E-1 ...man kaklā no vairākām, no piecpadsmit kalpošanām tur Arizonā... Tas bija brīnišķīgs laiks. Kungs Jēzus vienkārši ārkārtīgi, bagātīgi svētīja mūs. Viņi centās darboties saskaņā ar Dieva stratēģiju, es domāju, ka tā to arī vajadzētu darīt, atbraukt un sākumā to vietu aizdedzināt. Es atbraucu vairākas dienas pirms noteiktā laika, novadījām desmit vai divpadsmit kalpošanas visās lielākajās draudzēs Fīniksā, Sanislopā, Tempā un Mesā, un uz dienvidiem, tajās vietās, it kā aizdedzinājām to visapkārt, bet pēc tam to visu novedām līdz piecu dienu sanāksmēm. Un tā bija lielākā sapulcēšanās, kāda vien mums ir bijusi Ziemeļamerikā. Tā bija liela. Lielākās brokastis un...un arī mielasts vakarā.

E-2 Es vienkārši nespēju pateikt, cik daudz bija to, kuri saņēma Svēto Garu. Tas bija...tas bija ārkārtīgi liels skaits, kas saņēma Svēto Garu un cik daudzi bija dziedināti un...un tika glābti, tas...tas ir vienkārši brīnišķīgi. Tāpēc mēs esam pateicīgi Dievam, redzot, kā laiks iet uz priekšu. Ienāca daudzi vareni vīri. Viens no...
Tas ļoti nāks par labu brālim Nevilam. Es redzēju, kā Garā dejo viens prezbiteriešu kalpotājs no vislielākās prezbiteriešu koledžas valstī. Ak, tas patiešām bija kaut kas, viņš saņēma Svēto Garu! Un pēc tam viņš man izstāstīja, sacīja: “Man bija viena jūsu magnetafona lente,” sacīja, “tā nebija pārāk laba,” sacīja, “tā it kā raustījās, taču,” sacīja, “es to aiznesu uz koledžu un atskaņoju.” Un sacīja... Tā kā viņš tur bija liels psihologs, viņš tur visus savaldīja. “Nu, tik un tā viņiem tas bija vienreiz jānoklausās,” viņš sacīja. Un viņš sacīja, ka viņš bija...
Un sacīja, ka viņš, kad bija saņēmis Svēto Garu, sāka dejot Garā savā draudzē, un viņi sacīja: “Cienītais, kad tu iemācīsies kādu jaunu dejas soli?”
Viņš atbildēja: “Kad mana sanāksme iemācīsies šito.” Tas bija diezgan apķērīgi, ziniet, prezbiteriešu hierarhijā, jā, sacīja: “Kad mana sanāksme iemācīsies šo.” Tāpēc tā ir laba lieta. Nu, kā mazs bērniņš, kaut kas jauns, un tomēr viņš bija... Nu, ziniet, par ko viņam bija jākļūst – par psiholoģijas profesoru vislielākajā prezbiteriešu koledžā Bostonā, lūk, tas ir Savienotajās Valstīs.

E-6 Es redzēju, kā viens no galvenajiem Maijo klīnikas sirds ķirurgiem sludina Evaņģēliju Garā un runā mēlēs. Ak vai! Es redzēju, ka cits speciālists, kurš bija septītās dienas adventists no... Viņš arī bija sirds un kakla speciālists un viņš, vecs vīrs, saņēma kristību ar Svēto Garu. Viņš To saņēma. Reiz vakarā es uzliku viņam savas rokas tur pagalmā, un viņš saņēma Svēto Garu. Tāpēc mēs esam... Vienkārši ir tik daudz visa, ko izdarīja mūsu Kungs, par ko mēs esam pateicīgi, jo īpaši redzot to šajā laikā.
Tad es viņiem pajautāju: “Vai jūs aptverat, kāda šī ir stunda, kad guļošā jaunava sāk prasīt eļļu?” Tas ir laiks, kad atnāca Līgavainis, un cilvēki, tie, kuri bija gatavi, iegāja iekšā. Ak, es esmu tik priecīgs zināt, ka mēs dzīvojam tajās pēdējās dienās. Saprotat? Es ticu, ka mēs dzīvojam diženā laikā, kādu šī pasaule vēl nav redzējusi, precīzi Tā Kunga Atnākšanas priekšvakarā. Vai tas nav brīnišķīgi? Aizdomājieties, tas var notikt jebkurā laikā, visi Raksti ir tikpat kā piepildījušies! Un tāpēc mēs gaidām Viņu jebkurā brīdī. Un mums būtu jādzīvo atbilstoši šādām gaidām, ka tas var notikt jebkurā brīdī. Esiet lūgšanā, gatavi!

E-8 Šodien vienā no pārrunām es tikos ar misionāri no Taivānas, braša sieviete, septiņdesmit trīs gadus veca, bet izskatījās, it kā viņai būtu četrdesmit pieci. Un viņa joprojām nav precējusies un droši vien bija skaista, jauna meitene. Un viņa stāstīja, ka izauga kristīgā ģimenē, kur “jā” nozīmēja “jā”, un “nē” nozīmēja “nē”. Un viņa uzauga tādā stingrā apmācībā. Un viņa sacīja: “Brāli Branham, kad man bija kādi, ak,” sacīja, “astoņi gadi, es domāju, ka es esmu atdevusi savu dzīvi Kungam Jēzum.” Viņa sacīja: “Apmēram divpadsmit gadu vecumā vienas konfesijas kalpotājs mani vilināja, sakot, ka man ir jāiegūst otrā svētība,” un sacīja, “un es biju tajā briesmīgi piekrāpta.” Bet viņa sacīja: “Aptuveni septiņpadsmit gadu vecumā es patiešām saņēmu Svēto Garu.” Un tagad viņa atkal ir šeit, cenšas atmodināt dažas no šīm guļošajām baptistu draudzēm. Viņa sacīja, ka, ja arī viņa ir redzējusi kaut ko “mirušu”... (pati viņa ir no baptistiem, viņa sacīja) ...tad tās ir tās mirušās baptistu draudzes. Viņa nosauca tās par “morgiem”.
Es sacīju: “Nu, manuprāt, kad jūs esat priekšējās līnijās...” Es domāju, ka tagad viņa ir... Tikai padomājiet, man ir piecdesmit divi, viņa jau strādāja par misionāri, pirms es vēl biju dzimis. Un es vēl iedomājos, ka kļūstu pārāk vecs, lai darbotos. Un es nodomāju: “Ak, piedod man, Kungs.”

E-10 Un viņa ir jauka sieviete, tik ļoti gaiša un mirdzoša. Un pēc tam ceļā stāstīja man no savas pieredzes, un kā Evaņģēlijs ir vajadzīgs Taivānā un...un Ķīnā, un Japānā, un tā tālāk. Un tā viņa tika aizsūtīta prom no darbalauka, sacīja: “Ziniet, jūs nevarat atrasties darbalaukā, kad esat vecāka par septiņdesmit gadiem.” Tāpēc viņi aizsūtīja viņu atpakaļ. Taču viņa negrasās apstāties, viņa dodas uz visiem tiem baptistu saietiem. Un viņa sacīja: “Billijs Grēms,” sacīja, “tas, kā viņš nesa baptistu vēstījumu, padara viņu par parādnieku baptistu draudzes priekšā.” Sacīja: “Viņš tos neaizved pietiekami tālu, lai tie saņemtu Svēto Garu,” viņa sacīja. Ak, māsa, turies cieši pie tā. Tas ir pareizi. Viņa sacīja, ka tiem ķīniešiem tur viņa neļāva apstāties pie tā, lai tikai nāktu un sacītu: “Mēs ticam Jēzum Kristum.” Sacīja: “Tas ir labi,” bet sacīja, ka viņa lika tiem palikt tur, līdz kaut kas notika, un tad viņi kļuva par īstiem kristiešiem.
Es sacīju: “Tieši tā tas ir jādara, māsa. Sakiet viņiem, lai gaida, līdz kaut kas notiks.”

E-12 Kā būtu, ja apustuļi būtu pateikuši, nu, pēc deviņām dienām. “Mēs ticam, ka mēs esam To saņēmuši, ziniet, vienkārši pieņemsim To ticībā un dosimies uz priekšu mūsu darbā.” Saprotiet, tas nekad nebūtu nostrādājis. Viņi tur gaidīja tik ilgi, līdz viņi zināja, ka kaut kas ir noticis. Un tieši tāda ir mūsu problēma šodien: mēs negaidām pietiekami ilgi. Nu, tieši tāpēc mēs pēc tam varam vienkārši dzīvot kādu pagadās dzīvi, darīt jebko, tas mūs neuztrauc, jo mēs negaidījām tur pietiekami ilgi. Šodien mēs esam iekšā, rīt mēs esam ārā un šādi un tādi. Ja tu uzkavēsies pietiekami ilgi, līdz tu ieesi un aizvērsi aiz sevis durvis, tad tu tur paliksi. Tu esi aizzīmogots līdz tavai izpirkšanas dienai. Es tik ļoti par to priecājos.

E-13 Mums bija labs laiks, kā es sacīju, Fīniksā un visā ielejā, tur ir daudz kristiešu, daudzi no tiem turas no visa spēka.
Kopā ar sievu mēs uzkāpām Dienvidu kalnā, reiz mēs... Draugi... Divas meitenes mēs atstājām pie mana brāļa Doka, bet...bet brālis un māsa Vudi paņēma puiku, un mums ar sievu bija otrais medusmēnesis. Un viņa sacīja: “Vai zini, Billij, šis ir līdzīgāks medusmēnesim, nekā tas mūsu pirmais.” Viņa sacīja: “Kad mēs pirmoreiz devāmies medusmēnesī, viss, ko es darīju, es sēdēju nometnē un gaidīju, kad tu atnāksi no medībām,” viņa sacīja.
Ziniet, es izmantoju tādu kā nelielu stratēģiju. Es nodomāju: “Nu, naudas man nav daudz.” Es to krāju cepamā pulvera bundžā, tur pietika, lai dodos medību izbraukumā, un vēl es tajā rudenī gatavojos precēties. Tāpēc es nodomāju: “Vienkārši es to visu apvienošu,” ziniet. Un...un, kamēr es devos medību braucienā, tas bija arī medusmēnesis, ziniet, un tā nu mēs to apvienojām. Taču šajā reizē mēs to kompensējām un patiešām devāmies izbraukumā, nu, lieliski pavadījām laiku.

