E-1 Paldies tev, brāli Nevil. Lai Tas Kungs tevi svētī. Paldies tev.
Labrīt, draugi. Tā ir privilēģija būt šeit šajā rītā Tā Kunga klātbūtnē, šajā dievnamā kopā ar cilvēkiem. Un ārā ir lietaina diena, un es tikko šeit ierados, un, spriežot pēc tā, kā jūs dziedājāt un plaukšķinājāt ar rokām, šeit iekšā acīmredzami līst svētību lietus. Tāpēc tas ir ļoti labi. Tā ka mēs esam ļoti pateicīgi par šo dienu. Tā ir... Mums ir vajadzīgs lietus. Ja mums nebūs lietus, tad Saimnieks nevarēs novākt Savus augļus. Tā ka mums ir lietus iekšienē, garīgs, citādāk nebūs nekādu augļu ko novākt. Mums ir vajadzīgs lietus tur ārpusē, citādāk mums nebūs fiziskas ražas. Tā tas ir.

E-2 Un, ziniet, gan vienā, gan otrā gadījumā ir nepieciešams, lai kaut kas mirst, lai mēs varētu dzīvot. Ar ražu nāk dzīvība, un dzīvībai ir jānes nāve. Mēs dzīvojam, pateicoties nāvei. Ziniet, katru dienu tavā fiziskajā dzīvē kaut kam ir jāmirst, lai tu varētu dzīvot. Tev ir...kaut kas mirst. Tāpēc tu...tu ēd un dzīvo no mirušas matērijas. Ja tu ēd cūkgaļas karbonādes, tā cūka ir nomirusi. Ja tu ēd bifšteku, tas nozīmē, ka ir nomirusi govs. Ja tu ēd kukurūzu, tā ir nomirusi. Ja tu ēd maizi no kviešiem, nu, tie ir nomiruši. Tu ēd kāpostus, tie nomira. Fiziski tu dzīvo no mirušas matērijas. Tādā gadījumā, vai tas nepierāda, ka kaut kam bija jānomirst, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi? Kristus, Dieva Dēls, nomira, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. Tāpēc šorīt es esmu ļoti priecīgs par to visu, zinot, ka mēs šobrīd dzīvojam šādos postošos laikos un zinām, ka Kristus nomira par grēciniekiem, un tas biju es; ka Viņš nomira par mani.

E-3 Un tā, es domāju, ka pagājušajā svētdienā...jūs atceraties, ka Tas Kungs runāja uz mani pirms dažām dienām un pateica, ka mēs būsim... Jūs pamanīsiet pagājušās svētdienas lentē, ka tur bija par gaidāmajām katastrofām. Nupat kā būdams ceļā, es klausījos radio raidījumu, un Vācijā ir tik lieli plūdi, kādi viņiem tajā valstī vēl nebija bijuši. Simtiem ir aizgājuši bojā, un cilvēki pat pakaras. Es to atzīmēju, braukdams uz šejieni. Un Vācijā ir pārrauti dambji un viss pārējais. Un Anglijā ir ļoti briesmīgas viesuļvētras, kas, manuprāt, jau ir sagrāvušas septiņdesmit tūkstošus māju. Redzat? Nu, mēs esam beigu laikā. Vienā no šīm dienām parādīsies Jēzus, un mēs esam beigu laikā. Vienkārši atcerieties, tas ir tikai sākums, tas atkal un atkal turpināsies. Saprotat? Mēs esam beigās.

E-4 Un tā, rītdien...uzreiz pēc šodienas svētrunas mēs grasāmies atkal doties uz Arizonu, tāpēc mēs lūdzam draudzi būt lūgšanā par mums un...kad mēs dosimies. Un vēl man ir jāpieņem svarīgi lēmumi, draugi, un es nevaru tos pieņemt viens pats, jo es nezinu, ko darīt. Un es palūgšu šai draudzei, kā ticīgo grupai, kas ir piedzīvotāji šeit kopā ar mani, lai jūs lūdzat par mani, lai mani lēmumi aizvestu mani uz pareizo vietu. Man šķiet, ka ir saņemts aicinājums no kādām trīssimt ārzemju pilsētām, un...un...uz Šveici, Vāciju un...un Āfriku un it visur. Tāpēc mēs lūdzam, lai Dievs vienkārši palīdz mums rīkoties pareizi, lai Viņš varētu mūs tur lietot. Un lūdziet par mani. Es lūgšu par jums vienmēr, jūs zināt to. Tāpēc lūdzieties par mani, lai Tas Kungs Dievs mani vada.

E-5 Un tā, atgriežoties no Arizonas, ja Tas Kungs gribēs, es...es vēlos pievērst jūsu uzmanību, un mēs to vēl izziņosim draudzē, viņi to šeit izdarīs, bet man gribētos veltīt nedaudz vairāk laika, lai parunātu ar sanāksmi šeit. Man ir vēstījums, un man patīk sludināt apmēram astoņas stundas vai aptuveni tā, saprotiet, kaut kā tā. Kad mēs...

