Nama veltīšana Tam Kungam

Church Dedication
Datums: 59-0708M | Ilgums: 59 minūtes | Tulkojums: Rīga
Klīvlenda, Tenesijas štats, ASV

[Brālis Litlfīlds stāda priekšā brāli Branhamu, sacīdams: “Priecājamies, ka tu esi šeit, un lai Dievs tevi svētī, mans dārgo brāli.”-Tulk.] Paldies tev. Liels paldies tev, brāli Litlfīld.
Kad es pirms brītiņa ierados, Billijs, mans dēls, pateica man, ka Sems Džons bija evaņģēlists. Vai pareizi? [Kāds brālis saka: “Sems Džons Kūlvaters, tas ir Sems Džons.”-Tulk.] ...kurš dzīvo šeit. Tā ka šai vietai ir jābūt tādai kā svētai vietai, vietai, kas ir veltīta Tam Kungam. Un mēs esam uzcēluši ēku šajā svētajā vietā. Un šajā rītā mēs atrodamies šeit, lai veltītu šo ēku Dievam, Kurš ir sargājis to un licis visām šīm lietām īstenoties.
Un man tas vienmēr sagādā lielu prieku, un tas ir gods pateikt dažus vārdus par...dievnama veltīšanā Tā Kunga kalpošanai. Lūk, dievnams ir tikai ēka. Bet reiz Stefans pateica, viņš sacīja: “Sālamans uzcēla Viņam namu. Bet Visaugstākais nedzīvo ar rokām darinātos mājokļos, bet ķermeni Tu esi Man sagatavojis.” Saprotat?
E-1 [ Brother Littlefield introduces Brother Branham saying, "Happy you're here and God bless you, my dear brother."--Ed.] Thank you. Thank you very much Brother Littlefield.
As I was coming in just a few moments ago, Billy, my son told me, I believe, that Sam Jones was the Evangelist. Is that right? [A brother says, "Sam Jones Coleweather, that--that's with Sam Jones."--Ed.]... lives here. So this spot must be kind of in a sacred spot, at a spot dedicated to the Lord. And we have built a building on top of this holy place. And this morning we are here for dedication of this building to the God Who has protected it and brought all these things to pass.
And it's always a great pleasure to me to--and a privilege, to speak a few words concerning, in a dedication of a church to the service of the Lord. Now, the church is just a building. But it was said once that--by Stephen, he said, "Solomon built Him a house. But howbeit the Most High dwelleth not in the houses made with hands; but a body has Thou prepared Me." See?
E-2 Un mēs zinām, ka Draudze ir... Dieva Gars cilvēkos, lūk, kas ir Draudze. Bet mums ir arī sanākšanas vietas, veltītas vietas, kur šis Draudzes ķermenis sanāk kopā, lai pielūgtu Dievu. Un Dievs ir devis mūsu dārgajam brālim un šai sanāksmei šo ļoti brīnišķīgo celtni. Tāpēc šorīt mēs esam šeit šim mērķim: lai veltītu to kā pielūgsmes vietu Tam Kungam, mūsu Dievam.
Es palūgšu šim draudzes ganam līdzdarboties šajā veltīšanā, izlasīt no Bībeles, 2. Laiku grāmatas 5. nodaļas, pirms mēs sāksim veltīšanas kalpošanu. 2. Laiku grāmata 5. nodaļa, brāli Litlfīld.
E-2 And we know that the Church is a... The Spirit of God in the people, makes the Church. But we also have places of--gathering places dedicated where the--this Church body gathers together to worship God. And God has given to our precious brother and to this congregation, this most beautiful structure. Therefore we are here this morning for that purpose: to dedicate it to be a place of worship to the Lord our God.
I'm going to ask that this pastor, to have a part in this dedication, to read out of the Bible, II Chronicles the 5th chapter, before we have the dedicational service: II Chronicles 5, Brother Littlefield.
E-3 [Brālis Litlfīlds lasa Rakstus-Tulk.]
Tā tika pabeigts viss darbs, ko Salamans darīja pie Tā Kunga nama. Tad Salamans ienesa visas sava tēva Dāvida veltītās lietas - sudrabu, zeltu un visus rīkus, un viņš tās novietoja Dieva nama dārgumu krātuvēs.
Tad Salamans sapulcināja Israēla vecajus un visus cilšu galvenos, Israēla bērnu tēvu namu vadoņus Jeruzālemē, lai uznestu Tā Kunga derības šķirstu augšā no Dāvida pilsētas, tas ir, Ciānas.
Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa uz svētkiem, tas bija septītā mēnesī.
Kad visi Israēla vecaji bija sanākuši, tad levīti pacēla šķirstu.
Un viņi uznesa to augšā kopā ar Saiešanas telti un visiem svētiem priekšmetiem, kas atradās teltī; visu to uznesa augšā levītu priesteri.
Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies šķirsta priekšā, upurēja kaujamiem upuriem tik daudz sīklopu un vēršu, ka tos nespēja nedz saskaitīt, nedz aplēst.
Un priesteri ienesa Tā Kunga derības šķirstu savā vietā, nama iekšējā svētnīcā, vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem.
Jo ķerubu spārni bija izplesti pār šķirsta novietni, un tā ķerubi apklāja šķirstu un tā nesamās kārtis no augšas.
[Brālis Litlfīlds saka: “Lūdzu, visi piecelieties kājās.”]
Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami iekšējās svētnīcas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tā tas tur ir līdz pat šai dienai.
Šķirstā nekā vairāk nebija iekšā kā vienīgi divas akmens plāksnes, kuras Mozus bija ielicis pie Horeba kalna, kad Tas Kungs noslēdza derību ar Israēla bērniem pēc viņu iznākšanas no Ēģiptes.
Un notika, kad priesteri iznāca no svētnīcas - jo visi priesteri, kas bija tur, bija svētījušies, neieturot iedalījumus,
arī levīti, kas bija dziedātāji, proti, Asafs, Heimans, Jedutuns ar saviem dēliem un brāļiem, visi tērpušies smalka linu auduma drānās, ar cimbālēm, arfām un cītarām bija nostājušies altāra austrumu pusē un līdzās viņiem ap simts divdesmit priesteru, kas pūta taures,
un, vienlaicīgi iesākoties mūzikai un dziesmai, šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas To Kungu teiktu un slavētu Viņu; un, kad uz augšu pacēlās tauru, cimbāļu un citu instrumentu un slavas dziesmas skaņas, pauzdamas: "Jo Tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!" - tad viss nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni,
tā ka priesteri nevarēja nostāvēt, lai kalpotu, šī mākoņa dēļ, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
Tad Salamans sacīja: “Tas Kungs ir sacījis, ka Viņš dzīvos biezā tumsā,
bet es esmu Tev uzcēlis namu...
E-3 [Brother Littlefield reads the Scripture:
Thus all the work that Solomon made for the house of the Lord was finished: and Solomon brought in all the things that David his father had dedicated; and the silver, and the gold, and the instruments, put he among the treasure of the house of God.
Then Solomon assembled the elders of Israel, and all the heads of the tribes, the chief of the fathers of the children of Israel, out of Jerusalem, to bring up the ark of the covenant out of--the ark of the covenant of the Lord out of the city of David, which is Zion.
Wherefore all the men of Israel assembled themselves unto the king in the feast which was in the seventh month.
And all the elders of Israel came; and the Levites took up the ark.
And they brought up the ark, and the tabernacle of the congregation, and all the holy vessels and were in the tabernacle, these did the priests and the Levites bring up.
And king Solomon, and all the congregation of Israel that were assembled unto him before the ark, sacrificed sheep and oxen, which could not be told nor numbered for--for multitude.
And the priests brought in the ark of the covenant of the Lord unto his place, to the oracles of the house, into the most holy place, even under the wings of the cherubims:
For the cherubims spread forth their wings over the place of the ark, and the cherubims covered the ark and the staves thereof and above.
(Would everyone stand please.)
And they drew out of the staves of the ark, that the ends of the staves were seen from the ark before the oracles; and they were not seen without. And there it is unto this day.
There was nothing in the ark save two tables which Moses put therein at Horeb, when the Lord made a covenant with the children of Israel, when they came out of Egypt.
And it came to pass, when the priests were come out of the holy place: (for all the priests that were present was sanctified, and did not then wait by course:
Also the Levites which were the singers, all of them of Asaph, of Heman, of Jeduthun, with the mu--their sons and their brethren, being arrayed in white linen, having cymbals and psalteries and harps, stood at the east end of the altar, and with them an hundred and twenty priests sounding with the trumpets:)
And it came--and it came even to pass, as the trumpeters and singers were one, to make one sound to be heard in the praising and thanking the Lord; and when the--and when they had lifted up their voices with the trumpets, with the cymbals and the instruments and the musick, and praised the Lord, saying, For He is good; for His mercy endureth forever: that then the house was filled with a cloud, even the house of the Lord;
So that the priests could not stand to minister by reason of the cloud: for the glory of the Lord had filled the house of God.
God's richest blessings upon His Word.--Ed.]
E-4 Kad mēs nopietnībā uzlūkojam dzīvā Dieva Vārdu un runājam par tēmu “Ēkas veltīšana Tam Kungam”, man gribētos izteikt šo paziņojumu: ka daudziem no mums un jo īpaši daudziem studējošajiem ir zināms, ka Dievs ir visuresošs. Nu, es ticu, ka savā mērā Dievs ir visuresošs, jo, tā kā Viņš ir viszinošs, tas padara Viņu par visuresošu. Ja Dievs ir visuresošs kā, piemēram, atmosfēra, tad Viņš ir mīts.
Taču Dievs ir Persona. Tādējādi Viņam ir jābūt kādai noteiktai vietai, kur Viņš mājo. Un Viņš ir visuresošs, jo Viņš ir viszinošs. Tādējādi, ja Viņš ir visur, būdams viszinošs, Viņš zina visu. Tādējādi, ja Viņš zina visu, Viņš zina, kas notiek ikvienā vietā. Taču pats Dievs mājo kādā noteiktā vietā.
E-4 Then said Solomon, "The LORD hath said He would dwell in the thickest of the darkness.
But I have built Him a house...
As we solemnly look to the Word of the Living God, and speaking on this subject of "Dedication of Building" to the Lord, I would like to make this statement: That it is known among most of us, and especially among scholars, that God is omnipresent. Well, I believe, in a measure, that God is omnipresent. God is omnipresent, Him being omniscient makes Him omnipresent. If God is omnipresent just like the atmosphere, then He is a myth.
But God is a Person. Therefore He has to have a certain place that He dwells. And He is omnipresent by being omniscient. Therefore if He is everywhere, because being omniscient, He knows everything. Therefore if He knows everything, He knows what's going on at every place. But God Himself dwells in a certain place.
E-5 Tādējādi, būdams bezgalīgs... Lūk, vārds “bezgalīgs” nevar tikt izskaidrots ar nevienas valodas vārdiem. Lūk, vārds “bezgalīgs” ir kā bezgalība, tas arvien turpinās. Un Dievs ir bezgalīgs. Un, ja es mēģinātu to kaut kā izskaidrot, ko nozīmē bezgalība, tad tas būtu, ka simts miljoni gadus pirms vēl bija izveidota zeme, bezgalīgais Dievs zināja katru blusu, kas vien būs uz zemes, un zināja, kad ikviena no tām mirkšķinās aci. Tā ne tuvu nav puse no tā, ko nozīmē būt bezgalīgam.
Tādējādi Dievs, būdams bezgalīgs un viszinošs, Viņš zina pilnīgi visu, un Viņš zina visu, kas notiek visās vietās jebkurā laikā. Bet pats Viņš ir Persona, kas dzīvo vienā vietā. Šādi Viņš...mēs varētu saukt Viņu par viszinošu.
E-5 Therefore Him being infinite... Now, the word "infinite" cannot be broken down into any word by any language. The word "infinite" is like "infinities," it's from there on. And God is infinite. And if I would try to make one quotation what infinite means, that would be, that a hundred million years before the world was ever formed, the infinite God knew every flea that would ever be on the earth, and knowed every time that he'd bat his eye, each of them. That doesn't even start half of what it means to be infinite.
Therefore, God being infinite and omniscient, He knows all things, and He knows everything that's going on at all places at all times. But He Himself is a Person, dwelling in one place. Therefore He could--we could call Him omniscient.
E-6 Lūk, Dievs dzīvo starp Saviem ļaudīm. Un, tā kā Viņš izsauca viņus no Ēģiptes, viņi bija Dieva ļaudis. Viņš izvēlējās viņus kā tautu, īpašus cilvēkus, ķēnišķīgus priesterus. Un Viņš izvēlējās šos konkrētos cilvēkus. Un, kamēr vien viņi mājoja Ēģiptē un bija izkaisīti, viņi bija Dieva ļaudis. Taču, kad Viņš izsauca viņus, tad viņi kļuva par Dieva draudzi. Jo vārds “draudze” nozīmē “atdalītie, izsauktie”. Viņi kļuva par Dieva draudzi.