E-16 Un bija atbraukuši daudzi no šī lūgšanu nama. Manuprāt, brālis Sotmans, lūk, tur ir viņa ģimene, un brālis Toms Simpsons un pārējie, un brālis Magairs, un mums visiem bija lielisks laiks Tai Kungā.
Un tā mēs kāpām Dienvidu kalnā, kurš ir dienvidos no Fīniksas, un tur augšā mēs atbrīvojāmies no tā spiediena. Ak! Modernas pilsētas spiediens! Nav brīnums, ka tad, kad uz zemes sāka vairoties cilvēki, ienāca grēks un vardarbība. Un es paskatījos turp, mēs sēdējām lielā augstumā, tāpēc mēs varējām redzēt Fīniksas ieleju, es sacīju sievai: “Kopš mēs sēžam šeit, šīs piecpadsmit minūtes, interesanti, cik reizes tajā pilsētā velti tika lietots Tā Kunga Vārds?” Hm?
Apmēram...jā, tajā teritorijā, ieskaitot Tempu un...un Sanīslopu, un tālāk, es domāju, ka tajā ielejā noteikti dzīvo kāds miljons cilvēku. Es sacīju: “Pirms trīssimt gadiem tur nebija nekā, izņemot kaktusus un koijotus. Un droši vien Tā Kunga acīs būtu labāk, ja atkal būtu tā.” Tā tas ir. Kaut arī viņi tur būvē varenu...varenu pilsētu un skaistas mājas, un tā tālāk, tas ir jauki. Tomēr būtu labi, būtu daudz labāk, ja vīrieši un sievietes staigātu pa ielām, pacēluši savas rokas gaisā, slavēdami Dievu un Viņam pateikdamies. Taču tā vietā notiek lamāšanās, ārdīšanās, dzeršana. Ļauj tikai ienākt civilizācijai, un ļaunums ir klāt.

E-19 Es sacīju: “Cik laulības pārkāpumu šajā pilsētā notika vakar vakarā, iepriekšējā naktī! Cik dzeršanas! Cik daudzas ģimenes... Cik...cik daudzas nekārtības ir izdarītas pēdējās stundas laikā šajā lielajā pilsētā!”

E-20 Un sieva pateica man, viņa pateica man kaut ko tādu, ka es nodomāju: “Tad kāda gan jēga ir braukt uz šejieni? Kāpēc tu esi atstājis mājas un atbraucis šurp?”
Tad es sacīju: “Lūk, kas tas ir. Galu galā, kaut arī tas viss, protams, ir vairumā, taču tur ir neliels mazumiņš. Cik daudz uzticamas lūgšanas tur devās augšup vakar vakarā pirms došanās uz dievkalpojumu?”

E-22 Un Viņš bija tik labs pret mums, ka draudzes bija pārpildītas vēl pirms saulrieta, ka pat apkārtējos pagalmos nebija vietas. Un tās organizācijas un pārējie, un Tas Kungs izlēja Savu Garu un viņus svētīja. Un es nevienu asu stūri neapgāju, vienkārši devu viņiem Evaņģēliju. Un reizēm, protams, tas bija diezgan skarbi, taču citādāk es nemāku. Šeit tas ir skarbi, bet Tiesā, kur mums nāksies nostāties, būs vēl skarbāk. Tāpēc kopumā tas bija brīnišķīgs laiks. Un mēs gribam pateikties tai draudzei par lūgšanām un, ka jūs mūs atbalstāt, un...un palīdzat būt mums pie krusta.
Un pēc tam, atgriežoties šurp mājās, es grasījos šajā rītā, iespējams, palūgt par dažiem slimajiem. Man rindā gaida daudzas pārrunas, dažas no tām, kuras ir ieliktas pāris pēdējās dienās, kopš esmu šeit, ir gaidījušas jau mēnešus, kopš es aizbraucu. Tāpēc viņi centās tos sameklēt un atvest, cik ātri vien iespējams, savākt viņus no dažādām vietām, kur tie atrodas.

E-24 Ja Tas Kungs dos, vēl pēc apmēram divām nedēļām es došos uz Tūsonu, tas ir, vēl vairāk uz dienvidiem. Un tā, šajā reizē uzņēmēji... Tāpēc lūdziet par to. Man nekad nepatīk kaut ko darīt, pirms es nebūšu pārliecināts, ka tā ir Tā Kunga griba. Lūk, nākošais saiets būs Modesto un pēc tam no turienes Vašingtonā, Vašingtonas štatā, un Cīrihē, tad Palestīnā un pēc tam Dienvidāfrikā. Un tas viss notiks laikā no šī brīža līdz jūnijam. Un es esmu ielūgts kā runātājs uz visiem šiem saietiem. Un varbūt man parādīsies iespēja atkal nokļūt Dienvidāfrikā. Viņi aicina, katru mēnesi mēs saņemam ielūgumus. Taču, ja viens...

E-25 Tur ir liela šķelšanās draudzēs, vasarsvētku draudzēs. Un, ja tu dodies pie vieniem, tad pārējie nekādās darīšanās neielaidīsies. Un viņi savstarpēji nesadarbosies, tāpēc es jau kādus piecus gadus vienkārši atturos, bet manā sirdī ir aicinājums braukt. Un tagad, iespējams, ja šie uzņēmēji mani ielūgs, tad ar to pietiks, lai saņemtu atzīšanu, redziet, no abām pusēm, un tādējādi tas viņiem visiem liks saskaņoties. Viņiem visiem būs tajā jāsadarbojas, jo tur ir finansiālas vajadzības viņu...viņu draudzēm, tāpēc viņiem būs jāatnāk, lai glābtu savu reputāciju, redziet. Un tā, varbūt tā būs Tā Kunga griba, lai nu kā, es nezinu. Tas izklausās labi, taču es nezinu.

E-26 Un vēl, šogad brālis Borders iedeva man maršruta plānu jeb ielūgumus. Un, godīgi, tā bija kā grāmata, divas reizes biezāka par šo, ar ielūgumiem no visurienes, kas nāca kopš pēdējiem Ziemassvētkiem. Cilvēka prātam to visu atrisināt nav iespējams, tāpēc es nevienu no tiem nepieņēmu. Es vienkārši grasos novadīt vienu sanāksmi un gaidīt, un skatīties, kur Tas Kungs teiks man no turienes doties. Tad braukšu uz nākamo un pēc tam uz nākamo, it visur, kur Viņš teiks man braukt. Tāpēc lūdziet par mani.
Es atceros, pagājušajā gadā, tur ar brāli...tas ir, ar māsu Koksu, kad brālis Arganbraits bija aicinājis mani doties tajā braucienā uz Ankoridžu. Kā būtu, ja es būtu braucis, tik vien kā iedomājoties, ka viss ir kārtībā?
Lūk, es par to prātoju, par “iedomāšanos”, es sludināju par šo tēmu. Kad es tur devos, es sacīju tiem puišiem, kas veic ierakstu: “Neveiciet nekādus ierakstus. Neņemiet lentes, es sludināšu tās pašas tēmas, ko šeit.” Manuprāt, es sludināju vienu no tām, kuras sludināju šeit, visas pārējās bija jaunas. Un brālis Magairs tās visas ierakstīja.

E-29 Iedomāšanās. Tāpēc, ja es būtu braucis uz turieni iedomājoties, tad droši vien būtu citādāk, nekā tas sanāca, vīzija nepiepildītos. Taču vīzija piepildījās, un jūs visi to zināt, kā Tas Kungs patiešām svētīja.
Un tā, ir vēl viena lieta, kas jau ilgu laiku man ir uz sirds. Draudze, lūdziet par to. Jūs visi šeit zināt, ka jau kopš mazotnes es nekad neesmu bijis apmierināts šajā apvidū. Visa mana sirds vienmēr ir ilgojusies pēc Rietumiem. Un es atceros, kad es pļāvu zālienu savai sievasmātei tajā vietā, kas...kas šeit piederēja draudzei, tajā vietā. Es biju apsēdies uz pakāpieniem, un Svētais Gars uz mani runāja, Viņš sacīja: “Es turpmāk vairs nevarēšu tevi svētīt, kamēr tu Man pilnībā nepakļausies kā Ābrahāms.” Redzat? Bet Ābrahāms, Dievs pateica viņam atdalīties un iet pašam. Bet, kad viņš to izdarīja, viņš paņēma līdzi savu tēvu un savu brāļadēlu. Un tikai tad, kad Ābrahāms pilnībā pakļāvās Dievam, tad pilnībā piepildījās tas, ko Dievs bija viņam apsolījis. Un šīs saites...viena no galvenajām saitēm, kas mani šeit turēja, bija mana māte. Jūs to zināt. Un tagad mamma ir prom, lai būtu kopā ar Kungu Jēzu. Un es...es nezinu, kurp doties, ko darīt, tāpēc lūdziet par mani.

E-31 Lūk, brālis Nevils... Es uzkāpu uz platformas un nodomāju: “Nu, es tur iznākšu.” Kāds mani satika un pateica: “Ak, šodien vakarā būs daudz kalpošanu.” Sacīja: “Ir paredzēta sludināšanas kalpošanu, dziedāšanas kalpošanu, lūgšanu kalpošanu, un pēc tam būs ziedojumu vākšana, un pēc tam teica, ka būs...būs kāju mazgāšana, vakarēdiens un ūdens kristības.”
Es nodomāju: “Nabaga brālis! Ak! Ak, tas viss, es zinu, kas tas ir, jā, turklāt vēl pēc tādas smagas rīta sludināšanas.” Un tā, es nodomāju: “Es tur klusiņām pieiešu, varbūt viņš gribēs, lai es pasniedzu vakarēdienu.”
Un viņš sacīja: “Vai šovakar tu nevarētu mums runāt, ja jūti vadību?” Tāpēc es zinu, ko tas nozīmē. Tad es atgriezos un paņēmu Rakstus un dažas piezīmes, un varbūt Tas Kungs man palīdzēs jums nodot patiešām īsu vēstījumu uz kādām četrām stundām, un pēc tam mums būs kāju mazgāšana, un tad vakarēdiens. Un tad, un...ak, es...varbūt es beigšu ātrāk. Nē, es vienkārši jūs ķircinu. Apmēram divdesmit, trīsdesmit minūtes, un tad mums būs kristāmie... Kas būs pēc tam, vai vakarēdiens? Pēc tam būs vakarēdiens, tad kristības.

E-34 Lūk, mēs priecājamies, ka jūs tiksit kristīti. Un tā, ja Dievs dos un tas būs Viņam tīkami, un ja draudzes ganam un cilvēkiem nekas nebūs pretī, tad nākamās svētdienas rītā es būšu šeit, lai lūgtu par slimajiem un runātu, ja Dievs dos, nākamajā svētdienā, jo, iespējams, aiznākošajā svētdienā es atkal būšu prom. Un tagad, kad es esmu šeit, man patīk šeit atnākt un...un runāt, jo mēs sadarbojamies kā brāļi, un brālis Nevils un es šeit, un mēs...mēs mīlam viens otru, un mēs...mēs gribam būt tuvumā un palīdzēt viens otram kā...