E-6 Šeit draudzē ar mani runāja viena kundze, Vudas kundze, es runāju ar viņu, un es biju Miltaunā, turienes baptistu draudzē, kur mums reiz bija dievkalpojumi, un, manuprāt, toreiz vienā no pirmajiem dievkalpojumiem viņa sacīja: “Es atnācu pulksten desmitos, brāli Branham, tu jau sludināji.” sacīja: “Tu sludināji līdz pusdienlaikam, tad visu pēcpusdienu, tad viņiem bija kādas piecpadsmit, divdesmit minūtes, lai nedaudz ieēstu.” Un teica: “Tovakar mēs aizbraucām pulksten desmitos, un tu joprojām sludināji.”
Es...es sacīju: “Nu, zini, es nezinu pārāk daudz, bet, zini, kad es nolieku malā to mazumiņu, ko es zinu, un ļauju Viņam runāt, es...Viņš zina daudz.” Tāpēc...un arī man patīk to klausīties, tāpēc es... Bet es vienkārši sacīju to netieši.

E-7 Taču, atgriežoties atpakaļ, ja Tas Kungs gribēs, es gribētu sākt agri un vienkārši izklāstīt visu vēstījumu, ko Tas Kungs liek man uz sirds. Un es lūdzu, lai Viņš dāvā man tā pilnību tur tuksnesī, draudzei pēdējā dienā, tagad. Saprotiet, es ticu, ka viena no pēdējām Gara kustībām ir pavisam tuvu. Un mēs ticam, ka Kungs Jēzus teju teju atvērs debesis ar Dieva spēkiem, ka tas pārplēsīs debesis; mēs ticam, ka Viņš to izdarīs. Un tāpēc mēs paļaujamies, ka Viņš iedos mums pilnīgāku vēstījumu par to, kad mēs atgriezīsimies. Un ir apmēram...sāksim ap deviņiem no rīta un...vai deviņos trīsdesmit, un turpināsim aptuveni līdz diviem vai trim, vai cik nu laika man būs vajadzīgs, lai to pabeigtu, saprotiet. Kad...

E-8 Vēl es domāju, pēc tam varbūt doties uz Āfriku, šādi, ja Tas Kungs turpinās vadīt tādā veidā, vai arī vispirms uz Šveici, pēc tam uz Palestīnu un Āfriku, uz saietiem. Tāpēc esiet lūgšanā. Lai ko arī jūs darītu, vienkārši skatieties šodien uz augšu un lūdzieties, lūdzieties. Tas arī viss, tā ir vienīgā cerība, kas mums ir, lūgšana.

E-9 Mēs vairs neesam... Es ceru, ka tas neizklausīsies zaimojoši vai kā kāds...kāds cilvēks, kas nezina, par ko viņš runā, bet es ticu, ka mūsu valsts, kā valsts, vairs nav izpērkama. Ir pārāk... Ja tur būtu pietiekami daudz kristiešu vai pietiekami kopā...lai saturētu to kopā, bet ir bijis tik daudz piepūles, lieli evaņģēlisti un lieli dievkalpojumi ir visur, un tomēr tā pastāvīgi turpina grimt haosā. Tāpēc es...es ticu, ka tāpat kā visas lielās valstis, saprotiet, tām visām ir jākrīt. Tās...visām šīm sistēmām un pārējam ir jākrīt.

E-10 Aizdomājieties par cilvēkiem, kas atdod savu dzīvību par demokrātiju. Tas...tas ir kaut kas lojāls valstij. Tas ir labi. Nekas pret to. Bet kā tad ar mūsu dzīvēm par Kristu? Saprotat? Cilvēks grib kļūt par varoni: uzceļas, jauns puisis pašā dzīves plaukumā, un viņš saņem lodi pierē, lai kļūtu par varoni, un varbūt par to neviens pat nezina, izņemot viņa ģimeni mājās vai kādus kaimiņus, kuri viņu pazina. Un tomēr mēs baidāmies spert soli uz priekšu un veikt šo pilnīgi atbilstošo darbību par Kristu, saprotiet, kad: “Kas savu dzīvību mantos, tas to zaudēs; kas pazaudēs savu dzīvību Manis dēļ, tas atradīs to, saglabās savu dzīvību.” Tāpēc vienkārši ieliksim visu, kas mums ir, Kungā Jēzū un vienkārši aizslēgsim sevi pasaules lietām, un skatīsimies uz Viņu, un ticēsim Viņa Vārdam, un turpināsim iet uz priekšu kopā ar Viņu.

E-11 Un tā, tieši pirms... Un tā, šodien...atvainojiet es... Pagājušajā svētdienā es noturēju jūs tik ilgi pie tēmas par vienotību starp Dievu un Viņa ļaudīm. Bet, lūk, šodien...es nodomāju, ka šodien es jūs atlaidīšu agrāk, jo pagājušajā svētdienā bija daudzi, par kuriem bija jāpalūdz, bet man nebija laika uztaisīt lūgšanu rindu, kad...kad mēs beidzām sludināt. Un...un man šķiet, ka pagājušajā svētdienā viņi izdalīja cilvēkiem kādas kartiņas vai kaut ko tādu, lai kas tas arī nebūtu; mēs viņus uzaicināsim, ja viņi ir šajā ēkā; bet, ja nav, mēs tik un tā lūgsim.