E-6 Now, God dwells among His people. And as He called them out of Egypt, they were the people of God. He chose them as a nation, a peculiar people, a royal priesthood. And He chose this certain people. But as long as they were dwelling in Egypt and scattered, they were the people of God. But when He called them out, they were then the church of God. Because the word "church" means "separated, called out." They become the church of God.
E-7 Tad kā Dieva draudzei Dievs noteica viņiem noteiktu vietu, kur šie cilvēki varēja satikties, kur notiktu pielūgsme; jo Dievs ilgojas būt sadraudzībā ar Saviem ļaudīm un būt starp Saviem ļaudīm.
Pēc tam Dievs paņēma Mozu uguns kalnā, kur zibeņoja zibeņi un dārdēja pērkoni. Un Viņš parādīja viņam, kāda veida mītnē Viņš vēlējās dzīvot uz zemes. Jo Mozus atveidoja to zemes telti saskaņā ar to paraugu, ko viņš bija redzējis debesīs, Tā Kunga svētnīcu.
Ak, man tas šķiet tik brīnišķīgi, kad aizdomājos, ka Dievs, pirms Viņš ļāva uzcelt draudzes namu, tai celtnei bija jābūt pēc Viņa debesu mājokļa parauga! Mozus visu uztaisīja pēc debesu parauga.
E-7 Then being the Church of God, God ordained a certain place for these people to meet in where there would be fellowship; because God longs to fellowship with His people, and among His people.
Then God took Moses up into the mountain of fire where the lightnings was flashing and the thunders a roaring. And He showed him what kind of a dwelling place He desired to dwell in on earth. For Moses patterned the earthly tabernacle after what he had seen in heaven, a sanctuary of the Lord.
Oh, I think that's so beautiful, to think that God before He would let a church building be built, that that building had to be a pattern of His heavenly abode. Moses made all things after the pattern of the heavenly.
E-8 Un tagad tikai nedaudz apskatīsim to, ko Mozus droši vien redzēja. Un viņš uztaisīja to no zemes materiāliem, tas bija taisīts no ādām, aitu ādām. Mēs saucam to par tabernakulu jeb telti, kas nozīmē “mājvieta”. Un šajā mājvietā jeb teltī bija trīs atsevišķi nodalījumi. Pavisam noteikti, tieši tā tas ir godībā.
Un mēs ieraugām, ka viens no tiem tika saukts par pagalmu jeb sanāksmes vietu. Nākamais tika saukts par svēto vietu. Bet vēl nākošais tika saukts par vissvētāko vietu. Tas viss norādīja uz Kristu. Un pat tas iekārtojums, kas bija tur iekšā, viss stāstīja par Kristu.
Tieši tāpēc Kristū mājo Dieva pilnība, jo visas lietas norādīja uz Viņu. Un Kristus bija Dievs, kļuvis par miesu, Dievs bija teltī uz zemes. Tāpēc Stefans sacīja, ka: “Sālamans uzcēla Viņam templi. Taču Visaugstākais nemājo ar rokām celtos namos; bet ķermeni Tu esi Man uztaisījis.”
E-8 And now, let us take just a little look at this, what Moses must have saw. And he made it first out of earthly material, which was made of skin, sheepskins. We'd call it a tabernacle or a tent, means "a dwelling place." And in this tabernacle, or tent, there was three separate compartments. That surely is the way it is in glory.
And we notice one was called the court, or the congregational place. The next was called the holy place. And the next was called the holy of holies. All these pointed to Christ. And even the furniture that was in the--inside its walls; everything spoke of Christ.
That's the reason that in Christ dwells the Fullness of God, 'cause all things led to Him. And Christ was God made flesh, God tabernacling on earth. Therefore, it was said by Stephen, "That Solomon built Him a temple. But the most High dwelleth not in temples made with hands; but a body has Thou made Me."
E-9 Viss tās ēkas iekārtojums simbolizēja Kristu. Tādas lietas kā mazgāšanas trauks, kur tika mazgāts upuris, vara altāris, kur tas tika nokauts un sadedzināts. Un tas varš altārī stāsta par tiesu, par Dievišķo tiesu. Varš, kā tā vara čūska, kas bija uztaisīta tuksnesī, stāstot par Dievišķo Dieva tiesu pār čūsku, uztaisīta no vara, notiesāta.
Kad Ēlija uzkāpa augšā paskatīties, viņš sacīja: “Debesis bija kā varš,” Dievišķā tiesa pār grēcīgo valsti. Varš stāsta par tiesu. Pati čūska un miets stāstīja par jau notikušo tiesu (Dieva Dievišķo tiesu pār čūsku) un runāja par Kristus atnākšanu, kad Viņš tiks padarīts par grēku un pār Viņu tiks izlieta Dieva Dievišķā tiesa. Ka Viņam, kurš bija gan cilvēks, gan Dievs, būs jānonāk lejā, jākļūst zemākam par eņģeļiem, lai Viņš varētu nomirt par mūsu visu grēkiem.
Viņa dvēsele nevarēja nomirt, jo Viņš bija Dievs. Taču Viņa ķermenim bija jābūt ķermenim no miesas, lai tas varētu nomirt kā upuris: no jaunavas dzimis ķermenis nomira kā upuris, lai mēs, grēcīgi cilvēki, varētu būt atvesti Dieva tuvumā, ticot tam.
E-9 All the furniture in the building typed Christ. Such as the laver, where the sacrifice was washed, the brass altar, where it was slain and burned. And the brass even in the altar speaks of judgment, Divine judgment. Brass, like the brass serpent was made in the wilderness, speaking of the Divine judgment of God upon the serpent, made of brass passed judgment.
When Elijah went up to look, and said, "The skies was like brass," Divine judgment upon a sinful nation. Brass speaks of judgment. The serpent itself and the pole spoke of judgment passed (God's Divine judgment on the serpent), and spoke of the coming of Christ, where He would be made sin, and God's Divine judgment would be poured out on Him. That He being man and God would have to come down, made lower than the Angels so that He might die for the sins of us all.
His soul could not die because He was God. But His body had to be made a body of flesh so that it could die to be a sacrifice: virgin born body die for a sacrifice, that we sinful people might be brought nigh unto God by believing on this.
E-10 Vēl mēs ieraugām arī to, ka Dievs mājo trīs istabu mājā, un tieši tādā mājā dzīvojat jūs. Neviens cilvēks nevar dzīvot citādāk, kā trīs istabās.
Reizēm es esmu izbrīnīts, kad dodos un ieraugu mājas ar divdesmit vienu istabu, piecpadsmit istabām. Taču jūs dzīvojat tikai trīs istabās. Tā ir virtuve, viesistaba un guļamistaba. Varbūt tev ir trīs guļamistabas, varbūt tev ir verandas. Taču patiesībā tu dzīvo tikai trijās. Varbūt tev ir ēdamistaba, taču tā ir tikai virtuves atvase. Virtuve, kur tu ēd, viesistaba, kur tu esi sadraudzībā, un guļamistaba, kur tu atpūties.
Un tas stāsta par Dieva kārtību Viņa Draudzē. Mēs ienākam virtuvē, kad dzirdam Vārdu un ēdam Dieva labās lietas. Tā ir taisnošana. Pēc tam mēs nonākam svēttapšanā, kur mums ir sadraudzība vienam ar otru, un tad Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Asinis attīra mūs no visa grēka. Un vēl mums ir atpūtas un drošības vieta, kad mēs esam kristīti ar Svēto Garu: taisnošana caur ticību, svēttapšana caur Asinīm, Svētā Gara kristība.
E-10 Then we notice also that God's dwelling in a three room house, and that's the house that you dwell in. No person can dwell in any more than three rooms.
Sometimes I'm amazed at going and seeing houses with twenty one rooms in it, fifteen rooms. But you only live in three. That is the kitchen, the parlor, and the bedroom. You may have three bedrooms. You may have sun porches. But there is really only three. You may have a dining room. But that's just an off-breed from the kitchen. Kitchen, where you eat, the parlor, where you fellowship, and the bedroom where you rest...
And it speaks of God's order of His Church. We come into the kitchen by hearing the Word and eating the good things of God. That's justification. Then we come into sanctification where we have fellowship one with the other while the Blood of Jesus Christ, God's Son, cleanses us from all sin. And then we have a place of rest and security when we're baptized with the Holy Ghost: justification by faith, sanctification by the Blood, the Baptism of the Holy Spirit.
E-11 1. Jāņa 5:7 ir teikts: “Ir trīs, kas liecina debesīs: Tēvs, Vārds (kas ir Dēls) un Svētais Gars, šie trīs ir Viens. Ir trīs, kas liecina uz zemes: ūdens, asinis un Gars, un šie trīs ir vienisprātis.”
Tev nevar būt Tēva bez Dēla. Tev nevar būt Svētā Gara, ja tev nav gan Tēvs, gan Dēls. Bet tu vari būt taisnots bez svēttapšanas. Un tu vari iziet svēttapšanu un būt bez Svētā Gara. Tie ir vienisprātis. Bet Tēvs, Dēls, Svētais Gars ir viens.
Pagalmā tu vari būt taisnots caur ticību, ticēdams. Tai otrā tu vari būt attīrīts no grēka dzīves un iziet svēttapšanu.
E-11 I John 5:7 said, "There are three that bear record in heaven, the Father, the Word (which is the Son), and the Holy Ghost: these three are one. There are three that bear record in earth, the water, the blood, and the Spirit: and these three agree in one."
You cannot have the Father without the Son. You cannot have the Holy Ghost without having both Father and Son. But you can be justified without being sanctified. And you can be sanctified without having the Holy Ghost. They agree in one. But Father, Son, Holy Ghost are one.
You can be in one court justified, by faith believing. You can be in another cleaned up from a life of sin and sanctified.
E-12 Lūk, tāpat kā tas ir dabiskajā, tāpat tas ir garīgajā. Kad sieviete piedzemdē mazuli, pirmais atnāk ūdens. Nākamās atnāk asinis. Treškārt atnāk dzīvība. Un, kad Jēzus nomira uz krusta, tās sastāvdaļas iznāca no Viņa ķermeņa, lai attīrītu Viņa Draudzi un ievestu to Viņā. Kad viņi caurdūra Viņa sānu, tur bija ūdens, Asinis. Un: “Tavās rokās Es atdodu Savu Garu.”
Lūk, kādā veidā ar vienu Garu mēs visi esam kristīti vienā ķermenī un atrodamies mierā. Ak, ko gan var izdarīt pasaule? Es tik ļoti priecājos, ka Dievs mani paņēma Savās rokās, pirms to izdarīja draudze ar visām savām mācībām. Es esmu atradis miera vietu. Ak, kāda tā ir jauka mājvieta, kur “vairs nav nekāda nosodījuma tiem, kas ir Kristū Jēzū”, lūk, kur var atrast to mūžīgo mieru!
E-12 Now, as it is in the natural, so is it in the spiritual. When a woman brings forth a baby, the first thing comes is water. The second thing come is blood. The third thing comes is life. And when Jesus died at the cross, the elements came from His body to cleanse His Church and to bring it into Himself. When they speared His side there was water, Blood, "And into Thy hands I commend My Spirit."
That's how by one Spirit we are all baptized into one body and are at rest. Oh, what can the world do? I'm so glad God got a hold of me before the church did with all of its doctrine. I've found a resting place. Oh, that sweet abiding place "where there is therefore now no condemnation to them that are in Christ Jesus," that's found that eternal rest.
E-13 Vēstulē Ebrejiem Pāvils sacīja, izskaidrodams sabatu, “ka bija laiks, kad Dievs iegāja mierā sabata dienā.” Un viņš sacīja: “Vēl Viņš noteica noteiktu dienu, sakot Dāvidā: 'Šodien, pēc tik ilga laika, kad jūs dzirdēsiet Manu balsi, nenocietiniet jūsu sirdi.'”
Un Jesajas 28. nodaļā Viņš sacīja: “Jo rīkojumam ir jābūt uz rīkojuma, rindiņai uz rindiņas; šeit nedaudz un tur nedaudz, cieši turies pie tā, kas ir labs, jo ar šļupstošām lūpām un svešās mēlēs es runāšu uz šiem cilvēkiem. Un šis ir tas miers.”
Ak, tas pilnīgais miers; iznākt no sanāksmes pie altāra, no altāra uz Kristus azoti, to gultu, nakti, uz to apslēpto vietu, atpūtas vietu! Taisnošana, kuru mācīja Mārtiņš Luters. Svēttapšana, kuru mācīja Džons Veslijs. Lūk, Svētā Gara kristība, kuru mācīja pentakosti. Caur Svēto Garu tu ieej nebeidzamā, mūžīgā mierā. Un, kamēr vien tu atrodies tajā istabā, tu esi apslēpts vissvētākajā vietā ar Dievu, un tu esi pirmdzimto Draudzē. Tu esi kristīts Kunga Jēzus Kristus ķermenī. Un tu esi brīvs no tiesas, jo tu esi izgājis caur Asinīm un, “kad Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām”. Un Kristus ir uzņēmis tev domāto tiesu, un tev nekad nevajadzēs iet cauri tiesai, un tu esi pārgājis no nāves Dzīvībā. Tāpēc ienākšana patiesajā Dieva mājvietā notiek caur garīgo kristību.
