E-1 Nolieksim galvas. Dārgais Dievs, šajā vakarā mēs esam pateicīgi Tev par šo īpašo iespēju Kunga Jēzus Vārdā atkal iziet pretim mūsu ienaidniekam, Tavam ienaidniekam, — iznākt šeit, kaujas laukā, ar Vārdu. Lai padzītu viņu prom no Tavas tautas, lai šinī vakarā, Kungs, viņi varētu ieraudzīt Evaņģēlija Gaismu. Es lūdzu, lai Tu svaidītu mūsu acis ar acu ziedi, lai tās atvērtos un redzētu Patiesību, lai, aizejot no šejienes, mēs varētu sacīt: «Vai mūsu sirdis mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā?» Izdziedini slimos un nomocītos. Iedrošini nomāktos. Pacel vārgās, reiz nolaistās rokas. Ļauj mums skatīties uz Kunga Jēzus atnākšanu, kura, kā mēs ticam, ir jau tuvu. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen. Sēdieties.

E-2 Šovakar centīšos runāt īsi, jo zinu, ka daudzi ir atbraukuši no dažādām valsts vietām, lai...uz dievkalpojumu. Vai arī pārnakšņojuši (daži no jums) un ir jāatgriežas, ceļš var būt tāls. Un es jums pateicos. Šorīt es gribēju paklausīties brāli Nevilu. Un esmu viņu dzirdējis jau daudzreiz, un vienmēr, viņu klausoties, esmu viņu augsti vērtējis. Bet šorīt, šī savlaicīgā svētruna... Es zinu, ka tā bija Dieva vadība, lai es to šorīt noklausos. Ļoti jauki. Un es saprotu, kāpēc arī jums patīk nākt un viņā klausīties. Un viņā klausīties (esmu pārliecināts), — tas jums arvien nāks tikai par labu.

E-3 Šodien es mēģināju iespēt dažas iekavētās pārrunas, rīta pusē un pēcpusdienā. Man vēl aizvien ir daudz, daudz, daudz darāmā. Un es...

E-4 Kā, manuprāt, Jetrus reiz teica Mozum, teica: «Tas tev ir par daudz.» Un tā, mums šeit ir daudz brāļu, lai rūpētos par jūsu problēmām. Un katra no tām ir pamatota, un tās visas ir tādas, par kurām vajag parūpēties. Un es iesaku mūsu ganu, vai brāli Mannu, un citus mūsu ticības kalpotājus — varat vērsties pie viņiem. Viņi jums precīzi pateiks, ko darīt; kādi cilvēki, viņu bērni, jauktas laulības vai kaut kas nepareizs. Un šie vīri var jums palīdzēt tieši tāpat kā...kā jebkurš cits, jo viņi ir Kristus kalpi. Vērsieties pie viņiem, un esmu pārliecināts, ka viņi...viņi palīdzēs jums jūsu vajadzībā. Es nevaru aizsniegt viņus visus. Vienkārši viņu ir tik daudz, lai kur tu neietu. Tas tikai turpina uzkrāties vairāk un vairāk, redzat. Un...un tu vēlies būt pie katra, bet nespēj to izdarīt. Bet es pastāvīgi lūdzu, lai tādā vai citādā ceļā Dievs to paveic jūsu labā.

E-5 Un tā...šovakar mēs gribam vērsties pie Rakstiem un izlasīt Rakstu daļu no Pirmās Mozus grāmatas 3. nodaļas. Un vienkārši nedaudz atgriezties pie tā, par ko mēs esam runājuši agrāk. Un paskatīsimies, vai Kungs Jēzus ļaus mums zināt mazliet vairāk, kad dievkalpojums būs beidzies. Es lūdzu...lūdzu, lai Viņš to dāvātu.
Bet čūska bija visviltīgākais no visiem lauku zvēriem, ko Dievs tas Kungs bija radījis. Tas teica sievai: «Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?»
Sieva teica čūskam: «Mums ir atļauts ēst no visiem dārza koku augļiem.
Bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tiem jums nebūs ēst nedz tos aiztikt, citādi jūs mirsit.»
Tad čūska teica sievai: «Jūs nemirsit vis,
Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.»
Un sieva vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas acīm tīkams un iekārojams, jo dod zināšanas. Un viņa ņēma no koka un ēda, un deva arī savam vīram, un tas arī ēda.
Tad viņu abu acis atvērās, un viņi redzēja, ka bija kaili, un viņi sašuva vīģes lapas un izveidoja sev priekšautus.

E-6 Lai Kungs pievieno Savas svētības Viņa Vārda lasījumam. Un tā, šovakar es gribētu paņemt tēmu no izlasītā un nosaukt to: «Sātana Ēdene». Pastāstīt diezgan rupju lietiņu par Sātana Ēdeni. Tas tā kā sasaucas (es domāju) ar to, kas bija pagājušās svētdienas vakarā, kad mēs ar jums šeit runājām par Saprātīga cilvēka filtru un svēta cilvēka gaumi.
Un dažreiz tādi nedaudz parupji izteicieni mūsos kaut ko dara. Tie liek mums pētīt un paskubina uz Vārda lasīšanu. Un man gribētos, lai tieši to dara visa mana sapulce. «Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes». Un tā, lasiet Vārdu. Izpētiet To. Un pētiet To, raugoties ar Dieva acīm, lai jūsu prāti saprastu, kā mums šodien būtu jādzīvo.

E-8 Jā, atnākt šovakar, lai vienkārši parunātos ar jums, lai pateiktu: «Nu, es varētu izdarīt šo vai to...»
Man patīk runāties ar cilvēkiem — tik ļoti, ka man pat gribētos šovakar doties mājās ar katru no jums. Es... Dievs zina, ka tā ir taisnība. Es gribētu iet mājās ar katru no jums, un...un no rīta kopā pabrokastot un...un...un rīt pēcpusdienā kopā doties uz vāveru medībām. Saprotat? Es...es to gribētu darīt, bet es...es to nevaru. Un es gribētu doties mājās un vienkārši apsēsties, un parunāties ar jums, pēc dievkalpojuma pasēdēt verandā un nedaudz ar jums patērzēt, parunāt par jūsu labklājību un par Dievu. Man ļoti patiktu tā darīt. Vīri un sievas, kas esat šeit, Dievs zina, ka es to vēlētos, bet es to nevaru. Saprotat? Vienkārši ir tāds...tāds saspringums un piepūle.

E-10 Un...un šajā nervozajā laikmetā, kurā mēs dzīvojam... Es pats esmu nervozs cilvēks. Šodien es savā prātā kaut ko nolemju: «Man tas noteikti ir jāizdara.» Bet rītdien viss ir jau pavisam citādāk. Kaut kas ir iejaucies un izdarījis šo vai to, un tu tikai centies tajā visā nezaudēt galvu.
Bet mans galvenais veikums ir sludināt Draudzei Evaņģēliju, un darīt visu, ko vien varu, lai pagodinātu Jēzu Kristu tajā laikā, kamēr atrodos šeit uz zemes, un kamēr vien uz šīs zemes vēl palikšu. Esmu šeit, lai...lai censtos jums pateikt to, kas jums palīdzēs. Pēc tam, kad es šorīt atgriezos mājās, es kaut ko pārdomāju. «Ko gan es varētu pateikt šovakar, Kungs, kas šiem cilvēkiem palīdzētu?»

E-12 Klausoties šā rīta spēcīgo svētrunu, kuru mums runāja brālis Nevils, par... Es padomāju, ka tas bija apbrīnojami, kā viņš teica: «Ārsts noteiks pacientam diagnozi, bet injekciju izdarīs vīrs, kuram ir paplāte, pilna ar adatām.» Un es nodomāju, ka tas bija patiešām...patiesi trāpīgs izteiciens. Es to pārdomāju: «Serums pēc tam, kad pacientam uzstādīta diagnoze.» Tā ka, tas bija labi pateikts.
Man bija vēlēšanās parunāt ar jums par kaut ko...parādīt kaut ko, lai izgaismotu jums Dieva apsolījumu šim laikmetam. Saprotat? Kaut ko...ne jau to, kas attiecās uz kādu pagātnē, bet kaut ko...un kad... Ar to viss ir kārtībā, mēs visi uz to atsaucamies. Taču es padomāju, ka pacentīšos jums šo to atgādināt (ar šīm Rakstu vietām, kuras esmu šeit atzīmējis), kas jūs apgaismos (lai zinātu), padarīs par labākiem kareivjiem kaujā, kurā jūs tagad cīnāties. Lai apgūtu ienaidnieka taktiku tā, lai jūs spētu visu nobloķēt pirms tas tiek jums klāt. Saprotat? Tas arī ir galvenais — iemācīties turēties pa gabalu no...no sitieniem, cik vien tālu iespējams.

E-14 Lūk, tagad paskatīsimies uz šo ārkārtīgi (uz dažām minūtēm), šo ārkārtīgi grēcīgo laiku, kurā mēs dzīvojam. Es nedomāju, ka jebkad ir bijis laiks...cik vien esmu lasījis vēsturē... Ir bijušas lielu vajāšanu dienas, kad Dieva bērnus viscaur nodeva nāvei. Bet redzēt šo ienaidnieka viltu — nekad nav bijis tāda laika, kādā mēs tagad dzīvojam. Šis ir pats maldinošākais, viltīgākais periods. Un, kad es to redzu, prātā nāk doma, ka šodien Kristietim ir jābūt modrākam nekā jebkurā citā laikmetā.
Lūk, tolaik, kad Draudzi vajāja Roma. Kristietis kļūdījās, viņš izgāja arēnā un viņu izbaroja lauvām (vai kaut kā tamlīdzīgi), kad pēc viņa liecības atklājās, ka viņš ir kristietis. Taču viņa dvēsele bija glābta, jo viņš tīri, nemāksloti ticēja Dievam un ar prieku apstiprināja savu liecību ar savām asinīm. Kad atvērās vēnas vai caurdūra viņa miesu un izlija asinis, viņš skaļi iekliedzās patiesā, lojālā ticībā un teica: «Kungs Jēzu, pieņem manu garu!»

E-16 Bet tagad...šajā laikā velna viltība liek cilvēkiem noticēt, ka viņi ir kristieši, kaut viņi tādi nemaz nav! Redz, kur tā lieta! Un nemaz nevajag apstiprināt...Tas ir...tas ir glumāks laiks, nekā, ja būtu...nekā tad, kad tev bija jāapstiprina sava...sava liecība, atdodot dzīvību. Velns ir izlicis visvisādas smalkas lamatas, kādas vien spējis, lai... Viņš ir krāpnieks. Un Jēzus mums sacīja, Mateja 24, kāds būs laiks, kurā mēs dzīvojam, — visviltīgākais laiks no visiem. Tik līdzīgi, ka pieviltu pat Dieva Izredzētos, ja vien viņam būtu iespējams viņus pievilt.
Tagad salīdzināsim dažas Rakstu vietas jeb pravietojumus, par kuriem runāts Bībelē par mūsdienām. Un salīdzināsim tos ar laiku, kurā mēs pašreiz dzīvojam.

E-18 Otrajā Timofejam 3. nodaļā mēs uzzinām pravieša teikto, ka: «Pēdējās dienās cilvēki būs patmīlīgi, augstprātīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu.» Tagad uz mirklīti salīdziniet to. Mēs... mēs to pateiksim patiešām īsi, jo mums nav pietiekami daudz laika visu izskatīt tā, kā mums to patiesībā vajadzētu. Tikai izskriet tam cauri, lai jūs varētu saprast, kad atnāksiet mājās un to izpētīsiet. «Neganti, uzpūtīgi, baudas vairāk mīloši nekā Dievu; nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, labā nīdēji.» Lūk, Gars skaidri saka, ka tā būs «pēdējās dienās». Šīs arī ir tās dienas, par kurām runā pravietojums.