E-12 Un tā, šodien es vienkārši gribu runāt par kādu tēmu, lai nedaudz paceltu ticību. Ir nepieciešams... Ja tu cel jebkādu... Ja šeit ir kalpotāji, un, bez šaubām, šeit tādi ir, viņi zina, ka tad, kad tu runā cilvēkiem un tev ir sludināšanas atmosfēra glābšanai, tad tu gribi aicināt uz to. Un tad, ja tu vēlies radīt atmosfēru dziedināšanai, tad tu...tu pats saņem svaidījumu no Dieva Vārda un nodod to cilvēkiem, un tas ieved visu to grupu svaidījumā kaut kam konkrētam. Citiem vārdiem sakot, viņi cer uz kaut ko konkrētu. Saprotiet, mēs kaut ko sagaidām.

E-13 Un, ziniet, tādējādi es ticu (lai paceltu to mazliet augstāk), ka Dievam šobrīd visa Viņa draudze, izsauktie, Viņa draudzes atlikums, gaida Viņa atnākšanu, saprotiet. Es atceros, ka tieši pirms Viņa atnākšanas, tā droši vien bija īpaša Lielā piektdiena, kad cilvēki zināja, ka Viņš ieradīsies uz svētkiem, un cerēja... Daudzi no viņiem gaidīja, ka Viņš ieradīsies tur, lai redzētu, kā Viņš izdara kaut kādu brīnumu, vai arī... Citi gribēja Viņu redzēt. Citi gribēja Viņu izsmiet. Un tās bija tādas kā citādākas Lieldienas, nekā bija bijušas jau ilgu laiku, kad Viņš iejāja pilsētā. Vienkārši gaidīsim, ka Viņš atnāks, lai paņemtu mūs mājās, un tad mēs...kad Viņš atnāks šajā reizē.

E-14 Tagad nolieksim mūsu galvas un parunāsim ar Viņu. Un tā, šajā auditorijā, ja šeit ir kāds lūgums, ko jūs vēlētos darīt zināmu Dievam, tad vienkārši paceliet savu roku pretim Viņam un, piemēram: “Dievs, esi man žēlīgs. Man...man ir vajadzīga glābšana, man ir vajadzīga dziedināšana, es gribu ciešāku staigāšanu ar Tevi.” Lai Dievs jūs svētī. Tas ir it visur šajā ēkā.

E-15 Mūsu Debesu Tēvs, kad mēs tuvojamies Tavam žēlastības tronim Jēzus Kristus, Tā, kurš atnesa mums šo apbrīnojamo žēlastību, Vārdā, cik ļoti mēs pateicamies Tev no visas sirds par Viņu, kas bija bez grēka un nonāca lejā, un nopirka glābšanu mums, necienīgajiem, lai mēs, kaut arī necienīgi, tomēr varētu pietuvoties Viņam caur Viņa izlietajām Asinīm, lai Viņš varētu nomazgāt mūs ar Vārda ūdeni un stādīt Sava Tēva priekšā kā šķīstu jaunavu, attīrītus, darītus svētus ar Viņa Asinīm, un darītus pieņemamus Dieva acīs, nomazgātus un gatavus. Kad mēs aizdomājamies par tā Upura nomazgāšanu, aizdomājamies, ka tad, kad Jānis redzēja Viņu ieejam ūdenī, viņš runāja un pateica: “Man ir jābūt Tevis kristītam, bet kāpēc Tu nāc pie manis?”

E-16 Sacīja: “Tam tā jānotiek, Jāni.” Ak, man tas patīk! Citiem vārdiem sakot: “Jāni, tu esi pravietis, Es esmu tavs Dievs. Mēs esam šī laika vadošie cilvēki. Es zinu, ka tu saproti, un arī Es saprotu. Bet atceries, Jāni, mums pienākas, mums piedienas piepildīt visu taisnību.” Jānis zinādams, ka upuris pirms upurēšanas ir jānomazgā un ka Viņš bija tas Upuris, tāpēc viņš kristīja Viņu, To bezgrēcīgo, nomazgādams Upuri, pirms tas tika pienests.

E-17 Dievs, nomazgā šajā rītā mūsu sirdis. Nomazgā mūs ar Vārda ūdeni, lai mēs varētu pienest sevi Tev. Attīri mūs, Kungs, no visas neticības, lai mēs varētu tikt pietuvināti Tev kā dzīvs upuris, svēts un Dievam pieņemams, jo tā ir mūsu saprātīgā kalpošana. Mēs pateicamies Tev par šīm lietām. Paldies Tev par katru šeit klātesošo. Mēs lūdzam, lai Tu svētī lielo vispasaules dzīvā Dieva draudzi visās valstīs un visā pasaulē. Šajā rītā, kad kalpotāji stāv pie kanceles, es lūdzu, lai Tu izlej Savu Garu, Kungs, brīnumainā veidā uz katru uzticīgo draudzes ganu viņa pienākumu postenī, uz evaņģēlistiem, uz misionāriem. Ak, Dievs, kad es aizdomājos par viņiem, kas tur atrodas, dažiem no viņiem pat nav apavu kājās, uzvilkuši vecas, skrandainas bikses, dodas cauri džungļiem, lai atnestu mieru un atbrīvošanu tiem, kas ir tālu no Kristus.

