal life, and that life is in the Son. He that hath the Son hath life." Now then, only sons of God have life eternal, the kind that never had a beginning, but always was. That is right. You have something in you right now that is eternal--without beginning or end. It is the Spirit of God. It is a part of God Himself. It is the life of God.
E-78 Lūk, ja jau grēcinieks dosies uz elli un tur mocīsies, tāpat kā jūs iesiet uz debesīm un priecāsieties par šīm debesīm, tad viņam jau ir tāda paša veida dzīvība, kāda ir jums.
E-78 Now if a sinner is going to go to hell and then suffer the same as you are going to heaven and enjoy heaven, then he has the same kind of life you have already.
E-79 Tad vēl, droši vien ir arī tādi, kuri saka, ka mūžīgā dzīvība nozīmē Dieva bērnu labklājību. Tā ir tieši viņu labklājība un viņu izpriecas, kuras ir apdraudētas. Bet no otras puses, grēcinieks savu sodu galu galā saņems, un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka šī otrā nāve noteikti pastāv – jautājums ir tikai par soda veidu un vietu. Mūžīgā dzīvība nozīmē debesis, bet mūžīgais sods nozīmē elli. Jūs būtu pārsteigti, ka tam tic cilvēki, kuri tiek godāti kā teologi. Bet vai jūs saprotat, kādas tam ir sekas? Tas liek domāt, ka mūžīgā dzīvība ir ģeogrāfisks jautājums, nevis Persona. Mūžīgā dzīvība ir Dievs, Kungs Jēzus Kristus. Tas ir pāri manai saprašanai, ka kāds var ticēt tam, ka mūžīgā dzīvība ir atkarīga no atrašanās vietas. Man paliek nelabi no šādas domas vien.
E-79 Well, then there might be those who say eternal life signifies the welfare of the children of God. It is their welfare and enjoyment that is at stake. On the other hand the sinner goes to his punishment, so that we can reduce the second death to a matter of punishment and place. Eternal life means heaven, and eternal punishment means hell. You would be surprised at the men who have been exalted as theologians that believed that. But do you know what that does? It makes eternal life a matter of geography instead of a Person. Eternal life is God,--the Lord Jesus Christ. How anyone could believe such a thing, that eternal life is a matter of place, is more than I know. It makes me stagger to think of it.
E-80 Nē, draugi. Ir tikai viena veida mūžīgā dzīvība. Tā pieder Dievam. Ja mums ir Dievs, mums ir mūžīgā dzīvība Viņā un caur Viņu.
E-80 No sir. There is only one kind of eternal life. God has it. If we have God, we have eternal life in and through Him.
E-81 Un tā, jūs redzat, ka vārdu “mūžīgs” jeb “neiznīcīgs” var pielietot dažādi, taču, kad tas attiecas uz Dievu (Viņam esot tam, kas Viņš ir), tad tam ir tikai viena nozīme. Tas izsaka Dieva pastāvēšanas ilgumu. Nevienai citai lietai šo vārdu jūs šādi pielietot nevarat. Tikai un vienīgi Dievs ir mūžīgs, un, tā kā Viņš dzīvo, līdz ar Viņu dzīvojam mēs.
E-81 So you see, that word eternal, or everlasting, can be applied in various ways, but when it applies to God, He being what He is, it has one meaning. It is the duration of God. You can't apply it like that to any other thing. God alone is eternal, and because He lives, we live with Him.
E-82 Lūk, lai tikai neviens nesaka, ka es neticu uguns jūrai un sodam. Es ticu. Es nezinu, cik ilgi tas turpināsies, taču galu galā tas beigsies. Atklāsmes Grāmatā 21:8 ir teikts, ka tur minētajiem grēciniekiem būs sava daļa uguns jūrā. Taču patiesā šī vārda nozīme ir nevis “daļa”, bet gan “laiks”. Redziet, tā arī iznāk.
E-82 Now don't let anyone say that I don't believe in a lake of fire and in punishment. I do. I don't know how long it will last, but it will eventually be removed. In Revelation 21:8, it says that those sinners mentioned will have their part in the lake of fire. But the true interpretation of the word is not 'part' but it is 'time.' See, there you have it.
E-83 Un tā, bezgoži tiks iemesti ellē (pazemes valstība jeb kaps), bet elle tiks iemesta uguns jūrā, atšķirti no Dieva. Cik gan tas būs šausmīgi!
E-83 So the wicked shall be cast into hell (Hades or the grave) and hell into the lake of fire. Separated from God. What a terrible thing that will be.
E-84 Taču ar taisnīgajiem tā nebūs. Viņiem nav no kā bīties. Dievs viņus ir izpircis. Viņi atrodas Viņa azotē. Viņi ir šie uzvarētāji. Un kurš ir tas, kurš uzvar? Tas, kurš tic, ka Jēzus ir Kristus.
E-84 But with the righteous it shall not be so. They don't have to fear. They have been redeemed by God. They are in His bosom. They are the overcomers. And who is he that overcometh? He that believeth that Jesus is the Christ.
E-85 Kā tas nākas, ka šis uzvarētājs, šis ticīgais izglābsies un ieies mūžīgās dzīves un svētlaimes valstībā? Tāpēc, ka Jēzus ir samaksājis cenu, lai izpirktu mūs no grēka. Viņš aizpildīja šo plaisu, kas atdalīja, un mēs, kas bijām tālu prom, tagad caur šīm asinīm esam kļuvuši tuvi.
E-85 Why will this overcomer, this believer escape, and go into realms of eternal life and bliss? Because Jesus paid a price to ransom us from sin. He filled the gap of separation, and we who were afar off are now made nigh by the blood.
E-86 Un viņi nekad nenāks tiesā. Viņi nekad nenonāks šajā uguns jūrā. Viņi nekad nepazudīs, jo Viņš nepazaudēs nevienu no tiem. Ikviens no šiem izpirktajiem būs tieši tur, kur ir Jēzus.
E-86 And they will never come into condemnation. They will never be in that lake of fire. They can never be lost for He will lose none of them. Not one of the redeemed will be anywhere except where Jesus is.
E-87 Vai jūs zināt, kāpēc tas ir tā? Es jums to paskaidrošu. Man ir mazs dēliņš, Jāzeps. Viņš ir daļa no manis, neskatoties ne uz ko. Ja es būtu bagāts vīrs, tad sliktākais, ko es varētu izdarīt, būtu atstāt viņu bez mantojuma; taču es nekādā veidā nevaru no viņa atsacīties. Es to nevaru, jo viņš ir daļa no manis. Lūk, uztaisīsim asins analīzi, un salīdzināsim viņa asinis ar manējām – tas apstiprinās, ka Jāzeps ir mans dēls. Viņš ir mans.
Tieši asins analīze ir tas, kas parāda, vai tu piederi Dievam vai nē.
E-87 Do you know why that is? I will illustrate it for you. I have a little boy, Joseph. He is a part of me, no matter what happens. If I were a rich man, the worst I could do would be to disinherit him, but there is nothing that I can ever do to deny him. I can't because he is a part of me. Here, let's take a blood test. Let's match his blood with mine. It'll prove that Joseph is my son. He is mine.
It's the blood test that shows whether you belong to God or not.
E-88 Es nekādi nevaru aizmirst to laiku, kad es ganīju tīrasiņu herifordiešus tur Kolorādo. Ja mēs gribējām tos ganīt valstij piederošajās ganībās, tad mums vajadzēja tos atdzīt uz valsts pārbaudi. Bet viņi neatzina pilnīgi nevienu dzīvnieku, ja tam ausī nebija ielikta asins birka. Šī birka nozīmēja, ka tas bija tīrasiņu šķirnes dzīvnieks. Šie inspektori, kuri tos pārbaudīja, vispār neskatījās uz dzīvnieka īpašnieka zīmi. Viņi skatījās tikai uz šo birku, lai pārliecinātos, ka šīs asinis bija tās pareizās asinis. Aleluja! Ja tās ir pareizās asinis, tad visam jābūt kārtībā.
E-88 I can't help thinking of the time that I used to ride herd on purebred Herefords out in Colorado. We used to have to bring in those cattle for government inspection if we wanted them to feed on government range. But they would not allow one single animal that did not have the blood tag on the ear. The tag signified that it was purebred. The rangers that looked them over did not once look at the brand. They just looked at the tag to see that the blood was the right blood. Hallelujah. If it's the right blood, it's got to be right.
E-89 Ziniet, Dievs palūkojās lejup un paziņoja: “Dvēsele, kura grēko, mirs. Tā ir atšķirta no Manis. Tā nevar Man tuvoties.” Mēs zinām, ka visi ir grēkojuši, un visiem trūkst Dievišķās godības. Tas nozīmēja, ka visi nomira, visi bija atšķirti, un reiz bija jāpienāk tai dienai, kad pat šī dzīvības daļiņa tiktu iznīcināta, un viss būtu beidzies. Taču Dievs, mīlestībā, paņēma dzīvnieku un pieņēma tā dzīvību grēcinieka dzīvības vietā.
E-89 You know God looked down and declared, "The soul that sinneth, it shall die. It is separated from Me. It can't approach unto Me." We know that all have sinned and fallen short of the glory of God. That meant that all died, all were separated, and one day a time would come when even that bit of life would be snuffed out and it would be all over. But God in love, took an animal and took its life in the place of the sinner's life.
E-90 Vecajā Derībā grēcinieks nesa jēru. Viņš uzlika šim jēram savu roku, kamēr priesteris grieza jēram rīkli. Viņš juta, kā tek asinis un dzirdēja blēšanu. Viņš juta, kā dzīvnieciņa ķermenis sastingst nāvē. Viņš redzēja, kā augšup pretī Dievam pacēlās šie dūmi no apslacītajām asinīm. Viņš zināja, ka šis jērs bija ieņēmis viņa vietu. Viņš zināja, ka šī jēra dzīvība bija atdota viņa dzīvības vietā. Taču jēra dzīvība bija dzīvnieka dzīvība, un tā nevarēja atgriezties atpakaļ uz grēcinieku un viņu attīrīt; tāpēc viņš devās prom ar tādu pašu vēlēšanos grēkot. Viņš gāja prom, bet grēks bija viņa prātā, un pēc gada viņš atgriezās un atkal pienesa upuri par to pašu lietu.
E-90 In the Old Testament the sinner brought a lamb. He placed his hand on the lamb while the priest cut the lamb's throat. He felt the bleeding and heard the bleating. He felt the body stiffen in death. He saw the smoke of the sprinkled blood ascend to God. He knew that the lamb had taken his place. He knew that the lamb's life had been forfeited for his. But the life of that lamb was animal life and it could not come back upon the sinner making him clean. So he left with the same desire to sin. He would go out with sin in his mind, and come back and offer a sacrifice for the same thing a year later.
E-91 Taču Jaunajā Derība ir citādāk. Mūsu mirstošais Jērs ir Dieva Dēls, Kurš atdeva Savas asinis kā izpirkšanas maksu par daudziem. Ticībā mēs ejam un uzliekam savas rokas uz šī Jēra; mēs redzam Viņa asiņojošās rētas, saplosīto muguru, šausmīgos ērkšķus, kuri ir pārplēsuši Viņa pieri; mēs jūtam Viņa sāpes un dzirdam Viņa kliedzienu: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” Un kas notika? Tā dzīvība, kura atstāja to satriekto asins šūnu, atgriezās pie grēku nožēlotāja. Tā dzīvība, kas bija Viņā, atgriezās pie mums. Mēs atgriežamies no turienes bez vēlēšanās grēkot, un tagad mums ir naids pret miesas darbiem un iekārēm.
E-91 But in the New Testament it is not so. Our dying Lamb is the Son of God Who gave His blood a ransom for many. By faith we walk up and place our hands upon that Lamb--we see Him with the bloody wounds, the lacerated back, the cruel thorns tearing His brow--we feel His pain and hear Him cry, "My God, My God, why hast Thou forsaken Me?" And what happened? The life that left that broken blood cell came back upon the repentant one. The life that was in Him came back upon us. We go back with no more desire to sin, and we now possess a hatred for the works and lusts of the flesh.
E-92 Palūkosimies uz sevi. Kas ir mūsu dzīvība? Viena vienīga šūniņa, kas nākusi no mūsu tēva. Sievietei nav hemoglobīna – viņa dod olšūnu; viņa ir šis inkubators. Bet asinis nāk no vīrieša. Lūk, kāpēc sieviete pieņem vīra uzvārdu; arī bērni pieņem viņa uzvārdu. Māte ir šo bērnu, kurus viņa viņam dzemdē, inkubators.
E-92 Look at us. What is our life? Just one little cell that came from our father. The female does not have the hemoglobin. She produces the egg; she is the incubator. But the blood comes from the male. That is why the woman takes the man's name. The children take his name. The mother is the incubator for the children she bears him.
E-93 Tieši tas notika mūsu pestīšanas labad. Svētais Gars nonāca pār Mariju, un viņa dzemdēja Dēlu, un nosauca Viņu par Jēzu. Varenais Radītājs nonāca uz zemes un kļuva par mūsu grēku upuri. Viņa asinis bija Dieva asinis. Tieši tādas tās arī bija. Šīs Dievišķās asinis tika izlietas, un Gars atstāja Viņu, kad Viņš nomira agonijā. Tad TĀ PATI DZĪVĪBA (GARS) atgriezās, lai iemājotu grēku nožēlotājā un lai viņu atbrīvotu. Šis grēcinieks jau vairs neatgriezās gadu no gada, upuri pēc upura, jo tas vairs nebija vajadzīgs. Ar VIENU upuri, reizi par visām reizēm, viņš ir atbrīvots no grēka varas un ir saņēmis Kristus dzīvību, ar ko viņš uzvaroši valda pār grēku, pār pasauli, pār miesu un velnu.
E-93 That is what happened for our redemption. The Holy Ghost came upon Mary and she bore a Son and called Him, Jesus. The great Creator came down and became a sacrifice for our sin. His blood was the blood of God. That is exactly what it was. That blood of God was shed and the Spirit left Him as He died in agony. Then the SAME LIFE (SPIRIT) came back to in-dwell the repentant sinner and set him free. That sinner did not come back year after year, sacrifice after sacrifice, for there was no need. By ONE sacrifice, once and for all he has been set free from the dominion of sin, and has received the life of Christ whereby he reigns in victory over sin, the world, the flesh and the devil.