E-35 Tas izklausās zaimojoši, bet es ceru, ka jums tas šādi neizklausīsies. Karija kungs reiz pateica, viņš... Es piedalījos kampaņā, tirgoju kāda uzņēmuma spuldzes. Un viņš nopirka milzīgu daudzumu spuldžu, kuras viņam pietiktu četriem vai pieciem gadiem. Bet es savukārt nopirku no viņa “Fordu”. Viņš sacīja: “Billij, manuprāt mēs vienkārši kasām viens otram muguru.” Tāpēc tas...nu, vienkārši palīdzība īstajā laikā. Tāpēc tas...tas ir pareizi. Mēs zinām, kā atnākt viens otram palīgā un kā palīdzēt viens otram.

E-36 Un tā, tagad pievērsīsimies nopietnajai daļai, un, ja es nekļūdos, manuprāt, es redzu brāli Bīleru tur aizmugurē, vēl vienu brāli, kalpotāju. Un šodien, kad es gāju garām, tur pagalmā stāvēja brālis Džūnijs Džeksons ar brāli Krīču. Vai viņi šeit kādreiz kalpo? Kristību kalpošana, skaidrs. Labi, mēs varam sagādāt ūdeni, ja viņiem ir kandidāti. Mums...mums ir ūdens, labi.

E-37 Un tā, mums būs vakarēdiens, tāpēc es iedomājos, ka būtu labi, ja es kādas pāris minūtes parunātu par vakarēdienu.
Un tā, pirms mēs vērsīsimies pie Vārda, tagad noliksim malā visu un visus mūsu bērnišķīgos un jauneklīgos izgājienus, un...un ar lūgšanu tuvosimies Dieva Klātbūtnē. Lūgsim. Tagad, kad mūsu galvas ir noliektas, un es ceru, ka tādas ir arī mūsu sirdis, vai šeit ir kāds lūgums, kas būtu...jūs gribētu, lai tas tiek darīts zināms Dievam, un gribētu, lai es pieminu jūs Dieva priekšā, tad dariet to zināmu, paceļot savu roku pretim Dievam. Dievs atbildēs uz katra lūgumu.

E-39 Visuvarenais Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kurš augšāmcēli Viņu no miroņiem un nosēdināji Viņu pie Majestātes labās rokas, būdams vienmēr dzīvs, lai varētu veikt aizbildniecību, pamatojoties uz mūsu ticību tam, ko Viņš ir izdarījis mūsu dēļ, un apliecināt, ka tā tas ir. Mēs lūdzam, Kungs Dievs, lai šovakar Tu piedod mūsu grēkus. Ak, mēs gribam palikt zem Asinīm visu laiku, jo mēs nezinām, kas tieši var notikt. Viss ir gatavs beigties, mēs jūtam, Kungs, ka Tā Kunga atnākšana ir tuvu. Un mēs gatavojamies doties ceļā. Bet, kad mēs domājam par došanos ceļā, mums būtu jāpadomā par čemodāniem un...un par papildus apģērbu un papildus apaviem. Bet cik daudz citādāks ir šis ceļojums! Tā nav sapakošana, tā ir izpakošana, nolikšana malā. Kā Tavs varenais kalps Pāvils sacīja vēstulē Ebrejiem 12. nodaļā: “Mēs noliekam malā visu smagumu un neticību, kas tik viegli mūs sapin, lai mēs varētu ar pacietību skriet mums priekšā noliktajā sacīkstē.”

E-40 Un mēs tagad nevaram pravietot neko labu šai mūsdienu pasaulei. Vienīgais, ko mēs caur Garu varam pravietot, ir katastrofas, nelaimes, zemestrīces, lieli paisuma viļņi, saules un mēness gaismas zudumu, draudze Lāodikejas periodā, Kristus aiz durvīm klauvē, lai ienāktu. Ak, Dievs! Tieši tāpat kā Miha senatnē, kā gan viņš būtu varējis svētīt Ahabu, kad pravietojums bija pret viņu? Kad tas lielais, varenais pravietis Ēlija atnāca pie viņa un... (tāpēc ka viņš bija atņēmis dzīvību tam nevainīgajam vīram vārdā Nabots) ...tāpēc viņš sacīja: “Suņi laizīs tavas asinis.” Tādējādi, kā gan Miha varēja pravietot kaut ko labu?

E-41 Kā gan ar Garu piepildīti šodienas bērni var pravietot kaut ko labu grēcīgiem, vienaldzīgiem cilvēkiem, kuri ir atstājuši To Kungu ārpusē? Ak, Dievs, mēs redzam tikai to, ka priekšā ir tiesas skarbums. Un mēs kliedzam tiem, kuriem nav taisnība: “Bēdziet pie Tā Kunga, jo Viņš ir tā Klints izvārgušā zemē! Viņš ir tas Patvērums vētras laikā. Un Tā Kunga Vārds ir Spēcīgs Tornis [pilsēta], un taisnais dodas turp un tiek pasargāts.” Kā mēs aizdomājamies par tām lielajām uzceltajām glābšanas pilsētām, un, kad tā cilvēka vajātājs...bet nokļūstot tajā pilsētā, cilvēks bija drošībā, neviens nevarēja viņu aizskart. Ak, Dievs, ļauj mums skriet un steigties pie Tā Kunga, jo Viņš ir mūsu Patvērums un mūsu Spēks, un vienmēr rodams Palīgs bēdu laikā. Un tā, kā skatoties ar ērgļa acīm, nepatikšanas tuvojas, mākoņi savelkas, tiesas pērkoni un zibeņi dārd virs zemes, mēs zinām, ka tuvojas vētra.

E-42 Šovakar, Kungs, mēs lūdzam par tiem, kuri šeit ir pacēluši savas rokas. Es nezinu, ko viņi grib, Tēvs, Tu zini. Es lūdzu, lai Tu dāvā viņu dārgajām dvēselēm visu to, kāpēc tika paceltas šīs rokas. Dāvā to, Kungs. Dziedini slimos. Nomierini nogurušos. Dāvā prieku nomāktajiem. Dāvā mieru nogurušajiem, barību izsalkušajiem, dzeramo izslāpušajiem, prieku noskumušajiem, spēku draudzei. Kungs, parādi Jēzu mūsu vidū šovakar, kad mēs gatavojamies ēst vakarēdienu, kas attēlo Viņa lauzto ķermeni. Mēs lūdzam, Kungs, lai Viņš atnāk pie mums apbrīnojamā veidā.
Svētī šo mazo sanāksmi, tās iemīļoto ganu, mūsu brāli Nevilu un viņa ģimeni, un diakonus, pilnvarotos un katru cilvēku, kas atrodas šeit. Svētī pārējos, Kungs, it visur pasaulē, kuri ar prieku gaida Tā Kunga atnākšanu, lukturi ir sakārtoti un skursteņi iztīrīti, un Evaņģēlija Gaisma spīd tumšās vietās.
Tagad palīdzi man, Kungs, kad runāšu šos nedaudzos vārdus. Un svētī to, kad mēs to lasīsim, un dāvā mums kontekstu, jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-45 Tagad mēs varam pievērsties Bībelei, Jāņa Evaņģēlija 6. nodaļai, un būtu labi, ja katrs no mums, kad pārnāksim mājās, izlasītu šo nodaļu. Es gribētu izlasīt, sākot ar 47. pantu līdz 59. ieskaitot, lai mums būtu Rakstu vietas tēmai: Vakarēdiens. Šeit Jēzus runā svētku laikā. Tas bija lielisks laiks, tie svētki. Viņi dzēra ūdeni no klints, lai attēlotu to Klinti, kas bija tuksnesī. Un viņi ēda, pieminot to mannu, kas bija kritusi pirms daudziem simtiem gadu. Tie bija vienkārši Pashā svētki, kādi šovakar ir mums.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
ES ESMU dzīvības maize.
Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.
Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.
Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību."
Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"
Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.
Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.
Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.
Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.
Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi."
To Viņš sacīja, mācīdams sinagogā Kapernaumā.

E-46 Lai Tas Kungs svētī Savu Vārdu. Es vēlos parunāt par Vakarēdienu, tikai dažas minūtes. Ko nozīmē vārds vakarēdiens jeb komūnija? – Komūnija nozīmē “sarunāties”. Piedalīties komūnijā patiesībā nozīmē “būt sadraudzībā, sarunāties vienam ar otru”. Ja tu runā ar kādu pa telefonu, tad jums ir dialogs, jūs esat komūnijā viens ar otru. Un, ja mēs aiziesim maliņā un nostāsimies tur zāles galā, kāds cilvēks ar draudzes ganu vai jebkuri divi cilvēki, tad viņi būs komūnijā jeb sarunā viens ar otru.

E-47 Lūk, jūs neesat sadraudzībā caur radio vai televīziju, jo jūs nevarat atbildēt. Taču, kad... Jūs varat to darīt pa telefonu, jo jūs runājat viens ar otru, tas nav vienpusēji. Tas ir... Es nevaru būt komūnijā jeb sarunāties ar jums tagad, tāpēc ka jūs neatbildat. Lūk, tādējādi tas nav atnākt un dzirdēt, kā kalpotājs saka savu vēstījumu – ne tāda ir sanākšana kopā, lai būtu sadraudzībā. Ja tu atnāc, lai parunātu jeb būtu komūnijā ar kalpotāju vai jebkuru citu cilvēku, tad tu pasauksi viņu maliņā un parunāsi ar viņu.
Bet lūk, kāpēc mēs piedalāmies vakarēdienā – tāpēc, lai katrs no mums kā atsevišķs cilvēks būtu sadraudzībā ar Kristu. Lūk, kas ir vakarēdiens. Tāpēc sadraudzība nav tas, ka runā tikai viens vai ka runājam tikai mēs, bet gaidīt un saprast, ko mums atbild Viņš.

E-49 Lūk, kur ļoti bieži...kur mēs pieļaujam mūsu lielās kļūdas – mēs esam vienīgie runātāji un negaidām, un nedodam Viņam iespēju mums atbildēt. Reizēm mēs ejam, sakām: “Kungs, es gribētu, lai Tu izdari to un to un arī to un to, āmen,” pieceļamies un aizejam. Lūk, tā patiesībā nav sadraudzība. Tas ir atnākt un paprasīt kādu palīdzību. Taču, kad tu paliec pietiekami ilgi, līdz Viņš tev atbild, lūk, kur tev ir vakarēdiens, tu esi sadraudzībā ar To Kungu. Lūk, lai būtu sadraudzībā, ļoti svarīgi ir būt vienisprātis, jums ir jābūt vienisprātis par kaut kādām lietām. Un ir dīvaini, ka reizēm, kad mums ir tāda...
Ēšana ar to ir saistīta. Lūk, paskatieties uz biznesmeņiem. Kad viņi grib veikt kādu darījumu, viņi ielūdz to cilvēku kaut kur papusdienot. Un pēc tam, kad viņi ir apsēdušies un paēduši, tad viņi viens ar otru sarunājas. Labs pārdevējs parasti nerunās ar cilvēku, kas ir tukšā dūšā. Ir labāk pagaidīt, līdz viņš jutīsies labi, un pēc tam...kad viņš būs paēdis savas brokastis. Viņš tur neies un neraus viņu ārā no gultas, un nestāstīs par to, ko tas grib tam pārdot, bet pagaidīs, līdz tas pabrokastos un...un būs pareizajā stāvoklī.