E-18 Dievs, mēs sakām: “Sūti Jēzu ātrāk. Nāc, Kungs Jēzu!” Un tagad mēs redzam dabu, ka tā pati zīme, kā zvaigzne, kas veda tos gudros vīrus uz Betlēmi, atkal ir kustībā. Jēzus teica, ka būs apjukuma laiks, bailes tautu vidū, zīmes debesīs un uz zemes, jūra kauks, spēcīgas vētras un paisuma viļņi, un zemestrīces dažādās vietās. Šīs lietas ir tikai...tās ir modinātāja zvans, kas saceļ trauksmi mūsu sirdīs, Kungs, lai mēs zinātu, ka mums ir jābūt gataviem. Mēs nezinām to minūti vai stundu, kad Viņš varētu parādīties.

E-19 Un ierodoties šeit šodien, mēs lūdzam, lai Tu svētītu to apslēpto, kas atrodas aiz katras paceltās rokas. Dievs, Tu zini visu par to. Es lūdzu, lai Tu nomazgā viņus, Kungs, un viņu upuri, un vēlēšanos un iedod viņiem to, kas viņiem ir vajadzīgs. Un, kad mēs atnākam šodien, Kungs, es lūdzu, ja tur ir kāds, kas nepazīst Tevi kā Glābēju, lai šī ir tā diena, lielākā diena viņu dzīvē, kad viņi pateiks “jā” Kungam Jēzum. Dāvā to, Kungs.

E-20 Svētī viņus tagad, Tēvs, kad mēs cenšamies sagatavot, panākt, lai cilvēkiem būtu ticība, lasot Tavu Vārdu. Dievs, sūti Savu Vārdu ar spēku it visur šajā ēkā un tajās zemēs, kur nonāks šīs lentes, un ārvalstīs, lai kur arī tas nebūtu, un lai šodien daudzi tiek izglābti un dziedināti Dieva godam. Mēs lūdzam to Viņa mīļotā svētā Dēla, Kunga Jēzus Kristus, Vārdā. Āmen.

E-21 Mēs lūdzam, lai tagad, kad mēs lasīsim Viņa Vārdu, Dievs pievieno Savas milzīgās svētības. Atcerieties, mani vārdi cietīs neveiksmi, tie ir cilvēka vārdi, bet Viņa Vārds nevar ciest neveiksmi. “Debesis un zeme zudīs, bet Mans Vārds nezudīs.” Kāda cerība tā ir šodien! Man gribētos dziedāt kopā ar Ediju Peronetu: “Pasludiniet Jēzus Vārda spēku, lai eņģeļi pie zemes krīt; Karalisko diadēmu nesiet, un par visu Kungu Viņu kronējiet. Ir Kristus mana stiprā klints, viss pamats cits ir tikai smilts, viss pamats cits.”

E-22 Un tā, daudziem no jums, kas lasa kopā ar mums un vēlas atzīmēt tekstu, un reizēm tas attiecas uz Rakstu vietām, ko es esmu šeit izrakstījis piezīmēs, mēs sāksim, šorīt mēs izlasīsim no svētā Mateja 15:21:
Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.
Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.”
Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”
Bet viņa sacīja: “Taisnība, Kungs! Tomēr sunīši ēd drupatas, kas nokrīt no viņu kungu galda.”
Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.

E-23 Un tā, šajā rītā mēs gribam parunāt par ticību. Un tā, mana tēma šorīt ir: Neatlaidība. Neatlaidība nozīmē “būt neatlaidīgam, sasniegt mērķi”. Lūk: “Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”

E-24 Mums ir mūsu ķermenis, un mūsu būtne šeit ir kā sēkla. Un ārpusē sēklai ir apvalks; apvalka iekšpusē ir miza...tas ir, mīkstums, atvainojiet; un mīkstuma iekšpusē ir dīglis. Tieši tādi esam mēs: ķermenis, dvēsele, gars. Lūk, ķermenim ir piecas maņas: redze, garša, tauste, oža un dzirde. Dvēselei ir sirdsapziņa un tā tālāk, tai ir piecas ieejas.

E-25 Iekšienē ir viena, viena ieeja. Un tā ieeja ir tā pati vieta, kurā Dievs noliek katru cilvēku, sākot no Ādama un Ievas, personīgā griba. Saprotat? Tava griba dzīvot vai tava griba mirt, kā nu tev tīk. Tas ir... Tev ir dota brīvas gribas izvēle, un tas gars, kuram tu ļausi dominēt pār tevi, tas nesīs augļus – tava dzīve tiks pārvaldīta no iekšienes. Un ticība... Tik daudzi cilvēki paļaujas uz šīm piecām maņām ārpusē. Tās ir labas, nekas pret tām, ja tās saskan ar šo sesto maņu. Šī dvēsele...šis gars var būt tikai divu veidu: viens no tiem ir Dieva Gars, bet otrs ir velna gars. Tu nevari kalpot diviem kungiem vienlaikus. Tu esi pilnībā nodevies vienam vai arī pilnībā nodevies tam otram. Un, ja tevī ir Dieva Gars, tad tev ir ticība, un tu ticēsi katram Vārdam, ko ir uzrakstījis Dievs. Bet, ja tev nav, tad varbūt tu esi...