E-94 Dievs to izdarīja. Viņš izdarīja visu. Viņš paziņoja šai pasaulei, grēkā nolādētajai: “Es došu jums zīmi. Jaunavai būs bērns. Jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu. Tā būs zīme jums. Tā būs mūžīga zīme. To, kuru viņa dzemdēs, sauks Imanuēls, Dievs ar mums.”
E-94 God did it. He did it all. He cried out to the world cursed in sin, "I will give you a sign. A virgin shall be with child. A virgin shall conceive and bear a Son. That will be your sign. It will be an everlasting sign. What she brings forth will be Emmanuel, God with us."
E-95 Dievs nonāca asins šūnā, nevis caur vīrieti, bet caur Svēto Garu, un šīs jaunavas klēpī tika uzcelta telts jeb mājoklis, kuras uzdevums bija nomirt. Šī sievas Sēkla [Pēcnācējs] atnāca, lai [Viņš] tiktu satriekts, lai atnestu mums mūsu pestīšanu. Kad Svētais Gars nonāca pār Mariju, Viņš radīja viņas dzemdē šūnu, kura vairojoties kļuva par mūsu Kunga ķermeni. Šī šūna tika radīta. Tas bija Dieva Radības Sākums. Lūk, kas ir Jēzus. Un šī Svētā Būtne bija pilna ar Svētajām asinīm, Dieva asinīm. Šī telts piedzima. Viņš izauga par vīru. Viņš devās uz Jordānu, un tur Jānis šo Upuri mazgāja Jordānas upē. Kad šis Tīkamais Upuris iznāca no ūdens, nonāca Dievs un Viņā iemājoja, piepildot Viņu ar Garu bez mēra. Un, kad Viņš nomira un izlēja Savas asinis, Dieva nevainojamā dzīvība bija atbrīvota, lai atnāktu pie grēcinieka, kurš pieņems Kristu kā savu Glābēju.
E-95 God came down in a blood cell, not through a man, but by the Holy Ghost, and in that virgin womb a tabernacle for the purpose of death was built. The Seed of the woman came in order that He be bruised to bring us our salvation. When the Holy Ghost came upon Mary, He created within her womb the cell that would multiply and become the body of our Lord. That cell was created. It was the Beginning of the Creation of God. That is Who Jesus is. And that Holy One was filled with Holy blood, even the blood of God. That tabernacle came to birth. He grew to be a man. He went to Jordan and there that Sacrifice was washed of John in the river called Jordan. When that Acceptable Sacrifice rose out of the water, God came and in-dwelt Him, filling Him with the Spirit without measure. And when He died and shed His blood, the perfect life of God was liberated to come back upon the sinner who would accept the Christ as his Saviour.
E-96 Ak, cik tas ir apbrīnojami! Jehova, piedzimis, brēcot virs mēslu kaudzes. Jehova, piedzimis kaut kādā silē ar salmiem. Lūk, jūsu mūžīgā zīme lepnajiem un uzpūtīgajiem, viltus intelektuāļiem, kuri ir izvērsuši paši savu teoloģiju un nolieguši Dievišķo patiesību. Dievs Jehova, raudošs mazulis kādā smirdīga kūtī. Un mēs vēl iedomājamies, ka mums ir tiesības būt lepniem, celt gaisā savus degunus, kritizēt un uzvesties tā, it kā mēs kaut kas būtu. Lūk, jūsu īstā zīme, tā ir tā pareizā: Jehova rotaļājas kā bērniņš, Jehova strādā kādā galdnieka darbnīcā, Jehova mazgā kājas zvejniekiem.
E-96 Oh, how striking it is. Jehovah, born crying over a manure pile. Jehovah born in a manger of straw. There is your everlasting sign to the proud and puffed up, pseudo-intellectuals that have evolved their own theology and denied the truth of God. Jehovah God, a crying baby in a stinking barn. Then we think we have a right to be proud, holding up our noses, criticizing and acting as though we were somebody. Here's your real sign. This is the right one. Jehovah, playing as a boy. Jehovah working in a carpenter's shop. Jehovah washing the feet of fishermen.
E-97 “Es došu jums zīmi,” teica Dievs. “Tā nebūs garīdzniecība ar baltām krādziņām. Tā nebūs bagātība un vara. Šajā zīmē nav nekā tāda, ko jūs gribēsiet vai kas jums šķitīs atbilstošs. Taču tā ir mūžīga zīme. Tā ir vislielākā zīme no visām.” Jehova stāv tiesas pagalmā, piekauts līdz asinīm, ar ērkšķiem Viņa pierē un apspļaudītu seju, izsmiets un nonievāts. Jehova, nicināts un atgrūsts, kails karājas pie krusta, kamēr liekuļi ņirgājās un izaicināja Viņu nokāpt no krusta. Jehova mirst. Jehova lūdzas, bet nekas nenotiek. Tad Jehova nomira. Tā ir šī zīme visiem cilvēkiem šodien, nav nevienas tai līdzīgas; tā ir tā galvenā.
E-97 "I will give you a sign," said God. "Not the sign of a white collared priesthood. Not the sign of wealth and power. There's nothing in this sign that you will want, or think suitable. But it is an everlasting sign. It is the greatest sign of all." Jehovah standing in the courtyard bruised and bleeding with thorns on His brow and spit on His face, mocked and set at naught. Jehovah, despised and rejected, hanging naked upon the cross, while the hypocrites jeered and dared Him to come down off the cross. Jehovah dying. Jehovah praying and nothing happening. Then Jehovah died. That is the sign for all men now. There isn't another like it. It is the great one.
E-98 Tad pār zemi nolaidās tumsa. Viņi guldīja Viņu kapā. Tur Viņš nogulēja tās trīs dienas un naktis, līdz nakts nomāktību pārtrauca zemestrīce un Viņš atdzīvojās. Jehova iznāca ārā. Jehova uzkāpa augstumos. Pēc tam Jehova atgriezās, lai iemājotu Savā draudzē. Jehova atgriezās ar stipra vēja rūkoņu un uguns liesmām. Jehova atgriezās, lai staigātu Savas draudzes vidū un dotu spēku saviem ļaudīm. Jehova atnāca vēlreiz, un šoreiz, lai paliktu Savos ļaudīs. Un atkal Jehova dziedina slimos, augšāmceļ mirušos un izpaužas caur Garu. Jehova atgriezās, runājot mēlēs un atbildot caur tulkojumu.
E-98 Then darkness came upon the earth. They put Him in a tomb. There He lay those three days and nights until an earthquake shattered the gloom of night and He came forth. Jehovah came forth. Jehovah ascended on high. Then Jehovah returned to in-dwell His church. Jehovah came back with a mighty rushing wind and flames of fire. Jehovah came back to walk in the midst of His church and empower His people. Once more Jehovah came, and this time to stay in His people. And again Jehovah heals the sick, raises the dead and manifests Himself by the Spirit. Jehovah came back, speaking in tongues, and giving the answer back in interpretation.
E-99 Jehova nonāca un izvilka no grēka prostitūtu. Viņš nonāca pie dzērāja ar mušām aplipušu seju, kad tas bez samaņas gulēja notekgrāvī. Jā, Jehova atnāca, lai tiktu skatīts miesā un izpaustos caur miesu. Jehova atnāca – Dievs mūsos, dievišķās godības cerība.
E-99 Jehovah came down and He raised the prostitute to sin no more. He came down to the drunkard with flyblows on his face as he lay unconscious in the gutter. Yes, Jehovah came to manifest in flesh and manifest through flesh. Jehovah came--God in us, the hope of glory.
E-100 Jā, Jēzus atnāca un izlēja Savas asinis, un atbrīvoja gūstekņus. Viņš atnāca un izpirka Savas pazudušās avis. Viņš dāvāja tām mūžīgo dzīvību, un viņas nekad neies bojā. Viņš nepazaudēs nevienu no viņām, bet augšāmcels tās pastarajā dienā.
Aleluja! Otrā nāve nevar viņus ievainot. Tai pār viņiem nav nekādas varas, jo viņi pieder Jēram, un viņi seko Viņam, lai kurp arī Viņš neietu.
E-100 Yes, Jesus came and shed His blood and set the captive free. He came and redeemed His lost sheep. He gave them eternal life and they shall never perish. He won't lose one of them, but raise them up at the last day.
Hallelujah, the second death cannot hurt them. It has no power over them. For they are the Lamb's and they follow Him wherever He goes.
E-101 SVĒTAIS GARS KATRĀ PERIODĀ
Atklāsmes Grāmata 2:11: “Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” Šis pants ir minēts ikvienā Draudzes Periodā. Katrā periodā ir minēts tas pats brīdinājums katrā periodā dzīvojošajiem cilvēkiem. “Kam ir ausis, tas lai dzird, ko saka Gars.” Taču ir pilnīgi neiespējami, ka visi cilvēki dzirdētu to, ko Gars saka šiem atšķirīgajiem periodiem. 1. Vēstule Korintiešiem 2:6-16: “Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus. Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami. Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina. Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.” Mateja Evaņģēlijs 13:13-16:“Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird, un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu. Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.” Jāņa Evaņģēlijs 8:42-44: “Jēzus viņiem sacīja: "Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs Mani mīlētu, jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no Sevis esmu nācis, bet Viņš Mani sūtījis. Kādēļ jūs Manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties Manos vārdos. Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” Šīs Rakstu vietas pilnīgi skaidri parāda, ka neviens cilvēks pats no sevis nevar dzirdēt Dievu. Šo spēju cilvēkam var iedot tikai Dievs. Mateja Evaņģēlijs 16:17: “Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, Kas ir debesīs.” Ja mēs saliekam visus šos pantus kopā, mēs redzam, ka ir tikai viena cilvēku grupa, un tā ir ļoti īpaša grupa no cilvēkiem, kuri ir spējīgi sadzirdēt, ko saka Gars katrā periodā. Tā ir viena īpaša grupa, kas saņem atklāsmi, kas domāta katram periodam. Šī grupa ir no Dieva, tāpēc ka grupa, kas nedzird, nav no Dieva (Jāņa Evaņģēlijs 8:42-44). Tā grupa, kura spēj dzirdēt un dzird to, ko saka Gars, un tādēļ saņem atklāsmi, ir tā grupa, kas ir aprakstīta 1. Vēstulē Korintiešiem 2:6-16. Viņi ir tie, kuriem ir Dieva Gars. Viņi ir tie, kuri ir dzimuši no Dieva. Viņi ir kristīti Kunga Jēzus Kristus miesā caur Viņa Garu. Viņi ir kristīti ar Svēto Garu.
E-101 The Holy Spirit In Every Age
Revelation 2:11,
"He that hath an ear, let him hear what the Spirit saith unto the churches."
There is not one church age where this verse is not mentioned. Every single age has the same admonition to the people of every age. "He that hath an ear, let him hear what the Spirit saith." But it is absolutely impossible for all men to hear what the Spirit says to the different ages.
I Corinthians 2:6-16,
"Howbeit we speak wisdom among them that are perfect: yet not the wisdom of this world, nor of the princes of this world, that come to naught;
But we speak the wisdom of God in a mystery, even the hidden wisdom, which God ordained before the world unto our glory:
Which none of the princes of this world knew: for had they known it, they would not have crucified the Lord of glory:
But as it is written, Eye hath not seen, nor ear heard, neither have entered into the heart of man, the things which God hath prepared for them that love Him.
But God hath revealed them unto us by His Spirit: for the Spirit searcheth all things, yea, the deep things of God.
For what man knoweth the things of a man, save the spirit of man which is in him? even so the things of God knoweth no man, but the Spirit of God.
Now we have received, not the spirit of the world, but the Spirit Which is of God; that we might know the things that are freely given to us of God.
Which things also we speak, not in the words which man's wisdom teacheth; but which the Holy Ghost teacheth; comparing spiritual things with spiritual.
But the natural man receiveth not the things of the Spirit of God: for they are foolishness unto him: neither can he know them, because they are Spiritually discerned.
But he that is Spiritual judgeth all things, yet he himself is judged of no man.
For who hath known the mind of the Lord, that he may instruct him? But we have the mind of Christ."
Matthew 13:13-16,
"Therefore speak I to them in parables: because they seeing, see not; and hearing, they hear not; neither do they understand.
And in them is fulfilled the prophecy of Esaias, which saith, By hearing ye shall hear, and shall not understand; and seeing ye shall see, and shall not perceive:
For this people's heart is waxed gross, and their ears are dull of hearing, and their eyes they have closed; lest at any time they should see with their eyes and hear with their ears, and should understand with their heart, and should be converted, and I should heal them.
But blessed are your eyes, for they see: and your ears, for they hear."
John 8:42-44,
"Jesus said unto them, If God were your Father, ye would love Me: for I proceeded forth and came from God: neither came I of Myself, but He sent Me.
Why do ye not understand My speech? even because ye cannot hear My Word.
Ye are of your father the devil, and the lusts of your father ye will do. He was a murderer from the beginning, and abode not in the truth, because there is no truth in him. When he speaketh a lie, he speaketh of his own: for he is a liar, and the father of it."
It is most evident from these Scriptures that no man of himself can hear God. That ability has to be given him of God.
Matthew 16:17,
"And Jesus answered and said unto him, Blessed art thou, Simon Barjona; for flesh and blood hath not revealed it unto thee, but My Father Which is in heaven."
Putting these verses together we see that there is only one group of people, and that a very special group of people who are able to hear what the Spirit says in each age. It is one special group that receives the revelation for each age. That group is of God, because the group that cannot hear is not of God. (John 8:42-44.) The group that can and does hear what the Spirit is saying and receives the revelation thereof is that group described in I Corinthians 2:6-16. They are the ones who have the Spirit of God. They are the ones that are born of God. They are baptized into the body of the Lord Jesus Christ by His Spirit. They are baptized with the Holy Ghost.
E-102 Lai padarītu saprotamāku tikko runāto, un turklāt lai pielietotu kādu Rakstu vietu, kuru vajadzētu paturēt prātā, kad mēs runājam par to, kurš tad īsti ir kristīts ar Svēto Garu; paskatieties, ko Jēzus saka Jāņa Evaņģēlijā 6:45: “Ir rakstīts praviešos: un tie visi būs Dieva mācīti.” Bet pievērsīsimies pravieša Jesajas grāmatai 54:13, no kurienes tas ir ņemts; tur it teikts: “Visi tavi bērni būs Tā Kunga mācīti.” [Latv. Bībelē: “Visi tavi dēli...”–Tulk.] VISI, kuri ir no Dieva, ir Dieva BĒRNI. Tādā veidā, pierādījums tam, ka kāds ir patiess Dieva bērns (tāds, uz kura ir nonācis un kurā mājo Gars), atkal ir tas, ka Svētais Gars cilvēku ir apmācījis Vārdā.
