E-1 Lūk, šīs ierakstu lentes, kas ir no šīrīta sanāksmes, netiek pārdotas; tās ir paredzētas tikai draudzei vai vēl kādam, jo tajās ir mācība. Un citās sanāksmēs tas rada apmulsumu, jo teju vai divi no mums neredzam pilnīgi vienādi, un tomēr mums vajadzētu būt atklātiem. Bet tas...mēs esam šajā dievnamā, šīs ierakstītās lentes, kā jūs redzat uz... Tās ir tikai draugiem un tā tālāk.

E-2 Tagad tikai uz brītiņu nolieksim mūsu galvas lūgšanai. Cik daudzi vēlētos, lai jūs pieminētu, kamēr jūsu galvas ir noliektas? Vienkārši paceliet roku un sakiet: “Kungs, man...man šodien ir vajadzība, un man ir vajadzīga Tava žēlastība,” lai kas tas arī nebūtu.

E-3 Mūsu Debesu Tēvs, tagad mēs tuvojamies Tavam žēlastības tronim, jo mēs esam lūgti to darīt. Un Tavs Dēls, mūsu Glābējs, pateica mums, ka, ja mēs kaut ko lūgsim Tavā Vārdā, tas mums tiks dāvāts. Tāpēc, Kungs, apzinoties, ka mēs dzīvojam Viņa atnākšanas ēnās un tagad stāvam Viņa žēlsirdības ēnās, mēs lūdzam, Kungs, lai Tu caur Svēto Garu izvēlētos tās lietas, kuras mums vajadzētu lūgt. Un šajā rītā mēs jūtam, ka tas nebūtu pretrunā ar Tavu Vārdu vai Tavu lielo taisnīgumu un Tavu žēlsirdību, un žēlastību, ja mēs lūgtu, lai Svētais Gars apmeklē mūs īpašā veidā. Lai Viņš ienāktu mūsu vidū un atklātu mūsu siržu domas, atklātu mums mūsu vājās vietas un dziedinātu mūsu slimības, pārsietu salauztās sirdis, izglābtu pazudušos un sagatavotu cilvēkus Viņa atnākšanai. Kungs, uzklausi šo lūgšanu.

E-4 Tagad mēs lasīsim Tavu Vārdu. Un...un mēs lūdzam, Kungs, lai mūsu svētdienas skolas nodarbībā šajā rītā Tu dari zināmu mums izlasītā kontekstu un atklāj to mūsu sirdīm. Jo mēs esam atnākuši šeit ar vienu mērķi. Šis mērķis ir vienīgi iepazīt Tevi labāk. Mēs, kas esam kristieši, ticībā vēlamies iepazīt Tevi labāk. Tie, kas vēl nav kļuvuši par kristiešiem, vēlas iepazīt Tevi kā savu Glābēju. Tie, kas ir slimi, vēlas iepazīt Tevi kā savu Dziedinātāju. Un mēs lūdzam, lai neviens neaizietu no šīs ēkas tukšām rokām, bet lai katrs lūgums tiek piepildīts līdz pēdējam burtam un katra vēlme apmierināta, un katrs...katrs cilvēks ir laimīgs un iziet no šīs ēkas, sacīdams, kā tie, kas nāca no Emavas: “Vai tad mūsu sirdis mūsos nedega, kad Viņš runāja ar mums ceļā?” Jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-5 Tagad tiem, kas vēlas atšķirt savu grāmatu. Parasti, esmu pamanījis, ka evaņģelizācijas dievkalpojumos, ka vislabāko ietekmi atstāj divdesmit vai trīsdesmit minūšu garīga vēstījuma saņemšana, un tad seko aicinājums pie altāra. Bet tā kā šī ir svētdienas skolas nodarbība, es šorīt vienkārši nevēlos darīt to šādā veidā. Es vairāk jūtu vadību veltīt laiku un parunāt par Vārdu.

E-6 Un tā, ja kādam ir neērti, ir pārāk auksti, vienīgais, kas jums jādara, ir... Mans brālis, pieskatītājs, atrodas tur dievnama aizmugurē; vienkārši paceliet savu roku šādi, lai viņš to redzētu, un viņš noregulēs apkuri. Un mēs vēlamies, lai jums būtu ērti un jūs justos patiešām labi. Un klausītos Vārdā, jo mēs paļaujamies uz Svēto Garu, kas mums māca Dieva Vārdu. Un vai jūs visi tur aizmugurē labi dzirdat? Ja dzirdat, paceliet savas rokas, ja jūs...ja jūs labi dzirdat. Tas ir labi.

E-7 Tagad es gribu, lai jūs atšķirat kopā ar mani; man šeit ir izrakstīti daži teksti un dažas Rakstu vietas. Tāpēc es gribu, lai sākumā jūs kopā ar mani atšķirat vēstuli Romiešiem, Romiešiem, 9. nodaļu. Un mēs gribam izlasīt Rakstu mācībstundai, vispirms Romiešiem 9:11.
Jo kad bērni vēl nebija dzimuši, nedz darījuši ne laba ne ļauna, lai Dieva nodoms, kā Viņš izredzējis, pastāvētu, ne pēc darbiem, bet pēc tā Aicinātāja;
Tad viņai bija pateikts: vecākais kalpos jaunākajam;
Tā kā ir rakstīts: Jēkabu Es mīlēju, bet Ēsavu ienīdu.

E-8 Lai Dievs pievieno Savas svētības šim Rakstu lasījumam. Un tagad tekstam, lai pamatotu savu mācībstundu, kā tekstu es vēlos izmantot šo: “Dzirdēt, atpazīt un rīkoties saskaņā ar Dieva Vārdu.” Ļaujiet man to atkārtot vēlreiz: “Dzirdēt, atpazīt un rīkoties saskaņā ar Dieva Vārdu.”

E-9 Un tā, mēs esam pilnīgi pārliecināti, mēs, cilvēki, kas dienu un nakti pētām Rakstus un lasām mūsu laikrakstus, un klausāmies ziņu komentētājus, ka šī pasaule šobrīd atrodas divu lielu garīgo spēku kontrolē. Un abi šie spēki ir reliģiski. Un es ticu, ka šie lielie spēki drīz sasniegs kulmināciju. Un abi šie lielie spēki bija pārstāvēti šajos divos Īzāka dēlos. Kā Dievs Savā bezgalīgajā gudrībā mums ir iepriekš parādījis visas lietas, lai mēs pēc šīm lietām varētu droši zināt, kas mūs sagaida. Viņš ir darījis to tik saprotamu, ka Dievs un Viņa Vārds, kā arī daba un Viņa visums ir tik pilnīgi saskaņoti, ka pat grēcinieks var redzēt, ka kaut kas gatavojas notikt. Dievs to ir šādi sakārtojis. Nevienam nav attaisnojuma.

E-10 Un tā, mēs redzam šajos divos dēlos, ka viņi, vēl pirms viņi bija piedzimuši, viņi jau karoja viens ar otru. Lai gan viņu māte jaunava... Jo viņa bija jaunava, skaistā Rebeka, kas apprecējās ar Dieva apsolījuma taisnīgo dzimumu Īzāku; un viņi bija divi Dievam veltījušies, ar Garu piepildīti ticīgie, kas bija iepriekšnolemti tieši tai laulībai, caur kuru viņi apvienojās. Dievs to iepriekšzināja. Un kā gan kaut kas tāds varēja atnākt caur to vienu māti un vienu tēvu? Viens ļoti ļauns cilvēks, bet otrs ļoti labs cilvēks; un kā tas bija, ka labais cilvēks izskatījās kā ļaunais, bet ļaunais izskatījās kā labais.

E-11 Lūk, tā bija, vienmēr ir bijusi un vienmēr būs Dieva programma. Dievs nevar izmainīt Savu programmu. Jo Viņš padara Savu programmu pilnīgu, jo tā ir daļa no Viņa.

E-12 Ēdenes dārzā grēks bija tik skaists, ka tas aizvilināja Ievu no taisnīguma uz grēku. Un tajā pašā dārzā, kur atradās dzīvības koks, atradās arī nāves koks.

E-13 Šodien mēs to pazīstam kā kontrasta likumu. Tas nozīmē, ka tur, kur ir labais, tur ir ļaunais; tur, kur ir pareizais, tur ir nepareizais. Un mēs nekad, neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu vide, nespēsim tikt vaļā ne no viena, ne no otra klātbūtnes. Jo, kā teica Pāvils: “Kad es gribu darīt labu, tad klātesošs ir ļaunums.” Grēcinieks nekad nespēs atbrīvoties no kristieša, un kristietis – no grēcinieka. Tur vienmēr būs liecība par to, kas ir pareizi, un liecība par to, kas ir nepareizi. Un jums ir jāizdara izvēle. Jums ir jāizvēlas viena vai otra puse.

E-14 Bet šajos divos dēlos, ir dīvaini to apzināties, pirms viņi piedzima, viņi abi bija no tās pašas sēklas, no Īzāka, kurš bija apsolījums. Lūk, mūsu mācībstunda ir nedaudz gara, bet es vēlos uztaisīt pietiekamu pamatu, lai jūs varētu precīzi saprast, par ko es runāju. Un piedzima pirmais dēls, Ēsavs; mēs redzam, ka viņi ne tikai strīdējās un cīnījās savas mātes miesās, bet viņi nāca ārā no viņas, būdami cīņā – Ēsavs iznāca pirmais, bet Jēkabs turējās pie viņa papēža. Un viņi joprojām cīnās.

E-15 Un kā gan tas, kā tas varēja nākt no tā perfektā, tīrā, izredzētā, svētā, veltītā tēva vai mātes! Lai pamatotu to, ka Dievs aicina caur izredzētību. Tā tam ir jābūt. Neatkarīgi no tā, cik labi bija tavs tēvs un māte, cik jauki viņi bija, cik lieli kristieši bija tavs tēvs un māte, tas joprojām ir atkarīgs no tevis kā indivīda, tavs stāvoklis Dieva priekšā. Šī nodarbība māca, ka viņi, abi bērni bija...pat caur Dieva izredzētiem un aicinātiem vecākiem, tēva un mātes, jaunavas un svēta vīra, caur kura sēklu galu galā atnāca Jēzus Kristus. Viņš bija piedzimis kā no mirušajiem. Viņš bija pārbaudīts, viņa tēvs pirms viņa. Un viņam bija apsolīts, caur šo Īzāka dzimumu, ka visa pasaule tiks glābta. Un no tāda vīra, kura asinis bija tik tīras, ka Dievs neļāva tam filistietim pat pieskarties tai mātei, pēc tam, kad Ābrahāms bija viņam atdevis viņu. Dievs piemeklēja viņa namu ar sērgu un pateica: “Tu esi tikpat kā miris,” saglabājot šo asins līniju tīru. Un šī Rebeka, taisna, svēta, Dieva sūtīta un Dieva aicināta māte. Un no šīs svētās sēklas piedzima gan renegāts, gan ticīgais. Redzat? Tātad tas ir atkarīgs no Dieva aicinājuma, no Dieva izredzētības.

E-16 “Un pirms kāds no viņiem bija piedzimis, Dievs sacīja: ‘Es mīlu Jēkabu un ienīstu Ēsavu,’ pirms kāds no viņiem bija piedzimis.” Kā gan mums vajadzētu justies! Ja Dievs runā uz tevi un aicina tevi nākt pie Viņa galda un uz Viņa mājām, un būt Viņa dēlam vai meitai, tad nav nekā lielāka par to.

E-17 Šie divi zēni – ja mēs pievērsīsim uzmanību viņu dabai – viens no viņiem bija garīgs cilvēks, tas bija Jēkabs. Bet Ēsavs bija miesīgais cilvēks. Bet viņi abi bija reliģiozi. Un tas pats ir noticis visos laikmetos – miesīgais un garīgais.

E-18 Ēsavs simbolizēja zemes cilvēku, dabisko, ar reliģisku noslieci, bet vienmēr nespējīgu. Viņā nebija spējas to darīt. Viņš nespēja to izdarīt. Viņā vispār nebija spējas pacelties pāri pasaules lietām, pāri miesīgajam.

E-19 Bet Jēkabam to izdarīt vienkārši bija tik viegli. Lūk, Jēkabs, Jēkabam bija viens mērķis, un tas bija – viņš ilgojās pēc tās pirmdzimtības, vienalga, kā viņš to iegūtu, galvenais, lai vien viņš to iegūtu.

E-20 Un tas gars no tās piedzimšanas joprojām ir pārstāvēts pasaulē šodien, un šobrīd tas sasniedz kulmināciju: garīgais ticīgais un miesīgais cilvēks, miesīgais ticīgais. Neviens nevarētu pateikt, ka viņi abi nebija reliģiozi. Viņi bija. Viņi neteica, ka viens kalpo “elkam”, bet otrs “Dievam”. Viņi abi bija Dieva kalpi.

E-21 Lūk, tagad pievērsiet uzmanību Rakstiem par šo tēmu, jo es esmu pārliecināts, ka tas jums palīdzēs. Saprotat? Un tā: “Ne katrs, kas saka: 'Kungs, Kungs', ieies, bet tas, kas pilda mana Tēva, kas ir debesīs, gribu.”

E-22 Un tā, ja jūs pamanīsiet, Jēkabam bija viena lieta, ko viņš vēlējās, jo saskaņā ar Vārdu svētības un tas labais atradās pirmdzimtībā. Un Jēkabam tas bija viņa vienīgais mērķis, vienīgā lieta, kas bija viņa prātā, bija “iegūt to pirmdzimtību”. Bet Ēsavs to nonicināja. Tas, kuram tā faktiski piederēja, to nonicināja, jeb viņš kaunējās par to. Bet Jēkabs gribēja to neatkarīgi no tā, kā viņš to iegūtu, viņš gribēja to.

E-23 Tieši tā tas ir ar garīgo ticīgo šodien. Viņam ir vienalga, cik daudz jūs par viņu smejaties, cik daudz jūs uzjautrināties, cik smieklīgi viņam ir jāuzvedas pēc miesīgā prāta domām. Viņa vienīgais mērķis ir pirmdzimtība. Viņš grib tikt pie Dieva, jo tas ir iedzimts viņā. Viņš nevar citādāk.

E-24 Vārds Jēkabs nozīmē “aizstājējs” jeb “krāpnieks”. Taču pēc tam, kad viņš atrada un ieguva pirmdzimtību, viņš tika izmainīts. Tas ir tas miesīgais, pārmaiņa. Tad viņš, Jēkabs, tika nosaukts par “princi pie Tā Kunga”, kurš bija cīnījies ar Viņu.

E-25 Miesīgais ticīgais šodien saka: “Ak, kamēr vien es eju uz baznīcu un daru to, kas ir pareizi, kāda gan tam nozīme?” Tā ir Ēsava grupa – viņš joprojām izsmej un nicina pirmdzimtību, viņam tā nerūp, bet Jēkabs mīlēja to.

E-26 Bet šodienas garīgais vīrietis un garīgā sieviete, kas ir izredzēti, Dieva iepriekšnolemti atnākt pie mūžīgās dzīvības, ja viņiem nāktos pārdot visu, kas viņiem pieder, ja viņiem nāktos izsvītrot savu vārdu no katras draudzes reģistra visā valstī, viņi joprojām gribētu to pirmdzimtību. Tā ir vienīgā lieta, kas viņiem ir svarīga – vienkārši iegūt to pirmdzimtību, tas arī viss. Nav nozīmes kā, kādā līmenī viņiem ir jānonāk, ja viņiem ir jānometas pie altāra un jāraud, un jāvaid, ja viņiem ir jāskrien pa visādām vietām un jāatgriežas, lai visu izlabotu, un jāpārdod viss, kas viņiem pieder, vai...vai jāatdod viss, kas viņiem pieder, un jākļūst par piligrimiem un svešiniekiem, tas nav svarīgi. Viņi grib to pirmdzimtību. Tas ir vienīgais, kas viņus interesē – pirmdzimtība. Lūk, nevainojiet tos cilvēkus. Viņi citādāk nevar. Viņi bija tam iepriekšnolemti, izraudzīti tam.

E-27 Un tad mēs redzam, ka šie divi, miesīgie un garīgie cilvēki, tā ir bijis vienmēr. Tieši tā tas ir arī šodien. Tas vienmēr ir bijis šādi.

E-28 Kains un Ābels. Ēdenes dārzā, kad Ēdene tika radīta, tur bija divi koki, lai cilvēks varētu izdarīt savu izvēli. Viens, viņš kļuva gudrs; otrs, viņš kļuva dzīvība. Tur bija divi zēni, Kains un Ābels, abi reliģiozi. Viens no viņiem ilgojās pēc mūžīgās dzīvības, un ticībā viņš upurēja Dievam labāku upuri nekā Kains. Tā ir perfekta līdzība par mūsdienu draudzēm: dabiskā draudze, garīgā draudze. Un nav nekādu šaubu, ka es šobrīd runāju uz abām šīm grupām, un, iespējams, caur šo ierakstu runāšu uz desmitiem tūkstošiem no viņiem.