E-26 Lūk, velns nav tāds, kā domā daži cilvēki, ka viņš ir “ļauns un visāds”, taču viņš ir melīgs. Velns liek tev domāt, ka tev ir taisnība. Bet, ja tu nepiekrīti Vārdam, tas parāda, ka tas nav Dieva Gars, jo Bībeli uzrakstīja Svētais Gars. Un tādā gadījumā tam ir jābūt saskaņā ar Vārdu. Un atcerieties pagājušo svētdienu, tikai maza neticībiņa Dieva Vārdam. Ieva... Sātans pateica viņai patiesību, un viņš nemaz nenoliedza Vārda pareizību, bet tā viena maziņā daļiņa no Vārda izraisīja visas šīs nelaimes. Sieviete apšaubīja to, jo viņa meklēja gudrību tā vietā, lai paliktu ar Vārdu. Kad Dievs kaut ko pasaka, debesis un zeme zudīs, bet Viņa Vārds nekad nezudīs. Dieva Vārdam ir jāpiepildās līdz pēdējam punktiņam. Pat vismazākais burts vai rakstu zīme, tam ir jāpiepildās.

E-27 Un tā, neatlaidība, būt neatlaidīgam, censties sasniegt mērķi, cenšoties...tu esi uz kaut ko noskaņojies un tu...tu esi tajā neatlaidīgs, jo tu uzskati, ka tas ir tas, kas tev ir vajadzīgs, un tu tici, ka tu to vari iegūt. Un tā, [Brālis Branhams nokrekšķinās-Tulk.] atvainojiet, lai tu būtu neatlaidīgs, tev ir jābūt izlēmušam, ko tu darīsi. Lūk, tev nevar būt ticības Dievam, ja tu nezini Dieva Vārdu vai nezini kaut ko par Dievu.

E-28 Lūk, kāds tev pateiktu: “Ja tu aiziesi un pieskarsies tam stabam, tu izveseļosies. Tu esi slims.” Es tam neticētu. Tu varētu to izdarīt. Bet manai ticībai tas ir nedaudz par “grūtu”. Es...es neticu, ka tajā stabā ir kaut kāds spēks, tāpat kā es neticu, ka ir kāds spēks kādā statujā vai piemineklī, vai krucifiksā, vai kādā tamlīdzīgā lietā.

E-29 Es ticu, ka spēks ir Kristū, un Kristus ir Vārds. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” Lūk, pats Vārds atgriežas mūsos Svētā Gara veidā, un tas Vārds ir tevī. Dievs tevī. Tik daudzi vēlas norādīt uz Dievu kā kaut ko tālu un mistisku vai tik tālu, ka viņi aiziet par tālu. Dievs ir tevī! Godības cerība, Kristus, tas prāts, kas bija Kristū, tevī. Jūs sniedzaties pavisam citā virzienā, mēģinādami iegūt to, kas jums jau ir dots. Dievs iekš cilvēka! Viss...

E-30 Kristus, kad Viņš bija uz zemes, bija Dieva ķermenis. Dievs radīja šo ķermeni. Tas bija citādāks ķermenis, tomēr tas bija cilvēka ķermenis. Jūs zināt, ka Salamans uzcēla Viņam namu. Bet Stefans sacīja: “Bet Visaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, bet ķermeni Tu esi Man sagatavojis.” Lūk, Dievs sagatavoja Sev ķermeni Jēzus Kristus veidolā, kurš bija Kristus, kas nozīmē Svaidītais. Un, lūk, viss, kas bija Dievs, bija Kristū, Viņš bija Dieva pilnība miesā. Tieši tā saka Raksti. Lūk, un visu, kas bija Dievs, Viņš izlēja Kristū. Viņš bija Imanuēls, Dievs ar mums!

E-31 Un visu, kas bija Kristus, Viņš izlēja draudzē. Kas tā ir? Svaidītā, lai turpinātu Viņa darbu, lai Viņa Vārds varētu pastāvīgi dzīvot. Viņš dzīvoja no Tēva Vārda: “Cilvēks nedzīvos no maizes vien, bet no katra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Un draudze nedzīvo no maizes vien, bet no Kristus Vārda. Un Svētais Gars ienāk un ņem Kristus Vārdu, un padara to par reālu darbību šodien. “Šādas zīmes ies līdzi tiem, kas tic.”