E-102 To further bring out what we have just said, and to also use a Scripture that should be borne in mind as we talk about who it is that is baptized with the Holy Ghost, see what Jesus says in John 6:45,
"It is written in the prophets, And they shall All be taught of God."
But turn to Isaiah 54:13 whence this is taken and it reads,
"And all thy children shall be taught of the Lord."
The ALL of God are the CHILDREN of God. Thus it is that the evidence of being a true child of God, (he whom the Spirit has come upon and in-dwells) is again set forth as one taught the Word by the Holy Ghost.
E-103 Tagad jūs varat sākt saprast, kāpēc mēles nav pierādījums tam, ka kāds ir saņēmis Svētā Gara kristību. Nevienā periodā nav teikts, ka “tas, kurš runā mēlēs, lai saka to, ko saka Gars.” Tātad mēles, to iztulkošana, pravietošana u.t.t. nevar kalpot kā pierādījums. Šis pierādījums ir DZIRDĒŠANA, ko saka Gars. Gars runā. Jā, Gars māca. Tieši to Jēzus apsolīja darīt, kad Viņš runāja par Savu atnākšanu. Jāņa Evaņģēlijs 14:26: “Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” Un tieši tas arī notika. Lūk, kā tika uzrakstīti Evaņģēliji. Svētais Gars atgādināja šiem vīriem tieši tos Vārdus, ko sacīja Jēzus. Lūk, kāpēc šie Evaņģēliji ir precīzi. Tie ir nevainojami. Taču Gars ne tikai atgādināja viņiem visas šīs lietas, bet Viņš mācīja viņus tālāk patiesībā, kura viņiem jau bija. Lūk, kā Pāvils saņēma savas atklāsmes; par to viņš sacīja: “Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuru es jums esmu pasludinājis, nav cilvēku izdomāts. Es to arī neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.” Vēstule Galatiešiem 1:11-12. Viņu bija apmācījis Svētais Gars.
E-103 Now you can begin to see why tongues is not the evidence of being baptized with the Holy Ghost. It doesn't say in any age that "he that hath a tongue let him say what the Spirit is saying." That puts tongues, interpretation thereof, and prophecy, etc. aside as an evidence. The evidence is HEARING what the Spirit says. The Spirit is talking. Yes, the Spirit is teaching. That is exactly what Jesus said He would do when He came.
John 14:26,
"He will teach you all things and bring all things to your remembrance whatsoever I have said unto you."
And that is just what happened. That is how the Gospels were written. These men had recalled to their minds by the Holy Ghost the very Words that Jesus spake. That is why the Gospels are accurate. They are perfect. But the Spirit did not only bring all things to their minds but He taught them further on the truth they already had. That is how Paul received his revelations. He said concerning it,
"But I certify you, brethren, that the Gospel which was preached of me is not after man.
For I neither received it of man, neither was I taught it (of man) but by the revelation of Jesus Christ."
Galatians 1:11-12. He was taught by the Holy Ghost.
E-104 Kad Jēzus bija uz zemes, kādu dienu pie Viņa ciemos atnāca kāds ļoti svarīgs vīrs. Šis vīrs sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis.” Taču jūs ievērosiet, ka Jēzus viņu pārtrauca. Viņš vērsās pie Nikodēma, un vārdus, kurus Viņš teica, tikpat labi varētu pārfrāzēt šādi: “Es NEESMU skolotājs. Es esmu Upura Jērs par grēku. Es daru iespējamu Dzimšanu no Jauna caur Manu Garu. Taču nāk Tas, Kurš ir Skolotājs: Tas ir Svētais Gars.” Kad Jēzus bija uz zemes, Viņš atnāca kā Jērs un kā Pravietis. Taču, kad Viņš atgriezās un nonāca pār draudzi caur Savu Garu, Viņš kļuva par Skolotāju.
E-104 One day when Jesus was upon earth, a certain important man came to visit Him. This man said, "Rabbi, we know you are a teacher sent from God." But you will notice that Jesus cut him short. He turned to Nicodemus and the words He spoke may well be paraphrased thusly, "I am NOT a teacher. I am the Sacrificial Lamb for sin. I am making possible the New Birth by My Spirit. But there is a coming One Who is the Teacher. He is the Holy Spirit." When Jesus was upon the earth He came as the Lamb, and as the Prophet. But when He came back upon the church by His Spirit He became the Teacher.
E-105 Un mēs dzirdam, ka katram periodam skan viena un tā pati patiesība: “Kam ir ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” Taču tikai Gara piepildīts cilvēks spēj sadzirdēt atklāsmi tam periodam. Neviens cits to nevar, nē, kungi. Viņi to nespēj, jo tieši par to runāja Pāvils 1. vēstulē Korintiešiem 2:6-16.
E-105 And to every age we hear the same truth. "He that hath an ear let him hear what the Spirit saith to the churches." But only a Spirit-filled man can hear the revelation for that age. None other can. No sir. They cannot because that is exactly what Paul said in I Corinthians 2:6-16.
E-106 Lūk, tam vajadzētu jūs iepriecināt. Ir parādījusies kāda pavisam savāda mācība, kura rada daudzus pārpratumus un ļaunošanos. Jo, kad vasarsvētku draudzes saka, ka tev VAJAG runāt mēlēs, citādi tu neesi saņēmis Svētā Gara kristību, tad viņi vai nu noliedz to, ka tādi vareni vīri kā Nokss, Mūdijs, Teilors, Goforts un citi saņēma Svēto Garu; vai arī saka, ka visi šie vīri runāja mēlēs slepenībā, un neapzinājās, kas īsti notika. Lūk, tā nav taisnība. Nē, kungi. Tā ir rupja kļūda. Mēles nav pierādījums tam, ka kāds ir piepildīts ar Garu. Tā vienkārši ir viena no deviņām izpausmēm, kas minētas 1. Vēstulē Korintiešiem 12. nodaļā. Nav nevienas Svēto Rakstu vietas, kas teiktu, ka jūs saņemat Svēto Garu, runājot mēlēs; vai arī, ka jūs saņemat Svēto Garu caur runāšanu mēlēs. Taču ir teikts, ka “viņi visi tika piepildīti ar Svēto Garu un tad sāka runāt citās mēlēs,” un vēl tālāk ir teikts, ka viņi arī pravietoja.
E-106 Now this ought to make you rejoice. There is a most peculiar doctrine in the air that is causing much misunderstanding and hard feelings. For when the Pentecostals say you MUST speak in tongues or you haven't been baptized with the Holy Ghost, they are either denying that great men like Knox, Moody, Taylor, Goforth and others did not receive the Holy Ghost, or saying that they all secretly spoke in tongues and were not aware of what was going on. Now that is not true. No sir. That is gross error. Tongues are not the evidence of being Spirit-filled. It is simply one of the nine manifestations mentioned in I Corinthians 12. There is no Scripture that says you receive the Holy Spirit speaking in tongues or that you receive the Holy Spirit by speaking in tongues. But it does say that "After they were all filled with the Holy Ghost they spake in tongues," and later on it says that they prophesied.
E-107 Šodien daudzu cilvēku vidū tiek uzskatīts kā pats par sevi saprotams, ka visi, kuri apgalvo, ka caur runāšanu mēlēs viņi ir saņēmuši Svēto Garu, runā neviltotā Garīgā mēlē. Taču tā tas nav, jo daudzi cilvēki runā atpazīstamā mēlē, taču nepareiza gara ietekmē. Tagad iedomāsimies, ka mēs atrodamies kādā sanāksmē, un visi cilvēki runā mēlēs. Kā jūs varat zināt, kura mēle ir no Gara un kura ir no velna? Es esmu bijis starp pagāniem, kur viņu burvji dzēra asinis no galvaskausa, runāja mēlēs un tās iztulkoja, un pravietoja. Viņi var pat rakstīt mēlēs. Un tā, ja jau mēles ir ĪSTAIS pierādījums, ka ir saņemts Svētais Gars, tad ikvienai mēlei vajadzētu būt no Dieva. Taču cilvēki, kas uzskata mēles par pierādījumu, atzīst, ka ir īstās mēles un viltus mēles; jo no Dieva nāk patiesais, bet no sātana nāk viltotais. Tāpēc mans jautājums ir: “Kurš zina, kas ir patiesais? Kurš saprata šo valodu, lai zinātu, kas tika pateikts? Kam ir atšķiršanas dāvana, lai to uzzinātu?” Lūk, kad mēs saņemsim atbildes uz šiem jautājumiem, tad mēs varēsim iet tālāk, taču līdz tam mēs nevaram būt pārliecināti, no kāda avota šīs mēles nāk. Jau tagad ir skaidrs, ka, ja tu aizstāvi mēles kā pierādījumu, bet nesaproti, kas tur tiek runāts, tad galu galā tev nāksies pateikt, ka visām mēlēm ir jābūt no Dieva. Tas, savukārt, mūs novestu pie domām, ka velns nevar runāt citās mēlēs. Bet tā nav, ne tuvu tam. Jebkurš īsts misionārs, kas dodas uz ārzemēm, ļoti labi zina, ka velns runā svešās mēlēs; arī es to zinu no savas pieredzes.
E-107 Today amongst many folks it is taken for granted that all who claim to receive the Holy Ghost by speaking in tongues speak in a genuine Spiritual tongue. But this is not so for many people speak in a known tongue but under the influence of a wrong spirit. Now let's say we are in a meeting and people are all speaking in tongues. How can you know which tongue is from the Spirit and which is from the devil? I have been amongst the heathen where their wizards drank blood out of a skull, spoke in tongues and interpreted and prophesied. They can even write in tongues.
Now if tongues is THE evidence of receiving the Holy Ghost, then every tongue would have to be of God. But it has been admitted by tongues evidence people that there are false and true tongues for God has the genuine and Satan has the false. So my question is, "Who knows what is real? Who understood the language to know what was spoken? Who has the gift of discernment to know?" Now when we get those answers we will have something to go on, but until then, we have to wonder about the source of the tongues. You can see right now that if you back up a tongues evidence and don't know what is being said, you have to finally come to the place where all tongues have to be of God. That would lead us then to believe that the devil cannot speak in tongues. That is not so; no, not for a minute. Any true missionary on a foreign field knows only too well that devils speak in other tongues, the same as I know it by experience.
E-108 Vasarsvētku draudžu teologi atzīst, ka viņiem nav nevienas Rakstu vietas, lai pierādītu, ka, saņemot kristību ar Svēto Garu, cilvēki runā mēlēs. Viņi atzīst, ka tas ir tikai secinājums, kas pamatojas uz pieredzi, kas ir izklāstīta Apustuļu Darbu grāmatā, kur trijos no pieciem gadījumiem cilvēki runāja mēlēs. Un tāpat viņi saka (bez jebkāda pamatojuma Svētajos Rakstos), ka ir divu veidu mēles: viena esot tā mēle, kurā tu runā tajā brīdī, kad saņem Svēto Garu (un tas esot šis “pierādījums”), turpretim vēlāk, ja vien tu ticēsi, tu varot saņemt dāvanu runāt mēlēs, ar kuru tu varēsi runāt bieži. “Un tomēr,” viņi saka, “reiz šajās mēlēs runājis par pierādījumu, ka esi saņēmis Svēto Garu, tu, iespējams, tajās vairs nekad nerunāsi.” Un atkal mēs ļoti gribam zināt, kur to var atrast Vārdā. Ja tur tā nav, tad Dievs to nav sacījis; un bēdas tam, kurš kaut ko pieliek šim Vārdam! Taču Vārdā tieši par šo tēmu ir kaut kas, ko viņi pilnīgi ignorē: 1. Vēstule Korintiešiem 13. nodaļa. Tajā ir minētas cilvēku un eņģeļu mēles; atpazīstamas un svešas mēles. Mūsdienu vasarsvētku draudzes saka, ka viņi var saņemt Svēto Garu, runādami svešās jeb eņģeļu mēlēs. Viņiem rati iet pa priekšu zirgam, jo Apustuļu Darbu 2. nodaļā šie ļaudis runāja nevainojamā izloksnē, kuru dzirdēja un saprata pat neticīgie.
E-108 Pentecostal theologians admit that they have no Scripture setting forth that people speak with tongues when baptized by the Holy Ghost. They admit that they infer it from the experiences set forth in the Book of Acts wherein three out of five times the people spoke with tongues. And they also say without any Scripture that there are two kinds of tongues. One is the tongue you speak in while receiving the Holy Ghost and it is the 'evidence', while later on if you believe, you can receive the gift of tongues whereby you may speak often.
However, they say, once having spoken in tongues as the evidence of receiving, you may never speak again. Once more we are anxious to know where this is found in the Word. If it isn't there, then God hath not spoken it and woe unto him who would add to that Word. But there is something in the Word about this very subject that they ignore completely. I Corinthians 13. It mentions tongues of men and angels. These would be known and unknown tongues. Modern Pentecostals say that they can receive the Holy Ghost speaking in unknown or angelic tongues. They have the cart before the horse, for in Acts 2 the people spoke in a perfect dialect which even unbelievers heard and understood.
E-109 Lūk, kad Dievs klusē, mums labāk klusēt. Taču, kur Viņš jau ir runājis, arī mums ir labāk runāt un teikt to, ko Viņš jau ir pateicis. Viņš mums pateica, kāds ir šis pierādījums jeb kam ir jānotiek pēc kristības ar Svēto Garu: ka mums būs Skolotājs, kas nāks un mācīs visā patiesībā. Taču šis Skolotājs būs IEKŠĒJAIS skolotājs, nevis ārējais skolotājs. Ja iekšienē nebūtu Gara, tad jūs nedzirdētu patiesību, ne arī spētu to pieņemt caur atklāsmi, pat ja klausītos to visu cauru dienu. Tāda bija Svētā Gara pazīme Pāvila laikā. Tie, kuri bija piepildīti ar Svēto Garu, izdzirdēja Vārdu, pieņēma to un dzīvoja ar to. Tie, kuriem nebija Gara, to dzirdēja tikai kā miesiski cilvēki – viņi nepareizi to izskaidroja un iegrima grēkā.