E-29 Bet, skatieties, dabiskā draudze, tā vienkārši ir miesīgā draudze. Viņi nekad nespēj pacelties pāri tai mazajai lietiņai: “Es pievienojos draudzei. Ja es eju uz baznīcu, ja es daru visu, ko varu, tas ir viss, ko Dievs prasa.” Nu, tieši to pašu izdarīja Kains. Viņš aizgāja un uzcēla altāri. Viņš pienesa upuri, atnesa zemes augļus. Un viņš teica: “Te nu tas ir, Dievs. Tas ir labākais, kas man ir. Ņem to vai atstāj.” Tieši tā šodien tic miesīgais ticīgais. “Kungs, es iešu uz baznīcu. Es pievienošos labākajai grupai, kādu vien varēšu atrast. Es maksāšu savus pienākumus baznīcai. Es darīšu to, kas ir pareizi. Lūk, te tas ir labākais, ko es varu darīt. Es palīdzēšu nopirkt ogles tai atraitnei. Vai arī es uzdāvināšu tiem bērniem kādas drēbes.” Ar to viss ir kārtībā, pret to nekas nav iebilstams. “Bet tas arī viss, nekas vairāk. Ja Tu to vēlies, ņem to; ja Tu nevēlies, Tev tas nav jāņem.” Lūk, tāda ir šodienas miesīgās draudzes attieksme.

E-30 Bet garīgā draudze! Ābels, caur atklāsmi, caur žēlastību, viņš redzēja tālāk par to, un ticībā viņš pienesa Dievam labāku upuri nekā Kains. Un tas liecināja par viņa taisnīgumu, Dievs.

E-31 Tas pats notika Ismaēlā un Īzākā. Viens bija no miesas, bet otrs bija no Gara. Viens bija no kalpones; otrs – no brīvas sievietes.

E-32 Tas pats notika ar Israēlu un Moābu, satikās divas lielas draudzes. Un, kad Israēls gribēja doties uz savu apsolīto vietu, garīgā draudze, Jēkaba tauta, Israēls ceļā; viņus satika Ēsava tauta, Moābs, spēcīga draudze. Un šīs draudzes lielais līderis, Bileāms, atnāca, lai nolādētu savu brāli, bet viņš atklāja, ka viņš nevar nolādēt savu brāli. Ar savām aklajām acīm viņam neizdevās saskatīt iepriekšnoteikto plānu, kas...un ieraudzīt Dieva Vārdu.

E-33 Pirmkārt, “ticība nāk no dzirdēšanas, no Dieva Vārda dzirdēšanas”. Tad ticīgais to dzird, atpazīst to un rīkojas saskaņā ar to. Miesīgais cilvēks dzirdēs to, dzirdēs tā skaņu, bet nekad... Dzirdēt nozīmē “saprast” to. Skatīties nozīmē uz kaut ko skatīties; bet redzēt to nozīmē “saprast” to. “Ja cilvēks nav piedzimis no augšas, viņš nevar redzēt jeb saprast Dieva Valstību.”

E-34 Un tā, šeit nāk Israēls, nāk ar Dieva apsolījumu, ka viņi dodas uz apsolīto zemi. Nevis bezdievji, bet ticīgie, kas ticēja tam pašam Dievam, kam ticēja Israēls, iznāca, lai mēģinātu nolādēt savu brāli, jo viņš teica, ka viņa brālis ir... noteikti ir netaisns, jo viņš bija darījis daudz sliktu lietu. Bet, saprotiet, viņš nespēja ieraudzīt izredzētību.

E-35 Tā pati lieta ar Ēsavu un Jēkabu! Ēsavs šķita labāks cilvēks. Viņš apmetās un darīja labdarības darbus. Viņš...viņš rūpējās par savu veco, aklo tēti, nesa viņam brieža gaļu un aprūpēja viņu, un bija labs zēns. Daudzas lietas, ko miesīgi ticīgie dara reliģijas jomā, palīdzot sabiedrībai, un...un apmaksājot cilvēku slimnīcas rēķinus, un darot reliģiskas lietas, bet tas nav tas, par ko es runāju.

E-36 Moābs bija laba, liela tauta, viņa brālis. Un Jēkabs bija izdarījis visu, viņš bija bijis renegāts; un tomēr viņam bija jāsasniedz viena lieta, proti, jāiegūst tas apsolījums, tā pirmdzimtība. Un šeit nāk Israēls, Jēkaba bērni, ar to pašu mērķi. Nu, kuram būs taisnība?

E-37 Bileāms uzcēla septiņus altārus; Israēlā bija septiņi altāri. Bileāms pienesa septiņus tīro dzīvnieku upurus; Israēls pienesa septiņus tīro dzīvnieku upurus. Šajā ziņā, ja skatīties no rituālā viedokļa, Moābs bija tikpat reliģisks kā Israēls, Ēsavs bija tikpat reliģiozs kā Jēkabs, un Kains bija tikpat reliģiozs kā Ābels. Taču noteicošais ir tieši izredzētība.

E-38 Cik akli! Cik akli bija Ēsava bērni, garīgi runājot, moābieši, kuri skatījās uz Israēlu no augšas un teica: “Paskatieties uz viņiem. Viņi nav konfesija. Viņi ir renegātu bars. Viņi dzīvo teltīs. Bet mēs esam liela tauta. Viņi ir darījuši ļaunu. Un starp viņiem nav nekādas organizācijas. Viņi vienkārši klīst apkārt, sekojot kaut kādam pravietim.” Bet viņš nespēja ieraudzīt to vara čūsku un sisto klinti, kas gāja viņiem pa priekšu. Viņš nespēja ieraudzīt, ka šī izsauktā, izredzētā grupa sekoja Dieva dievišķajai kārtībai ceļā uz apsolīto zemi.

E-39 Tieši tā tas ir arī šodien. Viņi saka: “Tas ir sektantu bars. Tas ir cilvēku bars, kuri ir tādi, šādi vai citādi.” Bet viņi nespēj ieraudzīt, ka tie seko Dieva Vārda vadībai.

E-40 Israēls bija ceļā uz apsolīto zemi. Dievs Savā Vārdā bija devis apsolījumu.

E-41 Jēkabs, tas iemesls, kāpēc viņš izvēlējās atrast to pirmdzimtību, neskatoties ne uz ko – viņš gribēja to iegūt, jo zināja, ka šajā pirmdzimtībā atradās svētības. Tajā atradās dzīvība. Viņam bija vienalga, kā tas notiks, galvenais, lai viņš to iegūtu. Tas bija galvenais. Kādā veidā tas notiks, nebija svarīgi. Viņš gribēja to. Un viņam tas bija jāiegūst. Un viņš to ieguva. “Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, tie tiks piepildīti.” Viņš bija savā ceļā, un viņš to meklēja, un viņš to saņēma.

E-42 Israēls bija ceļā uz apsolīto zemi. Nebija nozīmes, cik daudz moābiešu un lāstu viņi mēģināja viņiem uzlikt, viņi devās taisnā ceļā uz apsolīto zemi.

E-43 Un šodien jūs nekad...neatkarīgi no tā, cik daudz likumu viņiem uzliek, cik daudz apsūdzību, cik daudz vajāšanu, cik daudz ļaunu vārdu viņi saka, cik daudzas reizes viņus sauc par sektantiem, cik bieži viņi izsaka šos ļaunos vārdus – draudze turpinās virzīties uz priekšu; tai ir jāvirzās, tā paliek Dieva Vārdā.

E-44 Reiz satikās divi ķēniņi. Viens no viņiem bija Ahabs, viņš bija slikts, otrs bija Jošafats; garīgā drauze, miesīgā draudze.

E-45 Ahabs bija pierobežas ticīgais. Viņam bija pravieši. Tie nebija bezdievji. Tie nebija elku pielūdzēji. Tie bija izraēliešu pravieši, bet viņus visus apmācīja un baroja, un apģērba ķēniņš Ahabs. Tā kļuva par tādu kā vietu, kur viņiem bija viss politiskais atbalsts.

E-46 Ieradās Jošafats, atnāca un uztaisīja aliansi, kas ir nepareizi.

E-47 Jums nekad nevajadzētu savienoties ar neticīgajiem. Mums nekad, nekādā gadījumā, nevajadzētu ierakstīt savus vārdus baznīcu reģistros, kuras netic pilnajam Evaņģēlijam. Nekad! Jūs nonāksiet nepatikšanās.

E-48 Un viņi nonāca nepatikšanās. Un šis taisnīgais vīrs sacīja: “Vai mums vispirms nevajadzētu apspriesties ar To Kungu un noskaidrot, vai mums būtu jādodas uz Ramotu-Gileādu?”

E-49 Tagad paskatieties, cik nevainojami viss izskatījās. “Ramota-Gileāda pieder mums. Tas ir mūsu īpašums, un sīrieši to ir atņēmuši no dzīvā Dieva. Vai tad mums nevajadzētu doties turp un ieņemt šo zemi?” Un viņš savu runu uztaisīja tik skaistu, tik likumīgu un tik taisnīgu, ka Jošafats uz tā uzķērās.

E-50 Un šodien cilvēki var stāvēt aiz kanceles ar tādu intelektu un runas mākslu, un izglītību, ka spēj izskaidrot Svētā Gara spēku tā, ka tas vairs neatbilst Bībelei. Viņi var izskaidrot Dievišķo dziedināšanu ačgārni. Viņi var izskaidrot runāšanu mēlēs un to tulkošanu, viņi var izskaidrot Svētā Gara kristību, attiecinot to uz citu laiku.

E-51 Bet cilvēks, ko ir izredzējis Dievs, cilvēks... “Manas avis pazīst Manu balsi.” Ja uz tevi attiecas tā Dieva izvēle, tad tas tevi nekad neapmulsinās.

E-52 Jošafats sacīja, taisnais ķēniņš sacīja: “Vai nav kāda pravieša, lai mēs varētu vērsties pie Tā Kunga?” Ahabs turpināja rīkoties bez tā.

E-53 Tieši tā šodien rīkojas miesīgā draudze. Ak, viņiem ir semināri, pilni ar sludinātājiem, lieliem cilvēkiem, lieliem profesoriem, intelektuāļiem, gudriem, atjautīgiem, ak vai, krietni pārsniedzot dab...garīgās draudzes apķērību.

E-54 Noasa laikos, tajās dienās, paskatieties uz dabisko draudzi. Kādi viņi bija? Zinātnieki, celtnieki, gudri vīri. Bet izredzētie, Ēnohs un Noass, bija gani un zemnieki, pazemīgi, neizglītoti, nevis apķērīgi, bet zināja savu Dievu; kaut kas viņos kustējās, aicināja. Mēs nonāksim pie tā pēc brītiņa.
Lūk, tā ka Jošafats sacīja: “Vai nav kāda pravieša?”

E-55 Ak, protams, miesīgajiem tie ir. “Protams, mums ir. Man šeit ir seminārs, pilns ar tiem.”

E-56 Atveda četrus simtus. Nu, tie nebija bezdievji. Viņi bija Jehovas-Dieva pielūdzēji. Viņi atnāca un sacīja: “Dodiet mums mazliet laika, un mēs pravietosim.” Un tā viņi visi sanāca kopā. Un viņi atgriezās ar: “Tā Kunga Vārds,” un viņi sacīja: “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Izraēliešu pravieši. “TĀ SAKA TAS KUNGS. Dodieties uz priekšu, Tas Kungs ir ar jums. Un jūs ieņemsiet Ramotu-Gileādu, jo tā patiešām pieder Israēlam.” Un viens no galvenajiem vīriem izgatavoja sev divus lielus dzelzs ragus kā simbolu, un viņš sāka badīties. Viņš teica: “Ar to tu padzīsi Israēlu...jeb padzīsi sīriešus no Ramotas-Gileādas.”
Bet, Jošafats, kaut kas viņā!

E-57 Ak, es ceru, ka Dievs ieliek to jūsu sirdī. Tas nav kaut kas tāds, ko jūs varat iegūt mācoties. Tas nav kaut kas tāds, ko jūs varat iegūt lasot. Tas ir tas, ko Dievs, caur izredzētību, dara tavā labā. “Tas nav no cilvēka skriešanas vai viņa... Tas ir no Dieva žēlastības.”

E-58 Jošafats sacīja: “Tie ir labi ģērbti vīri.” Nav šaubu, ka viņš teica kaut ko šādu: “Viņi ir inteliģenti un gudrākie vīri, kādus es jebkad esmu dzirdējis. Viņi ir izglītoti atbilstoši laikam. Viņu nostāja ir vienota. Viņu vidū valda liela vienotība. Un viņi ir gudri, un viņu teiktajā ir daudz patiesības.”

E-59 Visos maldos ir patiesība. Lielākajos melos, kādi jebkad ir pateikti, bija deviņdesmit... [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] procenti patiesības, tajos melos, ko Sātans pateica Ievai.

E-60 “Ak, tajā, ko viņi saka, ir daudz patiesības, bet vai nav vēl viena?”

E-61 Nu, ko, jūsuprāt, teica tas vīrs? “Kad mums šeit ir četri simti visgudrāko, vislabāko? Viņi taču nav tur tuksnesī, skraidīdami apkārt puspliki un ietinušies aitas ādā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tie ir vīri, kurus es esmu barojis, es esmu izglītojis. Tie nav vīri, kas nezina savu ābeci. Tie ir lietpratēji, un viņi zina, kas un kā. Viņi dienu un nakti pavada, lasot rakstu ruļļus un pravietojumus. Viņi zina, kas ir pareizi. Es esmu viņus sagatavojis. Un viņi stāv šeit vienprātīgi, četri simti, sakot: 'Dodieties uz priekšu, Tas Kungs ir ar jums.'”

E-62 Bet, ja es varētu dažas minūtes ieskatīties Jošafata prātā: “Tur ir kaut kas, kas nesaskan,” viņš teiktu. “Tur vienkārši ir kaut kas, kas nešķiet pareizi. Vai kaut kur nav vēl viens?”

E-63 “Ak,” viņš teica, “jā, ir vēl viens, bet viņš nepieder pie tās organizācijas. Viņš ir citādāka veida puisis. Viņš ir vienkārši renegāts.” Viņš bija kā Jēkabs. “Bet mēs varētu viņam pajautāt. Saka, ka viņš ir pravietis. Bet es par to šaubos, jo viņš vienmēr mani nolād, sakot to, šito un to, vai arī nekad nepravieto par mani neko labu.” Kā gan viņš varētu? Saprotat?

E-64 Tā ka viņi sacīja: “Iesim un atvedīsim viņu. Viņš ir Imlas dēls.” Tā ka viņi devās un sameklēja viņu.

E-65 Un kāds viņu satika ceļā un sacīja: “Lūk, saki to pašu, ko saka viņi. Tev ir jāpiekrīt tai asociācijai. Ja tu to nedarīsi, bēdas tev!”

E-66 Viņš teica: “Es teikšu tikai to, ko Dievs ieliks manā mutē, un neko citu.”

E-67 Tad, kad viņš tur nokļuva un viņi iedeva viņam nakti, viņš teica: “Ejiet vien, bet es redzēju Israēlu izkaisītu kā aitas, kurām nav gana.”
Un Ahabs sacīja: “Vai tad es tev neteicu?”

E-68 Un tā, tur ir četri simti pret vienu. Četri simti apmācītu, gudru, izglītotu, intelektuālu vīru pret vienu mazu nejēgu, kā mēs viņu sauktu, Mihu. Viens cilvēks, bet tomēr šim vienam cilvēkam bija Tā Kunga Vārds, un tur bija tā atšķirība. Ikviens no viņiem bija melīgs, tas pierādījās kā nepatiesība. Kāpēc Miha bija tik atšķirīgs? Vai viņam bija jābūt nabagam, lai atšķirtos? Nē. Tas... Kas padarīja Mihu atšķirīgu – viņš palika pie Vārda. Pie Dieva Vārda, lūk, no kā viņš neatkāpās.

E-69 Lūk, ir apsolīts, ka šajās dienās “Dievs izlies Savu Garu”. Daniēls apsolīja, ka “cilvēki tajās dienās, kad tas akmens ietrieksies tā tēlā kājās, cilvēki, kas pazīst savu Dievu, veiks varoņdarbus”. Pravietojums pēc pravietojuma! Un visi garīgie semināri, pasaule, nevar to atcelt. Dievs izdarīs to jebkurā gadījumā, un cilvēki tam sekos. Saprotat? Miesīgā un... Dabiskā draudze un pārdabiskā draudze. Redziet, to atšķirību rada Vārds.

E-70 Tieši tā domāja Jēkabs: “Un lai kas arī notiktu, es zinu, ka es nekad nevarēšu tikt svētīts, ja vien es neiegūšu to pirmdzimtību. Tā pirmdzimtība ir tas, kas man noteikti ir jāiegūst.”

E-71 Bet Ēsavs ienīda to, un viņa bērni dara to pašu līdz pat šai dienai. Viņi to ienīst. Tā ir bijis vienmēr.

E-72 Vienmēr, kad notiek atmoda, tā vienmēr rada dvīņus. Tā ir rupja piezīme, bet tā ir taisnība. Kad piedzima bērni no Īzāka un Rebekas, tas radīja dvīņus. Kad tika radīta pasaule, tika radīti dvīņi – divi koki. Un, kad piedzima Kains un Ābels, tas radīja divus. Kad piedzima Ismaēls un Īzāks, tas radīja divus. Un, kad piedzima Ēsavs un Jēkabs, tas radīja divus. Viens no viņiem – dabīgs (viens no viņiem no zemes); otrs – pārdabisks. Un viens skatījās uz dabisko, intelektuālo; otrs staigāja pēc Gara. Tā ir bijis vienmēr. Kad parādījās luterāņu draudze...