E-51 Reiz, kad es sludināju par sievieti, kura mazgāja Jēzum kājas, es to runāju Kanādā, sacīju, ka tad, kad pie cilvēka atnāca ciemiņš, tad šim ciemiņam bija jāiziet cauri noteiktiem procesiem, pirms viņi juta, ka ir pienācis laiks sākt sarunu jeb sadraudzību. Ciemošanās – tā ir sadraudzība, komūnija. Lūk, viņi nāca pie... Ielūgtais, sākumā ir vajadzīgs, lai tevi ielūdz. Pēc tam tu piegāji pie durvīm, un sulainis nomazgāja tev kājas, jo ceļošana...tur uz ceļa bija smakas no dzīvniekiem un viss pārējais. Viņi visi... Cilvēki gāja pa vienu ceļu kopā ar dzīvniekiem, un...un tāpēc tur bija smakas un putekļi, un tas viss nosēdās uz palestīniešu drēbēm un pielipa sviedrainajām kājām, uz nenosegtās sejas un pie rokām. Un...un viņi tika apturēti durvīs, to darīja sulainis, un viņu kājas nomazgāja. Un tad cits vīrs tur stāvēja ar dvieli un alabastra trauku, un no šī alabastra trauka nedaudz uzlēja uz rokām ,un viņi to, lūk šādi izsmērēja, izsmērēja pa visu seju, pēc tam ņēma dvieli un noslaucījās. Tas aizvāca visus netīrumus un smaku. Un tā sastāvā bija kaut kas, kas atsvaidzināja, kā mentols, un no tā viņi jutās labāk.

E-52 Un pēc tam, kad viņi ienāca, ne jau netīrās kurpēs pa skaistiem paklājiem, viņiem bija tādas...līdzīgas mājas čībām, un viņi ienāca. Un tad šis...šis viesis ienāca, un...tad saimnieks sveicināja viņus ar skūpstu. Un, saprotiet, tu taču negribētu, lai saimnieks tevi skūpsta, ja tu slikti smakotu. Tev taču negribētos staigāt pa tiem paklājiem, ja tu esi netīrs. Un tad saimnieks sveicina tevi ar skūpstu, un tad tu esi jau kā viens no mājiniekiem.

E-53 Lūk, tieši tā ir pie Dieva. Pirms mēs patiešām esam gatavi sadraudzībai ar Dievu, mums sākumā ir jābūt nomazgātiem ar Vārda ūdeni. Nošķiršanās, nošķiršanas ūdeņi, kas nošķir mūs no mūsu grēkiem. Lūk, pirmkārt, jūs nevarat runāt ar Dievu un jūs nevarat būt sadraudzībā ar Dievu, kad ir... Pirmkārt, tev ir jānožēlo tas, ko tu esi izdarījis, jo tu nevari ticēt pareizi, kamēr tu nebūsi nožēlojis: “Kungs, piedod manu neticību.” Saprotat? “Piedod manu neticību.” Sākumā tev ir jāatgriežas no grēkiem. Un, kad tu nožēlo, tad tu esi...tavi bijušie grēki ir piedoti, tad tu jau esi kandidāts kristībām. Un pēc tam, Viņš ir apsolījis pēc kristībām iedot Svēto Garu.

E-54 Un tā, lieta tāda, ka šajā sadraudzībā, mēs redzam, ka tā bija saistīta ar kāju mazgāšanu un pārējo, lai nomazgātu mūsu kājas, kā Svētā Gara tīrības simbols.
Un tā, un vēl tur ir jābūt abpusējām jūtām. Ja tu dusmojies uz savu namatēvu, tad jūs nevarat būt sadraudzībā. Nē, jūs...jūs to nevarat, jo tu neesi vienisprātis ar viņu. Taču, ja jūs esat vienisprātis, tad jūs varat būt sadraudzībā. Tāpēc, lūk, kā tas ir, kad mēs nākam pie Tā Kunga galda – mums ir jābūt vienisprātis ar Viņa Vārdu. Saprotat? Mums ir jābūt dzimušiem no augšas, Dieva Gars mūsos saka “āmen” uz katru Vārdu, ko Viņš ir uzrakstījis, tad mēs varam būt sadraudzībā ar Viņu.

E-56 Tas mums ir no Dieva, ja mūsu sirdis mūs nenosoda, tad mēs esam Dieva labvēlībā. Mēs zinām, ka saņemam to, ko prasījām un lūdzām, jo mūsu sirdis mūs nenosoda. Lūk, ja Dievs saka mums, ka mums ir jābūt dzimušiem no augšas, bet mēs neesam pieņēmuši šo atdzimšanu, tad mēs nebūsim īsti pārliecināti iet un prasīt kaut ko Viņam, saprotiet, jo mēs zinām, ka mēs neesam piepildījuši Viņa prasības. Tad atliek tikai grēku nožēlas lūgšana. Taču, kad mēs esam sadraudzībā ar Viņu, mēs sarunājamies, tieši tā ir komūnija [vakarēdiens].

E-57 Un tā, tieši šādu vakarēdiena nozīmi es vēlētos nedaudz izskaidrot. Lūk, mēs pieņemam, ka tas, ko mēs saucam par vakarēdienu, ir maize un vīns. Tas ir tik nepareizi izskaidrots, ka nav pat nekāda labuma par to runāt. Ak, daudzu gadu laikā tas ir tik ļoti sagrozīts! Tas vairs nav vakarēdiens, tā ir tikai baušļa ievērošana. Saprotat? Lūk, mēs to saucam par komūniju, jo tas nāk no katoļu asociācijas, ka ir “svētā eiharistija, kas ir burtisks Kunga Jēzus ķermenis.” Bet tas taču nav Kunga Jēzus ķermenis! Tā ir tikai Viņa ķermeņa pieminēšana.

E-58 Un man ir vienalga, cik daudzi priesteri vai sludinātāji, vai kas tur vēl to svētī – tā joprojām ir maize un vīns. Nekāds priesteris... kaut arī viņi mums stāsta, ka: “Dievam ir pienākums uzklausīt priesteri, kad tas pārvērš komūniju (to, ko viņi sauc par komūniju), eiharistiju burtiskā Kunga Jēzus ķermenī. Tad ticīgais to paņem, un tā ir komūnija.” Tas nav pareizi!
Komūnija nozīmē sarunāties, satikties ar kādu, kad tu vari runāt un saņemt atbildi.” Lūk, kas ir komūnija. Vafele nevar atbildēt. Tāpēc patiesībā īstā komūnija ir tad, kad Svētais Gars atbild. Kad tu Viņam jautā, tad Viņš atbild, tāda ir pareizā komūnija. Tas ir, lai atcerētos Viņa krustā sišanu un Viņa augšāmcelšanos, nevis kaut kāda komūnija. Mēs to tā saucam, taču tas tā nav. Tas nāk no katoļu baznīcas, kur ņem to vafeli (kā mēs nesen to pēc kārtas izskatījām un runājām par tēmu “pagānisms pret kristietību”).Kā šī mazā, apaļā vafelīte var būt burtisks Kristus ķermenis? Lūk, katoļu baznīca tam tic.

E-60 Vai esat ievērojuši, ka, šķērsojot baznīcu, viņi pārkrustās, pieskaras savai cepurei un tā tālāk? Tas nav baznīcas dēļ, bet tur atrodas tā vafele, “tas ķermenis, ko priesteris ir pārvērtis no vafeles par burtisku Kristus ķermeni,” un kuru var aizvilkt žurkas un peles. Nu, jūs nevarat...nevarat būs veselā prātā un domāt, ka maizes gabals ir Kunga Jēzus ķermenis! Tas nevar būt.
Komūnija nozīmē “runāt un saņemt atbildi, par kaut ko runāt”. Jau pats vārds komūna nozīmē “runāt ar” jeb “biedroties ar to, kas tev atbild”. Un Dievs tev atbild, sadraudzībā. Bet tā joprojām ir maize un vīns, tas, ko mēs saucam par vakarēdienu [komūniju].

E-62 Lūk, kā es lasīju, Jēzus šeit sacīja: “Mans Ķermenis ir ēdiens un dzēriens. Manas Asinis...Ķermenis un Asinis ir ēdiens un dzēriens.”
Un tā, mēs gribam domāt par Jēzu un apvienoties ar Viņu, kāds Viņš bija. Kas ir Viņa ķermenis? Kas ir šis Kristus ķermenis? – Tas ir ticīgo ķermenis, kuri ir sadraudzībā ar Viņu Svētajā Garā. Nevis kāds elks, nevis kāds maizes gabals, bet Gars, kas ir tā ticīgā sirdī, un viņi ir kopā sadraudzībā, kad cilvēks un Dievs var sarunāties viens ar otru, Dieva dēli un meitas. Pateicoties izlietajām Asinīm, mirstīgais cilvēks saņēma izpirkšanu no grēka, un šis vīrietis un šī sieviete, puisēns vai meitenīte, kuri ir sadraudzībā ar Kristu, ir komūnijā ar Viņu – ķermenis.

E-64 Tāpat kā vīrs un sieva apsēžas un visu pārrunā, vai arī puisis un viņa draudzene, Kristus un Viņa Draudze ir kopējā sadraudzībā, komūnijā. Lūk, kāpēc mēs varam dzirdēt no Viņa un redzēt nākotni, pirms tā īstenojas, un varam nekļūdīgi pateikt to, kas būs, jo mēs esam komūnijā ar Dievu, Kurš tur mūžību Savā rokā. Sadraudzībā viens ar otru, Kristus Ķermenis, noslēpumainais, garīgais Kristus Ķermenis. Nevis sadraudzībā ar kaut kādiem elkiem vai maizēm, vai vīnu, bet gan garīgā veidā.

E-65 Lūk, to pašu sacīja Jēzus. Paskatieties Jāņa Evaņģēlija 4. nodaļu, saruna ar to sievieti pie akas, viņa runāja par to šādi: “Mūsu tēvi dzēra no šī avota un izraka šo aku, Jēkabs, un deva šo ūdeni saviem bērniem un saviem lopiem, bet jūs sakāt: 'pielūdziet kaut kādā pilsētā,' bet citi saka: 'Uz šī kalna.'”
Bet Jēzus tikai sacīja: “Acumirkli! Mēs esam ebreji un mēs saprotam, kas tas ir, ko nozīmē pielūgsme. Taču paklausies, lūk ko, sieviete. Nāk stunda un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Dievu Garā un Patiesībā. 'Tavs Vārds ir Patiesība.' Un Tēvs meklē tādus, kas pielūgs Viņu Garā un Vārdā, Patiesībā. 'Tavs Vārds ir Patiesība.'” Un tā, Viņš pateica to tai sievietei.