E-13 Paul said in Hebrews, explaining the Sabbath, "That there was a time that God entered into rest on the Sabbath day." And He said: "Again, He limited a certain day, saying in David, 'Today, after so long a time; when you hear My voice, harden not your heart.'"
And Isaiah in the 28th chapter, He said: "For precept must be upon precept; and line upon line; here a little, and there a little: hold fast to that which is good, for with stammering lips and other tongues will I speak to this people. And this is the rest."
Oh, that perfect rest, to come from the congregation to the altar, from the altar to the bosom of Christ, the bed, the night, the secret place, the resting place. Justification, Martin Luther taught it. Sanctification, John Wesley taught it. Now, the baptism of the Holy Ghost, the Pentecost taught it. By the Holy Spirit enter into a everlasting, eternal rest. And as long as you are in that room you are hid away in the holiest of holies with God, and you are in the Church of the firstborn. You are baptized into the body of the Lord Jesus Christ. And you are free from judgment. For you have passed through the Blood, and "When I see the blood I pass over you." And Christ took your judgment and you'll never have to go through the judgment, but you've passed from death unto Life. So to enter into the true abiding place of God is by spiritual baptism.
E-14 Kas tas ir? Sanāksme, grēcinieks atnāk un klausās. Tieši tā viņš ēd, tieši tā viņš iemācās, ka Jēzus nomira viņa vietā, ka viņš ir vainīgs grēcinieks, pakļauts nāvei, un ir likumīgi pelnījis nāvi. Taču, kad viņš dzird, “ticība nāk no dzirdēšanas”, tad viņš pieceļas kājās un dod liecību, ka viņš ir nederīgs, bet ka viņš patiešām tic un pieņem Kunga Jēzus nāvi, kuru Viņš izcieta viņa vietā, un ka Jēzus izpirka viņa grēkus; un viņš pieņem to caur ticību caur Vārdu. Un turpmāk viņš izmainīs savu dzīvi un dzīvos pareizi.
Un tomēr tajā sirdī ir vēlmes, ļaunuma sakne, lai darītu nepareizi, jo tas koks ir tikko kā nocirsts. Viņam var būt piedots tikai tas, ko ir izdarījis viņš, nevis tas, ko izdarīja Ādams, bet tas, ko izdarīja viņš, tie grēki, ko izdarīja viņš. Viņš var lūgt piedošanu par to, ko izdarīja viņš. Bet viņš nevar lūgt piedošanu par to, ko izdarīja Ādams. Pēc tam ienāk Jēzus Kristus Asinis caur svēttapšanu un attīra to sirdi no visa grēka, un izrauj visas grēka sastāvdaļu saknes.
Šis vārds “padarīt svētu” - cilvēki to nesaprot. Taču tas ir grieķu saliktenis, kas nozīmē “attīrīts un nolikts malā kalpošanai”. Altāris darīja svētu to trauku un to attīrīja, un tas tika nolikts malā kalpošanai. Bet nolikts malā kalpošanai vēl nenozīmē, ka tas ir kalpošanā. Taču, kad Svētais Gars atnāk uz šo par svētu padarīto trauku, Tas piepilda to un ieliek to Tā Kunga kalpošanā.
E-14 What is it? The congregation, the sinner comes in and hears. That's where he's eating, how he learns that Jesus died in His stead, him being a guilty sinner, subject to death, and duly deserves death. But when he hears, "Faith cometh by hearing," then he rises to his feet, and makes a testimony that he is not fit, but that he does believe and accepts the death of the Lord Jesus that He suffered in his stead, and that Jesus atoned for his sins; and he's accepting it by faith through the Word. And he has--going to change his life from this on and live right.
Yet in that heart still, desires, the root of evil to do wrong because the tree's just cut down. He can only be forgiven for what he done, not what Adam done, what he done, the sins that he did. He can ask forgiveness for what he did. But he cannot ask forgiveness for what Adam done. Then the Blood of Jesus Christ, through sanctification, comes in and cleanses that heart from all sin, and roots out every element of sin.
The word "sanctify," people stumble at it. But it's a Greek compound word which means "being cleaned and set aside for service." The altar sanctified the vessel and cleansed it, and it was set aside for service. But being set aside for service isn't in service yet. But when the Holy Spirit comes to this sanctified vessel, It fills it and puts it into service of the Lord.
E-15 Trīs istabu māja... Tu pats arī dzīvo trīs istabu mājā. Tu esi dvēsele, ķermenis un gars. Tu esi trīs nodalījumi. Dievs mājo trijos. Dievs ir pilnīgs trijos. Draudze ir pilnīga trijos. Bībeles matemātika nevar pievilt. Septītnieki pielūgsmē un divdesmit četrinieki kārdināšanā, un četrdesmit jubilejā...piecdesmit. Bībeles matemātika ir nevainojama. Dievs ir pilnīgs trijos. Tēvs, Dēls un Svētais Gars veido vienu pilnīgu Dievu, tā paša Dieva trīs kalpošanas.
Draudze ir padarīta pilnīga caur taisnošanu, svēttapšanu un Svētā Gara kristību. Tad tu esi apzīmogots līdz tavas izpirkšanas dienai. Un tam, kurš reiz ir šķīstīts ar Jēzus Kristus Asinīm, vairs nav nekādas vēlēšanās grēkot. Tu esi pārgājis no nāves Dzīvībā.
E-15 Three room house... You yourself are abiding in a three room house. You are soul, body, and spirit. You are three compartments. God dwells in three. God is perfected in three. The Church is perfected in three. The mathematics of the Bible does not fail. The sevens in worship, and the twenty fours in the temptations, and forties in the jubilees, and fifties. The mathematics of the Bible run perfect. God is perfect in three. Father, Son, and Holy Ghost make the one perfect God, three offices of the same God.
The Church is perfected through justification, sanctification, and the baptism of the Holy Ghost. Then you're sealed until the day of your redemption. And he that's once purged by the Blood of Jesus Christ has no more desire of sin. You passed from death unto Life.
E-16 Ja mums šajās dienās nebūtu tik daudz izsmiešanas, tad jūs ieraudzītu īstenu draudzi, darītu svētu caur Svētā Gara spēku, un sadraudzību, kas būtu ārpus jebkuras cilvēciskas domāšanas. Taču mums ir atdarinātāji, kas uzrodas un apgalvo, ka viņiem tas ir. Ļoti bieži viņi bļauj un runā mēlēs, lai parādītu kaut kādu ārēju emociju. Taču, brāli, Jēzus sacīja: “Jūs viņus pazīsiet no viņu augļiem.” Ērkšķi un dzelkšņi aug kopā ar kviešiem, taču jūs pazīsiet viņu pēc viņu augļiem. “Neraujiet viņus ārā, bet ļaujiet tiem augt kopā. Un pļaujas eņģeļi viņus atdalīs.”
E-16 If we didn't have so much mockery of it these days, you'd find a real church sanctified by the power of the Holy Ghost, and fellowship that would be beyond any human thinking. But we have impersonators that go in and claim that they done it. Many times they shout and speak with tongues to show some outward emotion. But, brother, Jesus said, "By their fruit you shall know them." Thorns and thistles grow up with the wheat, but you know them by their fruit. "You shall not pull them up, but let them grow together. And the Angels of the harvest will separate them."
E-17 Trīs istabu māja, trīs nodalījumu kalpošana... Viens ir tavs ķermenis, tas, ko tu dari Kristum. Nākošais ir tavs gars, tas, ko tu domā par Kristu. Nākošā ir tava dvēsele, tā ticība, kas tev ir uz Kristu. Trīs istabu māja, pilnīgi, absolūti veltīta dzīvā Dieva kalpošanai. Taisnošana caur ticību, svēttapšana caur Asinīm, piepildīšanās ar Svēto Garu, ieejot mierā un atpūtā ar Dievu.
Nav brīnums, ka mums ir tik daudz atkrišanas. Nav brīnums, ka mums šodienas draudzēs ir tik daudz problēmu. Jo viņi nenoiet visu ceļu ar Dievu, lai ienāktu tai vietā, kur tas ir miris. Cilvēks nomirst savai intelektuālajai domāšanai. Atcerieties, maza sēkliņa, tā nespēs dzemdēt nekādu dzīvību, kamēr tā nesapūs. Ielieciet zemē kukurūzas graudu, ļoti dzeltenu un ar cietu apvalku. Kamēr tas grauds nenomirs un viņa ķermenis nesapūs, no tā neizaugs vēl viens asns. Un, kad atnāk tā jaunā dzīvība, tā ir absolūti un pilnīgi citādāka nekā tā pirmā dzīvība. Tā ir mīksta un elastīga, un dzīva. Tā atnāk no tā mazā dzīvības graudiņa, kuram apkārt ir apvalks.
E-17 The three room house, a three compartment service... One is your body, what you do for Christ. The other is your spirit, what you think of Christ. The other is your soul, the faith that you have in Christ. Three room house, completely, absolutely, dedicated to the service of the living God. Justification, by faith, sanctification, by the Blood, the filling of the Holy Spirit, entering into peace and rest with God.
No wonder we have so much backsliding. No wonder we have so much troubles in the churches today. Because they don't come all the way with God till they enter into that place where it's dead. Man dies out to his own intellectual thinking. Remember, a little seed, it cannot bear any life until it is rotten. Put a grain of corn in the ground, just as yellow as it could be, harden cased. But until that corn dies and rots to its own body, it'll never bring forth another sprout. And when the new life comes in it's absolutely, altogether different from the first life. It's soft and flexible and life. It comes from that little grain of life that's cased in the outside.
E-18 Tāpat notiek ar vīrieti vai sievieti, kas ir dzimuši no Dieva Gara. Tu vari būt tik ļoti lielisks, intelektuāli. Taču, kamēr tu neesi piedzimis no augšas un tavās domās nav sapuvis tavs intelekts, kad tu turies tikai pie Kristus un Viņš ir piepildījis tevi ar Savu Garu – lūk, kad šīs pasaules lietas tev kļūst par muļķību un Dieva mīlestība ir liela un pirmajā vietā tavā dzīvē.
Te nu tas ir. Mozus vai Ārons un pravieši, un tā tālāk... Es uzskatu, ka šodien nevienam sludinātājam nav tiesību sludināt Evaņģēliju, pirms viņš ir pabijis tajā svētajā vietā. Tieši tā ir tā vieta, kur notiek brīnumi.
E-18 So is the man or woman that's borned of the Spirit of God. You may be ever so brilliant, intellectually. But till you are borned again, and your intellectuals has rotten away from your thoughts and you hold only to Christ and He's filled you with His Spirit, that's when the things of the world become foolish to you, and the love of God is great and first in your life.
There you are. Moses, or Aaron, and the prophets and so forth... I believe today that no preacher has a right to preach the Gospel until he's come into this holy place. There's where the miracles took place.
E-19 Nav brīnums, ka dabiskā draudze šodien nespēj ticēt brīnumiem. Viņi vēl nav pabijuši tai vietā, kur notiek brīnumi, kur viņi ir atpūtā ar Dievu. Tā ir tā vieta, kur sapumpuroja Ārona nūja – kaut kas tāds, kas bija miris. Vecai, izkaltušai tuksneša nūjai tajā vissvētākajā vietā no jauna atgriezās dzīvība un uzziedēja ziedi, un parādījās atvases, un izauga lapas. Kā? Jo tā pabija vissvētākajā vietā.
Varat paņemt mirušu grēcinieku, sapuvušu, miesīgu savā domāšanā, Dieva spēka kritiķi, un ievest viņu Svētā Gara Klātbūtnē, tur ar viņu kaut kas notiks. Protams. Ieejot tajā vientuļajā vietā ar Dievu... “Viņš mājo,” saka Mozus nākamajā nodaļā, “biezā tumsā.” Lūk, kur mājo Dievs. Lūk, kur atrodas dzīvība, tā atrodas sapuvušā samaitātībā. Kur atrodas dzīvība? Sēklā, kad tā ir sapuvusi. Kad tā nomirst sev, tā dzemdē jaunu dzīvību.
Kur atrodas Dievs? Viņš paliks ar tevi, ja tu esi gatavs nomirt sev un dot iespēju Viņam – ķermeni, kalpošanu; prātu, garu, domas; un dvēseli, tavu ticību Dievam. Trīs istabu māja.
E-19 No wonder the church natural today can't believe in miracles. They've never come into the miracle working place where they're at rest with God. There's where Aaron's rod budded, something that was dead. An old dry stick off the desert in that holiest of holies took new life, and bloomed blooms, and sprouted out, and brought leaves. How? It was laying in the holiest of holies.