E-19 Un tā, mēs izlasīsim arī no Atklāsmes 14, tas ir, Atklāsmes 3:14. Laodiķejas draudzes periods, — kāda būs draudze šajā beidzamajā laikā. Un tā būs, teikts: «Viņa sēdēs ķēniņienes tronī kā atraitne, trūkuma nepazīdama.» Tā...tā ir bagāta un pārpilnībā un nezina, ka ir «nožēlojami un nabagi, akli un kaili, un nezina to»! Lūk, neaizmirstiet, Viņš runā šī perioda draudzei: «Nožēlojami, akli, kaili, un nezina to.» Šī beidzamā frāze, šis beidzamais vārds, tieši tas padara to tik satriecošu. Viņi domā, ka viņi ir ļoti piepildīti ar Garu, ka ir pilnīgi gatavi. Laodiķejas Draudzes Periods ir Vasarsvētku Draudzes Periods, jo tas ir beidzamais draudzes periods. Luteram bija savs vēstījums. Veslijam bija savs vēstījums, un arī Vasarsvētku draudzei bija savs vēstījums.

E-20 Tāpat ir teikts, ka «tā kā tu esi remdens» — ne auksts, ne karsts; ārējas emocijas, intelektuāla Evaņģēlija izpratne. «Tā kā,» Viņš teica, «tu esi tāds, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.» Citiem vārdiem — Viņam izraisīja nelabumu, redzot draudzi šādā stāvoklī.
Un neaizmirstiet, viņi izspļāva Viņu. Un Viņš bija ārpus draudzes, mēģinot iekļūt atpakaļ iekšā, šinī šausmīgajā Laodiķejas Draudzes Periodā.
Pasaules dievs šodien — viņš, kuru pielūdz mūsdienu pasaule, ir sātans. Un cilvēki nemaz nezina, ka pielūdz sātanu. Taču tas ir sātans, kurš uzdodas par draudzi, saprotat? Par draudzi. Viņi pielūdz sātanu, domādami, ka viņi draudzē pielūdz Dievu, bet tieši to sātans ir panācis. «O-o,» tu teiksi, «tikai mirklīti pagaidi! Mēs sludinām Vārdu!»

E-23 Paskatieties uz rakstu vietu, kuru šovakar lasīju. Tieši sātans bija tas, kurš pirmais sludināja Ievai Vārdu: «Dievs ir teicis...» Redzat?
Tas ir Rakstu daļas, kas attiecas uz kādu konkrētu laiku, nepareizs skaidrojums. Viņš tev izstāstīs, ka viss, ko darīja Jēzus, bija vienkārši perfekts. Viņš tev izstāstīs, ka viss, ko darīja Mozus, bija vienkārši perfekts. Bet, kad tu vērsies pie apsolījumiem, kuri ir doti šai dienai, tad: «Tas jau attiecas uz citu laikmetu.» Tas arī ir viss, kas viņam ir jāizdara, saprotat — jāpanāk, lai cilvēki ticētu tādā veidā, un tas...tas arī viss. Tāpēc ka: «Nevar Tam atņemt ne Vārdu, nedz pielikt Tam kaut vienu vārdu». Taču tieši to viņš dara.
Cilvēki nezināšanas dēļ pielūdz sātanu, domādami, ka pielūdz Dievu. Kā jau mūs brīdina pravietojums 2. Tesaloniķiešiem, izlasīsim to. Otrā Tesaloniķiešiem, 2. nodaļa. Pievērsīsimies tam uz mirklīti, ja vien es... Tūlīt. Es to gribētu izlasīt. Tikai... Domāju, ka tā ir 2. Tesaloniķiešiem, es to atradu, otrā...
Par mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu piepulcēšanos Viņam, mēs, brāļi, lūdzam...

E-26 Lūk, redziet — «Kunga atnākšanu un piepulcēšanos Viņam» — kad pēdējās dienās Dievs sapulcinās pie Sevis Savu tautu! Cilvēku «piepulcēšanās Kungam». Ne baznīcai. Kungam! «Mūsu piepulcēšanos Viņam.»
Nezaudējiet pārsteidzīgi galvu un neuztraucieties, it kā Kunga diena būtu jau atnākusi — nedz kādas gara atklāsmes dēļ, nedz kāda vārda dēļ, nedz kādas vēstules dēļ, ko mēs it kā būtu sūtījuši
—, lai neviens jūs nekādi nemaldina. Jo tā diena nenāks, pirms nebūs iestājusies atkrišana un neatklāsies grēka cilvēks [Latv. Bībelē: «Ļaunuma cilvēks»—Tulk.] (Grēka cilvēks, tagad skatieties, kas viņš ir)...un neatklāsies grēka cilvēks, pazušanas dēls, (tas bija Jūda, saprotat?)
naidnieks, kas sevi paaugstina pāri visam, ko sauc par Dievu vai svētumu, līdz beidzot viņš nebūs apsēdies Dieva templī, pasludinādams sevi par Dievu.
Tā ir šodienas draudzes pievilšana! Redziet, «pazušanas dēls» — velns. «Pazušanas dēls», velns...Tātad, cilvēki mūsdienās pielūdz sātanu, domādami, ka pielūdz Dievu. Taču viņi pielūdz viņu caur mācību. Cilvēku radītas konfesijas un ticības mācības ir ievedušas ļaudis tik dziļos maldos, kādus pasaule vēl nav redzējusi. Lai cik daudz Dieva Vārdā nebūtu apsolījumu šodienai — gan sludināti, gan apstiprināti — viņi vienalga Tam neticēs! Viņi Tam neticēs.

E-28 Kāpēc tā? Interesanti, kāpēc? Kāpēc nē? Kāpēc viņi Tam neticēs? Dievs taču teica, ka Viņš kaut ko paveiks, un Viņš to izdara. Un vienalga viņi pagriež tam muguru un no tā novēršas. Tieši tā, kā Ieva zināja, ka Dievs izdarīs to, ko Dievs sacīja. Tomēr viņa pagrieza Tam muguru, lai paklausītos, ko pateiks viņš.
Tikai neaizmirstiet — citos laikmetos tas arvien ir noticis tieši šādi. Katrā periodā. Sātans vienmēr ir centies sagrozīt viņiem domāto Vārdu, vērsdams viņu skatus uz kādu citu laikmetu.
Paskatieties — kad atnāca Jēzus, redzat, sātans bijā tajā ebreju skolotāju, rabīnu un priesteru pulciņā, cenšoties likt viņiem turēt Mozus likumu. Kaut pats Vārds teica, ka tanī laikā tiks atklāts Cilvēka Dēls, saprotat, ka Viņš atklāsies. Tā viņi arī centās, kamēr vien turējās pie savas reliģiozitātes un Mozus likuma. Redzat, ko viņš izdarīja? Viņš centās viņiem iestāstīt: «Tā Vārda daļa ir pilnīgi pareiza, taču šis Vīrs nav tā Persona.» Redzat, kāds viņš ir maldinātājs? Redz kur ir tas īstais maldu laiks.

E-31 Tas ir bijis un ir tagad. Sātans uz zemes ievieš savu valstību. Tieši tāpēc viņš tā rīkojas, jo viņš vēlas nodibināt pats savu valstību.
Tāpat kā uzņēmējs, kurš nav kristietis. Viņš izmantos jebkādu intrigu, visu, kas viņa spēkos, lai tu kaut ko ieraudzītu aplami. Ja viņam ir...ir mērķis un personīgais izdevīgums, liekot tev tā darīt, liekot tev to šādi ieraudzīt — viņš tev parādīs visu, ko vien spēs, un turēs pa gabalu no īstenības. Tāpēc, ka viņš rūpējas tikai pats par sevi. Nav svarīgi, cik daudz viņš melo un krāpjas — viņam ir personīgs ieguvums.
Un tieši tāpēc sātans to izdarīja. Lai to paveiktu, viņš darbojās caur garīdzniecību, kā Dievs to bija solījis. Lūk, viņš iesāka ar reliģioziem maldiem Ēdenē un no tā laika to nav pārtraucis.
Ne jau izveidojot kaut kādu komunistu grupu. Komunistiem ar to nav nekā kopīga. Draudze! Lūk, kam jāpievērš uzmanība. Saprotat? Jo ne jau...ne jau komunisti pievils pat Izredzētos. Bet tieši draudze mēģinās pievilt pat Izredzētos, saprotiet, Nevis komunisti. Mēs zinām, ka viņi noliedz Dievu, un viņi ir antikrists, protams, principā, viņi ir. Taču viņi nav tas antikrists. Tas antikrists ir reliģiozs, ļoti reliģiozs, un spēj citēt Rakstu vietas un ļoti skaisti Tās pasniegt.

E-35 Kā jau sātans darīja tad, iesākumā, viņš citēja visu pēc kārtas: «Dievs sacīja: 'No visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst'.» Redziet, citē tieši no rakstiem.
Viņa sacīja: «Jā, mēs varam ēst no visiem dārza kokiem, bet tur, dārza vidū, ir koks, no kura Dievs pateica neēst un pat nepieskarties tam, jo tanī dienā, kad mēs to izdarīsim, mēs mirsim.»
Viņš teica: «Ak, protams, jūs nemirsiet! Taču ļauj man tev paskaidrot, kāpēc Dievs tā teica. Tas ir tāpēc, ka...» Redzat, ko viņš dara!? Viņš citēja šo Patiesību, redziet, viņš teica: «Tas jums atvērs acis, un tas ļaus jums zināt labo un ļauno. Tad jūs būsiet kā Dievs, ja to izdarīsiet.»
Tieši tā viņš grib darīt, un tieši tā viņš cenšas darīt šodien. Jau no pašiem Ēdenes aizsākumiem notiek reliģiska krāpšanās un kopš tā laika nav pierimusi. Ādama laikos tā bija krāpšana. Noasa laikos tā bija krāpšana. Jēzus laikos bija tas pats. Un arī tagad notiek tas pats! Tādā pat veidā — reliģiska krāpšana.

E-39 Tagad, paskatīsimies uz zemi, kad to pārvaldīja Dievs. Lūk, kad Dievam bija kontrole....kad Viņš to pārvaldīja. Pirms tam, kad, noliedzot Dieva Vārdu, to sagrāba sātans. Reiz zemi pārvaldīja Dievs. Viņš to ielika orbītā. Viņš to iekustināja un to iedarbināja. Viņš visu paveica, un zeme bija Viņa uzraudzībā. Tagad mēs salīdzināsim ar to, kas bija pēc tam, kad to sāka pārvadīt sātans.
Lūk, Dievam tas prasīja sešus tūkstošus gadu. Tik daudz laika Viņam tam nevajadzēja, taču tik daudz Viņš tam atvēlēja. Seši tūkstoši gadu, jo mēs esam iemācīti, ka viena diena Debesīs ir kā tūkstoš gadu uz zemes, un pagāja seši tūkstoši gadu jeb sešas dienas, kurās Dievs radīja zemi. Lūk, Dievam bija vajadzīgi seši tūkstoši gadu, lai to iekārtotu, apsētu ar labām sēklām un radītu katru pēc savas kārtas. Visam ir jārodas pēc savas kārtas. Visas Viņa sēklas bija labas, un tā, tam ir jāatražojas pēc savas kārtas. Dievs atvēlēja sešus tūkstošus gadu.