E-67 Redziet, Kristus... Dievs ir Gars. Kristus nozīmē “svaidītais, cilvēks, kuru ir svaidījis Dievs,” un tas padarīja Viņu par Kristu. Lūk, Kristus sacīja: “Es esmu Ēdiens un Dzēriens.” Nevis vafele, nevis vafele, kuru mēs te ēdam. Tas nav Kristus. Tas vīns, ko mēs dzeram pie altāra, nav Kristus. Tas simbolizē Viņu, pārnestā nozīmē. Bet Kristus ir Svētais Gars, svaidījums, kas ir uz Draudzes, lūk, kas ir šis Ēdiens un Dzēriens.

E-68 Vislielākās raudas, kādas var izdzirdēt šajā pasaulē... (es ceru, ka neviens no jums to nav dzirdējis) ...nav raudu, kas līdzinātos bada asarām. Kad redzi māti ar mazulīti, un viņa ir tik vāja, ka nespēj paiet, un mazulītis mirst, viņa vēders ir uzpūties no bada, dzirdēt tās elsas, kas nāk no mātes sirds, redzēt to mazuli ar iekritušajiem vaigiem, palikuši tikai kauli un āda, un viņa mazās smaganas spīd cauri, viņu tikpat kā nevar dzirdēt, actiņas izvalbījušās. Nav tādu elsu, kas līdzinātos izsalkušā un izslāpušā elsām.

E-69 Tur tuksnešos...cik daudz cilvēku ir zaudējuši savu dzīvību slāpju dēļ! Daudzi stāsti...es visu nakti varētu jums stāstīt patiesus stāstus par tuksnesi. Kā tas ir, kad tu nonāc...kad tev ir slāpes, kā velns parāda tev mirāžu. Jūs esat tās redzējuši arī šeit, nav jābrauc uz rietumiem, lai tās redzētu. Ej pa ceļu, un izskatās, it kā uz ceļa būtu ūdens. To ir redzējis katrs šoferis, un kas ir bijis uz lielceļa. Tas ir neīsts, mirāža. Lūk, pirms kāda laika, varbūt pirms kādiem trim vai četriem gadiem, es lasīju, kā dažas pīles, kas šķērsoja valsti, ieraudzīja mirāžu un nokrita uz ceļa, domādamas, ka nolaižas ūdenī. Tās vienkārši nositās, ietriecās cietajā ceļā, domādamas, ka nolaižas ūdenī. Mirāža.

E-70 Cik bieži tieši to cilvēkiem ir darījis velns, dod viņiem viltojumu, mirāžu, kur nebija nekā, kā vien kaut kas izdomāts. Tik daudziem cilvēkiem šodien ir iedomāta reliģija, mēģina kaut ko izfantazēt vai izlikties, ka tur kaut kas ir, kaut arī tā nav! Kā teica tā misionāre, ka viņa gaidīja, līdz viņa bija pārliecināta. Labāk tā darīt arī mums. Jūs nevarēsiet atgriezties un pamēģināt vēlreiz. Jums ir viena iespēja un jums ir Projekts, tāpēc ir labāk precīzi atbilst prasībām.

E-71 Bada sauciens, paklausieties, tas ir stiprs sauciens, jo tas ir ciešanu pilns. Cilvēks mirst. Un, ak, ja vien mēs spētu nonākt līdz tādam stāvoklim, ja šī valsts spētu nonākt līdz tādam stāvoklim, kad tā būtu šādi izbadējusies pēc Dieva! Tas ir briesmīgāks bads nekā fiziskais bads tādās valstīs kā Indija – mūsu valsts mirst no garīgā bada. Taču, kad tu ļoti ilgi esi badojies, tad nonāk līdz tam, kad tu vairs nezini, ka esi izsalcis.
Tieši tā notiek ar nosalšanu. Kad tu stipri salsti, kļūst tik auksti, ka pēc kāda brītiņa tev kļūst silti. Kad tā notiek, tu mirsti! Lūk, kas notiek šodien. Draudzes kļūst tik aukstas, ka sāk nosalt, taču domā, ka ir siltas, pateicoties locekļu skaitam, taču viņi garīgi mirst. Mirst! Viņi to nezina. Galu galā viņš apguļas, lai pagulētu, un ar to viss beidzas. Viņš vairs nekad nepamostas, jo viņa asinis vēnās ir sasalušas.

E-73 Lūk, slāpes. Jēzus sacīja: “Manas Asinis ir īsts dzēriens.” Ja jūs esat izslāpuši pēc dzīvības, izslāpuši pēc dzīvības, Jēzum ir vienīgais ūdens, kas var dzesēt tās slāpes. “Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas.” [Jaunā latv. Bībele-Tulk.] Atklāsmes grāmatā ir teikts: “Izslāpušais lai nāk pie Dzīvības ūdens avota un dzer bez maksas.” Ja vien jūs slāpstat pēc Dzīvības!

E-74 Mēs redzam, ka astronomi paredz, ka kaut kur mēneša pašā sākumā, sākot ar otro vai piekto, vai...šī mēneša laikā, indiešu astronomi paredz, ka pasaule izjuks gabalos. Amerikāņu laikraksti par to smejas. Es neticu, ka pasaule izjuks gabalos, bet es saku, ka uzjautrināties par to nav pareizi. Jo vienā no šīm dienām kaut kas notiks, kaut kas līdzīgs tam, kad piecas planētas – Marss, Jupiters un Venēra un...un pārējās ieies savā... Nekā tāda vēl nav bijis. Ak, viņi apgalvo, ka varbūt pirms divdesmit pieciem tūkstošiem gadu, bet kurš gan tur bija un redzēja?

E-75 Es paredzu, ka tam ir kaut kāda garīga nozīme. Es domāju, ka atnāks kaut kas no Dieva, ka tajā laikā tiks atvērta varena Vārda atklāsme. Atcerieties, apgalvo, ka tad, kad piedzima Jēzus, trīs planētas nostājās vienā rindā. Un šeit ir piecas, un pieci nozīmē žēlastību, žēlastības skaitlis. Trīs ir pilnības skaitlis. Pieci ir žēlastības skaitlis. Jēzus, žēlastība, ticība un tā tālāk. Žēlastības skaitlis! Dievs sūta draudzei Savu spēku, tā būs Viņa žēlastība, ne tāpēc, ka cilvēki ir paklausīgi. Jesaja sacīja 40. nodaļā: “Sakiet Jeruzālemei, ka tās karš ir beidzies,” kaut arī tā bija vainīga elkdievībā, taču to atsūtīja Dieva žēlastība. Viss, ko mums sūta Dievs, ir Viņa žēlastības, nevis mūsu nopelnu dēļ. Tāpēc, iespējams, tas kaut ko nozīmē. Es paredzu, ka būs pārmaiņas. Es nezinu, kas tas būs, taču es ticu, ka tam ir jānotiek. Mēs šobrīd esam jau pavisam tuvu tam.
Ja kāds ir izsalcis, lai viņš nāk pie Kristus. Ja kāds ir izslāpis, lai viņš nāk pie Kristus. Viņš veldzē slāpes. Viņš ir tas, Kurš apmierina visas mūsu slāpes un izsalkumu.

E-77 Reiz man pastāstīja kādu stāstu. Varbūt es to jau draudzē esmu stāstījis. Ja esmu stāstījis, tad piedodiet man atkārtošanos, taču tas ir tieši vietā. Tur bija viens indiāņu pavadonis jeb tāds kā indiāņu uzraugs. Viņš bija ceļā Navaho reģionā un apmaldījās. Viņu sauca Kois. Un viņš jāja pa taku, pa zvēru taku, un viņš domāja: “Un tā, ja es iešu pa šo taku, es noteikti atradīšu ūdeni.” Un viņa zirgs bija tik izslāpis, ka bija izkāris savu izkaltušo mēli, nāsis tam bija apsārtušas un aplipušas ar smiltīm. Viņa lakats bija pilnīgi sacietējis, viņš bija turējis to uz savas sejas smilšu vētrās, un viņš gāja bojā bez ūdens. Un viņš vadīja savu zirgu, kad viņš uzdūrās tai takai. Un, kad viņš uzsēdās zirgam mugurā, ieraugot to zvēru taku, viņš sacīja: “Tā noteikti aizvedīs mani pie ūdens.” Un tā, viņš uzlēca uz sava zirga un sāka jāt pa taku.

E-78 Un arī zirgs zināja, ka šī taka veda uz ūdeni. Kā Dievs dod instinktu mēmiem dzīvniekiem! Un tas devās uz priekšu pa taku. Pēc kāda laika dažas pēdas novirzījās uz vienu malu no iemītās takas, pavisam nedaudzas. Zirgs gribēja nogriezties tajā virzienā, taču Kois domāja citādāk. Viņš mēģināja to noturēt uz skaidri redzamās takas, un viņš to dzina uz priekšu, bet zirgs negāja. Viņš piecirta piešus, bet zirgs nosprauslojās un gāja citā virzienā. Tas sāka celties pakaļkājās, bet bija pārāk vājš, lai izmestu viņu no segliem.

E-79 Un tā, viņš atkal piecirta piešus, līdz viņš savainoja zirgu... (viņš tik ļoti gribēja tikt pie ūdens, tā viņš paliktu dzīvs) ...līdz zirgs apstājās, trīcēdams un asiņodams. Viņš paskatījās lejup, pavērās lejup, zirgs, lūk, šādi trīcēja un teju vai nevarēja nostāvēt kājās. Viņš paskatījās uz to lejup un ieraudzīja uz zirga sāna asinis. Viņš bija kristietis. Un viņš pateica savam zirgam, viņš teica: “Es bieži esmu dzirdējis, ka mežonīgie...ka dzīvniekiem ir instinkts. Manuprāt, neizskatās, ka tās dažas pēdas, kas tur nogriezās, ved pie ūdens. Izskatās, ka šī te lielā taka aizvedīs turp, kur viņi visu laiku dodas pēc ūdens, taču,” sacīja, “ja jau līdz šim tu esi man bijis uzticīgs, es sekošu tavam instinktam.”

E-80 Ak, es par to aizdomājos, attiecībā uz Kristu! Ceļš uz pazušanu ir labi iemīts un ar plakātiem izlīmēts, bet ir kāds šaurs ceļš, kas ved uz Dzīvību. Maz būs to, kas to atradīs. Tikai nevis instinkts, bet Svētais Gars pagriezīs tevi sānis pie tā Dzīvības ūdens. Manuprāt: ja Tas mani ir droši aizvedis līdz šejienei, tad es Tam sekošu visu atlikušo ceļu.

E-81 Pabeigšu stāstu: viņš...viņš nebija nogājis pat pusjūdzi, kad pēkšņi uzticamais zirgs pieveda viņu pie lielas ūdenstilpnes. Zirgs zināja, ko tas sacīja...ko tas gribēja pateikt, šādi uzvedoties ar jātnieku. Viņš tur pienāca. Viņš sacīja, ka viņš lēja zirgam uz purna ūdeni. Viņš peldējās, viņš kliedza un bļāva, un viņš gavilēja no visa spēka, un aumaļām dzēra ūdeni, kliegdams: “Mēs esam glābti! Mēs esam glābti! Mēs esam glābti!” Un zirgs dzēra un trīcēja. Un viņš skatījās uz tā asiņainajiem sāniem, tos klāja rētas no piešiem.