E-109 Now when God is silent we had better be silent. But where He has spoken we had better speak, too, and say what He has already said. He told us the evidence, or what would happen after being baptized with the Holy Ghost was that we would have the Teacher come and teach all truth. But that Teacher was an INSIDE teacher, not an outside teacher. If the Spirit wasn't inside, you wouldn't hear the truth and receive it by revelation if you heard it every moment of the day. That was the sign of the indwelling Spirit in the days of Paul. Those who were filled with the Holy Ghost heard the Word, received it and lived by it. Those who did not have the Spirit heard it only as carnal men, put a wrong interpretation on it and went into sin.
E-110 Katrā periodā (un patiesam ticīgajam katrs periods ir Svētā Gara periods), klausieties, katrā periodā bija viens un tas pats pierādījums. Tie, kuriem bija šis Gars, šis Skolotājs, tie dzirdēja Vārdu; un šis Gars, kas bija viņos, ņēma šo Vārdu mācīja to (atklāja to) viņiem; un viņi bija no tās grupas, kas sadzirdēja vēstnesi un viņa vēstījumu, pieņēma to un dzīvoja ar to.
E-110 In every age, (and every age is the age of the Holy Ghost for the true believer)--I say, in every age the evidence was the same. Those who had the Spirit, the Teacher, heard the Word, and that Spirit in them took the Word and taught it (revealed it) to them; and they were of the group that heard the messenger and his message and took it and lived it.
E-111 Es zinu, ka ir liels kārdinājums atsaukties uz Vasarsvētku dienu un tāpat uz to dienu, kad Svētais Gars nonāca Kornēlija namā, un tad pasniegt šīs divas identiskās pieredzes kā pierādījumu kristībai ar Svēto Garu. Taču abos gadījumos mēles bija saprotamas tiem, kas tās dzirdēja. Tas stipri atšķiras no mūsdienu Bābeles sajukuma vasarsvētku draudžu sanāksmēs. Un, ja ar to nepietiek, lai pārliecinātu mūs atmest šāda veida domāšanu, tad ko gan mēs darīsim, saduroties ar faktu, ka tādu cilvēku dzīvēs, kuri nekad nav runājuši mēlēs, tomēr darbojas kādas citas no pārējām astoņām izpausmēm – tādas kā gudrības runa, garu pazīšana, atziņas runa, ticība, dziedināšana un pat brīnumi? Un šis novērojums ir vēl jo interesantāks, ņemot vērā, ka mēles ir mazākā no šīm deviņām dāvanām; tāpēc redzot cilvēkus, kuri nerunā un nekad nav runājuši mēlēs, bet pielieto lielākas dāvanas, nekā tie, kas runā mēlēs, mums ir pilnīgi jāatmet šāda veida mācība, vēl vairāk nekā agrāk.
E-111 I know it is a great temptation to refer back to the day of Pentecost and also to the day when the Holy Ghost fell in the house of Cornelius and then set those two identical experiences as the evidence of the Baptism with the Holy Ghost. But on each occasion the tongues were understood by the listeners. This is a far cry from the modern babel of confusion of Pentecostal meetings. And if this were not enough to persuade us to leave off such reasoning, what will we do when we are confronted with the fact that people who have never spoken in tongues have some of the other eight manifestations in their lives, such as word of wisdom, the discerning of spirits, a word of knowledge, faith, healing and even miracles? And this observation is even more interesting in the light that tongues is the least of the nine gifts; so when we see people who do not, nor ever have spoken in tongues, use greater gifts than those who do speak in tongues, we must discount such a doctrine even more completely than before.
E-112 Un tā, tagad jūs saprotat, ka mēs nekādi nevaram teikt to, kas nav teikts Bībelē. Kad Svētie Raksti mums māca, ka Svētā Gara darbības un šīs Svētīgās Personas izpausmes mērķis ir aiznest katra perioda patiesību patiesajai šī perioda sēklai; tad mēs saprotam, ka, ja cilvēkā nedzīvos šis Gars, tad viņš nespēs pieņemt patiesību konkrētajam laikam. Āmen. Tā ir vistīrākā patiesība. Un, ja šie periodi kaut ko arī atklāj, tad tie noteikti atklāj un apstiprina šo patiesību.
E-112 So you can see now, that we cannot afford to say what the Bible has not said. When Scripture teaches us that the work of the Holy Spirit, and the manifestation of that Blessed Person is to bring the truth of each age to the true seed of that age, then we know that the Spirit has to be abiding in the person or he cannot receive the truth for that time. Amen. That is exactly correct. And if these ages bring out anything, they surely bring and bear out this truth.
E-113 Tagad, pirms mēs beigsim izskatīt šo tēmu, es vēlos saprotami izskaidrot, kas ir Kristība ar Svēto Garu saskaņā ar Vārdu: nevis pēc manām domām un nevis pēc jūsējām. Tam ir jābūt saskaņā ar “Tā saka Tas Kungs”, pretējā gadījumā mēs ejam nepareizi. Āmen.
Pirmkārt, jūs pamanīsiet, ka manās sanāksmēs, kad es beidzu sludināt evaņģēlisku sprediķi vai kādu svētrunu ar mācību, es izmetu tīklus un aicinu cilvēkus atsaukties. Es lūdzu viņus iznākt priekšā un saņemt Svēto Garu. Mani draugi no vasarsvētku draudzēm, klausoties manis teiktajā, domā, ka es aicinu iznākt cilvēkus, kuri jau ir piedzimuši no augšienes, lai tie saņemtu kristību ar Svēto Garu; tāpēc, kad es aicinu atnākt tos, kuri ir Gara piepildīti, lai viņi palīdzētu tiem, kuri ir atsaukušies uz uzaicinājumu saņemt Garu, tad te mūsu dārgie draugi metas uz priekšu un sāk iedrošināt šos cilvēkus atdoties Dievam un ticēt, lai sāktu runāt mēlēs. Tas ir izraisījis pamatīgu jucekli, un es vēlos izstāstīt, ko tieši es ar to domāju – es domāju, lai priekšā iznāk grēcinieks un lai viņš piedzimst no augšas, kas nozīmē būt kristītam ar Svēto Garu Kristus miesā, un tieši tas notika Vasarsvētku dienā, kad iesākās draudze. Citiem vārdiem, būt dzimušam no Gara nozīmē būt patiesi kristītam ar Svēto Garu. Tas ir viens un tas pats.
E-113 Now before we leave this subject I want to make myself very clear on what the Baptism with the Holy Ghost is according to the Word. It is not according to me, and it is not according to you. It has to be according to "Thus saith the Lord," or we are falsely led. Amen. To begin with you will notice that in my meetings when I have finished preaching an evangelistic service, or some teaching message, I cast the net and invite a response from the people. I ask them to come forward and receive the Holy Spirit. My Pentecostal friends, upon hearing me say this believe that I am inviting people to come forward to be baptized with the Holy Ghost because they are already born again. So when I invite those who are Spirit-filled to come and deal with those who have answered the invitation to receive the Spirit, these dear ones surge forward and deal with the people in such manner as to encourage them to yield to God and believe to speak in tongues. This has caused a great deal of confusion and I want to tell you exactly what I mean. I mean for the sinner to come forward and be born again, which is to be baptized into the body of Christ by the Holy Ghost which is exactly what took place at Pentecost when the church was launched. In other words, to be born of the Spirit is to be truly baptized with the Holy Ghost. It is one and the same.
E-114 Un tā, es saprotu, ka tas nedaudz samulsinās, tā kā daudzi zina, ka es biju ordinēts kā baptistu sludinātājs un ka esmu neatlaidīgi apgalvojis, ka baptisti to ir izlaiduši, sakot, ka cilvēks saņem Svēto Garu, KAD viņš tic; taču tā tas nav. Tu saņem Viņu KOPŠ TĀ LAIKA, KAD tu kļuvi ticīgs. Apustuļu Darbi 19:2-6: “Viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu kopš tā laika, kad jūs kļuvāt ticīgi?" [Latv. Bībelē: “Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?”–Tulk.] Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir." Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību." Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum." To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.” Lūk, lūdzu. Pāvils vaicāja: “Vai jūs saņēmāt, KOPŠ jūs noticējāt,” NEVIS TAJĀ BRĪDĪ, KAD jūs noticējāt. Un tur ir liela atšķirība, jo mēs noticam un PĒC TAM saņemam. Vēstulē Efeziešiem 1:13 ir precīzi izteikts tas pats, kas, saskaņā ar Apustuļu Darbu 19. nodaļu, notika Efezā: “Viņā arī jūs ESAT DZIRDĒJUŠI patiesības Vārdu, savas pestīšanas Evaņģēliju, un PĒC TAM, kad noticējāt Viņam [Latv. Bībelē: “...Viņam ticēdami...”–Tulk.] (pēc tam, kad jau ticējāt), esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma.” Lūk, mans viedoklis. Pārāk daudzi mūsu modernisti un mūsu fundamentālisti (tā sauktie) tic tam, ka pestīšana notiek kādā konkrētā specifiskā brīdī, kuru nereti mēdz saukt par “lēmuma pieņemšanu”, un tas ir nosaukts par “Kristus pieņemšanu” vai “piedzimšanu no augšienes”. Lūk, pieņemt Kristu nozīmē saņemt Viņa Garu. Saņemt Viņa Garu nozīmē piedzimt no augšienes. Saņemt Viņa Garu nozīmē būt kristītam ar Svēto Garu. Āmen. Šie cilvēki tic. Tas ir brīnišķīgi, taču šeit viņi apstājas. Jūs saņemat Svēto Garu PĒC TAM, kad noticat. Tas vienmēr ir bijis tā un vienmēr būs tā. Pašus pirmos norādījuma vārdus cilvēkiem pateica Pēteris Vasarsvētku dienā, un viņš teica: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”
E-114 Now I realize that it is going to be confusing for a moment here, as most people know that I was ordained a Baptist preacher and I have steadfastly declared that the Baptists have missed it for saying you receive the Holy Ghost WHEN you believe, for that is not so. You receive Him "SINCE you believed."
Acts 19:2-6.
"He said unto them, Have ye received the Holy Ghost since ye believed? And they said unto him, We have not so much as heard whether there be any Holy Ghost.
And he said unto them, Unto what then were ye baptized? And they said, Unto John's baptism.
Then said Paul, John verily baptized with the baptism of repentance saying unto the people, that they should believe on Him Which should come after him, that is, on Christ Jesus.
When they heard this, they were baptized in the Name of the Lord Jesus.
And when Paul had laid his hands upon them, the Holy Ghost came upon them: and they spake with tongues, and prophesied."
There it is. Paul asked, "Have you received SINCE, NOT WHEN you believed." And there is a great difference there, for it is AFTER we believe that we receive. Ephesians 1:13 is an exact word repeat of what happened in Ephesus according to Acts 19,
"In Whom ye also trusted, AFTER that ye heard the Word of truth, the Gospel of your salvation; in Whom also AFTER that ye believed (not when ye believed), ye were sealed with that Holy Spirit of promise."
Now here is my point. Too many of our modernists and even our fundamentalists (so-called) believe unto salvation at a certain specific time which in many cases is called "making a decision," and that has been called receiving Christ or being born again. Now to receive Christ is to receive His Spirit. To receive His Spirit is to be born again. To receive His Spirit is to be baptized with the Holy Ghost. Amen. These folks believe. That is wonderful. But they stop there. You receive the Holy Ghost AFTER you believe. It has always been that way and always will be. The very first word of direction to the people was by Peter at Pentecost and he said,
"Repent and be baptized every one of you, in the Name of Jesus Christ for the remission of sins and you shall receive the gift of the Holy Ghost,
For the promise is unto you and to your children and to all that are afar off, even as many as the Lord our God shall call."
E-115 Šie norādījumi bija tieša Pētera atbilde par to, kas patiesībā bija noticis Vasarsvētku dienā. Bija īstenojies tas, ka Dievs, saskaņā ar pravieša Joēla teikto, izlēja apsolīto Svēto Garu pār visu miesu. Viņš netika izliets jeb dāvāts pirms šī laika. Bija pienācis laiks. Taču kopš šā brīža TAM bija jāatnāk caur atgriešanos no grēkiem un kristīšanos Kunga Jēzus Kristus Vārdā; un tad Dieva pienākums bija piepildīt tos, kas atnāca. Ne Pēteris, ne arī kāds no apustuļiem ne reizi neteica: “Jums ir jāpiedzimst no augšienes un pēc tam jāpiepildās ar Garu.”
E-115 These directions came as a direct answer from Peter relative to what had actually happened at Pentecost. What came to pass was that God according to Joel was pouring out the promised Holy Spirit upon all flesh. He was not poured out before that time or given before that time. This was it. But THIS was to come from now on by repenting, being baptized in the Name of the Lord Jesus Christ, and then God was duty bound to fill the ones who came. Peter, or any of the apostles never said, "Ye must be born again, and then filled with the Spirit."
E-116 Uzmanīgi pavērojiet, kādā veidā Gars nonāca pār cilvēkiem nākamajā reizē, un jūs redzēsiet, ka tas ir īstais paraugs pieredzei, kas attiecas uz Svētā Gara saņemšanu. Apustuļu Darbi 8:5-17: “Filips, aizgājis kādā Samarijas pilsētā, sludināja tiem Kristu. Ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja. Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti; un liela līksmība valdīja tanī pilsētā. Kāds vīrs, vārdā Sīmanis, šinī pilsētā līdz tam bija nodarbojies ar buršanu un uztraucis Samarijas ļaudis, sacīdams, ka esot liels vīrs. Viņam pieķērās visi, mazi un lieli, sacīdami: "Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks." Bet tie tāpēc viņam pieķērās, ka viņš jau ilgu laiku tos ar burvestībām bija apstulbinājis. Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās. Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.” Saskaņā ar 12. pantu, VIŅI TICĒJA VĀRDAM, pēc tam viņi tika kristīti Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Taču, pat neskatoties uz visu to, saskaņā ar 16. pantu, viņi JOPROJĀM NEBIJA SAŅĒMUŠI SVĒTO GARU. Tikai PĒC TAM, kad viņi bija ticējuši un bija pareizi kristīti, tikai tad viņi saņēma Svēto Garu. Tas ir šis precīzais paraugs, kuru Pēteris izklāstīja Apustuļu Darbos 2:38-39.
E-116 That this is the pattern of experience relative to receiving the Holy Spirit, note carefully the very next time that the Spirit fell upon a people.
Acts 8:5-17,
"Then Philip went down to the city of Samaria, and preached Christ unto them.
And the people with one accord gave heed unto those things which Philip spake, hearing and seeing the miracles which he did.
For unclean spirits, crying with loud voice, came out of many that were possessed with them: and many taken with palsies, and that were lame, were healed.