E-41 Beigu beigās, kad Viņš visu bija paveicis, un visbeidzot mēs...visbeidzot nonācām pasaules pārvaldes mītnē, brīnišķīgā vietā, kas atradās austrumos no Ēdenes, sauktā par Ēdenes dārzu. Dievs izveidoja pasaules galveno pārvaldi Ēdenes dārzā, Ēģiptē. Šī dārza pašos austrumos atradās galvenā pārvalde.
Un pār visu šo ainu Viņš iecēla Savu dēlu un Sava dēla sievu, pār visu to. Pareizi. Tieši to Dievs izdarīja. Viņš deva viņiem visu varu. Viņi varēja runāt vējiem, un tie pārstāja pūst. Viņi varēja pateikt kokam, un tas pārvietojās no šejienes uz turieni.
Lauva un vilks barojās kopā, un jēriņš gulēja viņiem blakus. Tur nebija ļaunuma. Tas bija pilnīgs miers, pilnīga harmonija, pilnība itin visā, un...kamēr to kontrolēja Dievs. Un... Ievērojiet, Viņam bija Sava...Viņam bija Sava pasaule. Viņam viss darbojās. Viņam viss bija daudzsološs. Viss barojās no augiem, nevienam nebija jāmirst, nekas nebija jānoposta, nekas nebojājās, nekas... Tā bija pati pilnība.

E-44 Un pār visu to Viņš iecēla Savus mīļos bērnus, Savu dēlu un Savu meitu, vīru un sievu, lai to pārvaldītu.
Dievs bija tik gandarīts! «Un Viņš atpūtās septītajā dienā no visa Sava darba» un svētīja šo septīto sabata dienu Sev.
Tā kā... Dievs to viscaur pārskatīja, pēc tam, kad sešus tūkstošus gadu Viņš bija to veidojis un iekārtojis, lai to visu īstenotu. Un izslējis kalnus un licis vulkāniem izgrūst kalnus un visu to, kas rodas izvirdumos, apžāvējis to un iekārtojis tā, kā Viņš to gribēja. Un tā bija brīnišķīga vieta!
Nekas nespēja tai līdzināties, varenajai Dieva paradīzei! Un tur viscaur rāpoja milzīgi dinozauri un kas nu tur vēl. Un lieli zvēri, pilnīgi nekaitīgi. Viņi bija maigi, gluži kā kaķēni. Viņiem vispār nebija nekā tāda, ne...ne slimību, ne skumju, neviena slimības dīgļa uz zemes. O-o, kas par vietu!

E-48 Lieli putni laidelējās no koka uz koku, un Ādams varēja tos nosaukt vārdā, un viņi uzlaistos uz viņa pleciem un...un dūdotu viņam. Un...ak, kāda gan brīnišķa vieta Dievam piederēja!
Un pēc tam Viņš no Savas Miesas uztaisīja vienu no Saviem atribūtiem. Dieva Ķermenī ir atribūti.
Līdzīgi kā tu esi sava tēva atribūts. Un, ievēro, tu biji sava vectētiņa vectētiņa vectētiņā. Taču tagad, teiksim, mēs apskatīsim tikai tevi un tavu tēvu. Lūk, kad tu vēl biji savā tēvā, tu vispār nekā nesaprati. Dzīvības aizmetnis nāk no vīrieša. Vīrietim ir asins šūna, sievietei ir...ir olšūna. Lūk, tāpēc šajā asins šūniņā ir dzīvība. Un tad, kad tu biji savā tēvā, tu patiesībā to pat nenojauti. Un tomēr zinātne un Dieva Vārds pierāda, ka tu biji savā tēvā, taču to pat nenojauti.
Bet tad tēvam radās ilgas tevi iepazīt. Un tad, laulības saitēm vienots ar māti, tavs tēvs tevi iepazina. Tagad tu esi sava tēva atribūts. Tu esi viņam līdzīgs, un tava ķermeņa daļas ir līdzīgas tām, kas tavam tēvam.

E-52 Lūk, tieši tāds iesākumā bija Dievs. Iesākumā katrs Dieva dēls un katra Dieva meita bija Dievā! Tagad jūs to neatceraties, taču jūs tur bijāt! Viņš to zināja! Un Viņš gribēja, lai jūs būtu. Lai Viņš varētu ar jums sazināties, runāt ar jums un mīlēt jūs, paspiest jums rokas.
Vai tad tu negribi, lai tavs puika... Vai tad tā nav lieliska diena, kad tavs puika var atnākt mājās un piesēst pie galda? Kad viņš atgriežas no kaujas lauka, vai citurienes, viss rētās. Kā tu pagatavosi pusdienas? Nokausi treknu teļu vai vēl ko citu un viņam pagatavosi! Tā ir tava miesa un asinis, un viņš bija tevī! Toreiz tu viņu nepazini, bet zināji, ka viņš tur bija.
Tā arī Dievs zināja, ka mēs būsim šeit! Taču tad Viņš ievietoja mūs ķermenī, lai ar mums varētu sazināties. Lai sazināties varētu Viņš — Viņš kļuva par vienu no mums, kad Viņš kļuva par Jēzu Kristu, Pašu Dieva Dēlu, Dieva izpausmes pilnību. Tādējādi Dieva mērķis bija parādīt Savus atribūtus sadraudzībā.
Kad es biju savā tēvā, es to nenojautu. Bet, kad es kļuvu par viņa dēlu un no viņa piedzimu, es kļuvu par atribūtu, daļu no sava tēva. Un jūs esat daļa no sava tēva.

E-56 Un kā Dieva bērni mēs esam daļa no Dieva atribūta, kas bija Viņā, un esam kļuvuši par miesu, līdzīgi kā Viņš kļuva par miesu. Tā mēs varam viens ar otru biedroties kā Dieva ģimene uz šīs zemes! Un tāds iesākumā arī bija Dieva mērķis. Tieši tā. Lūk, ko Dievs vēlējās pašā sākumā.
Viņš visu kontrolēja. Un Viņš nodeva Ēdenes dārzu cilvēka rokās, dodot viņam brīvu morālo izvēli. Teica: «Dēls, tas ir tavs.»
Kāda brīnišķīga vieta! Dievs bija tik gandarīts, ka aizgāja un atdusējās no visiem Saviem darbiem. Ne uz viena koka neauga ērkšķi vai dzeloņi. Dzeloņainos krūmos ogas vispār neauga. Viss bija pilnīgs. Visas sēklas bija pilnīgas. Viss bija nevainojamā stāvoklī.

E-59 Pēc tam, kad Viņš devās nedaudz atpūsties, pielavījās Viņa ienaidnieks ar viltu un piekrāpa, nepareizi iztulkodams Viņa programmu Viņa bērniem. Tajā laikā, kad Viņš uzticējās Savam bērnam tā, kā jūs uzticaties savai meitai, kad viņa vakarā aiziet ar kaut kādu vīrieti; kā jūs uzticaties savam dēlam, kad viņam ir jābūt kāda iedzēruša vai smēķējoša puiša kompānijā. Redzat, Viņš uzticējās Savam dēlam, ka tas neizdarīs nekā slikta un ievēros katru Viņa teikto Vārdu. Bet piezagās ienaidnieks. Gluži kā tas glumais blēdis, kurš aizvestu jūsu meitu un uzvestos necienīgi. Vai...vai arī kāda sieviete paņemtu...aizietu ar jūsu dēlu, un...tieši tāpat. Saprotat? Viņš pielavījās. Dieva ienaidnieks piezagās un nepareizi iztulkoja Ievai Vārdu.

E-60 Lūk, šīs atkrišanas dēļ viņš ir sagrābis un pats pārņēmis Ēdenes dārzu. Viņš to sagrāba. Un viņa melīgajai varai ir jau seši tūkstoši gadu. Krāpj cilvēkus, Dieva bērnus, tāpat kā toreiz. Tāpēc ka, pamatojoties uz brīvu morālo izvēli, viņi varēja rīkoties pēc savas vēlēšanās. Un domājot, ka viņi rīkosies pareizi, jeb paļaujoties, ka viņi rīkosies pareizi... Taču viņi rīkojās aplami un pārdeva savas pirmdzimtības tiesības, kā to izdarīja Ēsavs šīs pasaules labad. Un sātans uzvarēja un to sagrāba. Un sešus tūkstošus gadu viņš ir cēlis savu Ēdeni — tāpat kā Dievam vajadzēja sešus tūkstošus gadu Savas Ēdenes pabeigšanai. Un ar viltu, viltus Vārdu, vai maldinot cilvēkus, tagad uz zemes ir izveidojis pats savu grēcīgo Ēdeni.
Dieva Ēdene bija veidota taisnīgumā. Sātana Ēdene ir veidota grēkā, jo sātans ir grēks. Dievs ir taisnīgums, un Dieva valstība bija veidota taisnīgumā un mierā, un Dzīvībā. Bet sātana valsts pamatā ir grēks, arī reliģisks grēks.

E-62 Pievērsiet uzmanību, kā viņš apkrāpa — viņa krāpšanai, kā jau viņš par to bija runājis. Viņš solīja to izdarīt! Vai kāds to zināja? Paņemsim Jesajas grāmatu, ja vēlaties kādas no šīm Rakstu vietām, ja jūs... Domāju, ka man būtu jānocitē vairākas. Paņemsim Jesajas 14. nodaļu, acumirkli...un vienkārši paskatīsimies, ko šeit teica sātans, minūti uzgaidiet. Jesajas 14... Mēs to izlasīsim un apskatīsim, ko šis tips izdarīja. Jesajas 14, sākot ar 12. pantu.
Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas locīji!
Tu gan domāji savā prātā: «Es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm (tas ir — dēliem), es sēdīšu uz saiešanas kalna pašos ziemeļos!
Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visaugstākais!»
Lūk, salīdziniet to ar citu mūsu Rakstu vietu no vēstules Tesaloniķiešiem, pirms brīža skatīto. Kā viņš saka: «Viņš sēž Dieva templī, paaugstinoties pār visu, kas saucas Dievs, tā, ka viņu pielūdz kā Dievu, kā Dievu uz zemes.»

E-64 Tas ir šīs pasaules dievs, par kuru es jums sludināju pagājušajā svētdienā. Te nu viņš šodien ir — maldos. Šī nodevīgā stunda! Šis satriecošais laiks, kurā mēs dzīvojam! Tas ir visbrīnišķīgākais laiks no visiem laikmetiem, jo mēs atkal esam uz varenās Tūkstošgades Valstības sliekšņa! Mēs atkal esam uz Ēdenes sliekšņa! Bet tieši šajā laikmetā viņš ir apkopojis visu viltu, katru savu veiksmīgo taktiku, kuru vien viņš ir izmantojis krāpšanā, un ir nostiprinājies. Un ir nonācis kā Dievs! Un ir ielicis sevi Dieva vietā, reliģiozs, un citē Rakstus. Un var pārstāstīt tev Rakstus, tieši tā kā sātans Ievai Ēdenes dārzā. Tik vien kā izlaiž no Tiem vienu vietiņu, ar to viņam pietiek — atstāt šo spraugu, caur kuru var ielīt saindētā velna mācība. Līdzīgi kā ar saprātīga cilvēka filtru, par kuru mēs vienu vakaru runājām.

E-65 Lūk, viņš teica, ka paaugstināsies augstāk par Visaugstāko, ka uzkāps augstāk par mākoņiem un zvaigznēm un apsēdīsies tur kā Dievs, un būs augstāk par Visaugstāko. Un viņš savus draudus īstenoja! Viņš, bez šaubām, ir guvis apbrīnojamas sekmes savu draudu piepildīšanā, kad cilvēki katrā laikmetā viņam ļāvās pierunāties — prom no konkrētajā periodā Dieva apsolītā Vārda nozīmes! Tieši tā viņš to paveica. Viņš no Tā atrunāja katrā periodā.
Noasa laikā viņš izskaidroja, ka lietus no debesīm nebija iespējams, jo «tur taču nav lietus»! Viņa varenais zinātniskais evaņģēlijs, kuru viņš sludināja Ēdenes dārzā! Viņš spēja palaist uz mēnesi ierīces un pierādīt, ka tur augšā nav mitruma. Bet Dievs sacīja, ka lietus būs! Taču sātans panāca savu un saindēja cilvēku prātus ar zinātniskiem pētījumiem, ka «tas nav iespējams». Taču tas notika! Dievs pateica, ka tas notiks, un tas notika. Viņš to izdarīja.