E-73 Vispirms aplūkosim Vasarsvētku dienu. Paskatieties uz Vasarsvētku piedzimšanu. Tā atnesa lielu, spēcīgu atmodu, kas pārtraucās pāri zināmajai pasaulei, Vasarsvētki. Tas nebija ilgi pēc Vasarsvētkiem, ka pat Pāvils pateica, ka: “Starp viņiem celsies cilvēki ar sagrozītām lietām un novērsīs cilvēkus no Dieva.” Un precīzi to viņi arī izdarīja. Tas rada divus.

E-74 Kad piedzima luterāņu draudze, Mārtiņš Luters aizsāka garīgu atmodu. Tas nebija pārāk ilgi, kad uzreiz aiz viņa parādījās Ēsavs un to organizēja. Un tas radīja divus.

E-75 Pēc tam atnāca metodisti, Džons Veslijs, garīga atmoda. Un pēc tam atnāca organizācija, organizēja to. Un tas radīja divus.

E-76 Un pēc tam atnāca pentakosti, atmoda. Un tagad viņi ir organizējuši to, un tagad viņi ir iekārtojušies kā organizācija. Un tas rada divus.

E-77 Bet tā dzīvā Dieva garīgā sēkla, lai gan tai ir jābūt piedzīvotājai, lai gan tai ir jābūt klejotājai, tā vienmēr izraisa atdalīšanos. Ēsavs pārāk ilgi nepalika kopā ar Jēkabu. Tiklīdz Jēkabs ieguva pirmdzimtību (slava Dievam), tas pieprasīja atdalīšanos. Un kad cilvēks... Man nerūp, kādai draudzei tu piederi, ja tā ir miesīga, un tavi draugi, ar kuriem tu sadarbojies, cilvēki, ar kuriem tu spēlē kārtis, un tavi literatūras pulciņi, un tā tālāk; kad tu iegūsti pirmdzimtību, tas kaut kas, kas ir dziļi tavā sirdī un kas ir izsalcis pēc Dieva, kad tu to saņem, tas pieprasa atdalīšanos. “Izejiet no viņu vidus un atdalieties, saka Dievs.” Atdalīšanās!

E-78 Draudze iekārtojas. Saprotiet, tā vairs nevar doties uz priekšu. Ēsavs bija ļoti laba līdzība par šodienas miesīgo ticīgo, kurš nekad nespēja uzvarēt pasauli. Viņš neuzvar pasaules lietas. Viņiem joprojām patīk viņu dzīrošanas, viņu dejošana, viņu manikīrs, kosmētika un...sievietēm, uz savām sejām un...un apgriezt savus matus, un...un valkāt šīs mazās, īsās drēbītes; un...un vīriešiem patīk iet uz biljarda zālēm un...un smēķēt cigaretes, un stāstīt neķītrus jociņus; un joprojām piederēt draudzei. Viņi nekad nespēj uzvarēt šīs lietas. To nespēja arī Ēsavs. Un tomēr, lai būtu reliģiozs, viņam vajadzēja iekārtoties ar intelektuālu priekšstatu. Tieši to pašu šodien dara draudze. “Mēs kļūsim par organizāciju. Mēs apvienosimies kopā. Mēs izveidosim klanu, kliķi vai kaut ko tamlīdzīgu.”

E-79 Un tieši tā šodien virzās draudze, garīgā un miesīgā, joprojām tādā pašā veidā. Tas nav mainījies un nekad nemainīsies.

E-80 Dieva svētums. Dievs, būdams Dievs, projicē to Pats. Ja nebūtu grēcinieka, tad nekad...Viņš nekad nebūtu bijis Glābējs. Bet Viņš bija Glābējs jau sākumā, bet nekas nebija pazudis. Un Viņa paša īpašības, tā kā Viņš bija glābējs, projicēja grēcinieku – bija jābūt kaut kam, kas ir jāglābj. Pirms kaut ko varēja glābt, bija jābūt kaut kam pazudušam. Un Viņa taisnīgums un Viņa svētums! Ja nekad nebūtu bijis neviena...neviena slima cilvēka, Viņš nekad nebūtu bijis dziedinātājs. Bet no paša sākuma un no sākumiem, Viņš bija pirms sākuma. Viņš bija dziedinātājs. Tā kā nekas nebija slims, tāpēc tas projicēja slimu cilvēku, lai Viņš varētu tos dziedināt, lai padarītu Viņu par dziedinātāju.

E-81 No tās pašas svētās valstības tur, no kurienes nāk pestīšana, nāk arī lāsti. No tās pašas mātes un tēva, kas projicēja Jēkabu, tika projicēts Ēsavs. Saprotat? Tas ir Dievs. Viņš nevar mainīt Savu plānu. Visam ir jānotiek tieši tāpat. Visa daba saskan ar to. Tā tam ir jābūt. Vai saprotat, ko es domāju? Ieiet tieši tajā. Kādam ir jābūt pazudušam, lai viņu varētu glābt. Un, ja tāda nebūtu bijis, Viņš, Viņa...tas, ka Viņš ir Glābējs, to radīja. Dzelme sauc dzelmei.

E-82 Tāpat kā tas mazais zēns, par kuru es vienmēr stāstu, kurš ēda zīmuļu dzēšgumijas un velosipēda pedāli, viņam bija vajadzīgs sērs. Un kamēr tur iekšā bija kaut kas, kas alka pēc sēra, vispirms kaut kur jau bija jābūt radītam sēram. Sēram jau bija jābūt, pirms viņam radās šīs alkas. Un tas, sērs, viņu projicēja, tad viņš atgriezās pie sēra.

E-83 Tieši tādā veidā Dievs ir Glābējs. Un bija jābūt kaut kam pazaudētam, lai Viņš varētu glābt, lai tas padarītu Viņu par Glābēju. Tas viss ir domāts tam, lai izpaustu Dievu. Viss, viss ir Viņā; nevis sludinātājā, nevis kādā draudzē, nevis kādā organizācijā, bet Dievā, lai izredzēšana nevainojami piepildītos. Saprotat? Tas ir Viņā. Jā. Luterāņi...

E-84 Un pēc tam mēs redzam vēl vienu atdalīšanos – tas bija Ābrahāms un Lats. Viņi bija brāļi. Bet Lats bija miesīgs domātājs. Viņš vienmēr meklēja kaut ko lielu, kaut ko ar lielu spožumu. Tāpat kā pērtiķis, kā es teiktu, vienmēr tiecas pēc kaut kā koša. Šis gars nav atstājis cilvēkus arī šodien. Viņi tiecas pēc... Viņi dodas uz pilsētu, un viņi nenāktu uz šādu mazu būdiņu. Saprotat? Viņi grib lielāko baznīcu, kāda ir pilsētā, visintelektuālāko mācītāju, uz kurieni iet vislabāk ģērbtie cilvēki, uz kuru iet mērs, uz pilsētu. Tas joprojām ir tas Ēsava gars. Sākumā viņiem patiešām piederēja pirmdzimtība, viņi sauca sevi par draudzi, bet viņi to pazaudēja, jo viņi nonicināja to. Jūs nevarat panākt, lai šie cilvēki nometas uz ceļiem un brēc, un lūdzas uz Dievu, un dodas ārā un rīko dziedināšanas dievkalpojumus, un pacieš pasaules vajāšanu, saņem Svēto Garu. Un viņi...viņi to nedarīs. Viņi nicina to. Viņi sauc to par “sektantu bariņu”. Tieši tā, kā Bībele teica, ka viņi darīs. Viņi tā rīkojas, jo tāda ir viņu daba. Tā ir tā daba. Kā vārna un balodis – divas dabas. Viņi alkst pēc tā, jo tādi viņi ir. Viņi nekad, nekad neredzēs ko citu, jo nav dzimuši, lai to redzētu.

E-85 Un to otru, jūs nevarētu atturēt viņu no tā, jo tā ir Dieva izredzētība. Viņš ir dzimis, lai būtu garīgs vīrietis vai garīga sieviete. Kaut kas viņā sauc pēc tā. Ak, es...es ceru, ka tas nonāks līdz vietai, kur mēs varam...kur jūs varēsiet redzēt, ko es...es ar to domāju, tagad to noslēdzot. Un tā, Ābrahāms...

E-86 Atcerieties, kamēr vien viņi bija saistīti kopā, dabiskā draudze un garīgā draudze, viņi nekad nesaņēma svētību. Jēkabs netika svētīts, kamēr viņš neatdalījās no Ēsava. Un Ābrahāms netika svētīts, kamēr viņš neatdalījās no Lata.

E-87 Latam tur, viņa draudzē, bija viņa paša mazās lūgšanu sanāksmes, viņš mācīja savus dēlus un meitas, un pārējos. Bet viņš dzīvoja tādu dzīvi, ka tad, kad viņš sāka runāt par laika beigām, viņi izsmēja viņu.

E-88 Tāpat ir arī šodien! Tu runā par dievišķo dziedināšanu un Dieva spēku, un tā tālāk, bet viņi smejas par to. Tas ir tas pats gars. Tie ir tie divi lielie gari, reliģiskie, kas ir satvēruši pasauli; ticīgais un neticīgais, ticīgais un liekulis, tas, kurš atdarina to otru. Lūk, kad Ābrahāms atdalījās...

E-89 Vai jūs ievērojāt? Jēzus, runājot par Savu atnākšanu, otro atnākšanu, Viņš teica: “Kā tas bija Noasa dienās, viņi ēdīs, dzers, precēsies un dosies laulībā.” Bet, kad Viņš runāja par Lata dienām, Viņš neko par to nepateica. “Kā Lata dienās,” – tas ir atklāsmei.

E-90 Paskatieties, kas notika Lata dienās. Tur, Sodomā, atradās Lats, labi iekārtojies, intelektuāli, kļuvis par vienu no pilsētas lielajiem vīriem, par tiesnesi, sēdēja vārtos un tiesāja cilvēkus. Viņa sieva piederēja pie visām biedrībām, kādas vien bija pilsētā. Un viņa meitas, un viņi visi, apprecējās ar slavenībām, intelektuāļiem, augsti izglītotiem, gudriem, apķērīgiem cilvēkiem. Bet Ābrahāms dzīvoja teltī zem kāda ozola. Taču kādu dienu viņi abi tika apmeklēti.

E-91 Un tur bija kāds intelektuāls sludinātājs, kurš devās uz turieni un sludināja, un sauca viņus ārā. Paskatieties uz...paskatieties uz to vēstījumu: “Izejiet ārā,” viņš teica Latam.

E-92 Un viņš nekad nebūtu ticis izsaukts, ja vien nebūtu Ābrahāma žēlsirdības. Sacīja: “Ja es atradīšu piecdesmit cilvēkus, vai Tu pasaudzēsi to? Ja es atradīšu trīsdesmit cilvēkus? Ja es... Ja es atradīšu desmit?” Tālāk viņš vairs negāja. Un viņš nevarēja atrast viņu vidū pat desmit cilvēkus.

E-93 Nav brīnums: “Kā tas bija Noasa dienās.” Atcerieties, Noass nebija līdzība par draudzi; tas bija Ēnohs, kurš neizgāja cauri lielajām bēdām, bet tika pārcelts pirms lielo bēdu sākuma. Ēnohs devās Mājās, viņš neizgāja cauri lielajām bēdām. Noass izgāja cauri.

E-94 Un tā, tagad uzmanīgi sekojiet līdzi, kad mēs iedziļināsimies tajā. Pievērsiet uzmanību, kāda veida zīmi saņēma Ābrahāms un viņa ģimene. Viņi saņēma pārdabisko. “Ābrahām!” Kā Viņš zināja, ka tas ir Ābrahāms? “Kur ir tava sieva Sāra?” Kā Viņš zināja, ka viņš ir precējies vai ka viņam ir sieva Sāra?
“Viņa ir teltī.”

E-95 Lūk, kāds cilvēks, kas tur sēdēja, ēda gaļu, dzēra pienu un ēda kukurūzas maizi: “Kur ir tava sieva, Sāra?” Kā Viņš to zināja? Kā Viņš to zināja? Aizdomājieties par to. Jūs saucat... Jūs, garīgie cilvēki, lai tas iesūcas jūsos. Kā Viņš to zināja, kad Viņš izturējās kā svešinieks, ar putekļiem uz Savām drēbēm?
Un kad Ābrahams pateica: “Viņa ir teltī, Tev aiz muguras.”

E-96 Un Viņš teica: “Es grasos...” “Es, Es,” personas vietniekvārds. “Es,” šis Cilvēks, Dievs darīja Sevi zināmu miesā. Dievs! Ābrahāms nosauca Viņu par Elohimu. “Es, Es apmeklēšu tevi. Es turēšu Savu apsolījumu. Un saskaņā ar dzīves laiku Es apmeklēšu tevi, un tev būs šis zēns, par kuru Es tev runāju.” Un Ābrahāmam bija simts gadi; Sārai – deviņdesmit.

E-97 Un Sāra, tur dziļi teltī; tur bija apmēram četras mazās teltis, galvenā telts atradās aizmugurē. Viņa klausījās aiz telts atlokiem. Viņa dzirdēja to. Un dziļi savā sirdī viņa pasmaidīja, sacīja: “Es, veca sieviete, simts gadus veca, un mans kungs,” viņas vīrs, “mans kungs, arī vecs, un domāt, ka mēs atkal kopā baudīsim kā jauns precēts pāris? Ak, kā gan tas ir iespējams?” Un viņa nedaudz pasmaidīja.

E-98 Viņš bija pagriezis Savu muguru pret telti. Viņš teica: “Kāpēc viņa smējās?” Ak, brāli, te nu tas ir!

E-99 Paskatieties uz miesīgo draudzi, kurai tiek sludināts Evaņģēlijs. Mūsdienu Billijs Grehems un pārējie sludina tur Evaņģēliju: “Izejiet no tā!” Bet vai viņi iznāca? Nē. Ļoti, ļoti, ļoti nedaudzi.

E-100 Paskatīsimies uz Ābrahāma grupu, uz izsauktajiem. Tagad pievērsiet uzmanību. Un Viņš deva viņam šo zīmi, un viņš noticēja Viņam. Un Viņš pazuda viņa acu priekšā un aizgāja. Ak, kā tā vienmēr ir bijusi atdalīšanās, izsauktie!

E-101 Un tā, šie divi gari. Pasteigties ar jums...tagad pasteigsimies, lai nonāktu līdz tai domai, kuru es gribu, lai jūs ieraudzītu. Šīs divas grupas ir bijušas cieši saistītas visu laiku gaitā, kopš paša laiku sākuma – dabiskā draudze, garīgā draudze. Tās ir bijušas viscaur Vecajai Derībai, tās bija cauri Jaunajai Derībai, un tās ir joprojām šodien.

E-102 Lūk, pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu tas sasniedza kulmināciju, un tas izpaudās divos cilvēkos: viens no viņiem – Jēzus Kristus; otrs – Jūda Iskariots. Lūk, Jēzus saistīja atnākšanu, Savu otro atnākšanu ar to, ka šie divi gari būs daudz atšķirīgāki, nekā tie bija toreiz. Un tā, šī ir tā vieta, kur es gribu, lai jūs uzvelkat savu...savu godības apģērbu. Šie divi gari būs atšķirīgi. Jo sātans ienāca un dzīvoja cilvēkā, kurš bija draudzes loceklis, Jūda Iskariots, dzīvoja miesīgajā draudzē un visu laiku bija draudzes draugs. Bet viņš ienāca un...un pievīla, jeb domāja, ka pieviļ savu brāli. Viņš ienāca un izlikās par vienu no viņiem; baudīja Dieva labās lietas, šķietami virzījās kopā Garā, izgāja un sludināja Evaņģēliju, un izdzina ļaunos garus. Bet dziļi iekšienē viņš visu laiku bija Jūda, jau no sākuma. Bībele saka: “Viņš bija dzimis kā pazušanas dēls.”

E-103 Lūk, atcerieties, tur aizmugurē ir miesīgā draudze, Ēsavs, farizeji un saduķeji.

E-104 Bet pievērsiet uzmanību šim puisim, kurš uzskata sevi par vienkārši... Viņš kādu laiku ies kopā vēstījumu, bet viņš vienkārši negrib pārāk iesaistīties tajā. Vai redzat šos garus? Jēzus teica: “Tas būs tik tuvu īstajam, ka tas pieviltu pat pašus izredzētos,” izredzētos, ja jūs to pamanīsiet, “ja tas būtu iespējams.” Bet tas nav iespējams. Saprotiet, tas pievils.

E-105 Lūk, skatieties, ne tikai miesīgā draudze, tā, kas ir tur ārā, parastā, ierastā, miesīgā draudze, Ēsava grupa.