And there was great joy in that city.
But there was a certain man, called Simon, which before-time in the same city used sorcery, and bewitched the people of Samaria giving out that himself was some great one:
To whom they all gave heed, from the least to the greatest, saying, This man is the great power of God.
And to him they had regard, because that of long time he had bewitched them with sorceries.
But when they believed Philip preaching the things concerning the kingdom of God, and the Name of Jesus Christ, they were baptized, both men and women.
Then Simon himself believed also; and when he was baptized, he continued with Philip, and wondered, beholding the miracles and signs which were done.
Now when the apostles which were at Jerusalem heard that Samaria had received the Word of God they sent unto them Peter and John:
Who, when they were come down, prayed for them, that they might receive the Holy Ghost:
(For as yet He was fallen upon none of them: only they were baptized in the Name of the Lord Jesus.)
Then laid they their hands on them, and they received the Holy Ghost.
According to verse 12, THEY BELIEVED THE WORD. They were then baptized in the Name of the Lord Jesus. But according to verse 16, in spite of all that, they had STILL NOT RECEIVED THE HOLY SPIRIT. It was only AFTER believing and being baptized correctly that they received the Holy Ghost. That is the exact pattern as set forth by Peter in Acts 2:38-39.
E-117 Cita Svēto Rakstu vieta, kas izlej pār šo jautājumu brīnumainu gaismu, atrodas Vēstulē Galatiešiem 3:13-14: “Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu,– jo ir rakstīts: "Nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka" – lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu.” [Jaunā latv. Bībele] Nekādā ziņā nevar teikt, ka “Ābrahāma svētība” ir piedzimšana no augšas, un “Gara apsolījums” ir Kristība ar Svēto Garu kā divi atsevišķi notikumi; jo šī Rakstu vieta lasās šādi: “Jēzus nomira uz krusta, un caur šo nāvi un augšāmcelšanos Ābrahāma svētība, pametot ebrejus, atnāca pie pagāniem. Tas notika tāpēc, lai Gars kļūtu pieejams pagāniem.”
E-117 Another Scripture that casts wondrous light on this is found in Galatians 3:13-14,
"Cursed is everyone that hangeth on a tree:
That the blessing of Abraham might come on the Gentiles through Jesus Christ, that (in order that) we might receive the promise of the Spirit through faith."
Now by no means can it be said that the "blessing of Abraham" is the rebirth, and that the "promise of the Spirit" is the Baptism with the Holy Ghost as two separate events. For the Scripture reads thus: "Jesus died on the cross, and by means of that death and resurrection, the blessing of Abraham came on the Gentiles, leaving the Jews. This transpired in order that the Spirit might become available to the Gentiles."
E-118 Saprotot, ko es tikko pateicu, kļūst skaidrs, kāpēc studējošie nekur nav atraduši, ka Pāvils jelkad būtu teicis: “Piedzimsti no augšienes un PĒC TAM piepildies ar Garu.” Viņi ir secinājuši, ka tas tur ir, un izdomājuši paši savas interpretācijas, lai tas šādi izklausītos, TAČU SVĒTIE RAKSTI TĀ NESAKA. Arī Jēzus nekad to nav teicis. Paskatieties uz Jāņa Evaņģēliju 7:37-39 un lasiet to tagad ar izpratni: “Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā Rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes." To Viņš sacīja par GARU, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.” Lūk, šeit skaidri un neapšaubāmi ir pateikts, ka tad, kad ticīgais nāk pie Jēzus ticībā un dzer, tad no viņa sāks plūst dzīvā ūdens straumes. Šis pārdzīvojums attiecas uz Vasarsvētku dienu. Paturot prātā šo domu, tagad izlasīsim Jāņa Evaņģēlija 4. nodaļas 10. un 14. pantus: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, – tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Atkal ir minēts tas pats dzīvais ūdens, taču šoreiz tas nav nosaukts par straumi – tas ir nosaukts par artēzisko aku. Lūk, kur kļūdās šie cilvēki. Tā kā tas ir nosaukts par “avotu” un “straumēm”, viņi domā, ka vienā vietā runa ir par mūžīgo dzīvību, ko dod Gars; bet otrā vietā, tur, kur tas ir nosaukts par “straumēm” (it kā norādot uz varenu dinamiskumu), tam esot jābūt Garam, kurš ir dots kā spēka piešķiršana. Tā nav! Tas ir viens un tas pats. Tieši Gars dod dzīvību un spēku, un tas atnāca Vasarsvētku dienā.
E-118 To understand what I have just said is to clear up why students have never ever found Paul saying at any time, "Be born again and THEN be Spirit-filled." They have inferred it is there, and they have put their own meanings to make it say it, BUT SCRIPTURE DOES NOT SAY THAT. Jesus never said it either.
Look at John 7:37-39, and read it now with understanding.
"In the last day, that great day of the feast, Jesus stood and cried, saying, If any man thirst, let him come unto Me and drink.
He that believeth on Me, as the Scripture hath said, out of his belly shall flow rivers of living water.
(But this spake He of the SPIRIT, Which they that believe on Him should receive; for the Holy Ghost was not yet given: because that Jesus was not yet glorified.)"
Now it says here distinctly and emphatically that the believer upon drinking by coming unto Jesus in faith would have rivers of living waters pouring out of him. And it places this experience at Pentecost.
Now keeping this thought in mind we read John 4: 10 & 14,
"If thou knewest the gift of God, and Who it is that saith to thee, Give Me to drink; thou wouldest have asked of Him, and He would have given thee living water.
But whosoever drinketh of the water that I shall give him shall never thirst; but the water that I shall give him shall be in him a well of water springing up into everlasting life."
This same living water is mentioned, but this time it is not called a river; it is called an artesian well. There is where the people make their mistake. Because it is called a well and a river, they think that in one place it is eternal life given by the Spirit and in the next place where it is called a river (implying a great dynamism) it has to be the Spirit now given as an enduement of power. Not so. It is one and the same. It is the Spirit that gives life and power, and that came at Pentecost.
E-119 Kas tad radīja šo pārpratumu? Lūk, atbilde: “PIEREDZE”. Mēs esam vadījušies no pieredzes un nevis no Vārda. Aizvāciet pieredzi kā jūsu mērauklu! Ir tikai viens mērinstruments, tikai viens mērs, un tas ir Vārds. Tagad esiet uzmanīgi un centieties izprast, lūk, ko. Pēteris sacīja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties Jēzus Kristus Vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.” Pāvils teica: “Vai jūs esat saņēmuši Svēto Garu, KOPŠ jūs kļuvāt ticīgi?” Tieši šeit arī ir visa mūsu problēma. Ļaudis nožēlo savus grēkus, viņi tiek kristīti ūdenī, TAČU VIŅI NEIET TĀLĀK, LAI SAŅEMTU SVĒTO GARU. JŪS TICAT, LAI SAŅEMTU GARU. Ticēt Jēzum, tas ir solis pareizā virzienā, virzienā uz Svēto Garu. Taču šeit cilvēki apstājas – viņi aiziet tikai līdz ūdenim un tad apstājas. Viņi kļūst ticīgi un tad apstājas. Bībele nesaka, ka tu saņem tajā brīdī, KAD tu notici; ir teikts: “Vai jūs esat saņēmuši Svēto Garu, KOPŠ jūs kļuvāt ticīgi?” Precīzais un burtiskais tulkojums ir: “Vai jūs, jau pirms tam būdami ticīgi, saņēmāt Svēto Garu?” Cilvēki notic un tad apstājas. Tu nesaņem Svēto Garu tajā brīdī, kad tu notici Viņam un nožēlo grēkus. Bet tu ej tālāk un saņem Svēto Garu. Vai jūs to redzat? Lūk, kas kait mūsu fundamentālistiem: viņiem nav spēka, jo viņi ir apstājušies, neaizejot līdz Vasarsvētku dienai.
E-119 What is it that caused this misunderstanding? The answer is, "EXPERIENCE". We have gone by experience and not the Word. Away with experience as your measuring line. There is only one plumb line, only one rod, and that is the WORD. Now watch carefully and get this. Peter said, "Repent and be baptized in the Name of Jesus Christ for the remission of sin and ye shall receive the gift of the Holy Ghost." Paul said, "Have ye received the Holy Ghost SINCE ye believed?" This is the whole of our problem right here. People repent of their sins, they get baptized in water, BUT THEY DON'T GO ON AND RECEIVE THE HOLY GHOST. YOU BELIEVE UNTO RECEIVING THE SPIRIT.
Believing on Jesus is the step in the right direction which is toward the Holy Ghost. But the people stop there. They go as far as water and then stop. They believe, and then stop. The Bible does not say that you receive WHEN you believe. It is, "Have you received the Holy Ghost SINCE you believed?" The exact and literal translation is: "Did ye, having previously believed, receive the Holy Ghost?" The people believe and then stop. You don't receive the Holy Ghost when you believe UNTO Him, having repented. You go on and receive the Holy Ghost. Do you see it? That is what is wrong with our fundamentalists. They have no power for they stop short of Pentecost.
E-120 Viņi ir kā Israēla bērni, kuri iznāca no Ēģiptes un apstājās pirms Apsolītās Zemes. Kad šie Israēla bērni iznāca no Ēģiptes, viņu skaits bija ap diviem miljoniem. Visi viņi ceļoja kopā, visi redzēja tos pašus Dieva brīnumus, visi baudīja to pašu mannu un dzēra ūdeni no sistās klints, visi sekoja tam pašam mākonim dienā un uguns stabam naktī – taču TIKAI DIVI sasniedza Apsolīto Zemi. TIKAI DIVI BIJA PATIESI JEB ĪSTI TICĪGIE. Tieši tā, jo Vārds mums saka, ka pārējie nomira neticības dēļ: viņi nevarēja ieiet neticības dēļ (Vēstule Ebrejiem 3:19). Ņemot vērā, ka tā ir taisnība, un IEGĀJA tikai DIVI, tātad pārējie nebija patiesi ticīgie. Kur bija atšķirība? Divi neatkāpās no Vārda. Kad pie Kadeš Barneas tiem desmit izlūkiem nodrebēja sirdis, Jozua un Kālebs nesāka šaubīties, jo viņi ticēja Vārdam, un sacīja: “Mēs esam vairāk nekā spējīgi iegūt šo zemi.” Viņi zināja, ka viņi bija spējīgi, jo Dievs bija pateicis: “Es jums šo zemi esmu piešķīris.” Pēc tam, kad visi šie izraēlieši bija redzējuši Dieva spēku, labestību un atbrīvošanu, viņi tomēr neiegāja atdusā, kas simbolizē Svēto Garu. Tad nu jūs tagad redzat, ka tikai pavisam nedaudzi ticēs līdz tam, lai saņemtu Svēto Garu.
E-120 They are like the children of Israel who came out of Egypt and stopped short of the Promised Land. Now those children of Israel left Egypt about two million strong. They all journeyed together, all saw the same miracles of God, all partook of the same manna and water from the smitten rock, all followed the same cloud by day and the pillar of fire by night but ONLY TWO reached the Promised Land. ONLY TWO WERE TRUE OR REAL BELIEVERS. That is correct because the Word tells us that the rest died because of unbelief; and because of unbelief they could not enter in (Hebrews 3:19). Then since that is so, and only TWO ENTERED, then the rest were not true believers. What made the difference? Two stayed with the Word. When the hearts of the ten spies failed at Kadesh Barnea, Joshua and Caleb did not stagger for they believed the Word and said, "We are more than able to take the land." They knew they could because God had said, "I have given you the land." After all those Israelites saw of the power and goodness and deliverance of God they did not enter into rest, which is a type of the Holy Ghost. So you can see right now that very few will ever believe all the way to receiving the Spirit of God.
E-121 Labi, līdz šai vietai mēs nu esam tikuši; es vēlos iet tālāk, un es zinu, ka tas izsauks emocijas. Taču es par to neesmu atbildīgs. Es esmu atbildīgs Dieva un Viņa Vārda priekšā, un to cilvēku priekšā, pie kuriem Dievs mani ir sūtījis. Man ir jābūt uzticamam visā, ko Viņš man liek pateikt.
E-121 All right, we have come this far. Now I want to go further, and when I do I know I am going to cause some emotions to rise. But that is something I am not responsible for. I am responsible to God and His Word and the people God has sent me to. I have to be faithful in all He gives me to say.
E-122 Jāņa Evanģēlijā 6:37 un 44 ir teikts: “Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu. Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.” Jāņa Evaņģēlijs 1:12-13: “Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, BET NO DIEVA.” Vēstule Efeziešiem 1:4-5: “Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā. Mīlestībā pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.” Lūk, pārāk neiedziļinoties jautājumā par Dieva suverenitāti (tikai tas vien aizņemtu veselu grāmatu), ļaujiet man norādīt, ka saskaņā ar šiem pantiem Jēzus Kristus izvēlas Savu līgavu tieši tāpat, kā šodien vīrieši izvēlas savas līgavas. Šodien ne jau līgava ir tā, kas gluži vienkārši nolemj, ka viņa precēs kādu konkrētu vīrieti. Nē, kungi. Tas ir līgavainis, kas izlemj un izvēlas sev par sievu kādu konkrētu sievieti (Jāņa Evaņģēlijs 15:16: “Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis.”). Lūk, saskaņā ar Dieva Vārdu līgava tika izredzēta pirms pasaules radīšanas. Nodoms par līgavas izvēli jau atradās Viņā (Vēstule Efeziešiem 1:9), un Vēstulē Romiešiem 9:11 ir teikts: “...tādēļ vien, lai Dieva nodoms piepildītos pēc Viņa paša izvēles.” [Jaunā latv. Bībele]. To nevar izlasīt kaut kā citādāk. Dieva galvenais nodoms, mūžīgais nodoms bija apņemt līgavu pēc Viņa PAŠA izvēles, un šis nodoms bija Viņā; un, tā kā tas ir mūžīgs, tas bija izlemts vēl pirms pasaules radīšanas.
E-122 In John 6:37 & 44 it says,
"All that the Father giveth Me shall come to me; and him that cometh to Me I shall in no wise cast out.
No man can come to Me except the Father draw him: and I will raise him up at the last day."
John 1:12-13,
"But as many as received Him to them gave He power to become the sons of God, even to them that believe on His name,
Which were born, not of blood, nor of the will of the flesh, nor of the will of man, BUT OF GOD."