E-67 Lūk, Jēzus laikā viņš rīkojās tāpat. Viņš atkal sajauca viņiem galvu ar viltu, redzat, nepareizi iztulkodams Vārdu. «Ja Tu esi Dieva Dēls, nu, tad parādi man, ko Tu tagad darīsi.»
Jēzus nesāka viņa priekšā ākstīties. Ne reizi. Dievs nav klauns. Viņam nav jāatbild uz sātana prasībām. Viņš tikai... Jēzus sacīja: «Stāv rakstīts: 'Nedzīvosi no... Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas nāk no Dieva mutes.'» Redzat? Viņam no Sevis nebija nekas jātēlo. Viņam nebija jārada maize. Viņš to būtu varējis izdarīt, bet tad Viņš būtu paklausījis velnu. Taču Viņam nebija jāklausa velnu.
Un tas atkal ir reliģisks grēks, kā pašā sākumā. Tik maldinošs! Tagad nepalaidiet garām. Tas nav tikai kāds ikdienišķs grēks — laulības pārkāpšana un piedzeršanās, un Dieva Vārda nevajadzīga lietošana. Tas nav tas! Nē.

E-70 Atcerieties — kā pirms daudziem gadiem, daudzi no jums veterāniem — atcerieties to sprediķi, ko es sludināju: «Vilšanās Tiesas dienā»? Tā ielasmeita — viņa tur nebūs vīlusies. Viņa zina, uz kurieni dodas. Arī dzērājs tur nebūs sarūgtināts. Nebūs vīlies arī kandžas tirgonis, kāršu spēlmanis, melis, ne zaglis. Taču vīrs, kurš domā, ka ir taisns — lūk, kur būs vilšanās!
Tas ir šis puisis, kas saka...atnāk un saka: «Kungs, vai tad es nesludināju Evaņģēliju, vai tad es Tavā Vārdā neizdzinu ļaunos garus?»
Jēzus teica: «Atkāpieties no jums...no Manis, jūs, ļauna darītāji. Es jūs nekad neesmu pazinis.» Lūk, kur vilšanās, redzat, šis mānīgums.

E-73 Lūk, ko es neatlaidīgi... Lūk, kāpēc mani tā pārprot! Es nepavisam negribu kaut kā izcelties! Es negribu izcelties, bet man ir jābūt godīgam! Man ir Vēstījums, un Tam ir jāiet pie cilvēkiem. Un cilvēkiem tā dēļ rodas daudz pārpratumu. Viņi domā, ka es esmu pret visiem. Viņi vienīgi zina... Es esmu par katru! Un cenšos, cik spēdams, atnest viņiem to, kas ir Patiesība. Tieši kā tas ir manā sirdī, un kā tas ir rakstīts, lūk, šeit — Bībelē. Un Dievs pierāda, ka tā ir Patiesība — neko ar to neizdarīsi, tā ir, redzi To vai neredzi. Saprotat?
Viņi nevēlas To redzēt, jo ir jau iztirgojuši, pārdevuši savu pirmdzimtību kaut kādai organizācijai, kaut kādai konfesijai! Savu pirmdzimtību. Un mēģina tikt Debesīs, pamatojoties uz kādu no organizētajām reliģijām, bet priekšgalā katrai no tām stāv sātans. Dievam nekad nav bijusi organizēta reliģija, nekad. Un viņi pārdodas tam, kur viņi — cilvēku grupa — skaidro Vārdu un saka: «Tas nozīmē šo, un tas nozīmē to.»

E-75 Dievam nav vajadzīgs nekāds izskaidrotājs! Viņš Pats izskaidro! Viņam nav vajadzīgs, lai kāds Viņam teiktu, kā tas jādara. Viņš ir Pavēlnieks. Viņš pateica, kā Viņš to izdarīs, un tā Viņam arī ir jātur Savs Vārds. Kad Viņš sacīja: «Bet tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes,» Viņš tieši tā arī domāja! Viss, ko Viņš teica, notiks. Viņš teica, kas notiks šajās pēdējās dienās — ko tieši Viņš izdarīs, un Viņš to izdarīja. Viņš nevienam nejautā, vai tas ir īstais brīdis. Viņš zina, kad ir laiks un kāds ir plāns
Tātad sātans, šis krāpnieks, kā teikts Mateja 24:24, ar milzu viltību. Lūk, mēs redzam, ka ar sava evaņģēlija zināšanu programmām, labāku izglītību, augstāku ētiku, civilizāciju un citām lietām, viņš ir savaldzinājis cilvēkus, kuri grib kalpot Dievam, lai tie ticētu viņa meliem!
Ieva nevēlējās to darīt, taču viņš parādīja viņai, ka tajā bija vairāk gudrības. Viņa nezināja, viņai gribējās uzzināt! Viņa nesaprata, taču viņai gribējās saprast. Bet Dievs bija teicis, lai viņa necenšas saprast!
Kā gan es varu saprast kaut ko no tā? Es nevaru to izprast. Es tam ticu! Man nemaz nevajag to saprast! Dievs ir ticība un nevis saprašana! Mēs vienkārši ticam tam, ko Viņš ir teicis.

E-79 Tagad salīdziniet Dieva Ēdeni ar sātanisko šodien, kad ir pagājuši seši tūkstoši gadi, kopš tiek sagrozīts patiesais skaidrojums Dieva apsolītajam Vārdam katrā periodā. Tūlīt salīdzināsim to un redzēsim, kur mēs esam. Kā viņš izrīkojās ar draudzi Jēzus Kristus laikā, cenšoties noturēt...atturēt Dieva uzticīgos dēlus no Patiesības iepazīšanas. Tas bija Dieva... Dievs ielika šeit savus dēlus, Viņa atribūtus, lai viņi būtu sadraudzībā ar Viņu, klausoties Viņa Vārdu.
Kā būtu, ja tavs tēvs tev teiktu (un tu būtu uzticams sava tēva dēls), un viņš tev teiktu: «Dēls, nelien tajā dīķī, lai peldētos, tāpēc, ka tur ir krokodili.» Un uzrodas kaut kāds paziņa, saka: «Skaidra lieta, šitik jauks dīķītis, nav tur nekādu krokodilu.» Nu, kam tu paklausīsi? Ja tu esi īsts dēls, tu paklausīsi savu tēti!
Un patiesam Dieva dēlam vai meitai svarīgākais ir Dieva Vārds! «Man ir vienalga, ko par to saka kāds cits!» Viņiem svarīgāks ir Dieva Vārds! «Šajā kausā ir inde» — un viņi tam tic.
Ticot visam Viņa Vārdam, Viņa Sēklas deva svētuma, mīlestības un Mūžīgās Dzīvības Ēdeni. Lūk, ko radīja Dieva Ēdene — svētumu. Un to deva svētuma, mīlestības, sapratnes, pilnības un Mūžīgās Dzīvības Ēdene. Lūk, ko Dievs iestāda — Savu Vārdu, Savu Sēklu. Lūk, kāda galarezultātā būs Viņa Draudze — tā būs tāda pati!

E-83 Skatieties! Ir viena doma, neaizmirstiet to! Pieķeršos tai citreiz vai kādā no vēstījumiem. Bet, ziniet, Dievs teica: «Lai katra sēkla nes pēc savas kārtas.» Vai tā ir Dieva pavēle? Kāds tad labums no tā, ja kāds sludinātājs vai vēl kāds mēģina šim Vārdam iedot citu nozīmi? Redzat? Katrs Dieva Vārds ir Sēkla. Tā teica Jēzus: «Sējējs iesēja Sēklu.» Ja jau Marka 16 ir Dieva Vārds, tad tas nesīs pēc savas kārtas. Ja Maleahijas 4 ir Dieva Vārds, tas nesīs pēc savas kārtas. Un jebkurš cits apsolījums noteikti nesīs pēc savas kārtas.
Vai jūs redzat...redzat, kā sātans ir nomaskējies? Viņš mēģina teikt: «Nu nē, tā jau nu nav.» Vai jūs to saprotat? Redziet, sātans saka: «Ak, tas jau nav šim laikam. Tas...tas...tas ir... Tas bija pavisam cits laiks. Tas...tas to pat nenozīmē.»
«Katrai sēklai ir jāuzdīgst pēc savas kārtas!» Lūk, kā Dievs izveidoja Savu Ēdeni. Pareizi? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.] Un, redziet, tieši tā Dievs izveido Savu Draudzi! Katrs Vārds pēc Savas kārtas! «Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Vārda, kas nāk no Dieva mutes.» Redzat? Sātans — viņš ņems kaut ko citu. Taču Dievs teica: «Katra sēkla — pēc savas kārtas.»

E-86 Ja jau apsolījums saka: «Tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes.»
Nu, bet baznīca saka: «Pievienojies draudzei. Iemācies ticības mācību. Apgūsti katehismu.» Jūs neko tamlīdzīgu nekur Bībelē neatradīsiet!
Taču Jēzus sacīja: «Bet tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes: Manā Vārdā tie izdzīs dēmonus, runās jaunās mēlēs. Tie ņems rokās čūskas, un, pat ja tie dzers indi, tā tiem nekaitēs. Neveseliem tie rokas uzliks, un viņi atlabs.» Kurš...kāds gan cilvēks to var noliegt? Saprotat?
«Ikviena sēkla nesīs pēc savas kārtas.» Ja tu esi Dieva sēkla, atribūts, Dieva dēls, tad tevī ir iesēts Dieva Vārds. Saprotat? Un tad, kad tu dzirdi Dieva Vārdu: «Manas avis dzird Manu Balsi. Svešiniekam tās nesekos.» Vai jūs to sapratāt? Tad «ikviena sēkla uzdīgs pēc savas kārtas.»
Lūk, mēs redzam, ka katrai sēkla atnesot pēc savas kārtas, jaunajā... Tanī Ēdenē nebija nāves. Arī jaunajā Ēdenē nāves nebūs. Redzat? Tur bija ne jau...tikai svētums, šķīstums un Mūžīgā Dzīvība.

E-91 Lūk, neticot visam Dieva Vārdam, sātana Ēdenē tika ienesta nešķīstības sēkla. Mēs tuvojamies laikam, kad sātans sāk valdīt kā antikrists, šajā...šajā zemes Ēdenē, grēka, izkropļotas reliģijas Ēdenē! Viņš nesāka ar: «Es esmu sātans. Es esmu varens eņģelis.» Nē, ne tā. Bet gan sagrozot Dieva Vārdu! Lūk, kā viņš ieviesa savu valstību katrā laikmetā. Un tagad, šajā varenajā viltus periodā, ir gatavs ieņemt savu troni, caur saviem cilvēkiem! Viņš ir uzcēlis sev intelektuālu, izglītotu, zinātnisku Ēdeni. Tiešām — zinātniski sludinātāji, zinātniska draudze, zinātniska teoloģija, viss ir zinātnisks. Viss balstās uz zināšanām. Visa draudze ir uzcelta uz zināšanām. Tā nav celta uz ticības.