You can take a dead sinner, rotten, carnal in his mind and in his thinking a criticizer of the power of God, and bring him into the Presence of the Holy Ghost, there'll be something happen to him. Sure. Entering into that lonely place with God... "He dwells," says Moses in the next chapter, "in the thickness of the darkness." That's where God dwells. That's where life stays. Is in the midst of the rotten corruption. Where does the life stay? In the seed after it's rotten. When it dies to itself it brings forth a new life.
Where does God stay? He will stay with you if you're ready to die out to yourself and give Him a chance: service: body. intellectual: spirit, thoughts; and soul, your faith in God: three room house.
E-20 Un tā, bija konkrēts veids, kā pieiet tam namam, kā to bija uztaisījis Mozus. Un es pieminēju, kāda veida pieeja tā bija. Pirms tu varēji ienākt tajā ēkā, tev bija jābūt sagatavotam, pirms tu iegāji pielūgsmē. Lūk, mēs atrodam Rakstos, ka tad, kad Dievs taisīja cilvēkiem ceļu, lai varētu atnākt uz to ēku, lai Viņu pielūgtu, Dievs pateica: “Paņemiet sarkanu teli, uz kuras jūgs vēl nav likts.” Teli, un tai ir jābūt sarkanai, purpursarkanai. Sarkanais stāsta par izpirkšanu, asinīm; sarkans.
Tieši tāpēc mūsu grēki ir sarkani. Tieši tāpēc Kristus Asinis ir sarkanas. Paņemiet sarkana stikla gabalu un paskatieties caur to uz sarkanu stikla gabalu un ieraudzīsiet, kāda krāsa tur būs. Sarkans caur sarkanu izskatās balts. Kaut arī mūsu grēki būs purpursarkani, kad Dievs skatās uz tiem caur Sava Dēla Asinīm, tie ir balti kā sniegs. Sarkans, izpirkšana, sarkans caur sarkanu izskatās balts. Kad Dievs skatās caur Sava Dēla Asinīm, kuru tu esi apliecinājis kā savu Glābēju, Viņš vairs tavus grēkus neredz; tie ir balti kā sniegs. Sarkans caur sarkanu...
E-20 Now, there was an approach to this house, as Moses made it. And I notice what kind of an approach it was. Before you could ever enter into that building, you had to be prepared before you entered into the worship. Now, we find over in the Scriptures that when God was making a way for the people to come to this building to worship Him, God said, "Take me a heifer that's red, that never a yoke has ever been upon her." Heifer, and she must be red, scarlet. Red speaks of redemption, blood, red.
That's the reason our sins are red. That's the reason the Blood of Christ is red. You take a red piece of glass and look at a red piece of glass and see what color you'll get. Red through red looks white. Though our sins be as scarlet, when God looks through them through the Blood of His Son they are white as snow. Red, redemption, red through red looks white. When God looks through the Blood of His Son that you confessed to be your Saviour, He don't see your sins anymore; they are white as snow. Red through red...
E-21 Un Viņš pateica: “Paņem sarkanu teli,” tā atkal ir Kristus līdzība. Viņš gribēja uztaisīt šķīstīšanas ūdeņus neticīgajam. Un Viņš pateica: “Paņem šo teli, uz kuras kakla jūgs vēl nav likts.” Tas stāsta, ka tas nav ne ar ko sajūgts.
Šodienas nelaime ir tāda, ka mēs cenšamies sajūgties ar visu. Draudze un konfesija cenšas sajūgties ar pasauli. Bet Dieva spēks nav sajūgts ne ar ko, izņemot Dievu. Neviena konfesija nevar pateikt: “Man tas ir.” Tas ir Dievam, nevis draudzei, nevis konfesijai, nevis kādam cilvēkam, nevis ticības mācībai, bet tas pieder Dievam. Nesajūdzies ar neticīgajiem, bet izej no viņu vidus; esi iejūgā ar Dievu. “Uzlieciet sev Manu jūgu,” sacīja Jēzus, “un iemācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgs, un jūs atradīsiet mieru jūsu dvēselēm.”
E-21 And He said, "Take a red heifer," again the type of Christ. He wanted to make the waters of separation for the unbeliever. And He said, "Take this heifer where never a yoke has been upon her neck." It speaks of not being yoked up with anything.
Trouble of it is today, we try to yoke up with everything. The church and the denominations are trying to yoke up with the world. But the power of God is not yoked to nobody but God. No denomination can say, "I have it." God has it, no church, no denomination, no certain man, no creed, but God has it. Yoke yourself not up with unbelievers, but come out from among them; be yoked with God. "Take My yoke upon you," said Jesus, "and learn of Me, for I am meek and lowly, and you'll find rest to your souls."
E-22 Nekad nav bijusi iejūgta, nekad nav bijis jūga uz viņas kakla... Un šo teli bija jānokauj augstajam priesterim. Un tas bija Kajafa, augstais prieteris – viņš bija Kunga Jēzus nāves liecinieks. Un tā bija jānokauj visas Israēla sanāksmes priekšā. Un tieši Israēls bija tas, kas nosodīja Jēzu un bija Viņa nāves liecinieks. Sajūgti ar pasaules neticību...
Ievērojiet, pēc tam to teli bija jāsadedzina. Viņas nagus, viņas galvu, viņas ragus, mēslus, kas bija tai telē, visam bija jātiek sadedzinātam. Un dedzināšanā bija jāizmanto sarkanais ciedru koks un īzaps.
E-22 Yoked up with nothing, never a yoke upon its neck... And this heifer was to be killed by the high priest. And it was Caiaphas the high priest who witnessed the death of the Lord Jesus. And it was to be killed before the whole congregation of Israel. And Israel was the one who condemned Jesus and witnessed His death. Yoked up with the unbelief of the world...
Notice, then this heifer was to be burned. Her hoofs, her head, her horns, the dung in the heifer, everything was to be burned. And in the burning there was to be put scarlet, cedar wood, and hyssop.
E-23 Lūk, sarkanā krāsa Bībelē attiecas uz mirušas aitas vilnu asinīs, purpursarkans, kas nozīmē mūsu izpirkšanu. Tai purpursarkanajai vilnai bija jātiek iemestai līdz ar teli. Un vēl bija ciedra koks, kas stāstīja par krustu. Krusts, ciedra koks, ir balts ar sarkanām strīpām. Un baltais stāsta par krusta taisnīgumu. Un sarkanais stāsta par Asinīm, kas padarīja to taisnīgu. Krusts bija lāsts. “Nolādēts ir tas, kas karājas uz koka.” Krusts bija lāsts, līdz pār to izlija Jēzus Kristus Asinis. Tad mēs ieskaujam to savās sirdīs, jo tas ir Dieva taisnīgums. Tieši tas sarkanais, kas bija tai ciedra kokā, uztaisīja balto taisnīgumu. Ciedra kokam bija jātiek sadedzinātam kopā ar to.
E-23 Now, the scarlet in the Bible is referred to as sheep's wool died in blood, scarlet, the red meaning our redemption. That scarlet wool was to be throwed in with the heifer. And then cedar wood speaks of the cross. The cross, cedar wood, is white and got red streaks in it. And the white speaks of the righteousness of the cross. And the red speaks of the Blood that made it righteous. The cross was a curse. "Cursed is he that hangeth on a tree." The cross was a curse until the Blood of Jesus Christ poured down it. Then we embrace it to our hearts. For it's the righteousness of God. It was the red that's in the cedar wood that makes the white righteous. Cedar wood should be burnt with it.
E-24 Tad īzaps tika iemests sarkanajā...ciedra koks un īzaps. Īzaps ir vienkārši parasta nezāle. Tas nozīmē, ka Evaņģēlijs nav jāmāca ar dažādiem doktora grādiem, bet tas ir jāmāca pazemībā, tikpat pazemīgi kā tās nezāles, kas ir tev priekšā. Evaņģēliju nedrīkst padarīt sarežģītu cilvēkiem. Tam ir jābūt vienkāršam.
Tas bija īzaps, ar kuru viņi uzzieda jēra asinis uz durvju ailes pārsedzes Israēlā. Īzaps, nezāles, vienkārši parastas nezāles, padarot šķīstīšanas ūdeņu Evaņģēlija pazemību... Jo šķīstīšanas ūdeņi ir dzīvā Dieva Vārds. Tiem bija jātiek sadedzinātiem kopā: telei, sarkanajam ciedru kokam un īzapam, visiem sadedzinātiem kopā. Un pelni bija jāglabā ārējā pagalmā svētā vietā.
E-24 Then hyssop would be throwed in with the scarlet, cedar wood and hyssop. Hyssop is nothing but common weed. Meaning that the Gospel must never be taught by Dr., Ph.D. It must be taught in humility, just as humble as the weeds is before you. The Gospel's never to be made complicated to the people. It's to be humble.
It was the hyssop that they get from the lamb's blood that went over the lintel of the door-post in Israel. Hyssop, weeds, just common weeds, making the humility of the Gospel of the waters of separation... Because the waters of separation is the Word of the living God. They were to be burned together: the heifer, the scarlet, the cedar wood, and the hyssop, all burnt together. And the ashes was to be kept in the outer court by--in a holy place.
E-25 Dievs, lai tas nosēžas dziļi sirdīs! Dieva Vārdu nav tiesības sludināt no nesvētām lūpām. Tam nebūtu jāskan no tāda vīra mutes, kas saka, ka Jēzus Kristus reiz bija tāds, bet tagad ir kaut kas cits. Tam ir jātiek sludinātam ar dzīvā Dieva spēku caur attīrītām lūpām, kas ir veltītas Tā Kunga kalpošanai.
Lai šie pelni, šķīstīšanas ūdeņi, tiek glabāti svētā vietā. Nevienam ticīgajam, kas pieņem Kunga Jēzus Vārdu, kas apliecina Viņu kā Glābēju, nevajadzētu darīt šīs pasaules lietas. Ja viņš to izdara, viņam uzreiz tas ir jānožēlo, jo tie šķīstīšanas ūdeņu vārdi ir jāglabā svētā vietā, jātur tīrās rokās.
Nevienam vīram nav tiesības sludināt evaņģēliju, pirms viņš sākumā nav attīrīts no šīs pasaules rūpēm un lietām.
E-25 God, let this sink deep in the hearts. The Word of God has no right to be preached out of an unholy mouth. It should not be preached out of a mouth of a man that would say that Jesus Christ was once one thing and now something else. It must be preached by a power of the living God through sanctified lips that's dedicated to the service of the Lord.
Let these ashes, the waters of separation, be kept in a holy place. No believer that ever takes on the Name of the Lord Jesus, that ever confesses Him as Saviour, should ever do anything of the world. If he does, he should repent of it quickly, because them words of the waters of separation must be kept in a holy place, handled with clean hands.
No man has a right to preach the Gospel without first being sanctified from the cares and things of this world.
E-26 Šķīstīšanās ūdeņi. Ko tie darīja? Kad neticīgais, tāds, kurš bija dzimis Israēlā, bet aizklīdis prom, vai arī svešinieks, kas atnāca uz draudzi, pirmais, kas notika ārā pagalmos, kur tika pasniegta gaļa, kur tika sludināts Vārds; vīrs ar tīru sirdi un ar tīrām rokām, kurš rīkojās ar šo purpursarkano...ar teles, ciedru koka un īzapa sadedzināšanu, paņēma un apslacīja to cilvēku ar šķīstīšanas ūdeņiem.
Sludinātājam ir jābūt tīrai, šķīstai, patiesai sirdij. Viņa rokām ir jābūt neaptraipītām ar šīs pasaules lietām. Kas sludina Vārdu, tiek glabāts svētā vietā un apkalpots ar svētām rokām. Vēstulē Efeziešiem 6. nodaļā ir teikts, ka mēs esam mazgāti ar Vārda ūdeni: šķīstīšana. “Ticība nāk no dzirdēšanas, Vārda dzirdēšanas.”
Ko mēs darām? Mēs ieejam šajā ēkā. Šeit ir tā telts, taču, pirms kāds var ienākt, kas ir svešinieks, kas ir tālu prom no Dieva, kas reiz ir atkritis vai ir aizgājis tur ārā pasaulē, vai tāds, kas piedzimis ārpus Israēla – tādam sākumā ir jāatnāk un jātiek apslacītam ar šķīstīšanas ūdeņiem, kas atdalīs viņu no šīs pasaules lietām, lai viņa vēlme un mīlestība ir Dieva Vārds, ka viņš uzskatīs to par svarīgāku par visu pārējo.
E-26 Waters of separation. What did it do? When the unbeliever, one born in Israel that wandered away, or a stranger came into the church, the first thing happened in the outside in the courts where the meat was served, where the Word was preached; the man with a clean heart and with clean hands, handling this scarlet, the burning of the heifer, the cedar wood, and the hyssop, taken and sprinkled this man with the waters of separation.