Ephesians 1:4-5,
"According as He hath chosen us in Him before the foundation of the world, that we should be holy and without blame before Him in love:
Having predestinated us unto the adoption of children by Jesus Christ to Himself, according to the good pleasure of His will."
Now without getting too involved in the subject of the sovereignty of God (for that would take a book in itself) let me point out here that according to these verses, Jesus Christ is choosing His own bride just the same as men choose their brides today. The bride today does not simply decide she is going to take a certain man for a husband. No sir. It is the groom who decides and chooses a certain woman for his bride.
(John 15:16,
"Ye have not chosen Me; but I have chosen you.")
Now according to the Word of God, the bride was chosen before the foundation of the world. This choosing of the bride was purposed in Himself. Ephesians 1:9.
And in Romans 9:11 it says
"That the purpose of God according to election might stand."
You can't read it any other way. The heart purpose, the eternal purpose of God was to take a bride of His OWN choosing, and that purpose was in Himself, and being eternal was decreed before the foundation of the world.
E-123 Tagad uzmanīgi uzklausiet un izprotiet, lūk, ko. Vēl pirms uzradās mazākā zvaigžņu putekļu daļiņa, vēl pirms Dievs bija Dievs, un bija zināms tikai kā Mūžīgais Gars (Dievs ir pielūgsmes objekts, un vēl nebija neviena, kas Viņu pielūgtu, tāpēc toreiz Viņš tikai potenciāli bija Dievs), līgava jau bija Viņa prātā. Jā, viņa tur bija. Viņa eksistēja Viņa domās. Un ko var pateikt par šīm Dieva domām? Tās taču ir mūžīgas, vai ne?
E-123 Watch carefully now and see this. Before there was ever a speck of star dust; before God was God (God is an object of adoration and no one was there to worship Him, so He was at that time only potentially God.) and He was known only as eternal Spirit, the bride was already in His mind. Yes, she was. She was existing in His thoughts. And what about those thoughts of God? They are eternal, are they not?
E-124 Dieva mūžīgās domas! Atļaujiet man jums pajautāt: “Vai Dieva domas ir mūžīgas?” Ja jūs spēsiet to ieraudzīt, tad jūs daudz ko sapratīsiet. Dievs ir nemainīgs gan Savā būtībā, gan rīcībā. To mēs jau izpētījām un pierādījām. Dievs ir neierobežots Savās spējās, un tāpēc Viņam kā Dievam ir jābūt viszinošam. Ja Viņš ir visu zinošs, tad Viņš nemācās un neapspriežas pat ne Pats ar Sevi, un nekad nepapildina Savas zināšanas. Ja Viņš var papildināt Savas zināšanas, tad Viņš nav viszinošs. Mēs varētu sacīt, ka kādreiz Viņš kļūs viszinošs, taču tas nebūtu pēc Rakstiem. Viņš IR viszinošs. Viņam nekad nav bijusi kāda jauna doma par kaut ko, jo Viņam vienmēr ir bijušas un vienmēr būs pilnīgi visas Viņa domas; un Viņš zina beigas jau no paša sākuma, jo Viņš ir Dievs. TĀDĀ VEIDĀ DIEVA DOMAS IR MŪŽĪGAS. TĀS IR REĀLAS. Tās nav vienkārši kā kāds cilvēks ar projektu, kuru viņš ir uzzīmējis un kurš reiz iegūs matēriju un formu; bet tās jau ir reālas un mūžīgas, un tās ir daļa no Dieva.
E-124 The eternal thoughts of God! Let me ask you, "Are the thoughts of God eternal?" If you can see this, you will see many things. God is unchangeable in both essence and behavior. We have studied that and proven that already. God is infinite in His abilities so therefore He as God must be omniscient. If He is omniscient, then He is not now learning, nor is He taking counsel even with Himself, nor is He at any time adding to His knowledge. If He can add to His knowledge, then He is not omniscient. The best we could say is that sometime He will be. But that is not Scriptural.
He IS omniscient. He has never had a new thought about anything because all His thoughts He has always had and always will have, and knows the end from the beginning because He is God. THUS THE THOUGHTS OF GOD ARE ETERNAL. THEY ARE REAL. They are not simply like a man with a blueprint he has drawn up and which one day will be translated into substance and form, but they are already real and eternal, and part of God.
E-125 Vai jūs redzat, kā tas notiek? Dievam vienmēr bija Viņa domas par Ādamu. Ādams, kā Dieva doma, vēl nebija izpausts. Psalms 139:15-16 dos jums nelielu priekšstatu: “Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstīti visi mani locekļi, jau izveidoti, kad to vēl nebija it neviena.” [Latv. Bībele: “...Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.”–Tulk.] Kā jau es sacīju, tas nebija rakstīts par Ādamu, taču tas dod jums priekšstatu un zināšanas, ka doma jau bija Viņa prātā un ka šī doma bija mūžīga un tai bija jātop izteiktai. Lūk, kad Ādams tika izveidots no zemes pīšļiem un Dievs radīja viņa garīgo būtni, tad Ādams kļuva par izteiktu Dieva domu, un šīs mūžīgās domas kļuva redzamas.
E-125 See how this works. God always had His thoughts for Adam. Adam, as His thoughts, was yet unexpressed.
Psalms 139:15-16 will give you a little idea of this,
"My substance was not hid from Thee, when I was made in secret, and curiously wrought in the lowest parts of the earth.
Thine eyes did see my substance, yet being unperfect; and in Thy book were all my members written, which in continuance were fashioned, when as yet there was none of them."
That, as I said, was not written about Adam but it gives you the idea and knowledge that the thought was there in His mind, and that thought was eternal and had to be expressed. So when Adam was formed of the dust of the earth and his spiritual being created by God, then Adam became God's thought expressed, and those eternal thoughts were now manifested.
E-126 Mēs varētu ieskatīties gadsimtu dziļumos. Mēs redzam Mozu, Jeremiju, Jāni Kristītāju, un ikviens no viņiem bija savā laikā izpaustā Dieva mūžīgā doma. Tad mēs nonākam pie Jēzus, pie LOGOSA. Viņš bija pilnīgā un galīgā izpaustā DOMA, un Viņš tapa zināms kā Vārds. Lūk, kas Viņš IR un vienmēr BŪS.
E-126 Down through the centuries we could go. We find a Moses, a Jeremiah, a John the Baptist, and each one of these were God's eternal thought expressed in its season. Then we come to Jesus the LOGOS. He was the perfect and complete THOUGHT expressed and He became known as the Word. That is what He IS, and forever WILL BE.
E-127 Un tā, ir teikts, ka “Viņš mūs ir izredzējis Viņā (Jēzū) pirms pasaules radīšanas”. Tas nozīmē, ka mēs tur bijām KOPĀ ar Viņu Dieva domās un prātā pirms pasaules radīšanas. Tas šiem izredzētajiem piešķir MŪŽĪGU statusu. No tā nekādi neizgrozīsies.
E-127 Now it says that "He hath chosen us IN HIM (Jesus) before the foundation of the world." That means that we were right there WITH Him in the mind and thoughts of God before the foundation of the world. That gives an ETERNAL quality to the elect. You can't get away from that.
E-128 Atļaujiet man šeit iestarpināt kādu domu. Pat mūsu dabiskā piedzimšana balstās uz izredzētību. Sievišķās olnīcas rada ļoti daudz olšūnu. Bet kāpēc gan noteiktā laikā nolaižas noteikta olšūna, un nevis kāda cita? Un tad, vīrieša spermā, nezināma iemesla dēļ, kāds noteikts spermatozoīds savienojas ar olšūnu, kamēr pārējie, kuri arī būtu varējuši tikpat viegli savienoties, vai tiem bija pat labākas iespējas to izdarīt, to neizdarīja un aizgāja bojā. Aiz tā visa stāv kāds intelekts, jo citādi kas gan nosaka, vai tam jābūt zēnam vai meitenei, blondīnei vai brunetei, ar gaišām vai tumšām acīm u.t.t.? Paturot prātā šo domu, atcerieties Jozuu un Kālebu. Vai tad Jēzus neteica Jāņa Evaņģēlijā 6:49, ka “Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši”? Šie tēvi, kas nomira, bija nepieciešami kā to cilvēku priekšteči, uz kuriem runāja Jēzus. Viņi gāja bojā, tomēr viņi bija Dieva dabiskajā izredzētībā, bet Jozua un Kālebs bija Garīgajā.
E-128 Let me inject a thought in here. Even our natural birth is based upon election. The female ovaries produce many, many eggs. But why is it that at a certain time a certain egg comes down and not another one? And then amongst the male sperm, for no known reason a certain germ attaches itself to the egg while others that could have just as easily attached themselves, or had a better opportunity to do so did not do so and perished. There is an intelligence behind all this, otherwise what determines whether the baby is a boy or girl, blond or brunette, light or dark type of eyes, etc. With these thoughts in mind think about Joshua and Caleb.
Did not Jesus say in John 6:49
"Your fathers did eat manna in the wilderness and are dead?"
Those parents that died were necessary as the forefathers of the people to whom Jesus was speaking. They perished, yet they were in the election of God naturally as Joshua and Caleb were Spiritually.
E-129 Taču turpināsim. Šie izredzētie bija ne vien Dieva mūžīgās domas, kurām savā laikā bija jātop izpaustām miesā; bet šie paši izredzētie ir nosaukti citā vārdā. Vēstule Romiešiem 4:16: “Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem [sēklai, dzimumam–Tulk.], ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs.” Vēstule Romiešiem 9:7-13: “Ne arī tāpēc, ka tie cēlušies no Ābrahāma, visi ir viņa bērni. Nē! "Pēc Īzāka tavs dzimums [sēkla, pēcnācējs] tiks noteikts." Tas jāsaprot tā: nevis miesīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolījuma bērni tiek atzīti par Viņa dzimumu [pēcnācēju, sēklu]. Jo tie ir apsolījuma vārdi: ap šo pašu laiku Es nākšu – tad Sārai būs dēls. Bet tas nav vienīgais piemērs; arī Rebeka, kad tā bija grūta no sava vīra Īzāka, mūsu ciltstēva, vēl pirms viņas bērni bija piedzimuši, pirms tie bija darījuši ko labu vai ļaunu, tā saņēma šādu apsolījumu: vecākais būs jaunākā kalps, – kā ir rakstīts: Jēkabu Es mīlēju un Ēsavu Es ienīdu.” Vēstule Galatiešiem 3:16: “Ābrahāmam un viņa dzimumam [sēklai, pēcnācējam] ir doti apsolījumi. Nav rakstīts "un dzimumiem", tas ir par daudziem, bet par vienu: "un tavam dzimumam", proti, Kristum.” Vēstule Galatiešiem 3:29: “Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums [sēkla, pēcnācējs], mantinieki pēc apsolījuma.” Saskaņā ar Vēstuli Romiešiem 4:16 mēs redzam, ka Dievs ir devis Drošu apsolījumu VISIEM no Ābrahāma sēklas [pēcnācēja], un Pāvils šo apzīmējumu attiecina uz sevi un visiem ticīgajiem, jo viņš saka, ka “Ābrahāms ir mūsu VISU tēvs”. Pēc tam Pāvils turpina un ne tikai sašaurina savu definīciju, bet drīzāk noslēdz to, jo 3. nodaļā Galatiešiem viņš attiecina šo SĒKLU (vienskaitlī) uz Jēzu un atzīst “bērnus no sēklas” par apsolījuma bērniem un ka apsolījums ir saistīts ar “izredzētību” jeb “Dieva izvēli”. Un tieši par to mēs arī runājam. Tie, kuri ir no šīs Karaliskās Sēklas, ir Dieva izredzētie; Dievs viņus iepriekšnolēma un iepriekšzināja, un viņi bija Dieva prātā un Viņa domās. Izsakoties vēl skaidrāk, Patiesā Kristus Līgava bija Dieva domās mūžīgi, kaut arī neizpausta, līdz kamēr viņi visi neuzradīsies īpaši noteiktajā laikā. Kad uzradās katrs loceklis, tas bija IZPAUSTS un ieņēma savu vietu ķermenī. Tādējādi šī līgava ir burtiska IZSACĪTĀ VĀRDA SĒKLAS LĪGAVA. Un kaut arī viņas nosaukums ir sieviešu dzimtē, viņa tiek saukta arī par “Kristus ķermeni [miesu]”. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka tā viņai ir jāsaucas, jo viņa bija iepriekšnolemta Viņā, nāca no tā paša avota, kopā ar Viņu bija mūžīga, un tagad izpauž Dievu ķermenī [miesā], kas sastāv no daudziem locekļiem, turpretim kādreiz Dievs bija redzams VIENĀ LOCEKLĪ, mūsu Kungā Jēzū Kristū.
E-129 But to go on. These elect were not only the eternal thoughts of God which were to be expressed in flesh in their due season, but these same elect are called by another name.
Romans 4:16.
"Therefore it is of faith, that it might be by grace; to the end the promise might be sure to all the seed; not to that only which is of the law, but to that also which is of the faith of Abraham, who is the father of us all."
Romans 9:7-13,
"Neither, because they are the seed of Abraham, are they all children: but, in Isaac shall thy seed be called.
That is, They which are the children of the flesh, these are not the children of God: but the children of the promise are counted for the seed.
For this is the word of promise, At this time will I come, and Sarah shall have a son.
And not only this; but when Rebekah had also conceived by one, even by our father Isaac;
(For the children being not yet born, neither having done any good or evil, that the purpose of God according to election might stand, not of works, but of Him That calleth;)
It was said unto her, The elder shall serve the younger.
As it is written, Jacob have I loved, but Esau have I hated."
Galatians 3:16,
"Now to Abraham and his seed were the promises made. He saith not, And to seeds, as of many; but as of one, And to thy seed, which is Christ."
Galatians 3:29,
"And if ye be Christ's, then are ye Abraham's seed and heirs according to the promise."
According to Romans 4:16 we find that God has given a Sure Promise to ALL of Abraham's seed, and Paul puts himself and all believers under that designation because he says "Abraham who is the father of us ALL." Then he goes on to not only narrow down his definition, but rather to finalize it for in Galatians 3 he identified the SEED (singular) with Jesus, and counted "the seed children" as children of promise, and promise as having to do with "election", or "the choosing of God". And that is exactly what we have been saying. These who are of the Royal Seed are the elect of God; are the predestinated, fore-known of God, and were in the mind of God and His thoughts.