E-106 Mums tagad ir jūdaistu grupa, kas ir daudz nodevīgāka, daudz nodevīgāka, nonākdama līdz pašām svētības rokām. Tieši tā kā vēstulē Ebrejiem 6. un 10. nodaļā, kur viņš teica: “Reiz kļuvuši līdzdalībnieki un baudījuši nākamās pasaules spēkus, un ir darījuši visas šīs lietas; ja...un tad, ja viņi ir saņēmuši patiesības atziņu, un tad, ja viņi apzināti novēršas...” “Apzināti,” kas tas ir? “Uzskatot derības Asinis, ar kurām viņi tika darīti svēti, par kaut ko nešķīstu.”

E-107 Atļaujiet man sniegt jums kādu ilustrāciju. Te nu tas ir. Šeit ir vīrietis, viņš ir labs puisis, jauks zēns. Viņš tiek aicināts, viņš sirdī jūt, ka viņš vēlas kļūt par kalpotāju. Labi, viņš pieņem Jēzu kā savu Glābēju. Viņš ir jauks zēns, neviens nevar pateikt par viņu kaut ko sliktu. Pēc kāda laika uzrodas jautājums par svēttapšanu. Šis vīrietis izjūt iekāri, kad viņš skatās uz sievietēm. Viņš... Tas ir viņā. Saprotat? Un tad, nākamā lieta, varbūt viņš smēķēja, un viņam gribas smēķēt. Varbūt viņam gribas spēlēt azartspēles. Varbūt viņš grib darīt kaut ko sliktu. Viņš zina, ka viņam nevajadzētu to darīt, tāpēc viņš saka: “Ak, Dievs, piemēro uz manis Jēzus Asinis un dari mani svētu.”

E-108 Un viņš tiek darīts svēts. Viņš var skaļi gavilēt, slavēt To Kungu, darīt arī dažas lietas, iet ārā un darīt to. Atcerieties, Jēzus teica, ka šāda veida cilvēki būs tajā dienā. “Daudzi nāks un teiks: 'Kungs, vai tad es neesmu pravietojis, sludinājis? Vai tad es neesmu izdzinis ļaunos garus Tavā Vārdā?'” Jēzus teica: “Es tevi pat nepazinu, tu, netaisnības darītāj.” Redziet, tur nu viņi ir.

E-109 Un tā, tagad paskatieties uz šo. Mēs tuvojamies simtmiljonajai daļai no matiņa, līdz pašai Evaņģēlija asajai šķautnei: “Asāks par divpusēji griezīgu zobenu, kas pārcērt pat atdalot kaulu, un ir atpazinējs!” Aleluja! Dievs, lai tas ieiet dziļi! “Atpazīst prāta domas.” Tas ir Evaņģēlijs, Dieva spēks. Dieva Vārds, kas ir izpausts, ir Evaņģēlijs.
Jūs sakāt: “Bībele saka... Tas ir...tas ir Dieva Vārds.”

E-110 Nu, Evaņģēlijs ir izpaustais Vārds. Evaņģēlijs atnāca pie mums ne tikai caur Vārdu, bet caur Svētā Gara spēku un demonstrāciju, lai parādītu Spēku, padarītu Evaņģēliju dzīvu.

E-111 Kad es devos uz Indiju, pie manis pienāca metodistu baznīcas arhibīskaps un teica: “Branhama kungs, mēs nevēlamies neko dzirdēt par misionāriem. Mēs par Bībeli zinām vairāk, nekā jūs visi jebkad zināsiet.” Teica: “Mēs bijām draudze un apmetāmies šeit divus tūkstošus gadu pirms tam, kad jūs kļuvāt par valsti.” Tā tas ir. Bet teica: “Mēs dzirdam, ka Dievs ir apmeklējis jūs un atnesis dāvanu, kas var padarīt šo Bībeli dzīvu.” Viņš teica: “Tas ir tas, kas mūs interesē.” Ak vai! Redziet, tas vīrs bija dēls, nevis mazdēls, kā teica Dāvids. Saprotat? “Mēs gribam zināt. Vai tā ir taisnība?”

E-112 Es teicu: “Protams, tā ir taisnība. 'Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi.'”

E-113 Un tā, ievērojiet viņu, dabiskā draudze vajā garīgo draudzi. Lūk, tātad mēs redzam, ka Jūda izlikās par brāli, par brāli, un tad nobrieda un visbeidzot nonāca līdz kulminācijai.

E-114 Tagad paskatieties uz šo jauno sludinātāju. Viņš nonāk līdz vietai, kad viņš saka: “Kungs, es esmu skatījies uz sievietēm. Man nevajadzētu to darīt. Es, zini, esmu darījis pasaulīgas lietas. Man nevajadzētu to darīt. Es esmu tērējis savu naudu zirgu skriešanās sacīkstēs. Man...man nevajadzētu to darīt. Es...es katru vakaru esmu gājis uz kino. Man nevajadzētu to darīt. Man patīk pat vulgāras fotogrāfijas un tamlīdzīgas lietas, man istabā ir plakāti. Man nevajadzētu tā darīt. Tās ir pasaulīgas lietas. Dari manu svētu, Kungs!”

E-115 Un Tas Kungs sacīja: “Labi, Es to izdarīšu.” Viņš piemēro Jēzus Kristus Asinis un dara viņu svētu.

E-116 Tad, kad Viņš to izdara, kādu vakaru viņš iet garām un kaut ko dzird. Viņš pieiet klāt un klausās. Viņš dzird par Svētā Gara kristību, par piepildīšanos ar Svēto Garu. Tad viņš tur ieskatās: “Ak vai, vai tas nav brīnišķīgi! Bet, redz, tas sagrautu manu kalpošanu, ja es to sludinātu. Tas liktu manai mammai izdzīt mani no mājām. Viņi izmestu mani no manas draudzes, ja es kādreiz iesaistītos tajā. Ak, es labāk no tā distancēšos. Bet, zini, es to izpētīšu. Jā, tā ir patiesība, Bībele.”

E-117 Nu, kā kāds konkrēts slavens kalpotājs, pazīstams visā pasaulē, nesen tika atrasts (viņu ieraudzīja kāds vīrs, kurš bija kopā ar mani Puertoriko) nometies ceļos, runājot mēlēs Londonā, Anglijā; ietekmīgs vīrs, viens no lielākajiem evaņģēlistiem šodienas pasaulē. Un šis vīrs, kura brālis ir šeit kopā ar mani, ar Garu piepildīts vīrs, pieskrēja pie viņa un teica: “Ak, brāli, tas ir tas!”

E-118 Viņš teica: “Es to zinu. Es to zinu. Bet, skaties, ļauj man tev kaut ko pateikt.”

E-119 Tas sacīja: “Sludini to tagad. Sludini to. Šī ir tā stunda. Ar savu ietekmi tu varētu satricināt pasauli.”

E-120 Viņš teica: “Nē, es nevaru to sludināt. Redzi, draudze mani noraidītu. Es nevarētu to sludināt. Es nevarētu to darīt.” Ak, brāli!

E-121 “Ir...reiz darīti svēti un ir atnākuši, lai saņemtu atziņu,” ieskatās tajā, ierauga, ka tas ir pareizi, bet noraida, “redzot, ka viņi sit sev krustā Dieva Dēlu un liek Viņu smieklā, nokaunējušies no Evaņģēlija.”

E-122 Pāvils teica: “Es nekaunos no Jēzus Kristus Evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks pestīšanai.” Tas ir Dieva spēks, kas darbojas Viņa draudzē.

E-123 Bet viņi teica: “Es nevarētu to darīt.” Šis vīrs teica: “Viņi domātu, ka es esmu pentakosts. Viņi padarītu mani...” Viņš teica: “Mana...mana reputācija būtu sagrauta.” Ak, brāli!

E-124 Man nav nekādas reputācijas. Es domāju par Viņējo. Viņa reputācija, tā ir tā svarīgā.

E-125 Bet vai redzat, cik tuvu viņi var pie tā pienākt, ziniet, “Un uzskata derības Asinis, ar kurām viņš tika darīts svēts, to, kas darīja viņu svētu un izveda no pasaules, un mēģina ielikt viņu šeit. Bet tad viņš paskatās uz to un iegūst atziņu par to. Novērsties no tā – tur vairs nepaliek nekāda upura par grēku,” saka Bībele, “bet briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretinieku. ‘Jo Man pieder atriebība,’ saka Tas Kungs. Tas, kurš nicināja Mozus likumu, nomira bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot. Cik daudz lielāks sods un smagāks sods, lai gan pelnīts, gaida kalpotāju, kurš, saņēmis patiesības atziņu, ir mīdījis zem savām kājām Jēzus Kristus Asinis un uzskatījis tās par nesvētām.” Fjū!

E-126 Vai redzat, kur mēs atrodamies? Jēzus teica: “Esiet uzmanīgi.” Vai redzat, kāds bija Jūda? Viņš bija turpat kopā ar viņiem. Viņš bija tas Ēsavs, izpausts vairāk šajā periodā. Viņš bija tas maldinātājs, atdarinātājs, izpausts vairāk šajā periodā. Te nu viņš atkal atnāca, Jēzus brālis, viltus brālis. Bet savā sirdī viņš visu laiku bija kopā ar veco miesīgo draudzi, jo tieši tai viņš pārdeva Jēzu. Viņš pārdeva Jēzu, savu pirmdzimtību, tieši tāpat kā Ēsavs to izdarīja par putras bļodu. Viņš pārdeva savu pirmdzimtību par trīsdesmit sudraba gabaliem.

E-127 Daudzi vīrieši un sievietes šodien ir pārdevuši savu garīgo pirmdzimtību par kaut kādu popularitāti, par kaut kādu niecīgu pasaules lietu, kuru jūs nekad neuzvarat; kaut kādu...sievietes, nēsādamas kosmētiku un īsi apgriežot matus, nēsādamas īsu apģērbu; vīrieši par neķītriem jociņiem un cigarešu smēķēšanu, par kaut ko no šīs pasaules. “Ja jūs mīlat pasauli vai pasaules lietas, Dieva mīlestība nav jūsos,” ir teikts Bībelē.

E-128 Es negribu jūs sāpināt, bet mēs esam nonākuši līdz galam. Mēs šobrīd tuvojamies, mēs šobrīd ātri kāpjam augšā pa tām kāpnēm.

E-129 Vai redzat, kā tas ir? Viņi tā dara. Viņi ir iepriekšnolemti. Viņi var izlikties un būt tikpat jauki un pazemīgi, tikpat līdzīgi kā kristieši, tik līdzīgi, ka pieviltu pat pašus izredzētos; bet pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.

E-130 Sieviete šortos man nekad nav izskatījusies kā kristiete. Bībele saka: “Tas ir grēcīgi, un tā ir kaunpilna lieta, ja sieviete griež savus matus.” Bībelē savu seju ir krāsojusi tikai viena sieviete, tā bija Jezabele.

E-131 Bet kā ir ar vīriešiem, jūs, vīrieši, kas it kā esat kristieši, un ļaujat savām sievām tā rīkoties? Dievs taču jūs sauks par to pie atbildības! Nevis cilvēks! Miesīgs! “Ak, tad es iešu un pievienošos šai draudzei.” [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.] “...aizdomājieties par to.” Tieši to Raksti teica, ka viņi darīs, un tieši to viņi arī izdarīja. Un tieši to viņi darīs, ies uz kompromisu!

E-132 Kāds teica: “Billij, ja tu to nepārtrauksi, visi aizbēgs prom.”

E-133 Ir viena lieta, kas neaizies prom – Svētais Gars, jo tas ir Viņa Vārds. Un patiesi iepriekšnolemtais ticīgais neaizies prom, jo tā ir barība viņa dvēselei. Viņš mīl to. Nekas nevar viņu atturēt no tā. Viņš darīs jebko, tāpat kā Jēkabs, jo viņš grib to pirmdzimtību. Viņš tur stāvēs. Nav svarīgi, vai tas maksās visus viņa draugus, vai tas maksās viņa darbu, vai tas maksās viņa piederību draudzei, vai tas maksās visu. Viņš joprojām turēsies pie tā, jo viņš citādi nevar. Viņā ir kaut kas, kas viņu virza, dzelme sauc dzelmei. Ak, te nu tas ir, kaut kas viņā!

E-134 Paskatieties, jebko, ko jūs vēlaties atrast Bībelē, paņemiet to šeit, atgriezieties pie 1. Mozus grāmatas un ieraugiet, no kurienes tas izšķīlās, paskatieties, kur tas nonāca. Visi šodienas gari un kustības ved atpakaļ uz 1. Mozus grāmatu. Tieši to mēs esam darījuši, lai pierādītu jums šīs lietas, ko jūs redzat, draugi. Neaizmirstiet to. Neļaujiet tam aiziet jums pāri galvām. Ļaujiet tam iesūkties jūsos. Tās ir Dieva lietas. Tas ir sasniedzis kulmināciju; un Jēzus paredzēja, ka pēdējās dienās tas atkal sasniegs kulmināciju, un tas notiks šādi: Dieva Zīmogs un zvēra zīme; divi garīgie spēki, kas darbojas kopā.

E-135 Lūk, ikviens zina, ka Dieva zīmogs ir pirmdzimtība, Svētā Gara kristība. Efeziešiem 4:30 teikts: “Neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko jūs esat apzīmogoti līdz jūsu izpirkšanas dienai.” Kad viņi piedzima no augšas, viņi tika piepildīti ar Svēto Garu. Svētais Gars ir dzimšana no augšas, to mēs zinām. Jūs esat...jūs esat ieņemti no Gara, to es atzīstu. Bet līdz brīdim, kad jūs piedzimstat!

E-136 Ir bērns, kas ir ieņemts mātes miesās, tam ir viena veida dzīvība. Tā ir dzīvība, un tā mazās...mazās šūniņas tajā ķermenī grozās un spārdās, un lēkā šādā veidā. Bet, kad tas piedzimst, tam ir... [Brālis Branhams sasit plaukstas–Tulk.] šādā veidā, un tad tas iekliedzas, kļūst par dzīvu dvēseli.

E-137 Un mazulis var iet uz draudzi un teikt: “Ak, es ticu draudzei. Es...es iešu, es darīšu to. Un es esmu labs...es gribu darīt pareizi, es gribu darīt pareizi.” Bet, lūk, kas tam ir vajadzīgs – Evaņģēlija pliķis, lai pamodinātu to, lai tas iekliedzas uz mūžīgo dzīvību; un Svētais Gars iekliedzas tajā, kā tas vēl nekad agrāk nav kliedzis. Tad tas ir jauns radījums, tas ir dzimis no Gara. Tad tas sāk augt, kustēties un būt Dievā; saprotiet, tieši tāpat kā mazulim, dabiskajam mazulim, ir sava būšana šajā pasaulē.

E-138 Tad, ja šī zemes telts tiks nojaukta, mums ir viena, kas gaida, saprotiet. Tikpat droši kā dzima dabiskais ķermenis, tāpat ir garīgais ķermenis, kas to uzņems, kad tas izies no savas mātes. Un, kad tas iziet no mātes, zemes, kas ir...tas šobrīd atrodas tās klēpī, nopūzdamies, raudot, (Ak, Dievs!), nopūzdamies, pūloties, novecojot, un ir slimības, un viss tam traucē, un tas gars tā iekšienē meklē zemi upes otrā pusē. Tas nopūšas, grozās, lēkā, tieši tā, jo tur iekšā ir dzīvība, kas dzīvo mūžīgi. Tā atrodas ķermenī, kam ir jāmirst. Un kādreiz, tāpat kā no mātes izgāja dabiskais mazulis, un garīgais ķermenis to saņēma; no zemes izies un no dabiskā ķermeņa izies, un tas fiziskais ķermenis...tas ir, debesu ķermenis to satvers tur. Ja šī zemes telts tiks nojaukta, mums ir viena, kas gaida. Tas ir tas iemesls, kāpēc jūs aizmirstat pasaules lietas. Tās jums ir mirušas. Tur ir tas Gars.
Un tā, pavērojiet tos, kad mēs turpināsim, tos divus garus.

E-139 Svētais Gars ir dzimšana no augšas, mēs to zinām. Tā ir atdzimšana no Dieva Gara. Tieši tā jūs piedzimstat – caur Garu. Piedzimt caur Garu – tā ir dzimšana no augšas. Labi. Jūs tiekat ieņemti no Gara; tad, kad jūs piedzimstat no Gara, jūs tiekat piepildīti ar Svēto Garu. Labi.

E-140 Tad, kad šie divi ir uz zemes, dabīgais un garīgais, reizēm... Es esmu to redzējis. Tagad noslēgumā, es vēlos nonākt līdz noslēgumam, dažas minūtes pasakot sekojošo. Fiziskajā vai garīgajā sfērā, jebkurā no tām... Lūk, es ceru, ka visi to saprot. Tagad esiet tik klusi un dievbijīgi, cik vien iespējams.

