Esi pārliecināts par Dievu

Be Certain Of God
Datums: 59-0125 | Ilgums: 1 stunda 11 minūtes | Tulkojums: Rīga
Džefersonvila, Indiānas štats, ASV
E-1 Lūk, šeit ir rakstīts [1. Ķēniņu grāmata 17:1-16]:
“Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!"
Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu:
"Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kedras...Kritas (tā es gribēju sacīt) līcī, kas ir Jordānas austrumos.
Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi."
Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā.
Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.
Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.
Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
"Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu."
Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: "Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!"
Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: "Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!"
Bet viņa sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis [Jauna latv. Bībele: “...ja man būtu kas cepts!...”–Tulk] un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus [Jaunā latv. Bībele: “pāris zaru”–Tulk.] žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam, kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst."
Un Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes."
Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.”
E-1 And it reads like this:
And Elijah the Tishbite, who was an inhabitant of Gilead said unto Ahab, As the LORD God of Israel liveth, before whom I stand, there shall not be dew nor rain these three years, but according to My word.
And the word of the LORD came unto him, saying,
Get thee hence, and turn thee eastward, and hide thyself by the brook Cedrith--Cherith,... (I meant to say)... that is before Jordan.
And it shall be, that thou shall drink of the brook; and I have commanded the ravens to feed thee...
So he went and did according to the word of the LORD: for he went and dwelt by the brook Cherith, that is before Jordan.
And the ravens brought him bread and flesh in the morning, and bread and flesh in the evening; and he drank of the brook.
And it came to pass after... while, that the brook dried up, because there had been no rain in the land.
And the word of the LORD came unto him, saying,
Rise, and get thee to Zarephath, which belongeth to Zidon, and dwell there: behold, I have commanded a widow woman there to sustain thee.
So he rose and went to Zarephath. And when he came to the gate of the city, behold, the widow woman was there gathering of sticks: and he called to her, and said, Fetch me, I pray thee, a little water in a vessel, that I may drink.
And as she was going to fetch it, he called to her, and said, Bring me, I pray thee, a morsel of bread in thine hand.
And she said, As the LORD thy God liveth, I have not a cake, but a handful of meal in a barrel, and a little oil in a cruse: and, behold, I am gathering two sticks, that I may go in and dress it for me and for my son, that we may eat it, and die.
And Elijah said unto her, Fear not; go and do as thou has said: but make me thereof a little cake first, and bring it to me, and after make for thee and... thy son.
For thus saith the LORD God of Israel, the barrel of meal shall not waste, neither shall the cruse of oil fail, until the day that the LORD sendeth rain upon the earth.
And she went in and did according to the saying of Elijah: and she, and he, and her house, did eat many days.
And the barrel of meal wasted not, neither did the cruse of oil fail, according to the word of the LORD which was spoken by Elijah.
E-2 Šim rītam, tieši pirms manas došanās prom uz ārzemēm, es esmu izvēlējies runāt par šādu tematu: “Esi pārliecināts par Dievu.”
Un tagad, Kungs, svētī Savu Vārdu, kad Tas tiek izteikts, un lai Svētais Gars pārņem mūsu prātus un mūsu domas un sagatavo mūs Viņa apmeklējumam, jo mēs lūdzām Viņu atnākt. Jo mēs nenākam uz Tā Kunga namu, lai mūs redzētu vai lai mēs redzētu, bet gan, lai iemācītos no Tevis un iepazītu Tavu raksturu un Tavu ceļu, un Tavas lietas, lai mēs varētu stāties pretī dzīves problēmām ar patiesu paļāvību, būdami pārliecināti par Dievu. Dāvā to, Kungs. Mēs to lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen.
E-2 For this morning's talk just before going overseas, I have chosen a text of this: "Be Certain of God."
And now, Lord, bless Thy Word as It goes forth, and may the Holy Spirit capture our minds and our thoughts and prepare us for His visitation, as we have asked Him to come. For we do not come to the house of the Lord to be seen or to see, but to learn of Thee, and to know of Thy nature, and Thy way, and Thy causes, that we might be able to face the problems of life with a real assurance, being certain of God. Grant it, Lord. In Jesus' Name we ask it. Amen.
E-3 Droši vien tas bija šausmīgs rīts. Bija tik karsts un putekļains, un cilvēki uz ielas mira bada nāvē, un zeme bija tik karsta, ka teju vai dega. Tas viss atainoja viņu grēkus un viņu morālo pagrimumu.
Jo, redziet, tajā laikā Israēlā valdīja...tas ir, pār Israēlu valdīja Ahabs, un viņš bija visnešķīstākais no visiem Israēla ķēniņiem. Tik nešķīsta ķēniņa, kāds bija Ahabs, vēl nebija bijis. Jo viņš, būdams pareizi iemācīts un ar pareizām zināšanām, tomēr nepārtrauca sadusmot Dievu visā, ko viņš darīja. Kaut arī viņam bija varena militārā sistēma, un viņa valdīšanas laikā cilvēki bija kļuvuši ļoti turīgi. Un tomēr tu nevari kaitināt Dievu un cerēt, ka vienmēr izspruksi sveikā.
E-3 It must have been a dreadful morning. It was so hot and dusty, and people was in the street starving, and the earth was so hot it was ready to burn. All this was the reflection of their sins and their moral decay.
You see, Ahab was reigning in--in Israel at the time--or over Israel, and he was the wickedest of all the kings of Israel. There had been no king as wicked as Ahab. For he, being taught and knowed better, he failed not to continue to displease God in everything that he did. Although he had a great military system, and the people had become very prosperous under his reign. But yet, you cannot displease God and expect to get by very long.
E-5 Un tad, kad viņš apprecējās, tā vietā, lai apprecētu kādu no savas tautas, viņš devās un apprecēja grēcinieci, elku pielūdzēju, elkdievību. Viņš apprecēja Jezabeli. Bet viņa nebija ticīga.
Un nevienam ticīgam cilvēkam nekad nevajadzētu precēt neticīgu cilvēku, nekādos apstākļos, viņam vajadzētu precēt tikai ticīgu cilvēku.
Taču Ahabs bija izdarījis šo ļaunumu. Nav nekādu šaubu, ka Jezabele bija skaista sieviete. Un viņš bija iemīlējies viņas izskatā, un nevis tajā, kas viņa bija. Tas ir... Tik daudzi cilvēki to pašu kļūdu pieļauj šodien.
Un viņa bija atnesusi valstī, starp cilvēkiem, elkdievību. Un tauta, priesteri, viņu kalpotāji, bija krituši par upuri šai spēcīgajai sabiedrības prasībai.
E-5 And then in his wedding, instead of marrying among his own people, he went over and married a sinner, an idolater, worship of idols. He married Jezebel. And she was not a believer.
And no believer should ever marry an unbeliever, under no circumstances: should always marry believers.
But Ahab had done this evil thing. And no doubt but what Jezebel was a beautiful woman. And he'd fell for what she looked like in the stead of what she was. That's... So many people make that same mistake to this day.
And she had brought idolatry in the nation, among the people. And the people, the priests, their ministers, had fell victim to this great popular demand.
E-9 Un tas pats šodien notiek mūsu valstī. Mēs esam pakļāvušies sabiedrības prasībām. Nav šaubu, ka priesteri domāja, ka viss būs kārtībā, kamēr vien tam piekrīt viņu valdība. Bet man ir vienalga, kam piekrīt valdība, ir svarīgi, kam savu piekrišanu dod Dievs. Un cilvēki domāja, ka viss būs kārtībā, ja viņi ieviesīs dažas šīs viņu pasaulīgās lietas.
Un varbūt kāds man palūgs paskaidrot tikko teikto, ka tā ir šodienas aina. Mēs varam nedomāt, ka mēs esam elku pielūdzēji, taču mēs tādi esam. Un valdība to atbalsta. Cilvēki mūsdienās ir elku pielūdzēji, jo viņi...viņi pielūdz elkus. Daži kā elkus pielūdz kino zvaigznes. Daži kā elku pielūdz naudu. Bet daži kā elkus pielūdz televīzijas zvaigznes. Taču viss, ko jūs noliekat starp Dievu un sevi, ir elks, lai kas tas arī nebūtu.
E-9 And it's a very picture of our country today. We have fallen under the popular demand. No doubt that the priests thought it would be all right as long as their government okayed it. But I don't care what the government okays; it's got to be what God okays. And the people thought that it would be all right if they anticipated in some of their worldly things.
And one might ask me to retrace what I have just said, that it was a very likely picture of today. We may not think that we are idol worshippers, but we are. And the government endorses it. People today are idol worshippers, because they--they worship idols. Some of them worship movie stars for idols. Some worship money for idols. And some worship television stars as idols. But all that you put before God is an idol, let it be whatever it may be.
E-11 Un sātans, mūsu varenais pretinieks, ir tik ļoti gudrs, ka reizēm viņš pat noliek draudzi Dieva vietā. Varbūt jums ir liela draudze. Varbūt tā ir liela celtne, vai varbūt tā ir liela konfesija; un turklāt tā varbūt ir varena sanāksme, taču lai nekas nestāv pirms Dieva tavā sirdī. Jebkas, kas atrodas pirms Dieva, tas ir elks.
Un šie cilvēki zināja, ka viņi nebija tik garīgi, kādi viņi mēdza būt tai laikā, kad valdīja citi ķēniņi. Taču viņi domāja, ka tikai tāpēc, ka viņi bija reliģiska valsts, ka tāpēc viss būs kārtībā. Un tieši tāpat arī mēs esam nonākuši tādā pašā situācijā.
E-11 Even to Satan, our great adversary is such a smart one, until he even puts sometimes the church before God. You might have a great church. It may be a great building, or it may be a great denomination; and again, it may be a great congregation, but let nothing come before God in your heart. Anything in--before God is an idol.
And these people knew that they wasn't spiritual like they used to be under the reigns of other kings. And they thought just because they was a religious nation that everything would be all right. And that's the way we have come to that place also.
E-13 Pirms dažiem mēnešiem es runāju ar vienu ļoti labu draugu. Un viņš sacīja: “Brāli Branham, es domāju, ka tu pārāk stipri uzbrūc Amerikas Savienotajām Valstīm.” Viņš sacīja: “Tu vienmēr klaigā par grēku un par to, kā Dievs sodīs šo valsti.”
Es sacīju: “Viņam tas ir jādara, citādāk Viņš nebūs taisnīgs.” Viņš sacīja: “Bet, brāli Branham, tu aizmirsti, ka šī valsts tika dibināta, pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, un ka mūsu priekšteči šurp atbrauca, un Dievs dāvāja mums šo mantojumu, un mēs esam reliģioza tauta.”
Es sacīju: “Tā visa ir patiesība. Un neviens nezina, cik ļoti augsti es vērtēju šo valsti. Taču skaties, mans brāli, arī Israēls bija Dieva izraudzīts, un Viņš sūtīja viņiem praviešus un varenus vīrus. Taču Dievs nevar paciest grēku. Viņš izdarīja tā, ka Israēls nopļāva katru graudu, ko viņi iesēja. Un Viņš izdarīs tā, ka arī mēs nopļausim to, ko mēs esam iesējuši. Viņš neuzlūko cilvēka vaigu.”
E-13 Some months ago I was talking to a very fine friend of mine. And he said, "Brother Branham, I believe that you pin this United States down too close." He said, "You're always roaring out the sin and how God is going to punish this nation."
I said, "He's got to do it in order to be just." He said, "But Brother Branham, you forget that this nation was founded upon the Scriptures, and our forefathers came here and God gave us this heritage, and we are a religious nation."
I said, "That is true, all of it. And no one knows how I appreciate this nation. But look, my brother, Israel also was chosen of God, and He sent her prophets and great men. But God cannot stand sin. He made Israel reap every grain they sowed. And if He made Israel reap what she sowed, He'll make us reap what we sow. He is no respecter of person."
E-16 Bet mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs šādi jau domājam, jo mēs paļaujamies uz to, ko izdarīja mūsu priekšteči, vai uz mūsu draudžu varenajiem izveidotājiem, uz to, cik viņi bija ziedojušies Dievam, un ar to viss ir kārtībā, un tas ir augstu cienījami. Taču mēs nevaram iegūt pestīšanu no tā, ko izdarīja viņi! Pestīšana – tā ir individuāla lieta starp ikvienu cilvēku un Dievu. Mēs Dieva priekšā atbildēsim par sevi un nevis par mūsu valsti vai par mūsu draudzi.
Mūsu valstī tas ir nonācis tik tālu, ka pat mūsu visgarīgāko cilvēku vidū... Tu aizej pie garīga vīrieša vai sievietes un ieraugi, ka viņu sirdīs kaut kā trūkst.
E-16 And we've got to the place to think that because we're resting upon what our forefathers did, or what upon our great founders of our churches, what their great sacrifice was to God, which is all right and so much appreciated. But we cannot draw salvation from what they did. Salvation is an individual affair between every person and God. Not with our nation, with our church, but with ourselves before God we answer.
It's come to the place in our country until in the midst of the most spiritual people that we have... You go to spiritual men and women, and you find in their heart that there's something lacking.
E-18 Mēs esam... Pēdējās pāris nedēļās es esmu saskāries ar dažām no šīm lietām, ieraugot, ka cilvēki, kuri, manuprāt, bija pats kodols, un tomēr es ieraudzīju, ka viņi liek uzsvaru uz laicīgām lietām, braukā apkārt un saka: “Dievs ir devis man lielāko to un to. Dievs dod...” Tie ir tukši vārdi!
Lielas materiālas lietas ne vienmēr balstās Dieva gribā. Dievs liek lietum līt uz taisniem un uz netaisniem. Taču pasaulei šodien nav vajadzīga neīsta ticība, cenšoties kaut ko izmānīt un saucot to par garīgumu.
E-18 We have been... In the last few weeks I've been going over some of these things and finding that in the men that I thought was the kernel, yet I found that they're putting emphasis upon temporal things, going around and saying, "God gives me the biggest so-and-so; God gives..." You're bluffing.
Great material things don't always rest in God's will. God makes the rain to fall on the just and the unjust. But what the world needs today is not a bluff of faith, to try to bluff yourself into something and call it spiritual.
E-20 Reizēm ticība var paveikt lielus brīnumus, un tomēr tā nenāks no garīgas sirds. Vai tad mūsu Kungs neteica: “Daudzi atnāks pie Manis tajā dienā un sacīs: 'Vai tad es Tavā Vārdā neesmu darījis to un to?' Un Es tiem apliecināšu: 'Eita nost no Manis, jūs netaisnības darītāji'.” [Latv. Bībelē: “...jūs ļauna darītāji.”–Tulk.] Kas ir netaisnība? Tas, ka tu zini, kā rīkoties pareizi, bet to nedari. “Es nekad jūs neesmu pazinis,” sacīs Viņš. Un mēs dzīvojam šajā laikā.
Mums šodien nav vajadzīgs liels daudzums materiālu lietu, mums tās ir. Mums nav vajadzīgas vēl lielākas baznīcas, mums nav vajadzīgas lielākas sanāksmes. Mums nav vajadzīgs vairāk ētera radio vai televīzijā. Mums nav vajadzīgs vēl vairāk tā visa. Bet, lai tas būtu garīgi, mums šodien ir vajadzīgi cilvēki, kas pazemosies Dieva priekšā, pat ja viņiem nebūs ne centa pie dvēseles, un lūgsies, kamēr tas gars, kas ir viņos, būs gandarīts ar Dieva labestību, un dziļi viņu sirdī atnāks atmoda, kas izmainīs viņu attieksmi un atmosfēru, kurā viņi dzīvo.
E-20 Sometimes faith will do great miracles and still doesn't come from a spiritual heart. Did not our Lord say, "Many will come to Me that day and say, 'Have not I did this and that in Your Name?' and I will confess to them, "Depart from Me, you workers of iniquity." What is iniquity? It's something that you know to do right and don't do it. "I never knew you," He will say. And we're living in that day.
What we need today is not a lot of material things; we have that. We don't need greater churches; we don't need greater congregations. We don't need more on radio and on television. We don't need so many more of these things. But what we need today to be spiritual, is a person that will humble themselves before God if they haven't got a penny, and will pray till that spirit within them is satisfied with the goodness of God, and a revival takes place on the inside of their heart that changes their attitudes and atmosphere that they live in.
E-22 Varbūt tev nav pat kurpju pāra, ko uzvilkt. Varbūt tev mugurā ir tikai skrandas, bet kaut kas tavā sirdī dzied Dieva melodijas. Es labāk izvēlētos to, nevis visas pasaules naudu.
Tāpēc nevar teikt, ka materiālās lietas vienmēr ir Dieva svētības pazīme. Dāvids sacīja Tam Kungam, ka viņš ir redzējis, kā ļaundaris izpleš savus...kuplo kā varens ciedru koks. Bet Dievs viņam jautāja: “Bet vai tu redzēji, kāds bija viņa gals?” Nav svarīgi, cik labas drēbes mēs nēsājam, cik daudz mums ir ēdamā, ne jau tas ieiet Dieva Klātbūtnē. Šis ķermenis, kurā mēs mājojam, iznīkst, neskatoties uz to, kā par to ir rūpējušies. Bet galvenais ir dvēsele, kas ir cilvēkā; galvenais ir gara stāvoklis, kas ieiet dzīvā Dieva Klātbūtnē.
E-22 You might not have a pair of shoes on your feet. You might be dressed in rags, but something in your heart singing the melodies of God. I'd rather have it than all the money in the world.
So you can't say that natural things is always the sign of God's blessing. David spoke that to the Lord, that he'd seen the wicked spread forth his--like a great bay tree. But God asked him, "Did you ever consider him at the end?" No matter how good of clothes we wear, how much we have to eat, that isn't what goes in the Presence of God. This body that we dwell in perishes regardless of how it's taken care of. But it's the soul that's in man; it's a condition of the spirit that moves into the Presence of the living God.
E-24 Bet mēs to visu uzskatām kā pašu par sevi saprotamu. Mēs domājam, ka tāpēc vien, ka mēs esam valsts... Tāpat arī Ahabs un visi no Israēla todien uzskatīja kā pašu par sevi saprotamu, ka viss ir kārtībā. Viņu priesteri un sludinātāji bija centušies viņiem iestāstīt: “Viss ir labi, viss ir vienkārši lieliski.” Taču tur bija viens, viņš kliedza pret šīm nepareizajām lietām, jo šis cilvēks zināja, ka svētais Dievs nevarēja būt apmierināts ar nešķīstas reliģijas modernajām tendencēm.
Tieši tāpat šodien debesu Dievs paliek nemainīgs. Un visi mūsu pūliņi un varenās lietas, kuras mēs cenšamies darīt – tas viss nekad neapmierinās Dievu, ja tā nebūs pilnībā šķīsta dzīve Viņa priekšā.
E-24 But we take things for granted. We think that just because that we are a nation... So had Ahab and all of Israel in that day had taken things for granted that everything was all right. Their priests and preachers had tried to tell them, "All is well; everything's just fine." But they had one; he cried out against the wrong thing, because this one knowed that a holy God could not be satisfied with modern trends of an unholy religion.
So does the God of heaven remain the same today. And all of our efforts and big things that we're trying to do, God will never be pleased outside of an entire sanctified life before Him.
E-26 Mēs varam būvēt skolas un svētnīcas, un baznīcas; mums var būt organizācijas, mēs varam darīt lielus darbus, tomēr Dievs nebūs apmierināts, kamēr cilvēka dvēsele netiks padarīta svēta uz Dieva altāra, pilnībā veltīta Dieva darbiem. Bet neko tādu vairs neatradīsi.
Mēs redzam, ka mūsu lūgšanu sanāksmes ir tik vājas; tik vien kā minūte lūgšanas un lecam gultā. Mēs redzam, ka tas notiek vienu vai divas reizes dienā. Kad mēs visi esam vainīgi! Mūsu valsts morāli sabrūk. Mums šeit visur ir Biliji Grēmi un Orali Robertsi, taču kamēr Amerikas sirdī neparādīsies slāpes atkal atgriezties pie dzīvā Dieva, pie dzīva pārdzīvojuma, pie nemirstīgas ticības dzīvajam Dievam, mēs spēsim tik vien kā, tā teikt, lauzīt par to savas galvas.
E-26 We might build schools, and shrines, and tabernacles; we might have organizations; we might do great things, but yet God won't be satisfied until the human soul becomes a sanctified on the altar of God, consecrated for the works of God. And you don't find that no more.
You find our prayer meetings are so weak, just about a minute of prayer, jump in the bed. We find out that happens about once or twice a day. When all of us are guilty... Our nation morally is decaying. We've got Billy Grahams and Oral Robertses everywhere, but until there comes a thirsting in the heart of America to bring it back to a living God again, to a living experience, till a undying faith in the living God, we're only beating our brains, as it would say, out.
E-28 Mēs varam staigāt krūtis izriezuši, ar aizlocītu apkaklīti, un soļot pa ielu, un kārot, lai mūs sauc par “doktoru” vai “godājamo”. Mēs varam būt mācītāji vislielākajās draudzēs valstī, un varam būt tik ļoti dievbijīgi, ka neviens nespēs piesieties mūsu dzīvēm. Taču kamēr mūsu dvēsele mūsu iekšienē nedegs pēc Dieva, kamēr tur nav kaut kas, kas tiecas pēc Viņa! “Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!” Kamēr mēs neaiziesim līdz šādam pārdzīvojumam...
Tāpēc komunisms un pārējais turpinās izplatīties, un visa mūsu apvienošanās, lai kā arī mēs to nedarītu, to neapturēs. Ir paredzēts, ka tas notiks. Taču Dievs aicina Savu draudzi.
E-28 We might walk with our chest out, with our collars turned in the back, and walk down the street and desire to be called doctor or reverend. We might pastor the greatest churches there is in the land, and we might be as pious as we could be, that no man can put a finger on our lives. But until that soul that's on the inside of us is on fire for God, until something in there that's yearning after Him, "Like the hart panteth for the waterbrook, my soul thirst after Thee, oh God."... Until we get to that type of an experience...
Therefore, Communism and so forth will gain the grounds as they're doing, and all the joining that we can do will never stop it. It's predicted to come. But God is calling to His church.
E-30 Un cik apbrīnojami, ka šī parastā sieva droši vien bija Ēlija cienīga! Jo parasti tava rīcība parāda, kas tu esi. Un turklāt, viņa bija izraudzīta, lai uzņemtu Dieva pravieti. Neaizmirstiet, viņa bija no pagāniem, nevis ebrejiete.
Un zeme dega. Nav šaubu, ka šī parastā sieviete, tā kā viņa bija atbilstoša, būdama ticīgā... Jo mēs saprotam, ka Dievs nebūtu pie viņas vērsies, ja viņa nebūtu bijusi cienīga uzņemt Dieva pravieti. Jo Viņš nekad nesūtītu Savu pravieti uz namu, kas nav cienīgs.
Tā nebija viņa izvēle, tā bija Dieva izvēle. Tā nebija viņa, kas aicināja pravieti; tas bija Dievs, kas deva viņam rīkojumu. Viņš bija atradies pie upītes, kraukļi viņu baroja. Taču tā bija Dieva pavēle, jo kaut kam bija jānotiek. Un Dievs noteikti devās pie ticīgās, kurai bija tāda pati daba kā Ēlijam.
E-30 How that this little woman must have been of the caliber of Elijah, because usually your action shows what you are. And again, she had been chosen to entertain God's prophet. Remember, she was a Gentile, not a Jew.
And the land was burning up. And no doubt that this little woman, being of that caliber, being of the believer type... For we see that God would not have called to her, if she hadn't have been a worthy one to entertain God's prophet. For He would've never sent His prophet to a house that was unworthy.
It was not his choosing; it was God's choosing. It wasn't her bidding him; it was God bidding him. He had been placed by a brook; the ravens were feeding him. But it was God's command for something to take place. And God surely went to a believer of the same nature of Elijah.
E-33 Viņa bija atraitne. Un mēs visi zinām, ko viņai kā atraitnei nācās piedzīvot, viņas vīrs bija miris, un bija jāaudzina jauns puika.
Un tajās zemēs viņi bija atkarīgi no labības ražas. Viņiem nebija tādu valdības projektu, kādi mums ir šodien un...un aizsardzības līdzekļu. Viņi bija atkarīgi no savas ražas. Un, tā kā cilvēku netaisnība un viņu morālais pagrimums bija izraisījis zemē sausumu, viņi visi bija badā un mira.
Un tad mēs ieraugām, ka viņa, bez šaubām, bija nakti pēc nakts pavadījusi lūgšanās, lūdzot visu nakti, kad redzēja, ka miltu traukā paliek mazāk, mazāk, mazāk. Un droši vien nonāca tik tālu, ka traukā vairs nebija pat krūzes miltu. Viņai bija palikusi tikai neliela saujiņa. Nāve nāca taisni iekšā pa vārtiņiem, jau pie viņas durvīm. Jo vairāk kaut ko dabūt nebija iespējams. Visa valsts bija badā.
Un tajā nelielajā traukā bija palikusi labi ja pilna karote eļļas. Tik vien eļļas un tik vien miltu stāvēja starp viņu un nāvi. Savās lūgšanās viņa droši vien bija kļuvusi ļoti patiesa. Lai tikai tas atnāk uz jūsu namu, būs vairāk patiesuma, nekā mums ir šodien. Kad mēs zinām, ka pie durvīm stāv nāve.
E-33 She was a widow woman. And we all know what she--a widow woman would've went through with, her husband dead and a young boy to raise.
And in the lands there they depended on their crops. They didn't have projects as we have today and--and defense plants. They depended on their crops. And because the iniquity of the people and their moral decaying had brought a drought on the land, here they was all starving and dying.
And then we find that no doubt she'd prayed night after night all night, as she begins to see that meal barrel going down, down, down. And it must got to a place till there was not even another cupful of meal in the barrel. All she had was just a little handful. Death was coming right into the gate, at her door. For there was no way of getting any more. The whole nation was starving.
And the oil was, just a good spoonful left in the little container. Just that much oil and that much meal lay between her and death. She must've got real sincere about her prayers. You let that strike your home; it'll be a little more sincere than we are this morning. When we know that death lays at the door.
E-37 Un es domāju, ka mēs droši vien iedomātos, lūk, ko: visu nakti viņa pavadīja lūgšanā, jo vēl tikai viena diena, un tas viss beigtos. Viņa skatījās uz sava puisēna bālajām lūpām, viņam bija kādi trīs vai četri gadi, un viņa redzēja, kā izžūst viņas pašas kauli, miesai pār tiem izzūdot. Un tas droši vien bija kaut kas briesmīgs, kad šī māte redzēja, kā tas viss notiek, un tomēr viņas rokas bija paceltas pretim Dievam, lūdzoties dienu un nakti. “Nu mums ir palikusi tikai sauja miltu un karote eļļas.”
Ziniet, tas ir ļoti savādi. Lai Dievs dod, ka tas dziļi iesūktos katrā no jums, ja jūs nekad vairs nedzirdēsiet mani sludinām. Lai šī ir tā galvenā doma. Tas ir savādi, ļoti savādi, ka reizēm Dievs to dara šādā veidā.
E-37 And I believe maybe we'd think perhaps this: that she'd prayed all night long, for one more day settled it. She could look at the pale lips of her little boy of about three or four years old, and she could see her own bones dwindling away as the flesh was going from them. And it must've been a terrible thing as this mother, seeing these things going, and yet with her hands before God praying day and night. "Now, we're down to one handful of meal and a spoonful of oil."
You know, it's a strange thing. May God let this soak into every one of you if you never hear me preach again. Let this be a message. It's strange, most strange, that sometimes that God does things that way.
E-39 Ziniet, kad mēs esam atzinušies savos grēkos un izpildījuši ikvienu Dieva prasību, ko Dievs pieprasa... Mēs noticējām Dievam. Pastāv nosacījumi, kuri ir jāpiepilda, un tas ir saskaņā ar Viņa gribu. Un mēs esam atzinušies savos grēkos un esam izlabojuši visu nepareizo, ko mēs esam darījuši, izdarījuši visu, kas mums ir zināms, ikvienu prasību, kuru Dievs ir izvirzījis jeb pieprasījis, mēs esam izpildījuši šīs prasības, un tomēr Dievs joprojām klusē, Viņš mums vienkārši neatbild...
Es esmu pārliecināts, ka šorīt es runāju cilvēkiem, kuri atrodas šādā stāvoklī. Es pats tur esmu bijis daudzas reizes. Kad es devos atpakaļ un pārskatīju savu dzīvi, paskatījos zem katra akmens, un ieraudzīju, ka es biju izdarījis kaut ko nepareizu, es gāju un tajā atzinos, un sacīju: “Kungs Dievs, es to izlabošu,” un es devos un to darīju. Tad es atkal atnācu un sacīju: “Tagad, Kungs Dievs, Tu esi Dievs. Tu man atbildēsi. Es, protams, esmu izpildījis ikvienu prasību, kuru Tu pieprasīji no manis. Ikvienu priekšnoteikumu, es esmu to izpildījis.” Bet Viņš joprojām neko nedara, šķiet, ka Viņš klusē – lūk, kad tev ir jābūt pārliecinātam, ka Viņš ir Dievs. Nezaudē drosmi. Vienīgi, lūk, kas: savā sirdī esi pārliecināts par Dievu.
E-39 You know, when we have confessed our sins and met every requirement that God requires... We believed on God. There's a circumstances has to be met, and it's according to His will. And we've confessed our sins, and we've made all the wrongs that we have did right, done everything that we know how to do, every requirement that God had made or asked, we have met that requirement, and yet He lays silent; He just won't answer us...
I'm sure that I'm speaking to peoples this morning who's come to that place. I've been there many times myself. When I've went back and traced my life and turned over every stone, and I'd find that I did something wrong, I'd go confess it and say, "Lord God, I'll make it right," and go do so. Then come back again and say, "Now, Lord, Thou art God; You'll answer me. Surely I've met every request that You required me to do. And every requirement, I have met it." And still He won't move, seems to set silent; that's when you've got to be sure that He is God. Don't be discouraged; the only thing is, that in your heart to be certain of God.
E-41 Mana tēma: pirms kaut ko dari, pārliecinies, esi savā sirdī pārliecināts, ka tas ir Dievs. Un, kad tu esi izdarījis visu, ko Viņš ir sacījis, tad esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs; lūk, kad sāk darboties ticība, tieši tad. Ticība stāv nesatricināmi, jo tā zina, ka Viņš ir. Un tu esi izpildījis visas prasības. Tu tici, ka Viņš ir, un ticība stingri turas. Ak, svētīts lai ir Viņa Vārds! Ticība nekustēsies ne no vietas, jo tā ir pārliecināta, ka Dievs ir, un ka Viņš atalgo tos, kas centīgi Viņu meklē.
Lai tas ieiet dziļi jūsos un nekad no jums neaiziet, Branhama saiešanas telts. Ja tu esi izpildījis Dieva noteikumus un savā sirdī tici, ka Viņš ir, tad Dievs tikai pārbauda tavu ticību, jo Viņam patīk to darīt. Tu esi atzinies savā grēkā, un tu esi izpildījis visas prasības, kuras Dievs ir izvirzījis, bet Viņš joprojām klusē, atceries, ka ticība saka, ka Viņš ir. Tad ticība stipri turas pie tā, nezinot, ko tas viss nozīmē, taču tā zina, ka Viņš ir, un tā ir pārliecināta, ka Viņš ir.
E-41 My text, be certain first before you do anything; be certain in your heart that it's God. And when you've met everything that He said, then you're sure that He's God, that's when faith goes to work right there. Faith stands steady, for it knows that He is. And you met every requirement. You believe that He is, and faith holds steady. Oh, blessed be His Name. Faith won't move, for it's sure that God is and a rewarder of those that diligently seek Him.
May this go way down deep and never move from you, Branham Tabernacle. If you've met God's requirement, and in your heart you believe that He is, God's only testing your faith, for He loves to do that. You've confessed your sin and you've met every requirement that God requires, and still He lays silent, remember, faith says that He is. Then faith holds onto it, not knowing what it's all about, but it knows that He is, and it's certain that He is.
E-44 Un neaizmirstiet, ja Viņš ir, tad Viņa Vārdam ir jābūt patiesam. Un, ja Viņš ir pieprasījis, lai tu izpildi šīs prasības, un tu esi to izdarījis, tad Viņa pienākums ir piepildīt Savu Vārdu. Neapstājieties un nesakiet: “Ak, es tā arī netiku dziedināts, es...” Ak, tava vājā, mazā ticība! Netici tam. Ja viss ir izsūdzēts, ja viss ir nokārtots, un tu atbilsti Dieva prasībai, ticība stipri turas pie tā. Nekas to neizkustinās no vietas. Viņš ir, un tu esi par to pārliecināts. “Kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”
Gaidi, līdz tu esi piepildījis Viņa prasības. Tad tava ticība tiek pārbaudīta. Ja tu esi izpildījis...Dieva prasības ir izpildītas, un tu visu esi pilnībā ievērojis, un tu esi izdarījis visu, ko Dievs no tevis ir pieprasījis, tad tava ticība balstās tieši uz tā, ka Viņš ir. Esi pārliecināts par Dievu!
E-44 Then remember, if He is, His Word has to be true. And if He required you to meet these circumstances and you did, He's obligated to take care of His Word. Don't back off and say, "Oh, I never got healed. I..." Oh, you poor, weak faith. Don't believe that. If everything's confessed, and everything's out, and you met God's requirement, faith holds right there. There's nothing will move it. He is, and you're sure. "They that wait upon the Lord shall renew their strength; they shall mount up with the wings of an eagle. They shall run and not be weary; if they walk, they shall not faint."
Wait, when you've met His requirements; that brings your faith to a showdown. If you have met... God's requirements has been made--or met, and you have fully considered it, and you have done everything that God required you to do, then your faith rests right there that He is. Be certain of God.
E-46 Ziniet, Viņam patīk mūs pārbaudīt. Viņam patīk redzēt, kā reaģēs tava ticība. Vai jūs to zinājāt? Dievam patīk skatīties, kā tu reaģēsi. Kad tu saki: “Ak, Kungs, es Tev ticu. Tu esi mans Pestītājs. Es ticu, ka Tu esi Dziedinātājs, Es ticu, ka tieši Tu dāvā Svēto Garu un pārējo, ko es Tev prasu, Tu esi tas Dievs, kas to visu dod!” Un pēc tam, kad tu atzīsties visos savos grēkos un apsoli Dievam, ko tu darīsi, ja Viņš ļaus tev izveseļoties, bet pēc tam, ja tas nenotiek, tu aizbēdz prom kā tāds gļēvulis, Dievs nevar to izmantot. Viņš nekādi nevarēs tevi lietot. Viņš nekādi nevarēs tev atbildēt, jo Viņš atbild tikai caur ticību. Bet tu pēkšņi aizej prom, un Viņš nevar atbildēt. Taču īsta, patiesa ticība stāv uz vietas, būdama pārliecināta, ka Dievs ir. Esi pārliecināts, ka Viņš ir.
Un, ja Dievs saka, ka tas ir jāizdara, jāatzīstas savos grēkos un tā tālāk, un tu to esi izdarījis, tad ticība saka, ka Viņš ir, tā ir pārliecināta, ka tas notiks. Tavs lūgums noteikti tiks apmierināts. Ak, es...es ceru, ka jūs to nepalaidīsiet garām. Ja tu esi pārliecināts par Dievu, tad Dievs ir pārliecināts par Savu Vārdu. Viņš tikai nogaida, lai tevi pārbaudītu.
E-46 You know, He loves to test us. He loves to see the reaction of your faith. Did you know that? God likes to see how you'll react. When you say, "Oh, Lord, I believe You; Thou art my Saviour. I believe that You are the Healer; I believe that You are the One Who gives the Holy Spirit; and the things that I am requiring, You are the God Who gives that." And then when you confess all your sins and promise God what you'll do if He'll let you get well, and then because it don't happen, you run off like a coward somewhere, God can't use that. There's no way for Him to use you. There's no way for Him to answer you, because He only answers by faith. Then all of a sudden you go away and He can't answer. But real true faith stands there, being sure that God is. Be certain that He is.
And if God asks this thing to be done, to confess your sins and so forth, and you've done it, faith says that He is; it's certain that it's going to happen. Your request has to be granted. Oh, I--I hope you don't miss that. If you're sure of God, God's sure of His Word. He's only waiting to test you.
E-48 Viņš to ir darījis daudzas reizes. Apskatīsim vienu vai divus gadījumus. Atcerēsimies tos ebreju jaunekļus. Viņi negrasījās klanīties elka priekšā. Dievs viņiem uzticējās. Un, kad viņi izdzirdēja, ka viņiem būs jāiet degošajā ceplī, viņi sacīja: “Mūsu Dievs var mūs izglābt no šī cepļa. Bet, ja Viņš to arī nedarītu, mēs neklanīsimies neviena tava elka priekšā.” Redziet, viņi bija nešaubīgi un pārliecināti par Dievu.
Viņi zināja, ka Viņš bija Jehova. Viņi zināja, ka Viņš atbild uz lūgšanu. Bet vai Viņš atbildēs šajā gadījumā, vai nē, tam tik un tā bija jānāk par labu. Tāpēc viņi vienkārši izteica savu apgalvojumu, atzinās savos grēkos un devās nāvē.
Viņi devās degošajā ceplī zinot, viņi bija pārliecināti – ja Dievs ļaus viņiem sadegt, Viņš no jauna uzcels viņus augšāmcelšanā, viņi bija pārliecināti par Dievu. Tāpēc ka viņi zināja, ka Dievs izdarīs tā, lai visas lietas nāk viņiem par labu. Un, kad mēs esam pārliecināti par Dievu, mēs zinām, ka Dievs dara tā, lai viss mums nāk par labu.
E-48 He did it many times. Let's rehearse one or two cases. Let's think of the Hebrew children. They wasn't to bow to an idol. God had confidence in them. And when they heard they had to go to the fiery furnace, they said, "Our God is able to deliver us from this furnace. But if He doesn't do it, we're not bowing to any of your idols." See, they were sure and certain of God.
They knowed that He was Jehovah. They knowed that He answered prayer. But whether He did in their case or not, it would have to be for the good, so they just made their statement, confessed their sins, and walked into death.
When they were going to the fiery furnace, knowing that they were certain that if God let them burn up, He'd raise them up again in the resurrection, they were certain of God; because they knowed that God would work everything for their good. And when we are certain of God, we know that God works everything for our good.
E-51 Un tā viņi izteica vienbalsīgu apgalvojumu. Viņi bija pārliecināti. Un viņi devās taisni iekšā degošajā ceplī, un Dievs ļāva viņiem tur ieiet, sēdēdams maliņā un viņus vērodams. Viņš gribēja redzēt viņu reakciju.
Kad ķēniņš sacīja: “Vai jūs zemojāties, kad skanēja taure?”
Viņi sacīja: “Nē, mēs nezemojāmies.” Lūk, kur ir ticība, stāv stingri.
“Nu, ja jūs nezemojāties, vai jūs zināt par manu rīkojumu?”
“Jā, mēs zinām par tavu rīkojumu.”
“Mans rīkojums ir tāds, ka ceplis tiks sakurināts septiņas reizes karstāks kā jebkad, un es jūs tajā iemetīšu. Vai tagad jūs gribat zemoties?”
“Nē, mēs nezemosimies.” Lūk, kur ir viņu ticība.
Dievs sacīja: “Nu ko, paskatīšos, ko viņi tagad darīs. Es paskatīšos, kāda būs viņu ticības reakcija.”