The preacher should have a clean, pure, unadulterated heart. His hands should be undefiled from the things of the world. That preaches the Word, is kept in a holy place, and ministered with holy hands. Ephesians the 6th chapter says that we are washed by the water of the Word: separation. "Faith cometh by hearing, hearing of the Word."
What are we doing? We're entering to this building. Here sets the tent, but before anyone can come in, that's been an alien, that's away from God, that's once been and backslidden, or is gone out into the world, or one who is born outside of Israel, must first come and be sprinkled with the waters of separation, separating him from the things of the world, that his desire and love and desire is for the Word of God. He counts it greater than anything else.
E-27 Ko viņi pēc tam darīja ar tās teles asinīm? Viņi paņēma teles asinis un ielēja tās traukā, devās pie telts durvīm un uztriepa tur pāri durvīm septiņas strīpas. Tad, kad pielūdzējs jeb apslacītais, kurš ir šķīstīts no šīs pasaules lietām, tagad atnāk, kad viņš iet iekšā pa durvīm, viņam ir jāpaskatās uz šīm asinīm – nevis uz kādu ticības mācību, nevis uz kādu konfesiju, bet uz mirušā upura asinīm.
Jums ir jāatceras, ka tas bija uzslacīts septiņas reizes. Tas nozīmē, ka visus septiņus tūkstošus gadus, kurus cilvēki eksistēs uz zemes, tas ir pateicoties asinīm, un tas būs vienīgais sadraudzības pamats, kur Dievs satiksies ar cilvēku; asins sadraudzība.
E-27 Then what do they do with the blood of the heifer? They took the blood of the heifer and caught it in a charger, went to the doors of the Tabernacle, and there they smeared seven stripes across the door. Then when this worshipper, or sprinkled one, separated one from the things of the world is coming now, must, as he enters into the door to look at the blood, not to a creed, not to a denomination, but to the blood of a dead sacrifice.
You must remember, and seven times this was sprinkled. Which means all seven thousand years that human beings will exist upon the earth, because the blood has been, and will be the only grounds of fellowship that God will ever meet man on, the fellowship of the blood.
E-28 Tagad jūs jau ienākat no pagalmiem sadraudzībā. Pirms tu vari ienākt ticīgo sadraudzībā, tev ir jātiek attīrītam ar Jēzus Kristus Asinīm. Nav svarīgi, cik labi tu zini Bībeli, cik labi tev tā ir izskaidrota, tev ir jāatzīst Kunga Jēzus Asinis un jātiek šķīstītam un attīrītam no taviem pasaulīgajiem ieradumiem: smēķēšanas, dzeršanas, azartspēlēm. Jūs, sievietes, kas nēsājat netikumīgu apģērbu, jūs, diakoni un pārējie, un draudzes locekļi, kas dzerat, smēķējat cigaretes, spēlējat kārtis, ejat uz biljarda zālēm; tās ir šīs pasaules lietas. Un jums ir jābūt attīrītiem no tā, un ir tikai viena lieta, kas var to izdarīt. Tā ir jūsu dabas pārmaiņa, un to var izdarīt tikai Jēzus Kristus Asinis. Pareizi.
E-28 Here coming from the courts now into the fellowship. Before you can ever come into the fellowship of the believers you must be cleansed by the Blood of Jesus Christ. No matter how well you know the Bible, how well It's been explained to you, you must recognize the Blood of the Lord Jesus and be cleansed and sanctified from your worldly habits: smoking, drinking, gambling. You women wearing immoral clothes, you deacons and so forth, and church members, drinking, smoking cigarettes, playing cards, run in pool rooms, that's the things of the world. And you've got to be separated from that, and there's only one thing can do it. That's change your nature, and the Blood of Jesus Christ is the only thing that can do it. Correctly.
E-29 Jums ir jāatpazīst Asinis. Jo katrā paaudzē, jau kopš tās dienas Ēdenes dārzā, kur tika izdarīts grēks, Dievs izdarīja vajadzīgo, lai atkal būtu sadraudzībā ar cilvēku. Tas bija caur Asinīm. Man ir vienalga, cik laba ir tava draudze, cik daudzas tev ir konfesijas, cik labi tu esi sagatavots, cik daudz tu esi gavilējis vai runājis mēlēs – no šīs pasaules lietām tevi šķīsta tikai Jēzus Kristus Asinis.
Ko mēs darām? Mēs ieejam tajā pirmajā templī, kas tika veltīts. Kas tas bija? Sākumā ir Vārda dzirdēšana. Pēc tam ir jāatnāk un jāatzīst Asinis. Jā.
Cilvēki šodien saka: “Svēttapšana ir kaut kas vecmodīgs.” “Padarīt svētu” nozīmē “attīrīt”. Un cilvēks, kas nespēj atzīt Jēzus Kristus Asinis, kas attīra viņu no viņa grēkiem, nekad nespēs būt sadraudzībā ar patieso dzīvā Dieva Draudzi. Tas nav iespējams.
E-29 You must recognize the Blood. For every generation, from the very day in the garden of Eden that sin was committed, God made a preparation to fellowship with man again. That was through the blood. I don't care how good your church is, how much denomination you got, how well you are prepared, how much you've shouted, what you spoke in tongues; it's only the Blood of Jesus Christ that separates you from the things of the world.
What are we doing? We're coming into that first temple that was dedicated. What was it? Hear the Word first. Then come and recognize the Blood. Yes.
People say today, "Sanctification, old fogy." "Sanctify" means "to be clean." And a man that can't recognize the Blood of Jesus Christ that cleansed him from his sins, will never be able to fellowship with the true Church of the living God. You can't do it.
E-30 Es ar to nedomāju konfesionālās dzīvā Dieva draudzes. Mums tādu ir papilnam. Četras, piecas dažādas konfesijas, kuras ir tikpat labas kā tās pārējās, bet kopumā ir nosodītas un cilvēkam no tā nav nekādas jēgas, kamēr nav uzziestas Asinis.
Ak, dārga ir tā straume,
Kas dara baltus mūs kā sniegs.
Nevienu citu avotu es nezinu
Tik Jēzus Asinīs to atradu.
Nekāda konfesija, nekāda draudze, nekāda ēka, nekāda barjera, nekas, tikai Jēzus Asinis. Tas ir vienīgais man zināmais avots, kas attīra. Un ikvienam cilvēkam, kas atnāk pielūgt Dievu, sākumā ir jāatzīst, ka bija upuris, kas nomira, un Viņa Asinis tika izlietas, lai tu varētu ieiet šajā sadraudzībā un pieņemt to.
E-30 I don't mean denominational churches of the living God. We have plenty of them. Four, five different denominations, which they're just as good as the rest of them, but altogether is condemned and he ain't nothing until the Blood's applied.
Oh, precious is the flow
That makes us white as snow;
No other fount I know,
Nothing but the blood of Jesus.
No denomination, no church, no building, no barrier, no nothing but the Blood of Jesus. That's the only fount I know for cleansing. And every fellow that comes to worship God must first be recognized that there was a sacrifice who died and His Blood was shed that you might enter into this fellowship. And accept it.
E-31 Tas, ko es mēģināju pateikt vakar vakarā par cilvēkiem, kas ir dzimuši no Dieva Gara – nav brīnums, ka viņi neredz šīs pasaules lietas, jo viņi ir no citas pasaules. Viņu Gars nāk no augšienes, kur mājo svētums un taisnīgums, kur Jēzus Asinis uz Viņa asiņainajām drēbēm ikdienas ir Dieva priekšā. Eņģeļi noliecas tā priekšā. Viss, kas ir debesīs, noliecas tā priekšā. Un viss uz zemes, kas dosies uz debesīm, nolieksies tā priekšā. Mums visiem ir jāatzīst Asinis.
E-31 What I was trying to say last night about people who's borned of the Spirit of God, no wonder they don't see the things of the world, because they're from another world. Their Spirit comes from above where holiness and righteousness dwells, where the Blood of Jesus on His bloody garment, hangs before God daily. The Angels bow before It. Everything in the heaven bows to It. And everything on earth that ever goes to heaven will bow to It. We must all recognize the Blood.
E-32 Kad mēs paejam zem šīm septiņām asins strīpām, te pielūdzēji jau ieiet iekšā sadraudzībai. Ak, daži cilvēki iziet un dzird Vārdu; viņi dodas uz kādu garīgo semināru; viņi domā, ja viņi iemācās visu draudzes apmācību, viņi domā, ka viņiem ir tiesības sludināt. Taču viņiem nav tiesību sludināt, pirms viņi ir atzinuši Jēzus Kristus Asinis, kas attīra viņus no viņu...
E-32 As we come beneath those seven stripes of blood, the worshippers coming in now for fellowship. Oh, some people go out and hear the Word; they go to a seminary; they think they learn all the teaching of the church; they think they got a right to preach. But they haven't got a right to preach until they've recognized the Blood of Jesus Christ, cleansing them from their...
E-33 Sludinātāji iet pa ielu, aplikuši ap kaklu krādziņu, ar cigareti mutē; citi iet uz tām peldēšanas pludmalēm un visur kur citur, un guļ tur ar savām sanāksmēm, spēlē mānīšanās kauliņu spēles un viesības draudzē, un saucas par sludinātājiem. Nekādi, nē. Tie ir cilvēku uztaisīti sludinātāji. Dieva aicinātie sludinātāji nāk caur Asinīm.
Nav nozīmes, ka jūsu konfesija varbūt ir tik veca kā valsts. Taču pirmā lieta, ko atzina Dievs, bija Asinis. Tas bija vienīgais, ko Viņš bija sagatavojis dvēseles attīrīšanai. Un tas ir vienīgais, ko Dievs atzīs, un vienīgais, caur ko Dievs būs sadraudzībā – tie ir tie, kas ir zem Asinīm. “Jo, kad Es redzēšu asinis, Es paiešu, Es paiešu jums garām.” Tikai caur Asinīm; cilvēkam tas ir jāatzīst.
E-33 Preachers going down the street, their collars turned around, with a cigarette in their mouth, others getting out here on bathing beaches and everything else and laying with their congregations, having bunco games and parties in the church, and calling it preachers. No, sir. It's manmade preachers. God called preachers come through the Blood.
Don't care your denomination may be as old as the country is. But the Blood was the first thing God recognized. It was His only preparation for the cleansing of the soul. And it's the only thing that God will recognize, and the only thing that God will fellowship by, is them that's under the Blood. "For when I see the blood, I'll pass, I'll pass over you." Only through the Blood, a man must recognize that.
E-34 Ko viņš dara? Tagad viņš ienāk šajās trīs istabās. Viņš ieiet pielūgsmē. Sākumā, kad viņš tur ienāk... Tur ir trīs. Ir trīs stadijas, lai ienāktu. Pirmā ir caur šķīstīšanos, ūdens, caur mazgāšanu ar Vārdu; otrkārt, to asiņu atzīšana, zem kurām viņš ienāk; tad, kad viņš ir ienācis zem asinīm, viņš ir ienācis visu svēto sadraudzībā. Viņš ir kristīts tai ķermenī caur Tā Garu, Kurš nomira, Kurš uzzieda Savu Asiņu zīmi virs durvīm. Tad viņš ir attīrīts un tad piepildīts ar Svēto Garu, un kristīts ticīgo ķermenī. Tieši tur satiekas Dievs, zem izlietajām asinīm.
E-34 What's He doing? Coming into these three rooms now. He comes in to worship. First, when He gets in there, there's three in there. Out here there's three stages to get to it. The first is through the separation, water by the washing of the Word; second, recognizing the blood that he's passing under; then when he comes in beneath the blood, he comes into the fellowship of all the saints. He's baptized into the body by the Spirit of that One Who died, that smeared their blood mark over the door. Then he is sanctified, and then filled with the Holy Ghost and baptized into the body of the believers. That's where God meets, under the shed blood.
E-35 Tieši tur satikās Dievs pirmajā teltī. Tieši tur satikās Dievs otrajā Teltī. Tieši tāpēc šajā rītā ir uzcelts šis dievnams šeit. Kas tas ir? Šeit ir sanāksme, tie pagalmi. Šeit ir svētā vieta, altāris. Un šeit ir tā vieta, kur stāv sludinātājs, vissvētākā vieta, kur notiek kalpošana ar Vārdu cilvēkiem. Un ienākt vissvētākajā vietā...nevienam cilvēkam nav tiesību sludināt, ja viņš nav pabijis tur.
Lūk, kad viņš nokļūst šajā vietā, kad viņš atnāk un atzīst Vārdu, tiek nomazgāts ar Vārda ūdeni, pēc tam viņš atzīst Asinis, viņš tiek padarīts svēts, attīrīts. Tad viņš tiek ievests sadraudzībā ar ticīgajiem un ar Dievu. Tad šajā teltī... Ak, es jūtos labi, patiešām dievbijīgi!
E-35 That's where God met in the first tabernacle. That's where God meets in the second Tabernacle. That's what this tabernacle's built here for this morning. What is it? There is the congregation, the courts. Here is the holy place, the altar. And here is where the preacher stands, the holiest of holies where the Word is ministered to the people. And to come into the holiest of holies, no man has a right to preach without he's been in there.