In very plain language the True Bride of Christ was in the mind of God eternally, though not expressed until each came forth in the designated, decreed season. As each member came forth it became EXPRESSED and took its place in the body. Thus this bride is the literal SPOKEN WORD SEED BRIDE. And though she is feminine in designation she is also called the "body of Christ". It is very apparent that she ought to be called that for she was predestinated in Him, came from the same source, was eternal with Him, and is now manifesting God in a many membered body whereas once God was manifested in ONE MEMBER, even our Lord Jesus Christ.
E-130 Nu ko, šeit mēs nonākam pie kāda slēdziena. Tāpat kā mūžīgais Logoss (Dievs) bija skatīts Dēlā, un Jēzū mājoja visa Dieva pilnība miesā, un šī Mūžīgā Persona bija Tēvs, kļuvis redzams miesā, un tādā veidā Viņš iemantoja Dēla nosaukumu; tāpat arī mēs, Viņa domās būdami mūžīgi, savā laikā kļuvām par Izsacītā Vārda Sēklas, kas ir atklājusies miesā, daudzajiem locekļiem; un šīs mūžīgās domas, kuras tagad atklājas miesā, ir Dieva dēli – tieši tā mūs arī sauc. MĒS NEKĻUVĀM PAR SĒKLU, PIEDZIMSTOT NO AUGŠAS. MĒS JAU BIJĀM SĒKLA UN TĀPĒC PIEDZIMĀM NO AUGŠAS, JO ATDZIMT VAR TIKAI IZREDZĒTIE. Mēs spējām atdzīvoties tikai tāpēc, ka mēs BIJĀM SĒKLA. Ja tā NAV SĒKLA, tad tur nav ko atdzīvināt.
E-130 Now then, here we are coming to a conclusion. As the eternal Logos (God) was manifest in the Son, and in Jesus dwelt all the fullness of the Godhead bodily, and that Eternal One was the Father manifest in flesh, and thereby gained the title of Son, even so we, eternal in His thoughts in our turn became the many membered Spoken Word Seed, manifest in flesh, and those eternal thoughts now manifest in flesh are the sons of God, even as we are so called. WE DID NOT BECOME SEED BY THE REBIRTH, WE WERE SEED AND THEREFORE WERE REBORN FOR ONLY THE ELECT CAN BE REBORN. Because we WERE SEED is the reason we could be quickened. In NON-SEED there is nothing to quicken.
E-131 Ļoti labi to iegaumējiet. Tagad spersim nākamo soli. “Izpirkt” nozīmē atpirkt. Tā ir darbība, kas atgriež pie sākotnējā īpašnieka. Dievs ar Savu Nāvi, ar izlietajām asinīm ATPIRKA SAVĒJOS. Viņš atpirka Izsacītā Vārda Sēklas Līgavu. “Manas avis dzird Manu balsi (Vārdu), un tās seko Man.” Jūs vienmēr esat bijuši aitas, jūs nepārvērtāties par aitu no sivēna vai suņa. Tas nav iespējams, jo ikviens dzīvības veids dod atkal tādu pašu veidu, un suga nemainās. Tā kā mēs bijām Dieva domās un pēc tam izpaudāmies miesā, tad ir jāpienāk dienai, kad mēs sadzirdēsim Viņa balsi (Vārdu) un, dzirdot šo balsi, aptversim, ka mūs sauc mūsu Tēvs, un sāksim apzināties, ka mēs esam Dieva dēli. Mēs izdzirdējām Viņa balsi un mēs iesaucāmies kā šis pazudušais dēls: “Izglāb mani, ak, mans Tēvs! Es atgriežos pie Tevis.”
E-131 Hold this carefully in mind. Now take the next step. Redeem means to buy back. It restores to the original owner. God, by His death, the shed blood BOUGHT BACK HIS OWN. He bought back the Spoken Word Seed Bride. "My sheep hear My voice (Word) and they follow Me." You always were a sheep. You never were a pig or a dog turned into a sheep. That is impossible for every kind of life produces the same kind and there is no change in specie. As we were in the thoughts of God and then expressed in flesh, there had to come a day when we would hear His voice (the Word), and hearing that voice become aware of our Father calling us, and recognize that we are the sons of God. We heard His voice and we cried out as did the prodigal son, "Save me, Oh, my Father. I am returning to Thee."
E-132 Dieva dēls var ilgi klaiņot, pirms viņš sāks apzināties, ka viņš ir dēls. Un tik tiešām, ar daudziem īstiem kristiešiem ir kā tajā stāstā par ērglēnu, kuru izperēja vista. (Jūs zināt, ka ērglis simbolizē īstu ticīgo.) Un tā, kāds fermeris izņēma no ērgļa ligzdas olu un palika to zem vistas. Kad pienāca laiks, visi putnēni zem vistas izšķīlās. Cālīši jutās brīnišķīgi ar savu māmiņu vistu, bet mazais ērglēns nespēja saprast šo kladzināšanu un kašņāšanos mēslu čupā barības meklējumos. Badā viņš nenomira, taču tas viss viņu stipri mulsināja. Bet kādu dienu ērgļu māte, kura bija izdējusi šo olu, no debesu augstumiem ieraudzīja uz zemes šo mazo ērglēnu. Ar milzīgu ātrumu viņa metās lejup un no visa spēka iekliedzās: “Lido pie manis!” Viņš nekad nebija dzirdējis ērgļa kliedzienu, taču, kad viņš to izdzirdēja pirmo reizi, kaut kas viņā saviļņojās, un viņam ļoti sagribējās mesties tam pretim. Taču viņam bija bail pamēģināt. Un atkal šī māte spalgi iesaucās, sakot, lai viņš paceļas vējā un seko viņai. Viņš atsaucās, sakot, ka viņš baidās. Viņa vēlreiz iekliedzās, saucot, lai viņš mēģina. Vicinot savus spārnus, viņš uzlidoja gaisā, un, atbildot savas mātes kliedzienam, pacēlās zilajās debesīs. Redziet, viņš vienmēr bija ērglis. Kādu laiku viņš uzvedās kā cālis, bet tas nespēja viņu apmierināt. Taču, kad viņš izdzirdēja šī varenā ērgļa saucienu, viņš nonāca savā vietā. Un, kad īsts Dieva dēls izdzird Gara kliedzienu caur Vārdu, arī viņš aptvers, kas viņš ir, un skries pie Varenā Pravieša Ērgļa un būs kopā ar Viņu debesu augstumos Jēzū Kristū.
E-132 A son of God can go a long time before he recognizes that he is a son. In fact a lot of true Christians are like the story of the baby eagle that was hatched out under a hen. You know that the eagle is a type of the true believer. Well, a farmer took an egg from an eagle's nest and he placed it under a hen. In due time all the eggs under the hen hatched out. The baby chicks got along fine with the mother hen but that little eagle could not figure out the clucking and scratching for food in the manure pile. He managed to make a living but he was pretty confused about it all.
But one day, from way up in the air the mother eagle that had laid the egg spied that little eagle on the ground. She swooped down with tremendous speed and screamed at the top of her voice for him to fly up to meet her. He had never heard an eagle cry, but when he heard that first scream something in him stirred and he longed to launch out toward it. But he was afraid to try. Again that mother screamed for him to arise in the wind and follow her. He screamed back that he was afraid. Once more she called out, screaming that he try. Beating his wings he hurled himself into the air, and answering the cry of his mother, he soared off into the blue skies. You see he always was an eagle. He acted like a chicken for a little while but he could not be satisfied. But when he heard the call of the great eagle he came to his own place. And once a true son of God hears the cry of the Spirit by the Word, he too, will realize who he is and run to the Great Prophet Eagle and be with Him forever seated in heavenly places in Christ Jesus.
E-133 TAGAD NĀK MŪSU TRIUMFĀLAIS NOSLĒDZOŠAIS AKMENS šai tēmai par Svētā Gara Kristību: Vēstule Galatiešiem 4:4-7: “Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! Tātad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks.” Lūk, lūdzu. Jēzus Kristus atnāca, nomira pie krusta un īstenoja Izpirkšanu (atgriežot pie sākotnējā īpašnieka, nopērkot jeb samaksājot cenu), un tādā veidā IELIKA MŪS DĒLU KĀRTĀ. Viņš mūs nepadarīja par dēliem, jo mēs jau bijām Viņa dēli, bet Viņš mūs izvietoja kā dēlus; jo kamēr mēs bijām šajā pasaulē, miesā, neviens mūs nepazina kā Viņa dēlus. Mēs bijām velna gūstekņi, un tomēr mēs bijām dēli. Un paklausieties, lūk, ko: “TĀ KĀ JŪS ESAT BĒRNI, TO IR DIEVS APLIECINĀJIS, SŪTĪDAMS SAVA DĒLA GARU JŪSU SIRDĪS, UN TĀPĒC JŪS SAUCAT: TĒVS, TĒVS!” Pār ko Vasarsvētku dienā nonāca Gars? Pār Dēliem. Un Korintā? Pār Dēliem, tajā laikā, kad tie KLAUSĪJĀS VĀRDU.
E-133 NOW COMES OUR TRIUMPHAL CAPSTONE on the Baptism with the Holy Ghost.
Galatians 4:4-7,
"But when the fulness of the time was come, God sent forth His Son, made of a woman, made under the law,
To redeem them that were under the law, that we might receive the adoption of sons.
And because ye are sons, God hath sent forth the Spirit of His Son into your hearts, crying, Abba, Father.
Wherefore thou art no more a servant, but a son; and if a son, then an heir of God through Christ."
There it is. Jesus Christ came forth, died upon the cross, and accomplished Redemption (restoring to original owner by means of purchase, or paying the price) and thereby PLACED US AS SONS. He did not make us sons, for we were already His sons, but He placed us as sons; for as long as we were in the world, in the flesh, we could not be recognized as His sons. We were held captive by the devil. But we were sons, nonetheless. And hear this: AND BECAUSE YE ARE SONS, GOD HATH SENT FORTH THE SPIRIT OF HIS SON INTO YOUR HEARTS WHEREBY YOU CRY, FATHER, FATHER." Upon whom did the Spirit fall at Pentecost? Sons. At Corinth? Upon Sons while they HEARD THE WORD.
E-134 Kas tad ir Kristība ar Svēto Garu? Tas ir, kad Gars tevi kristī Kristus miesā. Tā ir piedzimšana no augšienes. Tas ir Dieva Gars, kas atnāk un piepilda tevi pēc tam, kad tu esi nožēlojis grēkus (pēc Viņa Vārda dzirdēšanas) un esi kristīts ūdenī, kas ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā.
E-134 What is the Baptism with the Holy Ghost? It is the Spirit Baptizing you into the body of Christ. It is the new birth. It is the Spirit of God coming in and filling you after you have repented, (having heard His Word) and been baptized in water as an answer of a good conscience toward God.
E-135 Tas, ko mēs tikko kā izklāstījām, būtu visiem daudz vieglāk saprotams, ja visi ticētu mācībai par Dievu kā vienu Dievu, jo Dievā nav trīs personas, bet VIENA. Tādējādi NAV tā, ka mēs piedzimstam, kad mūsos ienāk Jēzus Dzīvības Gars, un vēlāk mūsos it kā ienāk Svētais Gars, lai dotu mums spēku. Ja tā būtu patiesība, tad kāpēc mēs darām kaunu Tēvam caur to, ka neļaujam arī Viņam piedalīties mūsu absolūtajā pestīšanā? Jo, ja jau pestīšana ir no Tā Kunga un ir trīs Kungi, tad VIŅAM (Tēvam) arī būtu kaut kas jādara. Taču ir nekļūdīgi redzams, kā Jēzus nepārprotami izskaidroja: ka Viņš un vienīgi Viņš ir Dievs un ka tikai un vienīgi Viņš ir Tas, Kurš ienāk ticīgajā. Jāņa Evanģēlijā 14:16 ir teikts, ka Tēvs atsūtīs citu Mierinātāju [Latv. Bībelē: “...citu Aizstāvi”–Tulk.]; bet 17. pantā ir teikts, ka Viņš (Jēzus) jau bija pie viņiem un vēlāk būs IEKŠĀ viņos [Jaunā latv. Bībele]. 18. pantā Jēzus saka, ka Viņš nāks pie viņiem; 23. pantā, runājot ar mācekļiem, Viņš teica: “Mēs (Tēvs un Dēls) nāksim pie viņa.” Tādējādi Tēvs, Dēls un Svētais Gars, – tie visi ienāk vienlaicīgi, jo Dievs – TĀ IR VIENA PERSONA. Tāda atnākšana notika Vasarsvētku dienā. Nav divu Gara atnākšanu, ir tikai viena. Problēma ir tajā, ka cilvēki nezina patiesību, un viņi vienkārši tic Jēzum, lai saņemtu grēku piedošanu, taču nekad neiet tālāk, lai saņemtu Garu.
E-135 What we have just set forth would be much easier for all to understand if all believed the doctrine of the oneness of the Godhead. For there are not three persons in that Godhead but ONE. Thus we are NOT born again by the Spirit of Life of Jesus coming in, and then subsequent to that the Holy Spirit coming in to give us power. If that were true, why are we dishonoring the Father by not giving Him a part in our complete salvation, for if salvation is of the Lord and there are three Lords, then HE (Father) must have something to do, too. But surely it can be seen that Jesus made this very clear that it was He and He alone Who is God and it is He and He alone Who is coming into the believer.
John 14:16 says that the Father will send another Comforter.
But verse 17 says that He (Jesus) dwelleth with them and should be IN them later.
In verse 18 He says He will come to them.
In verse 23 in speaking to the disciples He said, "We (Father and Son) will come unto him." Thus it is the Father, Son and Holy Ghost all coming in at the one time for IT IS ONE PERSON comprising the Godhead. That advent took place at Pentecost. There aren't two comings of the Spirit, just one. The trouble is that people don't know the real truth, and they simply believe in Jesus for remission of sin but never go on to receive the Spirit.