E-32 Saprotiet, Dievs nevar mainīties. Ja Dievs pieņem kādu lēmumu, tam ir jāpaliek tādam. Ja Viņš mainās, tad Viņš ir tāds pats cilvēks kā es, Viņš...Viņš ir tikai cilvēks, kurš var kļūdīties. Bet Viņš ir bezgalīgs! Lūk, un Viņš ir bezgalīgs, un Viņš...Viņš ir visvarens, un Viņš nevar kļūdīties un palikt Dievs. Tāpēc Viņa pirmais lēmums... Kad cilvēks sagrēkoja, Viņš...Viņš piedeva viņam, pamatojoties uz ticēšanu Viņa Vārdam. Kad uzrodas otrais cilvēks, Viņam ir jārīkojas tādā pašā veidā, citādāk Viņš rīkojās nepareizi, kad Viņš rīkojās pirmajā reizē. Ja kāds cilvēks tika dziedināts caur dievišķo dziedināšanu, caur ticību Dievam, Viņš dāvāja to tam pirmajam cilvēkam; ja parādās nākamais cilvēks, Dievam ir jārīkojas tādā pašā veidā, ja tas notiek uz tā paša pamata. Ja Viņš to neizdarīja, tad Viņš uzlūko cilvēka vaigu un viņam ir mīlulīši, kas pavisam noteikti nepadarītu Viņu par Dievu. Saprotat?

E-33 Jums ir jābūt ticībai tam, ko jūs darāt: “Un ja mūsu sirds mūs nenosoda...” Ja mēs zinām, ka Bībele mums kaut ko māca, bet mēs to nedarām, tad ir kaut kas, kam mēs nespējam noticēt. Saprotiet, tu...tu nevari savākties, jo tu zini, ka tur ir konkrētas lietas, ko Dievs māca, ar kurām tu netiec galā. Un, kad tu to dari, kur tad tu atrodies? Saprotiet, tev...tev nevar būt ticības tam, kam tu tuvojies. Tu nevari uznākt te augšā un sacīt: “Es...es... Vakar vakarā es aizgāju un piedzēros, un, Kungs, es gribu, lai šorīt Tu mani dziedini. Es...es... Es vairs tik daudz nedzeršu.” Jums ir jāatdodas, jums ir pilnībā jāatdod sevi Dievam. Jums ir jāpakļaujas vismazākajai Vārda daļiņai. Pilnībā atdodieties un tad pieņemiet Vārdu! Tas Vārds ir draudzē. Tas ir dzīvais Vārds.

E-34 Bībelē ir teikts: “Vārds ir sēkla, ko sējējs izgāja sēt.” Un tā, tu nevari sagaidīt, ka, sējot dadžus, tu iegūsi kviešus. Ja sēsi kviešus, tad tu pļausi kviešus. Ja tu sēsi dadžus, tad tu pļausi dadžus. Tāpēc tev ir vajadzīgs Dieva Vārds.

E-35 Un neviens ticīgais nekad neievietos Dieva Vārdu kaut kur pagātnē, nekad nepadarīs Viņu par vārgu vai vēsturisku...vēsturisku Dievu. Viņš ir vēsturisks Dievs, protams, bet: “Viņš ir tas pats,” ir teikts Bībelē, Ebrejiem 13:8, “tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Tādējādi, tieši tāds, kāds Viņš bija vēsturē, tāds Viņš ir šodien. Viņš nevar zaudēt Savu spēku. Un, lūk, kur ir tas vārgums, ka tas nonāca mūsu draudzēs sākumā, agrīnajā apustuļu draudzē. Bet ko mēs izdarījām? Mēs ķērāmies klāt pie tās draudzes un sagrāvām sadraudzību, un uztaisījām dažādas cilvēku sektas un organizācijas, līdz mēs novedām to līdz lielam haosam, kur nav nekā. Atpakaļ pie Vārda! Atpakaļ pie Dieva! Atpakaļ pie dzīvā Vārda!

E-36 Ja šī Bībele neīsteno visu, kas tajā ir teikts par katru apsolījumu, tad es nevaru tai ticēt. Bet jau pirmais vārds, kas sacīja: “Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas,” kad es to pārbaudīju, tas izrādījās patiesība. Tātad, vai tas ir Vārds, vai tas nav Vārds? Ja tas ir Vārds, tad tam ir jāīsteno viss, ko tas apsolīja. Ja nē, tad tas... Kas ir pareizs un kas ir nepareizs? Manuprāt, vai nu tas viss ir Dieva Vārds, vai vispār nekas no tā. Vai nu nekas, vai viss, viens no diviem. Tāpēc es ticu tam, katram bauslim, katrai rindiņai, katrai pieturzīmei, katram komatam, katrai domuzīmei, es ticu, ka tas viss ir Dieva Vārds. Es uzticos tam no visas sirds!

E-37 Nevis pieskarties kādam stabam, pieskarties kaut kam citam, ne totēma stabam, ne kādam vīrietim, kādai sievietei; es ticu, ka var pieskarties Dievam caur ticēšanu Viņa Vārdam, caur ticību. Un, kad tu to dari, šis Vārds kļūst par dzīvību tevī, par dīgtspējīgu Vārdu. Un ikviens Dieva Vārds ir dīgtspējīgs. Vienīgā lieta, ja paņemsi sauju kviešu un atstāsi tos šeit uz platformas, no tā nekas nesanāks, ja tie paliks šeit. Tos ir jāaprok zemē. Ne tikai zemē, bet piemērotā zemē, kas tos uzturētu. Ja labs Vārds nokļūst sliktā augsnē, tad raža būs trūcīga. Paņemiet labus graudus un ielieciet tos labā zemē, piemērotos apstākļos tie nesīs simtkārtīgu ražu. Tāpat ir arī ar Dieva Vārdu, kad tas tiek ienests cilvēka sirdī ar ticību, nemirstīgu ticību Kungam Jēzum Kristum, ar Svēto Garu, un Dieva spēks to aplaista, tas uzdīgs un nesīs visu, ko tas teica, ka tas darīs. Tas ir Vārds. Tas ir Dieva Vārds.