E-82 Un sacīja, ka tieši tad... Viņš sacīja, ka izdzirdēja kādu sakām: “Nāc ārā no ūdens.” Viņš paskatījās, un tur stāvēja rētains kovbojs. Un viņš iznāca no ūdens. Viņš sacīja, ka saoda ugunskuru, viņš paskatījās, un tur bija apmetusies vīru grupa. Viņi bija devušies izpētes braucienā. Viņi bija atraduši zeltu, un devās atpakaļceļā, apkrāvuši savus zirgus, un bija atnākuši līdz šai ūdenstilpnei un atpūtās. Un viņi visi bija piedzērušies.
Un viņš stāstīja, ka viņiem cepās medījums, un viņš kopā ar tiem paēda. Un sacīja...viens no tiem sacīja: “Ņem, iedzer.” Viņš pastāstīja viņiem, kas viņš bija, ka viņš ir Džeks Kois, indiāņu pavadonis. Bet tas sacīja: “Labi, tagad ņem, iedzer.”
Viņš sacīja: “Nē,” sacīja, “es nedzeru.”
Un tas aizvainoja tos cilvēkus. Tāpēc viņš sacīja: “Tu dzersi to, ko mēs tev dosim!”
Viņš atbildēja: “Nē, es nedzeru.”
Tas izstiepa krūzi un sacīja: “Dzer!” Viņi visi bija piedzērušies, ziniet, kādi seši gabali.
Bet viņš sacīja: “Nē, paldies, puiši.”
Sacīja: “Ja mūsu cepetis bija pietiekami labs ēšanai, tad mūsu viskijs būs pietiekami labs dzeršanai.”
Jūs zināt, kā uzvedas piedzērušie. Bet viņš sacīja: “Nē.”
Viens ieliek patronu šautenē, saka: “Tūlīt tu man izdzersi!”

E-89 Viņš sacīja: “Nē. Nē, es nedzeršu.” Un tas sāka mērķēt ar šauteni. Sacīja: “Nedaudz uzgaidi.” Sacīja: “Man nav bail no nāves,” viņš sacīja, “man nav bailes mirt. Bet pirms nāves es gribu jums izstāstīt manu stāstu, kāpēc es nedzeru. Es esmu no Kentuki,” viņš sacīja, “un reiz no rīta mazā, vecā baļķu būdiņā gulēja un mira mana māte. Viņa piesauca mani pie savas gultas un sacīja: 'Džek, tavs tēvs nomira ar kārtīm rokās, uz galda, piedzēries.' Un sacīja: 'Nekad nedzer, Džek, lai kas arī notiktu.' Es uzliku savas rokas uz mātes pieres. Un es apsolīju Dievam, būdams desmit gadus vecs puisēns, ka es nekad nedzeršu spirtoto.” Viņš sacīja: “Es nekad neesmu to darījis. Tagad, ja gribi šaut, tad šauj.”
Un tas piedzērušais pacēla savu šauteni, un viņam atkal izstiepa krūzi, sacīja: “Ņem, vai es šaušu!” Un tieši tajā brīdī atskanēja šāviens un krūze aizlidoja pa gaisu.

E-91 Kanjona malā stāvēja rētains kovbojs, pa viņa vaigiem tecēja asaras. Viņš sacīja: “Džek, arī es esmu no Kentuki. Reiz es devu solījumu savai mātei, bet es lauzu savu solījumu.” Viņš sacīja: “Es gaidīju, līdz visi tie vīri piedzersies, un es grasījos pilnīgi visus viņus nogalināt un paņemt viņu zeltu.” Viņš sacīja: “Bet es esmu bijis dzērājs un darījis nepareizi, taču,” sacīja, “esmu pārliecināts, ka tad, kad šī šāviena atbalss atskanēja debesu kanjonos, mana māte dzirdēja, kā es devu solījumu, ka es tā vairs nedarīšu.” Un caur Dieva žēlastību viņš tur atveda visus tos vīrus pie Kristus, visus, kas tur atradās.
Redzat, lūk, kaut kas par ūdeni, kaut kas par atsvaidzināšanu. Es ar to gribēju pateikt, ka ir jātiek pie ūdens, kad esi izslāpis. Kad nonāc pie ūdens, kad esi izslāpis, tas kaut ko ar tevi izdara.
Un tā, Viņš sacīja: “Savu mieru Es jums atstāju. Savu mieru Es jums dodu.” Ne tā, kā šī pasaule jums dod mieru, bet tā kā Viņš dod jums mieru. Viņa miers veldzē mūsu slāpes. Ja mēs ilgojamies pēc miera, tad atsvaidzināsimies iekš Viņa miera, lai zinātu, ka mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņš ir mūsu miera Devējs, kas veldzē mūsu slāpes.

E-94 Šis pants, kas saka: “Viņš ir patiess Ēdiens un patiess Dzēriens.” Man šeit ir atzīmēts, 57. pants: “Patiess Ēdiens un patiess Dzēriens.” Paklausieties, ko Viņš šeit pateica:
Tāpat kā dzīvais Tēvs Mani ir sūtījis un Es dzīvoju caur Tēvu, arī tas, kas Mani ēd, caur Mani dzīvos. [Jaunā Latviešu Bībele-Tulk.]
Citiem vārdiem sakot: “Tēvs Mani sūtīja, un Es dzīvoju no Viņa. Un katram cilvēkam, kas nāk pie Kristus, ir jādzīvo no Kristus.” Ak vai, te nu tas ir – lūk, kas ir komūnija! Lūk, kas ir īstais vakarēdiens, kuru tu atrod, kad tu dzīvo no Kristus.

E-96 Lūk, mūsu ķermeņiem, fiziskajiem ķermeņiem, lai izdzīvotu, katru dienu ir vajadzīga barība un dzēriens. Ja mēs katru dienu neuzņemsim ēdienu un dzērienu, tad mūsu ķermenis kļūst vājš. Mēs tā esam izveidoti, ka mums ir vajadzīga barība. Vienas dienas barība nepietiks nākošajai dienai. Tev ir jāēd katru dienu, lai stiprinātu savu mirstīgo būtni. Tu izdzīvosi, taču tu kļūsi vājāks. Un otrajā dienā tu būsi vēl vājāks. Un trešajā dienā tu jau būsi ārkārtīgi vājš.
Nu, tieši tā ļoti bieži notiek ar mums garīgajā sfērā. Redziet, mums katru dienu ir jābūt sadraudzībā ar Kristu. Mums ir jārunā ar Viņu katru dienu. Katru dienu mums ir viss ar Viņu jānokārto. Pāvils sacīja: “Es mirstu katru dienu.” Redzat? “Es katru dienu mirstu, tomēr, ne es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus.” Un tā, ja jau jūsu fiziskajam ķermenim katru dienu ir vajadzīgs ēdiens un dzēriens, lai izdzīvotu, tad jūsu garīgajam ķermenim ir vajadzīga garīgā Barība un sadraudzība ar To Kungu katru dienu, lai izdzīvotu. Jā. Jēzus sacīja: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra Vārda, kas nāk no Dieva mutes.” Tāpēc katru dienu mums ir jāstudē Bībele. Daži cilvēki To nestudē vispār. Daži To paņem rokās divas vai trīs reizes gadā. Taču īsts, reāls ticīgais, kurš ir patiešām garīgi veidots, viņš lasa Bībeli katru dienu un runā ar To Kungu. Pareizi. [Pārtraukums lentas ierakstā–Tulk.] ...arī Viņam tas ir. “Cilvēks nedzīvos no maizes vien, bet no katra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

E-98 Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc mēs ēdam barību – lai mūsu ķermenis spētu pretoties slimībām. Ja tu neēd, un tavs ķermenis novājē, tad tas ir pakļauts slimībām. Slimības ielauzīsies asins sistēmā, un tad ar jums būs beigas. Ja asinis nebūs pietiekami bagātinātas un tīras, tad slimība iekļūs jūsu asins sistēmā. Tāpēc jums ir jāēd laba, barojoša pārtika, lai jums būtu laba asins sistēma. Ja jūs to nedarīsiet, tad jūs esat pakļauti slimībām. Tieši tā notiek ar daudziem kristiešiem.

E-99 Gluži kā siltumnīcas augi. Paņemiet, piemēram, siltumnīcas augus, tiem ir vajadzīga aprūpe. Tie nav pieraduši pie laika apstākļiem. Tie nav pieraduši pie saules gaismas un pārējā, tie bija apsegti un aprūpēti. Tieši tā notiek ar daudziem tā saucamajiem kristiešiem, tie ir siltumnīcas augi. Tieši tā, baidās no katras garāmejošās vaboles! Jūs zināt, apsmidzināšana ir vajadzīga tikai...tikai vārgajiem augiem jeb hibrīdu augiem.

E-100 Ziniet, paņemiet herefordas šķirnes govi un izlaidiet to ganībās un...izlaidiet longhornas, tā longhornas tur izdzīvos, jo tā ir oriģinālā šķirne. Taču paņemiet brangus vai herefordas šķirnes, kas ir sakrustotas un ir hibrīdi – uz tādu govi ir patīkamāk skatīties, protams, taukaināka un brangāka, taču izlaidiet tās ārā, tās nespēs izdzīvot. Tās nomirs! Tām ir vajadzīga aprūpe. Saprotat?
Un tieši tas notiek šodien: mums ir labāk apģērbti kristieši, lielākas baznīcas un ļoti daudz izglītības, ļoti daudz teoloģijas, taču viņiem visu laiku ir vajadzīga aprūpe, tev ir jāskatās caur viņu brillēm, vai arī tu neko neredzi. Lūk, kas mums ir vajadzīgs – tīrasiņu šķirnes kristieši, dzimuši zem Kunga Jēzus Asinīm, kas nedzīvo no baznīcas teoloģijas, bet no Dieva Vārda, no sadraudzības ar Kristu. Vārds ienāk ticīgajā, tiek stiprināts viņa...viņa garīgais ķermenis. Tas nav siltumnīcas zīdainis!

E-102 Viens kalpotājs šodien pateica, es dzirdēju, viņš to pateica pa radio, viņš teica, ka tad, kad viņš atbrauca uz valsti, viņam bija lielas problēmas ar sinusu, un viņam ieteica veikt operāciju. Un sacīja, ka viņi izdarīs to un šito, griezīs un operēs, un izņems daļu no sinusa, un tāpēc viņa seja iekritīs un tā tālāk. Un viņš sacīja, ka viņš ēda tabletes veselām mucām, šķita, ka viņam bija jāēd tik daudz tablešu. Taču, kad viņš aizgāja pie laba ārsta kristieša, ārsts sacīja: “Aizmirsīsim par tabletēm un aizmirsīsim par operāciju, bet nostiprināsim ķermeni, lai tas var pretoties sinusa iekaisumiem.” Tieši tā!