E-136 Pirms noslēgt šo tēmu, es zinu, ka jums ir kāds jautājums. Jūs gribat zināt, vai es ticu mācībai par pirms-eksistenci. Es neticu šai Mormoņu mācībai par dvēseļu pirms-eksistenci, tāpat kā es neticu dvēseļu reinkarnācijai jeb pārceļošanai. Esiet uzmanīgi un saprotiet, lūk, ko. Ne jau persona ir tā, kas nāk mūžīgi iepriekšnolemta no Dieva, – bet TAS IR VĀRDS JEB SĒKLA. Tā tas ir. Jau toreiz, tik sen atpakaļ, ka cilvēka prāts to nespēj aptvert, Mūžīgais Dievs ar mūžīgajām domām nodomāja un izlēma: “JĒKABU ES MĪLĒJU, BET ĒSAVU ES IENĪDU (Vēstule Romiešiem 9:13), PIRMS VIŅI BIJA PIEDZIMUŠI UN PIRMS VIŅI BIJA DARĪJUŠI KO LABU VAI ĻAUNU.” Redziet, tā bija DOMA, un pēc tam šī doma tapa izpausta, un Dievs izpirka Jēkabu jo tikai Jēkabs bija SĒKLA. Tikai Jēkabam bija sēkla; lūk, kāpēc viņš turēja cieņā pirmdzimtības tiesības un Dieva derību. Ja tu esi īsta sēkla, tu sadzirdēsi to Vārdu; Gars kristīs tevi Kristus miesā, piepildot tevi un dāvājot spēku, un tu saņemsi Vārdu savai dienai un periodam. Redzat, cik skaidrs kļūst šis patiesais pierādījums, kad Jums ir atvērts Vārds? Vēlreiz pievērsiet uzmanību, – Jēzus bija Karaliskā Sēkla. Viņš mājoja cilvēciskā ķermenī. Kad Gars Viņu aicināja (Doma, izpausta caur Vārdu), Viņš devās uz Jordānu un tur tika kristīts ūdenī. Pēc paklausības Vārdam pār Viņu nonāca Svētais Gars, un balss sacīja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, klausiet Viņu.” Šī balss neteica: “Šis ir kļuvis par Manu Dēlu,” Jēzus BIJA Dēls. Svētais Gars viņu visu priekšā apliecināja, ka Viņš ir šis Dēls Pēc tam, kad Viņš bija tādā veidā piepildīts (un tas pats šablons bija spēkā Vasarsvētku dienā un vienmēr kopš tā laika), Viņš devās ar apstiprinātu spēku, saņemot no Dieva pilno Dieva atklāsmi tam laikam.
E-136 Before I close this subject, I know there is a question in your minds. You will want to know if I believe in the doctrine of preexistence. I don't believe in that Mormon doctrine of the preexistence of souls any more than I believe in reincarnation or the transmigration of souls. Be careful here and see this. It is not the person that comes predestinated eternally from God, IT IS THE WORD, OR SEED. That is it. Way back there, too far back for the human mind to grasp, the Eternal God with eternal thoughts, thought and decreed,
"JACOB HAVE I LOVED, BUT ESAU HAVE I HATED,
(Romans 9:13)
AND NEITHER WAS BORN, AND NEITHER HAD DONE GOOD OR EVIL."
See, it was the THOUGHT, and then that thought became expressed, and God bought back Jacob, because Jacob alone was SEED. Jacob, alone had the seed; that is why he had respect to the birthright and covenant of God. If you are true seed, you will hear that Word; the Spirit will baptize you into the body of Christ, filling you and empowering you, and you will receive the Word for your day and age. See how clear the true evidence becomes when the Word is revealed to you? Again, note, Jesus was the Royal Seed. He lived in a human body. When the Spirit called to Him (the Word-Manifested Thought), He went to Jordan and was there baptized in water. Upon obeying the Word, the Holy Spirit came upon Him and the voice said, "This is My beloved Son, hear ye Him." The voice did not say, "This has become My Son," Jesus WAS the Son. The Holy Ghost positioned Him as that Son before them all. Then having been filled thus (and the same pattern holds at Pentecost and ever after), He went in demonstrated power, receiving the full revelation of God and from God, for that day.
E-137 Lūk, mēs atkal un atkal sakām, ka patiesais pierādījums tam, ka kāds ir kristīts ar Svēto Garu, ir šāds: šis ticīgais pieņem Vārdu, kurš ir tam periodam, kurā viņš dzīvo. Ļaujiet man jums to parādīt skaidrāk.
E-137 Now we have been constantly saying that the true evidence of being baptized with the Holy Ghost is for the believer to receive the Word for the age in which he lives. Let me show you most clearly.
E-138 Šie Septiņi Periodi, kā tas ir izklāstīts Atklāsmes Grāmatas 2. un 3. nodaļā, aptver visu “pagānu pilno skaitu” laika posmu [Latv. Bībelē, Romiešiem 11:25 “...pasaules tautas visā pilnībā...”–Tulk.] jeb visu šo laiku, kurā Dievs nodarbojas ar pagāniem, lai viņus izglābtu. Katrā periodā bez izņēmuma, periodam domātā vēstījuma sākumā un beigās tiek sacīti vieni un tie paši vārdi: “Efezas (Smirnas, Pergamas, Tiatiras, Sardu, Filadelfijas, Lāodikejas) draudzes vēstnesim raksti; tā saka Tas...u.t.t., u.t.t....” “Kam ausis, tas (vienskaitlis) lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” Šeit ievērojiet, ka Jēzus (caur Garu), runājot Vārdu tam periodam, IKVIENĀ periodā vēršas TIKAI pie VIENAS personas. Tikai VIENS vēstnesis katrā periodā saņem to, kas Garam ir sakāms konkrētajam periodam; un šis VIENS VĒSTNESIS ir vēstnesis patiesajai draudzei. Caur atklāsmi viņš runā Dieva vārdā uz abām “draudzēm” – gan uz patieso, gan viltus. Tā šis vēstījums tiek nodots visiem; tomēr, lai arī tas ir nodots visiem, kam tas ir jādzird, šo vēstījumu pieņem tikai noteikta grupa un noteiktā veidā. Tas tiek pieņemts individuāli. Ikviens šīs grupas indivīds ir no tiem, kurš ir spējīgs sadzirdēt to, ko saka Gars caur vēstnesi. Tie, kuri dzird, nesaņem paši savu atklāsmi, tāpat arī grupa nesaņem savu kopējo atklāsmi, BET IKVIENS DZIRD UN SAŅEM TO, KO VĒSTNESIS JAU IR SAŅĒMIS NO DIEVA.
E-138 The Seven Ages as set forth in Revelation Chapters 2 & 3 take in the whole span of the Fullness of the Gentiles, or the whole time in which God is dealing with the Gentiles unto salvation. In every single age, bar none, it says the very same thing in opening and closing the message to each age. "Unto the messenger of (Ephesus, Smyrna, Pergamos, Thyatira, Sardis, Philadelphia, Laodicea) write; These things saith He, etc., etc. "... He that hath an ear, let him (singular) hear what the Spirit saith to the churches." Notice here that Jesus (by the Spirit) in EVERY age addresses Himself to ONLY ONE person relative to the Word for that age. Only ONE messenger for each age receives what the Spirit has to say to that age, and that ONE MESSENGER is the messenger to the true church. He speaks for God by revelation to the "churches", both true and false. The message is then broadcast to all. But though it is broadcast for all who come within range of the message, that message is received individually by only a certain qualified group in a certain way. Each individual of that group is one who has the ability to hear what the Spirit is saying by way of the messenger. Those who hear are not getting their own private revelation, nor is a group getting their collective revelation, BUT EACH PERSON IS HEARING AND RECEIVING WHAT THE MESSENGER HAS ALREADY RECEIVED FROM GOD.
E-139 Lūk, nedomājiet, ka tas ir kaut kas dīvains, jo Pāvils noteica šo kārtību (šablonu), būdams zem Dieva rokas. Tikai un vienīgi Pāvilam bija pilnā atklāsme viņa laikam, kā to pierāda viņa tikšanās ar citiem apustuļiem, kuri atzina, ka Pāvils bija Pravietis-Vēstnesis tā laika pagāniem. Un turklāt ievērojiet šo patieso piemēru Vārdā, ka tad, kad Pāvils gribēja iet uz Āziju, Dievs viņam neatļāva, jo avis (Viņa bērni) bija Maķedonijā un tās (maķedonieši) dzirdētu to, kas Garam bija sakāms caur Pāvilu, bet cilvēki Āzijā nedzirdētu.
E-139 Now think it not strange that this is the case, for Paul set this pattern under the hand of God. Paul alone had the full revelation for his day as evidenced by his confrontation of the other apostles who admitted that Paul was the Prophet-Messenger to the Gentiles for that day. And also note by actual illustration in the Word, that when Paul desired to go to Asia, God forbade him, for the sheep (His children) were in Macedonia and they (the Macedonians) would hear what the Spirit had to say through Paul, while the people in Asia would not.
E-140 Precīzi šāds šablons ir piemērojams katram periodam. Lūk, kāpēc gaisma atnāk caur kādu Dieva dotu vēstnesi kādā noteiktā teritorijā, un tad (no šī vēstneša) šī gaisma izplatās caur citu cilvēku kalpošanu, kuri ir pareizi apmācīti. Taču, protams, ne vienmēr tie, kuri to dara, apgūst, cik nepieciešami ir sacīt TIKAI to, ko ir sacījis vēstnesis (atcerieties: Pāvils brīdināja cilvēkus, lai viņi sacītu tikai to, ko teica viņš; 1. Vēstule Korintiešiem 14:36 un 37: “Kas sevi tur par pravieti vai Gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir TĀ KUNGA PAVĒLE. Vai tad Dieva Vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?”). Viņi pieliek šeit, atņem tur, un drīz vien vēstījumam vairs nav tās tīrības, un garīgā atmoda nodziest. Cik uzmanīgiem mums ir jābūt, lai dzirdētu VIENU balsi, jo Garam ir tikai viena balss, un tā ir Dieva balss. Pāvils brīdināja, lai viņi saka to, ko sacīja viņš; tāpat darīja arī Pēteris. Viņš brīdināja, sakot, ka PAT VIŅŠ (PĀVILS) nevarēja izmainīt pat vienu vārdu no tā, ko viņš bija devis caur atklāsmi. Ak, cik svarīgi ir dzirdēt Dieva balsi, kas skan caur Viņa vēstnešiem, un tad sacīt to, kas šiem vēstnešiem bija dots, lai pateiktu draudzēm!
E-140 In every age we have exactly the same pattern. That is why the light comes through some God-given messenger in a certain area, and then from that messenger there spreads the light through the ministry of others who have been faithfully taught. But of course all those who go out don't always learn how necessary it is to speak ONLY what the messenger has spoken. (Remember, Paul warned the people to say only what he said, I Corinthians 14:37, "If any man think himself to be a prophet or spiritual, let him acknowledge that the things that I write unto you are the COMMANDMENTS OF THE LORD. What? came the Word of God out from you? or came it unto you only?") They add here, or take away there, and soon the message is no longer pure, and the revival dies down. How careful we must be to hear ONE voice, for the Spirit has but one voice which is the voice of God. Paul warned them to say what he said, even as Peter did likewise. He warned them that EVEN HE (PAUL) could not change one word of what he had given by revelation. Oh, how important it is to hear the voice of God by way of His messengers, and then say what has been given them to say to the churches.
E-141 Es ceru, ka tagad jūs to sākat saprast. Iespējams, ka tagad jūs saprotat, kāpēc es neturos pie fundamentālistiem un vasarsvētku draudzēm. Man ir jāturas pie Vārda tā, kā to ir atklājis Dievs. Lūk, es neizstāstīju pilnīgi visu – tam būtu vajadzīga atsevišķa grāmata. Taču ar Tā Kunga palīdzību mums būs daudzas svētrunas, magnetafona lentes un vēstījumi par visiem šiem jautājumiem, lai palīdzētu jums saprast un sasiet kopā visus Svētos Rakstus.
E-141 I hope you are beginning to see it now. Perhaps you can understand now why I don't hold with the fundamentalists and the Pentecostals. I have to hold to the Word the way the Lord revealed it. Now I did not cover it all. That would take a separate book, but by the help of the Lord we will get many sermons and tapes and messages on all of these points to help you to understand and dovetail all Scripture.
E-142 “Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka katra perioda draudzēm.” Katrā periodā skanēja tas pats sauciens: “Dzirdi, ko saka Gars.” Ja tu esi kristietis, tu atgriezīsies pie tā, ko māca Gars, un tas ir šī perioda Vārds. Šo Vārdu sludinās katrs vēstnesis katrā periodā. Ikviena svaiga un īsta garīgā atmoda atnāks, kad cilvēki būs atgriezušies pie Vārda, kas domāts viņu periodam. Katra perioda sauciens, – tas ir pārmetums: “Jūs esat atstājuši Dieva Vārdu. Nožēlojiet grēkus un atgriezieties pie Vārda!” No pirmās grāmatas Bībelē (Pirmā Mozus grāmata) līdz pēdējai grāmatai (Atklāsmes grāmata) ir tikai viens iemesls Dieva neapmierinātībai, – tā ir Vārda atstāšana; un ir tikai viens līdzeklis, kā atgūt Viņa labvēlību – atgriezties atpakaļ pie Vārda.
E-142 "He that hath an ear, let him hear what the Spirit saith to the churches of each age." In every age it was the same cry. Hear what the Spirit says. If you are a Christian, you will get back to what the Spirit is teaching, that is, the Word of this age. Every messenger to every age will preach that Word. Every fresh and true revival will be because men have gotten back to the Word for their age. The cry of every age is the rebuke, "You have left the Word of God. Repent, and come back to the Word." From the first book in the Bible (Genesis) to the last book (Revelation) there is only one reason for God's displeasure--leaving the Word; and there is only one remedy to regain His favor--back to the Word.
E-143 Efezas Periodā un šinī periodā, un katrā periodā, kuru mēs aplūkosim, mēs redzēsim, ka tā ir taisnība. Un pēdējā periodā, kas ir mūsu periods, mēs ieraudzīsim Vārda aptumsumu, pilnīgu atkrišanu, kas noslēgsies ar lielajām bēdām.
Ja tu esi patiesā sēkla, ja tu patiešām esi kristīts ar Svēto Garu, tu vērtēsi Viņa Vārdu augstāk par tev nepieciešamo gaļas gabalu un alksi dzīvot ar KATRU Vārdu, kas nāk no Dieva mutes.
Tā ir mana patiesā lūgšana par mums visiem: lai mēs sadzirdam, ko Gars atnes mums no Vārda šodien.
E-143 In the Ephesian Age, and in this age, and in every age we contemplate we will see that this is true. And in the last age which is our age, we will find the blackout of the Word, the complete apostasy ending in the great tribulation.
If you are true seed, if you are truly baptized with the Holy Ghost you will esteem His Word above your necessary meat, and yearn to live by EVERY Word that proceeds out of the mouth of God.
This is my earnest prayer for all of us; may we hear what the Spirit is bringing from the Word for us today.

Наверх

Up