E-38 Jāņa 14:12 Jēzus teica: “Kas Man tic, tas darīs tos darbus, ko Es daru.” Nu, protams! Es tam ticu. “Šos darbus, ko es daru,” pareizais tulkojums ir, “jūs darīsiet vēl vairāk.” Tur ir teikts: “Lielākus par šiem jūs darīsiet.” Jūs nevarētu darīt kaut ko lielāku; Viņš apturēja dabu, Viņš augšāmcēla mirušos, Viņš darīja visu. Bet, citiem vārdiem sakot, Dievs bija izpausts vienā Cilvēkā, Kristū, bet tagad Viņš ir izpausts it visur Savā draudzē. “Vairāk par šo,” tos pašus darbus.

E-39 Kāds man nesen teica, tā nedaudz kritiski, teica: “Viņš teica, ka jūs darīsiet lielākus darbus. Mēs darām lielākus darbus.”

E-40 Es teicu: “Sākumā izdariet mazākos, pirms jūs darāt lielākos. Vienkārši parādiet man mazākos.” Jūs varat padarīt to...sagrozīt to, mēģināt panākt, lai tas kaut ko pasaka, bet tas joprojām paliek nemainīgs. Un vienkārši pavērojiet jebkuru cilvēku, kam ir pietiekami daudz ticības, lai tam ticētu: tas izpaudīsies tāpat, kā to darīja Dievs. Lūk, mūsdienās tik daudz kas notiek caur emocijām un citām lietām, ka...un pārējo, man nav nekas pret to, tas ir starp to cilvēku un Dievu.

E-41 Bet priekš manis, katram vārdam, katrai darbībai ir jāizriet no šīs Bībeles. Tam ir jābūt Dieva Vārdam, tad es zinu, ka tas ir pareizi. Ja Dievs, Bībele atbalsta to un saka, ka tas ir pareizi, līdz ar apsolījumu, tad tā ir patiesība. Tas ir kāds, kas ir atradis ticību, kas stāv uz tā Vārda un padara to atkal dzīvu, Jēzu Kristu to pašu vakar, šodien un mūžīgi. Kad mēs redzam to Dieva apsolījumā, tad mēs varam būt neatlaidīgi. Mēs varam patiešām ticēt, stāvēt uz tā, turēties pie tā, jo tas ir Dieva apsolījums. Turieties cieši pie tā, lai cik ilgi arī nebūtu jāgaida, tas dos rezultātu.

E-42 Ziniet, reiz Viņš runāja par sinepju sēklu, tas ir, par ticību kā sinepju sēklu, kas ir vismazākā. Sinepju sēkla ir viena no vismazākajām sēklām, kādas šodien ir uz zemes. Bet kas tas ir? Tā ne ar vienu nekrustojas. Sinepju sēkla nekrustojas ar neko citu. Jūs varat paņemt kāpostus un spinātus un uztaisīt rapsi un tā tālāk, un varat iegūt dažādas matērijas, krustojot sēklas. Bet sinepes nekrustojas, man pateica, ka tās nevar sakrustot ne ar ko. Tās ir sinepes, un tās paliek sinepes.

E-43 Un, kad cilvēks paņem Dieva Vārdu, lai cik maza arī būtu tā ticība, bet, ja tā nesajauksies ar neticību, tā izvedīs viņu ārā gaismā. Dažiem no mums ir liela ticība, kas vienkārši dara brīnumus. Dažiem ir ticība tikai turēties, kamēr tas notiks. Bet, ja tā ir neviltota ticība, kad tas reiz ir satverts, nekas tevi no tā vairs neatraus. Tā nesajauksies! Tad tas cilvēks ir neatlaidīgs. Viņam ir neatlaidība. Nav nozīmes, cik daudzi cilvēki sacīs: “Brīnumu laiki ir beigušies,” viņš tam netic. Viņš paliek pie sava, jo viņš ir izpildījis nosacījumus un ielaidis šo Vārdu dziļi ticības sirdī, kas tic tam. Un viņš nekust ne no vietas.

E-44 Es zinu to. Es esmu redzējis, kā cilvēkiem pazūd sarkomas vēzis, un kurli, mēmi un akli, it visur, visā pasaulē, mirušie uzceļas, un es zinu, ka tā ir taisnība. Pareizi! Rīkojoties saskaņā ar vīziju, protams, tad tu zini... Tad tu zini, kāda ir Dieva griba. Tu nevari rīkoties, kamēr neesi uzzinājis Dieva gribu, apsolījumu Bībelē, kas tev kaut ko saka, tas ir Dieva Vārds. Tad Viņš sūta Savu Garu atpakaļ draudzē dāvanās, lai izpaustu Sevi, lai vienkārši aizvāktu nelielas nesaskaņas un citas lietas, lai padarītu Sevi reālu starp mums. Ak, kas... Kā gan mēs varētu prasīt kaut ko citu, saprotat, kad Viņš nāk pie mums un dara Sevi tik ļoti zināmu, tik ļoti iemiesotu, Sevi, Dievs starp Saviem ļaudīm.