Un tā viņš sacīja: “Sasieniet viņiem rokas un sasieniet viņiem kājas, un nesiet viņus uz cepli.” Un viņi pienāca pie šī cepļa, uguns viņiem sejā, bet Dievs joprojām stāvēja un skatījās uz to. Taču viņi bija pārliecināti, ka Viņš ir Dievs. Viņi bija atzinušies savos grēkos. Viņi bija izlabojuši visu, kas viņiem bija zināms. Viņi bija pārliecināti, ka Viņš ir Dievs.
Un tā viņi pienāca pie paša degošā cepļa. Un tieši pašā pēdējā brīdī, lūk, Viņš nāk, traucoties no debesīm vēja ratos, apvēdinot viņus ar vieglu vēsmiņu, kamēr Viņš viņus mierināja un sarunājās ar viņiem. Dievs ļauj tavai ticībai nonākt līdz vietai, kur tā reaģēs.
E-51 So they made one statement. They were certain. And they walked right into the fiery furnace, and God let them walk there, setting looking at them. He wanted to see their reaction.
When the king said, "Did you bow when the trumpet sounded?" they said, "No, we did not bow." There's your faith, holding tight.
"Well, then if you did not bow, do you know my decree?"
"Yes, we know your decree."
"My decree is that the furnace will be het seven times hotter than it ever was, and I'll throw you in there. Do you now want to bow?"
"No, we will not bow." There's their faith.
God said, "Well, I'll see what they'll do about it. I'll see what reaction their faith has."
So he said, "Bind their hands, and bind their feet, and start them to the furnace." And they walked up that furnace with the fire in their faces, God still standing looking at it. But they were certain that He was God. They had made their confession. They had made everything right that they knowed of. They were certain that He was God.
So they walked right up that fiery furnace. And right at the last moment, there He come riding out of the heavens on a chariot of wind, fanned the breezes off of them while He consoled them and talked to them. God lets your faith come to the spot to where it'll react.
E-57 Ījabs no Vecās Derības, kad Sātans, mūsu apsūdzētājs, apsūdzēja viņu, sakot, ka viņš esot slepens grēcinieks. Bet Ījabs zināja, ka viņš nav grēkojis. Viņš zināja, ka viņš bija izsūdzējis visu, ko bija izdarījis, un viņš tur bija pienesis dedzināmo upuri. Tāda bija Dieva prasība. Viss, ko Dievs pieprasīja, bija šis dedzināmais upuris un grēksūdze. Un Ījabs to bija izdarījis.
Un sātans sacīja: “Es paņemšu viņa kamieļus, jo viņš ir bagāts vīrs. Es paņemšu viņa aitas.” Un galu galā viņš paņēma viņa bērnus, to vistuvāko viņa sirdij. Bet Ījabs joprojām stāvēja stingri, jo viņš zināja, ka Dievs... Nu, viņš bija pārliecināts, ka Viņš ir Dievs, jo viņš bija ar Viņu runājis un viņš bija izpildījis Viņa prasības. Viņš visu pārskatīja un konstatēja: “Es esmu upurējis ikvienu dedzināmo upuri. Es sacīju savā sirdī: 'Varbūt tad, kad mani dēli rīkoja dzīres un tur bija arī manas meitas, varbūt viņi savā sirdī ir slepus grēkojuši, tāpēc es upurēšu dedzināmo upuri viņu vietā un izsūdzēšu viņu netaisnību'.”
E-57 There was Job of the Old Testament, when Satan, our accuser, accused him of being a secret sinner. But Job knowed that he had not sinned. He knowed that he'd confessed everything that he'd done and put a burnt offering out there. That was God's requirement. That's all God required, was that burnt offering and a confession. And Job done those things.
And Satan said, "I'll take his camels, for he's a rich man; I'll take his sheep." And finally he taken his children, the closest to his heart. But still Job stood pat, for he knew that God... Well, he was certain He was God, for he'd talked to Him, and he'd met His requirements. He searched down and found out, "I've made every burnt offering. I said in my heart, 'Perhaps when my sons gave a--a feast and my daughters attended, perhaps maybe they did secretly sin in their heart, so I'll offer a burnt offering from them and confess their wrong."
E-60 Ak, Dievs, kad cilvēks ievēro to, ko Dievs ir teicis darīt, tad viņš ir pārliecināts, ka Viņš ir Dievs, Viņš noteikti dos atbildi. Ticība vienmēr izsauc Viņu uz skatuves.
Kad tu esi izdarījis to, ko tu zini kā pareizu, kad tu esi izpildījis Viņa prasības, kad tu esi atzinies un izlabojis, un visu atlīdzinājis, un nolicis to Dieva priekšā, tad mani neinteresē, cik daudz Viņš Klusē, Viņš joprojām ir Dievs, gaidot, lai tur ieliktu šo ticību. Tu esi izdarījis savus darbus, tagad Viņš vēlas redzēt tavu ticību caur taviem darbiem. Viņš grib redzēt, ko tu darīsi.
Ja tevi ir svaidījuši ar eļļu un par tevi ir palūguši, Dievs gaida, lai redzētu, kā tu tam ticēsi, ne jau atskriesi nākamsvētdien vai arī nākamajā dienā pie nākošā dziedinātāja, kas ir atbraucis uz pilsētu; Viņš gaida, lai redzētu, kā tu reaģēsi ar tavu ticību, ne jau atkal ieradīsies nākamajā dienā un sacīsi: “Es jūtos tik slikti, man nešķiet, ka es esmu dziedināts.” Pirmkārt, tu vēl neesi piemērots aizlūgšanu rindai. Tu neesi...tu neesi...tu vēl neesi gatavs. Tu netici, ka Viņš ir Dievs. Es ne...
E-60 Oh, God, when a man keeps what God said do, he's certain He's God; He has to answer. Faith calls Him on the scene every time.
When you've done what you know is right, when you've met His requirement, when you've confessed and made right and done restitutions, and laid it before God, I don't care how silent He is, He's still God, waiting to put that faith there. You done your works, now He wants to see your faith by your works. He wants to see what you'll do.
If you've been anointed and prayed for, God's waiting to see what you'll believe about it, not run up next Sunday, and run the next day unto the next healer comes through the city; He's waiting to see your reaction on your faith, not walk back next day and say, "I feel so bad; I don't guess I got healed." You're not fit for the prayer line in the first place. You're not--you're not--you're not ready yet. You don't believe that He is God. I don't...
E-63 Varbūt tu sacīsi: “Brāli Branham, es tev nepiekrītu.” Tava rīcība parāda, kas tu esi. “Jūs viņus pazīsiet pēc viņu augļiem.” Ja cilvēks saka, ka viņš ir kristietis, bet viņš joprojām dzer un smēķē, un spēlē azartspēles, un stāsta netīrus jokus, un saka, ka daļa Bībeles ir pareiza, bet daļa nē...iespējams, viņš sludina Evaņģēliju, bet noliedz daļu Bībeles; viņš joprojām ir grēcinieks. Viņš vēl nav pareizā stāvoklī.
Bet, kad tu atklāti apliecini, ka šis Dievs ir tas pats Dievs un tava dzīve ir atdota Viņa rokās kā: “Kungs, es esmu māls, Tu esi Podnieks,” tad prasi ko vēlies. Ticība nekustēs ne no vietas, tā stāvēs stingri.
Kaut arī šķitīs, ka apstākļi apgriežas ar kājām gaisā, tomēr tā ticība nekustēs ne no vietas, jo tu esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs. Un, ja Viņš ir Dievs, Viņš tur Savu solījumu. Viņš nevar dot solījumu un pēc tam to lauzt. Ja Viņš ir Dievs, tad Viņam ir pienākums turēt Savu solījumu. Ak, kā man tas patīk! Viņš nevar no tā atteikties.
E-63 You might say, "Brother Branham, I disagree with you." Your own action proves what you are. "By their fruits you shall know them." If a man says that he is a Christian, and he still drinks, and smokes, and gambles, and tells dirty jokes, and says part of the Bible's right and part's not... He might preach the Gospel and deny part of the Bible; he's still a sinner. He's not right yet.
But when you openly confess that God is the same God and your life applied in His hands to be, "Lord, I am the clay; Thou art the Potter," then ask what you will. Faith will never move; it'll stand right there.
Though circumstances will seem to fall from right and left, but that faith never moves, because you're certain that He's God. And if He's God, He keeps His promise. He can't make a promise and break it. If He's God, He's got to keep His promise. Oh, I love that. He's got to stay with it.
E-66 Ījabs pienesa savus upurus, viņš visu izdarīja. Viņš zināja, ka viņam bija taisnība. Un, lūk, ierodas draudzes locekļi no kādām citām konfesijām, saka: “Ījab, labāk atzīsties, ka tu esi grēcinieks, jo Dievs nebūtu pieļāvis tev šādu sodu, ja tu nebūtu grēcinieks.”
Taču Ījabs sacīja: “Es esmu izsūdzējis savus grēkus. Es esmu upurējis dedzināmo upuri Dieva priekšā, un es neesmu grēcinieks.” Viņš zināja, uz kā viņš stāv. Pēc tam viss turpinājās, tikai tālāk un tālāk, un tālāk, cik smagi vien iespējams, cenšoties pieveikt Ījabu un novest Ījabu līdz tam, lai viņš noliegtu Dievu un noliegtu šo dedzināmo upuri. Tieši tajā brīdī, kad tu sāc rīkoties attiecībā uz to, ko tu esi izsūdzējis jeb atzinies, tas parāda tavu vājumu, tavas šaubas par Dievu. Tu kaut ko paprasi Dievam un staigā apkārt, šauboties par to – tādā gadījumā tu esi skeptiķis un nevis ticīgais. Ījabs zināja, uz kā viņš stāv, un viņš nelokāmi stāvēja uz šī pamata.
E-66 Job made his offerings; he done everything. He knowed that he was right. And here come the church members by, some of the churches of other denominations, said, "Job, you might as well confess that you're a sinner, for God wouldn't let you be punished like this unless you was a sinner."
But Job said, "I've made my confession. I've put the burnt offering out before God, and I'm not a sinner." He knowed where he was standing. Then everything went on, just on and on and on, just as hard as it could go, trying to down Job and to bring Job to a place that he would deny God and deny that burnt offering. The very minute you take action upon anything that you confess, it shows your weakness, your doubt of God. You ask God for anything and walk around doubting it, then you are a doubter and not a believer. Job knowed where he stood, and he stood firm on that foundation.
E-69 Nav nekāds brīnums, ka savā nāves stundā Peranets sacīja:
Ir Kristus mana stiprā klints,
Viss pamats cits ir tikai smilts.
Uz šīs Ījaba ticības apliecinājuma stiprās klints... Pat viņa mīļotā sieva aizgāja. Kad bija zudusi viņa veselība, un viņu visu klāja augoņi, viņš kasīja sevi ar šķembu un nolādēja dienu, kad viņš bija piedzimis, sacīja: “Lai pat saule vairs nespīd! Lai mēness naktī neuzlec!”
Viņa sieva sacīja: “Ījab, tu esi nožēlojams. Labāk nolādi Dievu un mirsti.”
Viņš sacīja: “Tu runā kā negudra sieviete.” Viņš bija pārliecināts, ka bija Dievs, un viņš bija izpildījis Dieva prasības. Ak, es sajūtu dievbijību! Viņš zināja, ka viņš ir izpildījis Dieva prasības, un tas izšķir jautājumu. Dievs pārbaudīja viņa ticību. Viņš pārbaudīs tavējo. Viņš pārbaudīs manējo.
E-69 No wonder Perronett said in his dying hour,
On Christ, the solid Rock, I stand;
All other grounds is sinking sand.
On that solid rock of Job's confession... Even his beloved wife walked out. When his health was gone, and the boils was all over him, and he scraped himself, and cursed the day that he was borned, said, "May the sun not even shine; may the moon stay down at night."
His wife said, "Job, you're so miserable; why don't you curse God and die."
He said, "Thou speakest like the foolish women." He was certain there was a God, and he'd met the requirement. Oh, I feel religious. He knowed that he'd met God's requirements, and that settles it. God was testing his faith. He'll test yours; He'll test mine.
E-72 Bet kad tu esi izpildījis Viņa prasības: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu,” tas ir Viņa apsolījums. “Ja kāds starp jums ir nevesels, ataiciniet draudzes vecajus, lai tie lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu. Un ticības lūgšana izglābs slimo, un Dievs viņu uzcels.” Tas izšķir jautājumu. “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu.” Jūs esat izpildījuši Dieva prasības.
“Šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās. Ja tie ar rokām pacels čūskas vai dzers nāvīgas zāles, tad tas tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Tas izšķir jautājumu.
Esiet pārliecināti par Dievu. Esiet droši, ka savā sirdī jūs ticat, ka tas ir Dieva Vārds. Ījabs bija pārliecināts.
Viņa sieva sacīja: “Labāk nolādi Viņu un mirsti. Nu, tev taču visu laiku kļūst arvien sliktāk.”
E-72 But when we've met His requirements, "Repent every one of you and be baptized in the Name of Jesus Christ for the remission of your sins, and you shall receive the gift of the Holy Ghost," that's His promise. "Any among you sick, call the elders of the church; let them anoint in oil and prayer. The prayer of faith shall save the sick and God shall raise him up." That settles it. "Confess your faults one to another and pray one for another."
You've met God's requirements, "These signs shall follow them that believe: In My Name they shall cast out devils; they'll speak with new tongues; if they take up serpents or drink deadly things, it shall not harm them; if they lay their hands on the sick, they shall recover." That settles it.
Be certain of God. Be sure that in your heart that you believe that that's God's Word. Job was.
His wife said, "Why don't you curse Him and die. Why, you're getting worse all the time."
E-75 Cik ļoti sātanam patīk tevi ar to apmētāt: “Nu, tev it nemaz nav labāk, kā tev bija, kad tevi svaidīja ar eļļu. Tev it nemaz nav labāk kā tad, kad tie sludinātāji par tevi palūdza. Un patiesībā, tiem sludinātājiem vispār nebija taisnība.” Tam nav nekāda sakara ar to sludinātāju. Tā ir tava ticība dzīvajam Dievam, lūk, kam ir nozīme. Nav svarīgi, kas ir tas sludinātājs; svarīgi, kas ir Dievs. Šo apsolījumu nedeva sludinātājs, šo apsolījumu deva Dievs. Tas nav atkarīgs no sludinātāja, tas ir atkarīgs no Dieva un tavas ticības, lai ticētu, ka tas ir Dievs. Tāpēc esiet pārliecināti par Dievu. Esiet pārliecināti, ka tas ir Dievs un ka tas ir Dieva Vārds, un Dievs ir Savā Vārdā.
Un Ījabs sacīja: “Tu runā kā negudra sieviete.” Sacīja: “Tas Kungs bija devis, un Tas Kungs ir ņēmis, slavēts lai ir Tā Kunga Vārds!” Viņš bija pārliecināts, ka Dievs ir. Un kad viņš to izteica ar savu muti, sāka dārdēt pērkoni un uguņot zibeņi, uz skatuves uznāca Dievs. Tas vienmēr izsauc Viņu uz skatuves. Viņš bija ilgu laiku klusējis.
E-75 How Satan likes to throw that at you. "Why, you're no better than you was when you was anointed. You're no better than you was when them preachers prayed for you. Them preachers ain't right in the first place." It doesn't matter about that preacher; it's your faith in the living God what mounts. It's not what the preacher is; it's what God is. The preacher never made the promise; God made the promise. It's not up to the preacher; it's up to God and your faith to believe that that is God. So be certain of God. Be certain that it's God, and that's God's Word, and God is in His Word.
And Job said, "Thou speakest like a foolish woman." Said, "The Lord gave, and the Lord taken away; blessed be the Name of the Lord." He was certain that there was God. And when he got that out of his mouth, the thunders begin to roar and the lightnings begin to flash; God moved on the scene; it always calls Him on the scene. He sets silent for a long time.
E-78 Tieši to Viņš dara, skatoties uz šo elles pārņemto amerikāņu baru, liekulīgajiem draudzes apmeklētājiem. Es neesmu dusmīgs. Taču grēks sadusmo ikvienu, kuram ar Dievu viss ir nokārtots. Es nedusmojos uz šo valsti, es nedusmojos uz cilvēkiem, bet es dusmojos uz velnu, kas ir paveicis to visu, lai padarītu cilvēkus aklus.
Šie aklie mācītāji un sludinātāji pieļauj, lai cilvēki apmierinās ar kaut kādu cilvēku izgudrotu teoloģiju. Tev ir jāpiedzimst no augšienes, un Dievs ievēro savu Vārdu. Vērodams viņu, kā viņš tos iemidzina... Labāk pārliecinies, vai Dievs ir. “Izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami...”
E-78 That's what He's doing, looking at this bunch of hell-bound Americans, church-going hypocrites. I'm not angry, but sin angers anybody that's right with God. I'm not angry with the nation, not angry with the people, but I'm angry with the devil who has caused these things to blind the people.
These blind pastors and preachers let them get by with some kind of a little manmade theology. You've got to be born again, and God keeps His Word. Seen Him as He's...?... them. Better be sure that there's God. "Having a form of godliness, then denying the power thereof."...
E-80 Šī nabaga sieviete zināja, ka Viņš ir Dievs. Kad trauks kļuva arvien tukšāks, tukšāks, tukšāks un tukšāks, apstākļi visu laiku kļuva arvien sliktāki un sliktāki. Bet Dievs ļāva, lai viss notiek tieši šādi. Viņam vienkārši patīk tā darīt. Viņš mīl pārbaudīt tavu ticību, lai redzētu, kā tu rīkosies, pieļauj, lai tevi svaida ar eļļu un aizlūdz, bet tad tev kļūst sliktāk, saka: “Aiziet, sātan, pārbaudi viņu, Es zinu, ka viņš Man tic.” Mūžīgi svētīts lai ir Dievs! Ak! [Brālis Branhams divas reizes sasit plaukstas–Tulk.] “Tagad tu viņu pārbaudi. Es zinu, ka šajā jautājumā viņš ir noticējis Manam Vārdam.” [Brālis Branhams septiņas reizes klaudzina pa kanceli–Tulk.] Vai Viņš varētu to pateikt par tevi?
Viņš pateica to par Ījabu, sacīja: “Dari ar viņu visu, ko tu gribi, bet viņa dzīvību neaiztiec, jo Es zinu, ka viņš Mani mīl. Viņš ir pienesis dedzināmo upuri, viņš ir izpildījis prasības, viņš ir izdarījis to, ko Es teicu viņam izdarīt, un viņš tam tic. Tagad vari viņu saberzt miltos, ja vēlies.” Viņš atņēma viņam visu. Dievs viņam visu divkāršoja, kad Viņš atdeva viņam to atpakaļ. Protams, ka Viņš to izdarīs!
E-80 This poor, little woman, she knew that He was God. As that barrel went down, down, down, down, circumstances got worse and worse all the time. But God was letting it get that way. He just loves to do that. He loves to put your faith to a test to see how you act on it, let you be anointed and prayed for, then make you worse, say, "Come on, Satan, put him to the test; I know he believes Me." Bless God forever. Oh, my. "Put him to a test now; I know he took My Word for it." Could He say that about you?
He said that about Job, said, "Do anything to him you want to, but don't you take his life, for I know he loves Me. He's made the burnt offering; he's made the requirements; he did what I told him to do, and he believes it. Now, roll him over the coals if you want to." He took everything away from him; God doubled it when He give it back to him. Sure He will.
E-82 Viņš pakļauj mūsu ticību pārbaudei, lai redzētu, vai mēs patiešām ticam, ka Viņš ir Dievs.
Bez šaubām, šī nabaga sieviete sacīja: “Es lūdzos, es lūdzos, es zinu, ka es esmu necienīga pagāne.”
Atcerieties, kā Jēzus runāja par viņu Bībelē, Viņš sacīja: “Vai tad tur nebija daudz atraitņu Ēlijas dienās? Bet viņš tika sūtīts tikai pie vienas, un viņa bija no pagāniem.”
“Ak,” viņa sacīja: “Es esmu lūgusi.” Un varbūt tad, kad viņa ieraudzīja to pēdējo plācenīti, nāve bija ienākusi pa vārtiem un jau stāvēja durvīs. Vēl tikai katram pa nelielam kumosiņam, un viņa un viņas dēls nomirs. Es varu redzēt, kā viņa visu nakti lūdzas, pūš karstie vēji, zeme ir izdegusi, uz ielām kliedz un vaimanā cilvēki. Viņa apgāja visapkārt mājai. Viņa paskatījās uz savu mazo puisēnu, paskatījās uz viņa pidžamiņu, tā bija pavisam nonēsāta, viņa mazās pēdiņas izslējušās gaisā. Viņa paskatījās uz savām rokām, tās bija krunkās. Viņa staigāja no vienas vietas uz otru, taču viņa sacīja: “Es zinu, ka Viņš ir Dievs. Es esmu visā atzinusies, es esmu izdarījusi visu, ko Viņš ir pieprasījis, un es lūdzu mūsu dzīvības Viņa slavai.” Dievs viņu redzēja.
E-82 He puts our faith to a test to see if we really believe that He is God.
That little woman no doubt said, "I prayed; I prayed; I know I'm an unworthy Gentile."
You remember, Jesus spoke of her in the Bible; He said, "Wasn't there many widows in the days of Elijah? But he was only sent to one, and she was a Gentile."
Oh, he said, "I prayed." And maybe when she seen that last little cake, death had done entered the gate and come into the door. One more bite apiece and she and her son died. I can see her all night praying, the hot winds a-blowing, and the earth parched, and the people crying and screaming in the streets. She walked around through the house. She looked at her little boy, looked at his little pajamas, they were all out, and his little feet sticking out, looked at her own hands, wrinkled. She walked back and forth, but she said, "I know that He's God. I've made all of my confession; I've done everything that He required; and I'm asking for our lives for His glory." God seen her.
E-86 Visi pārējie bija aizgājuši izklaidēties un bija kādā lielā deju vakarā, uzpucējušies, viņiem bija mūsdienīgs televīzijas šovs vai vēl kaut kas, viņi sagājās ar pasauli. Taču šī sieviete bija vienatnē ar Dievu.
Parādījās rītausma. Viņa sacīja: “Mazais puisēns visu nakti raudāja, lai kaut ko ieēstu. Ko lai es iesāku ar vienu nelielu sauju miltu?”
Ziniet, tie milti bija Kristus. Ikviens, kas studē Bībeli, zina, ka Kristus bija miltu upuris. Un šim miltu upurim bija jābūt samaltam ar īpaša raupjuma dzirnakmeni tā, lai katrs graudiņš tiktu samalts pilnīgi vienādi, jo Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Un katrs ticīgais tam tic, un tas ir viņa pamats. Aleluja! Ja gribat, varat turēties pie savas vecās, aukstās un formālās reliģijas. Bet es ticu, ka Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es ieņemu savu pozīciju šajā bezdievju pasaulē. Es joprojām ticu, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.
Tie dzirnakmeņi samala visus graudiņus pilnīgi vienādus, jo Viņš ir tas pats. Viņš ir tas pats Dievs – kas Viņš bija toreiz, tas Viņš ir arī šorīt, šajā brīdī. Viņš vienmēr būs tas pats. Lūk, ko nozīmēja šie milti.
E-86 Rest of them was going out and having a big dance somewhere, prettying themselves up, having a modern television show or something, carrying on with the world. But that woman was alone with God.
Daylight broke. She said, "The little fellow had cried all night for something to eat; what'll I do with one little handful of meal?"
You know, that meal was Christ. Any Bible student knows that Christ was the Meal-offering. And that meal offering had to be ground with a special burr too, till it cut every little piece of corn the same, because Jesus Christ is the same, yesterday, today, and forever. And every believer believes that and rests upon it. Hallelujah. You can have all your old, cold formal religion you want to. For me I believe Christ is the same yesterday, today, and forever. I make my stand in the world of infidels. I still believe that He's the same yesterday, today, and forever.
Them burrs cut every bit of it just the same, because He is the same. He's the same God that He was then, He is right now this morning. He always will be the same. That's what the meal meant.
E-90 Un eļļa nozīmē Garu, kā mēs to zinām no Ecēhiēla 4. nodaļas un citām vietām. Tieši tāpēc mēs svaidām ar eļļu – tas ir Gars. Kas tas ir? Kā ir teikts apustuļa Jāņa 4. nodaļā: “Tēvs meklē tādus, kas pielūgs Viņu Garā un Patiesībā.” Jēzus bija šī Patiesība. Viņš bija milti upurēšanai, un šī eļļa bija Gars. Un tad, kad Gars ir samaisīts ar Patiesību, kaut kas noteikti notiks. Salieciet tos kopā, sanāks plācenis.
Ak, kur gan ir jūsu ticība? Kad Dieva Vārds tiek sludināts vienkāršībā un tomēr spēkā, ka Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi, un Vārds tiek izteikts kā Milti, bet jums ir tā Eļļa, lai tos samaisītu kopā. Varbūt tur ir tikai maza saujiņa vai karotīte, taču, lai kas tas arī nebūtu, tas ir reāli.
E-90 And the oil means the Spirit, as we know according to Ezekiel 4 and so forth. That's the reason we anoint with oil; it's the Spirit. What is it? As St. John 4: "The Father seeketh such to worship Him in Spirit and in Truth." Jesus was the Truth. He was the Meal-offering, and this Oil was the Spirit. And the Spirit mixed with the Truth has got to bring something. Put it together; it makes a cake.
Oh, where's your faith? When God's Word's preached in Its simplicity, though in Its power that Jesus Christ is the same yesterday, today, and forever, and the Word goes forth for the Meal, you've got the Oil to mix with It. It may be just a little handful or a spoonful, but whatever it is, it's real.
E-92 Un tā, kam tas ir pagatavots? Tas ir sagatavots krustam. Tas ir pagatavots, lai pašuzupurētos jeb ziedotos. Lūk, kas jums ir jādara. Ja tiek sludināts Vārds un jūs to samaisāt kopā ar Garu, tad tā ir pašuzupurēšanās, tad tu noraidi jebkuras sāpes, tad tu noraidi jebkuru slimību, tad tu noraidi visu, kas ir pretrunā Dieva Vārdam, un stāvi uz tā.
Ārsts saka vienu, otru vai trešo; tam nav pilnīgi nekādas nozīmes. Tu stāvi uz tā, jo tā pateica Dievs. Atnāk Milti, tev ir Eļļa, tu samaisi tos kopā.
E-92 Now, what's it ready for? It's ready for the cross. It's ready for self-sacrifice. That's what you have to do. If the Word's been preached, and you've got the Spirit in It mixed together, it's self-sacrifice to deny every pain, to deny every sickness, to deny everything that's contrary to God's Word and stand on it.
The doctor says this, that, or the other; that don't make a bit of difference. You stand on it, because God said so. The Meal comes; you got the Oil; you mix it together.
E-94 Lūk, es varu saklausīt balsi. Ir nedaudz pēc rītausmas. Šī balss runā un saka: “Ej pagalmā un paņem divus zarus.” Vai jūs ievērojāt, ka Rakstos ir teikts “divus zarus”? [Jaunā Latviešu Bībele: “...redzi, esmu salasījusi pāris zaru...”–Tulk.] Tas ir krusts. Viņai ir milti un eļļa, taču tūlīt viņa tiks aicināta uz darbību, rīkoties ar to. Lai cik daudz tev arī nebūtu, tik daudz Eļļas un Miltu, cik tev pietiek, taču tev ir jārīkojas, pašuzupurēšanās.
Divi zari. Senajos laikos tas bija vislabākais veids, kā uztaisīt ugunskuru. Kad tu paņem vienu pagali un pārliec to šķērsām otrai pagalei, un pa vidu to aizdedzini, tu vari pastumt no abiem galiem. Tā indiāņi taisīja savus ugunskurus. Daudzas reizes es tā esmu dedzinājis uguni visas nakts garumā. Vienkārši paņem baļķi un noliec to, lūk, šādi, un otru, lūk, šādi, un vienkārši stum tos visu laiku ugunī, kad tie izdeg.
Tas zars bija krusts. “Divi zari,” ir teikts Bībelē. Tā balss sacīja: “Ej pagalmā un atrodi divus zarus.” Tajā pašā laikā tur, augšā kalnos, no debesīm nodārdēja balss, kas sacīja pravietim: “Ej uz pilsētu, Es esmu pavēlējis...” Ak, vai! Viņi abi paklausīja. Kaut kam ir jānotiek. Viņi abi ir paklausībā.
E-94 Now, I hear a voice. It's a little after daylight. A voice speaks and said, "Go out in the yard and get two sticks." Did you notice the Scripture said two sticks? The cross. She's got the meal and the oil, but she's going to be called on to act now, act with it. Ever much you got, much Meal or Oil as you need, but you've got to act--self-sacrifice, two sticks.
In the old times they never found a better way to make a fire. When you take a stick and lay it across a stick, and light it in the middle, you scoot both ends. The Indians burn their fire. I've burned a many time all night long, just take a log and lay it this way and one that way, and just keep pushing it into the fire as it burns.
That stick was a cross. Two sticks the Bible said. The voice said, "Go through the yard and get two sticks." The same time up on the mountain there's a voice thundered down to the prophet and said, "Go to the city; I have commanded..." Oh, my. Both of them obeyed. Something has to happen. Both of them are obeying.
E-97 Ja sludinātājs sludina Vārdu, bet cilvēks, kurš To pieņem, Tam tic un rīkojas saskaņā ar To, tad kaut kam ir jānotiek. Ja tu esi grēcinieks, tad tu noteikti tiksi glābts. Ja tu esi slims, tu noteikti tiksi dziedināts, jo Dievs to ir apsolījis, ja vien mēs esam pārliecināti par Dievu.
Tikpat noteikti kā tas, ka Viņš ir Dievs, Viņam ir jātur Savs Vārds. Protams! Tad atskanēja pavēle: “Ej uz pilsētu, jo Es esmu pavēlējis kādai atraitnei...” Pravieša priekšā parādījās vīzija. Te nu viņš nāk, viņš iet ar kājām. Viņš nezina, uz kurieni viņš iet, tam nav nekādas nozīmes. Viņš vienkārši paklausa.
E-97 If the preacher preaches the Word, and the man that receives It believes It and acts upon It, something's got to happen. If you're a sinner, you'll have to be saved. If you're sick, you'll have to be healed, because God promised it if we are certain of God.
As certain as He's God, He has to keep His Word. Certainly. Then the command was, "Go to the city, for I have commanded a widow woman..." A vision broke before the prophet. Here he comes, walking. He doesn't know where he's going; don't make any difference. He's just obeying.
E-99 Viņa nezina, kur atradīsies tie zari, taču kaut kur pagalmā ir divi zari. Viņa sāk rīkoties, viņa iziet pagalmā. Viņa paskatās apkārt: “Ak, cik karsti!” No pilsētas atskan kliedzieni, garām aizstreipuļo nakts klaidoņi, kuri dzer savu vīnu un pārējo. Viņa vēro ielu, viņa neko neredz. Viņa atrod vienu zaru, daļu no krusta, pašuzupurēšanos. Viņa atrod otru zara gabalu, un, kad viņa paceļ to otru zaru...
Ak, droši vien tas bija ļoti drūmi, nāve pie pašām durvīm! Viņai un viņas dēlam atlika apēst gabaliņu miltu plācenīša un mirt. Tās bija beigas! Un reizēm tieši lielākajā nomāktībā mēs sadzirdam šo balsi.
Kad viņa pacēla to otro zaru un sāka iet atpakaļ, no vārtiņu puses atskanēja balss, tā teica: “Atnes man mazliet ūdens kādā traukā.”
E-99 She don't know where the sticks will be laying, but there's two sticks in the yard somewhere. She starts off; she goes out in the yard. She looks around, "Oh, how hot." The screams from the city, the night prowlers coming in, scrambling along drinking their wines and so forth. She looks down the street; she sees nothing. She finds one stick, part of the cross, self-sacrifice. She gets another piece of stick, and when she picked up that second stick...
Oh, how gloomy it must have been, death laying at the door. Her and her son had to eat one little piece of the hoe cake and die. That was all of it. And sometimes right in the midst of gloom that we hear the voice.
When she picked up that second stick and started back, there was a voice come over the gate, said, "Fetch me a little water in a vessel."
E-102 Viņa pagriezās, lai paskatītos, viņai rokās bija šie divi zari, bet milti un eļļa bija samaisīti un sagatavoti. Viņa sacīja, ka viņa ir sagatavojusi, sajaukusi tos kopā. Tieši tā, Vārdam un Garam ir jābūt samaisītiem, savienotiem kopā. Nolikt to uz pašuzupurēšanās krusta, noraidīt visu, kas ir pretrunā tam, ko tu esi lūdzis. Tieši tā. “Es esmu to samaisījusi, tagad es dabūšu tos zarus.”
Un tā balss sacīja: “Atnes man mazliet ūdens kādā traukā.”
Viņa paskatās un ierauga, ka, atslējies pret vārtiņiem, tur stāv kāds vīrs, iekritušiem vaigiem, bārdains, plikgalvains, viņš skatās caur vārtiņiem, ietinies vecā aitādas gabalā. Viņš izskatījās pēc tāda jauka veca džentelmeņa. Viņa sacīja: “Es padalīšos savā ūdenī ar viņu.”
Dzīvības Ūdeņi, tu pats vēlies tos iedot ikvienam, izstāstīt ikvienam, doties jebkur. “Vienu brītiņu, cienītais.”
E-102 She turned to look with these two sticks in her hand, with the meal and oil mixed and ready. She said she'd dressed it, mixed it together. That's what, the Word and the Spirit has to mix together, lay it upon the cross of self-sacrifice to deny anything that's contrary to what you've asked. That's right. "I mixed it; now I'm going get these sticks."
And that voice said, "Bring me a little drink of water in a vessel."
She looks, and she sees a man standing, leaning across the gate, thin-cheeked, bearded, baldheaded, looking across the gate with an old piece of sheepskin wrapped around him. Looked like he was a kind of a kind looking old gentleman. She said, "I'll share my water with him."
Waters of Life, you're willing to give it to anybody, to tell anyone, to go anywhere.
E-105 Turēdama rokās šos zarus, viņa devās uz māju. Un no jauna nodārdēja šī balss: “Iedod ne tikai savu ūdeni, bet atnes ar savu roku man arī kumosiņu maizes.” Dzīvības Maize, Dzīvības ūdens! Vai tas bija Dzīvībai? Viņa nomirtu, tikko kā tā vairs nebūtu.
“Atnes man savu ūdeni un atnes man savu maizi.” Ko mēs šeit redzam? Kādu pamācību mēs šeit redzam? “Meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un visas citas lietas jums taps piemestas.”
“Atnes man nedaudz ūdens un kumosu maizes.”
Viņa pagriežas, būdama ļoti nomākta. Es varu sadzirdēt, kā viņa saka: “Cienītais,” (kaut kā tā), “tu atšķiries no tiem cilvēkiem, kādus es esmu redzējusi un kādus es esmu dzirdējusi runājam, šķiet, ka tu esi ļoti pārliecināts par to, ko tu saki. Taču man ir tikai drusciņa miltu, tikai saujiņa un tikai karote eļļas. Es tos esmu samaisījusi un es taisos to izcept uz šiem diviem zariem. Un es taisos to apēst, es un mans dēls, un nomirt. Tas ir viss, kas man ir.”
E-105 "Just a moment, sir."
She starts back with the sticks in her hand. And the voice thundered again. "Not only do you share your water, but bring me a little morsel of bread in your hand." Bread of Life, water of Life, was it of Life? She'd die as soon as that perished.
"Bring me your water and bring me your bread." What do we find here? What lesson can we find? "Seek ye first the Kingdom of God and all His righteousness; other things will be added." Bring me a little water and a morsel of bread."
Then she turns in her gloom; I can hear her say, "Sir (something like this), you're different from men that I've seen. And men that I can hear speak, you seem to be so positive of what you're saying. But I've only got enough meal, just a handful, and just a spoonful of oil. I've dressed it, and I'm going to cook it with these two sticks. And I'm going to eat it, me and my son, and die. That's all I got."
E-108 Ko mēs dzirdam pēc tam? “Bet no sākuma atnes to plācenīti man!” Vispirms Dievs! Nav svarīgi, ko kāds cits saka, lai kas tas arī nebūtu, lai kādi nebūtu fakti, lai cik drūmi tas izskatās, lai kas tas arī nebūtu, no sākuma uzņemiet Dievu, vispirms Viņa Vārds.
“Ārsts sacīja, ka es nespēšu izveseļoties,” bet no sākuma Viņa Vārds! “Es esmu pārāk liels grēcinieks! Es esmu prostitūta! Es esmu kāršu spēlmanis! Es esmu dzērājs!” Vispirms Viņa Vārds.!“Ja jūsu grēki būtu kā purpurs, tie būs balti kā sniegs, ja tie būtu karmīnsārti, tie balos kā vilna.” [Jaunā latv. Bībele, Jesajas 1:18–Tulk.] No sākuma Dievs.
“Ej un no no sākuma atnes man plācenīti. Visu, kas tev ir, atnes to man.” Vai jūs vēlaties atdot to Viņa rokās?
Manu dzīvi, visu, kas es esmu, man ir piecdesmit divi gadi. “Vai tu vēlies, Viljam Branham, atdot to Man? Vai jūs vēlaties, jūs, bērniņi, atdot savas dzīves Man? Vai jūs vēlaties? Vai jūs to spējat? Slimie cilvēki, vai jūs spējat Man uzticēties? Nolieciet Mani pirmajā vietā.”
E-108 What we hear then next? "But fetch me the little cake first." God first. No matter what anybody else says, what anything else, what any evidence, how gloomy it looks, whatever it may be, take God first, His Word first.
"Doctor said I can't get well," but His Word first. "I'm too much of a sinner." "I'm a prostitute." "I'm a gambler." "I'm a drunkard." God's Word first. "Though your sins be as scarlet, they shall be as white as snow; red like crimson, they'll be white like wool." First God...
"Go bring me a little cake first. All that you've got bring it to me." Are you willing to give it into His hands?
My life, all that I am, I'm fifty years old. "Are you willing, William Branham, to lay it to Me? Are you willing, you little children to lay your life to Me? Are you willing? Can you do it? Sick people, can you trust Me? Put Me first."
E-112 “Atnes man kumosu maizes savā rokā un atnes man nedaudz ūdens.” Viņa paskatījās uz viņu. Kaut kas viņai teica priekšā, ka tas vīrs zināja, par ko viņš runā. Dievs pazīst savējos. Aitas... “Manas aitas pazīst Manu balsi. Viņas zina, vai tie ir Svētie Raksti vai nē, vai tas ir pareizi vai nē.”
Viņa pagriežas paklausībā. Lūk, kas jums ir jādara. Un, kad viņa pagriezās, lai paklausītu tam, ko bija pateicis darīt pravietis, tad no debesīm atskanēja pērkons, kuru vēlas dzirdēt katrs cilvēks. No pravieša balss atskanēja pērkons, kuru vēlas dzirdēt katrs grēcinieks un katrs slimnieks: “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Kā mēs ilgojamies to dzirdēt!
E-112 "Bring a morsel of bread in your hand and fetch me a little water." She looked at him. There was something told her that that man knowed what he was talking about. God knows His own. Sheep... "My sheep know My Voice. They know whether it's Scripture or not, whether it's right or not."
She turns in obedience. That's what you've got to do. And when she turned to obey what the prophet said do, then come the thunder from heaven that every man looks to hear. For there come a thunder out of the voice of the prophet that every sinner and every sick person longs to hear, "THUS SAITH THE LORD." How we long to hear it.
E-114 Kā cilvēki stāv manā pagalmā un saka: “Pienāc pie durvīm, manai meitai ir tas un tas, manam mazulītim ir tas un tas, tikai pasaki vārdu.” Kā gan var to pateikt, pirms tas ir tavā mutē? Tad tie būtu tavi vārdi. Taču viņi ilgojas dzirdēt: “TĀ SAKA TAS KUNGS.”
Un, lūk, tas atskanēja pāri žogam, jo viņa bija paklausījusi, un nomāktība izgaisa: “TĀ SAKA TAS KUNGS: trauks nekad neiztukšosies, un krūka nebūs tukša līdz tai dienai, kurā Tas Kungs Dievs atkal dos lietu virs zemes.” Ak, kāds mierinājums!
E-114 How that people set in my driveway and say, "Come to this door; my daughter's in such, my baby, my so-and-so, just say the word." How can you say it before it's in your mouth? You'd be saying it yourself. But they long to hear that THUS SAITH THE LORD.
There it come across the fence, because she was obeying, and the gloom broke: "THUS SAITH THE LORD, the barrel will not go empty or the cruse run dry until the day that the Lord God sends rain on the earth." Oh, what a consolation.
E-116 Viņa uztaisīja plācenīti, viņa iedeva to pravietim. Viņa atgriezās un uztaisīja arī sev un savam dēlam, un viņi ēda un dzēra pārpilnībā un pārticībā. No kurienes tas uzradās? Kā tas tur nokļuva? Pasakiet man zinātniski, no kurienes uzradās tie milti. No kurienes uzradās tā eļļa, kā tā nokļuva tajā krūkā?
Katru rītu viņa izlēja to sausu, katru rītu viņa iztukšoja miltu trauku. Un tas bija tukšs, taču, kad viņa atgriezās, lai paņemtu vēl, tur bija vēl. No kurienes tas uzradās? Uzticies Dieva Vārdam. Esi pārliecināts par Dievu. Viņš ir Radītājs.
Varbūt tu esi zaudējis savu veselību. Varbūt tu esi zaudējis savas attiecības. Uzticies tam, ko Viņš saka Savā Vārdā. Esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs. Drūmās dienas, kādas tās izskatās šobrīd, varbūt neizskatīsies tik drūmas, ja jūs vienkārši paņemsiet Viņa Vārdu un būsiet pārliecināti, ka Viņš ir Dievs.
E-116 She made the cake; she give it to the prophet. She went back and made some for her son and herself, and they eat and drank with plenty upon the earth. Where did it come from? How did it get there? Scientifically tell me where that meal come from. Where did that oil come from? How did it get in that cruse?
She'd poured it dry every morning; she'd emptied the meal barrel every morning. And it was dry, but when she went back for more, it was there. Where did it come from? Take God at His Word. Be certain of God. He's the Creator.
You might've lost your health. You might've lost your fellowship. Take Him at His Word. Be certain that He's God. The gloomy times that's looking now may not look so gloomy if you'll just take His Word and be certain that He's God.
E-119 Reiz Vācijā es redzēju vienu gleznu, un tas vienmēr ir palicis manā atmiņā. Kāds vācu mākslinieks bija uzzīmējis gleznu, kura...kura saucas “Mākoņu zeme”. Un, kad tu skaties uz to no attāluma, tas ir briesmīgi drūms skats, tikai samudžināti mākoņi, kad tu skaties uz to no liela attāluma. Taču, kad tu pienāc pavisam tuvu, tas mainās, tie ir eņģeļi, kuri vēcina spārnus, dziedot aleluja Tam Kungam. Tieši tāda reizēm ir nomāktība. Ja tu skaties uz to no liela attāluma, tas izskatās drūmi un tumši. Bet uzticies tam, ko Dievs saka Savā Vārdā, un esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs, un pievirzies tam tuvāk. Tu ieraudzīsi, ka tie vienkārši ir eņģeļi, kuri vicina savus spārnus.
E-119 In Germany once I saw a picture, and it always stuck with me. A German painter has painted the--a picture that's--that's called "The Cloud Land." And when you see it off at a distance, it's the horriblest looking gloom you ever seen, just clouds matted together when you're looking at it from a long distance. But when you get real close to it, it changes; it's angels' wings beating together, singing hallelujahs to the Lord. So that's what gloom is sometime. If you look at it at a long distance, it looks gloomy and dark; but take God at His Word and be certain that He's God, and move up close to it; you'll find out it's just angels' wings a-beating together.
E-120 Līdzīgi kā Ābrahāms, arī viņa tika aicināta atdot visu, kas viņai bija, uzlikt to uz upurēšanas altāra. Varbūt šorīt arī tu esi uz to aicināts: atdot savus ceļus, atdot visu savu neticību, atdot visu, kas tev ir, un tad paņemt šo Eļļu un Vārdu un samaisīt tos kopā, un uzlikt to uz pašuzupurēšanās altāra. Tu ieraudzīsi, ka tas izsauks Dievu uz skatuves, tas ir tikpat droši kā tas, ka es stāvu pie šīs kanceles.
Aizdomājieties par to, kamēr mēs lūgsim.
E-120 She was somewhat like Abraham was, called on to give everything she had, lay it on the altar of sacrifice. Maybe you're called like that this morning: Give up your ways; give up your unbelief; give up everything you've got, and then take the Oil and the Word and mix it together, and put it on a altar of self-sacrifice. You'll find out it'll call God on the scene as certain as I'm standing in this pulpit.
E-121 Vai jums šodien ir kāda vajadzība? Varbūt jūsu vajadzība ir lielāka, nekā jūs fiziski spējat sagādāt? Varbūt jums ir tik maz naudas, ka nespējat samaksāt par īri? Varbūt jūsu bērniņiem vajag jaunas kurpes, bet jums nav naudas, lai tās nopirktu? Varbūt trauks jūsu mājā ir tukšs un krūka teju teju būs sausa? Varbūt jūs nevarat nopirkt lopiem barību, un ir kaut kādas grūtības? Atcerieties, Viņš ir apsolījis.
Varbūt tu esi slims, un ārsts saka, ka tev ir nepieciešama operācija, bet tev nav naudas, lai to izdarītu? Tev ir vajadzība.
E-121 Think of it while we pray. Have you a need today? Have you a need greater than you're physically able to obtain? Is the money so low that you can't pay your rent? Is the children wanting new shoes, and you ain't got the money to buy them? Is the barrel empty at your house and the cruse about run dry? You can't buy feed for your stock, and there's something wrong, remember, He made a promise.
Are you sick and the doctor says that you need an operation, and you haven't got the money to do it? You have need.
E-123 Varbūt tu esi grēcinieks? Vai tā nav liela vajadzība, zinot, ka, ja Dievs tevi šodien paņems, tu aiziesi pazušanā? Varbūt tu esi atkritējs, kurš bēg no Dieva, un tu zini, ka piederi kādai draudzei, bet zini, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā; to saka tava sirdsapziņa saskaņā ar Dieva Vārdu, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, tev ir vajadzība. Neļaujiet, lai šie vārdi iekrīt ērkšķainā zemē vai uz akmens, nocietinātā sirdī. Labāk lai tie iekrīt labā, auglīgā augsnē.
Ja tu esi slims un tu...ārsts saka, ka tu nevari izveseļoties, bet tu apsoli Dievam, ka tu kalposi Viņam visas savas dzīves dienas, un tu esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs, nāc, izpildi Viņa prasības. Ja jums ir kāda vajadzība, vai jūs iesākumam vienkārši nepaceltu savu roku pretim Dievam, ka jums kaut kas ir nepieciešams? Lai Dievs jūs svētī. Lūgsim.
E-123 Are you a sinner? Is your need great, knowing if God should call today you'd be lost? Are you a backslider running from God and you know you belong to some church, but you know you're not right; your own conscience tells you according to the Word that you're not right, and you have a need? Don't let these words fall in thorny grounds or on rocks, stony hearts; may they fall in good, fertile soil.
If you're sick and you--the doctor says you can't get well and you promise God that you'll serve Him all the days of your life, and you're certain that He's God, come meet His requirement. If you have a need, will you first do as much as to raise your hand to God that you have a need of something? God bless you. Let us pray.
E-125 Ak, Kungs, tikpat noteikti kā tas, ka es šorīt stāvu pie šīs kanceles, es zinu, ka neviena no šīm rokām nevarēja pacelties bez Tavas ziņas, jo Tu esi Dievs. Tu sacīji: “Vai nepārdod tik daudzus zvirbuļus par divām artavām? Cik daudz vairāk vērti esat jūs nekā zvirbuļi.” Cik daudz vairāk Tu ievēroji šo mirstīgo cilvēku rokas, par kuriem nomira Tavs Dēls Jēzus! Cik daudz vairāk Tu ievēroji viņu rokas, ja jau Tu ievērotu pat zvirbuli, ja tas šorīt nokristu! Droši vien par...par duci zvirbuļu šodien neviens nedotu pat centu, jo tie nevienam nav vajadzīgi – tikai problēmas, kur viņus apglabāt. Tomēr Tu zini ikvienu no tiem, Tu zini katru spalvu, kas ir uz tiem. Tu zini katru matu uz mūsu galvas.
Ak, Kungs, atbildi uz lūgšanu, ļauj viņiem šorīt būt pārliecinātiem, ka Tu esi Dievs un ka Tas ir Tavs Gars. Lai no viņiem atkrīt šīs mūsdienu reliģijas trulums un apmātība, kas saka: “O-o, es piederu tādai un tādai draudzei.” Dievs, lai tas tūlīt pat izzūd no viņu prātiem. Lai tieši šajā brīdī viņi ierauga Mūžīgās Dzīvības atspulgu. Un pēc tam viņi meklēs to un alks pēc tā, lai zinātu, kas ir Dievs, un būs pārliecināti, ka Viņš ir. Viņš tur Savu Vārdu.
E-125 O Lord, just as certain as I'm in this pulpit this morning, I know that there could not be one of those hands go up without You knowing it, for Thou art God. You said, "Is not so many sparrows sold for two farthings? How much more are you than a sparrow?" How much more did You see the hands of those mortal beings in which Your Son Jesus died for. How more did You see their hands than You would a sparrow if it fell this morning. I suppose for--a dozen sparrows wouldn't sell for a penny this morning, 'cause no one wants them; there'd be the trouble of burying them. But You know every one of them; You know every feather that's in their body. You know every hair that's on our head.
O Lord, answer prayer; let them be certain this morning that You are God, and It's Your Spirit. May the dullness and glamor of this modern day religion drop away from them, saying, "Oh, I belong to certain-such church." God, may that fade from their minds right now. In this one moment may they catch a glimpse of Eternal Life. And then they'll seek and hunger for it, to know what God is, and they're certain that He is; He keeps His Word.
E-127 Grēcinieki, lai viņi ātri nožēlo un gatavojas kristībām Jēzus Kristus Vārdā. Un Tu esi apsolījis, ka Tu iedosi viņiem Svēto Garu. Tu tā teici, Kungs. Tu piepildi Savu solījumu.
Atkritēji, kas ir pārliecināti, ka Tu esi Dievs, bet viņi ir aizklīduši prom. Lai viņi šodien atnāk, jo Tu sacīji: “Ja jūsu grēki būtu kā purpurs, tie būs balti kā sniegs, ja tie būtu karmīnsārti, tie balos kā vilna.”
Un, ja šeit ir slimi cilvēki, lai viņi aptver, ka Tu esi Dievs. Tu turi Savu Vārdu. Tev ir pienākums turēt Savu Vārdu. Un kad viņi atdod sevi līdz ar savu Eļļu, Garu, Kurš ir viņos, Kurš apliecina, ka viņi tic. Un arī ar Vārdu, ar Dzīvības Maizi, kas tika izteikts – Kristus, samalts priekš viņiem Vecajā Derībā un arī Jaunajā Derībā, lai parādītu, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Lai viņi samaisa šo Vārdu ar Eļļu, Garu, kas viņiem ir, pēc tam lai viņi nostājas pie altāra, sakot: “Tas ir viss, kas man ir, Kungs. Es to esmu atnesis.” O-o, kā Tu to pavairosi! Kā tas izsauks vēstures Dievu uz skatuves! Kā tas piepildīs Jehovas sirdi ar prieku par to, ka: “Man ir paklausīgs bērns. Es viņu pārbaudīju, un viņš pierādīja, ka viņš Mani mīl un Man tic. Viņš ir pārliecināts, ka Es esmu.” Tāpēc ka ir sacīts: “Tam, kas tuvojas Dievam, ir jātic, ka Dievs ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu centīgi meklē.” Dāvā to šajā stundā, kad mēs Tev to uzticam.
E-127 To the sinner, may they repent quickly, make ready for baptism in the Name of Jesus Christ. And You promised You'd give them the Holy Ghost. You said it, Lord; You keep Your promise.
There's a backslider that's certain that You are God, and they've wandered away, may they come today because You said, "Though your sins be as scarlet, they shall be white like snow; red like crimson, they'll be white like wool."