E-103 Kāds ir iemesls tam, ka cilvēki vairs nedzīvo tik ilgi, kā dzīvoja agrāk? Mums ir vajadzīga pote pret to un pote pret šito, un mēs apsmidzinām sevi ar visvisādām zālēm. Kādas tam ir sekas? – Tas padara mūs vājus, resnus, ļenganus, nekā laba. Kad seno laiku cilvēks... Nu, mēs pret visu esam alerģiski. Lūk, mums parādās alerģijas un viss pārējais.
Es biju Āfrikā, nebiju varējis uztaisīt poti pret malāriju. Taču malārijas odiņš varēja apsēsties man uz rokas, un es būtu saslimis ar malāriju. Viņi nesīc, un tu gandrīz nejūti. Viņi ir viegliņi, klusītēm apsēžas, un viss, tu esi inficējies. Ja tu izdzīvosi, tad tev tas paliks uz piecpadsmit gadiem. Un pēc tam tu kaut kad no tā nomirsi. Bet tur bija iezemieši savās būdiņās, kājas aplipušas ar odiem, staigā bez drēbēm. Odi viņiem kož, malārijas odi, bet viņus tas neuztrauc. Kāpēc? – Viņiem ir nostiprināta imunitāte. Viņiem ir Dieva dota pote.

E-105 Un tieši tas notiek ar mūsdienu cilvēkiem. Tieši tas notiek ar draudzi. Tur ir daudz zīdaiņu pošu un cilvēciskās teoloģijas, mēs esam pārāk daudz apsmidzināti. Lūk, kas mums ir vajadzīgs – Dieva pote caur Tā Kunga Dieva Vārdu. Cilvēks ik dienu dzīvos ar šādu Barību, un viņa dvēselei tā ir vakcīna no garīgām slimībām, kuras izplatās pa visu valsti. Man par šo tēmu ir daudz piezīmju, taču man būs jāapstājas.

E-106 Un tā, nostiprināties, gatavoties vakcinēšanai. Lūk, mēs ar to dzīvojam, mūsu...mūsu ķermenim tas ir jāsaņem. Ja mums tā nav, tad mēs esam pakļauti visāda veida slimībām. Un Dieva Vārds, kā mēs tam ticam un pieņemam to caur komūniju, sadraudzību: “Kungs, Tavs Vārds ir Patiesība.”
“Mana draudze saka, ka cilvēkam nav jāpiedzimst no augšas. Viņi saka: 'Rokas paspiešana ir dzimšana no augšas.' Viņi saka: 'Apslacīšana.' Viņi saka to visu pārējo: 'Lūk, Tēvs, Dēls un Svētais Gars,'” bet Bībelē ir teikts kristīties Jēzus Kristus Vārdā. Saprotat? Lūk, ja vien vēlies, ej uz priekšu ar tām mākslīgajām injekcijām, tu padarīsi sevi par mākslīgu kristieti. Saprotat? Tu to negribi.

E-108 Tev var būt Dzīvība tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu. Un tā, ko dara Viņa Vārds? – Tas nostiprina mūsu garīgo ķermeni, kad mēs esam sadraudzībā ar Viņu, stiprina, lai varētu nostāvēt pretim velnam.
Tu sacīsi: “Brāli Branham, vai tu saki: 'komūnija iekš Viņa Vārda'?”
Jā, Viņš ir Vārds. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” Un mums ir jāēd Viņa ķermenis. Tādējādi Viņa ķermenis ir Viņa Vārds, jo Viņš ir Vārds. Un Viņš sacīja Jāņa Evaņģēlija 15. nodaļā: “Ja jūs paliekat Manī, un Mans vakarēdiens, Mans Vārds, paliek jūsos, tad varat lūgt, ko gribat, un tas jums notiks.” Lūk, lūdzu. Tā ir patiesība. Redziet, prasiet, ko gribat!

E-111 Ko jūs darāt? – Jūs stiprināt savu ķermeni vakcīnai pret... Kāds ienāk un saka: “Ak, mūsu draudze netic skaļai gavilēšanai.” Redziet, tu esi nostiprināts. Kas? Tevī ir vakarēdiens, Vārds. Tu esi pret to vakcinēts. Ja ienāk kaut kādas nejēdzības, kas notiek? Tajā visā nav Vārda, un tādā gadījumā tu esi drošs, ka tas ir nepareizi. Mani neinteresē, cik reāli tas izskatās: ja tas nav Vārds, atstājiet to. Pareizi, atstājiet to. Man neinteresē, ko tas dara – tam ir jāsakrīt ar Vārdu!

E-112 Lūgšanā... Kā es pieminēju Mihu, kas tur stāvēja. Paskatieties, tas izskatījās patiešām pareizi, jo tur bija Israēls, un tas zemes gabals piederēja viņiem. Tie svešinieki bija ienākuši un viņiem to atņēmuši, un bija uzcēluši paši savas mājas, bija okupējuši daļu tās zemes, ko viņiem bija iedevis Dievs. Tāpēc izskatījās, ka tiem četrsimt ebreju praviešiem bija taisnība. Taču, ziniet, Jošafātā bija kaut kas garīgs, viņš sacīja: “Vai tev nav vēl kāds?”
Sacīja: “Man ir viens, taču,” sacīja, “es viņu ienīstu. Viņš to vien dara, kā pravieto ļaunu.”
Sacīja: “Aizej un atved, paklausīsimies viņu.”
Un viņš aizgāja, sacīja: “Uz priekšu, dodieties turp, bet es redzēju Israēlu izklīdinātu kā avis, kurām nav gana.” Un tad viņš izstāstīja savu vīziju.

E-115 Nu, kuram bija taisnība? Izskatījās, ka taisnība bija tiem četriem simtiem. Četrsimt labi apmācītu vīru sacīja: “Ej, Tas Kungs ir ar tevi.” Un Cedekija pat bija...bija... Cedekija bija uztaisījis lielus dzelzs ragus. Viņš sacīja: “Ar tiem tu izstumsi svešinieku no zemes.” Viņš bija pārliecināts, ka viņam ir taisnība. Viņš zināja, ka viņam ir taisnība. Taču, redziet, viņš kļūdījās.
Un, lūk, Miha, viens pret četriem simtiem, un viņš sacīja: “Ja jūs iesiet, Israēls tiks izklīdināts, nebūs gana.”
Bet tie pārējie sacīja: “Ej, Tas Kungs ir ar tevi!” Lūk, materiālā ziņā viņiem bija taisnība, tā vieta piederēja Israēlam. Bet Tā Kunga Vārds bija nosodījis Ahabu, tāpēc kā gan Dievs varēja svētīt to, ko Viņš bija nosodījis?

E-118 Tieši tas notiek šodien. Saprotat? Vakarēdiena jeb komūnijas Vārds bija Mihā. Lūk, ja tev ir komūnija ar Dievu, ēdot īsto vakarēdienu, bet gars, kas ir tevī, nepiekrīt šim Vārdam, tad tu neesi sadraudzībā ar Dievu, tu esi sadraudzībā ar ļaunajiem gariem. Kādi viņi ir atdarinātāji! Bībele saka: “Pēdējās dienās viņi teju vai pieviltu pašus izredzētos, ja tas būtu iespējams. Taču debesis un zeme zudīs, bet Mans Vārds nezudīs.” Un, ja... Pāvils sacīja Vēstulē Galatiešiem 1:8: “Ja eņģelis no debesīm sludina citu Evaņģēliju nekā šo, ko jūs jau esat dzirdējuši, lai viņš ir nolādēts.” Pat eņģelis! Agrīnajā draudzē, kad bija tādi vīri kā svētais Martins, Irinejs, šie dievbijīgie vīri, kad velns parādījās kā gaismas eņģelis... Bet esiet modri, viņš nedaudz atkāpsies no Vārda.
Viņš parādījās Ievai kā gaismas eņģelis, pateica viņai: “Protams, Tas Kungs pateica to, Tas Kungs pateica šito,” taču nepiekrišana Dievam parādījās pašās beigās. Un tieši to šodien dara viltus vakarēdiens. Kad cilvēki domā, ka viņi lūdzas Dievam, bet nepakļaujas Vārdam – tas ir viltus vakarēdiens.

E-120 “Ja jūs paliksiet Manī un Mans Vārds jūsos, tad prasat, ko gribat,” redziet, “un tas notiks.” Tas nevar vienreiz būt tā, bet otrreiz citādāk. “Jūs paliksiet Manī, Mani Vārdi paliks jūsos,” tas nozīmē palikt tur. Palikt nozīmē “būt tur, palikt tieši tur”. Jā, tā...tā ir vakcīna pret grēcīgām slimībām.

E-121 Tagad atļaujiet man beigt, pasakot vēl šo vienu vārdu, pirms mēs dosimies pie vakarēdiena galda. Tā Kunga Asinis un Ķermenis, sajaukti kopā ar ticību... Asinis un Ķermenis, tas ir Gars un Vārds, sajaucot tos kopā ar ticību, sanāk Mūžīgā Dzīvība. “Kas ēd Manu Miesu un dzer Manas Asinis, tam ir Mūžīgā Dzīvība, un Es augšāmcelšu viņu pēdējā dienā.” Te nu tas ir. Kas tas ir? – Tā Kunga vakarēdiens. Vārds un Gars, šī Dzīvība ir Asinīs, Vārds un Gars vienādojas ar Mūžīgo Dzīvību caur ticību Tam Kungam.

E-122 Tāda ir mana lūgšana, kad redzu tuvojamies beigas un redzu, ka jebkurā brīdī kaut kas var notikt, zinot, ka mēs vairs neesam tālu no Tā Kunga Atnākšanas. Kungs, tāpēc Jēzus Kristus, Dieva Dēla Vārdā ļauj man paņemt Vārdu, šo Zobenu, un, vicinot To ar to ticību, kāda man ir, izcirst sev ceļu cauri jebkuram dēmoniskam spēkam, līdz es ieraudzīšu Jēzu, esot sadraudzībā ar Viņa Vārdu.
Būt sadraudzībā ar Viņa Vārdu. “Ja jūs paliksiet Manī un Mans Vārds jūsos, tad prasiet Man, ko gribat, un tas jums notiks.” Cik brīnišķīgi! Lūk, kur ir īsta komūnija ar Vārdu un Garu, ar ticību, lai to visu paaugstinātu. “Prasiet, ko gribat, un jums tas notiks.” Lūgsim.

