Un tā, kamēr mēs stāvam ar noliektām galvām. Vai jūs domājat, ka šī rīta Vēstījums nāca jums par labu? [Sanāksme saka: “Āmen!”–Tulk.] Iedrošināja jūs? [“Āmen!”] Ja vēlaties, vienkārši paceliet rokas pretī Dievam, sakot: “Dievs, es Tev pateicos.” [Sanāksme saka: “Dievs es Tev pateicos.”–Tulk.] Es pacēlu abas rokas, jo es jūtu, ka tas...tas man palīdzēja. Tas deva man drosmi.
Es pateicu dažas lietas, kuras es nebiju domājis, ka es tās sacīšu, taču tas jau ir pateikts. Tas bija rājiens man. Es izrādījos ne tāds, kā es par sevi biju iedomājies, un uzskatu sevi par vainīgu tajā, ka visu laiku esmu vaimanājis tā vietā, lai sacītu. Dievs, palīdzi man, no šī brīža un turpmāk, lai es būtu Tev vairāk atdevies kalpotājs.
Es nelūdzu tikai par sevi. Es lūdzu arī par jums, kas visi kopā kā Kristus Miesa, izsaukta no šīs pasaules, tiekam sagatavoti apsolītajai Zemei. Lai Dievs dod man drosmi runāt šo ceļu, izskaidrot šo ceļu, lai jūs nenoklīstu no takas. Es jums pateikšu, caur Dieva žēlastību, ka es sekošu Tā asiņainajām pēdām, Kurš gāja mums pa priekšu.
Šo krustu svētīto es nesīšu,
Līdz nāve mani atbrīvos,
Un tad uz Mājām aiziešu,
Tur gaida Kronis, lai to nēsātu.
Mēs atdodam to Tev, Tēvs, mūsu veltīšanos, Jēzus Kristus, Tava Dēla Vārdā. Āmen.
Mēs pateicamies par to Tam Kungam. Dzīvojiet Dievam veltītu dzīvi. Pilnībā atdodieties piemīlīgumam, pazemībai. Staigājiet Garā. Staigājiet, runājiet, ģērbieties, uzvedieties kā Kristieši – pazemīgi un piemīlīgi. Neļaujiet tam tagad aiziet garām. Dieva Balss runā caur Vārdu, runā caur dāvanām. Atnāk viena dāvana, vēl viena to izsaka, atnāk vēl viena dāvana un izsaka tieši to pašu. Redziet, tas precīzi sakrīt ar Vārdu un precīzi sakrīt ar šo laiku. Dievs ir ar mums. Cik gan mēs Viņam par to esam pateicīgi!
Viljams Branhams, svētruna “Kāpēc brēc? Saki!”
https://branham.lv/sermons/63-0714M
Es pateicu dažas lietas, kuras es nebiju domājis, ka es tās sacīšu, taču tas jau ir pateikts. Tas bija rājiens man. Es izrādījos ne tāds, kā es par sevi biju iedomājies, un uzskatu sevi par vainīgu tajā, ka visu laiku esmu vaimanājis tā vietā, lai sacītu. Dievs, palīdzi man, no šī brīža un turpmāk, lai es būtu Tev vairāk atdevies kalpotājs.
Es nelūdzu tikai par sevi. Es lūdzu arī par jums, kas visi kopā kā Kristus Miesa, izsaukta no šīs pasaules, tiekam sagatavoti apsolītajai Zemei. Lai Dievs dod man drosmi runāt šo ceļu, izskaidrot šo ceļu, lai jūs nenoklīstu no takas. Es jums pateikšu, caur Dieva žēlastību, ka es sekošu Tā asiņainajām pēdām, Kurš gāja mums pa priekšu.
Šo krustu svētīto es nesīšu,
Līdz nāve mani atbrīvos,
Un tad uz Mājām aiziešu,
Tur gaida Kronis, lai to nēsātu.
Mēs atdodam to Tev, Tēvs, mūsu veltīšanos, Jēzus Kristus, Tava Dēla Vārdā. Āmen.
Mēs pateicamies par to Tam Kungam. Dzīvojiet Dievam veltītu dzīvi. Pilnībā atdodieties piemīlīgumam, pazemībai. Staigājiet Garā. Staigājiet, runājiet, ģērbieties, uzvedieties kā Kristieši – pazemīgi un piemīlīgi. Neļaujiet tam tagad aiziet garām. Dieva Balss runā caur Vārdu, runā caur dāvanām. Atnāk viena dāvana, vēl viena to izsaka, atnāk vēl viena dāvana un izsaka tieši to pašu. Redziet, tas precīzi sakrīt ar Vārdu un precīzi sakrīt ar šo laiku. Dievs ir ar mums. Cik gan mēs Viņam par to esam pateicīgi!
Viljams Branhams, svētruna “Kāpēc brēc? Saki!”
https://branham.lv/sermons/63-0714M