And if there's those who are sick, may they realize that You're God; You keep Your Word; You must keep Your Word. And as they lay theirself with their Oil, the Spirit that's in them that's confessing they believe, and then also with the Word, the Bread of Life that's went forth, Christ ground up to them in the Old Testament and in the New Testament to show that He's the same yesterday, today, and forever. May they mix that Word with the Oil, Spirit, that they've got, then stand to their feet at the altar, saying, "This is all I got, Lord; I bring it." Oh, how You'll multiply it, how it'll call the God of history on at the scene; how it'll make Jehovah rise with a heart swelling that, "I got a child that'll obey Me. I've put him through the test, and he proves that he loves Me and he believes Me. He's certain that I am." For it is said, "He that cometh to God must believe that He is, and a rewarder of those that diligently seek after Him." Grant it this hour, as we commit it to You.
E-130 Un tagad, kad mūsu galvas ir noliektas, tie, kuriem ir jebkāda vajadzība, piecelieties, lūdzu, kājās, kuri vēlas nolikt... Lūk, ja tu neesi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs... Ja tu esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs un ka Viņš piepildīs Savu solījumu, pestīšanu, dziedināšanu, lai kas tas arī nebūtu; ja tu esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs, piecelies kājās. Ja tev ir kāds cilvēks, par kuru tu gribi palūgt, piecelies kājās, ja tu esi...ja tu esi pārliecināts, ka Viņš ir Dievs. “Dariet savus lūgumus zināmus svēto sapulcēs.” Jūs dariet to, kad jūs pieceļaties uz savām... [Pārtraukums lentas ierakstā–Tulk.]
Es esmu pārliecināts, ka Viņš ir Dievs. Es ticu, ka Viņš tur Savu Vārdu. Un esmu pārliecināts, ka mans lūgums... Tieši tagad es palikšu to zem Asinīm.” Ja jūs to darīsiet, noliksiet katru grēku, katru... Grēks ir neticība. Varbūt tu esi draudzes loceklis, taču es runāju par grēku – “par tavu neticību”. Tagad tu noliec to kā upuri, tu to upurēsi, tu nāc pie krusta. Tagad tu taisies upurēt visu tavu neticību un atdot to Viņa rokās, un zināt, ka Viņš ir, un esi pārliecināts, ka Viņš atbildēs. Ja jums tā tas ir, paceliet savu roku. Palieciet šādi.
E-130 And now, while we have our heads bowed, and those that are in need of anything, would you stand to your feet that wants to place... Now, if you're not certain that He is God... If you're certain He is God, and is going to keep His promise, salvation, healing, whatever it is; if you're certain that He's God, stand to your feet. If you got someone else you want to pray for, stand to your feet if you're--if you're certain that He's God. "Make your request known in the assemblies of the saints. You're doing it as you stand to your... [Blank.spot.on.tape--Ed.]...
I'm certain He's God. I believe that He keeps His Word. And I'm sure that my request... I'll lay it under the Blood right now. If you do that, lay every sin, every... Sin is unbelief. You might be a church member, but I'm meaning sin, your unbelief. You're laying it down as a sacrifice; you're going to sacrifice it; you're coming to the cross. You're going to sacrifice now all your unbelief and give it over to Him and know that He is, and you're certain He's going to answer. If you're that, raise up your hand. Remain that way.
E-131 Kungs, Tu esi Dievs. Lūk, viņu Eļļa un viņu Labība, tie ir samaisīti kopā. Viņi atnes to pie krusta, kur viņu sirdīs nonāks Dieva uguns (ja vien viņi patiešām to vēlas) un aprīs šo upuri. Tu iznāksi uz skatuves, atvērsi apslēptos ūdeņus. Nonākdams no debesīm uguns ratos, Tu satricināsi visas debesis un zemi, lai viņiem atlīdzinātu.
Kad viņi stāv ar augšup paceltām rokām, šādi parādot, ka viņi tic un ir uzlikuši sevi un katru savu lūgumu uz Tava altāra... Ak, debesu un zemes Dievs, debesu un zemes Tiesnesi! Debesu un zemes Tiesnesis noteikti rīkosies taisnīgi, Viņš noteikti turēs Savu Vārdu. Tu, kas pazīsti vīru sirdis, sievu sirdis, šo cilvēku sirdis.
E-131 Lord, Thou are God. Here is their Oil and their Corn mixed together; they're bringing it to the cross where the fire of God shall fall into their hearts, if they really mean that, and consume that sacrifice. You'll move on the scene, rise the hide waters. Coming from heaven in a chariot of fire You'll shake the whole heavens and earth to reward them.
As they stand with their hands up in the air, signifying that they believe and have laid themselves and every request that they got right on Thy altar... O God of heaven and earth, the Judge of the heavens and earth, surely the Judge of heaven and earth will commit righteousness; surely He'll keep His Word, You Who know the hearts of men, the hearts of women, the hearts of these people.
E-133 Kungs Dievs, es paceļu augšup arī savas rokas, jo es zinu, ka šobrīd mainās mana kalpošana. Un es ticu, ka Tu esi. Es esmu redzējis, kā Tu tur stāvi Uguns Stabā. [Brālis Branhams trīs reizes uzsit pa kanceli–Tulk.] Es esmu redzējis, kā Tu atklāj cilvēku sirds noslēpumus, un nevienu vienīgu reizi Tu nekļūdījies. Tu to apsolīji, kad iedevi to tur otrpus ielas, kad Tu vēl tikai sāki darīt šīs lietas. Un tu aizsargāji mani visās pasaules malās, atkal un atkal. Es nešaubos, ka Tu esi Dievs. Es esmu par to pārliecināts.
Es pienesu sevi līdz ar šiem cilvēkiem un atdodu kā upuri visu, kas man ir, Kungs, Tev, kalpošanai. Es sāku no jauna, Kungs, braukšu pa visu pasauli. Palīdzi man, ak, Dievs. Ja es kaut kad par Tevi šaubījos, piedod man manu grēku, piedod man manu neticību. Es zinu, ka Tu esi un ka Tu atlīdzini tiem, kas Tevi meklē.
E-133 Lord God, I put my own hands up, for I know that I've got a change of ministry now. And I believe that You are; I've seen You standing yonder in a Pillar of Fire. I've seen You search the secrets of men's hearts, and not one time have You failed. You promised it when You made it yonder across the street here, when You first started dealing to do these things. And You protected me around the world and around and around. I'm sure You're God; I'm certain of that.
I offer myself with these people and a sacrifice of all that I have, Lord, to You for service. I'm starting again, Lord, moving around the world. Help me, O God. If I've disbelieved You at any time, forgive me of my sin, forgive me of my unbelief. I know that You are and a Rewarder of those that seek You.
E-135 Tāpat es šorīt izsūdzu arī manu cilvēku grēkus, viņu vājības un viņu šaubas, kad viņi stāv ar augšup paceltām rokām. Es izsūdzu viņu grēkus, Kungs, un visas mūsu vājības. Atsūti pār mums Svēto Garu ar Tavas atzinības zīmogu, ka Tu esi Dievs un Tu šobrīd esi šeit, lai mūs pieņemtu un paņemtu mūs Savās rokās, un izpirktu mūs tam, ko mēs esam pazaudējuši. Ja tā ir mūsu veselība, lai tā tiek atjaunota simtkārtīgi. Ja tā ir mūsu dvēsele, lai tā kļūst ziedoša un mirdzoša, piepildīta ar Svēto Garu, lai tā varētu nostāties Dieva priekšā. Ja tā ir neticība, lai tā no jauna paliek par tādu ticību, Kungs, lai varētu pārvietot kalnus. Dāvā to, Kungs.
Mēs ticam, ka Tu virzies, Svētais Gars, piepildot šo ēku, pār šiem cilvēkiem un viņu sirdīs, rosinot viņus pieņemt dzīvo Dievu. Mēs to darām Jēzus Kristus Vārdā.
Ticībā uz Tevi raugos,
Tu, ak, Jērs no Golgātas,
Glābējs Dievišķais!
Uzklausi, kad lūdzos es,
Paņem visus grēkus prom.
Un no Tevis aizmaldīties,
Neļauj man nekad.
E-135 Likewise, I confess the sins of my people this morning, their weaknesses and their doubtings, as they're standing with their arms in the air. I confess their sins, Lord, and all of our weaknesses. Send the Holy Ghost upon us with the seal of Your approval, that You are God, and You're here now to receive us, and to take us into Thy arms, and to redeem us of everything that we've lost. If it's our health, may it be restored a hundredfold. If it's our soul, may it come to us as a blooming, shining article, filled with the Holy Ghost to be presented before God. If it's unbelief, may it become to us again, Lord, with faith to move mountains. Grant it, Lord.
We believe that You're moving, the Holy Spirit, saturating through this building, over these people, and in their hearts, moving them to accept the living God. This we do in the Name of Jesus Christ.
E-137 Vai jūs to domājat nopietni? Vai jūs to pieņemat? Paceliet savas rokas, sakiet: “Es tagad to no Viņa pieņemu.”
Kad pa dzīves tumšo labirintu eju,
Un nelaimes man apkārt vairojas,
Esi Pavadonis mans.
Pavēli, lai tumsa dienā pārvēršas,
Aizdzen visas bēdu bailes prom,
Un no Tevis nomaldīties,
Neļauj man nekad.
E-137 My faith looks up to Thee,
Thou Lamb of Calvary,
Saviour Divine!
Now hear me while I pray,
Take all my sins away,
Nor let me ever stray
From Thee aside.
Do you mean it? Do you receive it, raise your hands, say, "I now receive it of Him."
While life's dark maze I tread,
And griefs around me spread,
Be Thou my Guide;
Bid darkness turn to day,
Wipe sorrow's fears away,
Nor let me ever stray
From Thee aside.
E-138 Nolieksim mūsu galvas lūgšanā. Pēc šī stingrā, asā vēstījuma...raupjš un izteiks tā skarbi, taču tā ir patiesība. Un, ja jūs pazemīgi ticēsiet, ka jūs saņemat to, ko jūs lūdzāt...nekad nepieļaujiet, lai kaut kas nogrūž jūs no šī taisnā ceļa. Stāviet tieši uz tā. Nav nozīmes, cik daudz es sludinātu, lai ko es darītu, vai jebkurš cits cilvēks darītu, tas nekad nedarbosies, ja tu nepieņemsi to kā savu personīgo īpašumu.
Ja tu tici tam no visas sirds, viss, ko esi vēlējies... Ja tu esi atzinies savos grēkos, Dievs tev ir piedevis. Vairs nekad par to nešaubies. Ja tu esi atkritējs, tad šorīt tu esi pieņemts atpakaļ. Ja tev ir vajadzīgs Svētais Gars, tad liecies kristīties Jēzus Kristus Vārdā, lai dabūtu grēku piedošanu. Tas ir Dieva Vārds. Viņš to neizmainīs nevienas draudzes, nevienas konfesijas, neviena cita dēļ. Tam ir jābūt tieši tādā veidā. Mums ir jāatbilst Viņa prasībām, nevis draudzes prasībām, Viņa prasībām. Tieši tas mums ir jādara.
E-138 Let us bow our heads. After this stern, hard-cut message, rude and brought out in a rough way, but it's the truth... And if you'd humbly believe what you have asked for that you receive, don't you never let nothing push you from that straight road. Stand right there. No matter how much I'd preach, whatever I'd do, or whatever any man would do, it'll never take effect till you accept it as your own personal property.
If you believe that with all your heart, everything that you have desired... If you've confessed your sins, God has forgive you. Don't you never doubt it no more. If you're a backslider, you've been taken back this morning. If you need the Holy Spirit, then be baptized in the Name of Jesus Christ for the remission of your sins. That's God's Word. He will not alter It for no church, no denomination, for nobody else. It must be that way. We got to meet His requirements, not the church's requirements, His requirements. That's what we must do.
E-140 Viņš ir pateicis, ka ticības lūgšana izglābs slimo... Ja tu esi slims, es esmu palūdzis par tevi ticības lūgšanu. Tu esi palūdzis to savā sirdī un tam tici, pieņem to, stāvi uz tā, tieši tā tam ir jānotiek. Nekas to neatņems.
Nav svarīgi, cik drūmi tas izskatās. Tu saki: “Nu, laikam izskatās, ka es joprojām esmu slims.” Tam nav... Tie ir tikai daudzu eņģeļu spārni. Tas arī viss. Pats Dievs svētības veidā. Tev tas izskatās drūmi. Pienāc tam nedaudz tuvāk un paskaties uz to no jauna. Paskaties, vai tas nav Dievs, kas tur stāv, piepildot Savu Vārdu.
Un tā, kamēr mūsu galvas ir noliektas, es atdošu kalpošanu brālim Nevilam, mūsu draudzes ganam.
E-140 If He said the prayer of faith shall save the sick... If you're sick, I've prayed the prayer for faith for you. You've prayed it in your own heart and believe it, accept it, stand pat on it, it'll have to be that way. Nothing can take it.
No matter how gloomy it looks... You say, "Well, it might look like I'm still sick." That doesn't... It's just angels' wings gathered together. That's all. It's God in a form of blessing. It's looks gloomy to you. Draw a little closer to it and look at it again. See if it ain't God standing there keeping His Word.
Now, as we have our heads bowed, I'm going to turn the service to Brother Neville, our pastor.

Наверх

Up