E-124 Žēlsirdīgais un Cildenais, Svētais Tēvs, Dievs, varenais Es ESMU, Ābrahāma El-Šadai. Ak, Dievs, šis varenais Tā Kunga vakarēdiens vienādojas ar Mūžīgo Dzīvību, Tas vakcinē pret lepnumu. Tas vakcinē pret neticību. Tas vakcinē pret šīs pasaules grēku! Tā ir komūnija ar Dievišķo mīlestību pret mūsu Debesu Tēvu. Un pateicoties Jēzus Kristus taisnīgumam, mums ir pieeja pie šī galda. Un mēs lūdzam, Kungs, lai Tu šovakar dāvā katram no mums šo pieeju Garā. Piedod mums. Un mēs gribam, lai mūsu garīgie ķermeņi aug. Mūs neinteresē pievienošanās kādai baznīcai vai konfesijai. Mēs gribam nostiprināt garīgo ķermeni, saņemt tādu poti pret grēku, ka mums vairs nebūs vēlmes darīt nepareizi, un Svētais Gars varēs paņemt Savu Vārdu un mūsu lūpas, un runāt To tikpat tīri, kā Tas bija runāts tajā dienā, jo Tas ir tas pats Gars, kas bija Kungā Jēzū. Es lūdzu, Tēvs, lai Tu dāvā to mums.

E-125 Laiks tuvojas beigām. Mēs nezinām, kad tieši tiks izglābts tas pēdējais. Taču es lūdzu šovakar, Kungs, ja šeit atrodas tie, kuri nepazīst Tevi kā savu Glābēju, lai viņi iepazīst Tevi šovakar, kad atnāks pie šiem kristību ūdeņiem kā memoriāla, lai apliecinātu šīs ticīgo grupas priekšā, ka viņi tic stāstītajam, ka Jēzus no Nācaretes piedzima jaunavai Marijai un ka Viņu nogalināja, sita krustā Poncijs Pilāts, un trešajā dienā Dievs Viņu augšāmcēla, un šodien Viņš sēž pa labai rokai Viņa Majestātei, vienmēr dzīvs, lai veiktu aizbildniecību.

E-126 Dāvā, Kungs, lai šie cilvēki ir paklausīgi Bībeles pavēlēm: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu. Jo nav neviens cits Vārds zem debess cilvēkiem dots, caur kuru jūs varētu glābties.” Ak, Dievs, lai cilvēki ierauga tā patiesumu un stingro Vārdu: “Nav neviens cits Vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā jūs varat tikt glābti – tikai Jēzus Kristus Vārdā.” Tāpēc apustuļi sacīja: “Atgriezieties ikviens no grēkiem un liecieties kristīties Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. Jo šis apsolījums ir visām paaudzēm, visiem, ko Tas Kungs mūsu Dievs pieaicinās.” Dāvā, Kungs, lai šovakar būtu daudz pieaicināto.

E-127 Un vēl mūsu Kungs sacīja: “Neviens nevar atnākat pie Manis, ja Mans Tēvs viņu nepievilks, un visi, kurus Tēvs Man ir devis, atnāks pie Manis. Manas aitas dzird Manu Balsi.” Svešinieku... Ja runās svešinieks (tāda balss, kas nesaskan ar Rakstiem), aita to ātri atpazīs. Ak, Dievs! Un, ja tā ir Tava Balss, Bībele, tas, ko Tā saka, katra aita To dzirdēs, jo Tā ir aitu Barība. Viņi ir ēduši vakarēdienu. Viņi zina, kādu Barību dod Tēvs. “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Dāvā, Kungs, lai šovakar daudzi ierauga un saprot, un atnāk pie Tevis.
Tie, kuriem nav Svētā Gara, lai viņi to neatliek uz citu reizi. Citā reizē varbūt jau būs par vēlu. Varbūt viņu te vairs nebūs.

E-129 Un, Tēvs, mēs tagad esam sapulcējušies ap šo galdu, lai pieņemtu to, kas simbolizē Tavu lauzto ķermeni, tāpēc mēs lūdzam, ja mūsu vidū ir kāds grēks, Kungs, piedod mums. Tu sacīji: “Kad jūs sanākat kopā, gaidiet cits uz citu.” Dievs, ja ir kāds grēks šajā sanāksmē, jebkur, es lūdzu, lai Jēzus Kristus Asinis nošķir to vīrieti no viņa grēka, vai arī to sievieti, puisi vai meiteni. Un, Tēvs, es lūdzos par sevi, lai Tu nošķir mani no visām šaubām, katra grēka, katras neticības, no jebkā. Mēs zinām, ka neticība ir grēks. Tas ir vienīgais grēks. “Kas netic, jau ir sagrēkojis.” Vienīgais grēks ir neticēt Dieva Vārdam. Un, Tēvs, ja manī ir kāda neticība, piedod man, Ak, Dievs, tās tur ir daudz, un es lūdzu, lai Tu man piedod. Piedod manai sanāksmei, kuru Tu man esi devis šovakar, un pabaro viņus ar Vārdu. Dāvā to.
Un, kad mēs ēdīsim to, kas atgādina par Tā lauzto ķermeni, Kurš augšāmcēlās no mirušajiem un ir mūžīgi dzīvs mūsu vidū, ļauj mums saņemt vakarēdienu no Viņa, Kungs, Svētā Gara sadraudzību. Dāvā to, Tēvs. Mēs lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen.

E-131 Un tā, tiem, kuriem ir jādodas prom un kuri nevar aizkavēties uz aptuveni piecpadsmit minūšu vakarēdiena kalpošanu... Mūsu nav daudz, un mēs ēdīsim vakarēdienu. Tas nav slēgts vakarēdiens. Tas ir katram ticīgam kristietim. Dievs nav novilcis robežlīniju starp baptistu un metodistu, un tā tālāk. Mēs visi esam caur vienu Garu kristīti vienā Ķermenī, un mēs visi esam Dieva Valstības līdzpilsoņi. Un, ja mūsu vidū ir kāds no malas... Es šeit neesmu pārāk bieži, un es nezinu, kurš ir loceklis un kurš nav. Atcerieties, nav svarīgi, kādai draudzei jūs piederat, tam ar to nav nekāda sakara. Tik un tā ir tikai viena Draudze, un tu Tai nevari pievienoties, tu tajā piedzimsti. Pareizi. Šajā Dieva Draudzē jūs piedzimstat. Un mēs lūdzam, lai šovakar tu pieņem Kristu, ēd vakarēdienu ar Viņu, kad mēs pieminēsim Viņa lauzto ķermeni, un mēs uzņemsim šo maizi un vīnu kā Pashā, un lai Dievs apslaka mūsu sirdis un sirdsapziņu ar Asinīm.

E-132 Tagad iznesīs vakarēdienu, bet mēs izlasīsim no 1. Vēstules Korintiešiem 12. nodaļas. Un uzreiz pēc tam mēs uzņemsim vakarēdienu, un mēs paļaujamies, ka Dievs jūs bagātīgi svētīs. Un, kad mēs to izlasīsim, vai arī pirms mēs to izlasīsim, ja jums ir jādodas prom, nu ko, jūs varat mierīgi doties prom. Un atkal nāciet pie mums trešdien vakarā un svētdien no rīta, un svētdien vakarā. Ja varat palikt un kopā ar mums uzņemt vakarēdienu, mēs ļoti priecāsimies, ja jūs tā darīsiet. Uzreiz pēc tam būs Tā Kunga...būs ūdens kristības, kas būs, manuprāt, pēc kādam piecpadsmit minūtēm, pats ilgākais pēc divdesmit. 1. Korintiešiem 11. nodaļa, 23. pants.
Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,
tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.
Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.
Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.
Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.
Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.

E-133 Tagad klusas lūgšanas brīdis par katru no mums, lūdziet par mani, kamēr es lūgšu par jums. [Brālis Branhams kādu laiku klusē–Tulk.]
Dāvā šos lūgumus, Visuvarenais Dievs. Piedod mums mūsu pārkāpumus, kā mēs piedodam tiem, kas izdara pārkāpumus pret mums. Mēs lūdzam to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

E-134 Šie nelielie gabaliņi ir košera maize, kas ir uztaisīta bez taukiem, garšvielām un visa pārējā, tā simbolizē Tā Kunga ķermeni. Tā nav apaļa, tā ir salauzta gabalos. Tāpēc ka tā simbolizē Viņa salauzto ķermeni, kas tika lauzts mūsu dēļ. Lai Dievs dāvā Savas svētības ikvienam, kas to ēdīs. Lūk, tas nav ķermenis, tas tikai simbolizē to ķermeni. Man nav tāda spēka, nevienam nav, lai pārvērstu šo maizi par kaut ko citu. Tikai un vienīgi Dievam. Un, lūk, ko Viņš mums pateica – ēst šo maizi un dzert šo vīna kausu. Tagad nolieksim mūsu galvas.

E-135 Vissvētākais Dievs, mēs esam tavi kalpi, Jēzus Kristus Vārdā svētī šo maizi tam, kam tā paredzēta, lai mēs, to uzņemot, atcerētos, ka mūsu Kungs tika sists krustā; un Viņa ķermenis, kurš bija tik dārgs un svēts, tika savainots ar rētām, ērkšķiem un naglām mūsu dēļ, lai caur Viņa saplosīto ķermeni atnāktu Gars, kurš dod mums Mūžīgo Dzīvību. Kad mēs to ēdīsim, Kungs, dāvā mums tādu žēlastību šajā ceļā, kā tas bija Israēlam tajos četrdesmit gados tuksnesī, un viņu vidū nebija neviena savārgušā. Tēvs Dievs, dāvā to, kad mēs lūdzam Tevi svētīt šo maizi, košera maizi, tās paredzētajam pielietojumam. Jēzus Vārdā. Āmen.

E-136 Jaunās Derības kauss, Asinis. Es aizdomājos par to dziesmu: “Vienmēr pēc tam, kad ticībā, to straumi, kas no Tavām rētām tek, es redzēju, par izpērkošo mīlestību vien es dziedāšu, līdz es nomiršu.” Kad es redzu šīs asinis, vīnogas, vīnogu asinis, es zinu, ka tās attēlo tās Asinis, kas iztecēja no Kunga Jēzus ķermeņa. Lai ikvienam, kas tās uzņems, ir Mūžīgā Dzīvība, lai slimības aiziet no viņu ķermeņiem, lai nogurums, savārgums, nomāktība, lai velns (jebkādā veidā) atstājas no viņiem, lai viņiem būtu daudz spēka un veselības, un Mūžīgā Dzīvība, lai viņu gaisma mirdzētu Dieva slavai šīs ļaunās un laulības pārkāpēju paaudzes priekšā, kurā mēs dzīvojam.

E-137 Debesu Tēvs, mēs nesam Tavā priekšā šos vīnogulāja augļus. Jēzus Kristus Vārdā svētī to, kas attēlo Tava Dēla Jēzus Asinis, Tajās mums ir: “Ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Dāvā, Kungs, lai Dzīvība atnāk pie mums, Mūžīgā Dzīvība lielā pārpilnībā, lai mēs būtu spējīgi Tev labāk kalpot, lai mums būtu stiprums un veselība pārvietoties turp, kur mums ir paredzēts Tev kalpot, lai kurp Tu mūs aicinātu. Dāvā šīs svētības, mēs lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen.