E-1 Atmoda...vienkārši tāda vecmodīga, kādas ir bijušas pie mums pirms daudziem gadiem, un mēs par to esam tik pateicīgi. Es augstu vērtēju šo dziedāšanu, visu šo dziedāšanu un solo dziesmas. “Ir noietais ceļš aiz muguras jau, un es atpūšos, nakts kad tālu vairs nav”. Tieši tur, iespējams...vienkārši sēdēju šeit, kad viņi to dziedāja, un vēroju kā riet saule; putni dzied klusi un maigi, tad gandrīz visi apklust un dodas pie miera, rīt no rīta viņi modīsies jaunai dienai.
Tāpat ir arī dzīvē; darba dienas paiet ātri, un mēs apgulstamies mūsu guļvietā. Es gribētu tajā dienā parunāt ar Viņu, vienkārši aprunāties ar Viņu, un ietīties savā segā un ieiet tajā guļamistabā, zinot, kā reiz sacīja Pāvils: “Es pazīstu Viņu Viņa augšāmcelšanās Spēkā.” Un, kad Viņš izsauks mirušos, es iziešu kopā ar viņiem. “Pazīstot Viņu Viņa augšāmcelšanās Spēkā.” Pazīstot Viņu nevis no vārdiem vai darbiem, bet pazīstot Viņu Viņa augšāmcelšanās Spēkā. Tā šodien ir viena no mūsu vislielākajām cerībām, un mūsu vienīgā cerība ir uz...mūsu Kunga Jēzus varenā augšāmcelšanās un mūsu sagatavošanas...augšāmcelšanās, kura mums ir šobrīd, no nāves Dzīvībā, iemantojot Mūžīgo Dzīvību caur Jēzu Kristu.

E-4 Gaidīšana, godības pilnā gaidīšana, kad visa daba gaida to dienu, kad no debesīm otro reizi nāks Viņš, Kuru Dievs sūtīs īstajā laikā. Un tad šie mirstīgie ķermeņi, kuros mēs tagad ciešam, iemantos nemirstību, “Un mēs tiksim izmainīti Viņa godības pilnā tēla līdzībā, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.”
Tad tumšās pasaul's grēks un bēdas, grēks un nāve beigsies
Kad tūkstošgadu miera laikā kopā ar Jēzu valdīsim.
Putni to gaida. Koki to gaida. Visa daba vaid un sten, gaidot to laiku, nopūšoties būt ietērptai.
Mana mazā meitiņa nesen uzdeva man jautājumu. Viņa vaicāja: “Tēt, kā šī zeme izskatījās tad, kad Dievs bija pabeidzis to veidot?”
Es teicu: “Tā bija brīnišķīga, mana dārgā. Tā bija brīnišķīga!” Es teicu: “Reiz tā atkal kļūs tāda pati, kad lāsts tiks noņemts. Un tad mēs... Tas būs tāpat, kā bija pašā sākumā – lieliska Dieva paradīze.”

E-8 Labi, tagad ķersimies pie lietas. Es biju domājis, ka pirmajā vakarā... Šis ir mūsu mazās atmodas trešais vakars. Mums nav bijis dziedināšanas kampaņas. Vienkārši atpūtai, vienkārši, lai izteiktu mūsu jūtas un mācītu Evaņģēliju tādā vecmodīgā veidā; tas pats Evaņģēlijs, kuru es šeit mācīju jau pirms daudziem, daudziem gadiem, ne nieka nav mainījies. Tā tas ir. Tā pati Labā Vēsts, kas ne drusciņas nav uzlabota vai noglancēta, vienkārši tas pats Evaņģēlijs.
Bet, kad tu esi savās mājās, kā šajā draudzē, tad tu jūti, ka beidzot vari atpogāt pārāk ciešo apkaklīti, un vienkārši sludināt to, ko uzskati par pareizu, tas arī viss.
Un ļoti bieži šeit, pie mums...ļoti bieži cilvēki kaut kam nepiekrīt. Mēs nevaram gaidīt, lai katrs piekristu mūsu draudzes Mācībām un tam, kas mums ir. Bet mēs...varbūt līdzīgi, ja jūsu draudzes gans būtu kaut ko sludinājis, man viņš tik un tā ir un paliek brālis...neskatoties ne uz ko. Un katrs uz lietām skatās citādāk.

E-11 Tā kā šajā nedēļā sniega vētras dēļ no Kanādas nācās atgriezties nedēļu agrāk, ir radusies iespēja šeit, dievnamā, noturēt vairākus atmodas vakarus, ko es biju apsolījis, kad devos prom. Un es saku, ka tie nebija...“nevis dziedināšanas dievkalpojumi, bet vienkārši Evaņģēlija sludināšana”. Vienkārši... Es nodomāju, ka mēs varētu vairākus vakarus veltīt Septiņiem Draudzes Periodiem. Jo es patiesi ticu tam, ka mēs dzīvojam pēdējā draudzes periodā, beidzamajās dienās, tieši pirms Kunga Jēzus Kristus Atnākšanas.
Es vienmēr cenšos apsvērt savus vārdus gan šajā draudzē, gan visur citur, kur es runāju, jo Labais Debesu Kungs man ir devis nelielu kalpošanu, kā jau jūs saprotat, pārdabiskajā sfērā. Un cilvēki cieši turas pie taviem vārdiem un...tāpēc...tāpēc man ir jābūt ļoti uzmanīgam savos apgalvojumos. Jo, ja jau Svētais Gars ir dāvājis šo vīziju un atpazīšanas spēku, un tas nav apstrīdams, un cilvēki dzird, kā tu runā, viņi jūt, ka tu izproti to, par ko runā, pretējā gadījumā Dievs nekad nesvētītu kaut kādu kļūdu un nesūtītu to tādā veidā. Redzat? Un tad ir jābūt ļoti uzmanīgam, un vienmēr visu ir jāizskata Dieva Vārda gaismā. Un, ja es pieļaušu kļūdu, tad es lūdzu, lai Dievs man piedod, tāpēc, ka es to neesmu vēlējies. Un es...

E-13 Un katru reizi, kad māci, īpaši jau tādas dziļas tēmas, kā pašreiz, un vakar vakarā par “Zvēra Zīmi” un citas tamlīdzīgas tēmas, un šodien par “Dieva Zīmogu”, par Dieva Zīmi un tamlīdzīgi...es jūtu, ka varbūt daudzi nepiekritīs, tam, ko es mācu. Taču es cenšos to darīt vienkārši it kā...neadresējot to nevienai konkrētai draudzei vai konfesijai, vai atsevišķiem cilvēkiem, nepavisam ne. Dievs to zina. Vienkārši es par To runāju tādā Gaismā, kādā to redzu.
Nav tādas draudzes ar Kunga Jēzus Vārdu, kuru es nemīlētu. Nav tādu cilvēku, kas nes Viņa Vārdu vai izrāda Viņam kādu cieņu, kuru dēļ es nebūtu gatavs atdot savu dzīvību, lai lai viņu labā izdarītu jebko. Tiešām! Nav svarīgi, kādu reliģijas zīmolu viņi pārstāv, vai viņi ir metodisti vai baptisti, vai katoļi, lai kas viņi nebūtu, manās acīs tam nav nekādas nozīmes. Tā ir patiesība. Ja vien viņi ciena manu Kungu.

E-15 Redziet, ir kāds Projekts. Un, iespējams, ka katra draudze māca un tic, ka viņu, tās draudzes, teoloģija balstās uz šī Projekta. Bet, ziniet, es ļoti bieži redzu, ka tas neatbilst tam, ko es lasu šajā Projektā, tāpēc man ir tiesības savā draudzē izklāstīt to, ko es uzskatu par pareizu.
Pirms kāda laika viens darbuzņēmējs... Es tad biju Miltaunā, Miltaunas baptistu draudzē, kur mums bija garīga atmoda. Brālis Raits, un...jūs jau visi, es domāju, atceraties Marionu Lī. [Brālis Džordžs Raits saka: “Āmen”–Tulk.] Viņu ļoti uztrauca kaut kas no manis teiktā par ūdens kristībām. Un tā, viņš uztraukts devās uz mājām. Un viņš bija darbuzņēmējs.
Tajā naktī viņš redzēja sapni. Kungs viņam rādīja, kā viņš ceļ namu, un jau gatavojas ielikt logu. Un, lūk, tā vietā, lai iebūvētu lielu verandas logu viņš uzbūvēja lieveni, un teica: “Būs labi.” Un, kad ieradās mājas saimnieks, tas teica: “Nojauciet līdz pamatiem; sāciet no jauna.”
Tātad viņš ir iemācīts citādāk, nekā māca Bībele, tāpēc viņš sacīja: “Man ir jānojauc pamati un jāsāk celt no jauna.” Tajā vakarā mēs kopā ar viņu devāmies uz viņa mājām un es paliku tur arī pārnakšņot. Un pēc tam mēs...

E-19 Tas ir tiesa. Visam ir jābūt kārtībā. Un es mācu šīs tēmas, kaut arī neesmu skolotājs. Taču man patīk izskaidrot citiem, ko es par to zinu, un būt sadraudzībā ap Vārdu, kamēr Svētais Gars padara to reālu mūsu sirdīs. Un tā...darot to, mēs vienkārši brīnišķīgi pavadām laiku.
Un šādi mēs dodam tādu kā nelielu atpūtu brālim Nevilam, mūsu dārgajam draudzes ganam. Tiem, kas šeit ir svešinieki: lūk, šis cilvēks ir mūsu draudzes gans, brālis Nevils, Dieva vīrs, Kunga Jēzus Kristus uzticamais kalps. Es to nesaku tāpēc, ka viņš te sēž. Varu to pateikt arī viņam aiz muguras, viņš tāds ir bijis, kopš es viņu pazīstu. Viņš bija pārliecināts metodists, bet es biju pārliecināts baptists, un tomēr mēs bijām brāļi. Un tā mēs abi atgriezāmies un kļuvām par “svētajiem sektantiem”. Pariezi, vai ne, brāli? Āmen! [Brālis Nevils saka: “Āmen. Aleluja!”–Tulk.] Un tā – mēs stāvam uz viena pamata.

E-21 Un tā... Tas mums ir šis brīnišķīgais laiks, “kad varam sanākt kopā un Dieva Dēla Jēzus Kristus Asinis mūs šķīsta no visas netaisnības”. Tā ka mēs lieliski pavadām laiku, un šodien mēs šeit priecājamies par katru ceļinieku pie mūsu vārtiem.
Mūsu nelielā atmoda...man šķiet, ka jūs brīnāties, kāpēc par to nebija paziņots. Nu ko, tie vienkārši ir nelieli svētki priekš šīs mūsu draudzes, un tāpēc mēs droši vien... Es nezinu, kā Svētais Gars vadīs, bet, iespējams, ka vienā no beidzamajiem vakariem mums te būs dziedināšanas dievkalpojums, ja tāda ir Kunga griba. Un es ceru, ka Viņš mums to dāvās.

E-23 Man tagad ir jāatgriežas Kanādā, lai varētu turpināt atmodas sapulces. Un, kā jau visi zina, mums ir diezgan noslogots grafiks, pārpildīts līdz pat tam laikam, kad dosimies uz ārzemēm. Un sagatavošanās darbi jau ir paveikti, sākot ar Durbānu, Dienvidu...Johannesburgā, Dienvidāfrika, apmēram trešajā septembrī. Un pēc tam no turienes mēs dodamies uz Durbānu; un uz Indiju; un uz Palestīnu; uz Luksemburgu, Frankfurti; uz Transjordāniju; pa visām šīm vietām. Un mājās atgriezīsimies, kad Kungs atvedīs, kad Viņš mums teiks, lai atgriežamies. Pēc tam viņi plāno vēl citu maršrutu uz Jaunzēlandi un Austrāliju, un tālāk; un pēc tam uz austrumiem, uz Japānu un tām zemēm.

E-24 Es jūtu, ka apkārt ir tik daudz draudžu, kurās cilvēki ir, ak, nu vienkārši kā jaunpievērstie, un pēc tam ir tūkstošiem cilvēku, kuri par Jēzu nav pat dzirdējuši. Un tā, es jūtu, ka...tā es jūtos... mans personīgais pienākums ir nest viņiem Vēstījumu, cik labi vien spēšu. Un tagad, kad es...
Atļaujiet man to pateikt vēlreiz, jo šeit ir gan metodisti, gan baptisti, gan katoļi, gan prezbiterieši, gan Vasarsvētku draudžu locekļi, gan Svētuma Piligrimi, šeit sēd arī Nācarieši, un tas ir tas, ko esam paveikuši... Es domāju, ka Debesīs būs līdzīgi tam, kā ir šeit, visa šī lielā cilvēku grupa, kas esam šeit.

E-26 Un tagad, kas attiecas uz šiem Vēstījumiem, tādiem kā “Zvēra Zīme”, šodien, kad ir tik liels juceklis... Vai vakardien jūs visu sapratāt? Ja, jā, tad sakiet: “Āmen.” [Sapulce saka: “Āmen.”–Tulk.] Šodien mēs gatavojamies runāt par Dieva zīmi jeb “Dieva Zīmogu ”. Mēs apzināmies...
Lūk, es negrasos sludināt no divām Bībelēm, pietiek ar vienu. Bet viena no tām man šeit ir ar piezīmēm utt., ar atsauksmēm, ja kādam radīsies kāds jautājums. Un tā, rītvakar, ja Tā Kunga griba, tad pēc sludināšanas...
Pirmajā vakarā mēs runājām par Septiņiem Draudzes Periodiem, aplūkojot, kur mēs..mēs atrodamies pozicionāli, laikā, kurā mēs dzīvojam.
Vakar vakarā, par visvarenāko kriminālo drāmu šajā pasaulē – par Zvēra Zīmi
Bet šovakar, par visvarenāko svētību šajā pasaulē – par Dieva Zīmogu.

E-31 Rītvakar es jums došu iespēju mani apbērt ar jautājumiem. Rītdienas vakars būs jautājumiem un tam, ko jūs nesapratāt attiecībā uz sludināto. Jūs esiet uzvedušies kā lēdijas un džentlmeņi, tas ir, es sacītu, kā Kristieši, dievkalpojumu laikā saglabājot mieru un saticību. Un es gribu, lai rīt vakarā, kad jūs nāksiet uz draudzi, jūs to uzrakstītu, un atnāciet pēc iespējas agrāk, jo arī man nāksies ierasties agrāk, lai to izlasītu un attiecīgi atbildētu uz jūsu jautājumiem pēc Svētajiem Rakstiem.
Pēc tam, svētdienas rītā būs parastā svētdienas skola.
Svētdienas vakarā...iespējams, ka svētdienas vakarā būs ūdens kristības. Cilvēki tiks kristīti ūdenī. Pēc tam svētdienas vakarā tiks vai nu sludināta Labā Vēsts, vai arī būs dziedināšanas dievkalpojums. Pavērosim, kā Kungs mūs tajā vakarā vadīs, un kāds būs tā vakara Vēstījums.

E-33 Un tātad, pirms mēs To apskatīsim, mēs atklājām, ka: “Ne debesīs, ne zemes virsū, ne zem zemes netika atrasts neviens, kas būtu cienīgs ņemt un atvērt šo Grāmatu un Tās Septiņus Zīmogus”. Neviens cilvēks! Jānis to ieraudzīja Atklāsmē. Un tagad mēs mācāmies no Atklāsmes Grāmatas. Un Jānis raudāja. Taču tur bija “Jērs, kurš tapa nokauts kopš pasaules radīšanas; Viņš bija cienīgs nākt un saņemt Grāmatu no goda krēslā Sēdošā labās rokas, un atvērt Grāmatu, un noņemt Tās Zīmogus”. Un šis Jērs, protams, bija Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Un tagad, ja Viņš vienīgais ir cienīgs...
Reiz Viņš mita kopā ar mums šeit uz šīs zemes Cilvēka veidolā. Dievs dzīvoja Savā Dēlā, Jēzū Kristū, kā Cilvēks-Dievs.
Un Viņš, atgriežoties Savā Godībā, atstāja šo Vārdu: “Vēl tikai mazu brīdi un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums un pat jūsos līdz pat šīs pasaules galam.” Svētā Gara Persona, Dievs, kas atgriežas veidolā... Viņš... Jēzus teica: “Es esmu nācis no Dieva, Es aizeju pie Dieva.” Viņš iznāca no Mūžības; nokāpa ieejot laikā; un izgāja no laika atpakaļ Mūžībā.
Un pasaule Viņu nepazina. “Viņš bija šajā pasaulē, Viņš bija izveidojis šo pasauli, un šī pasaule Viņu nepazina. Bet tiem, kas Viņu pieņēma, viņi...deva viņiem spēku kļūt par Dieva dēliem.”

E-37 Un, lūk, tagad Jēzus Kristus ir ar mums. “Vēl tikai mazu brīdi un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet.” tātad, būs pasaule, kas Viņu neieraudzīs, un būs “viņš”, kurš ieraudzīs. “Jo Es...” (“Es” ir personas vietniekvārds) “Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz šīs pasaules galam.” Un, jā, ticīgie Viņu redzēs pilnībā līdz pat šīs pasaules galam.
Vēstulē Ebrejiem 13:8 ir teikts: “Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžīgi ir Tas Pats.” Pavērojiet Viņu Viņa spēkā: tas pats Kungs Jēzus, tā pati mīlestība, tās pašas zīmes un brīnumi, kas pavadīja Viņu, notiek arī šodien. Tagad Viņš mājo šajā noslēpumainajā Miesā, Miesā, kas sastāv no tiem, kuri ir augšāmcēlušies no grēka Dzīvībā. Viņš dzīvo viņos.

E-39 Dievs ir Savā varenajā Godībā, Dievs, parādot labvēlību, izejot no Uguns Staba, pie Kura neviens cilvēks nevarēja pieskarties, nonāca pie mums cilvēka miesā, kurai varēja pieskarties...bet Viņš bija dzimis no jaunavas. Un tad Viņš atdeva Savu Dzīvību, ļaujot Sevi sist krustā, lai attīrītu grēcīgo cilvēku un lai Viņš varētu dzīvot starp cilvēkiem. Kāda gan ir Dieva mīlestība pret cilvēku, ka Viņš nāca un atklājās, lai izveidotu šķīstu vietu, kur Viņš varētu dzīvot un mīlēt cilvēku vidū! Tas ir brīnišķīgi! Jā, Tāds ir mūsu Tēvs.
Parunāsim tagad ar Viņu, ar šīs Grāmatas Autoru, pirms mēs atšķirsim šīs lapaspuses.

E-41 Mūsu dārgais Debesu Tēvs, mēs šodien nākam pie Tevis pa to ceļu, kurš mums bija apsolīts: “Ja jūs Manā Vārdā Man ko lūgsit, Es to darīšu.” Mums pašiem nav nekāda taisnīguma: mēs nevaram neko piedāvāt, mēs nākam tikai Kunga Jēzus Vārdā, zinot, ka Tu esi apsolījis uzklausīt caur šo Vārdu.
Un mēs lūdzam Tevi, zinot, ka šovakar mēs izskatām vienu no šodienas visaktuālākajām tēmām – Dieva Zīmogu. Tēvs, mēs lūdzam, Kungs, zinot, ka, ja es šo nelielo šeit sanākušo cilvēku grupu novedīšu no ceļa, man Tiesas Dienā būs par to jāatbild. Un tāpat arī vakar vakarā sludinot par Zvēra Zīmi...ak, Tēvs, mēs lūdzam, lai Tu vadi un virzi šos vārdus. Lai Tas neatgriežas atpakaļ veltīgi, bet lai paveic To, kam Tas bija paredzēts, kad tas tika ierakstīts šajā Grāmatā.

E-43 Nāc tagad, nāc, Tu, Svētais, un ņem šo Dieva Vārdu no Bībeles, un runā caur mirstīgā lūpām uz mirstīgo ausīm, un apgraizi gan runātāju, gan klausītājus, lai caur šo kopā sanākšanu mēs šodien spētu kaut ko paveikt; zinot, ka šeit varētu būt kāds, kas vairs nebūs starp mirstīgajiem uz šīs zemes, ja arī pasaule pastāvēs vēl kādu gadu.
Un tā, mēs esam šajā labošanas iestādē, Dieva namā, kur mēs esam sanākuši, lai tiktu izlaboti. Un lai Svētais Gars mani palabo un aizslēdz manas lūpas, kā Daniēla laikā Tu aizvēri mutes lauvām. Un Tu pazīsti manu sirdi, ja kaut viens vārds būs pretrunā vai pateikts no manis paša... Lai Svētais Gars svaida katru vārdu! Es vienkārši stāvu, kā tukšs trauks; un lai Viņš šodien runā Savu Vārdu mūsu izsalkušajām sirdīm, kuras vēlas dzirdēt kaut ko no Viņa.. Un lai Viņš, Bībeles autors, nāk un izskaidro To saviem pazemīgajiem kalpiem šeit. Mēs to lūdzam Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

E-45 Tagad, tādam nelielam pamatam, lai šovakar varētu iesākt tēmu “Dieva Zīmogs”...
Neaizmirstiet, ka rītvakar mēs gaidām jūsu jautājumus. Uzrakstiet tos skaidri un nolieciet šeit uz platformas, vai uz kanceles, cik agri vien iespējams. Lūk, šī īpašā tēma, kas mums bija pagājušajā vakarā... [
Pirmajā vakarā, aizvakar, runājām par Draudzi un Draudzes periodiem, par to kā mēs ieraudzījām Jēzu, stāvam Septiņu Zelta Lukturu vidū, palūkojāmies kā uz dārgakmeni, jaspīdu un sardiju, uz sākumu un galu, Rūbenu un Benjamīnu. Ieraudzījām septiņus svečturus jeb septiņus lukturus, un augšā varavīksni, kā derības zīmi, un kā parādījās Viņš. Un Viņa Balss bija kā daudzu ūdeņu Balss, kad vienlaicīgi runāja gan Kristus, gan Viņa Draudze; uz Draudzes krūšu daļas apkārt ir zelta josta, aizklāta, noturot...Evaņģēlijs notur Kristus taisnīgumu Draudzē. Stāvošu uz vara pamatnes, Dievišķā tiesa; Dievs izlēja Savu Dievišķo dusmu kausu pār Kristu, un Viņš, nevainīgs būdams, cieta par vainīgajiem.

E-48 Un tā, mēs redzējām, kā tas iesākās Efezas draudzē, tad otrajā draudzes periodā, tad trešajā periodā, ceturtajā, piecpadsmit tumšo viduslaiku gadsimtos, un tālāk cauri Lutera periodam, un Filadelfijas periodam līdz pat pēdējam Lāodikejas periodam.
Vecajā Derībā mēs ieraudzījām šīs pilnīgās līdzības, sākot ar Sālamanu, un tālāk cauri Ahaba laikam, tumsas periodam... Un atklājām, kā Izebele un Ahabs, šis apšaubāmais sludinātājs, cilvēks ar svārstīgo “it kā jā, it kā nē”, līdzīgi kā vairākums šodienas draudzes remdeno locekļu: “ne jā, ne nē”; šodien viņi ir draudzē, bet rīt visneiedomājamākajās vietās, kompromitē, piekrāpj, draudzējas ar šo pasauli, un tomēr sauc sevi par kristiešiem. Un Ahabs, tajā stāvoklī, krita skaistas, taču viltīgas sievietes dēļ. Viņš apprecēja viņu un ieviesa Izraēlā elkdievību; Izraēlas tumsas laikos, tumšajā periodā. Mēs noskaidrojām, ka viņi iznāca no tā stūrgalvīgi, un devās tālāk, un visbeidzot kļuva tik remdeni, ka Dievs viņus izspļāva no Savas mutes un pieņēma Pagānus.

E-51 Mēs atklājām, ka tas sākās ar pirmo, ar Efezas Draudzi, draudzes periodu sākumā; nākamais Draudzes periods jau sāka atdzist un kļuva remdens; tā tas turpinājās līdz iestājās patiešām drūms laikmets. Tieši tāpat, kā toreiz, kad Ahabs, apprecot elku pielūdzēju Izebeli, ieviesa elku pielūgšanu Izraēlā, protestantisms salaulājās ar Romas katolicismu un draudzē ieviesa elkdievību. Tad tas virzījās cauri Mārtiņa Lutera laikam, cauri Džona Veslija laikam, tad cauri vasarsvētku draudžu laikam, un līdz tam, ka viņi tika izspļauti no Dieva mutes. Un Dievs atkal vērsīsies pie Jūdiem, vienkārši precīzi.

E-52 Lūk, es zinu, ka es... Jūs teiksiet, ka...es esmu tipologs. Tā tas ir. Jo es zinu...es zinu vienu lietu: ja es tuvojos savai ēnai un redzu, kam tā līdzinās, tad man ir priekšstats par to, kam līdzinos es – vai es esmu kāds četrkājains dzīvnieks, vai putns ar spalvām, vai kas cits – ēna to parādīs.
Un Vecā Derība bija Jaunās Derības ēna. Mēs vakar vakarā jums to rādījām no Atklāsmes Grāmatas 12. nodaļas – sieviete, kurai zem kājām bija likums, mēness, un saule pie viņas galvas, tie ir kā simboli. Lūk, Vēstulē Ebrejiem 11. nodaļā visas šīs lietas ir nosauktas par tēliem un nākamības ēnām. Un, ja nemaldos, tad Ebrejiem 12. nodaļā ir teikts: “Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt ir tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajās sacīkstēs, nolikdami visu smagumu un grēku, kas tinas ap mums.” Lūk, mēs ieraudzījām visas šīs lietas.

E-54 Pēc tam vakar vakarā mēs izpētījām, pareizāk sakot, aizvakar...mēs noskaidrojām, kā iesākās pirmā draudze. Tā svinīgi iesākās Vasarsvētku dienā, kad pāri ticīgajiem izlējās Svētais Gars. Mēs redzējām šo ticīgo reakciju un kā Tas viņos darbojās, un ko viņi darīja, un zīmes un brīnumus, kas viņus pavadīja.
Tad mēs ieraudzījām, ka šī draudzes perioda beigās, apmēram trīssimt gadus vēlāk, viņu vidū bija uzdīguši pirmie maldu mācības asni, ko sauca par “Nikolaītu mācību”. Pēc tam mēs atklājām, ka no sākuma tie bija “darbi”.
Nākamajā draudzes periodā tie kļuva par “mācību”.
Tad tie kļuva par “vajāšanām” tumšajos viduslaikos.
Pēc tam tas iznāca otrajā pusē, lūk, šeit, un mēs noskaidrojām, ka tas izšķīlās taisni kopā ar protestantu draudzēm, kuras izgāja.

E-56 Tad mēs atkal atgriezāmies, lai noskaidrotu, kā radās viss šis remdenums, lūk, šajā pusē – šī perioda beigās, kā tas sāka atdzist. Ar Pagāniem notiek tieši tāpat, kā tas bija ar Jūdiem,; lūk, šādā veidā notiek atdzišana, ēnas sāk bālēt.
Tieši tāpat, kā tas bija Veslija un Lutera dienās, mēs vakar par to runājām. Cik spēcīga bija šī jūsu atmoda, taču nākošajā raundā sākās atdzišana. Vēl raunds, un jau remdenums. Un tagad tā jau vairs ir tikai formu un ticības mācību kopa. Tas ir viss, kas no tā atlicis. Redzat? Un tā tas ir visa ceļa garumā. Tātad, to mēs esam izpētījuši.

E-58 Tagad klausieties uzmanīgi, lai precīzi atcerētos. Es netiesāju katoļus un es netiesāju protestantus, jo gan no vieniem, gan no otriem un citiem, caur izredzētību, nāk ārā Dieva Sēkla [Dzimums]. Tie, kas izredzēti Dzīvībai, – ieraudzīs To un Tajā ieies. Tie, kas nespēj ieraudzīt, staigās tumsā. Tas atkarīgs no Dieva. To dara Dievs. Viņš deva solījumu un zvērēja Ābrahāmam, ka Viņš izglābs viņu un viņa sēklu. [Latv. Bībelē: “dzimumu, pēcnācēju–Tulk.] Tātad, ja jūsos ir šī Ābrahāma sēkla, tad jums ir Mūžīgā Dzīvība. Tas arī viss, un jūs esiet mantinieki pēc apsolījuma. Un tas viss ir no Dieva žēlastības un Viņa izredzētības.

E-59 Ievērojiet, lūk, ko. Dažreiz es vienkārši...varbūt, ja es vairāk sludinātu, vai mācītu, bet daudzus gadus... Pēdējo astoņu gadu laikā šī ir pirmā sapulce, kurā es mācu, un vienkārši nedaudz...varbūt, ka nedaudz esmu no tā atradis. Ikreiz, kad tu... Tāpēc rīt uzdodiet man jebkurus jautājumus, uzlieciet tos šeit uz platformas vai kanceles un es tos ar prieku pieņemšu.
Ievērojiet, visu, ko es par To zinu, es neesmu iemācījies no cilvēkiem vai seminārā. Es lūdzu par šīm lietām tik ilgi, līdz saņēmu atklāsmi, un es salīdzināju ar Dieva Vārdu.

E-61 Vecajā Derībā viņiem bija trīs paņēmieni, kā uzzināt no Dieva. Pirmais veids – viņi noskaidroja, vai tas bija Bauslībā; nākošais – caur pravieti, un nākošais bija Urīms un Tumīms. Katrs skolotājs zina, kas bija Urīms un Tumīms. Tie mirdzēja, iestiprināti Ārona krūšu siksnā, kas bija pakārta viņu dievnamā. Un, ja kāds no praviešiem pravietoja, bet Gaisma no Urīma un Tumīma neatspīdēja, tad tas nebija pareizi. Tā bija Dieva atbilde: “Nepareizi”. Tad, ja viņi...ja gaišreģis bija redzējis sapni, bet Urīms un Tumīms nedeva apstiprinošo gaismu, tad sapnis bija maldīgs.

E-62 Lūk, šajā ziņā Urīms un Tumīms vairs neeksistē; bet tagad Dieva Urīms un Tumīms ir Bībele. Ja kāds pravietis vai gaišreģis, vai vēl kāds, vai skolotājs nav pamatojis savu teoriju precīzi uz ‘TĀ SAKA TAS KUNGS’, tad es tam neticu. Saprotat? Tam ir jābūt no Pirmās Mozus līdz Atklāsmes Grāmatai, un ne tikai vienā vietā – tam ir jāiet cauri visai Bībelei, sasaistoties kopā. Jā, kungi. Tam ir jābūt saskaņā ar visu pārējo, un ir jāsasienas ar to visu kopā. Bet, ja tā nav, tad jūs varētu arī paņemt vienu lietu un teikt, ka tā ir šķīstītava, un sākt ‘no Bībeles’ sludināt katolicismu. Taču tam ir pilnīgi jāsaskaņojas no Pirmās Mozus līdz Atklāsmes Grāmatai, ainai ir jābūt skaidrai. Tā tas ir.
Un tieši Svētais Gars ir Tas, kas jums šo ainu skaidri parāda no visām pusēm, ja vien jūs Viņam to ļaujat. Viņš jūs izvedīs gaismā. To saka Bībele. Jēzus teica, ka Viņš to izdarīs.

E-64 Tagad ievērojiet, ka... Atkal... Un atkal mēs ieraugām, ko viņi bija izdarījuši. Vēl pēc kāda laika viņiem radās doktrīna. Sākās vajāšanas un viņi izgāja.
Un tad mēs atklājam, ka šajās dienās, kā ir pravietots Bībelē, iestāsies tāds laiks, kad cilvēki pieņems zīmi, Zvēra zīmi.
Ikreiz, kad valstī kaut kas notiek, visi runā: “Tā ir zvēra zīme!” Kad... Es tieši tiku nozīmēts kalpošanai baptistu draudzē, kad pirmo reiz izdzirdēju par Nacionālās Atdzimšanas Administrāciju. Nu, visi tad teica: “Tā ir tā zvēra zīme!” Un pēc tam, kā tikai kaut kas sākas, “tā ir tā zvēra zīme”.
Un tagad viņi saka: “Lūk, Krievija ceļas! Komunisms; tā ir tā zvēra zīme!” Taču tie ir meli. Tā nav zvēra zīme. Bībele stāsta, kas ir zvēra zīme. Zvēra zīme – tas nav kaut kas pret reliģijām vai pret tautām. Komunisms – tā nav Krievija; komunisms – tas ir gars. Tas viss...

E-68 Mums nav ko...nav ko satraukties par Krieviju. Mūs aprij pūšanas process mūsos pašos. Komunisms klīst pa mūsu draudzēm un visur kur, jūs to ziniet, pa mūsu skolām, mūsu mājām, pa visu mūsu zemi. Tārpi ir visu aprijuši. Sarkanrīklīte, kas knābā ābolu, nekādu ļaunumu ābolam nenodara; to sabojā tieši tārps, kas ir ābola serdē. Lūk, kas tas ir, tas ir vienkārši pūšanas process mūsu pašu vidū. Staigā, sauc sevi par kristiešiem, bet uzvedas tāpat kā pasaulīgie; ģērbjas kā šī pasaule, piedalās šīs pasaules lietās, un sauc sevi par... Un šī pasaule ir nogurusi no tādiem. Un ne tikai pasaule, bet arī daudzi kristieši. Jā.
Es bieži saku: “Dievs, lai atnāk tā diena, kad cilvēki būs tādi, kādiem tiem vajadzētu būt. Ja es būtu pret Viņu, tad es pateiktu, ka es esmu pret Viņu, un tad es būtu pret Viņu visā, kur vien varētu būt.” Taču es esmu par Viņu un es mīlu Viņu, un es Viņam ticu. Un mana dzīve ir Viņa rokās, un lai Viņš dara ar to, ko vēlas, jo es ticu, ka Kristietība ir Patiesība. Tas ir pareizi. Es ticu, ka tā ir Patiesība.

E-70 Braukādams pa pasauli, redzēdams visus šos dažādos “ismus” un tā tālāk – visi to izveidotāji ir miruši un guļ kapā, un viņiem ir palikusi teoloģija. Kaut arī kristīgā draudze virzās apmēram tāpat.
“Bet ļaudis, kas pazīst savu Dievu, būs stipri un rīkosies.” Un Jēzus Kristus augšāmcelšanās Spēks dzīvo cilvēkos. [Brālis Branhams vairākkārt uzsit pa kanceli–Tulk.] Tā ir taisnība. Viņi nav miruši; Viņš ir augšāmcēlies. “Es būšu ar jums un pat jūsos, un ko Es daru, to darīsiet arī jūs.” Jā, draugi.
Un tad tie, kuri ir pasaulē, atskatās un saka: “Tas ir Fanātisms.” Jūs redzējāt, kur mēs vakar vakarā ar Dieva palīdzību to atradām.

E-73 Lūk, mēs konstatējam, ka pirmā lieta, kas uzradās, lai veidotu kaut ko līdzīgu zvēra veidolam...“Zvērs” simboliski attēlo “varu”. Vakar vakarā mēs izskatījām visus simbolus un pārējo, lai pierādītu, ka “zvērs” bija vara. Un tas nenāca no Krievijas. Tas nāk no Romas. Patiesi! Tas nāk no Romas.
Un tā nebija... Tā nebija kaut kādu cilvēku grupa. Tā nebija arī politiska organizācija. Tā bija reliģiska institūcija. Tā bija draudze, “kura sēd uz septiņiem pakalniem”, kur vienam cilvēkam pieder vara kontrolēt visu pasauli. Tieši tā. Un mēs ieraudzījām, ka tā bija sieviete un pilnīgi skaidri viņu aprakstījām. Tā nebija mana personīgā interpretācija, mēs vienkārši lasījām Bībeli. Pasaulē nav nevienas citas vietas un nevienas citas pilsētas, kura valdītu pār visu zemi. Katrā valstī ir redzamas šīs Romas iezīmes, kā tajos desmit kāju pirkstos Daniēla vīzijā. Un mēs redzam, ka šī pilsēta ir Vatikāns.
Vakar vakarā šeit sēdēja vismaz kādi desmit pārliecināti katoļi... Viņi klusiņām sēdēja un klausījās. Viņi ir patiesi. Viņi ir alkstoši.
Redzi, tu nevari diskutēt ar priesteri. Viņš nesāks diskutēt, jo garīdznieks saka, ka: “Ja tas, ko saka baznīca, nesaskan ar Bībeli, tad taisnība ir baznīcai.” Bet manuprāt taisnība ir Bībelei, un baznīca kļūdās. Redzat? Jūs nevarat viņiem neko pierādīt. Viņi...tev ir... Nesanāks nekāda diskusija. Nevarēsi uzsākt ne diskusiju, ne debates, tāpēc, ka viņi tic tam, ka: “Kā saka baznīca, tā arī ir. Lūk, tas, ko saka baznīca; nav svarīgi, ko saka Bībele, bet gan tas, ko saka baznīca!” Viņi tic baznīcai. Mēs ticam Bībelei.

E-77 Lūk, mēs ieraudzījām, ka viņa tika nosaukta... Šī draudze bija sieviete. Un viņa bija nosaukta rupjā, vulgārā vārdā par “padauzu” un pie tam viņa bija arī “NETIKĻU MĀTE”. Un mēs konstatējam, ka katoļu draudze bija pirmā mātes draudze. Viņa ir tieši tā, par ko viņa pati sevi sauc. Viņa ir pirmā draudze, kas bija organizēta. Ja arī Dievs vispār organizēja reliģiju...tā ir katoļu baznīca. Pirmā organizācija, kas šajā kristīgās reliģijas pasaulē tika noorganizēta, ir katoļu draudze. Un tā...
Un tad, visbeidzot, viņa bija “NETIKĻU MĀTE”. Viņa dzemdēja draudzes, līdzīgas sev. Tie nebija zēni; tām bija jābūt meitenēm. Pētot Rakstus un arī ieskatoties vēstures grāmatās, mēs secinām ka Protestantu draudze ir Katoļu baznīcas produkts. Mēs redzam, ka Protestantu draudze ir šis produkts. Un protestanti nevar kliegt uz katoļiem, jo gan par vieniem, gan otriem ir teikts: “netikles” un “padauzas”. Tas skan rupji, taču tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS. Pareizi.

E-79 Skatieties, pēc tam viņi sacīja: “Tagad mēs...” to viņi teica Amerikas Savienotajās Valstīs, “tagad mēs izveidosim zvēra tēlu!” Ja jau zvērs bija “vara”, bet vara bija “organizācija”... Tā nav teorija, tas ir Dieva Vārds. Katoļu baznīcas organizācijā viņi noorganizējās un izveidoja...vienojās, un pieņēma tā saucamo “agrīno tēvu” sanāksmi un organizēja Katoļu baznīcu, un izveidoja rituālu, kuram viņi ticēja un kuru viņi varētu mācīt, vispasaules ticību. Un viņi to uzspieda cilvēkiem, pielietojot dažādus sodus.
Un, kad Mārtiņš Luters izgāja, redzot, ka Dieva Gars ved viņu ārā, tā vietā, lai ļautu cilvēkiem palikt brīviem, viņš noorganizēja draudzi, “zvēram līdzīgu tēlu”, tam līdzīgu politisko varu. Tā vietā, lai ļautu cilvēkiem staigāt tajā Gaismā, kuru dod Dievs, viņi organizējās, pakļaujoties disciplīnai, pie kuras viņiem bija jāturas.

E-81 No turienes Dievs aizgāja uz Metodistu draudzi. Metodistiem bija garīgā atmoda, kas pārgāja pāri visai pasaulei; Svētais Gars bija ar viņiem, mācot svēttapšanu. Un te pēkšņi, kad viņi to izdarīja, tad viņi draudzi organizēja, izveidojot zvēra tēlu (tieši tā), politisku, organizētu varu, lai piesaistītu Dieva tautu kādai ticības mācībai tā vietā, lai viņi būtu brīvi pielūgt Dievu un staigāt Gaismā, kad Tā izgaismoja viņu taku.
Tas bija viņu periods. Viņus apspīdēja tīra Gaisma; tā bija Gaisma Pergamas draudzes periodam.
Bet kā ir ar Filadelfijas draudzes periodu? Tā ir jau cita Gaisma. Taču, redziet, neskatoties uz to, cik ļoti viņi organizējās, Dievs tik un tā no šī draudzes perioda izgāja un izsūtīja cilvēku, vārdā Džons Veslijs. Luters nespēja tam sekot, jo viņš tam neticēja. Toreiz viņš jau bija organizēts.

E-84 Pēc tam Džons Veslijs noorganizējās tik pamatīgi, ka tur arī palika. Bija pienācis nākošā draudzes perioda laiks. Un Dievs sūtīja vasarsvētku draudžu grupu; viņi izgāja ar Svētā Gara kristību. Ak, metodisti sacīja: “Ai-ai-ai! Hm... Mēs tam nevaram sekot. O-ho! Mēs tādām lietām neticam, nu nē!” Kāpēc? Tā bija tā Gaisma, kurā viņi staigāja, lūk, šeit; bet, savukārt, lūk, šeit ir Gaisma šim laikam.
Un mēs dodamies uz saules rietu. Vai atceraties, ko teica pravietis? “Būs mākoņaina diena, ne diena, ne nakts. Bet vakara stundā atspīdēs Gaisma.” Gaisma, kas reiz bija atspīdējusi Jūdiem austrumos (Jūdi ir austrumu tauta), un tagad Tā mirdz Pagāniem; tā pati Gaisma, tas pats Svētais Gars, lūk, šeit, pēdējās dienās, tā pati Gara kristība. Cauri visiem šiem periodiem mēs esam nonākuši līdz šejienei, kur nav ne īsti Gaisma, ne tumsa, bet pelēka, apmākusies diena; taču tieši tagad ir atspējusi Gaisma, tieši tāpat, kā toreiz tur.
Lūk, kāpēc: “Viņam bija jālūkojas augšup uz dārgakmeņiem, Jaspisu un Sardionu, Alfu un Omega, Sākumu un Galu, Kurš ir un Kurš nāks, Dāvida sakni un atvasi, Rīta Zvaigzni.” Te nu tas ir! [Magnetofona lentā tukša vieta–Tulk.] Es ceru, ka jūs to redzat.

E-87 Un, atcerieties, mēs nekļūdīgi noskaidrojām, ka zvēra zīme ir atkrišanas zīme, citiem vārdiem, tie ir draudzes locekļi, kur ir pieķērušies savai draudzei tā vietā, lai staigātu Gaismā. Viņi noraida Gaismu, un paliek tikai un vienīgi tumsa (tā ir taisnība), gan katoļi, gan protestanti. Tas ir “zvērs”un “netikle”, un viņai bija arī meitas “netikles”. Un šīs netiklās meitas, kad viņas iesākumā izrāvās brīvībā, bija jaunavas no tās dienas Gaismas, taču viņas organizējās, vedot cilvēkus atpakaļ, kļūstot par to pašu, kas iesākumā bija Roma. Tā ir pateikts Bībelē: zvērs, un zvēra tēls; viņa vārda burti, un tā tālāk.

E-88 Kā jau mēs vakar to visu izskatījām, un Bībelē pilnīgi skaidri (tā nav kāda cilvēka teorija)...Bībelē ir skaidri izklāstīts, ka šis zvērs ar septiņām galvām un desmit ragiem izgāja no...Romas, bija Romā, un bija “Zvērs, kurš bija un kura tagad nav, kurš bija un tagad nav” (viens Romas pāvests pēc otra, viens pāvests pēc otra); tas ies pazušanā. Un mēs ieraudzījām, ka tā pati sieviete ir dzemdējusi vairākas meitas. No sākuma tās bija jaunavas, kuras staigāja tajā Gaismā, kas viņiem bija. Bet pēc tam viņas sāka uzvesties kā prostitūtas un devās pretējā virzienā, darot tieši to pašu, ko dara viņu māmiņa. Tieši tā, precīzi.

E-89 Sievietes, ļaujiet man jums ko teikt! Ieklausieties. Varbūt šajā brīdī, kad es saku tādas lietas, jūs man neuzticaties. Bet es to nedaru tāpēc, lai jūs aizvainotu, bet lai jums palīdzētu. [Sapulce saka: “Āmen.”–Tulk.] Taču, ja jūs paraudzīsieties uz cilvēkiem šodienas draudzēs, kas atļauj savām sievietēm... (Es tūliņ ķeršos klāt arī vīriešiem). Bet atļaut savām sievietēm darīt to, ko viņas šodien dara, un vēl saukt to par Kristietību! Sievietes, es jūs nevainoju; pēc šī vakara es to darīšu. Taču paraugieties, es...es jūs tagad nevainoju, bet, mana māsa, šie daudzie garīgo semināru skolotāju jeb nobalsināto kapeņu skolotāju, sauciet tos kā gribat, no visurienes, vienkārši ļauj jums dzīvot tādos maldos! Bībele saka, ka “viņi, akli būdami, ved aklos”. Tā tas ir.
Jēzus to redzēja un zināja, ka dažas no šīm protestantu draudzēm nonāks tieši līdz pašiem Gaismas vārtiem, un tad nogriezīsies sāņus. Mateja Evaņģēlijā 24:24 Jēzus teica, ka tā tas būs, “Antikrists būs tik tuvu, tik reāls, ka, ja vien tas būtu iespējams, viņš pieviltu pat Izredzētos.”

E-91 Un tā, redziet, Romas Katolicisms, ak, tas dažiem protestantiem ir piedzinis pilnu galvu. Taču, ja cilvēks ir iemantojis kaut nedaudz žēlastības un kaut nedaudz...nedaudz pazīst Bībeli, tad viņš vairīsies no tā un ies tam ar līkumu. Patiesi! Tāds kārdinājums viņa acīm liksies melns; viņš zinās, ka iekš tā, ko viņi māca, nekā nav. Svētajos Rakstos nekā tāda nav; gan tagad, gan agrāk viņi izrauj no konteksta pa druskai šur, pa druskai tur.
Vislielākie meli sevī satur daudz patiesības. Tiešām! Un pašā sākumā, kad sātans runāja ar Ievu, liela daļa no viņa teiktā bija patiesība. Pašā pamatā bija patiesība, bet viņam bija meli, kas notiesāja Ievu, un pazudināja visu paaudzi, visu radību. Tā ir taisnība.
Jums ar to ir jābūt uzmanīgiem. Tam ir jāparādās kā Patiesībai šeit un Patiesībai, lūk, šeit, kā Patiesībai šeit un Patiesībai tur. Katrai tā daļiņai ir jābūt Patiesībai – tam viscaur ir jāsakrīt.

E-94 Un kā gan cilvēki, kuri redz kā agrīnā draudze toreiz bija aizdegta no šī gaismekļa, un pēc tam redz, ka šeit un tagad notiek tas pats, kas notika toreiz, un Dieva Vārds saka, ka tas ir “Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžam Tas Pats”, bet noliedz to? Tas parāda, ka viņi ir atraidījuši Gaismu, un staigā tumsā; nekas cits viņiem tad neatliek.
Tā ir patiesība, mans brāli. Es to nesaku tādēļ, lai izliktos gudrs. Dievs to zina. Viņš pazīst manu sirdi. Man ir kalpošana un daudz kas vēl stāv priekšā. Un es zinu, ka reiz Tiesas Dienā man par to nāksies atbildēt. Pilnīgi pareizi. Un, ja izrādīsies, ka es esmu nepatiess apvainotājs, viltus mācītājs, tad Dievam nāksies mani notiesāt. Tā tas ir. Taču, ja es par šīm lietām zināšu Patiesību, bet jums To nestāstīšu, tad Viņš mani noteikti notiesās, par to varu būt diezgan pārliecināts.
Sargam bija pateikts: “Esi modrs! Ja tu nebrīdināsi, tad Es to atprasīšu no tevis. Bet, ja tu būsi brīdinājis, un viņi tik un tā turpinās savus ceļus, tad viņi mirs paši savos grēkos, taču tev nebūs Manā priekšā par to jāatbild. Tu būsi brīvs.”
Tāpēc mēs gribam būt uzmanīgi, lai zinātu, kas saskaņā ar Bībeli ir Patiesība. Un kā tas periods iesākās, un ko viņi izdarīja...un šodien mēs protestantu draudzi redzam pavisam pagrimušu.

E-98 Palūkojieties šurp. Ļoti sen mēdza būt... Un jūs, “svētuma” ļaudis, tas bija nepareizi, ka jūsu sievietes apcirpa savus matus. Un kas tajā bija pareizs, kad Bībelē ir teikts, ka: “Ja sieviete apcērp savus matus, tad viņas vīram ir tiesības no viņas šķirties.” Vienkārša mācība, bet tā ir Bībele.
Un jūs, sievietes, aizejat no šejienes un, izgājušas savā dārzā, sākat strādāt darba biksēs un vīriešu drēbēs. Bet Bībele saka...Visuvarenais Dievs saka: “Sieviete, kas velk vīriešu drēbes, ir Dieva acīs neganta, nešķīsta.” Bet jūs to darāt.
Un jūs smēķējat cigaretes, apmeklējat deju zāles un izrādes, un tomēr piederat draudzei. Jūs...tas parāda to, ka esat paņēmušas no visa pa drusciņai, taču jūs neesiet apzīmogotas Debesīm ar Svētā Gara zīmogu. Pēc brīža mēs pie tā atgriezīsimies un parādīsim jums atšķirību. Lūk, tā ir tikai maza lietiņa.

E-101 Bet jūs, vīrieši, apmeklējat draudzi, pastaigājaties pa ielām ar ar cigāru zobos, kā Teksasas bezragu bullēni. Un vēl...es to nesaku kā joku. Es pie kanceles nejokoju. Es jums saku, ka tā ir Patiesība. Klīst pa ielām, kaut kur sēd stundām ilgi, melo, zog, viens otru apšmauc, un ir diakoni draudzes padomē...
Ejat uz draudzi un spēlējat šīs vecās blēžu spēlītes, kas nav nekas cits kā zemiska, draņķīga loterija. Tā tas ir. Un jūs to dariet, un pēc tam bļaustāties kā bukmeikers hipodromā. Arī jūsu draudzēs jūs neesat labāki, jūs, metodisti, baptisti, vasarsvētku draudžu locekļi, lai kas jūs būtu, kas darat tādas lietas. Patiesi! Un jūs ziniet, ka tā ir taisnība. Bet kas tas ir? Jūs esiet atkritis atpakaļ tāpat, kā jūsu ‘mammiņa’ toreiz senatnē. Tā pati lieta, ābols no ābeles tālu nekrīt. Un tas ir tas gars.

E-103 Taču man nav nekas pret pašiem katoļiem. Pilnīgi nekas pret metodistiem vai baptistiem, vai prezbiteriešiem. Dievam ir savi cilvēki, Ābrahāma Sēkla. Tas nav pret cilvēkiem; runa ir par viņu baznīcām, kas ir organizējušās, un viņi pielūdz draudzi Dieva vietā. Ak, jūs, protestanti, jūs negribat to atzīt, taču tieši tā jūs darāt. Es paprasīšu: “Vai tu esi kristietis?”
Nesen brālis Bosforts šeit pavaicāja kādai meitenītei: “Vai tu esi Kristiete?”
Viņa atbildēja: “Kristiete? Es, jūsu zināšanai, katru vakaru iededzinu svecīti!”
Nu, jūs, protestanti, domājat, ka tam ir kāda nozīme? Vai tu esi kristietis? “Jūsu zināšanai, es esmu metodists vai baptists.” Nu, tas neko nenozīmē, bet, ja viss, kas tu esi, ir tikai metodists vai baptists, tu (manuprāt) esi atstājis savu žēlastības dienu. Ja tu tajā metodistu, baptistu, vai katoļu draudzē neesi Kristietis, tad tu esi pazudis. Tieši tā. Tā ka tieši tas ir tavs zīmogs.

E-107 Šīs abas zīmes ir garīgas. Un es jums to pierādīšu ar Bībeles palīdzību. Abas šīs zīmes ir garīgas.
Daudzi cilvēki domāja, ka “viņi nāks un tetovēs cilvēkiem kaut ko uz pieres un kaut ko uz rokas”. Vakar vakarā mēs noskaidrojām, ka tie ir meli. Jā, kungi. Tas ir nepareizi. Tā ir garīga zīme. Tas...tas ir tik apslēpti. Un, skatieties, daudzas reizes...
Jā, es zinu, ka no tā daudzi sabozīsies, tas..tas šķiet pārmērīgi. Bet tas...tas kļūs saprotams, ja vien mēs...ja mēs ļausim Dievam. Es...es negribu būt rupjš, es tikai mēģinu izklāstīt faktus, un daru to no visas sirds.

E-110 Kad Jēzus Kristus redzēja, kā no katoļu baznīcas atdalās protestantu draudze, kā tā iziet un pēc tam sāk iet atpakaļ un pagriežas pilnīgi atpakaļ, tieši tā, kā tas arī notika, Viņš teica: “Šis gars pienāks tik tuvu, ka pieviltu pat pašus Izredzētos...”
Vai jūs apzināties, draugi kristieši, ka antikrists – tā ir zvēra zīme? Antikrists, katrs zina, ka antikrista zīme – tā ir...viņa varas zīme. Redziet, zvērs – tā ir vara. Tā ir katoļu baznīcas vara. Tā ir Metodistu draudzes vara.
Nesen es šeit biju ciemos pie kāda jauka džentlmeņa. Ja nemaldos, viņš šovakar sēž šeit, mūsu draudzē. Un mazā Edīte Raita un citi, kas nāk šurp uz sapulcēm, dzīvo vismaz divdesmit jūdžu no šejienes. Un mēs...cilvēki... Es vienkārši sludināju Labo Vēsti par pestīšanu. Viņam vajadzēja rāpties pāri mašīnām, lai tiktu līdz tai vietai. Un tajā vakarā šis mācītājs mani pasauca uz savu namu un teica: “Man ļoti žēl to teikt, cienījamo Branham. Bet man teica, ka šurp ir atnākuši vairāki slimi cilvēki, bet mūsu rajona atbildīgais ieradās un pieteica: ‘Nekādas Dievišķās dziedināšanas metodistu draudzē!’ Tāpēc jums nāksies iziet uz platformas, atsaukt savu uzstāšanos un pamest sapulci.” Tieši tā.
Kāpēc? Metodistu draudzes vara. Tā ir zvēra vara. Tas pats ir arī Baptistu draudzē, arī Kempbelītiem un Luterāņiem, un visiem pārējiem, un Vasarsvētku draudze nav labāka. Tik tiešām.

E-113 Pie manis ir bijuši no Vasarsvētku draudzes... Un Dieva Asamblejas ir iestājušās baznīcu padomē, kura ir... Viņi ir cieši pieāķējušies šai vecajai “mātei-padauzai”. Un tā, jebkura draudzes organizācija nāk no Romas. Tur atrodas tās māte. Es neesmu viens no Pēdējās-laika svētie, vai Pēdējās-Laika Lietus... vai kā jūs tur to saucat. Es negribu... Es neesmu no tiem.
Bet es patiesi domāju, ka vīriešiem un sievietēm ir jābūt brīviem Jēzū Kristū, lai viņi varētu staigāt Gaismā. Un tādai ir jābūt katrai baznīcai. Patiesi.

E-115 Ievērojiet, kā Bībele... Mēģiniet to saprast. Šī organizācija, neaizmirstiet, kur tā atrodas, tieši tur. Un mēs redzam, ka tad, kad Katoļu baznīca vēl tikai aizsākās, tā nāca klajā ar viltus kristībām: tā vietā, lai kristītu, viņi apslacīja. Jūs neatradīsiet Bībelē nevienu vietu, kas to apstiprinātu. Un ne tikai tas, bet Svētais Gars un ūdens kristības formās un titulos, un viss pārējais, tā ir vienkārši ņirgāšanās par to, kas ir patiess. Neviens kalpotājs visā zemē nespēs man parādīt kaut vienu vietu, kur to jelkad būtu darījuši pirmajā draudzē. Tiešām! Bībelē nekā tāda...tāda nav. Bet viņi uzrodas ar šīm lietām, un mēs uzreiz tā priekšā klanāmies. Jūs redziet, kurp mēs atgriežamies?
Un jūs vēl šodien brīnāties, kāpēc mums nav atmodas. Lūk, kāds tam ir iemesls, brāli. Tas, kas mums šodien ir vajadzīgs, ir laba veclaicīga atmoda, kāda bija apustulim Pāvilam, un Bībeles Svētais Gars šajā zemē. Lūk, kas mums ir vajadzīgs.

E-117 Tagad...Un viņi ir pieņēmuši “zvēra zīmi” jeb “viņa vārda burtu”, tēlu, ko viņi ir izveidojuši. Šis tēls bija organizācija, tieši tāda kā katoļu baznīca. Viņi noorganizēja to un izveidoja Katoļu baznīcas tēlu jeb atspoguļojumu. Vai Metodistu, Baptistu, Prezbiteriešu, Vasarsvētku, Svētuma, Svēto Piligrimu, Apvienoto Brāļu baznīcas ir šis tēls jeb atspoguļojums? Visi, kas noorganizējās, ņēma piemēru no šī parauga. Dieva Bībelē nekā tāda nav. Tā tas ir! Organizācijas organizējas...
Līderis ir Dievs. Palūkojieties atpakaļ, cik tālu vien vēlaties. Pavērojiet Izraēlu, kas izgāja no Ēģiptes.
Un tur stāvēja visi šie moābieši, fundamentālisti, viņi pienesa upurus; septiņi altāri, septiņas...septiņas aitas, kas stāstīja par Kristus atnākšanu; septiņi vērši, šķīsts upuris. Tieši tur stāvēja šis varenais pravietis Bileāms, lai nolādētu Israēlu. Un tur bija Israēls... Tur bija Moābs, varena tauta. Tur bija amorieši un pārējie, liela valsts, organizējušies kā valsts.
Bet Izraēls tur bija izkaisīts pa prērijām, dzīvoja teltīs. Viņi bija svešinieki un piemājotāji, kas meklē nākotnes pilsētu, strikti starpkonfesionāli. Un kas viņiem bija? Viņus pavadīja zīmes un brīnumi. Citiem tā nebija; un citi viņus apskauda. Tie bija gari.

E-121 Dievs paņem prom Savu cilvēku, taču nekad nepaņem Savu Garu. Viņš paņēma Eliju, bet Viņa Gars nonāca uz Elīsu; pēc vairākiem simtiem gadu Tas nonāca uz Jāni Kristītāju; un ir apsolīts arī pēdējām dienām.
Velns aizvāc savu indivīdu, taču nekad nepaņem savu garu. Tas pats reliģiozais skolotājs, kurš notiesāja Jēzu Kristu par Viņa zīmēm un brīnumiem un nepiekrita Viņam attiecībā uz Rakstiem, bija pietiekami apņēmīgs, lai atnāktu un Viņam par to pastāstītu. Tas pats gars šodien dzīvo baznīcas skolotājos, jo Dievs ir iepriekšnolēmis, ka tas ies pazudināšanā. Tieši tas ir pateikts Bībelē. “Ļaudis, kas rakstos jau sen iepriekš nozīmēti šim sodam, kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei.” Tā ir pilnīga patiesība. Jūdas Vēstules 4.pants, variet paši sameklēt. Tā ir taisnība.

E-123 Ievērojiet, visas šis lietas pierāda zvēra zīmi. Tā atrodas tieši tur. Tāpēc, kad tu skraidi apkārt un stāsti: “Nu, esmu pārliecināts, kad atnāks zvēra zīme...” uzmanies, vai neesi to jau saņēmis. Un tie, kam tā ir, tiks sodīti ar uguni un sēru, kas līs no Dieva dusmu kausa, un mocīsies dienām un naktīm, mūžu mūžos. Tā ir nopietna lieta. Kā gan jūs cerat izglābties?
Iestāsies tādi laiki, tie jau tuvojas. Ievērojiet, un šajā organizētībā kas veidojas... Ļaujiet man dot jums nelielu norādi. Šajā organizētībā, kas šobrīd šādi veidojas, iestāsies tāds laiks, kad tev nāksies piederēt pie šīs organizācijas, citādi tu nevarēsi ne pirkt ne pārdot; tas ir, tev būs jābūt apzīmogotam ar šo atkrišanas zīmi, ar baznīcas zīmi. Jums vajadzēs piederēt kādai organizācijai, citādi jūs nevarēsiet ne pirkt ne pārdot.

E-125 Ieklausieties, es vēršos pie tiem, kas zina, kas ir Patiesība. Es nesaku, lai jūs bēgat prom no savas draudzes. Es neko nesaku pret jūsu...par jums un jūsu draudzes locekļiem. Es runāju par galveno vadību, par to kā viņi toreiz organizēja un izveidoja šo lietu un teica: “Mēs izdarīsim šo. Mēs izdarīsim to.” Un viņi ieviesa šo dzelžaino noteikumu. Un Dievs to pilnībā noraida, un paņem Savu Draudzi ārā no tā; Viņš tā ir darījis vienmēr.

E-126 Palūkojieties uz Izraēla bērnu gājienu tuksnesī. Viņi dedzināja ugunskurus. Katru vakaru viņi apstājās. Uguns Stabs nostājās virs viņiem. Un nebija svarīgi, vai tas notika dienas vai nakts laikā, bet, ja šis Uguns Stabs sāka kustēties, tad skanēja taures un Izraēls vāca kopā nometni un gāja. Vai tā bija pusnakts, vai divi dienā, nebija svarīgi, viņi posās un sekoja Uguns Stabam. Pareizi? [Sapulce saka: “Āmen.”–Tulk.] Viņi sekoja šai Ugunij.
Kad Mārtiņš Luters redzēja, kā virzās Dieva Uguns, Mārtiņš Luters izgāja no Katolicisma, sekojot šai Ugunij. Taču viņš uzcēla un noorganizēja savu draudzi un vairs nespēja virzīties uz priekšu.

E-128 Uguns no turienes izgāja, un To ieraudzīja Veslijs un viņš Tai sekoja. Tā ir patiesība. Dieva Uguns aizgāja prom no Lutera, kurš bija apstājies. Visai drīz mēs redzam, ka Veslijs Tās iespaidots izveidoja Veslija Metodistu draudzi.
Un pēc tam nāca Aleksandrs Kempbels, Džons Smits ar baptistiem, un tā tālāk un tamlīdzīgi, un Mūdijs, un vēl citi. Un tad visai drīz, viņi sāka kļūt rituāli, ceremoniāli, auksti un tamlīdzīgi, kad nomira vecie pravieši. Šīm jaunajām grupiņām bija tikai semināru izglītība, un visai drīz viņi pielika tam savas rokas un visu saputroja.
Un Svētais Gars no turienes izgāja, bet Vasarsvētku draudzes aizsācēji To ieraudzīja un Tam sekoja; izgāja ārā, prom no metodistiem, baptistiem un citiem. Lūk, tā ir sāpīga lieta, taču, lai Dieva Vārds būtu piepildīts, arī Vasarsvētku draudze ir organizējusies un kļuvusi tikpat auksta un rituāla, kā visas pārējās. Taču redziet, cita draudzes perioda vairs nebūs. Lāodikejas Draudzes Periods ir pēdējais periodos, kurš nav ne auksts, ne karsts. Reliģijas jau it kā pietiek, pēc tam paspēlē mūzika, ejās starp rindām mazliet padanco, tad apsēžas, dodas mājup un pastāsta to visu kaimiņam.

E-131 Tas, kas mums šodien ir vajadzīgs, ir Dieva sūtīta vecmodīga un karsta atmoda ar Svēto Garu, no kā tu pakristu uz sava vaiga un raudātu dienu un nakti, vaimanātu un gaudotu, pārdzīvotu šīs pasaules grēku dēļ. Mēs nonāksim līdz tam. Tā tas ir.
Taču tieši tur viņi atrodas. Tieši tur mēs esam nonākuši, remdenums. Dievs teica: “Man no jums kļūst nelabi! Es jūs izspļaušu no Savas mutes.” Tā ir draudze, Protestantu draudze, atzīta par nederīgu. Protestantu draudze ir atzīta par nederīgu; no Lutera līdz Vasarsvētku draudzei, visā pilnībā. To saka Dieva Vārds.
Taču no katras šīs draudzes Viņš ir izvedis Izredzētos. No tās katras Viņš ir savācis Sēklu – no metodistiem, no baptistiem, prezbiteriešiem, luterāņiem, no katoļiem, no visiem. Viņš ir izvedis atlikumu, izvedis cilvēkus.

E-134 Nesen šeit Luisvillā uz nāves gultas gulēja kāda katoļu sieviete. Es aizbraucu uz turieni. Bet garīdznieks teica: “Tas viss ir blēņas!”
Bet viņas vīrs sacīja: “Paej malā. Ļauj viņam ienākt.”
Es iegāju iekšā. Viņi domāja, ka šī sieviete līdz rītam nenodzīvos. Kad es par viņu lūdzu, es ieraudzīju vīziju, un tika pateikts: “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Tieši tā. Nākamajā rītā... Pateicu viņai precīzi pēc cik stundām viņa dosies uz mājām vesela. Viņi to izsmēja. Taču tieši tajā stundā, kuru bija nosaucis Svētais Gars, viņa pilnīgi vesela devās uz savām mājām. Un viņa ir vesela līdz pat šai dienai. Viņa bija katoliete. Viņi bija katoļi. Viņi bija katoļi.

E-136 Kad tu saņem Gaismu... Vecajā Derībā... Ļaujiet jums parādīt šo zvēra zīmi. Klausieties uzmanīgi, es tūlīt pievērsīšos savai tēmai. Paskatieties, Vecajā Derībā, kad vergs bija verdzībā, tad vēlāk viņam bija... Viņš bija nopirkts par kādu konkrētu cenu. Un viņam bija jākalpo savam kungam līdz Jubilejas [Gaviļu] gadam. Un kad atnāca šis Jubilejas gads, skanēja taure.
Un šis vergs un viņa sieva, un viņa bērni vēlējās atgriezties savā dzimtajā zemē... Viņi bradāja pa laukiem un uzraugs viņus sita, un šādi un citādi. Un pēc tam Jubilejas gadā nāca garīdznieks un skanēja taure. Kad šis cilvēks izdzirdēja skanam garīdznieka tauri, viņš varēja aizmest savu kapli, pamest visu, ko bija darījis, ieskatīties šim uzraugam sejā un sacīt: “Tu vairāk ne reizi man neiesitīsi. Es esmu brīvs.” Viņš varēja pagriezties un doties uz savām mājām. Kāpēc? Tās bija gaviļu skaņas, kad viņi izdzirdēja šo taures balsi.
mūs noturējis. Viņš toreiz turējās, līdz varēja pateikt: “Viss piepildīts”. Tas visu izšķīra. Dievs visu sakārto, lai varētu izdarīt to pašu. Viss ir pabeigts.

E-138 Un tā ir Evaņģēlijs, šī jubileja – tu tiec atbrīvots no grēka verdzības. Tu kļūsti brīvs no visiem šiem netīrajiem ieradumiem un visa tā, ko šī pasaule šeit ir sabūvējusi reliģijas vārdā gan zem Protestantisma gan Katolicisma zīmes, zem zvēra zīmes. Tā ir patiesība. Tu esi brīvs.
Tu vairs nepiederi tam. Bet ja šis cilvēks atteicās to pieņemt, tad viņš tika aizvests pie baznīcas altāra stenderes un iezīmēts, viņa ausī tika izdurts caurums. Un tad viņam nācās kalpot tam saimniekam līdz pat nāvei.
Un jūs atsakāties pieņemt Labās Vēsts Gaismu, kad Tā tiek sludināta Svētā Gara Spēkā, no Bībeles, un jūs varat saņemt jūsu mūžīgā galamērķa zīmogu. Āmen.

E-141 Paskatieties, vēl viena lietiņa, ja jūs man piedodat pirms mirkļa minēto piezīmi par...par vīriešiem. Bet, paskatieties, lūk: “Pieviltu pat pašus izredzētos...”
Un tā, mēs esam aizskāruši luterāņus, baptistus, katoļus un tā tālāk, bet tagad es gribētu pievērsties jums, ‘svētuma’ cilvēki, labi? Es ticu svētumam. Jums ir jābūt svētiem. “Neviens, kurš nav svēts, neredzēs Dievu.” Tas nav mans svētums, tas ir Viņa svētums. Te nu es neko nespēju; tas ir tas, ko Viņš ir izdarījis priekš manis. Es nestāvu savā svētumā, jo man pašam tāda nav, vispār nemēģinu tādu izveidot, es nemēģinu tāds...tāds būt.
“Vai tu centies noturēties, brāli Branham?” Nē, draugi.
Es vienkārši atslābinos, un lai Viņš mani tur. Tā tas ir. Tieši Viņš ir Tas, Kurš visu satur, balsta. Vienkārši esi miris, tas ir viss, kas tev jādara. Paliec miris, bet Viņš tevi turēs. Viņš jau ir mūs noturējis. Viņš toreiz noturējās, līdz pateica: “Viss piepildīts”. Tas visu atrisināja. Ak, Dievs visu saved kārtībā, lai izdarītu to pašu. Viss ir pabeigts.

E-144 Taču atcerieties, jūs, svētuma cilvēki, Nācarieši un Svētie Piligrimi, jūs šajā spēkā izgājāt no Veslija draudzes, tas ir, no Metodistu draudzes, kad viņi organizējās. Jūs izgājāt, dārgie svētuma cilvēki, un sacījāt: “Mēs turpināsim būt svēti.” Tas bija brīnišķīgi. Jūs gājāt kopsolī ar to periodu, ar to Filadelfijas Draudzes Periodu, kamēr nenonācāt līdz Lāodikejai. Bet, kad atnāca Svētā Gara kristība un draudzē atgriezās zīmes un brīnumi, jūs tos saucāt par velna darbiem. Tāpēc vien, ka viņi runāja mēlēs un ticēja visam tam, jūs teicāt: “Tas ir no velna.” Un, kad jūs to izdarījāt, jūs zaimojāt Svēto Garu.
Kā es varu sacīt savai rokai: “Tu man neesi vajadzīga”? Ja ir skolotāji, ir arī runāšana mēlēs. Ja ir evaņģēlisti, tad tāpat ir arī dziedināšanas dāvanas. Kā gan kāja var teikt acij: “Tu man neesi vajadzīga”? Redzat? Tu...ja tu esi atdzimis Dieva bērns, tu ej un pieņem visu, ko Dievs sauc par pareizu. Tu staigāsi tieši Gaismā.

E-146 Kad pienāca laiks Draudzei doties tālāk, Luters devās tālāk. Kad pienāca laiks Draudzei pakustināt rokas, Veslijs pakustināja rokas. Kad pienāca laiks Draudzei sākt runāt, uz skatuves uznāca Vasarsvētku draudze. Tā tas bija. Taču tagad, pievērsiet uzmanību.
Tu teiksi: “Un kāda līdzība...” Teiksi: “Vai Bībelē ir kāda līdzība, kas norādītu uz to?” Jā, draugi.
Vai jūs saprotat, ka Jūda Iskariots, visīstākais antikrists, bija ļoti reliģiozs cilvēks? Vai jūs varat to aptvert? Šie brāļi, tie viņam tik ļoti uzticējās, ka viņš kļuva par draudzes mantzini.
Un Jūda Iskariots bija ticībā taisnots, ticēdams uz Kungu Jēzu Kristu.
Vārds viņu bija darījis svētu. Vēstule Ebrejiem 17:17...es gribēju teikt Jāņa Evaņģēlijs 17:17: “Tēvs, dari viņus svētus ar Savu Patiesību; Tavs Vārds ir Patiesība.” Un Viņš bija Vārds.

E-151 Un viņiem tika dota vara iet un sludināt Evaņģēliju, un izdzīt ļaunos garus, un dziedināt slimos. Mateja Evanģēlija 10. nodaļā Jūda Iskariots tiek saukts par vienu no viņiem. Un viņi gāja un izdzina ļaunos garus, un sludināja Evaņģēliju tā, ka grēcinieki atgriezās no grēkiem un dēmoni gāja ārā. Un viņi atgriezās, priecādamies un gavilēdami: viņiem tas bija brīnišķīgs laiks, gluži kā nelielā svētuma telšu sapulcē. Un arī Jūda bija ar viņiem. Pilnīgi pareizi, taisni ar viņiem.
Bet, kad pienāca Vasarsvētku laiks, Jūda parādīja savu īsto seju.
Lūk, kur svētuma draudze parādīja savu patieso seju, tieši tur, apgāja tam apkārt ar līkumu un noliedza Pašu Svēto Garu, Kurš virzīja viņus dziļākos ūdeņos; viņi apgriezās pretējā virzienā un To noliedza. Es zinu, viņiem bija daudz fan...

E-154 Es neesmu no Vasarsvētku draudzes. Es nekad neesmu piederējis kādai Vasarsvētku draudžu organizācijai, nekad. Es esmu stāvējis mūra plaisā. Es neesmu ne metodists, ne baptists, ne no vasarsvētku draudzes. Es vienkārši esmu Bībeles Kristietis. Tas ir viss. Es ticu tam, ko saka Vārds. Un es nevaru noliegt runāšanas mēlēs dāvanu; ja es to darīšu, tad man nāksies noliegt arī mācību un jebkuru citu Dieva iedvesmotu dāvanu. Tas ir fakts. Es nekad neesmu piekritis brāļiem no Vasarsvētku draudzes, ka runāšana mēlēs ir “vienīgais pierādījums”. Es tam nepiekrītu. Nu, labi, lai jau viņi tic šādā veidā. Tā ir viņu darīšana, redzat, bet tieši tā arī ir. Es... Pāvils sacīja: “Es vēlos, kaut jūs visi runātu mēlēs.” Es gribētu redzēt, ka katrs būtu tik tuvs Dievam.
Viņiem ir daudz izdomājumu, daudz viltus ticības. Bieži vien viņi nāk un uzvedas tā, it kā viņiem būtu Svētais Gars, un runā kaut ko tādu, kas nemaz nav runāšana mēlēs. To, kas tas bija, pierādīja viņu dzīve. Bet tāpat tur vienmēr ir bijis arī kaut kas patiešām īsts.

E-156 Nu, kāpēc gan velnam neiegrūst viņiem savu veco draugu, kovārņu ēsmu? Protams, viņš centīsies likt šķēršļus. To pašu viņš iesmērēja arī svētuma cilvēkiem. Un arī metodistiem. Un arī Lutera dienās viņš iemānīja to pašu. Un šodien viņš to pašu pamet mums. Un, kad Dievišķās dziedināšanas un garu atšķiršanas dāvanas darbojas ar tādu spēku, velns mums pasviež to pašu.
Bet ko gan tev nozīmētu putnubiedēklis, ja tu spētu saprast putnu valodu? Putni sarunājas: “Kad es ieraugu putnubiedēkli, es zinu, ka tas ir ielūgums uz pusdienām. Tur, kur zemē guļ tās rungas un karājas putnubiedēkļi, tur ir vislabākie āboli.” Tā tas ir.

E-158 Bet jūs redzat, kā šis gars ir nokļuvis līdz šejienei. Un Jēzus paskatījās un paredzēja to katoļu draudzē, kurai vēl bija tikai jānāk. Teica: “Nevienu cilvēku nesauciet par Tēvu. Nepļāpājiet gari, tukši atkārtodami vienu un to pašu; visas šīs lietas.” Viņš atnāca un teica: “Esiet uzmanīgi, antikrists pienāks tik tuvu, ka pieviltu pat izredzētos, ja vien tas būtu iespējams.”
Paskaties, brāli, cik daudz jaunavu izgāja, lai satiktos ar Kungu? Desmit. Tās visas bija jaunavas. Ko nozīmē svētums? “Tīrs, svēts, nevainīgs.” Visas desmit bija jaunavas. Piecām viņu lukturos nebija Eļļas. Piecām viņu lukturi bija piepildīti ar Eļļu. Šīs piecas jaunavas bija tikpat svētas un nevainīgas kā tās pārējās piecas. Bet ko Bībelē simbolizē Eļļa, kā mēs to vakar vakarā pētījām? Garu, Svēto Garu. Viņas bija šķīstījušās un sēdēja tur, taču viņas baidījās un vairījās no Avota, Kurš piepildīja ar Eļļu. Redziet, organizējušās un iekārtojušās, un te nu viņas ir – remdenas. Lūk, kur ir aizgājis šis draudzes periods.

E-160 Un tā, tagad mēs esam nonākuši pie Dieva Zīmoga. Man vēl ir trīsdesmit minūtes, ja uz to ir Tā Kunga prāts. Un tā, es vēlos, lai iesākumā jūs kopā ar mani noskaidrotu, cik būtisks šis Dieva Zīmogs ir...
Atcerieties, ka zvēra zīme nav komunisms. Zvēra zīme nāk no Romas un izplatās pa visu pasauli: tajā ir savienojies katolicisms ar protestantismu, organizēta reliģija. Un viņi gatavojas apvienot draudzes, līdz beidzot katrai draudzei nāksies klanīties tā priekšā, bet starpkonfesionālās draudzes ir izmestas ārā. Tā tas ir.

E-162 Tagad Atklāsmes Grāmatas 9. nodaļa. Izlasīsim patiešām uzmanīgi, veltīsim tam pāris mirkļus, ja uz to ir Dieva griba, un paskatīsimies, ko Viņš ir teicis Savā Vārdā. Tātad...no Atklāsmes Grāmatas, 4. pants. Paklausieties.
Un tiem bija pieteikts (kad viņi redzēja, ka bija izlietas mocības) nemaitāt zemes zāli, ne kādu zaļumu, ne kādu koku, bet tikai cilvēkus, kuriem nav uz pierēm Dieva zīmoga.
Kad nāca mocības, pasargāti bija tikai tie, kas bija apzīmogoti priekš Debesu Valstības. Tas ir tiesas izmeklēšanas process, kad cilvēki... Un...un, ja Dievs man palīdzēs, tad pēc dažām minūtēm mēs to pierādīsim ar Dieva Vārdu, ka šis ir apzīmogošanas laiks no mocībām. Un tiem, kas To noraida, atliek vairs tikai mūžīgais sods.

E-164 Tagad pāriesim pie Vecās Derības. Un pievērsīsimies, ja vēlaties, Pravieša Ecēhiēla Grāmatai, un izlasīsim no 9. nodaļas. Un tā, ar Dieva palīdzību, lai Viņš mums tagad palīdz ar šo mācību, kas ilgs kādas trīsdesmit minūtes, ja uz to būs Dieva prāts. Lūk, tas attiecas uz (variet sev kaut kur atzīmēt) Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļu, tas ir attiecināms...
Pirmā lieta, kas mums ir jānoskaidro, ir – kas tad ir Dieva zīmogs. [Pārtraukums lentas ierakstā–Tulk.] Vai jūs domājat, ka tas būtu svarīgi? [Sapulce saka: “Āmen.”] Vai Bībeles Vārds ir jums pietiekami labs? [“Āmen”.] Zinu, ka jūsu vidū ir tie, kuri gribētu teikt: “Tā Sabata dienas ievērošana,” tomēr neviena Rakstu vieta no Jaunās Derības to neapstiprina. Noskaidrosim, kas tad ir Dieva zīmogs saskaņā ar... Aplūkosim vēstuli Efeziešiem 4:30...4:30 un 1:13. Atzīmējiet to. Vēstulē Efeziešiem 4:30 ir teikts:
Un nesarūgtiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti līdz atpestīšanas dienai.
Un tā, ko nozīmē apzīmogošana? Apzīmogošana ir “pabeigtības zīme”. Pareizi?

E-167 Nu, vai jūs kādreiz esat redzējuši, kā dzelzceļa darbinieks piekrauj vagonus? Viņš iet un krauj iekšā tik un tik šeit, un tik un tik tur. Pienāk inspektors un paskatās; un, ja kaut kas ir piestiprināts vaļīgi vai kustas, tad: “Nē, to es neapzīmogošu. Tas viss ir jāņem ārā un no jauna jāsakārto.” Un viņš no jauna cenšas visu sakravāt. Ja viņš to dara nepareizi, inspektors pienāks: “Nepareizi. Jāpārkārto vēlreiz.”
Un tieši to Dievs tik ilgi ir darījis ar Savu draudzi. Jūs piekrausieties uz dosieties uz Debesīm; jūs ņemat līdzi visu: jūsu kāršu spēles un visu pārējo, ak, jūs mēģināt paņemt līdzi ikvienu lietu, ko jūs varat iekraut draudzē. Dievs to vienkārši nosoda; tas nav gatavs apzīmogošanai.
Bet, kad Dievs redz cilvēku, kurš nožēlo savus grēkus, kurš ir ar satriektu garu, patiesu sirdi, noliekušos pie altāra, Dievs aizver viņam šīs pasaules durvis un tur apzīmogo viņu ar Svētā Gara kristību, un tas ir spēkā līdz Jēzus atnākšanai; nevis no vienas atmodas līdz nākošajai, bet līdz “mūsu atpestīšanas dienai”.

E-170 Kad šī vagona durvis ir ciet, un uz tām ir valsts zīmogs, tad tās vairs vaļā vērt nedrīkst, līdz vagons sasniegs savu galamērķi.
Un katram, kurš ir piedzimis no augšienes un apzīmogots ar Debesu Valstības zīmogu, vairs nav vēlēšanās pēc šīs pasaules līdz pat tai dienai, kad Jēzus Kristus viņu paņems uz Savu Valstību. Tāpēc, ja jums ir nemiers, bet jūs sakāt, ka jums ir Svētais Gars, vai nu jūs piederat Metodistu vai Baptistu, vai Vasarsvētku draudzei, vai arī jūs skaļi gavilējat, runājat mēlēs, esat kristīti uz priekšu vai atpakaļ, vai apslacīti, bet jums vēl arvien nav miera, tad labāk ir atgriezties un pārbaudīt, kā tas viss ir sakrāmēts. Patiesi! Ņemat sev pārāk daudz līdzi; viss ļodzās un dreb. Šādi Dievs to nekad neapzīmogos.

E-172 Kad kviešu grauds krīt zemē, nav svarīgi...kad kviešu grauds mirst priekš sevis...lai izglābtu savu dvēseli...no tā neizaugs dadzis. No kviešu grauda izaugs kviešu grauds, tas ir pavisam droši. Un, ja mūsos ir iesēta neiznīcīgā Dieva Sēkla, tad kā gan no Tās varētu izaugt kaut kas cits nevis Kristus Dzīvība?
Svētais Gars ved savu Draudzi, Viņš to ved Jēzus Kristus augšāmcelšanās spēkā, un jūs esat apzīmogoti līdz atpestīšanas dienai. Tā saka Bībele. “Nesarūgtiniet Dieva Svēto Garu, ar kuru esat apzīmogoti līdz atpestīšanas dienai”. Vēstule Efeziešiem 4:30.

E-174 Redziet, viņš ir apzīmogots vēl pirms atnāca Svētais Gars, vēl pirms bija sācies Pagānu periods. Viņš tika apzīmogots tur pie tiem zelta lukturiem (mēs uzzīmējām skice, lai varētu labāk saprast), vēl tajā periodā.
Viņš noņēmās ar viņiem visu laiku jau sākot ar Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu, Dāvidu un tālāk cauri tumšajam periodam, kas pie viņiem iestājās Ahaba laikā un tālāk, Salamans un pārējie, kamēr nonāca līdz šim remdenajam stāvoklim. Bet tieši pirms Viņš tur izbeidza šo izdalīšanu, Viņš deva lielu Svētā Gara spēku jūdiem vieniem pašiem: “Neejiet uz pagānu ceļa, bet ejiet pie Izraēla pazudušajām avīm.” Pareizi? “Viņš nāca Pats pie savējiem, bet savējie Viņu nepieņēma. Bet tiem, kas Viņu pieņēma, Viņš deva Varu kļūt par Dieva Bērniem.”

E-176 Viņš teica: “Es viņiem dodu Mūžīgo Dzīvību.” Vārds Mūžīgā Dzīvība ir cēlies no grieķu vārda “Zoe”. Zoe – tā ir tā Dzīvība. Zoe ir Dieva dzīvība. Un, ja Dieva Dzīvība atrodas tevī, tad no Viņas izriet godbijīga dzīve, un tas ir tik pat droši, kā tas, ka es te stāvu uz šīs platformas. Un cilvēks, kuram Tā ir, vairs nevar aiziet pazušanā tāpat kā Dievs nevar aiziet pazušanā, jo šajā cilvēkā ir Dievs. Āmen. “Kas Manus Vārdus dzird un tic Tam, Kas Mani sūtījis, tam ir Mūžīgā Dzīvība, un tas nenāk Tiesā, bet no nāves ir iegājis Dzīvē.” “Kas ēd Manu miesu un dzer Manas Asinis, to Es uzcelšu pastarā dienā.” Tas ir Viņa Vārds. Kāds mierinājums priekš ticīgā! Un kāda apsūdzība priekš tiem, kas atsakās staigāt Gaismā.

E-177 Kļūst karsti, vai ne? Labi, tas jums nāks par labu. Pievērsiet uzmanību, pārbaudiet, vai tā ir patiesība. Brāli, mēs varētu to parādīt Rakstos, vienu vietu pēc otras, nedēļu pēc nedēļas, un palikt pie tā paša, skatīties dziļumā...to pašu tēmu, veselu gadu, un arī vēl tad visa Bībele, attiecībā uz šo tēmu, nebūtu izsmelta.
Tagad, lai mazliet sagatavotos, vispirms atskatīsimies atpakaļ, lai noskaidrotu, ko jums nozīmē Svētā Gara kristības noraidīšana, ko tas nozīmēja viņiem tajā laikā.
Un tā, Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļā pravietis ieraudzīja Jeruzālemi. Atcerieties, mēs pašreiz runājam par to laiku, par Ebrejiem, tieši pirms viņu laika beigām.
Tagad mēs esam pašās Pagānu laika beigās. Pēc tam mēs ieiesim tūkstošgadu valstībā. Labi.
Tagad skatieties, Ebreju laika beigas. Pravietis to paredz. Vēl ir simtiem gadu, apmēram astoņsimt gadu, līdz Kunga atnākšanai, un pravietis jau par to pravietoja. Un tā klausieties uzmanīgi.
Es dzirdēju, ka viņš stiprā balsī sauca: “Pilsētas pārraugi lai ierodas katrs ar savu slepkavošanas rīku, tas ir....postīšanas rīku!”
Tagad skatieties uzmanīgi, lasīsim tālāk.
Un redzi, seši vīri nāca . . . no augšējiem vārtiem, kas pavērsti pret ziemeļiem, un katram rokā bija savs iznīcinošais ierocis; un viņu starpā viens bija ģērbies linu audeklā, baltās drānās, kuram pie jostas bija rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim.
Un Izraēla Dieva godība nonāca no ķeruba, uz kura Tā bija, un nostājās pie Dieva nama sliekšņa. Un Viņš pieaicināja cilvēku, kurš bija tērpies linu drēbēs un kam pie jostas bija rakstāmie rīki...(klausieties)
Un tas Kungs viņam teica: “Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi...(Jeruzālemes liktenis)...un uzvelc uz pieres zīmi visiem cilvēkiem, kas skumst un smagi nopūšas par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.”
Bet citiem Viņš sacīja man dzirdot: “Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Lai jūsu acis nežēlo un nesaudzējiet neviena.
Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena cilvēka, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!” Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja tā Kunga nama priekšā.