E-92 Reiz es devos noturēt sapulci kāda vīra draudzē. Tā bija pamatīga auditorija rietumos. Jauks cilvēks. Un viņš neatzina šīs lietas, par kurām mēs runājam. Un tomēr viņš bija... man viņš patika, patīkams cilvēks, jau gados. Kad viņa draudze gāja ārā...Tur bija apmēram seši tūkstoši sēdvietu. Kad viņa draudze gāja ārā, pēcpusdienas dievkalpojumā — kāds pus-otrs tūkstotis — tie bija smalki ģērbti intelektuāļi, es apsēdos un viņus vēroju.
Viņam bija ļoti labs sprediķis, šim vīram. Un pēc tam viņš vaicāja, vai kāds nevēlas pieņemt Kristu, lai vienkārši paceļ rokas. Taču neviens rokas nepacēla. Tomēr visbeidzot rokas pacēla kāda sieviete. Viņš sacīja: «Labi, tagad jūs esiet kristiete,» un nozīmēja viņai kristības. Un tad viņš izgāja...Viņš iesvētīja kādu mazuli, noskūpstīja šo bēbīti un palūdza par viņu, un atlaida sapulcējušos.

E-94 Kad izgāja viņa draudze (visi tādi patīkami, gudri, izglītoti cilvēki), es stāvēju maliņā, lai paspiestu šim vīram roku un novēlētu viņam svētības, kad viņš devās prom.
Kad to izdarīju, sāka nākt iekšā mans pūlis! Viņi tos nevarēja laist iekšā, kamēr nebija izgājusi viņa grupa. Lūk, nāk iekšā manējie, invalīdu ratos, ar kruķiem, trako kreklos, vājprātīgi un visvisādi! Vai jūs redzat atšķirību? Tur jau ir tā lieta! Lūk, par ko es jums stāstu. Saprotat? Redzat, tas ir kaut kas cits.
Kad ar zinātnisko zināšanu palīdzību var uztaisīt saprātīgo Evaņģēliju, un sanāk, ka «tas, kurš tic Jēzum Kristum, netiek tiesāts». Redzat?
Taču «tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes,» redzat? To viņam nekādi neizdodas tur ielikt. Redzat? Viņa noticēja Jēzum Kristum, viņa ir glābta, ja vien šīs zīmes pavada ticīgo.

E-98

E-100 Tātad, caur neticību, visa Dieva Vārda nepieņemšanu tika atnesta neticības, nešķīstības, grēcīguma, naida un mūžīgās nāves sēkla šajā grēcīgajā, intelektuālajā draudzes laikmetā! Vai tagad jūs to sapratāt? Šajā laikā, kad visa pasaule ir reliģioza. Vai jūs to zinājāt? Visa pasaule ir reliģioza. Un šajā reliģiozajā laikmetā (uz katra stūra pa lielai baznīcai), viss, pilnīgi viss noslēdzas ar sātana pielūgšanu (Redziet! Rakstīts taisni Bībelē!). Tā ir. Un šajos intelektuālajos teoloģijas semināros, kuri sagatavo intelektuāli, kurš ir apmācīts, kā ir jārunā, kas jādara, kā jāizsauc cilvēkos emocijas un citas lietas, līdzīgi psiholoģijai. Trīs un četri gadi, lai zinātu, kā spekulēt ar cilvēka prātu. Redzat? Tas ir...

E-101 Dieva Gars nav kaut kas tāds, ko var...kas tev tiek iemācīts! Tas ir kaut kas, kas tev ir iepriekšnolemts ar Visuvarenā Dieva roku! Savu pārdzīvojumu ar Dievu tu nesaņem mācoties vai apmācoties! Tas tev ir Dieva rokas un Dieva paredzējuma iepriekšnolemts. Tā tas ir.
Lūk, tas radīja šo iespaidīgo Ēdeni, kurā viņi šodien dzīvo, baznīcas pasaules Ēdeni. Šobrīd viņi visi apvienojas lielajā Ekumēniskajā Padomē un gatavojas izveidot vispasaules draudzi (visiem sanākot zem vienas «galvas»), kur tronī cels sātanu. Tieši tā.
Un skan pēdējais aicinājums, lai paņemtu Līgavu, pirms Viņa tajā iesaistās. Jo, reiz tajā iesaistīta, viņa pieņem zvēra zīmi un ir nolemta, viņa nekad no tā nespēs iziet! Lūk, kāpēc ir teikts: «Izejiet no viņu vidus, Mana tauta.» Pirms tas ieiet viņā! Saprotat? «Izejiet no viņu vidus un nošķirieties.»
Lūk, naids un nāve, un mūžīgā nošķirtība no Dieva — šajā Ēdenē. Iekāre, neķītrība, izvirtība. Kādā veidā!? Iesējot nepareizu sēklu.

E-105 Tas man atgādina vīziju, kuru redzēju vēl pirms iepazinu ļaudis no vasarsvētku draudzes. Par to Cilvēku baltā, kurš pārstaigāja pasauli. Jūs esat daudzreiz dzirdējuši mani to stāstām. Un kāds gāja viņam aiz muguras, sēdams nesaskaņas sēklas.
Taču viņš uzvarēja, caurcaurēm, Ievā, Ēdenes dārzā, pateicoties Ievas kārei pēc grēka. Ievas kārei pēc grēka. Tātad, ja Ieva iekāroja zināšanas, tas bija grēks!
Un kad mēs iekārojam zināšanas — gribam filosofijas, tiesību doktora grādu — to darīt ir grēks! Tas ir ass apgalvojums, bet tā ir Patiesība. Nav svarīgi, cik tas ir asi, tā vienalga ir Patiesība. Saprotat? Kāre pēc zināšanām, izpratnes.
Vaina ir tajā, ka šodien cilvēku sirdīs mēs necenšamies nostiprināt Dieva Vārdu! Bet cenšamies pierādīt paši sevi! Draudzes cenšas cilvēka sirdī nostiprināt baznīcas mācību!

E-109 Mums ir pavēlēts nostiprināt Dieva Vārdu! Pāvils teica: «Es nenācu pie jums ar valdzinošiem cilvēka vārdiem, lai jūsu ticība nebalstītos uz cilvēciskām zināšanām. Bet es nāku pie jums spēkā, ar Svētā Gara izpausmēm, lai jūsu ticība balstītos Dievā.» Lūdzu!
Cilvēkam nav jāapliecina sevi. Mēs to redzam starp... Tiklīdz Dievs kādam kaut ko izdara un izsūta viņu, tā tūdaļ redzi, ka katrs cenšas to pieskaitīt sev. Saprotat? Viņi cenšas pierādīt sevi! Katrs! «Es izdarīju! Caur mani! Es! Mans! Mana konfesija! Es! Šo!» Saka pierādot sevi! Ko tad mēs sludinām — paši sevi vai Dieva Valstību!?
Nostiprināt Dieva Vārdu, aizvākt neticību un nostiprināt cilvēka sirdī Dieva Valstību. Un Dieva Valstību cilvēka sirdī nevar nostiprināt, ja vien Dievs cilvēku nebūs par tādu padarījis. Viņu nevar nostiprināt tādā...
Un, neaizmirstiet maldinošo pusi, kad cilvēks domā, ka tas ir pareizi! Redzat? «Ir ceļš, kas cilvēkam liekas pareizs.» Katrai domājošai būtnei liekas pareizi.

E-113 Kā es stāstīju jums pirms dažām svētdienām; kā es stāvēju pie savas mirstošās mazulītes, un tur bija sātans un sacīja: «Lūk, tovakar uz tavām rokām nomira tavs tētis. Lūk, tava sieva guļ tur...tur morgā, un, lūk, tagad aiziet tavs mazulis. Un tu lūdzi, lai Viņš uzklausa, bet Viņš ir nolaidis...Viņš pār tevi ir nolaidis melnu ēnu. Nu, un tomēr Viņš ir labs Dievs!? Un tomēr, tu teici — Viņš ir Dziedinātājs!? Taču tu, kas stāvi par to, kas, tavuprāt, bija taisnība — tu kļūdies!» Ak! Neviens skaidrojums, neviena prāta spēja nevarēja nepiekrist, ka tā bija taisnība! Un viņam bija taisnība, vienā ziņā!
Tāpēc viņam bija taisnība, kad viņš teica Ievai: «Tev atvērsies acis, un tu mācēsi atšķirt pareizo no nepareizā. Un jūs būsiet kā dievi, tādā ziņā, zinot pareizo un nepareizo,» jo Dievs vēl nebija ļāvis viņiem sevi ieraudzīt, ka viņi bija kaili. Un tā, viņi uzzināja, ka spēs atšķirt pareizo no nepareizā. Un viņam bija taisnība! Taču, redzat, tas bija pretrunā Dieva Vārdam!

E-115 Un tā semināros dara kalpotāji, mācoties cilvēku sacerētu teoloģiju! Tas var šķist pareizi! Tā var būt laba lietu izpratne! Taču tas ir aplami!
Mums nav vajadzības To izprast! Mēs Tam ticam, jo to ir pateicis Dievs, un lieta beigta. Tas arī viss. Lūk, kā Tam ir jātic.
Ak, cik gan dedzīgi Ieva vēlējās iegūt doktora grādu, redzat, cik dedzīgi viņa vēlējās kļūt gudrāka, nekā bija!
Paskatieties, cik gan līdzīgi, vīrs un viņa sieva... Lūk, paskatieties, vīrs un sieva, abi kaili Ēdenes dārzā, Dieva Ēdenes.
Lūk, es drīz beigšu. Es jau teicu, ka vēl tikai dažas minūtes. Tagad uzmanīgi sekojiet, esam pie beigām.
Tagad salīdziniet, cik līdzīgi ir šis vīrs un viņa sieva, abi Ēdenes dārzā, pilnīgi bez drēbēm, un to nezināja. Kāpēc gan viņi to nezināja? Tāpēc, ka viņu kailuma izjūta bija apklāta ar Svētā Gara Svētuma Apsegu. Viņi varēja skatīties taisni viens otram virsū, un nezināja, ka bija kaili. Viņi bija apsegti ar Svēto Garu, ar svētumu. Viņi bija zem apsega.

E-121 Dievišķais apsegs — pat šodien var skatīties un neiekārot. Viņi aizgriež galvu. Tas ir Svētuma Apsegs, redzat, svētuma apsegs. Dievs viņu acis... Viņi abi, viens bija vīrietis, bet otra sieviete, un viņi nezināja, ka bija kaili, jo viņu acis sedza Dievišķais svētums. Paskatieties, Dievs ar Svētuma Apsegu aizklāja viņu apziņu no grēka.
Kaut mums būtu nedaudz laika, lai pie tā pakavētos, pāris minūtes. Palūkojieties uz šo: «Jo dievlūdzējs, reiz šķīstīts...vēstule Ebrejiem. [Latv. Bībelē: «...ja upurētāji reizi par visām reizēm šķīstīti...»—Tulk.] Dievlūdzējs, reiz šķīstīts, vairs neapzinās nekāda grēka!» Grēks ir viņu pametis!
Es dzirdēju, kā šorīt brālis Nevils sacīja... Kāds viņam droši vien bija jautājis, kāpēc es nesludināju par Svēto Garu, kāpēc es neesot tā darījis. Lūk, lūdzu — Svētais Gars ir darbība tevī! Tā ir Dzīvība! Nevis kāda emocija. Nevis kaut kāds miesīgs pierādījums, bet gan Persona, Jēzus Kristus, Dieva Vārds, iesakņojies tavā sirdī, lai atdzīvinātu katru šim laikmetam domāto Vārdu! Tā ir. Skatieties uz Svētā Gara darbību, ne tik daudz uz izpausmēm, bet darbību, ko Tas veic saskaņā ar Vārdu.