Now, when he gets into this place, when he comes and recognizes the Word, washed by the water of the Word, next, he recognizes the Blood; he's sanctified. Then he's brought into the fellowship of the believers and with God. Then in this tabernacle... Oh, I feel good, real religious.
E-36 Šajā teltī bija augstais priesteris, Ārons. Ak vai! Šajā sadraudzībā, kad viņš bija tur ienācis, viņš tika svaidīts, svaidītais augstais priesteris. Dāvids sacīja: “Cik jauki ir mūsu brāļiem mājot kopā vienotībā. Tas ir dārga svaidāmā eļļa, kura tika lieta uz Ārona galvas, kas notek līdz pat lejai, līdz viņa drēbju vīlēm.”
Šī svaidāmā eļļa simbolizē Svēto Garu. Ārons bija augstais priesteris, Kristus līdzība. Un ievērojiet, tajā svaidāmajā eļļā bija Šāronas rozes un ielejas lilijas aromāts. Šāronas roze, tā brīnišķīgā, lielā, sarkanā puķe, kas ir tik skaista, tā simbolizē Kristu. No tās puķes aromātu var iegūt tikai tad, kad tā tiek saberzta, samīcīta un saspiesta, lai tas aromāts būtu patīkama smarža Tam Kungam.
E-36 In this tabernacle was the high priest, Aaron. Oh, my, in this fellowship, after entering into it, he was anointed, the anointed high priest. David said, "How sweet it is for our brethren to dwell together in unity. It is likened unto the precious anointing oil that they poured on Aaron's head that run all the way down to the hems of his skirts."
This anointing oil represents the Holy Spirit. Aaron was the high priest, a type of Christ. And notice, that anointing oil had in it the perfume of the Rose of Sharon, and the Lily of the Valley. The Rose of Sharon, that beautiful big red flower, who stands in its beauty, who represents Christ. Perfume can never be brought from this flower until that flower is crushed, and mashed, and squeezed out of it the perfume to be a sweet smelling savour unto the Lord.
E-37 Un tā īpašā, brīnišķīgā dzīve, kuru dzīvoja mūsu Kungs, bija instruments Dieva rokās. Taču tā nevarēja būt aromāts, līdz kamēr Viņš tika saberzts, samīcīts, apspļaudīts un dzīvība tika izspiesta no Viņa Golgātā. Tas uztaisīja svaidījumu priekš mums.
Viņš bija ielejas lilija. Kas tiek iegūts no lilijām? Opijs. Ko dara opijs? Tas remdē sāpes. Tas iemidzina tevi sapņu zemē. Ko dara Svētais Gars? Svētā Gara opijs atvieglo visas sāpes, paņem prom visas asaras, dziedina visus sirdēstus. Ielejas lilija...
E-37 And the great beautiful life that our Lord lived was instrumental in God's hand. But it could never be a perfume until He was crushed, and mashed, and spit on, and squeeze the very life out of Him at Calvary. That made the anointing for us.
He was the Lily of the Valley. What do you get out of lilies? Opium. What does opium do? It soothes pain. It puts you to sleep in a dream land. What does the Holy Spirit do? The opium of the Holy Spirit eases every pain, takes away every tear, mends every heartache. The Lily of the Valley...
E-38 Un ar ko ir svaidīts tas Augstais Prieteris? Gan glābšanai, gan dziedināšanai. Kas tas ir? Spožā rīta Zvaigzne, kas izstaro gaismu tumsā.
Un Ābrahāmam tika apstiprināts zvērests ar to Gaismu, kas virzījās starp tām tumsas briesmām un tiem upuriem. Ielejas lilija, spožā rīta Zvaigzne, Šāronas roze, Skaistākais no desmit tūkstošiem manai dvēselei...
Tātad kalpotājam, kas tur stāv kā augstais priesteris, lai ieņemtu Ārona vietu, ir jābūt svaidītam ar sadraudzību. Viņš nedrīkst uzvilkt konfesionālas robežas Dieva namā. Jūs nevarat teikt, ka šī māja, šis draudzes nams pieder prezbiteriešiem, šī vieta pieder metodistiem vai baptistiem, vai pentakostiem, vai lai kas tie arī nebūtu. Tam ir jābūt namam, kas ir atvērts ikvienam cilvēkam, kas ir attīrīts no saviem grēkiem un piepildīts ar Garu, un viņš var saņemt Tā Kunga Eļļas sadraudzības prieku. Ak, kāda vieta pielūgsmei!
E-38 Then what is the High Priest anointed with? Both for salvation and for healing. What is it? The bright and morning star that shines forth every light in darkness.
And Abraham had the oath confirmed to him as the little Light went between those dark horrors and the sacrifices. The Lily of the Valley, the Bright and Morning Star, the Rose of Sharon, the Fairest of ten thousands to my soul...
The minister then that stands in as a high priest to take the place of Aaron, must be anointed with fellowship. He cannot draw a denominational barrier in the house of God. You cannot say this house--this church belongs to the Presbyterian, this place belongs to the Methodist, or the Baptist, or the Pentecostals, or whatever it may. It must be an open house for every man that's been separated from his sins and filled with the Spirit, can have the gladness of the fellowship of the Oil of the Lord. Oh, what a place to worship.
E-39 Tā notek līdz katrai konfesijai, līdz katram no Gara dzimušam brālim, kas brīvi nāk tai namā. Ārons stāv svaidīts, Jēzus šajā rītā stāv kā tas Svaidītais, lai būtu sadraudzībā ar jums, Dieva Draudze, jums, prezbiterieši, jums, metodisti, jums, baptisti, lai kurš arī atnāktu caur šķīstīšanas ūdeņiem un atzītu Asinis, un tiktu darīts svēts un kristīts ķermenī. Mani neinteresē, kāds ir tavs zīmols, tu esi Dieva dēls un meita un tev ir tiesības uz šo sadraudzību, jo tu esi izgājis tam cauri. Konfesionālās barjeras tevi apturēs, bet Svētais Gars ievedīs tevi tajā sadraudzībā, kas ir no Dieva.
E-39 Running all the way down to every denomination, to every brother that's borned of the Spirit, freely coming into the house. Aaron standing anointed, Jesus stands the anointed One this morning to fellowship with you Church of God, you Presbyterian, you Methodists, you Baptists, whoever that comes by the waters of separation and recognize the Blood and been sanctified and baptized into the body. I don't care what brand that you have, you're son and daughter of God and have a right to this fellowship, because you've come through. The denominational barriers will stop you, but the Holy Spirit will bring you into that fellowship that's of God.
E-40 Ko mēs esam izdarījuši? Tā bija tās pirmās telts kārtība. Ja tāda nav šīs telts kārtība, tad tā iznīks un cietīs neveiksmi; tad tā ir velti uzcelta. Jūs, ļautiņi, kas esat ziedojuši savu iztiku, lai uzceltu šo brīnišķīgo celtni, kas ir...
Es gribu dabūt tās plānu. Mēs gatavojamies uzcelt vienu Džefersonvilā. Man tā patīk.
Es mīlu jūsu ganu, es mīlu jūs. Taču, brāli, Tā Kunga namā ir noteikta kārtība. Tas ir templis, kas ir veltīts.
Tas bija ēnās. Mozus to redzēja. Pēc tam viendien Dāvids tur bija kopā ar pravieti, un viņš pateica pravietim Nātānam, viņš teica: “Vai tad ir pareizi, ka es dzīvoju namā no ciedra koka, bet mana Dieva derības šķirsts līdz šim atrodas tur ārā tajā teltī?”
Un Nātāns, būdams pravietis, zināja, ka Dāvids bija taisns ar Dievu. Viņš sacīja: “Dāvid, dari visu, kas ir tavā sirdī, jo Dievs ir ar tevi.”
E-40 What have we done? That's the order of the first tabernacle. If that isn't the order of this tabernacle, it will perish and fall; you've built it in vain. You people who sacrificed your living to build this beautiful structure, which is...
I want to get the pattern of this. We're fixing to build one in Jeffersonville. I like this.
I love your pastor; I love you. But brother, there is the order of the house of the Lord. It's a temple that's dedicated.
That was in a shadow. Moses saw it. Then one day, David was setting with the prophet, and he said to the prophet, Nathan; he said, "Is it right that I myself live in a house of cedar, and the ark of the covenant of my God is under them tents out yonder yet?"
And Nathan, being a prophet, knowed that David was right with God. He said, "David, do all that's in your heart, for God is with you."
E-41 Un Dāvids vēlējās uzcelt Viņam namu. Taču tajā naktī Dievs redzēja tā pravieša vadmotīvus, redzēja ķēniņa vadmotīvus un viņu mērķus. Viņš sacīja: “Ej, pasaki Manam kalpam Dāvidam: 'Kas viņš bija? Es paņēmu viņu no aitu aploka, kur viņš ganīja dažas aitas.'” No kurienes Viņš paņēma jūs, ļaudis? “Un Es uztaisīju viņam vārdu kā zemes lielajiem.”
Kad Tas Kungs man to viendien parādīja, es nodomāju: “Ak, Dievs, kas es būtu bijis?” Nabaga parasts sludinātājs kaut kur tur, nepazītu neko vairāk par Džefersonvilu. Bet viendien pie manas alas tas Kungs man to pateica, tā bija pirmā reize, kad es to izlasīju, sacīja: “Es iedevu tev lielu vārdu kā Oralam Robertam vai Billijam Grēmam, vai kādam no viņiem. No kurienes Es tevi paņēmu? Kas tu biji?”
E-41 And David desired to build Him a house. But that night God seen the motive of the prophet, seen the motive of the king and their objectives. He said, "Go, tell My servant, David, Who was he? I took him out of the sheepcote from following a few sheep." What did He take you people from? "And I made him a name, like great names."
When the Lord showed me that one day, I thought, "O God, what could I be?" A poor little preacher back there, never knowed no more than Jeffersonville. And one day by my cave, the Lord turned that to me, and the first time I'd ever read it, said, "I'd give you a great name like Oral Roberts, or--or Billy Graham, or some of them. Where'd I get you from? What was you?"
E-42 “Taču Es vienkārši nevaru ļaut tev uzcelt templi, jo Es ļaušu to uzcelt tavam dēlam.” Jo tas bija līdzībās un ēnās. Sālamans uzcēla Viņam templi. Taču īstenais Dāvida Dēls ir Jēzus Kristus, kas uzcēla to īsteno Templi, kas piedzima no jaunavas. Un Viņa ķermenis ir mūžīgais Dieva Templis.
Taču līdzībās, veltīšanai, Sālamans uzcēla to templi. Atcerieties, tas tika izcirsts no visdažādākajiem akmeņiem. Tie tika izcirsti šādā un tādā veidā. Un četrdesmit tā celtniecības gados nebija dzirdama ne zāģa dūkšana, ne āmura skanēšana. Tie bija tik nevainojami izcirsti.
E-42 "But I just can't let you build a Temple, because I'm going to let your son build it." Oh, it was in types and shadows. Solomon built Him a temple. But the true Son of David is Jesus Christ, that built the real Temple, that was borned a virgin birth. And in His body is the everlasting Temple of God.
But in types and in dedication, Solomon built the temple. Remember, it was cut out of every different kind of stone. It was cut this way and that way. And for forty years in its structure, there was not heard the buzz of a saw or the pounding of a hammer. It was so perfectly cut out.
E-43 Lūk, tie akmeņi atšķīrās viens no otra. Un jūs, konfesionālie ļaudis, kas šorīt esat šeit, Dieva Baznīca un divas vai trīs dažādas konfesijas, un jūs visi pentakosti, un no Vienotības, un Divvienības, un no Trīsvienības, lai kas arī jūs nebūtu, vai jūs aptverat, ka Dievs dara to ar konkrētu mērķi?
Tie akmeņi tika izcirsti dažādi, dažādās pasaules vietās. Taču, kad tie sanāca kopā, nebija ne zāģa dūkšanas, ne āmura skanēšanas. Viendien tas Galvenais Arhitekts atnāks un Kunga Jēzus Kristus ķermenis... Jūs visi no Vienotības, Divvienības, Trīsvienības, no Dieva baznīcas, pentakosti, Asamblejas sanāksiet kopā bez kurnēšanas un visi salaidumi sakritīs, visi būs svaidīti, tos svaidīs Augstais Priesteris.
Lai Viņš vienmēr stāv šajā namā svaidīts, lai izstieptu roku, lai pasveicinātu tevi, ikvienu, kas ir dzimis no Dieva Gara. Nav nozīmes, kādai draudzei viņš pieder, tas ir tavs brālis, tā ir tava māsa. Kad jūs uzvilksiet konfesionālo barjeru, Dievs atstās šo dievnamu, kad jūs nespēsiet atpazīt visu Kunga Jēzus Ķermeni. Jo Viņš nomira, lai mēs visi varētu būt glābti. Un Dievs dara to konkrētam mērķim.