E-183 Palūkojieties uz pravieti Garā, paceltu Godībā. Dievs teica: “Es gribu tev parādīt, kā Es rīkošos ar Ebrejiem, pirms došos pie Pagāniem.” Izlasiet kādu pantu vai nodaļu iepriekš. Lūk, kad viņš bija atnācis uz turieni, viņš sacīja: “Es redzēju...” Pirmkārt, viņš tajā pilsētā ieraudzīja grēku, kādu nekad agrāk nebija redzējis, un viņš redzēja Jeruzālemi. Tagad atcerieties, tas bija domāts Ebrejiem, nevis Pagāniem; Jūdiem un viņu galvaspilsētai Jeruzālemei. Tieši tāpat vakar vakarā mēs runājām par to, kas paredzēts protestantiem; šovakar – par to, kas Jūdiem. Viņš teica: “Ejiet pa pilsētu.” Un, lūk, parādās vīri ar slepkavošanas ieročiem savās rokās, kuri grasās nokaut visus šajā pilsētā. Viņš sacīja: “Pagaidiet, vienu mirklīti.”

E-184 Un priekšā iznāca Vīrs, ģērbies baltā. Apstāsimies uz brīdi. “Ģērbies baltā”: taisnīgums, svētums, baltas drēbes, viņam pie jostas bija rakstāmie rīki. Viņš teica: “Pārstaigā pilsētu, pirms ies viņi, un uzvelc uz pieres zīmi katram vīrietim, sievietei, zēnam un meitenei, kuri šajā pilsētā smagi nopūšas un raud par tām negantībām, kas te notiek, cilvēku grēku dēļ.” Apzīmogo viņus!
Un vēlāk, pēc tam, kad Viņš bija izstaigājis un atzīmējis, Viņš atgriezās un teica: “Padarīts.”
Tad Viņš sūtīja tos vīrus, sakot: “Ejiet un neviena nežēlojiet, bet iznīciniet visus, uz kuriem nav šīs zīmes.”
Palūkojies šurpu, brāli. Tas Iezīmētājs nebija neviens cits, kā Svētais Gars.
Un ievērojiet, ja Viņš atnāktu šovakar uz Džefersonvilu, uz Branhama lūgšanu namu vai kādu citu lūgšanu namu šajā pilsētā, vai uz kādu citu draudzi, kam gan Viņš uzvilktu šo zīmi, kurš būtu tik patiess un godīgs Dieva priekšā, ka raudātu un sauktu, un dienām un naktīm lūgtu par šīs pilsētas grēkiem?
Ko Viņš izdarītu ar tiem sludinātājiem, kuri ļauj sievietēm staigāt peldkostīmos un nēsāt šortus, staigāt tādām pa ielām; bet dziedāt draudzes korī, un krāsoties un uzvesties līdzīgi Izebelēm. Un kad...vīrieši tur smēķē un dzer, un necienīgi uzvedas, spēlē azartspēles un vēl viss pārējais! Un viņi uzvedas tā, it kā viņiem tas nemaz nerūpētu; apmeklē saviesīgas pusdienas ar ceptiem cāļiem vai visādus vakarus. Trešdienu vakaros, tā vietā, lai ietu uz lūgšanu sapulcēm, paliek mājās un skatās televizoru. Vasaras laikā vispār pārtrauc apmeklēt draudzes dievkalpojumus. Kuru lai Viņš apzīmogo ar Savu zīmogu?

E-190 Viss, kas mums šodien ir vajadzīgs, ir tas, lai reiz izbeigtos šis Holivudas evaņģēlisms! Un lai Dievs mums sūtītu vecmodīgu atmodu, kad vīrieši un sievietes kristu uz ceļiem pie Viņa altāra! Un izbeigt šos rokasspiedienus, roku pacelšanas, apslacīšanas ar ūdentiņu, kristības ar seju uz priekšu vai atpakaļ, un visas citas šīs tik atšķirīgās formas, un “ismus”. Bet gan nākt ar patiesu, nožēlas pilnu, salauztu garu, kurā mājo grēks. Apvienojiet to un sāciet ar vecmodīgo raudāšanu, kā jaunpiedzimis bērns. Āmen. Tieši tādi arī saņem Svēto Garu. Tik tiešām.
Nav svarīgi, vai viņi ir metodisti vai baptisti, vai katoļi, vai kas viņi arī nebūtu! Kad viņi altāra priekšā raud dienu un nakti: “Ak, Kungs Dievs, uzlūko šīs pilsētas grēkus! Mana sirds nekur nespēj rast mieru. Es nevaru nomierināties, Kungs, redzot to visu. Ak, Dievs, izdari kaut ko! Sūti mums vecmodīgu atmodu,” tad tu, brāli, esi uz Svētā Gara saņemšanas robežas!

E-192 Bet, ja tu esi uz turieni atnācis un palēkājis vai padejojis mūzikas pavadījumā, vai vēl kaut ko izdarījis, bet pats esi pilnīgi bezrūpīgs, un nespēj savaldīties, piepūties un neapmierināts, zūdies, centies pielipināties kādai draudzei, lēkā no vienas vietas uz otru, tas rāda, ka tu jau no paša sākuma nekā neesi saņēmis.
Brāli, šīs ir ļoti stipras zāles, bet tās tev palīdzēs, tu atlabsi. Patiesi! Jā, draugi. Tās izārstēs ikvienu savārgušo jūsu vidū.

E-194 Tāpat kā Mozum. Es gribētu uzmest aci viņa aptieciņai, kā jums šķiet? Viņam tur bija divi miljoni cilvēku. Vai jūs gribētu ielūkoties Mozus aptieciņā, kas viņam tur bija? Visi šie vecie cilvēki, un katru nakti dzima simtiem mazuļu, un klibie, un slimi cilvēki. Un, kad viņš iznāca no tuksneša...četrdesmit gadu laikā viņu vidū nebija neviena slima vai nevarīga. Vai kāds no jums, ārstiem, kas šodien šeit sēž, gribētu ielūkoties viņa aptieciņā?
Palūkosimies, lai redzētu, kas tur ir. Un tā, paskaties atpakaļ, mēs to noskaidrosim. “Es esmu Tas Kungs tavs Dziedinātājs.” Lūk, kā! “Āmen.” Lūk, kas tas bija. “Es esmu Tas Kungs tavs Dziedinātājs.. Teiksim, vajadzēja piedzimt bērnam. “Es esmu tas Kungs tavs dziedinātājs.” Kāds saslima ar plaušu karsoni. “Es esmu tas Kungs tavs Dziedinātājs” – tā bija vienīgā recepte, ko viņš varēja iedot. Tas bija vienīgā recepte, kas viņam bija vajadzīga. Tas bija viss, kas viņam bija. Tas bija tas, ar ko Dievs viņu bija apgādājis. Bet mūsdienās: “Ak, mēs tam neticam. Nē, tas...”
Dievs nekad nemainās. Viņš ir Tas pats. Bet viss, kas nāk no tā gara, kurš šodien liek tik nejēdzīgi uzvesties cilvēkiem, kuri sauc sevi par kristiešiem, Dievam jau toreiz izsauca nelabumu. Darīt tādas lietas bija “negantība”, un tā ir negantība arī šodien. “Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžam Tas pats.” O-o, es jūtu dziļu dievbijību!

E-197 Pievērsiet uzmanību: “Ej uz turieni,” Viņš teica, “pārstaigā pilsētu, un iezīmē tos, kuri raud un smagi nopūšas to negantību dēļ, kas notiek pilsētā.” Un pēc tam Viņš sacīja: “Kad Viņš to būs izdarījis...” Viņš sūtīja vīrus ar iznīcinošiem ieročiem, un viņi gāja un visus apkāva.
Un tā, vēsturnieki, nedaudz uzgaidiet. Jēzus nāca miesā; Dievs bija redzams miesā. “Dievs bija Kristū, salīdzinot pasauli ar Sevi.” Un, kad Viņš bija atnācis miesā, Viņš staigāja apkārt mācīdams. Viņi saukāja Viņu par “Belcebulu”, par zīlnieku. Viņi smējās par Viņu, par Viņa piedzimšanu nu visu pārējo; nepieņēma Viņu un padzina.
Viņš teica: “Un katram, kas ko teiks pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet tam, kas ko runā pret Svēto Garu, tas netiks piedots nekad, ne šinī dzīvē, ne nākamajā pasaulē.”

E-200 Viņš saaicināja kopā dažus Jūdus. Viņš negāja pie Pagāniem. Viņš bija nācis pie Ebrejiem. Viņš bija sūtīts pie ebrejiem; tas laika periods nebija paredzēts Pagāniem. Ebreju periodā vēl dega pēdējā svece, un Viņš devās uz turieni. Un tur bija nedaudzi cilvēki, kas Viņu pieņēma, aicinātie.
Tieši tāpat ir šodien. Tieši tāpat kā Svētais Gars, runādams caur Jēzus Kristus muti, aicināja viņus toreiz, tā Svētais Gars caur Jēzu Kristu aicina mūs šodien.
Viņi ticēja pārdabiskajam. Viņi lūkojās uz savu Līderi. Viņi lūkojās uz Viņu. Viņi zināja, ka Viņš bija praviešu Ķēniņš. Viņi zināja, kas Viņš bija. Visu, ko Viņš runāja, Dievs apstiprināja kā Patiesību. Viņi zināja, ka viņiem bija Patiesība. Viņi zināja, Kam viņi ticēja, un viņi kopā ar Jēzu devās uz priekšu.

E-203 Pēc tam viņi sita Viņu krustā. Viņš teica: “Tēvs, piedod viņiem, jo viņi pat nezina, ko dara.”
Bet, kad pienāca Vasarsvētku Diena, tur bija raudošu cilvēku grupa, kas, asaras liedami, gāja tālāk. “Kad Vasarsvētku Diena bija atnākusi...”
Negaidot uz ceļa uzradās priesteris ar Svēto Komūniju kārbā un teica: “Tagad izbāz savu mēli, bet es atdzeršu mazliet vīna”? Kādas blēņas! Uzradās kāds protestantu sludinātājs un teica: “Paspiedīsim roku sadraudzībai un nozīmēsim sešus pārbaudes mēnešus.” Ha! Blēņas! “Es tevi apslacīšu. Es tevi nokristīšu. Es vedīšu tevi pa šo ceļu, uzņemšu tevi draudzē, pastiepšu tev pretī roku sadraudzībai.” Blēņas!

E-206 “Bet, kad Vasarsvētku Diena bija pilnībā pienākusi, piepeši no Debesīm nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, un piepildīja visu namu, kur tie atradās. Uguns mēles sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem.” Viņi sāka tarkšķēt, buldurēt, siekaloties un tā tālāk.
Tu teiksi: “Nē...” Es tev pierādīšu to pēc Bībeles. Jā, cienītais! “Tu man gribi iestāstīt, ka viņi darīja kaut ko tādu?” Tā saka Bībele.
Vai jūs zināt, ko pravietoja Jesaja? Ļaujiet man jums nedaudz palasīt no Jesajas Grāmatas, vienu mirklīti. Jesajas 28. nodaļa, sākot ar 8. pantu.
Patiesi, visi galdi ir pretīgu vēmekļu...(runājot par mūsu dienām)...un netīrumu pilni, tā, ka nav tīras vietas...(Brāli, vai tad tas nav Jūdu apraksts?!)
Kam Viņš mācīs saprašanu? Un kam ar mācību piešķirs gudrību? (Šovakar mēs tieši runājam par Mācību)...tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem?
Jo viss ir bauslis uz baušļa, bauslis uz baušļa, likums uz likuma, likums uz likuma;...(Lūk, kā iet Evaņģēlijs, no Pirmās Mozus Grāmatas līdz Atklāsmes Grāmatai!)
Jo šļupstošām lūpām un svešādā mēlē Es runāšu uz šo tautu.
. . .un šis ir tas miers, par kuru Es sacīju, ka tam jāiestājas. Un neko no tā viņi negribēs dzirdēt, bet ies prom, galvas grozīdami.

E-209 Te nu tas ir. Tieši to Viņš sacīja. Tie nav mani vārdi; tas ir Viņa Vārds. Izmainiet to, ja varat. Tas nekad nevar tikt mainīts. Viņš sacīja: “Bauslis uz baušļa; likums uz likuma; nedaudz šeit un nedaudz tur.” Ir jārāda viss Evaņģēlijs.
Šeit ir jāsākas pilnajam Evaņģēlijam, un viņi To sludināja. Un, kad viņi tā darīja, atnāca Svētā Gara spēks.
Bet tie ebreji zobojās par Jēzu, viņi smējās: “Ha-ha-ha! Tie taču ir salda vīna pilni.” Tas izšķīra, kur viņi pavadīs mūžību. Viņi runāja: “Kā gan mēs varam dzirdēt viņus, mūsu valodās stāstām par tādām varenām lietām? Ek, ko tur, tie jau ir jauna vīna piedzērušies. Ha-ha!” Viņi smējās un uzjautrinājās.
Bet Pēteris, šis “sektants, uzmācīgais ielu sludinātājs”, uzlēca uz ziepju kastes un sacīja: “Jūdejas vīri un visi, kas dzīvo Jeruzālemē! Lai tas jums kļūst zināms, ieklausieties manis sacītajā! Te piepildās pravieša Joēla vārdi un šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet tas ir...” Viņš atsaucās uz Bībeli. Es bieži esmu teicis: “Ja tas nav tas, ja tas kaut nedaudz atšķiras, tad es turpināšu, kamēr tas atnāks.” Pareizi. Viņš teica: “Tas ir tas, ko pareģoja pravietis Joēls. Tas notiks pēdējās dienās...” pēdējās divās tūkstošgadēs...

E-213 Pirmās divas tūkstošgades, un pasaule tika noslīcināta ūdenī. Nākamās divas tūkstošgades, atnāca Kristus. Pēdējās divās tūkstošgadēs: “Es izliešu no Sava Gara.” Aleluja! Nevis “Es izglītošu dažus sludinātājus un sūtīšu jums dažus priesterus.”
Bet gan: “Es izliešu Savu Garu no Augšas; un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos; pār Maniem kalpiem un kalponēm Es izliešu Savu Garu, un viņi pravietos. Un Es rādīšu brīnumus un zīmes augšā pie debesīm un lejā uz zemes.” Lūk, kas tas bija. Tas bija iesākums.
Bet tie ebreji smējās un zobojās. Un runāja: “Tie jau ir salda vīna pilni.” Tas izšķīra viņu galamērķi.

E-216 Mūsu ēras 96. gadā ar Tita nākšanu pie varas, Jeruzāleme nonāca armijas aplenkumā. Un vai jūs zināt, kas notika? Šie Jūdi sacīja: “Un tā, mēs atgriezīsimies tā Kunga Namā.”
Bet tie, kas bija brīdināti un piepildīti ar Svēto Garu...
Kā teica Jāzeps Flāvijs: “Tie cilvēkēdājiem līdzīgie ļaudis, kuri ēda šī Jēzus no Nācaretes miesu...” Teica: “Tie noslēpa Viņa miesu un to ēda.” Viņi ēda vakarēdienu. Viņš teica, ka šie cilvēki, šī grupa, tie ķeceri...
Vai jūs zināt, ka šos cilvēkus saukāja par “ķeceriem”? Vai jūs to zināt? Vai jūs zināt, kas ir “ķeceris”? “Prātā jukušais”. Jā-ā-ā. Paskatieties uz apustuli Pāvilu.

E-220 Lūk, jums, cilvēki, jums, baptistiem, patīk teikt: “Apustulis Pāvils? O-o, es viņam ticu!” Un jūs, katoļi, sakāt: “O, Svētais Pāvils!” un ar saviem skūpstiem esat nopulējuši visas potītes viņa Romas statujām. “Svētais Pāvils! Jā, ser!”
Paskatieties, ko teica apustulis Pāvils, stāvēdams ķēniņa Agripas priekšā. Viņš teica: “Tas, ko viņi sauc par ķecerību, par sektantiem, tas ir veids kā es pielūdzu Dievu”. Āmen.
Es gribētu viņam paspiest roku; es teiktu: “Es ticu tam pašam, Pāvil! Aleluja! Jā, cienītais, tam pašam! Pāvil, ir pagājušas deviņpadsmit simtgades, un es vēl joprojām ticu tam pašam!” Man joprojām vēl ir Svētais Gars, tās pašas zīmes un brīnumi, viss tas pats; vēl joprojām turpinās tas pats Svētais Gars, vēl joprojām Viņš turpina apzīmogošanu (līdz kuram laikam?) līdz atpestīšanas dienai.

E-223 “Šis Evaņģēlijs tiks sludināts...” Kāds Evaņģēlijs? Kas ir Evaņģēlijs? Ne jau tikai vienīgi Vārds. Pāvils teica: “Evaņģēlijs ir atnācis pie mums ne tikai ar vārdiem, bet Evaņģēlijs ir atnācis ar Svētā Gara spēku un demonstrāciju.”
Pāvils teica: “Es neesmu nācis ar kādu garīgā semināra izglītību, ar skaistu, izteiksmīgu runāšanu, lai jūsu pestīšana nebalstītos uz uzpūstiem vārdiem un valdzinošiem izteicieniem, un cildenām runām, un apustuļu mācībām, vai uz kaut kā tāda. Es nenācu pie jums šādi. Bet es pie jums nācu, zinot tikai vienu – Jēzus Kristus augšāmcelšanās Spēku un Svētā Gara demonstrāciju.” Aleluja! Kaut Dievs mums dotu vairāk tādus kā Pāvils, ar lielām, stiprām dūrēm, kas To izklāstītu ar šo Evaņģēl...bez kāda garīgā semināra cimdiem. Āmen. Dieva zīmogs! Āmen.

E-225 Un tā, cik mums vēl ir atlicis laika? Pietiekoši, vai ne? [Sapulce saka: “Āmen”–Tulk.] Es arī tā domāju. Viss kārtībā. Rīt ir sestdiena, nevienam no jums nav jāstrādā. Ļoti labi. Ļoti labi. Un tā, vēl dažas minūtes.
Lūdziet Dievu! Pievērs tam uzmanību, brāli, tas ir patiess, neviltots laiks. Tas ir laiks, kad mums vajag izdarīt inventarizāciju. Es neesmu iznācis šeit priekšā tēlot klaunu. Ja tā būtu, tad es ietu pie altāra, lai nožēlotu grēkus. Varbūt kādam no jums es atstāju klauna iespaidu, taču es tā negribēju. Dažreiz es tiešām uzvedos muļķīgi; tur neko nevar darīt. Man kaut kas uznāk un es sāku šitā uzvesties, un nekā sev nevaru padarīt. Bet savā sirdī, brāli, es no visas savas sirds ticu Tam. Un no šīs kanceles un pa visu pasauli es To sludinu jau vairāk nekā divdesmit gadus, un Dievs To ir apstiprinājis ar zīmēm un brīnumiem. Āmen! “Jēzus Kristus vakar, šodien un mūžīgi tas pats.” Jā.

E-227 Un tātad, Viņš teica: “Lai iznāk tie, kuriem ir ieroči.” Viņi atteicās pieņemt to zīmi. Un Viņš turpināja, un Tits aplenca Jeruzālemes mūrus, viņi sabēga pilsētā, kur viņi tika tā nomērdēti badā, ka sāka vārīt un ēst cits cita bērnus. Viņi nograuza kokiem visu mizu, visu zāli uz zemes. Un pēc tam, kad viņiem beidzot nācās padoties... Tits iegāja Jeruzālemē un tur sagrāva pilnīgi visu, nogalināja sievietes, bērnus, zīdaiņus, priesterus un visus pārējos, bet pilsētu nodedzināja.
Jēzus teica: “Nāks dienas un te nepaliks ne akmens uz akmens.”
Tie sacīja: “Paskaties uz mūsu lielo katedrāli! Brāli, mēs esam baptisti, metodisti, vai vasarsvētku draudze, vai vēl kādi!”
Viņš teica: “Tur ne akmens uz akmens nepaliks.”
Tas norāda uz to, ka “Dievs nemājo ar rokām celtos tempļos”. Dievs mājo cilvēku sirdīs. “Jo miesu Tu Man esi sagatavojis.” Svētais Gars nemitinās kaut kādā mājā, Viņš mājo sirdī. Tieši tas ir šis templis. “Vai tad jūs nezināt, ka esat Dzīvā Dieva nams?” Āmen. Jūs ceļat baznīcu, ceļat draudzes namu, un visa jūsu ticība tiek būvēta ap šo jūsu baznīcu vai namu; vai kādu koka elku, pieņemot zvēra zīmi, un jūs pat nezināt to. Tā ir patiesība. Laidelējaties, izšķiežat visu savu laiku, sludinātāji, lai uzturētu savu organizāciju, un, cik vien labi varat, kopā ar to pamazām stūrējat taisni uz elli.

E-231 Es tev saku, brāli, laiks atmosties un sākt sludināt Evaņģēliju Svētā Gara Spēkā, visur! Aicināsim metodistus, baptistus, prezbiteriešus, katoļus un visus pie Jēzus Kristus krusta.
Es mēdzu stāstīt, kā vecais gans mēdza uzziest uz akmens medu. Kad slimā aita to palaizīja, tā izveseļojās.
Brāli, man šodien ir vesels maiss šī labuma. Un es to triepju uz Akmens, Jēzus Kristus, un slimā avs var to nolaizīt un izveseļoties. Tiešām. Paklausies mani, brāli, ar to netiks ieziesta neviena draudze. Tas nepieder nevienai draudzei. Tas pieder Kristum. Pilnīgi pareizi.

E-234 Tik formāli! “O, jā, Kristum mēs ticam”. Jūsu darbi parāda, kam jūs ticat.
Jēzus teica: “Šīs zīmes i–e–s...ies līdzi ticīgiem ies līdzi līdz pat šīs pasaules galam. Un Manā Vārdā viņi ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās; ja paņems rokā čūsku vai iedzers nāvīgas zāles, tad tas tiem nekaitēs. Ja viņi neveseliem rokas uzliks, tad tie kļūs veseli.” Lūk, ko teica Jēzus. Tie ir pēdējie Vārdi, kas nāca pār Viņa lūpām. Un Viņš aizgāja uz Debesīm.
Bet cilvēkus, kas devās tālāk, ticot un sludinot Dievišķo dziedināšanu un Dieva Spēku, šī pasaule viņus nosauca par “jukušiem”. Un Bībelē ir teikts: “Ja jau viņi nama Saimnieku sauc par ‘Belcebulu’, vai tad vēl jo vairāk nesauks Viņa mācekļus?”

E-237 Nosodīti, viņi visi tur krita, viņi visi aizgāja bojā, tieši tā. Bet Jāzeps Flāvijs teica: “Tie cilvēki, kuri...šie...šie kristieši bija aizgājuši no Jeruzalemes uz Jūdeju un paglābās no šīm šausmām!” Lūk, tie bija ebreji, ebreju beigas.
Tagad pasteigsimies, vēl dažas minūtes, mums ātri jātiek galā ar Pagāniem. Ielūkosimies Atklāsmes Grāmatas 7. nodaļā, kur beidzas Pagāniem atvēlētais laika posms. Paskatīsimies, vai tas tā ir vai nav. Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļā pravietis pravietoja tieši par to, par tā perioda beigām; tagad, lūk, šeit Svētais Gars pravieto par šī perioda beigām. Lasīsim un klausīsimies uzmanīgi.
Pēc tam...(Tagad Atklāsmes Grāmata 7. nodaļa)...pēc tam es redzēju četrus eņģeļus...”
Iznāca jātnieki, 6. nodaļā ir pastāstīts, kā viņi iznāca; pelēks zirgs, melns zirgs un ugunssārts zirgs, un tā tālāk, un šie jātnieki ilgi auļoja pa zemi.
...es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros, turot četrus zemes vējus...lai tie nepūstu ne uz zemi, ne jūru, ne uz kādu koku.

E-240 Palūkojieties uz šo vīziju, kuru viņš redzēja pirmo! “Es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros”, četrās vietās ap visu zemeslodi, eņģeļi, kas notur četrus vējus. Eņģeļi ir vēstneši, sūtņi. Tā ir teikts Bībelē. Bet vēji ir “kari un nesaskaņas”. Viņš saturēja četrus vējus, šeit... Tagad skatieties, 2. pants.
Un es redzēju citu eņģeli nokāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja Dzīvā Dieva zīmogu (z-ī-m-o-g-u, citiem vārdiem sakot – zīmi, ka darbs ir pabeigts)...viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dots maitāt zemi un jūru:
“Nesamaitājiet ne zemi, ne jūru, ne... kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm.”
Sekojiet, es lasīšu tālāk.
Tad es dzirdēju apzīmogoto skaitu; simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Israēla bērnu ciltīm.
“No Jūdas cilts divpadsmit...” un tā tālāk, un “Benjamīna”, un “Gada”, un “Rūbena”, un “Zebulona”, un tālāk divpadsmit ciltis, līdz 8. panta beigām. Un cik būs divpadsmit reiz divpadsmit? [Sapulce saka: “Simtu četrdesmit četri tūkstoši”–Tulk.] Simtu četrdesmit četri, “simtu četrdesmit četri tūkstoši” – visi no ebrejiem. Tagad sekojiet uzmanīgi!
Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja – no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām...

E-243 No kurienes viņi ir nākuši? Jūs esat redzējuši šo Jūdu apzīmogošanu, beigās, kad eņģeļiem bija pavēlēts iet un iznīcināt, šeit ir sacīts: redzēja viņus “turot”. Bet no kurienes tad uzradās, lūk, šie no visām tautām, valodām un ciltīm. Arī viņi ir uznākuši uz skatuves.
...no visām tautām, ciltīm un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās... (Līgava, šeit ir apzīmogotā Pagānu Līgava. Skatieties uzmanīgi!)
Un viņi sauca skaņā balsī: “Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.”
Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz savu vaigu goda krēsla priekšā un pielūdza Dievu, sacīdami:
“Tiešām...(Ieklausieties, vai tik tas neizklausās pēc Svētā Gara sapulces?) teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!”

E-245 Tas kaut kā nemaz neizklausās pēc universitātes absolventu rituālajiem dievkalpojumiem. Man tas izklausās pēc vecmodīgas Svētā Gara izliešanās. Šie ļaudis bija kaut kur pabijuši; viņi zināja, kas jādara, kad viņi ieraudzīja uz Troņa sēdošo Jēru.
Tad viens no vecajiem vaicāja man: “Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi ir un no kurienes viņi ir nākuši?”
Lūk, tu zini, ka pirms tam tie bija ebreji, taču no kurienes ir nākuši šie? “No visām tautām, ciltīm un valodām”? Paskatieties.
Es viņam atbildēju: “Mans kungs, tu to zini!”...(“Es gluži vienkārši nezinu”.) Un viņš man sacīja, Šie ir tie...(Viņi bija...man šķiet...labi)...“Šie ir tie, kas nākuši no lielajām bēdām...(tā sauktie “sektanti”, par viņiem smējās, ņirgājās, vajāja)...nākuši no lielajām bēdām, un ir savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra Asinīs...(Ievērojiet!)
Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā...(Kurā vietā stāv sieva? Kur stāv karaliene? Tā ir Līgava, Pagānu Līgava)...un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa namā...(Mana sieva mājās kalpo man dienu un nakti. Redzat? Tā ir Jēzus Līgava; tā ir Pagānu Līgava.)
...un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos viņos. Tiem vairs nebūs bada...(Aleluja! Darba dienām pienācis gals. Nu ko, mēs varbūt šeit esam izlaiduši daudz ēdienreižu, bet tajā vietā mēs vairs nepalaidīsim garām nevienu. Āmen.)

E-251 Es zinu, ka šodien šeit sēž mana nabaga vecā māmuļa. Un es esmu redzējis, kā viņa pieceļas no galda. Mums bija kafija un nedaudz sakaltušas maizes. Viņa to aplēja un pārkaisīja nedaudz ar cukuru. Taču ar to nepietika; bērni raudāja...uzcēlās un gāja pastaigāties. Bet Tur ar mums tā nenotiks! Uz manām rokām tur ielas otrā pusē mira mans vecais tēvs, izsalcis.
Bet vairāk tādas lietas nenotiks. Aleluja! Nē, draugi. Bada vairs nebūs.
Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs,
Jo Jērs, kas pašā Goda krēsla vidū, tos ganīs un vedīs tos pie dzīvajiem ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.”
Varbūt viņiem nākas mazliet paraudāt, kad atnāk Svētais Gars, bet Dievs noslaucīs visas asaras no jūsu acīm.

E-254 Skatieties, viņš ieraudzīja “četrus eņģeļus, stāvam četros zemes stūros, turot četrus vējus”. Tagad aši. Mans laiks ir beidzies, bet pirms beigām, ļaujiet man nodot jums šo domu. Skatieties, viņš ieraudzīja četrus eņģeļus. Jūs redzējāt kā noslēdzās ebreju draudze, kā viņš redzēja tos nākam tādā pat veidā, šo armiju ar nāvīgajiem ieročiem.
Tagad skatieties. Kas tā bija par zīmi, ko saņēma Svētā Gara Draudze, kā zīmi uz viņu pierēm? Tā bija garīga zīme. Svētais Gars bija viņus iezīmējis. Pareizi? Viņš neatstāja uz viņu pierēm nekādus tetovējumus. Nē.
Viņus taču nenosodīja kāda antireliģiska valsts. Viņus nosodīja savējie. Vai jūs saprotat, ko es ar to gribu pateikt? Patieso Dzīvā Dieva Draudzi nosodīs katoļi un protestanti, jo viņi apvienosies. Viņi jau ir kopā, kā viens vesels, kā māte ar meitu.
Taču šie, lūk, nebija. Skatieties, ko Viņš izdarīja pēc tam. Viņš teica: “Uzlieciet zīmi uz viņu pierēm”. Kas tā bija par zīmi? Es jums to izlasīšu. Apustuļu darbi 2. nodaļa: “Visi viņi bija kopā vienā prātā. Un piepeši kļuva dzirdama rūkoņa, no Debesīm nonāca Eņģelis”.
Jūs teiksiet: “Skaņa bija eņģelis?” Un kas bija tas, ko toreiz izdzirdēja Dāvids, kad viņa priekšā sāka šalkt zīda koku lapas, tajā naktī, kad viņš baidījās iet tālāk? Un piepeši no Debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, Dievs gāja viņiem pa priekšu.

E-259 Un pēkšņi pie viņiem atnāca Svētais Gars un Spēks. Viņi devās laukā un gāja pa ielām, lēkādami un runādami mēlēs, un stīvu mēli, un gavilēdami, uzvedās kā piedzērušies; visi gluži vienkārši priecājās un slavēja Dievu to Kungu. Vai tad ne tā?
Tieši tā dara Dievs, kad Viņš sūta Savu Spēku kopā ar Svētā Gara kristību. Un tas atnāca tieši uz turieni, un sāka izplatīties Vēstījums! Aleluja! Viņi kliedza un gavilēja, un runāja mēlēs, un gāja. Lūk, ar kādu Zīmi Dievs bija iezīmējis šos cilvēkus. Pareizi? Dievs bija viņus iezīmējis, un ar tādu pašu zīmi Dievs iezīmēs Savus ļaudis šodien. Tas bija Dieva Zīmogs, kas nonāca uz viņiem tur, kristoties ar Svēto Garu, tas bija Dieva Zīmogs.

E-261 Draudze, es gribu jums kaut ko pavaicāt. Bībelē ir teikts, ka tajā laikā Dieva Zīme bija Svētā Gara kristība. Svētā Gara kristība – tas bija Dieva Zīmogs uz viņiem, kas atšķīra viņus no citiem cilvēkiem. Pareizi? Jaunajā Derībā Vēstulē Efeziešiem 4:30 ir teikts, ka Svētais Gars ir Dieva zīmogs cilvēkiem, kas dzīvos pēdējā laikā, kā norīkojums uz jūsu Mūžīgās atrašanās vietu. Vai tā tas ir? Tātad Svētajam Garam bija taisnība.
Un tā, mums jau ir bijis Metodistu periods, Baptistu periods, mums bija taisnošana Jēzū Kristū, mums bija svēttapšana. Visas šīs lietas mums bija, tās atnāca.
Un pēkšņi, apmēram pirms četrdesmit gadiem Savienotajās Valstīs pirmo reizi tika iepazīta Svētā Gara kristību. Pareizi? Apmēram četrdesmit gadus atpakaļ, kad cilvēki sāka saņemt...

E-264 Lūk, viņi to sauca par otro neapstrīdamo žēlastības darbu, svēttapšanu. Svēttapšanai ir jābūt. Trauks vispirms tiek paņemts, pacelts. Tas ir pilns ar netīrumiem. Tas ir taisnots, jo šis vīrs to jau ir pacēlis.
Nākamais, kas ir jādara – tas ir jāiztīra un jāizberž. Vārdi “padarīts svēts” nozīmē “attīrīts un atlikts kalpošanai”. Bet “atlikts kalpošanai” vēl nenozīmē, ka tu jau esi kalpošanā.
Un pēc tam Jēzus teica: “Svētīgi alkstošie un slāpstošie pēc taisnības, jo jūs būsiet piepildīti.” Redziet, Svētais Gars nonāk uz tā, kurš ir izgājis svēttapšanu, uz patiesa, īsti svēta ticīgā. Un zīmes nu brīnumi sāk izpausties tiklīdz šis svētais trauks ir kārtībā, un tajā ieiet Svētais Gars. Jūs mani saprotat?

E-268 Jūs nevarat liet no kādas pudeles eļļu, kamēr tās tur vēl nav. Nav svarīgi, cik tīra ir šī pudele. No turienes, kur tās nav, nenāks ārā runāšana mēlēs, Dievišķā dziedināšana, Dieva Spēks. Tur ir jāieiet Svētajam Garam.
Paskatieties, apmēram četrdesmit gadus atpakaļ...palūkosimies atpakaļ. Mēs redzam, ka apmēram... Klausieties uzmanīgi. Klīda lielas baumas, pirmais pasaules karš...pirmo reizi visas pasaules vēsturē, pasaules karš. Kur tas sākas? Tieši Vācijā. Kas notika? Dīvaini...līdz šim brīdim neviens nezina, kā tas izbeidzās. Neviens to nezina. Palasiet “Pasaules kara beigas”. Visus sējumus, es to izlasīju. Neviens cilvēks...vienīgais, ko viņi zina, ka ir bijusi pavēle: “Padoties!” Un neviens nezina, kas šo pavēli ir devis. Kāpēc?
Ak, Dievs! Jūs mani sauksiet par “sektantu”, nu, tā vai citādi, tā, ka es varu izteikt savas jūtas. Skatieties! Es esmu tik pateicīgs Svētajam Garam, ka Viņš ir šeit blakus uz platformas un atklāj to.