E-124 Skatieties, lūk, Dieva Svētā Vārda Svētajam Garam tur bija kaili vīrietis un sieviete, un neapzinājās to. Cik brīnišķīgi! Vārda Dzīvība. Sēkla, Vārds.
Dievs Teica: «Dārza vidū ir koks, sieviete un... Dārza vidū ir šis koks — pat nepieskarieties tam. Jo tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, tanī dienā jūs mirsiet.» Viņus no tā šķīra Svētuma Apsegs, viņi neko par to nezināja, neiedrošinājās tam pieskarties.
Viņiem bija Svētuma Apsegs. Viņi bija drošībā zem Dieva nojumes. Viņi bija dzīvi! Viņiem apkārt nebija nāves! Aleluja! [Brālis Branhams sasit plaukstas—Red.] Viņiem vienam pret otru bija pilnīga mīlestība. Pilnīga Dzīvība uz mūžu mūžiem. Viņiem bija pilnīga mīlestība, pilnīga Dieva mīlestības izpratne. Viņiem bija Dieva Vārds, un viņi To ievēroja. Un viņi bija dzīvi un neskarti Dieva Ēdenē! Apkārt viņiem it nekur nebija nāves.
Tad sātans panāca, lai Ieva ieklausās viņa teoloģijas evaņģēlijā — evaņģēlijā par gudrību, labāku apmācību, augstāku ētiku, labāku civilizāciju, augstāku izglītību un tā tālāk. Un tad, kad viņš panāca, lai viņa apstājas un kādu brītiņu ieklausās viņa prātojumos (kurus mums ir pavēlēts atmest)...kad viņš panāca, lai viņa ieklausās...

E-128

E-133 Viņa (Ieva) ir sātana ķēniņiene. Redzat, sātans, šis čūska, piekļuva Ievai pirms Ādama, saprotat, tā ir taisnība. Un tā, viņš viņu savaldzināja, redzat, tāpēc sātans, šis čūska, kļuva Ievai par vīru pirms viņu atzina Ādams. Redzat? Viņš savaldzināja viņu, tā saka Bībele, un tad viņa uzzināja, ka ir kaila. Saprotat?
Un tā, paskatieties uz...uz Laodiķejas Draudzes periodu. Viņa, Ieva, sēd kā sātana ķēniņiene. «Viņa ir bagāta ar pasaules labumiem, akla, atkal kaila, un nezina to!» Tieši tā, kā tas bija Dieva Ēdenē. Taču tagad viņas seju vairs nesedz Svētuma Apsegs, bet gan iekāres apsegs, jo viņa novilka Dieva Svētuma apsegu un uzvilka zināšanu apsegu, iekārei. Un tagad viņai ir iekāres apsegs, kas padara viņu «aklu» un viņa neredz, ka tas ir grēks. Viņa ir «kaila» uz ielas «un nezina to». Viņa ir prostitūta uz ielas. Sieviete šajos šortos Dieva acīs ir prostitūta «un nezina to».

E-135 Ievērojiet, paskatīsimies uz mūsu sievietēm. Lūk, ja gribat ieraudzīt, kādā stāvoklī ir draudze, paskatieties, kā uzvedas sievietes. Viņa vienmēr simbolizē draudzi. Sātana grēka un neticības Ēdenē — reliģiska samaitātība, samaitāta valstība. Tā vietā, lai pieņemtu Dieva Vārdu, viņi ir pieņēmuši cilvēka intelektuālo apmācību. Un tā vietā, lai pieņemtu Draudzi, viņi pieņēma organizāciju un virza to uz vienu varenu galvu.
Tagad ievērojiet, no nevainības novesta uz neceļiem — nepalaidiet to garām — draudze ir valkājusi šo iekāres apsegu. Paskatieties, ko tas ar viņu izdarīja. Tas... No nevainības tas pavedināja viņu uz zināšanām. Redzat? Ar Svētuma Apsegu viņa bija šķīsta. Zem iekāres apsega viņa ir zinoša. Viņa zina, ka tas ir patīkami. Viņa zina, ko gūst no tā. Redzat? Tas ir auglis, iekārojams koks, kas dara gudru. Redzat? Viņa ir pavedināta no nevainības uz zināšanām, no svētuma uz neķītrību un iekāri, un no Dzīvības uz nāvi!
Šai valstībai ir jāmirst. Šī valstība mirs! Debesu Dievs noslaucīs to no zemes virsas!

E-138 Ņemiet vērā, šajā perversitātē vīrietis paliek par sievieti, un sieviete par vīrieti «un nezina to»! Teicams sātana Ēdenes rezultāts, ja jūs šodien pavērosiet ielas, mūsu modernos cilvēkus.
Ievērojiet, sātans izmantoja tieši Ievu, lai ievestu grēkā Ādamu ar viņas iekāres spēku. Lūk, tas pats...dara to pašu šodien. Skatieties — mati zēngalviņā, izkrāsota seja, seksuāli apģērbta, redzat? Viņa to dara un nezina, ka ikviena no šīm lietām ir pretrunā Dieva Vārdam! Apgriežot matus, viņa kļūst par negodā kritušu sievieti, prostitūtu. Šortu valkāšana viņu apkauno. Seksuāla apģērba nēsāšana padara viņu par prostitūtu. «Un viņa nezina to!» Ne jau Dieva svētuma dēļ, bet sātaniskās iekāres dēļ! Viņa lika savam... Viņa liek savam Ādamam sevi iekārot.

E-140 Viņa novilka tās drēbes, kurās Dievs viņu bija ietērpis vēl tur Ēdenē klejošanai caur šo tuksnesi. Viņa tās novilka. Viņa atkailinājās pēc tam, kad Dievs bija viņu ietinis ādās. Viņa klusiņām un pamazām vilka tās nost. Tagad viņa ir atpakaļ pie tā, kāda viņa bija pašā sākumā.
Tagad viņa ir panākusi, lai viņas Ādams nēsā viņas apakšveļu. Vīrietis uzvelk kaut kādus memmesdēliņa paskata šortiņus un staigā pa ielu. Nedomāju, ka viņu tas padara vīrišķīgu. Viņš ir lielākais memmis, kādu vien pazīstu. Saprotat? Redzat, viņa ir panākusi, lai viņas samaitātais Ādams uzvedas tāpat kā viņa, saprotat, nēsājot viņas apakšveļu. Viņa redzēja, ko viņa varēja panākt toreiz, kad viņa novilka visas drēbes, izņemot apakšveļu. Tie ir šorti, kas, protams, ir sieviešu apakšveļa. Un, lūk, tagad tos valkā viņas Ādams. Bet tas... Saskaņā ar Dieva oriģinālo Vārdu, «tā ir negantība Sievietei valkāt vīrieša drēbes, bet vīrietim apvilkt sieviešu drēbes». Tas ir oriģinālajā Vārdā. Aizdomājieties par to!
Lūk, un tagad viņš jau nēsā arī viņas poniju frizūru. Viņš tos pieķemmē un tin uz matu ruļļiem. Viens no salkanākajiem skatiem, ko es savā dzīvē esmu redzējis, ir daži mūsdienu puišeļi ar saviem uz leju, lūk, šādi noķemmētajiem ponijiem un krāsotiem, balinātiem matiem ar kaut kādu tur ūdeņraža pārskābi. Un balina savus matus un tin tos ruļļos, taisot matus ponijā... Ak, tu lielais Memmesdēliņ! Ir nepatīkami par to runāt no katedras, taču «tiesa sākas ar Dieva namu». Tu pat nesaproti, vai esi vīrietis vai sieviete. Un es noprotu, ka nākošais solis būs apģērbt šortos mūsu Savienoto Valstu armiju. Pareizi. Vai jūs redzat, kas ir perversija!? Tas ir sieviešu apģērbs! Nēsā viņas ponijus...

E-143 Nesen es biju pie Hovarda Džonsona — ne pie tā, kurš no šejienes, bet pie tā, kurš dzīvo pie izbraucamā ceļa. Es gandrīz vai apsēdos no pārsteiguma. Lūk, garām iet puisītis ar muti vaļā. Viņam bija tumši mati, lūk, šeit, un tie bija sasukāti, lūk, šādi, un ielicis matu rulli un uzrullējis to virs acīm. Tur virs acīm tas rēgojas, nekādu problēmu... Ja vien es kādreiz esmu redzējis aplamību! Redzat, bet viņš tam neticētu. Varbūt viņš spētu pierādīt, ka ir vīriešu dzimtas, taču viņa gars ir sieviešu dzimtas. Viņš nesaprot, kurā pusē viņš atrodas. Tieši tā. Cik samaitāti!
Tieši to dara sātans! Viņš samaitā nācijas! Viņš samaitā draudzi! Viņš samaitā cilvēkus! Viņš ir krāpnieks, sākotnējās Patiesības izkropļotājs!
Dievs izveidoja vīrieti par vīrieti! Viņš izveidoja sievieti par sievieti! Un Viņš apģērba viņus atšķirīgi! Un Viņa nodoms bija, lai viņi tādi paliktu un tā uzvestos; viens ir sieviešu un otrs vīriešu dzimums! Viņš nošķīra Ādamu Ēdenes dārzā un... Atdalīja no viņa Ievu.

E-146 Lūk, nēsā viņas ponijus; viņa apgriež matus līdzīgi viņam, bet viņš mēģina savus saķemmēt kā viņai. Redzat? Viņa valkā viņa virsdrēbes, bet viņš nēsā viņas apakšveļu. Jā, tas skan zaimojoši, taču ne jau tā es to domāju. Tā ir absolūta Evaņģēlija Patiesība! Ja jūs to nezināt, tad ar jums kaut kas nav kārtībā. Vai nu jūs esat akli, vai arī nekad neesat bijuši uz ielām. Un viņa domā, un viņš domā, ka viss ir kārtībā, ka gan jau būs labi! Sievietes saka: «Nu, ir taču tik karsti!»
Tie senās Apaču cilts indiāņi liktu jums par sevi nokaunēties. Jo lielāks karstums, jo vairāk drēbju viņi velk mugurā — lai pasargātu sevi no saules. Ai, tas izsit sviedrus, un tev ir gaisa kondicionieris pārgājiena laikā. Redzat? Viņi var atrasties tiešā saulē.
Jūs to vis neizturētu — pārklātos ar čūlām un apdegtu. Taču, redzat, tas ir tas, ko jūs saucat par augstāko izglītību. To ir radījusi mūsdienu zinātne. Ak, vai! Te nu viņa ir: kaila, Laodiķejā, un nezina to.

E-149 Viņa bija kaila Ēdenē. Redzat šīs divas līdzīgās valstības? Viena ir grēka un nāves; otra ir Dzīvības un taisnīguma. Tur viņa bija zem Svētuma Apsega. Viņi abi bija kaili, viņi to neapzinājās. Viņi par to vispār nenojauta, jo viņi atradās zem Dieva Gara apsega.
Taču šeit uz viņiem ir iekāres apsegs, un viņi skatās viens uz otru, lai... Redzat, Ādams varēja skatīties uz Ievu, nesaprotot, ka viņa bija kaila. Taču tagad zem iekāres apsega viņa neapjauš, ka ir kaila, bet zem šī iekāres apsega viņa panāk, lai vīrietis uz viņu skatītos. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc viņa tā dara. Jūs tam neticat, bet vienalga tā darāt. Un vīrietis skatās. Un viņš konstatē, ka jūs esat tik pievilcīga, ka arī pats ņem un uzvelk sev šo to no jūsu drēbēm.
O-o, kāda samaitātība! Kāds laikmets! Kādā laikā mēs... Cik tas ir maldinoši! O-o, visas šīs lietas — «un nezina to». Vīrietī ir pilnīgi samaitāts gars. Viņš ir zem sātaniskās iekāres apsega un sieviete arī. Tas ir varenas sabiedrības sātaniskais gars. Redzat, viņi to nezina, taču viņi ir organizācija. Sievietes šortos pieder organizācijai. Šādi apģērbts vīrietis arī pieder organizācijai. Es jums pateikšu tās saīsinājumu: L.M.B. Lielo Memmesdēliņu Biedrība, lūk, kam viņi pieder. Uzrodas no turienes, no Lielo Memmesdēliņu Biedrības, ietērpti kaut kādās tur apspīlētās biksītēs, savāds...neķītrs skats. Es...es...