E-43 Now, one stone different from the other. And you denominational people here this morning, Church of God, and two or three different denominations of you, and all you Pentecostals, and the Oneness, and the Twoness, and the Threeness, and whatever you may be, do you realize that God's doing that for a purpose?
The stones were cut out different, from different parts of the world. But when they come together, there wasn't a buzz of a saw or a sound of a hammer. Someday the Chief Architect will come and the body of the Lord Jesus Christ... All you Oneness, Twoness, Threeness, Churches of God, Pentecostal, Assemblies will come together without a murmur and you'll fit joint by joint, all be anointed, the High Priest is anointing.
Let Him be standing always in this building anointed, to reach out a hand to shake you, any man that's borned of the Spirit of God. No matter what church he belongs to, he's your brother; that's your sister. When you draw a denominational barrier, God will leave this tabernacle when you can't recognize all the Body of the Lord Jesus. For He died that we all could be saved. And God's doing this for a purpose.
E-44 Atcerieties, ciedri tika nocirsti Libanonā, aizplostoti uz Jafu, pārvesti no Jafas vēršu ratos uz Jeruzalemi. Garie Libanonas ciedri, kas tika pārklāti ar zeltu templī, it nekur nebija dzirdamas zāģu skaņas.
Lūk, ko viņi izdarīja, un, lūk, ko Draudze dara šodien – kad tika uzcelta pirmā nekustīgā mājvieta, nevis telts, kad bija jāiet no vienas vietas uz otru, lūk, kas tas bija – viņi kaut ko atrada, viņi uzsāka to celtni un viņi jau izdarīja noteiktu apjomu, kad viņi kaut ko atrada, viņi atrada jocīga izskata akmeni. Tas bija dīvains akmens. Tas neizskatījās tāds kā tie pārējie akmeņi. Un viņi to izbrāķēja un iemeta to nezāļu kaudzē. Viņi sacīja: “Tas akmens šajā ēkā neiederēsies.” Un viņi to aizmeta prom nezāļu kaudzē. Taču, kad viņi nonāca līdz noteiktai vietai, viņi turpināja līdz noteiktai vietai, pēc kāda laiciņa viņiem ēkā parādījās caurums. Un viņiem nebija nekā, kas tajā iederētos.
E-44 Remember, the cedars was cut out in Lebanon, floated to Joppa, hauled from Joppa by ox carts to Jerusalem. The tall cedars of Lebanon which is overlaid with gold in the temple, there wasn't a sound of a saw nowhere.
Here's one thing that they did, and that's one thing the Church is doing today. In the erecting of the first tabernacle, stationary, from being a tent to go from place to place, it was this: They found out. They started the building, and they went so far, and they found out, they found a funny looking stone. It was a odd stone. It didn't look like the rest of the stones. And they rejected it, and throwed it over in the weed pile. They said, "That stone won't fit in this building." And they kicked it out into the weed pile. But as they kept coming up to a certain place, they kept running into a place, after while they had a hole in the building. And they didn't have nothing would fit it.
E-45 Lūk, kur šodien esat nonākušas jūs, draudzes, jūs, konfesijas; jūs cēlāt un apmetāt sienas, un jums ir ēkas; taču jūs redzat, ka kaut kur tur ir caurums. Un ko viņi ieraudzīja? Tas akmens, kas tika noraidīts, sacīja Jēzus, ir tas galvenais stūrakmens. Protams.
Jūs uztaisījāt konfesijas: “Mums tas ir; tie pārējie ir ārpusē.” Jūs atmetat Dieva mīlestību, galveno stūrakmeni. Man ir vienalga, cik daudz brīnumus jūs varat darīt, cik daudz jums ir praviešu, cik daudzus žēlastības darbus jūs darāt; tas nekad neatbildīs jeb neko nepaveiks, jo dzīvā Dieva Draudze tiek sakausēta un sacementēta caur mīlestību. Bet viņi to akmeni ir noraidījuši.
E-45 That's where you churches is got today, you denominations; you built, and you plastered, and you got buildings; but you find there's a hole there somewhere. What did they find? The stone that was rejected, said Jesus, is the chief cornerstone. Certainly.
You made denominations, "We have it; the rest of them's not in it." You're leaving out the love of God, the chief cornerstone. I don't care how many miracles you can perform, how many prophets you have, how many works of grace you do; it'll never meet or never do anything because the Church of the living God is melted together and cemented by love. And they rejected that stone.
E-46 Kā Ēlija tajā alā. Sākumā viņš izdzirdēja spēcīgu pērkonu un dārdus. Pēc tam viņš izdzirda zibeņošanu. Tad viņš izdzirda vēja brāzmas. Taču Dieva tajā visā nebija.
Manuprāt, tieši to mēs esam izdarījuši šodien. Mums ir bijis uguns un asinis, un dūmi, un spēcīgs vējš. Mēs esam tik ļoti daudz dzirdējuši varenos vēju pūtienus, ka es uzdodu jautājumu, vai mēs neesam atteikušies dzirdēt to mierīgo, kluso Balsi?
Lai tas nav šādi šajā dievnamā. Lai tas stāv mierīgi, saklausa Dievu kā: “Tie, kas gaida uz To Kungu, atjaunojas savā spēkā; viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem; viņi skries un nepiekusīs (tas ir, nesatrauksies). Viņi ies un nenogurs. Iemāci mani, Kungs, iemāci mani, Kungs, kā gaidīt.”
E-46 Like Elijah in the cave. He heard first go by a great thunder and roar. Then he heard a lot of lightning. Then he had a rushing wind. But God was not in all of it.
I think that's what we've done today. We've had fire, and blood, and smoke, and rushing wind. We've listened so much to rushing mighty winds till I wonder if we haven't refused to hear the still small voice?
Let it not be so with this tabernacle. May it stand still, listen for God, as, "they that wait upon the Lord shall renew their strength; they shall mount up with the wings of an eagle; they'll run and not be weary (That's flusterated.). They'll walk and not faint. Teach me Lord, teach me Lord, how to wait."
E-47 Protams, viņiem tas bija. Noraidītais akmens kļuva par galveno stūrakmeni, galveno stūrakmeni. Lūk, kur tas atrodas. Un, kad viņi pienācīgi aizgāja un sameklēja to stūrakmeni, un iepresēja to, tas nevainojami iederējās, un tā celtne tika samontēta.
Tad, kad celtne bija samontēta un viss bija pabeigts, Sālamans izziņoja veltīšanas dienu. Tas dievnams bija uzbūvēts tieši tāpat kā šis te. Sanāksme, pagalms, altāris un vissvētākā vieta. Un paskatieties uz tiem principiem, kurus viņiem vajadzēja ievērot. Paskatieties, par ko viņiem vajadzēja stāvēt. Paskatieties, kādai bija jābūt šai viņu kopīgajai sadraudzības vietai.
E-47 Sure, there they had it. Rejected stone become the chief of the cornerstone, the chief cornerstone. That's where it's at. And when they rightly went and got this rejected stone and pressed it in, it fit perfectly, and the building was assembled together.
Then when the building was assembled together and all completed, Solomon called the day of dedication. That tabernacle was built just exactly like this here. The congregation, the court, the altar, and the holiest of holies. But look at the principles they had to come to. Look what they had to stand for. Look how they had to have this common place of fellowship.
E-48 Lai šis dievnams vienmēr stāv par šiem principiem, kas toreiz bija līdzībā, bet tagad ir tiešā nozīmē. Toreiz kārtība bija tāda, ka ar mirušiem dzīvniekiem tika apslacīts salīdzināšanas vāks, bet tagad žēlastības tronis ir apslacīts ar Jēzus Kristus Asinīm. Un, kad mēs ienākam, mums ir jāatzīst Asinis un Dieva dziedināšanu, Dieva spēku. Mums ir jāatzīst pilno Evaņģēliju. Mums ir jābūt sadraudzībā ar katru brāli vai māsu, kas vēlas sadraudzību, kas ir atnākuši caur tiem pašiem elementiem kā mēs. Nekad neļaujiet šai konfesijai aizšķērsot to ceļu, tad šī draudze stāvēs līdz Tā Kunga atnākšanai. Jo es ticu, ka tā ir pavisam tuvu.
E-48 Let this tabernacle always stand by those principles, which was in type then, now it's antetype. Where then the order of dead beasts sprinkled the mercy seat, but now the Blood of Jesus Christ sprinkles the mercy seat. And as we come in we must recognize the Blood and the healing of the God--of the power of God. We must recognize the full Gospel. We must have fellowship with every brother or sister that desires fellowship that's come through the same elements that we have. Never let his denomination stand in the way; this church will stand till the coming of the Lord then. For I believe it's soon at hand.
E-49 Un, kad šķirsts bija ienests un šķīstīšanas ūdeņi novietoti pagalmā, asinis no nokautās sarkanās teles tika uzziestas virs durvīm. Kad viss bija kārtībā, Sālamans sasauca kopā cilvēkus, kā arī jūsu gans ir sasaucis jūs šajā rītā. Ak, tas bija īstens veltīšanās un sadraudzības laiks!
Lūk, ko es gribu pateikt noslēgumā. Viņi sasauca tos kopā. Un, kad cilvēki sanāca, lai redzētu, ka Dievam visbeidzot bija vieta, kur Viņš satiksies ar viņiem... Viņa Evaņģēlija iedalījums bija izskaidrots. Pieiešanas veids bija izskaidrots. Viss bija izdarīts pareizi.
Paskatieties, viņi izsauca dažādu mūzikas instrumentu spēlētāju bērnus, un viņi nostājās pie altāra austrumu puses; viņi bija ģērbti baltā, un viņi dziedāja dziesmas ar prieku. Cilvēki slavēja Dievu tā, ka šķita, ka skan viena balss. Ja tā nav Vasarsvētku diena, tad es nekad dzīvē to neesmu redzējis, kad tā ir savā spēkā un savā... [Pārtraukums lentas ierakstā-Tulk.]
E-49 But after the ark was brought in, and the waters of separation was placed in the court, the blood was put, striped over the door from the killing of the red heifer. When everything was in order, Solomon called the people together as your pastor has called you this morning. Oh, it was a real time of dedication and of fellowship.
In closing I want to say this. They called them together. And when the people coming to see that God finally had a place that He would meet them... The appropriation of His Gospel was made clear. The way of approach was made clear. Everything was made right.
Look, they called out the sons of the different instrument players, and they went down to the east side of the altar; they was dressed in white, and they sang the songs with joy. The people praised God till it sound like one voice. If that ain't Pentecost, I never seen it in all my life, when it's in its power and its holi... [Blank.spot.on.tape--Ed.]
E-50 Tas templis bija gatavs veltīšanai. Vai jūs šajā rītā esat gatavi veltīšanai? Atcerieties, Israēls tur atradās ne tikai tempļa veltīšanai, bet tur ienākot viņi atkal veltīja Dievam paši sevi.
Pentakostu draudze šodien... Un šis te gans, es ticu tam no visas sirds, ir Dieva vīrs. Es ticu, ka viņš stāv par tiem principiem, kurus Dievs mums ir iedevis. Tāpēc jūs saprotat, ka draudzes veltīšana nenozīmē tikai atnākt un pateikt: “Kungs, mēs atdodam Tev šo celtni.” Bet tas nozīmē: “Kungs, mēs atdodam Tev sevi kā upuri.” Lilija uz altāra katrā Lieldienu rītā nav tas, ko grib Dievs; Viņš grib grēcinieku uz altāra. Tā nav ēkas izcilība un skaistums, kaut arī tas ir labi. Tāds bija Sālamana templis. Bet tas ir pakļauties Dieva principiem, atnākot un upurējot sevi Dieva kalpošanai.
E-50 The temple was ready to be dedicated. Are you ready this morning for dedication? Remember, not only did Israel be ready for dedication of the temple, but they were dedicating themselves to God again when they had come in.
The Pentecostal church today... And this pastor here, I believe with my heart, is a man of God. I believe that he stands for the principles that God has laid out to us. So you see, the dedication of a church don't only mean coming and saying, "Lord, we give You this building." But it means, "Lord, we give ourselves to You in sacrifice." It isn't a lily on the altar that God wants every Easter morning; it's the sinner on the altar. It's not the class and the beauty of the building, which is fine. Solomon's temple was the same. But it's coming under the oracles of God, coming self sacrifice to the service of God.
E-51 Un, kad Israēls visbeidzot bija uztaisījis vienu vietu, kur viņi visi varēja uzturēties, atnākt uz to vietu un satikt Dievu, būdami asins sadraudzībā, tad viņi sāka dziedāt ar prieku. Viņi sāka spēlēt arfu. Viņi slavēja Dievu tādā vienprātībā, ka izklausījās, ka dziedātu viena balss.