E-141 Un tā, vai jūs kādreiz esat to redzējuši? Jūs redzat mūsu baznīcās šodien, pat tajās grupās, kur mēs esam atdalījušies un izveidojuši organizācijas; un mēs esam redzējuši to visu. Un jūs esat redzējuši, kā kāds cilvēks paņem noteiktu Rakstu vietu, un, brāli, šis cilvēks spēj šo Rakstu vietu padarīt dzīvu no jauna, padarīt to dzīvu tieši tā, kā tas ir apsolīts šeit Bībelē. Un nākošais cilvēks redzēs, kā viņš to dara, un viņš atnāks un mēģinās to izdarīt, bet viņam tas neizdosies. Es ceru, ka jūs tagad saprotat. Viņam neizdosies. Kāpēc? Viņam šie Raksti nav iedvesmoti. Viņš tikai mēģina atdarināt. Viņš mēģina rīkoties kā kaut kas... Viņš nebija... Nu, varbūt viņu sūtīja cilvēks. Varbūt kāds cilvēks teica: “Nu, tu vari darīt to pašu.” Saprotiet, tieši tā, kā Jēzus teica, ka tas būs šādi. Bībele paredz to pēdējās dienās: “Kā Janne un Jambre uzstājās pret Mozu.”

E-142 Tur stāvēja Mozus, un tur stāvēja Jambre. Un Mozus nometa zemē savu zizli, un tas pārvērtās par čūsku. “Nu,” teica faraons, “panāc šurp, Jambre, tu vari izdarīt to pašu.” Un viņš to izdarīja, saprotiet. Bet kas notika? Tad Mozus zizlis apēda viņa zizli. Redziet, tas tika izpausts. Kur palika viņa zizlis?

E-143 Tieši tāpat kā super-sajūtu uztvere. Tas ir kā kaut kas no šī spiritisma. Tas ir kā dažas no tām draudzēm, kuras tic miesīgajam, pavisam tālu. Tās lietas... Viņi saka: “Ak, tas bija citam laikam.” Viņas ir pilnīgi ārā. Bet pavērojiet, kā šis gars pēdējās dienās mēģinās atdarināt to īsto Garu. Saprotat? Tieši no turienes nāk jūsu nepatikšanas. Tieši tāds pats kā tas īstais, saprotiet; bet viņš nespēja to izpaust, nespēja panākt, lai tas paliek, nespēja panākt, lai tas turpinās. Ak Dievs!

E-144 Cilvēki atnāk un saka: “Man arī ir Svētais Gars.” Paskatieties, kā viņi dzīvo; tas neilgst no vienas atmodas līdz nākamajai, no vienas sanāksmes līdz nākamajai. Tas izpaužas, viņiem tā nav. Ja vīrietis vai sieviete ir dzimuši no Dieva Gara, viņiem ir Gara augļi. Viņi staigā dievbijīgi. Viņi dzīvo šādu dzīvi. Saprotat? Viņi turas pa gabalu no pasaules lietām. Dievs darbojas viņos un izpauž Sevi, un pierāda, ka Viņš ir Dievs, kas tur darbojas. Tas otrs atdarina. Saprotat?

E-145 Atdarināšanas, tas ir tas, kas ir bijis visos laikos, atdarināšana. Paskatieties uz Ismaēlu un Īzāku; un visos laikos, saprotiet, atdarināšana. Paskatieties uz pravieti Mozu un paskatieties uz pravieti Bileāmu. Saprotat? Redziet, kā viņi nonāk lejā! Paskatieties uz Jūdu un paskatieties uz Jēzu.

E-146 Un Jēzus paredz, ka šis Svētais Gars pēdējās dienās būs Dieva zīmogs. Nu, kas tad būtu zvēra zīme? Tā būs Dieva zīmoga noraidīšana. Jo visiem, kam nebija Dieva zīmoga, bija zvēra zīme. Un, ja tās ir divas garīgas zīmes, viena no tām būs patiesa Dieva zīme, bet otra būs atkrišana. Vai jūs to redzat?

E-147 Paskatīsimies uz to zīmi Vecajā Derībā. Kad skanēja bazūne, jubileja, pēc noteikta gadu skaita, vergi kļuva brīvi, jo skanēja tā bazūne. Nu, ikviens, kurš vēlējās būt brīvs, varēja iet. Bet dažiem no viņiem patika būt par vergiem, tāpēc viņi tika aizvesti pie altāra un pie draudzes staba, un viņiem ar īlenu tika caurdurta auss. Un viņi tika iezīmēti uz visiem laikiem, viņi vienmēr kalpoja tam īpašniekam.

E-148 Un šodien jūs dzirdēsiet Evaņģēlija vēsti par patiesību: “Tagad tu vari būt brīvs, ja vēlies,” Dievs runā uz tevi. Bet, kad tu nonāksi līdz šai te robežlīnijai un paskatīsies pāri, un tev būs atziņa par patiesību, bet tad tu aizgriezīsies prom, viņš caurdurs tev ausi, un tu vienmēr būsi intelektuāls ticīgais. Tu būsi reliģiozs un iesi uz baznīcu, bet tu nekad nesaņemsi Svēto Garu. Saprotiet, tad tu kalposi tam visu atlikušo dzīvi. Lūk, zvēra zīme vai Dieva zīmogs. Un mēs esam tam ļoti tuvu.

E-149 Un tā, skatieties, Vārdam ir jābūt iedvesmotam: dzirdēt to, atpazīt to un rīkoties saskaņā ar to. Daudzi cilvēki dzirdēs, bet neatpazīs to.
Dievs teiks: “Šī ir tava stunda.”

E-150 “Es negribētu būt kāds sektants. Es...es negribu neko no tā.” Redziet, viņi to neatpazīst.

E-151 Mēs iesim uz sanāksmēm, un nonāks varenais Svētais Gars. Es nesen biju tur, kad parādījās vīzija un precīzi paredzēja, kas notiks. Es teicu: “Lūk, nāk jauns vīrietis.” “Nāc šurp,” pamāju tam viesmīlim, “tev ir sirds problēmas, un tu meklē...”
“Jā. Tas ir pilnīgi pareizi.”

E-152 “Vai redzat to sievieti, kas tur nāk?” “Nāc šurp. Tev ir audzējs uz krūts, un tas ir uz kreisās krūts, un tu esi ļoti sliktā stāvoklī. Un tu esi grēciniece un ne...”
“Pilnīgi pareizi.”

E-153 Tie vīri, kas tur sēdēja, paskatījās apkārt, sludinātāji un pārējie, sacīja: “A-ha!” Aizej uz sapulci, redzi, kā Svētais Gars iziet cauri sapulcei un atklāj siržu noslēpumus, tādas lietas. Saki: “Brīnišķīgi. Man šķiet. Jā.” Saprotat? Ak, brāli! Saprotat? Tas...tas ir...tas ir otrā pusē, tur kaut kas ir noticis. Sievietes tā arī turpinās, darot tās pašas lietas. Vīrieši atgriezīsies atpakaļ kā cūka uz saviem dubļiem un suns pie saviem vēmekļiem, tieši tāpat. Vai tad jūs neredzat? Tagad es runāju uz...

E-154 Saproti, draugs, tad tev ir jāsaprot, kādā tu esi stāvoklī. Tieši tāpēc šī lente...es teicu: “Tikai draudzei.” Saprotat? “Tikai draudzei.” Ja tu esi izsaukts no gaismas...no tumsas uz gaismu, no nāves uz dzīvību; no formāla, intelektuāla priekšstata par Kristu uz dzimšanas no augšas pārdzīvojumu; un, vērojot savu dzīvi, tu redzi, ka pasaules lietas noiet maliņā un tu stāvi par Kristu, neskatoties ne uz ko; tad kaut kas ir noticis. Saprotat? Tevī ir kaut kas, kas alkst un virzās, tāpat kā tas bija Jēkabam. Saprotiet, tu cīnies ar To Kungu, un pēc tam tu staigā citādāk. Kaut kas tevī ir citādāks, tu esi mainījies.

E-155 Lūk, tam ir...pirms to var izdarīt, tam ir jābūt tev iedvesmotam. Nav svarīgi, es varētu stāvēt šeit un sludināt, līdz man...tie mati, kas man vēl palikuši, izkristu, līdz mani pleci sakņuptu un es sasniegtu deviņdesmit gadu vecumu, un tu klausītos katru dienu; kamēr Dievs nepadarīs tev to dzīvu, tu joprojām būsi tajā pašā stāvoklī.

E-156 Es esmu to pētījis un lūdzies par to divas dienas. Saprotat? Es teicu: “Kungs, vai man vajadzētu to teikt draudzei?”

E-157 Kaut kas pateica: “Saki to. Tā stunda ir tuvu. Saki to.” Es jūtu, ka ļoti drīz Viņš aizvedīs mani prom, tāpēc es...es gribu, lai jūs to zinātu.

E-158 “Neviens nevar atnākt pie Manis,” teica Jēzus, “ja vien Mans Tēvs viņu vispirms nepievilks. Ak, es zinu, ka jūs sakāt, ka jums ir Dievs un Ābrahāms, jūsu tēvs; bet Es jums saku šo: jūs esat...jūsu tēvs ir velns,” teica Jēzus. Reliģiozi cilvēki, priesteri un lieli vīri: “Jūs esat no velna, jūsu tēva.” Redzat? Ievērojiet, Gara augļi.

E-159 Lūk, saprotiet, tam ir jābūt atdzīvinātam priekš tevis.

E-160 Es nevarētu iztēloties, ka Noass teiktu: “Vai zināt ko? Vienkārši varbūt kādu dienu līs, tāpēc es vienkārši iziešu ārā un uzcelšu sev šķirstu. Ja līs, nu, tad es iekāpšu šķirstā un uzreiz aizpeldēšu. Un nekas mani netraucēs, jo es iekāpšu šķirstā un došos prom.” Vai jūs varētu iedomāties? Nē. Nē. Tas tā nebija. Ja tas būtu bijis tā... Ak, lai izredzētie to tagad sadzird! Ja tas būtu bijis tā, tad pirmais izsmējējs, kas ierastos, kā Bībele saka, ka tādi bija, un izsmietu viņu, viņš būtu nolicis savu āmuru un aizgājis prom.

E-161 Tāpat kā šodien dara cilvēki, kas sāk ar Jēzu; un, kad viņi paskatās un ierauga patiesību, viņi atkāpjas no tās. Viņi nevar to izturēt.

E-162 Kā teica tas slavenais evaņģēlists: “Tas...tas iznīcinās manu kalpošanu.” Man nerūp tāda kalpošana, ko iznīcinātu Svētais Gars. Tādai būtu jābūt iznīcinātai. Lūk, bet, redziet, tas ir lepnums, pārāk daudz cilvēciskā, pārāk daudz personīgā. Ak, tagad paskatieties uz to.

E-163 Noa bija uz lauka, un viņš dzirdēja, un viņš atpazina, un viņš rīkojās. Neatkarīgi no tā, cik daudz izsmējēju nāca, viņš uzreiz sāka būvēt.
“Noa, tu esi sektants.”

E-164 “Man tas it nemaz netraucē.” Turpināja būvēt! Viņš bija dzirdējis. Viņš bija atpazinis, ka tas ir Dievs, viņš sprieda par to pēc Rakstiem, un tā arī bija. Viņš nekavējoties turpināja būvēt šķirstu, neraugoties ne uz ko.

E-165 Vai jūs varētu iztēloties, vai jūs vispār varētu iztēloties, ka Mozus, būdams ceļā uz Ēģipti, kādu dienu izgāja ārā un teica savai sievai Ciporai: “Cipora, zini ko? Es esmu nedaudz uzlabojis savu gramatiku. Es esmu nedaudz sakārtojis savu matemātiku, kā arī ģeometriju un, ak, daudzas citas lietas, un savu izglītību. Kopš es šeit ganīju aitas, es...es esmu kaut ko no tā uzlabojis. Es tur Ēģiptē pieļāvu kļūdu. Es domāju, ka es došos turp un izlabošu to. Es domāju, ka došos uz turieni.” Nē, tiklīdz viņam uzgāztos pirmais vilnis, viņš uzreiz būtu nokritis.

E-166 Ko viņš izdarīja? Viņš aizmirsa visu, ko jebkad bija zinājis par ģeometriju un par savu intelektu. Tieši tas viņu bija ievedis nepatikšanās.

E-167 Tieši tas šodien ir iegrūdis nepatikšanās draudzi – pārāk daudz izglītotu sludinātāju, kuri nav piedzimuši no Gara. Vīriešiem un sievietēm patīk klausīties intelektuālas runas, nevis Jēzus Kristus spēka un augšāmcelšanās sludināšanu. Tieši tas mūs ir ievedis nepatikšanās šodien. Mums vairs nav vajadzīgas vidusskolas un izglītība sludinātājiem. Mums ir vajadzīgi Dieva aicināti vīri, kas ir piepildīti ar Svēto Garu, nevis kāda cilvēciska kādas konfesijas teoloģija. Mums ir vajadzīgi Dieva aicināti vīri.

E-168 Mozus ganīja aitas, iekārtojās un aizmirsa. Viņš saprata, ka viņa intelektuālais bija izgāzies. Viņš saprata, ka izglītība bija viņu pievīlusi. Viņš ganīja aitas, bet viņš izdzirdēja, ak: “Novelc savas kurpes, Mozu, zeme, uz kuras tu stāvi, ir svēta.” Viņš paklausīja tam. Kas tas bija? Balss, ar ko runāja eņģelis, bija saskaņā ar Rakstiem. Viņš bija apsolījis Ābrahāmam, viņa tēvam: “Es apmeklēšu šo tautu, kad viņi būs pabijuši šeit četrus simtus gadu, un Es izvedīšu viņus ar varenu roku.” Viņš atpazina, ka tie bija Dieva Raksti, kas izpaudās.

E-169 Atļaujiet man uz brītiņu apstāties. Lai tas iesūcas. Vai jūs spējat ieraudzīt, par ko es šodien runāju? Dieva Vārds izpaužas tieši jūsu acu priekšā, bet jūs neapzināties to. Padomājiet tagad par Sodomu un Gomoru; padomājiet par Kristus apsolījumu pēdējām dienām.

E-170 Mozus atpazina to; tas bija saskaņā ar Rakstiem, tas bija apsolījums. Viņš dzirdēja, viņš atpazina. Kaut kas ienāca viņā, brāli, un tad viņš varēja iet un to izdarīt. Viņš rīkojās. Viņš varēja doties uz turieni un apturēt jebkuru faraonu. Viņš varēja izsaukt sodības, kad vien vēlējās. Viņš varēja atvērt Sarkano jūru, jo viņš bija dzirdējis, viņš bija atpazinis, viņš rīkojās Dieva vietā.
“Es būšu tev Dievs, tu būsi Mans pravietis,” Viņš teica.
Bet viņš teica: “Es nevaru to izdarīt.”

E-171 Viņš teica: “Nu, tad tu esi dievs, un Ārons lai ir tavs pravietis. Tev jebkurā gadījumā ir jādodas.”

E-172 Viņš vispār neteica: “Nu, varbūt man vajadzētu doties uz turieni un sakārtot tās lietas.”

E-173 Vai jūs varētu iedomāties, ka Elija uz Karmela kalna teiktu: “Ziniet, šī zeme ir šausmīgi grēcīga, nu, varbūt man vajadzētu aiziet un pateikt Ahabam, ka viņam vajadzētu kaunēties. Varbūt man vajadzētu uzkāpt tur uz tā kalna un apsēsties, un vienkārši gavēt tik ilgi, līdz cilvēkiem apniks mani redzēt tur augšā mirstam no bada”? Nē. Nē. Tas nebija tā.

E-174 Bet viņš dzirdēja, un viņš atpazina, un viņš rīkojās. “Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi barot. Dodies turp, pie Kritas.”

E-175 Kad pienāca laiks kulminācijai starp Baalu un Dievu, viņš sacīja: “Ejiet, ņemiet savus upurus, dariet ar tiem, ko vien vēlaties, un sauciet uz savu dievu.” Kad viņi sagraizīja sevi, un viņiem bija daudz miesīgā, un viņi lēkāja šurpu turpu, taisīja lielu troksni, viņš teica: “Kliedziet nedaudz skaļāk, varbūt viņš ir aizgājis, kaut ko meklē. Varbūt viņš guļ.” Ak, brāli!

E-176 “Nu, vai zināt ko?” Viņš teica: “Es ticu Jehovam, tāpēc es varu izdarīt to, tā vai citādi.” Ak nē, nevajag to atdarināt. Nē. Nemēģiniet būt par Eliju, kamēr Dievs tevi tam neaicina. Tieši tā. “Es esmu Jehovas kalps.” Tur lejā arī bija septiņi simti tādu, bet neviens no viņiem neuzdrošinājās to darīt.

E-177 Tad, kad viņš bija nokāvis vērsi un uzlējis ūdeni, viņš teica: “Kungs, es esmu izdarījis to pēc Tavas pavēles.” Redziet... Ja to būtu mēģinājis kāds cits, tā būtu bijusi pilnīga izgāšanās.

E-178 Tam ir jābūt tev iedvesmotam! Svētajam Garam ir jāatnes tas un jāizpauž tas tev.

E-179 Tieši tāda ir šodienas problēma. Tu nevari uznākt augšā pie altāra un teikt: “Nu, aleluja, aleluja. Kungs, es gribu Svēto Garu. Aleluja, aleluja.” Nē.