E-152 Vīrs, varbūt tu man tagad nepiekritīsi, bet tā ir Patiesība. Tu esi samaitājies un to nezini. Tu neesi...vairs neuzvedies kā vīrietis. Redzat, kļūst tādi mīksti un, hm... Drīz viņiem tas neko nenozīmēs; vīrieši un arī sievietes. Viņi ir biedrība. Tā ir organizācija. Kāpēc? «Džons no kaimiņu dzīvokļa velk šortus, un kāpēc gan es nevaru? Luella grib, lai es tos nēsātu, tāpēc, ka...ka tādus nēsā Džons kaimiņos. Un nu, ja...ja jau tos nēsā Sjūzija Džeina, tad tos var ģērbt arī Marta Džeina vai Sjūzija Lū,» lai kāds arī būtu viņas vārds. Saprotat? Redzat, tā ir biedrība. Tā ir organizācija! Jūs piederat tai garīgi un nezināt to!
Un, ja tā ir (un mēs redzam, ka tā ir) tad jūs esat padarīti akli! Jūs esat akli pret šīm konfesijām, kurās sātans jūs ir iepinis! Un tas sagroza Dieva sākotnējo Vārdu un Viņa Valstību, un Viņa plānus priekš Saviem bērniem! Sātans šajās lietās ir sapinis vīriešus un sievietes, un viņi to nezina. Samaitātie!
Vairs ne Dieva dēls! Ponijs uz acīm, šortu pāris mugurā, slaistās uz ielas. Dieva dēls? Draudzes diakons? Mācītājs no katedras? Nē. Tas nav Dieva dēls! Viņš nav izgājis caur Dieva domāšanas Filtru! Viņš nu nebūtu vilcis šīs sieviešu drēbes, noteikti nebūtu vilcis — tāpat viņa nebūtu vilkusi vīriešu drēbes. Redzat, tas nav nekāds Dieva dēls. Tas ir sātana dēls un sātana meita. Ir grūti par ko tādu runāt.

E-155 Sātanam ir izdevies samaitāt un sagrābt šo pasauli, un padarīt to par savu valstību, kurā cilvēks tika ielikts pēc savas brīvas morālās gribas, pašam izvēloties tādu dzīvi, kādu viņš gribēja. Un tas parāda, kas atrodas jūsu sirdī. Saprotat? Jūsu runa... Zināt, ko? Jūsu darbi runā tik skaļi, ka apslāpē jūsu vārdus, jā.
Atliek vien aiziet pie kāda un dzirdēt: «O-o es...mēs visi esam kristieši. Mēs piederam draudzei.» Un pa visu ofisu viņam ir izkarinātas erotiskas bildes? Ha! Kāda starpība, ko viņš būtu man stāstījis. Man viss būtu skaidrs, un arī jums būtu.
Un sieviete saka, ka ir kristiete, un viņai ir īsi mati? Hm! Tu taču zini, ka tā nav. Saprotat? Tieši tā. Viņa saka, ka ir kristiete, sakrāsojusies un ar kosmētiku un šortos, un stāsta, ka viņa ir kristiete? Jūs taču zināt, ka tā nav taisnība. Dieva Vārds jums māca kaut ko citu. Vārds saka, ka viņa nevar tā darīt un būt kristiete. Tas viņai ir negods, un viss. Kā gan Dievs Savā valstībā pacietīs kaut kādu negodu? Nekad. Ne par ko! Nemaz nē! Paši sevi, viņi parāda savas vēlmes.

E-158 Jūs nepiespiedīsiet balodi baroties kopā ar klijānu, nekādi. Balodim nav žults. Viņš nevar ēst to sprāgoņu. Ja viņš kaut nedaudz to paknābās, tad tas viņu nobeigs, un viņš to zina. Bet klijāns var ēst pārsvarā visu, ko sagrib. Redzat? Viņam žults ir pietiekami.
Un tad tu saproti, ka tieši tas šodien notiek pasaulē, tas pats. «Viņi ir kaili, akli un nezina to.»
Sātans to paveica, izmantojot sievietes kāri pēc zināšanām, pēc seksa, ko viņa pati apzināti izvēlējās. Lūk, ievērojiet, tieši Ieva ieveda Ādamu maldos. Un tieši sieviete novilka savas drānas, pirms viņas Ādams novilka savējās. Redzat? Tā ir sieviete — vienmēr. Tā ir bijis vienmēr. Un vēl aizvien ir tāpat.
Tā ir draudze, kas ieved cilvēku maldos. Tā ir draudze, saprotat, kas aizvilina vīru, kurš vēlējās būt Dieva dēls. Tā ir sieviete, draudze. Nevis Bībele, Dievs, jo Bībele — tas ir Vīrietis. O, jā, «Vārds kļuva par miesu,» un Viņš bija Vīrietis. Saprotat? Bībele — tas ir Vīrietis; draudze — tā ir sieviete. Redzat? Tā nav draudze... Ne jau Bībele cilvēku ieved maldos. Tā ir draudze, kas viņu ieved maldos. Tā ir draudze, ar kuru kopā viņš atkailinājās, ne Bībele, saprotat, protams nē. Bībele viņam saka, ka viņš ir kails. Tieši tā.

E-162 Lūk, paskatieties kā caur seksu, caur alkām pēc seksa viņa iekāroja zināšanas, lai noskaidrotu, kas bija tas un kādā veidā...vai tas auglis ir labs, vai nē un... Viņa to izdarīja.
Tomēr reiz Dievs to visu atgūs, pateicoties kādam Vīram. To pazaudēja sieviete. Taču to atguva vīrietis — Vīrs, Jēzus Kristus, kurš ir Vārds.
Un tā, kas tas ir? Ievērojiet, noslēgumā. Ne tik sen es jums izteicu šo apgalvojumu. Man ir vēl kādas četras vai piecas lappuses, taču es...ar rakstu vietām un pārējo, uz ko es gribēju atsaukties, taču paklausieties. Tūliņ beigsim, pasakot, lūk, ko.
Atcerieties, nesen es šeit mācīju jūs par septiņām taurēm, tauru svētkiem un tā tālāk? Un es teicu: «Ir kādas svinības astotajā dienā.» Un tā, septītā diena būtu pēdējā, tā būs Tūkstošgades Valstība. Taču ir kādas svinības astotajā dienā, kas (ja tā bija astotā un ir tikai septiņas dienas) to padarīs atkal par pirmo dienu, atgriežas taisni uz pirmo dienu. Tādā gadījumā, pēc tam, kad beigsies Tūkstošgades Valstība, tad atkal tiks izveidota Ēdene. Tiks atgriezta varenā Dieva Valstība. Jo Jēzus izcīnīja to sātanam Ģetzemanes dārzā un atguva Ēdeni, un Viņš ir prom, lai to sagatavotu Debesīs, lai atkal atgrieztos; augšā Debesīs. Viņš teica: «Lai jūsu sirdis neizbīstas.»

E-166 Kad Viņš bija šeit uz zemes, Viņš sacīja: «Jūs...jūs ebreji, jūs ticat Dievam. Jā, Es zinu, ka Man ir slikta slava,» Viņš sacīja, «un viņi saka, ka Es esot tāds un nez kāds. Bet jūs ticat Dievam. Un Ticiet arī Man tā, kā jūs ticat Dievam.» Viņš bija Dievs, kurš atklājās. Saprotat? Ticiet arī...
«Mana Tēva namā ir daudz...» jeb, «Mana Tēva saimniecībā, Mana Tēva plānos ir daudzas pilis. Es iešu sagatavot vietu». Paskatieties, cik tā ir liela — pusotra tūkstoša kvadrātjūdžu! Kur tad tas ir? Viņš aizgāja to sagatavot. Viņš ir Radītājs. Viņš rada visu to zeltu. Ielas ir caurspīdīgas. Viņš ir Radītājs. Viņš gatavo vietu. Atklāsmes grāmatā 21 viņš teica: «Un es, Jānis, redzēju svēto Pilsētu, Jauno Jeruzālemi, nokāpjam no Debesīm no Dieva...»

E-168

E-170 Pieliksim visu piepūli! Lai šodien jūs neviens nepieviļ, bet gan «tiecieties ieiet pa vārtiem».
Jo «ārpusē paliks netikļi un baudu meklētāji». «Ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir laulību pārkāpis ar viņu.» Visi ar... Ārpusē paliks sliktas slavas sievietes, sliktas slavas vīrieši un tā tālāk.
Un tikai tie, kuri ir izpirkti un ir Jēra Dzīvības Grāmatā, ieies pa tiem vārtiem. Un tā, cīnieties, draugi, neļaujiet sevi pievilt šajās beidzamajās dienās.
Šis ir varens laiks. Visiem ir nauda. Visi var izdarīt šo, un visi var izdarīt to, un nauda plūst uz visām pusēm, un lielas mašīnas un viss pārējais. Tanī Pilsētā nekā tāda nebūs. Nebūs nevienas mašīnas, nevienas lidmašīnas. Nē. Tā būs pilnīgi citāda civilizācija. Tā atkal būs ne jau zināšanu vai zinātnes, bet gan šķīstuma un ticības Dzīvajam Dievam civilizācija.
Tad nu cīnīsimies, lai Tajā ieietu. Jo tas ir viss, pēc kā es tiecos, lai reiz ieietu tanī Pilsētā, un atskatoties redzētu ikvienu no jums soļojot ierindā kopā ar mani, kad mēs dziedāsim «svētie ieiet maršēdami». Es gribu būt to skaitā, kad svētie tur ieies maršējot.
Lūgsim Dievu.

E-175 Dārgais Debesu Tēvs, kad beidzas šīs dienas, un mēs redzam, kā tuvojas...tuvojas apsolījums, mēs lūdzam, Dārgais Dievs, lai Tu ieliec to mūsu sirdīs tā, lai mēs neizdarītu nevienu kļūdu. Dārgais Dievs, glabā tīru mūsu apziņu. Turi mūsu sirdis zem Apsega, Kungs. Aizklāj mūsu acis no pasaules lietām un šīs pasaules tukšuma, un tukšas slavas kļūt par kaut kādu nebūt vareno.
Nav svarīgi, cik vareni viņi ir — visādi karaļi, monarhi, ietekmīgas personas, un visi pārējie ies bojā, un viņi necelsies otra...pirmajā augšāmcelšanā. Jo ir rakstīts: «Laimīgs un svēts, kam ir daļa pie pirmās augšāmcelšanās, otrajai nāvei pār viņiem vairs nav varas.» Ak, Dievs! «Otrajai nāvei» — garīgajai nāvei, «nav varas» — viņš ir izpirkts!
Ak, Dievs, aizdomājoties, ka vienā no šīm stundām kāds dosies kādu apciemot un tiks aizrauts gaisā! «Divi gultā; vienu paņemšu, vienu atstāšu. Divi uz lauka; vienu paņemšu, vienu atstāšu.»