Sālamans nostājās un lūdza, un veica veltīšanu Tam Kungam. Un, kad viņš to izdarīja, atcerieties, šķirsts jau bija ienests zem ķerubu spārniem un nolikts svētajā vietā. Taču, kad cilvēki veltīja nevis draudzi, nevis celtni, bet, kad cilvēki kļuva vienprātīgi un lūdzās vienprātīgi, un dziedāja vienprātīgi, un viss bija vienprātīgi, tad Svētais Gars Uguns Staba veidolā ienāca tai ēkā un apstājās tajā vietā. Un tajā ēkā bija tik liela godība, ka priesteri vairs nespēja kalpot.
E-51 And when Israel had finally made one place that they could all dwell in, come to a place and meet God under the fellowship of the blood, then they begin to sing with joy. They begin to play the harp. They praised God in such one accord until it sounded like one voice a singing.
Then Solomon stood to pray and to make the dedication to the Lord. And when he did that, remember, the ark had already been brought in under the wings of the Cherubim and set back in the holy place. But when the people dedicated, not the church, not the building, but when the people got with one accord, and prayed with one accord, and sang with one accord, and everything was of one accord, then the Holy Spirit in the form of a Pillar of Fire, moved into the building and settled upon the place. And it was so much glory in that building until the priests could not minister any more.
E-52 Dievs, lai tā notiek atkal. Lai tas atkārtojas šai mazajā dievnamā. Mēs izejam caur Asinīm, tas ir, zem Kunga Jēzus Asinīm, atzīdamies savos grēkos un būdami piepildīti ar Viņa Garu, un atnākam šeit... Un šajā rītā jums, ļaudis, būtu jābūt tikpat priecīgiem un laimīgiem par šo mazo dievnamu, kā Israēls bija par savējo.
Atnāciet caur to pašu kārtību, kā atnāca viņi, un laime ienāks jūsu sirdī. Turi savā sirdī, ka tu nekad nenosodīsi nevienu cilvēku, kas ir dzimis no Gara, ka tu būsi sadraudzībā ar visiem Viņa kalpiem, ar visiem Viņa ļaudīm. Lai tā ir starpkonfesionāla iestāde. Lai tā ir tāda vieta, kur var ienākt ceļinieks. Lai šis nams ir tāda vieta ceļa malā. Lai tā ir vieta, kur piligrims, ceļinieks var atrast mieru, ienākot pa šīm durvīm. Lai šīs vietas gans dzīvo tik ilgi, lai redzētu Tā Kunga atnākšanu. Lai sanāksme aug un plaukst visā, ko jūs darīsiet. Lai Dieva svētības ir uz tās. Un Viņš, kurš padarīja mani par kalpotāju... caur Viņa žēlastību es pasludinu šo svētību šai mazajai draudzītei, ka šis apsolījums paliks tik ilgi, kamēr vien šī vieta būs saskaņā ar Dieva kārtību. Taču, ja tā izies ārpus Dieva kārtības, ar to var notikt jebkas.
E-52 God let it be again. Let it come again to this little tabernacle. We walk through the Blood, or under the Blood of the Lord Jesus, confessing our sins and be filled with His Spirit and come here... And you people this morning should be just as glad and happy of this little tabernacle, as Israel was of theirs.
Come under the same order as they come and happiness will come to your heart. Bear in your heart that you'll never condemn any man that's borned of the Spirit, that you'll have fellowship with all of His servants, with all of His people. May this stand as an interdenominational institution. May this stand to a place as a wayfaring may come by. May this be a place this house by the side of the road. May it be a place where the pilgrim, the wayfaring man can find rest as he enters its door. May its pastor live to see the coming of the Lord. May the congregation grow and prosper in all that you do. May God's blessings rest upon it. And He Who made me a minister by His grace, I pronounce this blessing to this little church, as long in promise as it will stay under the order of God it shall remain. But if it gets out of the order of God, anything can happen to it.
E-53 Pārliecinieties, ka Asinis ir uz katras jūsu sirds durvju pārsedzes. Uz to durvju ailes, ka tur nav nekādu konfesionālo barjeru, ka tur nav nekādu atšķirību; mēs visi esam viens Jēzū Kristū. Lai tas ir jebkuram, kas atnāktu un būtu sadraudzībā. Lai vienmēr no šīs svētās svētnīcas tiek sludināts pilns Evaņģēlijs. Lai ir tā, ka šajā vietā vienmēr ir augšāmceltā Jēzus brīnumi un zīmes, un brīnumdarbi.
Lai tas svaidītais Augstais Priesteris ar eļļu un opiju mierina katru salauztu sirdi. Lai tā Šāronas Roze, Gara mīlīgums, tik ļoti piesātina svaidāmo eļļu, lai šeit tas tiek tā sludināts un demonstrēts, ka cilvēki no visas apkārtnes atnāks un sacīs: “Patiesi, Dievs ir ar jums.”
E-53 Be sure that the Blood is over the lintels of each door of your heart. Over the lintels of the door there, that there's no denominational barriers, there's no difference; we're all one in Christ Jesus. Let it be for whosoever will may come and fellowship. Never fail to preach the full Gospel from this holy sanctuary. May it be that this place here will always have miracles and signs and wonders of the resurrected Jesus.
May the anointed high priest with oil of the opium to soothe every broken heart. May the Rose of Sharon, the sweetness of the Spirit are so richly with the anointing oil, so be preached here and demonstrated here, till men from all parts of the country will come in and say, "Truly, God is with you."
E-54 Lai zīmes un brīnumi pavada mūsu brāļa sludināšanu. Un, ja viņš dosies kaut kur citur vai aizies no šīs dzīves, lai tas, kurš būs pēc viņa, ienāk šajā ēkā, kā tas jau ir bijis visus šos gadus kopš Sema Džounsa un pārējiem. Lai šeit vienmēr skan Svētā Gara Evaņģēlijs. Lai tas nekad neielaižas kompromisā un nenovelk robežlīnijas caur jebkuru konfesiju. Lai tas vienmēr ir atvērts ikvienam, kas vien gribēs atnākt un dzert no Tā Kunga avotiem.
E-54 May signs and wonders accompany the preaching of our brother. And if he shall go somewhere else, or pass on, may the one who follows him walk into this building as it has been down through the years since Sam Jones and them. May this Holy Ghost Gospel never fail to be preached here. May it never compromise or draw boundary lines through any denomination. May it always be open to whosoever will let him come and drink from the fountains of the Lord.
E-55 Kamēr mēs lūgsim, kā darīja Sālamans, veltīšanas lūgšanu, lai sanāksme pieceļas kājās, paceļ rokas un lūdzas savā veidā, un pateicas Dievam par šo dievnamu un par pielūgsmes vietu, ka Tas Kungs, mūsu Dievs, visbeidzot ir atradis vietu, kur Viņš var ielikt Savu Vārdu, un būt tur, kur ir Asinis un Gara sadraudzība. Lai tagad ikviens paceļ savu galvu. Un mūsu pašu veidā veltīsim sevi līdz ar šo templi Dieva godībai.
E-55 While we pray as Solomon did, the dedication prayer, may the congregation stand with their hands and pray in your own way, and thank God for this tabernacle, and for a place of worship, that the Lord our God has found a place at last that He can place His Name, and--under the blood and the fellowship of the Spirit. Let every person raise your head now. And in your own way let us dedicate ourself with this temple to the glory of God.
E-56 Visuvarenais Dievs, mēs ienākam Tavā Klātbūtnē, pienesdami Tev cilvēka bērnu roku darbu, šo dievnamu, jo tas ir uztaisīts no materiāla, ko sagādāja asaras, upurēšanās un smags darbs. Rūpīgas rokas to uzkonstruēja un padarīja par šādu vietu. Un uz viņu sirdīm bija tāda pati nasta, kāda bija uz Dāvida sirds. “Nav pareizi, ka mūsu pielūgsme ir šādā vecā, sabrukušā būdā, kad daudzi no mums dzīvo labās mājās.”
Ak, Kungs Dievs, lai notiek tā, ka tas pats Svētais Gars un tie paši Dieva principi tagad šajā dievnamā tiek sludināti to īstenajā nozīmē. Lai šodien atnāk Svētais Gars un ienāk pa tām durvīm, un apstājas uz ikviena. Lai dzīvā Dieva spēks ir šajā dievnamā. Lai tas vienmēr stāv Jēzus Kristus Vārda slavai.
E-56 Almighty God, we come into Thy Presence, bringing to Thee the works of the hands of the children of men, this tabernacle, that tears and sacrifice and labors has bought its material. Careful hands has designed it and made it a place. And upon their hearts was the same burden that was on David's heart. "It's not right for us to worship in this old dilapidated shack when many of us live in good homes."
O Lord God, let it be so, that the same Holy Ghost and the same oracles of God will be preached in the antetype now in this tabernacle. May the Holy Spirit move today, and come in through the doorway, and settle upon everyone. May the power of the living God be in this tabernacle. May it always stand to the glory of the Name of Jesus Christ.
E-57 Kungs Dievs, mēs atdodam to Tev, šo roku darbu, pūles, smago darbu, raizes. Un, Kungs, lai tas nav velti, bet lai cilvēki aptver savas veltīšanās vēstījumu Tev šajā rītā, kad tiek veltīts šis dievnams.
Lai Tavs Gars, Kungs, nāk uz šo vietu. Lai katrs vīrietis vai sieviete, kas nav Kristū, kad viņi ienāks pa šīm durvīm, lai viņi saprot, ka tā ir ieiešana zem Asinīm. Lai šeit ir tāda Kristus svētlaimes sajūta, Gara mīlīgums, ka vīrieši un sievietes nāks šurp no visām pilsētas malām un apkārtnes, lai dzirdētu Evaņģēliju, kas skan šeit. Lai šī sanāksme ir tik ļoti pikanta un sālīta ar Svētā Gara kristību, ka viņi tiek saukti par zemes sāli. Dāvā to, Kungs. Uzklausi mūsu lūgšanas šajā rītā.
E-57 Lord God, we commit it to You, the works of the hands, the labor, the toils, the cares. And, Lord, may it not be in vain, but may people realize its dedicated message this morning to You in the dedication of the tabernacle.
May it be, Lord, that You're Spirit will come into this place. May every man or woman that's out of Christ, when it walks through that door, may it recognize that it's coming under the Blood. May there be such a feeling here of the blessedness of Christ, the sweetness of the Spirit, until men and women will flow from all parts of the city and around about to hear the Gospel from here. May this congregation so be seasoned and salted with the baptism of the Holy Ghost until they'll be called the salt of the earth. Grant it, Lord. Hear our prayers this morning.
E-58 Mēs atdodam Tev ne tikai šo dievnamu, bet mēs atdodam Tev sevi kalpošanai šim dievnamam un tam mērķim, kam tas ir paredzēts. Ak, Dievs, pieņem mūs šajā rītā, mēs esam Tavi bērni. Šajā rītā mēs stāvam šeit pie Tavām kājām, mūsu rokas ir paceltas, mūsu acis lūkojas augšup, jo mēs ticam, ka Svētais Gars ir šeit klātesošs. Sadzirdi mūs, Kungs, un pieņem mūsu lūgšanu. Un pieņem mūsu aizlūgumu par Tavu labestību, mūsu roku darbu, kad mēs liekam to Tavā priekšā. Lai Dieva spēks paņem mūsu upuri un paņem mūs kopā ar to, un novēlē gan šo dievnamu, gan sanāksmi Dieva Valstībai un Viņa Dēla darbam. Jo mēs prasām to Jēzus Kristus Vārdā, atdodami to Tev. Āmen. Varat apsēsties.
E-58 Not only do we give You this tabernacle, but we give ourselves to You in service for this tabernacle, and for the cause in which it stands for. O God, receive us this morning, We are Your children. We stand here this morning to our feet, our hands up, our eyes looking up, because we believe that the Holy Spirit is present. Here us, Lord, and receive our prayer. And receive our commemoration of Your goodness, the works of our hands as we present it to You. May the power of God take our sacrifice, and take us with it, and dedicate both tabernacle and congregation to the Kingdom of God and the work of His Son. For we ask it in Jesus Christ's Name as we give it to You. Amen. You may be seated.
E-59 Tagad šis dievnams pieder Visuvarenajam Dievam. Jūs piederat Visuvarenajam Dievam. Vienmēr uzturiet sevi tīrus; uzturiet savu draudzi tīru. Uzturiet to kārtībā, lai ikviens garām braucošais gribētu ienākt un būt sadraudzībā ar jums; lai jums ir tik mīlīgs Gars, lai jūs varētu pasniegt roku ikvienam un piedāvāt viņiem palīdzību. Nav nozīmes, cik dziļi grāvī viņi atrodas – tieši tāpēc šis dievnams ir šeit, Dieva žēlastības svētnīca. Tas ir jūsu...
E-59 This tabernacle now belongs to God Almighty. You belong to God Almighty. Always keep yourself clean; keep your church clean. Keep it upright, so that any who travels by, might love to come in and fellowship with you, have such a sweet Spirit till you can reach out a hand to anyone and offer them help. No matter how far they are down in the gutter, that's what this stands for, a shrine of the grace of God. It's your...

Наверх

Up