E-180 Bet, brāli, māsa, kad Svētais Gars būs iedvesmojis tev šo Vārdu, tu saņemsi to, pirms tu atstāsi savu sēdvietu. Kaut kas tevī ir aizdedzināts. Sludinātājam nevajadzēs tev teikt, lai tu dari to un dari šito. Vecās lapas vienkārši nokritīs, un izaugs jaunas lapas. Tas ir iedvesmots tev. Tu nedusmosies uz sludinātāju, kad viņš sludinās patiesību no Bībeles. Tu to mīlēsi, tieksies pēc tā. Tā ir barība tavai dvēselei.

E-181 Pat pats Jēzus teica: “Es nedaru to, ko Es gribu darīt, no Sevis. Dēls nevar darīt neko citu, kā vien to, ko redz Tēvu darām.” Vārdi... Viņš pats bija Imanuēls. Viņš bija Dievs uz zemes; Jēzus bija. Viņš bija miesa, kurā mājoja Dievs. Viņš bija telts, zem kuras dzīvoja Dievs. Āmen. Un visā tajā, no jaunavas dzimušais Dieva Dēls, Imanuēls Svētā Gara pilnībā, Viņam bija Gars bez mēra. Un tomēr Savā miesā Viņš teica: “Es neko nedaru, kamēr Tēvs man to vispirms neparāda.” Viņš tika iedvesmots to darīt!

E-182 Sātans teica: “Pārvērt šos akmeņus par maizi un izdari brīnumu. Ļauj man redzēt, kā Tu to dari.”

E-183 Viņš teica: “Ir rakstīts: 'Cilvēks nedzīvo no maizes vien.'” Ak vai! Bet, kad pūlis bija izsalcis, Viņš paņēma piecas maizītes un divas mazas zivtiņas un pabaroja piecus tūkstošus cilvēku. Ak, aleluja! Vai saprotat, ko es gribu pateikt?

E-184 Nemēģiniet atdarināt. Tieši tāda ir problēma ar šodienas pentakostiem. Tieši tāda ir problēma ar šodienas draudzi – pārāk daudzi mēģina atdarināt, ka viņiem ir Svētais Gars. Pārāk daudzi mēģina atdarināt Dievišķo dziedināšanu. Pārāk daudzi mēģina atdarināt dažādas Tā Kunga lietas. Jūs nevarat to darīt. Tās lietas nāk caur izredzētību, Dieva aicinājumu, jūs jau no mātes miesām esat apveltīti ar to. “Dāvanas un aicinājumi ir neatceļami.” Ak vai! Tā ir taisnība. Jūs nevarat padarīt sevi par kaut ko, kas jūs neesat.

E-185 Bet, ja Dievs tevi aicina, esi vispateicīgākais cilvēks pasaulē, jo Viņš tevi ir aicinājis. Tad tas kļūst tev reāls.

E-186 Kā es gribētu runāt, ja man būtu laiks, par tām vāverēm toreiz, tas mani apgrieza apkārt. Es nekad agrāk to nebiju redzējis, un es nevarēju to izdarīt. Hetija, kas sēž tur aizmugurē un skatās uz mani. Kā tas vispār varēja notikt? Es to nevarētu izdarīt, bet tas tika iedvesmots, atdzīvināts. Vārds tika izteikts, un tā tas notika. Aleluja!

E-187 Pāvils, vai varat iedomāties, ka viņš teiktu: “Esmu pavadījis šajā jūrā četrpadsmit dienas un naktis, un nav ne zvaigžņu, ne mēness, ne saules, nekā. Man šķiet, ka es vienkārši aiziešu pie viņiem tur augšā un teikšu: 'Esiet drosmīgi, jo Dievs par mums tik un tā parūpēsies'”? Ak, Dievs nedarbojas šādā veidā. Dievs tā nedara.

E-188 Ar tavu ticību viss ir kārtībā, brāli. Tava ticība ir brīnišķīga. Bet kamēr tas tev nav iedvesmots!

E-189 Ak, tur deg sarkanā gaisma, un, ja es redzu...es saku: “Nu, mana kāja ir uz gāzes pedāļa. Man ir mašīna. Es varu braukt cauri tai gaismai ar ātrumu 120 jūdzes stundā.” Tā ir taisnība. “Es jūtu jaudu zem savas pēdas.” Bet labāk pagaidi, līdz iedegsies “brauc” zīme. Aleluja!

E-190 Vai saprotat, ko es gribu pateikt? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Kad iedegās zaļā gaisma, viss kārtībā. Kad tev tas ir iedvesmots un Dievs dara to zināmu tā, kā Viņš to darīja toreiz, viss kārtībā. Bet līdz brīdim, kamēr Viņš to izdara, mums ir vesels bars Jūdas līdzinieku, kas atdarina, staigājot turpat blakus un sakot: “Nu, es esmu tieši tāds pats kā viņi. Es arī esmu kristietis.”

E-191 Ak, vai tad jūs neatceraties? Skevas dēli izgāja un teica: “Mēs tevi apsaucam, apsaucam Jēzus Vārdā, ko sludina Pāvils. Nāc ārā!”
Tas sacīja: “Pāvilu es zinu, un Jēzu es zinu, bet kas jūs esat?”

E-192 Tuvojas brīdis, kad izpaudīsies pareizais un nepareizais. Tas ir redzams šodienas kristiešos. Tas ir redzams šodienas draudzēs. Tas redzams šodienas cilvēkos. Es jūs ilgi aizturu; es gribu, lai tas līdz jums nonāktu.

E-193 Pāvils nekad neteica: “Es domāju, ka es vienkārši uzkāpšu augšā un pateikšu: 'Nu, esiet drosmīgi!'” Nē.

E-194 Ko viņš darīja? Viņš dzirdēja eņģeli. Viņš zināja, ka tas ir tas pats eņģelis, kas vienmēr ar viņu runāja. Viņš atpazina, un tad viņš rīkojās. Uzkāpa augšā un teica: “Esiet drosmīgi! Jo Tā Kunga eņģelis, kura kalps es esmu, pagājušajā naktī nostājās pie manis, parādot man vīziju, ka uz šī kuģa nekas netiks pazaudēts. Esiet drosmīgi! Tagad ejiet un ieēdiet savas pusdienas. Viss ir kārtībā.” Āmen. Kad tas tev tiek iedvesmots, kad Dievs to sakārto!

E-195 Man kaut kur šeit ir viena piezīme, ko es biju uzrakstījis. Lūk, tā ir tepat. Hm-hm. Mēs esam visu lietu beigās. Atļaujiet man vienkārši to tagad pasniegt šādi, noslēgumā. Es ceru, ka Dievs jums kaut ko ir atklājis. Skatieties. Viss ir beigās. Pagājušajā vakarā kāds pajautāja, man šķiet, ka tas bija brālis Freds Sotmans, mēs jautājām, cik tuvu ir beigu laiks.

E-196 Brālis Demoss Šakarjans bija redzējis to vīziju tik ļoti izpaustu, un tā piepildījās piecas dienas vēlāk, pilnīgi precīzi, ka viņš teju vai no savām kurpēm izlēca. Viņš man piezvanīja. Viņš teica: “Kā klājas Jāzepam?”
Es teicu: “Viss kārtībā.”
Sacīja: “Vai viņš redz vīzijas?”

E-197 Es teicu: “Jā. Viņš pateica man par Deividu, brāļa Vuda dēlu, kurš bija nokritis no motocikla, precīzi trīs vai četras dienas pirms tam, kad tas notika.”
Viņš teica: “Zini, šādas lietas pavada ģimenes.”

E-198 Es teicu: “Taisnīgums vai ļaunums, abos gadījumos, tā tas ir. Tas seko ģimenēm.”

E-199 Un mēs nedaudz parunājām, un viņi...Freds sacīja man: “No kurienes tas ir ņemts, brāli Branham?”

E-200 Es teicu: “Skaties, Fred, paskatīsimies uz to caur dabu. Dievs darbojas Savā dabā. Skaties, pavēro, kas notika. Saule uzlēca austrumos. Tā ir senākā civilizācija, kāda mums ir – Ķīna.” Mēs visi to zinām.

E-201 Senākā civilizācija, kāda mums ir, ir Ķīna. Labi. Un civilizācija visu laiku ir virzījusies uz rietumiem. Un tagad, kur tu nonāktu, ja tu aizbrauktu no Rietumu krasta, braucot taisni pāri? Nonāktu Ķīnā. Tieši tā. Mēs esam galā. Bībele saka, pravietis saka: “Nāks diena, kad nebūs ne nakts, ne diena, kad saule iet pāri, bet vakara laikā,” tieši pirms tā beigsies šeit, “atkal būs gaisma, tā pati.” Jēzus teica: “Būs agrīnais lietus un vēlīnais lietus. Un vēlīnais lietus radīs gan agrīno, gan vēlīno lietu, tajā pašā sezonā.” Mēs esam beigu laikā.

E-202 Paskaties šurp, atļaujiet man parādīt jums. Politika ir beigās. Vai jūs tam ticat? Parādiet man šodien kaut ko...
Šī valsts ir sliktākā pasaulē korupcijas, bezdievības dēļ. Kurš lasīja laikrakstu “Courier Journal” tovakar Luisvilā, kad visas šīs sievietes tika izvēlētas no katras valsts, skaistāko sievieti valstī un izvirzīja tās par “Miss Universe”? To darīja visi, izņemot Krieviju. Un viņi aizsūtīja pie Hruščova un pajautāja viņam: “Kāpēc ne?” Viņš sacīja: “Krievija neizģērbj savas sievietes, lai tās staigātu vīriešu priekšā.” Pagāniska, bezdievīga valsts nokaunina mūs, kuri saucam sevi par kristiešiem, sacīja: “Krievijā neizģērbj savas sievietes, lai tās izietu ārā šādi. Un Krievijā jūs nekad neredzat šortus vai tamlīdzīgas lietas.” Tie ir tie bezdievji. Un mēs, kuri sevi saucam par “kristiešiem”!

E-203 Nav brīnums, ka Bībele saka: “Visi galdi ir pilni ar vēmekļiem. Un kam Es varu mācīt mācību, un kurš ir nošķirts no krūts? Bet pavēle uz pavēles un rindiņa uz rindiņas. Tāpēc ar lūpām, kas stostās, un ar svešu mēli viņš runās uz šiem ļaudīm. Un šis ir tas miers. Par spīti tam visam, viņi negribēja dzirdēt.” Mums ir sava intelektuālā izpratne. Ak, cik labi būtu visu dienu pakavēties pie tā!

E-204 Politika, korumpēta! Demokrāti, republikāņi un visi pārējie ir zemiski. Kas tas ir? Tā ir vienkārši korupcija. Ikviens, kas tajā strādā un nav piedzimis no jauna, ir no velna. Velns teica: “Ikviena pasaules valstība pieder man,” un Jēzus nekad ar viņu par to nestrīdējās. Pasauli kontrolē velns. Un ikviens cilvēks, kas strādā valdībā, ja viņš nav kristietis, viņš ir no velna un strādā velna labā. Visas šīs valstis kritīs Jēzus Kristus priekšā, kad Viņš atnāks, sāksies Tūkstošgadu valstība.

E-205 Paskaties uz to šodien, ko viņi dara šobrīd. Kliedz uz mani par to, ka esmu tērējis naudu, lai palīdzētu kristiešiem, un grib man piespriest divdesmit gadus valsts cietumā par to, ka esmu tērējis naudu, lai vadītu reliģisku kustību. Bet viskijs un alus, un cigaretes katru gadu noraksta desmitiem miljonu dolāru, lai samaitātu šo valsti. Bet es mēģinu sludināt taisnīgumu, stāvot Jēzus Kristus durvīs, un par to sūta mani uz cietumu. Un paņem tādus mēslus no ļaunajiem, zemiskajiem, viltīgajiem, inteliģentajiem un ļauj viņiem to norakstīt televīzijas programmām, kas samaitāja pasauli, aizsūtīja sievietes pie suņiem. Viens no lielākajiem lāstiem, kāds jebkad ir piemeklējis šo valsti, un viņi tiek cauri sveikā. Viņi sūta mani cietumā par Evaņģēlija sludināšanu, par to, ka es paņemu šeit dažus dolārus, lai...lai sludinātu Evaņģēliju, ko cilvēki man dod, lai es sludinātu Evaņģēliju. Es neesmu bagāts, un es nevaru to izrakstīt. Bet tomēr viņi vēlas mani nosūtīt uz labošanas iestādi, turēt mani divus gadus, un drīz notiks tiesas prāva. Ak, cik zemiski, cik netīri! Dievs, esi žēlīgs!

E-206 Es pateikšu vienu lietu – varbūt tas ir Dieva ceļš, pirms Viņš atsūta atombumbu. Jums ir jāizdara kaut kas nepareizs, saprotiet. Jums reiz ir jāaizskar Viņa svaidītais, kā ir teikts šajā pašā Rakstu vietā, lai nenotiktu tas... “Nepieskarieties Maniem izredzētajiem.” Tā tas ir. Tāpēc, ja tas ir nepieciešams, lai atnāktu sods, kā tas notika Daniēla laikos vai kaut kur citur, lai tas notiek. Es esmu Tavs kalps, Kungs. Tā tas ir. Ak, jā!

E-207 Politika, negodīga! Valsts, korumpēta! Nu, paskatieties, kas notiek! Tagad viņi grasās karavīriem likt valkāt šortus. Ak vai! Politika, karš! Politikai ir pienācis gals. Diktatori ir nepareizi. Politika ir nepareiza. Kāpēc viņi neturējās pie dievbijīga ķēniņa, kādu Dievs viņiem iedeva, pie Dāvida? Tas lielais Anglijas lords pateica, kad šī...kad tika izveidota šī demokrātija, teica: “Šobrīd viss ir kārtībā, bet pienāks laiks,” viņš teica, “kad no tā nekas vairs nebūs. Tās būs pilnas buras bez enkura.” Un viņam ir taisnība. Teica: “Politiķi stāv uz ziepju kastēm uz katra stūra, visvisādas blēdīgas lietas, kas korumpē valdību.” Un tam vīram bija taisnība. Tieši tas arī notiek.

E-208 Viens cilvēks var iziet te ārā, iziet te cauri un piedzerties, un izpostīt visu, ko vien vēlas; un doties turp, viņš pazīst visus, tāpēc nekas netiek pateikts. Bet, lai tikai kāds nabags vai kāds, ko neviens nepazīst, pamēģina to izdarīt, un viņš tiks aizsūtīts uz cietumu. Korupcija, negodīgums, neķītrība, četrdesmit procenti no viņiem ir homoseksuāļi. Aizdomājieties par to, atkal Sodoma un Gomora! Tur ir tā grupa, kas it kā ir reliģioza.

E-209 Es...es brīnos, kas notiks tālāk, kad stāsies amatā nākamais prezidents? Dievs ir dāvājis mums vienu labu, dievbijīgu vīru, veco Dvaitu Eizenhaueru. Un tagad es... Redzēsim, kas būs tālāk. Un nākamajā reizē mums varētu būt kāda žurka, pavisam noteikti. Un nāk “faraons, kurš nepazīst Jāzepu”. Atcerieties to. Es nonākšu pie tā jau pēc brītiņa. Politika ir korumpēta. Mēs zinām to.

E-210 Karam ir pienācis gals. Ak, kādreiz viņi meta ar akmeņiem viens otram, sita viens otram pa galvu ar akmens cirvjiem, pēc tam šāva ar lokiem un bultām. Tad viņiem parādījās šautenes, tad ložmetēji, tad 88. kalibra lielgabali Vācijā un tikpat lieli ieroči arī mums. Tad viņi meta rokas granātas un indīgas gāzes. Bet tagad viņiem ir ūdeņraža bumba. Karam ir pienācis gals. Tādas ir katrai valstij, tāpēc ko jūs darīsiet tagad? Pat mazai valstij šodien pietiek vienkārši nospiest sprūdu – tas ir viss, kas viņiem ir jādara, un tā visa uzies gaisā. Karam ir pienācis gals. Hm! Āmen. Karam ir pienācis gals. Politikai ir pienācis gals.

E-211 Izglītībai ir pienācis gals. Jauniešu noziedzībai ir pienācis gals. Bērni, bērniem vairs nav nekādu cerību, viņi ir kļuvuši vājprātīgi. Tu vairs nevari iegūt izglītību. Tu nevari aiziet šeit uz skolu un atrast bērnu, kuram būtu izglītība. Viņš ir...viņš, iznākot no skolas, ir divreiz lielāks elles bērns nekā tad, kad viņš tur ienāca. Lai tikai skolotājs kaut ko pasaka par to, viņu nogalinās. Viņi izveidos nelielu Kukluksklanu, aizies uz turieni un nošaus to skolotāju, izvilks viņu ārā un pakārs. Mēs esam zaudējuši divus tūkstošus skolotāju. Ak, brītiņu uzgaidiet, man šķiet, ka tie bija divdesmit tūkstoši skolotāju šajā pagājušajā gadā. Es viņus nevainoju. Es arī negribētu to darīt. Nu viņi katru reizi izliek plakātus: “Dodiet šiem bērniem augstāko izglītību.” Viņiem tā patiešām ir vajadzīga, bet velns viņus ir dabūjis. Velns viņus ir dabūjis. Un tas vairs nav tikai vienkārši kā parasti iziet ārā un būt sliktam un...un...un noņemt vārtus un pakārt tos kokā Helovīna naktī, vai izdarīt kādu nelielu ļaundarību, kā to reiz darīja bērni, vai paņemt zemnieka ratus un izstumt tos uz ceļa, ne jau tā; bet viņi ir vājprātīgi. Viņi dara lietas, kas ir ārprāts; šauj uz tevi, nogalina tevi, slepkavo tevi, indē tevi, jebko. Tā ir nākamā paaudze.

E-212 Bērnu dzemdēšanai ir pienācis gals, sievišķībai, mātes lomai. Nu, visur tiek praktizēta dzimstības ierobežošana, un to vietu ir ieņēmuši mazi suņuki.

E-213 Morāle, vairs nav nekādas morāles. Sievietes ģērbjas netikli; caur televīziju atnāk visvisādi Holivudas netiklo cilvēku atdarinājumi, visvisādas lietas, modes. Visam ir pienācis gals!

E-214 Izglītībai ir pienācis gals. Politikai ir pienācis gals. Karam ir pienācis gals. Civilizācijai ir pienācis gals. Visām šīm lietām ir pienācis gals. Ak, ko tad mēs varam darīt? Kas būs tālāk? Mēs esam visu lietu beigās.

E-215 Lūk, draudzes dzīvei ir pienācis gals, parastajai draudzei, draudze... Lūk, tas varbūt nedaudz iedurs, bet miesīgā draudze, Ēsava draudze, ir nonākusi pie savām beigām. Ko tā dara? Virzās iekšā baznīcu federācijā, kas galu galā apvienosies ar romānismu, lai cīnītos pret katolicismu...tas ir, ar katolicismu, lai cīnītos pret komunismu. Pāvests Jānis aicina visas baznīcas atgriezties atpakļ, un tās atgriezīsies. Un tās apvienosies kopā, tieši tā, kā TĀ SAKA TAS KUNGS.

E-216 Jūs teiksiet: “Brītiņu uzgaidi, brāli Branham. Tu jau šauj pāri strīpai.” Ja es to daru, tad Dievs uzrakstīja Savu Bībeli pāri strīpai. Šajā gadījumā tev ir jābūt Miham.

E-217 Moriss Cerullo sacīja man kādu vakaru: “Kur ir antikrists, brāli Branham? Antikrists ir tas ebrejs.”
Es teicu: “Moriss! Un tu, ebrejs?”
Viņš teica: “Viņi ir vislielākie Dieva ienaidnieki, kādi vien ir.”

E-218 Es teicu: “Moriss, nevajag! Parādi man Rakstos, kur antikrists nāk no Jeruzalemes. Antikrists nāk no Romas, nevis no Palestīnas.”
Viņš teica: “Nu, skaties, es esmu... Viņi ir Dieva ienaidnieki.”

E-219 “Jā, vai tad Dievs neteica, ka Viņš padarīja aklas viņu acis, lai mums būtu diena, kad mēs varētu redzēt? Bet mūsu diena drīz beigsies.”

E-220 Viņš teica: “Ak, brāli Branham, es par to nekad nebiju domājis.” Saprotiet, te nu tas ir.

E-221 Saprotiet, mēs esam beigās. Miesīgā pasaule, miesīgā draudze ir beigās. Paskatieties, kā tā nobriest draudžu federācijā. Apvienotā brālība iegāja tajā. Pentakosti ir tajā. Visi pārējie organizējas paši. Redziet, tie kānaānieši, visos laikos caur tiem Ēsava gariem, ļoti reliģiozi, un ir apvienojušies ar pasauli; bez garīgās sapratnes, nespējīgi uzvarēt, nav Dieva izredzēti, lai tiktu izsaukti un atdalīti.

E-222 Ak, ja vien es varētu darīt to zināmu, ja vien es varētu to kaut kādā veidā iespiest dziļi iekšā! Viņi to neredz. Viņiem ir acis, bet viņi neredz, ausis, bet viņi nedzird. Ak, kāpēc mēs esam tik truli Garā? Lūk, ieklausieties tajā. Viss ir pie beigām.

E-223 Un garīgā draudze ir pie savām beigām. Tā tuvojas beigām. Ak Dievs! Paskatieties atpakaļ uz to laiku, kad viņa sākās ar Luteru, satricināja garīgo... Tad ar Vesliju, nonāca līdz svēttapšanai. Tad ar pentakostiem, Svēto Garu. Un tagad beigu laikā Kristus Gars ir draudzē tādā mērā, tas dara tos pašus darbus, ko darīja Viņš, atgriežoties atpakaļ pie Savas Galvas; gatavs, ka draudze un Kristus apvienosies un Kunga Jēzus atnākšanai, un mirušo augšāmcelšanai. Mēs esam beigu laikā. Jēzus tā teica: “Kā tas bija Sodomas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.” Vai jūs to saprotat?

E-224 Paskaties uz miesīgo draudzi. Paskatieties, kurp viņi dodas – arvien tālāk un tālāk.

E-225 Paskatieties uz ar Garu piepildīto draudzi, kas atmet visas savas muļķībiņas, ceļas augšā Garā (protams, mazākumā), nākdami Garā, bet virzās augšup uz tādu vietu, līdz tā nonāk tur, kur Svētais Gars virzās caur to, sasniedzot savu mērķi, gatava uzņemt savu Kungu, gatava uzņemt savu Kungu.

E-226 Bet tie pārējie organizējās, atgriežoties pasaulē, sadalīti grupās, atgriežas federācijā, dodas iekšā tajā vienā lielajā savienības galvā zem katolicisma. “Un tika izveidots tēls, kas līdzinājās zvēram.” Tēls, “kaut kas tam līdzīgs”. Draudžu konfederācija, kas izveidota kopā ar katoļticību, tās abas kopā, strādā kopā. “Kas spēj karot pret zvēru vai viņa tēlu?” Noteikti nē. Kā mēs varētu runāt par to stundām ilgi!

E-227 Tagad ļaujiet man pateikt jums šo, un tad būs laiks beigt. Es jau...es jums teicu, ka tas būs ilgi. Es...es vienkārši jūtos tik satraukts. Kad Dievs pat teica šīs lietas, sacīja: “Pasaki viņiem. Izrunā to. Vairs neklusē. Parādi to viņiem. Ja viņi to nepieņems, tad asinis nebūs uz tavām rokām.” Tā stunda ir pienākusi. Tas laiks, viss noslēdzas.

E-228 Pasaule ir pie savām beigām. Tā vairs nevar izturēt. Kari ir pie savām beigām. Vairs nevar būt karu. Ja sāksies karš, tas nebūs...tiklīdz kāds pirmais nospiedīs mēlīti, tas arī viss. Politika ir sapuvusi un korumpēta.

E-229 Draudzes pasaule ir metodisti, baptisti, prezbiteriāņi, pentakosti. “Tās ir cūkas, kas iet uz savu dubļu bedri, suņi pie saviem vēmekļiem.” Tā ir taisnība, ikviens no tiem! Dievs aicina ārā no šīs samaitātības draudzi, kas ir izredzēta. Tieši tā. Ēsavs, viņi teica: “Mēs esam tā draudze!” Es par to nešaubos. Jēkabs bija arī Ēsava tēvs, tā tas ir, bet...bet... Es gribēju teikt, Īzāks bija Ēsava tēvs, un Jēkabs bija viņa brālis, kopā ar viņu. Bet viens saņēma kā atlīdzību pirmdzimtību; otrs ienīda to. Viens dzirdēja, atpazina un rīkojās. Otrs sacīja: “Ak, kamēr es eju uz baznīcu un daru to, kas pareizi, kāda tam nozīme?” Te nu tas ir. Un tā...

E-230 Tātad nobeigumā es pateikšu šo, vēl šo vienu piezīmi. Īstenajai draudzei šobrīd ir tik daudz, kā dēļ dzīvot. Ak, tam vajadzētu būt tik gaviļu pilnam laikam īstenajai draudzei, īstajai draudzei, izredzētajai draudzei, kad jūs savā sirdī zināt, ka esat pārgājuši no nāves dzīvībā; kad jūs skatāties uz sevi un redzat, vērojat savu dzīvi un redzat, ka visas pasaules lietas ir mirušas, ka tu esi kļuvis par jaunu radību. Tagad paklausieties, nobeigumā, uzmanīgi. Jūs zināt, ka esat pārgājuši, jūsu dzīve to pierāda: “Pēc viņu augļiem jūs viņus pazīsiet.” Jūsu vienīgais mērķis ir Kristus. Jūs gaidāt, ka Viņš ieradīsies jebkurā brīdī. Jūs staigājat Garā. Jūs mīlat Viņu. Jūs redzat, kā Viņš darbojas caur jums. Nekas, ko tu vēlētos darīt, bet Viņš vienkārši dara to Pats. Ak, kāds laiks!

E-231 Tas man atgādina par to mākslinieku, kurš devās uz Romu, lai apgūtu mākslinieka amatu, jauns puisis. Viņi ievēroja viņu. Viņš tik ļoti atšķīrās no visiem pārējiem amerikāņu zēniem un meitenēm, un no pārējiem, kas devās turp, lai kļūtu par māksliniekiem, un no pārējās pasaules. Šis viens jauneklis bija izcils. Viņš bija lielisks puisis, un viņi to pamanīja. Viņiem bija lielas ballītes, un viņi devās turp un, kā tas Romā mēdz būt, vienkārši piedzērās, kā vien varēja.

E-232 Es pats esmu tur bijis un redzējis viņus. Iziet uz ielas, vīrieši un sievietes, un nepieklājīgi uzvedas. Pat parkos, viņi nodarbojās ar seksu turpat parkā, turpat atklātā vietā, nepievēršot tam nekādu uzmanību; tāpat arī Anglijā, visur citur. Saprotat? Tas nav sliktāk nekā šeit. Šeit ir tieši tas pats, gandrīz tikpat slikti; tikai...vienkārši šeit to nedaudz vairāk slēpj policijas un citu iemeslu dēļ. Lūk, bet tas ir vienkārši šausmīgi!

E-233 Nu, šis jaunais puisis, viņš turējās no tā visa pa gabalu. Kad viņi devās uz savām ballītēm, viņš ļāva viņiem iet, bet pats mācījās, lai kļūtu par mākslinieku. Tā kādu dienu kāds vecs apkopējs, kurš bija kristietis un strādāja tajā...tajā muzejā, mākslas galerijā, viņš sacīja...viņš sacīja: “Ejam nedaudz pastaigāties, dēls. Ejam pastaigāties, es gribētu ar tevi mazliet parunāt.”
Tas teica: “Labi.”

E-234 Tā nu viņi devās, kāpdami pakalnā, un abi, salikuši rokas sev aiz muguras, kāpa augšā tajā pakalnā. Rietēja saule. Un tad vecais vīrs sacīja jaunajam māksliniekam, viņš teica: “Dēls, tu esi amerikānis.”
Viņš sacīja: “Jā, esmu.”

E-235 Viņš teica: “Tu esi atbraucis šeit, lai iegūtu izglītību mākslā. Es pieņemu, ka tavs mērķis ir kļūt par mākslinieku un veltīt tam savu dzīvi.”
Tas sacīja: “Es plānoju to darīt, kungs.”
Sacīja: “Es redzu, ka tu esi kristietis.”
Tas sacīja: “Es esmu kristietis.”

E-236 Viņš teica: “Nu, ir viena lieta, ko es gribētu tev pajautāt. Es esmu to jautājis tiem citiem. Viņi saka, ka arī viņi ir kristieši.” Viņš teica: “Kas tevi padara tik atšķirīgu? Kāpēc tu tā atšķiries no šiem pārējiem zēniem no Amerikas un šīm meitenēm no Amerikas? Kas tevi padara tik atšķirīgu, un tomēr jūs visi sakāt, ka esat 'kristieši'?”
Viņš teica: “Kungs, vai redzat, kā riet saule?”
Tas sacīja: “Redzu.”

E-237 Viņš teica: “Tālu okeāna otrā pusē, kādā štatā Jaunanglijā, kādā pilsētā šajā štatā un kādā mājā šajā pilsētā dzīvo kāda meitene, kurai es apsolīju, ka es būšu viņai uzticīgs.” Viņš teica: “Tas ir viss, par ko es domāju – iegūt izglītību mākslā un atgriezties pie tās meitenes, kas ir man uzticīga.” Viņš teica: “Tāpēc es dzīvoju tā, kā es dzīvoju.”

E-238 Ak, brāli, māsa, varbūt jūs brīnāties, kāpēc mums ir vienalga, kā viņi mūs saukā. Man ir vienalga, ko viņi saka.

E-239 Viendien es stāvēju kopā ar Fredu tur Sanhuānā, Puertoriko, skatījos pāri jūrai un pamanīju to koraļļu rifu, kas atradās pusjūdzes attālumā, tos lielos viļņus, kas tur triecās. Viņš teica... Flamingo, kuri staigāja dārzā, un tā tālāk. Es teicu... Viņš teica: “Brāli Branham, tas ir kā debesis.”

E-240 Es teicu: “Bet jūra tur būs mierīga, brāli.” Es teicu: “Tieši tās jūras otrā pusē, tur ir kāda vieta, ko sauc par debesīm, un tajās ir kāds, ko sauc par Jēzu, šajās debesīs, kurš kādu dienu paņēma prom visus manus grēkus. Un es apsolīju Viņam, ka es dzīvošu Viņam uzticīgi, ka darīšu tās lietas, ko Viņš vēlas, lai es darītu. Tāpēc es nekaunos no Viņa Evaņģēlija, tas ir Dieva spēks glābšanai.” Tieši tas liek kristietim dzīvot citādāk. Viņš ir citādāks, jo viņam ir kaut kas, kā dēļ dzīvot citādāk.
Tikai uz brītiņu nolieksim mūsu galvas.

E-241 Mans nomāktais draugs, vai šajā rītā tev ir kaut kas cits kam dzīvot, kaut kas, kas izved tevi no pasaules, kaut kas, kas tev nozīmē vairāk nekā visa pasaule, tas ir, dzīvot Kristum? Ja tev tā nav, kāpēc gan tu nepieņem to tagad? Vienkārši neej uz draudzi un nesaki: “Es gribu būt labs cilvēks.” Nedari tā. Tu gribi būt kristietis. Tu, ja tavā sirdī vienmēr ir bijis kaut kas, kas saka tev: “Tu neesi pareizs, bet es gribu, lai tu būtu pareizs.” Tu vienmēr esi ilgojies būt kaut kas, kas tu šobrīd neesi – vai tad tu nezini, ka tas ir Dievs, kas tevi aicina? Nepagriez tam muguru. “Jo, ja tu reiz esi bijis apgaismots un tev bija iespēja, bet tu noraidīji to pēdējo reizi, tad vairs neatliek nekāda upura par grēku.” Nepinies kopā ar Ēsavu.

E-242 Nāc kopā ar Jēkabu, neskatoties uz...neskatoties uz to, ko tas tev maksās. Ja tas maksās tev tavu māju, ja tas maksās tev tavu darbu, ja tas maksās tavu vīru, ja tas maksās tavu sievu, ja tas maksās tavus bērnus, ja tas maksās jebko, dabū pirmdzimtību! Tas ir tas, kas ir svarīgi. Un, ja šorīt tu jūties šādi un gribi iegūt šo pirmdzimtību...! Es nevaru jums to iedot. Dievs var, un Viņš ir Tas, kurš runā ar tevi. Vai jūs vienkārši pacelsiet roku un teiksiet: “Palūdz par mani, brāli Branham. Es gribu to pirmdzimtību.” Lai Dievs jūs svētī, ikvienu, kas ir šeit. “Es gribu to pirmdzimtību.”

E-243 Mūsu Debesu Tēvs, es pateicos Tev, viscēlākais un svētākais Dievs, par visu Tavu labestību un žēlsirdību pret cilvēku dēliem un meitām. Un mēs apzināmies, ka esam beigu laikā, nekas vairs nevar turpināties pārāk ilgi. Mēs vienkārši gaidām aizlienētā laikā; tāpat kā tas bija Noasa dienās, kad Dievs bija pacietīgs, kad tika gatavots šķirsts, kad tika izglābtas tikai astoņas dvēseles. Tu teici: “Tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā. Dieva pacietība, kas nevēlas, lai kāds ietu pazušanā, bet lai visi atgrieztos no grēkiem.”

E-244 Un šodien šajā ēkā vīrieši un sievietes ir pacēluši savas rokas, zēni un meitenes, jauni un veci, ir pacēluši savas rokas un saka: “Kaut kas mani velk.” Ak Dievs, lai viņi nekad to nenoraida! Lai viņi pārdod savu izglītību, lai viņi pārdod visu, kas viņiem pieder! Tāpat kā vīrs, kurš atrada to lielo pērli; tā bija ievērojama, lieliska pērle, tā bija vislielākā pērle, un viņš pārdeva visas savas maziņās, lai varētu nopirkt šo ievērojamo, lielo pērli. Lai šorīt viņi pārdod visu, kas viņiem pieder no šīs pasaules, visu savu pasaules popularitāti.