E-271 Ievērojiet. Raugieties. Viņi izgāja, katrs cilvēks pasaulē, nāvīgi ieroči, lai pasaules karā pilnībā visu iznīcinātu. Bet piepeši tas apstājās. Atklāsmes Grāmatas 7. nodaļā ir teikts: “Un es redzēju četrus eņģeļus, nākam ar saviem graujošajiem ieročiem. Un lūk, nāca Vīrs, no austrumu puses, kuram bija Dzīvā Dieva zīmogs; teica: ‘Apturiet četrus vējus! Apturiet tos!’”
Kādēļ? Ebreji vēl nav īstajā vietā. Slava! Ebreji nav tur, kur viņiem pēc Dieva apsolījuma ir jābūt. Viņš bija pateicis, kur viņiem pienākas būt, atrasties. Viņš teica: “Kad jūs redzēsiet kā vīģeskokam izaug zari, tad ziniet, ka laiks ir tuvu.” Un, kad jūs redzēsiet, kā Jūdi atgriežas Palestīnā, tad ziniet, ka laiks ir tuvu. Nepaies šis dzimums, kā viss piepildīsies. Brāli, jau septiņi gadi, kopš pirmo reizi virs Jeruzālemes sāka plīvot Jūdu karogs; divas tūkstošgades, jā, divdesmit piecas simtgades. Āmen. Ebreji nebija tur, kur varētu...taču Viņš sacīja: “Apturiet!”
Apturēt, kādēļ? Paskatieties, vēl bija jāieiet dažiem pagāniem, starp Veslija periodu un Vasarsvētku draudžu periodu. Pirms Vasarsvētku draudze iegāja Lāodikejas Draudzes Periodā, draudzes priekšā bija ‘plaši atvērtas durvis’; atvērtas durvis, lai “Visi, kas vēlas, nāktu un par velti dzertu no Dzīvā ūdens Avota”. Atvērtas durvis. Ak, vai! Un Viņš sacīja: “Apturiet!” Kāpēc?

E-274 Jēzus teica: “Cilvēks nāca un strādāja. Un arī kāds cits cilvēks citā laikā nāca un strādāja. Un pēc tam vēl kāds cilvēks atnāca un sāka strādāt. Bet viens cilvēks ieradās tikai pulksten vienpadsmitos. Un, kad viņš vienpadsmitos darbu arī beidza, tad saimnieks katram no viņiem samaksāja vienādu daļu – par vienpadsmit stundām.” Viņi brīnījās, kāpēc tā, kāpēc katrs atnākušais saņēma maksu par vienpadsmit stundām?
Tie, kas strādāja ar Martinu Luteru...kas bija Lutera kustībā, nomira žēlastībā...arī citi, gavilējošie metodisti, kuri nomira Veslija laikā, mira žēlastībā. Mēs dzīvojam citā periodā, ne tajā, bet, lūk, šeit! Mamma brauca vēršu pajūgā, bet mēs braucam ar “B-8” modeļa Fordu, gandrīz kā ar reaktīvo dzinēju. Tā ir. Katrā ziņā, mēs dzīvojam citā periodā. Un mēs dzīvojam citā laika posmā. Mēs dzīvojam dienās, kad atjaunojas Dieva Spēks, un Kristus teica, ka būs tāds pats spēks kā viņiem toreiz sākumā. Mēs dzīvojam citā periodā. Neskatieties atpakaļ ne uz Vesliju, ne metodistiem, ne uz tiem baptistiem vai prezbiteriešiem. Palūkojieties šurp, uz Jēzu Kristu, uz Autoru un Bībeles ticības Piepildītāju. Aleluja!

E-276 Tagad skatieties, kā Viņš teica: “Apturiet”, līdz kuram laikam? Līdz varēs ienākt vienpadsmitās stundas cilvēki, pēdējie aicinātie no Pagānu vidus. Māte strādāja Tur; tēvs un citi strādāja, lūk, šeit, bet vecmāmiņa darbojās, lūk, tur. Bet šis ir mūsu laiks, vienpadsmitā stunda. Toreiz pasaules karš beidzās tā gada vienpadsmitajā mēnesī, vienpadsmitajā datumā, pulksten vienpadsmitos un vienpadsmit minūtēs, lai varētu ieiet šie vienpadsmitās stundas ļaudis, un saņemt (ko?) to pašu Svētā Gara kristību, kuru saņēma viņi, lūk, šeit, sākumā, lai varētu atgriezties Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanās Spēks, tās pašas zīmes un brīnumi. Kas tas ir? Kari notiek gan šeit gan tur, karo te un tur, mēģina... Ir radītas atombumbas, taču viņi nespēj neko izdarīt! Viņi nevar to izdarīt līdz tam brīdim, kamēr Svētā Gara kristība nesasniegs ebrejus. Eņģelis teica: “Apturiet, kamēr mēs neapzīmogosim kalpus”, ne Līgavu. Pagāni nekad nav bijuši kalpi; mēs esam dēli un meitas. Ebreji – tie ir kalpi. Ābrahams bija Dieva kalps. Aleluja!

E-277 Tagad mēs redzam tūkstošiem tūkstošu ebreju. Dievs apcietināja faraona sirdi, lai atgrieztu viņus Palestīnā. Dievs apcietināja Hitlera sirdi, Musolīni sirdi, Staļina sirdi. Viņus ar varu sūta atpakaļ uz Palestīnu, pašiem nesaprotot, ko viņi dara, darbojoties Dieva rokās.
Tur priekšā nostāsies šie simtu četrdesmit četri tūkstoši. Un reiz uz turieni ar zīmēm un brīnumiem dosies dievišķs, svēts un svaidīts Dieva pravietis. Šie Jūdi sacīs: “Lūk, ko mēs gaidījām”. Jā, draugi. Un Dievs kristīs simtu četrdesmit četrus tūkstošus Jūdu.
Un notiks aizraušana; beigsies Pagānu ēra. Sprāgs Atombumba un aizraus šo pasauli. Un Pagānu Draudze tiks aizrauta Debesīs, lai atrastos Dieva Klātbūtnē. “Kas tie ir, kuri ir aizgājuši no lielajām bēdām? Mazgājuši savas drānas Jēra Asinīs. Viņi nav aptraipījušies Dieva priekšā.” Āmen.
Zvēra zīme, baznīcu savienība, katolicisms, visi kopā sasieti, dodas pretī haosam. Atlikums, Svētā Gara Līgava...
Bet cilvēki, kuri šodien smejas par runāšanu mēlēs, kuri smejas par Dievišķo dziedināšanu, par pravietojumiem, smejas par Gara izpausmēm; tas ir tas pats gars, kurš jau tad valdīja pāri šiem ebrejiem, kurš jau tad zaimoja Svēto Garu, bija Dieva tiesas satriekts... Šīs Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas Dieva sodam Svētā Gara Spēkā. Viņi apsūdzēja un izsmēja, un novērsās, un sauc mūs par “svētuļiem” un tamlīdzīgi. Bet nav vairs tālu stunda, kad Dievs izlies Savu Dievišķo sodu. Āmen.

E-282 Esiet gatavi. [Tukšums magnetofona lentas ierakstā–Tulk.] Vienīgā drošā vieta šodien ir Jēzū Kristū. Lai Dievs jūs svētī! Ja jūs vēl neesiet iegājuši, tiecieties pēc tā, lai ieietu. “Tos, kuri ir Jēzū Kristū, Dievs atvedīs Sev līdzi Savā otrajā Atnākšanā.”
Bez šī Dieva Zīmoga, kas ir kristība ar Svēto Garu, šī zvēra zīme ir atkritēju apvienība. Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS. Vai jūs mani saprotat? Bet šie reliģiskie skolotāji cenšas tajā vainot komunismu, bet neapzinās, ka tas darbojas tieši viņu vidē. Viņš teica: “Aklie vedīs aklos.” Viņš teica: “Ar acīm nespēs ieraudzīt.” Teica: “Jūs ar savām tradīcijām, ar cilvēciskām mācībām, cilvēciskiem likumiem, Dieva baušļus padarāt neefektīvus.”
Jūs smejaties par katoļiem, ka viņi ir izveidojuši šīs savas katehēzes, kamēr jūsējie sabrauc kopā uz konferencēm vai vēl kur, lai lemtu, vai pieņemt Dievišķo dziedināšanu vai Gara kristību un visas šīs lietas, vai nē. Un viņi To nosoda un noraida. Bet jūs smejaties par katoļiem. Jums nav nekādu tiesību par viņiem smieties. Jo, ja viņa ir nosaukta par “Netikli”, tad Bībele saka, ka jūs esat “Netikles meitas”, kas atrodas tajā pašā koalīcijā.
“Izejiet no tā visa, mana tauta! Esiet atdalīti,” saka Dievs, “un Es ņemšu jūs pie Sevis”. Tā ir patiesība.

E-286 Bet kāpēc gan šis Branhama lūgšanu nams nevar iztikt bez šāda mājiena? Es gribu zināt, vai jūs, cilvēki, šeit vēl ticiet šim Evaņģēlijam...un Tas ir sludināts, un jūs esat To redzējuši, zīmes un brīnumus, un tas ir pierādīts. Un viss, ko sacīja Kungs, piepildījās. Tad kāpēc es dzirdu, ka jūsu vidū ir strīdi, ka ir nesaskaņas? Es gribu, lai jūs uzrakstītu, kas par lietu, kas jums ir uz sirds, un uzliktu to rītvakar uz šīs kanceles.
Es vēlos saprast, kāpēc šī draudze nevar iet ar Dieva Spēku un Svētā Gara kristību, ar zīmēm un brīnumiem. Kāds ir iemesls? Jūsu gans tic visam Tam. Jūs ticat Tam. Tātad, kas nav kārtībā? Kaut kas nav kārtībā. Tai būtu jābūt par bāku šai pasaulei. Tai ir jābūt vietai, kur nonāk Dieva Spēks un ir raudāšana un vaimanas, kur meklē Dievu, kur tas notiek gan dienu, gan nakti. Kāpēc mēs to nevaram?

E-288 “Es to spēšu, bet jūs nē”, teica Jēzus. “Jūs to nedarīsiet. Nāciet un pērciet no Manis”.
Es zinu, ka tu saki,” Viņš teica, “ka esi bagāts un tev nekā netrūkst,” (vēršoties pie draudzēm), teica: “Tu saki: ‘es esmu bagāts, un man nav nekas nav vajadzīgs. Mēs esam izveidojuši organizāciju.’ Un tu nezini, ka esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Un pats to nemaz nezini.” Ja cilvēks ir tādā stāvoklī un pats to apzinās, tad viņš var sev kaut kā palīdzēt. Bet, ja tu esi tādā stāvoklī un to pat nezini... Un Kristus teica, ka šīs dienas draudzes būs šādā stāvoklī un pašas to nemaz nezinās.
Mans ļoti dārgais brāli, ieknieb savai garīgajai būtnei! Paskubini savu dvēseli, ar lūgšanām, saki: “Kungs Jēzu, pārbaudi mani! Ļauj man šodien pārskatīt savu dzīvi, pirms es došos pie miera, lai noskaidrotu, kas ar mani ir. To, par ko runāja Jēzus es apliecinu jau gadiem ilgi, taču neredzu... Ka Viņš būs ar mani, un ka notiks šīs lietas, es neredzu To! Kungs Jēzu, kāds tam ir iemesls?”

E-291 Esi godīgs! Esi patiess! Nāc un runā ar Viņu, kā tu aci pret aci runā ar kādu brāli. Viņš tev to atklās. Viņš pateiks tev to. Atver Viņam savu sirdi, izkrati to. Saki: “Kungs Jēzu, ja man par to būs jāsamaksā ar savu ģimeni, vai ar savu dzīvību, vai darbu, vai arī ar manu draudzes locekļa statusu, vai ar manu prestižu šajā pilsētā, es izvēlēšos ceļu kopā ar tiem nedaudzajiem, nicinātajiem, kas pieder tam Kungam.”
Tagad atcerieties, Jēzus teica: “Vārti ir šauri un ceļš ir šaurs, un tikai nedaudzi to atradīs. Jo plats ir ceļš, kas ved uz pazušanu.” Vairāk nekā miljons 54-tajā [Kādas draudzes sauklis, attiecībā locekļu skaitu–Tulk.], “plati ir vārti uz pazušanu, un daudzi ieies pa tiem.” Tā ir patiesība. “Kurš pazaudēs dzīvību Manis dēļ, tas to iemantos. Kurš mīl tēvu, māti, brāli, māsu vai vienalga ko vairāk nekā Mani, nav cienīgs saukties par Manējo. Kas ķēries pie arkla, uz priekšu iedams, tikai pagriežas atpakaļ, nav šī darba cienīgs.”

E-293 Brāli, reiz šī Labā Vēsts tiks sludināta pēdējo reizi Svētā Gara svaidījumā. Reiz izšaus šis beidzamais ierocis. Reiz tiks nodziedāta pēdējā dziesma. Reiz tiks izteikta beidzamā lūgšana. Reiz šī lūgšanu nama durvis aizvērsies pēdējo reizi un uz šīs kanceles Bībele tiks aizvērta. Un jūs nonāksiet Dieva Klātbūtnē, lai atskaitītos par to, ko dzirdējāt šajā vakarā. Un kas tad būs? Kas būs tad? Kad tur tiks tā lielā Grāmata, kas notiks tad? Kas būs, ja šovakar viss teiktais tiek ierakstīts? Jā, kā tajā dziesmā:
Kas notiks tad?
Tiesas Grāmatu, vaļā kad vērs,
Tie, kas noliedza Glābēju, priekšā stās,
Tiem par visu būs jāatbild tad.
Tavs darbs tev aizšķērsoja ceļu. Tavi vecāki stāvēja tev ceļā. Tavs draugs tev stāvēja ceļā. Tava draudzene tev stāvēja ceļā. Tava draudze stāvēja tavā ceļā.
Kas notiks tad?
Tiesas Grāmatu, vaļā kad vērs,
Tie, kas noliedza šo Vēstījumu, priekšā stās,
Tiem par visu būs jāatbild tad.
Ko jūs domājat ar to iesākt? Jūs zināt, kas ir zvēra zīme. Jūs zināt, kas ir Dieva Zīmogs. Jums ir jāizvēlas. Lai Kungs jūs svētī, piecelsimies.

E-296 Debesu Tēvs, lai Tava žēlastība un svētības ir ar šiem cilvēkiem! Lai viņus virza Tavs Svētais Gars. Un lai Tavs Svētais Gars nonāk uz šiem cilvēkiem un dod viņiem, Kungs, Svētā Gara kristību. Lai katrs vīrietis un sieviete, zēns un meitene, kuri šeit atrodas, lai viņus tik stipri pārņem Svētais Gars, ka viņi izsauktos: “Dievs, ņem visu, kas man ir! Ņem visu, kas esmu es pats. Tikai ļauj man Tev kalpot, mans Kungs! Es visu atmetīšu malā. Es atmetīšu sevi. Es atmetīšu lepnību. Es atmetīšu draudzi. Es atmetīšu visu.”
Nē, ne jau no savas draudzes viņiem ir jāiziet, Kungs, bet no šī stāvokļa, kādā viņi atrodas. Ak, Dievs, sūti metodistus atpakaļ uz viņu draudzi, degošus, lai sludinātu šo Evaņģēliju; sūti atpakaļ baptistus, atpakaļ kempbelītus un katoļus! Kungs Dievs, sūti kādu no šīs Branhama saiešanas telts atpakaļ uz šo lūgšanas namu ar rāmu un pazemīgu garu, kurš ietu un runātu mīlestībā, kurš atkal vestu tautu pie vienprātības, lai Svētais Gars var ienākt un lietot šos cilvēkus. Sūti varenas zīmes un brīnumus! Svaidi katru ticīgo! Piedod katru grēku.

E-298 Ak, Dievs, mēs redzam parādamies zīmes. Mēs redzam, kā uz vīģes koka jau parādās pumpuri. Mēs zinām, ka laiks jau ir tuvu. Mēs redzam, ka bumba jau atrodas to cilvēku rokās, kuriem Tu esi licis iznīcināt šo pasauli.
Ak, Dievs, kā gan mēs vēl varam To noraidīt? Kā mēs varam? Kad mēs dzirdam, cik skaidri un nepārprotami skan Tavs svētīgais Evaņģēlijs; jūtam Svētā Gara vadību; redzam, kā Svētais Gars dara zīmes un brīnumus, dziedina slimos, aklajiem atver acis, mirušajiem atgriež dzīvību; varenas zīmes un brīnumi; Evaņģēlijs tiek sludināts tumšai, neizglītotai tautai, sludināts Svētā Gara Spēkā un izpausmēs; draudzi pavada zīmes un brīnumi. Ko vēl vairāk vēlēties!
Tu teici: “Ja jūs būtu pazinuši Mozu, jūs atpazītu arī Manu stundu.” Aleluja! Tāpat arī šodien, Kungs. Viņi redz dažādas zīmīgas parādības, karus, nelaimes un daudz ko citu. Lai viņi pašķir atpakaļ šīs vecās dārgās Bībeles lappuses, un palūkojas, kur ir palicis ceļu rādošais uguns stabs. Mēs esam laiku beigās.

E-301 Ak, Dievs, virzi Savu Garu pār šiem cilvēkiem. Un, kad viņi šajā vakarā dosies prom no šīs vietas, tad lai Svētais Gars iet ar viņiem.
Un rītvakar, Kungs, kad atskanēs aicinājums pie Tava altāra, mēs lūdzam, lai šī vieta būtu piepildīta, lai lūgšanu telpas būtu pilnas.
Un, Kungs, lai svētdienas rītā un vakarā mēs varētu šeit, saskaņā ar Dieva Vārdu, kristīt cilvēkus. Un lai Svētais Gars nonāk uz šiem ūdeņiem, darot zīmes un brīnumus. Dāvā to, Tēvs!
Svētī mūsu dārgo draudzes ganu. Svētī draudzes locekļus. Svētī ceļiniekus, kas stāv pie mūsu vārtiem. Lai mēs šodien mājup iedami to visu pārdomājam savās sirdīs; bet rītvakar atgriežoties mājās nestu labības kūlīšus un priecātos. Mēs lūdzam to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Lai Kungs Jēzus Kristus svētī katru no jums. Paspiediet viens otram roku. Rītvakar nāciet atkal, nesot līdzi savus lūgumus un vajadzības, un uzlieciet tās uz kanceles. Lai Dievs jūs svaida un ir ar jums! Āmen. Lai Dievs jūs svētī.