E-178 Ak, Dievs, palīdzi mums būt tīriem Tavās...Tavās acīs, Kungs, nav svarīgi, ko kāds par mums domā, ko saka citi cilvēki. Kungs, lai mūsu svētais... Lai mūsu sarunas ir svētas. Lai tās ir piesātinātas ar Dieva Vārdu; tik piesātinātas, Kungs, ka mūsos neatrastos vieta nekādai viltībai. Tikmēr mēs ļoti lūdzam, pieļaujot savas kļūdas, lai Jēzus Kristus Asinis ir starp mums un Dievu, lai Viņš skatās uz mums caur Jēzus Asinīm; ne uz mūsu taisnīgumu, ne uz to, kas mēs esam un ko būtu paveikuši, bet tikai uz Viņa nopelniem. Dievs, dāvā to!
Lai neviens, kas šovakar atrodas šeit un dzirdēja vēstījumu, lai neviens no viņiem neaiziet pazušanā, vai tas būtu vismazākais bērns, vai visvecākā persona. Lai viņu svētās ilgas būtu tikai pēc Dieva un Viņa Vārda. Mēs nezinām to stundu, kurā Viņš parādīsies, vai to stundu, kad Viņš mūs izsauks, lai mēs atbildētu tur, tanī Tiesā. Mēs nezinām to stundu, kad Viņš, tā teikt, noņems no drēbju pakaramā mūsu numuriņu, sakot: «Laiks doties mājās. Tev ir jāiet.» Dievs, palīdzi mums palikt tīriem. Dāvā to, Kungs.

E-180 Ļauj mums nodzīvot līdz Kunga Atnākšanai, ja vien tas ir iespējams. Ļauj mums darīt visu, kas ir mūsu spēkos, ar mīlestību un sapratni, saprotot, ka Dievs šodien pārmeklē pasauli, lai atrastu katru pazudušo aitu. Ļauj mums runāt viņiem lūgšanā, piesātinātā ar mīlestību un Dieva Vārdu, tā, lai mēs varētu atrast to pēdējo, lai mēs varam doties Mājās, un tikt prom no šīs vecās sātana Ēdenes šeit, Kungs.
Šeit viss ir būvēts uz iekāres un daiļām sievietēm, kā viņas sauc šinī pasaulē, ar viņu reklāmām: «Paziņojam, ka ir vajadzīgi puiši ar pietvīkušām sejiņām un smukas meitenes apakšbiksēs,» taisni radio un televīzijās; un visāda veida dubļi un neķītrība, un Holivuda; visvisādi seksuāli, neķītri, nešķīsti apģērbi sievietēm. Un...un vīrieši samaitāti un valkā sieviešu drānas, un frizē savus matus līdzīgi sievietēm, bet sievietes līdzīgi vīriešiem.

E-182 Ak, Dievs, kādā šausmīgā stundā mēs dzīvojam! Ak, nāc, Kungs Jēzu, nāc! Nāc, Kungs! Mazgā mūs Asinīs. Aizvāc no mums visu nešķīstību un viltu. Ļauj mums dzīvot, Kungs, ļauj mums dzīvot zem Asinīm, aizvien Tavā priekšā. Tā ir mūsu sirds vēlēšanās un mūsu patiesais lūgums.
Dārgais Dievs, nolikti uz šīs plat...tas ir, uz šī galda šovakar, kur stāv Evanģēlijs, Kungs, lūk, guļ kabatlakatiņi un sainīši, kuri tiks sūtīti pie slimajiem un cietējiem. Lai ticības lūgšana, Kungs, tagad aiziet no mūsu sirdīm līdz Tavam acu skatam. Un tad, Kungs, ja mūsos ir jel kas netīrs, Kungs, paņem mūsu...tiesā mūs tagad; un mēs izlūdzamies žēlastību. Atklāj mums, ko mēs darām nepareizi, Kungs, lai mēs varētu lūgt, lai ņemtu Asinis un attīrītos. Dziedini šos slimos cilvēkus un dari viņus veselus, Tēvs, visur, kurp tas aizies, pie kā tie nonāks. Lai notiek tā, Tēvs.
Piešķir mums apņēmību kalpot Tev un vienīgi Tev. Dāvā to, Kungs.
Dāvā drošību šiem dārgajiem cilvēkiem atceļā uz mājām.

E-186 Paldies, ka Tu esi dziedinājis šos cilvēkus. Arī māsas Šeferdas un brāļa Šeferda puisēns, kurš bija ievainots braucot ar velosipēdu, es lūdzos, lai nesākas nekas ļauns; šis puisēns braukā ar savu velosipēdu, es lūdzos, lai viņam viss ir labi. Mēs Tev pateicamies, ka Tu dziedināji tos, par kuriem mēs jau bijām lūguši. Un mēs zinām, ka «visu, ko lūgsim, saņemsim, tāpēc, ka ticam Tam, Kurš ir apsolījis».
Dāvā mums Savu žēlastību, Kungs, un piedod mums mūsu grēkus, mēs lūdzam Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Vai jūs Viņu mīlat? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.] Vai jūs Viņam ticat? [«Āmen!»] Vai jums ir pavisam apnikusi šī sātana valstība? [«Āmen!»] Vai jūs ticat, ka tuvojas Tūkstošgades Valstība? Viņa Milēniums? [«Āmen!»] Viņa...Viņa Ēdene? Vai ticat, ka tagad tā tiek iekārtota?
Paskatieties, viss balstās uz intelektu. Visam, jebkam ir jābūt zinātniski pierādītam, pirms viņi tam noticēs.
Taču Dievu zinātniski pierādīt jūs nevarat. Jums Viņš ir jāpieņem ticībā, «jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir, un tiem, kas Viņu meklē, atmaksā».

E-191 Ak, Dievs, es vēlos zināt tikai un vienīgi Jēzus Kristus Asinis, kas attīra mani no grēka. Es nezinu neko, kā vien Jēzu Kristu. Un kā senāk sacīja Pāvils, tā šovakar saku arī es: «Es pie jums nezinu nekā, izņemot Jēzu Kristu, un to pašu krustā sistu.»
Tas ir viss, ko es varu jums pastāstīt, ka šī Bībele (es ticu tam no visas sirds, ja vien es pazīstu savu sirdi) ir pilnīgs un patiess Dieva Vārds. Ar To es dzīvoju. Ar To es stāvu. Un, ja vien man būtu desmit tūkstoši dzīves, tad ikvienu to daļiņu es vēlētos atdot par šo Vārdu, jo tas ir Jēzus Kristus Vārds. Un mani neuztrauc visi viņu mēģinājumi To atspēkot, un cik ļoti zinātne cenšas apgalvot, ka Tā ir apšaubāma, un tā tālāk. Man šis Vārds ir vienīgā lieta pasaulē, kam es varu uzticēties. Viņš ir mans. Es Viņu mīlu. Bet jūs? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.]
Ja jūsu sirdī ir kāds grēks, ja jūsu sirdī ir kāda vainas sajūta, ja jums ir kaut kas, lūdziet tagad un lūdziet, lai Dievs jums piedod. Lūdziet par mani; es lūgšu par jums. Lai Dievs jūs svētī, tā ir mana lūgšana.
Līdz mēs atkal tiksimies!
Dievs ar tevi, līdz mēs tiksimies!

E-194 Vai jūs mīlat viens otru? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.] Jānis teica: «Bērniņi, mīliet viens otru. Mīliet viens otru, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.» Tagad paspiedīsim viens otram roku.
Dievs ar tevi, līdz mēs tiksimies!
Līdz mēs atkal tiksimies!

E-195 Tagad esiet sirsnīgi savā starpā. Esiet sirsnīgi pret visiem. Pareizi izturieties pret savu kaimiņu. Glabājiet sevi neaptraipītus, līdz atnāks Jēzus.
Līdz mēs tiksimies! Līdz mēs tiksimies!
Dievs ar tevi līdz mēs tiksimies!
Vai jūs Viņu mīlat? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.] Tā ir mana lūgšana. Jūs lūdziet par mani; es lūgšu par jums. Tagad man ir jāatgriežas Tusonā. Un es...es lūdzu, lai Dievs jūs visus svētītu. No turienes es došos uz Kanādu un atpakaļ uz Kolorādo; visapkārt un apkārt, un apkārt, redzat, kamēr...

E-197 Tur atrodas brālis Tonijs, un ir noticis kaut kas svarīgs. Tieši pie Vatikāna, Romā, viņi sauc pēc atmodas, pēc sapulces — lai es aizbrauktu uz turieni un noturētu atmodas sapulci Romā — Romā. Viņš nupat kā atgriezās. Ļaudis ir sapulcējušies. Viņiem tur ir liela arēna ar tūkstošiem un tūkstošiem sēdvietu, un viņi grib, lai es atbrauktu atmodas dēļ. Viņi vēlas redzēt Dieva slavu šajā kalpošanā. Es nezinu. Man par to ir jālūdz, paskatīsimies, ko man teiks Kungs. Padomā tik! Atcerieties par to, lūgsim visi kopā. Mēs strādājam...
Redz Viņa slavas pilnās atnākšanas zīmes jau,
Vīģes koka lapas zaļot sāk;
Kas nezin Kristus Valstību, vairs tādas tautas nav,
Un redzam — diena beidzas, vakars nāk.
Vai tā ir taisnība? [Sanāksme saka: «Āmen!»—Red.]
Priecīgi mēs sludinām šo vēsti, ka Viņš nāk.
Pastāsti to visiem, Viņš jau drīz būs klāt;
Visi tie, kas Kungam pieder, mosties, celties sākat!
Esi gatavs, sauciens beidzamais kad skan.

E-199 Viņa pagriezīsies uz rietumiem un no jauna aizauļos, vienā no šīm dienām, vienkārši atcerieties. Viņa noteikti aizauļos, un tā ir taisnība. Bet līdz tam:
Jēzus Kristus Vārdu tagad
Paņem cieši, sāpju bērns,
Nes to līdzi zemē plašā,
Viņš dos mieru dvēselei.
Jēzus Vārds (Jēzus Vārds) salds ir man,
Prieks līdz Debesīm, lai skan!
Jēzus Vārds salds ir man! (Salds ir man!)
Prieks līdz debesīm, lai skan.
Viņa Vārdu godināsim,
Un pie kājām kritīsim,
Un par Ķēniņu to sauksim,
Godāsim un slavēsim.
Jēzus Vārds salds ir man!
Prieks līdz Debesīm, lai skan.
Jēzus Vārds salds ir man!
Prieks līdz Debesīm, lai skan.

E-200 Un tā, dziedāsim šo beidzamo pantu ar pazemīgām sirdīm.
Paņem Viņa svēto Vārdu,
Lai Tas tevi sargātu;
Dzirdot ienaidnieka draudus,
Šie sātana valstības darbi, redzat? Saprotat?
Atkārto šo Vārdu tu.

E-201 Tas arī viss; un ejiet tālāk. Tas darbojas, esmu to pārbaudījis. Tagad vienkārši tam ticiet, jo tas darbosies. Vienkārši izdves lūgšanā Viņa svēto Vārdu.
Paņem Viņa svēto Vārdu,
Lai Tas tevi sargātu;
Dzirdot ienaidnieka draudus,
(Ko tad tu darīsi?)
Atkārto šo Vārdu tu.
(Tad šis Apsegs aizklās jūsu seju.)
Jēzus Vārds (Jēzus Vārds) salds ir man!
Prieks līdz Debesīm, lai skan.
Jēzus Vārds salds ir man;
Prieks līdz Debesīm, lai skan.

E-202 Tagad nolieksim savas galvas, kamēr es palūgšu brāli Bīleru iznākt šeit uz platformas. [Brālis Branhams sāk dungot tikko dziedāto dziesmu «Paņem Jēzus svēto Vārdu»—Red.]
Lūdzot atkārto šo Vārdu tu.
Atlaid mūs, brāli Bīler, atlaid mūs ar lūgšanu.
Jēzus Vārds salds ir man,
Prieks līdz debesīm, lai skan;
Jēzus Vārds (dārgais Vārds) salds ir man!
Prieks līdz Debesīm, lai skan.
Tagad nolieksim savas galvas un nolieksim savas sirdis. Brālis Bīlers, viens no mūsu kolēģiem šeit, brālis Estls Bīlers, jauks brālis, kristietis, uzticams vīrs. Es palūgšu viņu šovakar ar lūgšanu atlaist klausītājus. Lai Dievs tevi svētī, brāli Bīler.