E-245 Šīs sievietes, kas šeit sēž, Kungs, daudzas no viņām ir dzirdējušas Evaņģēliju sludinātu tik daudzas reizes, un tomēr turpina iegremdēties šajā pasaulē un sekot pasaules modei un ģērbjas kā pasaule, un apmeklē ballītes un citas pasaules lietas, ir līdzdalībnieki pasaulīgās lietās un rīkojas kā pasaule, un izmanto pasaules lietas. Ak Dievs, lai viņas nokaunas šajā rītā! Ja viņās vispār vēl ir kāda cerība, Kungs, pagriez to šodien. Lai šī ir tā stunda.

E-246 Un šie vīrieši šeit, Kungs, ak Dievs, apžēlojies par viņiem! Daudzi no viņiem joprojām dzīvo pasaules lietās, joprojām ilgojas pēc pasaulīgajām lietām un bauda tās, grēko, smēķē, dzer, iedzer sabiedriskos pasākumos, mazliet alus kaut kur, vai...vai kaut ko tamlīdzīgu, vai arī iekāro un piesprauž plakātus ar neķītri ģērbtām jaunām sievietēm. Un tie ķermeņi, uz kuriem viņi skatās uz ielas, un viņi teju vai uzbrauc cilvēkiem, skatoties uz tiem, saucot sevi par kristiešiem.
Un zināt, ka šīs sievietes ķermeņa forma varbūt jau pēc divdesmit četrām stundām trūdēs tur kapā, un kukaiņi un tārpi rāpos caur tiem viņas ķermeņa izveidotajiem un noformētajiem vadiem; un viņas dvēsele būs tur, velna ellē, jo viņa tā dzīvoja. Un tomēr viņa izslietu savas mazās, uzkrāsotās lūpas un ķiķinātu, un smietos par tevi.

E-247 Dievs, esi žēlīgs šiem cilvēkiem. Ak Kungs, neļauj viņiem aiziet pazušanā. Lūdzu, apžēlojies un sūti žēlastību. Dod to katram no viņiem, Kungs. Tu esi vienīgais, kas var iedot šo svētību. Un, ja Tu esi aicinājis viņus uz mūžīgo dzīvību, lai viņu sirdis atveras; un lai šorīt viņi noliek malā visu, un tad viņi to saņems. Dāvā to, Tēvs.

E-248 Un lai tagad Svētais Gars ienāk šajā sapulcē priekš slimajiem un nomocītajiem, un lai cilvēki redz, ka šis vēstījums, kas tika sludināts šorīt, ka atnākšana un viss pārējais ir pie beigām, un pat Jēzus darbojas Savā draudzē. Lai tas notiek tieši tagad, Kungs, lai Tu varētu paņemt šos cilvēkus Savās rokās. Un, kad viņi redzēs Svēto Garu darbojamies, virzāmies starp cilvēkiem, lai tas tiek apstiprināts, tas vēstījums, ko es esmu sludinājis, ka mēs esam beigu laikā. Un lai viņi dzird. Viņi ir dzirdējuši, un lai viņi atpazīst, ka tas pats Jēzus, tāpat kā Viņš to darīja Savā laikā, Viņš to dara šeit caur Savu draudzi pēdējā dienā. Un tad lai viņi rīkojas, atdodot Viņam savas dzīves un ķermeņus, un dvēseles un garus. Es atdodu viņus Tev, Kungs, Jēzus Vārdā.

E-249 Un tā, šajā ēkā, kur atrodas cilvēki, es šorīt aizsūtīju Billiju izdalīt lūgšanu kartītes. Viņš... [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]

E-250 Vai tu esi slima, vai tev ir kāda vajadzība? Ja Dievs atklās man, tāpat kā Viņš izdarīja tai sievietei pie akas, un pateiks man, kāda ir tava problēma, vai kaut ko par tevi, par ko tu zini, ka es nezinu, vai tas dotu tev ticību, lai ticētu Dievam? Vai tas dotu ticību arī pārējiem no jums? Vai mēs tiekamies pirmo reizi? [Māsa saka: “Nē.”–Tulk.] Ak, tu esi redzējusi mani jau iepriekš, bet es tev esmu svešinieks. Vai pareizi? Labi, lai Tas Kungs Dievs dāvā tavu lūgumu.

E-251 Nu, vai tas ir reāli, vai nē? Ak vai! Sauciet uz savu intelektuālo reliģiju. “Baal,” teica, “kur viņš ir?” Elija uz Karmela kalna teica: “Kur ir Baals? Kur? Pamodiniet viņu.” Jums nav jāpamodina Jēzus. Viņš ir nomodā visu laiku. Viņš ir vienmēr klātesošs, vienmēr dzīvs, vienmēr spējīgs; tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Āmen. Dievs paliek Dievs.

E-252 Vai tu tici, ka tava sirds slimība tevi atstās un tu izveseļosies? Tu neesi no šejienes. Dodies atpakaļ uz Leksingtonu un pastāsti cilvēkiem, kādas lielas lietas Kungs tev ir darījis. Saproti?

E-253 Tas pāriet pāri to cilvēku galvām, kuri nekad to nedabū. Dzīva draudze to žigli uztvertu un zinātu, ka Svētā Gara klātbūtne ir šeit.

E-254 Kāds šeit aizmugurē pacēla roku. Vai tā biji tu, kundze? Vai tu tici, ka Dievs var pateikt man tavu problēmu? Tā vecā...

E-255 Tas brālis tur galā, man šķiet, ka pirms brīža viņš teica, ka... Vai tu tici, brāli? [Brālis saka: “Jā.”–Tulk.] Vai tici? Tad šī ādas problēma tevi atstās, ar tevi viss būs kārtībā. Vai tu tici tam? Vai tu pieņem to kā dziedināšanu? Pacel savu roku, ja tā ir. Redzat? Hm-hm. Labi. Viņš man ir svešinieks. Tu to zini, Pat.

E-256 Kāda kundze, kas tur skatījās, lūdzās, paskatījās uz mani, teica, ka viņa ir svešiniece. Vai tu tici, ka tas augstais asinsspiediens tevi atstās? Tā ir taisnība, vai ne? Pacel savu roku, ja tā ir taisnība. Labi, tici Dievam.
Vai saprotat, ko es gribu pateikt?

E-257 Kā ir ar tiem no jums, kas mani pazīst? Jums ir kaut kas uz sirds. Paceliet roku. Jūsu ir tik daudz! Es to nevaru izdarīt; tam vienkārši ir jāatnāk. Jūs zināt, ka tā ir jūsu ticība.

E-258 Džordžija Brūsa, es redzu, ka viņa tur sēž. Tu vienmēr centies kādam kaut ko atrast, Džordžija. Tu tiki dziedināta no vēža. Tavā prātā nav nekādu šaubu. Tajā dienā, kad tu ieradies šajā dievnamā un biji izgājusi cauri tām durvīm tur tālāk, Svētais Gars nonāca uz manis un turpat uz vietas pateica tev par kādu rīcību, par kuru pasaulē neviens nezināja, izņemot tevi, Dievu un vēl vienu cilvēku. Vai tā ir taisnība? Tā ir taisnība. Tu taču man tici, vai ne, Džordžija? Tev kaut kas ir uz sirds, Džordžija. Vai tu tici, ka Dievs var pateikt man, kas tev ir uz sirds?
Vai tas liktu pārējiem no jums, cilvēkiem, kas mani pazīst, noticēt?

E-259 Es pazīstu Džordžiju, bet viņa par kaut ko domā. Viņai ir divi cilvēki, kas atrodas tālu no šejienes, par kuriem viņa lūdzas. Tie abi dzīvo Koridonā. Tā ir taisnība. Un viņai šeit ir kāds cilvēks, vīrietis, par kuru viņa lūdz, kurš atrodas šeit slimnīcā. Un tu lūdz ne tik daudz par viņa dziedināšanu, cik par viņa dvēseles pestīšanu. Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS. Tā ir taisnība. Vai tā ir taisnība, Džordžija? Tas ir pilnīgi pareizi.

E-260 Kāds tur tālu aizmugurē pacēla roku, pavisam aizmugurē, šeit aizmugurē. Tu, kā ir ar tevi? Vai tu varētu pacelt roku, ka tu man esi svešinieks? Šis vīrietis, kas sēž šeit un skatās uz mani, es tevi nepazīstu. Vai tu tici, ka es esmu Dieva pravietis, Dieva kalps? Vai tu tici Svētajam Garam, ka tas, ko es teicu, ir patiesība? Vai tu tici tam? [Brālis saka: “Jā.”–Tulk.] Ja tu ticēsi, tev ir...tas ir vienīgais, kas tev ir, jo tu ciet no vēža. Tā ir taisnība. Tu neesi no šīs pilsētas. Tu esi no Ņūalbanī. Tā ir taisnība. Un tev ir vēzis. Ja tu ticēsi no visas sirds, tu izveseļosies. Vai tu to pieņemsi? Pacel savu roku. Lai slavēts ir Tas Kungs!

E-261 Es domāju, tā sieviete tur, ar cepuri, kas izskatās balta, apkārt galvai, melnādaina kundze, pacēla roku. Man vēl nav bijis neviena melnādaina cilvēka. Vai tu tici, kundze? Ļoti labi, tieši tā, tici no visas sirds. Tev ir sirds problēmas, kuņģa problēmas, komplikācijas. Kāds tevi šorīt atveda uz šejieni. TĀ SAKA TAS KUNGS. Tā ir taisnība, vai ne, kundze? Ja tā ir taisnība, pamāj ar to kabatlakatiņu, kas tev ir rokā, lai cilvēki redz. Es šo sievieti nekad dzīvē neesmu redzējis.

E-262 Vai tu pacēli roku? Vai es tev esmu svešinieks? Un tu esi svešinieks man. Vai tu tici, ka Dievs pazīst mani vai ka Dievs pazīst tevi? Vai tu tici, ka Viņš var pateikt man, kas tev ir uz sirds? Tu lūdzies par kādu. Tas ir tavs tēvs, kuram ir sirds problēmas. Tā ir taisnība. Un tu meklē Svētā Gara kristību. TĀ SAKA TAS KUNGS.
Ja vien jūs varat ticēt!

E-263 Kā ar to mazo kundzi, kura ir pacēlusi roku šādi, vai tu tici? Tava problēma ir tas izsitums uz rokas. Bet tu lūdzies par mazbērnu. Tā tas ir. Tas bērns nav normāls. Tā ir taisnība. Vai ne, kundze? Tu tici tam no visas sirds.
Kad es teicu “bērns”... Brītiņu pagaidi. Ak, te nu tas ir. Tavs dēls cieta autoavārijā; viņš ir sakropļots. Es tevi nepazīstu, kundze, bet tas ir taisnība. Ja tas ir pareizi, pacel savu roku.

E-264 Nu, kas šeit ir? Kas tas ir? Tas neesmu es. Kā es varētu to izdarīt? Neesiet nejūtīgi pret Garu, garīgām lietām. Šeit ir Dievs! Tas Svētais Gars, ko jūs gribat, vai tagad jūs tam ticat? Vai tagad jūs tam ticat? Labi, tad saņemiet to tagad. Tagad ir laiks to saņemt. Ticiet no visas sirds.

E-265 Jūs, kas esat slimi vai ar vajadzību. Es nevaru dziedināt. Neviens cilvēks nevar dziedināt. Es nevaru iedot Svēto Garu. Bet Tas, kurš var dziedināt un iedot Svēto Garu, Viņš ir šeit. Viņš ir Tas, kurš to dara.

E-266 Tagad nolieciet savas galvas. Ticiet tieši tagad, kamēr es lūgšos par jums un par šiem kabatlakatiņiem.

E-267 Mūsu Debesu Tēvs, cik man ir zināms, es izgāju cauri visiem, kas bija svešinieki, kamēr sajutu, ka es kļūstu vājš un mani spēki zūd; es jutu vadību, ka varbūt šis ir tas laiks, ka izredzētie ir ieraudzījuši. Lai katrs un ikviens no viņiem, Kungs, kurš tika aicināts un kuram bija atļauts būt Tava Gara aicinātam...kaut kas, viņu ticība, viņiem bija vairāk ticības (dažiem no viņiem), nekā viņi paši domāja. Viņi tikai sāk savās sirdīs.

E-268 Un tā sieviete reiz pieskārās Viņa drēbēm, kad Viņš gāja garām, un Viņš pagriezās un teica: “Kas Man pieskārās?”
Un viņi teica: “Nu, visi Tev ir pieskārušies.”

E-269 Viņš teica: “Bet Es manu, ka Es kļuvu vājš.” Un Viņš atrada to mazo sievieti un pateica viņai, ka viņai bija asiņošana un ka viņas ticība viņu bija dziedinājusi.

E-270 Un Bībele saka: “Viņš joprojām ir Augstais Priesteris, kurš spēj just līdzi mūsu vājībām.” Raksti saka: “Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Un, ja Viņš ir tas pats un tas pats Augstais Priesteris, Viņš rīkosies tāpat un darīs to pašu.

E-271 Un lai cilvēki redz, ka ar Garu piepildītā draudze tuvojas briedumam. Kristus gatavojas nākt un paņemt Savu draudzi. Viņa pēdējās lielās zīmes, kā tas bija Sodomas dienās; Tas, kurš runāja, zināja Sāru un zināja, ka viņam ir sieva, vārdā Sāra, zināja, ka viņa teltī smējās; Viņš teica: “Tā būs zīme. Kad jūs to redzēsiet, atcerieties, ka šī paaudze nepazudīs, kamēr viss nebūs piepildījies.” Te nu tas ir. Mēs esam beigās.

E-272 Dāvā, Kungs, lai katrs slimais šeit saprastu, ka dzīvais Jēzus Kristus ir klātesošs. Lai šie kabatlakatiņi tiek svētīti katram slimajam ķermenim, pie kura tie nonāks. Es nosodu sātanu cilvēku dēļ. Es izdzenu viņu caur Dieva Garu, ticībā, es atmetu ikvienu šaubu ēnu. Lai ikviens šeit klātesošais, kas ir paredzēts mūžīgajai dzīvībai, to saņem šajā stundā. Lai katrs aizspriedums, katrs mazākais šķērslis, katra pasaules lietiņa, katrs mazākais smagums, kā teikts Bībelē: “Noliksim malā visu smagumu un grēku, kas mūs tik viegli sapin, lai mēs ar pacietību varētu skriet tajās sacīkstēs, kas mums ir priekšā, skatoties (uz ko? uz draudzi? uz organizāciju?) uz mūsu ticības Autoru un Pabeidzēju,” kurš šobrīd ir šeit, “Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.” Skatoties uz Viņu, kurš... Mums nav jāpieņem vārdi, par kuriem zinām, ka tie ir patiesi, un tomēr šorīt šie Vārdi mums ir padarīti reāli. Tas pats Jēzus, kas nomira, nav miris, Viņš ir augšāmcēlies, un divi tūkstoši gadu vēlāk Viņš ved Savu draudzi uz briedumu. Jūdas gars darbojas viņu vidū. Bet lai viņi atmet katru klupšanas akmeni un visu pārējo šajā stundā un pieņem Viņu.

E-273 Lai viņi sadzird, un viņi ir dzirdējuši šajā sprediķī. Lai viņi tagad atpazīst, ka tie paši vārdi, ko viņi dzirdēja, ir tikuši izpausti, un lai viņi atpazīst, ka tas ir Kristus. Un lai tagad viņi rīkojas, rīkojas saskaņā ar to: pieņem to, pieceļas kājās, liecina; un ieiet Dieva valstībā caur piepildīšanos ar Svēto Garu.

E-274 Lai slimie tiek dziedināti. Lai nomocītie tiek dziedināti. Lai piepildās katras sirds vēlēšanās. Dāvā to, visuvarenais Dievs.

E-275 Tagad, kad jūsu galvas ir noliektas, jūsu sirdis atvērtas, vienkārši veltiet brīdi lūgšanai; tieši pirms, man šķiet, gaidāmās kristīšanas kalpošanas, tieši pirms tās. Šovakar notiks vēl viens dievkalpojums.

E-276 Un tā, atcerieties, neļaujiet šai iespējai paiet garām. Es esmu šeit jau divarpus stundas vai vairāk, cenšoties vienkārši nekur nesteigties un atnest Evaņģēliju, un izklāstīt to pilnīgi precīzi. Tagad mēs esam nonākuši tieši pie beigām. Un pati tēma: dzirdēt, atpazīt, rīkoties. Neļaujiet tam aiziet garām. Jūs esat to dzirdējuši. Vai jūs atpazīstat, ka Viņa klātbūtne ir šeit? Vai jūs zināt, ka tas ir Viņš, kas jūs aicina? Tad rīkojieties saskaņā ar to. Lai Dievs ir ar jums. Veltiet laiku lūgšanai.

E-277 Brāli Nevil, atnāc šurp uz brītiņu, lai palūgtu, lūdzu, nāc šurp augšā. Vienkārši atbalstiet viņu.
DZIRDĒT, ATPAZĪT, RĪKOTIES SASKAŅĀ AR DIEVA VĀRDU
(Hearing, Recognizing, Acting On The Word Of God)
Šo svētrunu brālis Viljams Marions Branhams sludināja 1960. gada 21. februārī Džefersonvilā, Indiānas štatā, ASV. Svētruna ar numuru 60-0221 ilgst 2 stundas un 1 minūti. No angļu valodas uz latviešu valodu tulkots 2026. gadā.