E-45 “Vēl nedaudz, un pasaule...” pasaule, tas ir grieķu vārds kosmoss, kas nozīmē “pasaules kārtība”. Tā pazudīs. Katrai pasaules kārtībai ir jāpazūd, katrai valstij, kuras pārvalda sātans. Tādas tās ir bijušas un būs vienmēr, izņemot Israēlu, kad viņi kļuva par valsti. Sātans uzveda Jēzu kalna virsotnē, pateica...parādīja Viņam pasaules valstības, visas, kas bija un vēl būs, un teica: “Es...es došu tās Tev, ja Tu nometīsies zemē un pielūgsi mani.”

E-46 Viņš sacīja: “Atkāpies, sātan!” Viņš zināja, ka Viņš mantos tās Tūkstošgadu valstībā. Bet katrs... Es stāvēju tur, kur faraoni reiz valdīja pār pasauli, zināmi...bet tagad ir jārokas divdesmit pēdu dziļumā, lai atrastu viņu valstības, viņu troņus, uz kuriem viņi agrāk sēdēja, Romas Cēzari un...un Ēģiptes faraoni, visas šīs lietas. Un, ja šī pasaule vēl pastāvēs, tas pats notiks ar šīm demokrātijām. Bet ir...par ko tas viss runā? Ka cilvēka sirdī ir kaut kas, kas cenšas atrast to vienotību.

E-47 Un ja jūs vienkārši paskatīsieties augšup, vienotība nāk no Dieva, no Dieva spēka. Kad ticīgais, tā radība šeit uz zemes, kuru ir radījis Dievs, ir savienota ar Dievu, tad atnāk vienotība un iedod ticību. Un kad cilvēks to redz, viņš ir neatlaidīgs, neviens nevar viņu satricināt.

E-48 Jēzus tur teica: “Darbus, ko es daru, arī jūs darīsiet. Vēl nedaudz, un pasaule, kosmoss, Mani vairs neredzēs,” tā ir šīs pasaules kārtība, “viņi Mani vairs neredzēs.”

E-49 Daudzi draudzes locekļi, jauki cilvēki, apmeklē draudzi, dzīvodami ar domu, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Nu, jūsu piederība draudzei nemaz nenozīmē, ka ar jums viss ir kārtībā. Tu esi pilsonis. Varbūt tu centies darīt pareizi, bet, draugs, atļauj man pateikt tev, ka tev ir jāpiedzimst no augšas. Tu neienāc draudzē...tu neienāc draudzē ar rokas paspiešanu, tu neienāc draudzē caur piederību. Tu ienāc draudzē caur piedzimšanu.

E-50 Es esmu bijis Branhamu ģimenē piecdesmit divus gadus, un man neviens neprasīja pievienoties šai ģimenei, lai mans uzvārds kļūtu Branhams. Es piedzimu Branhamu ģimenē. Es esmu Branhams caur dzimšanu.

E-51 Un tieši tā tu esi kristietis, caur piedzimšanu, kad tu piedzimsti no Dieva Gara. Neatlaidība! Jā, tieši tad tu vari kaut ko sasniegt. Visi cilvēki visu periodu laikā vienmēr ir spējuši sasniegt, ka... Viņi ir neatlaidīgi, ja viņi...ja viņiem ir ticība tam, ko viņi cenšas sasniegt. Tas ir atkarīgs no tā, kāds ir tavs sasniegums. Tas ir atkarīgs no tā, ko tu centies sasniegt, vai tu esi neatlaidīgs vai nē, cik daudz tev ir ticības tam, ko tu dari. Mums ir jābūt ticībai uz Dievu. Mums ir jātic Dievam.

E-52 Man šeit ir izrakstītas daudzas Rakstu vietas, uz kurām es gribu atsaukties. Un tā, ja cilvēks cenšas būt neatlaidīgs, un viņš...tad vispirms viņam ir jābūt kaut kam, kas dod viņam ticību tam, ko viņš dara. Lūk, mēs atceramies, pirmkārt, ka Bībele saka mums, ka Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Lūk, atcerieties to. Dievs... Kad Kristus bija uz zemes, Viņš teica: “Darbus, ko es daru, arī jūs darīsiet.” Marka 16. nodaļā ir teikts: “Ejiet pa visu pasauli,” pēdējā uzruna, ko Jēzus adresēja draudzei. Paklausieties.

E-53 Pats pirmais uzdevums, ko Viņš deva Savai draudzei, bija iet pa pilsētām, pirms gāja Viņš (Mateja 10. nodaļa), un “dziediniet slimos, šķīstiet spitālīgos, augšāmceliet mirušos, izdzeniet ļauno garu, un bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet.” Tas bija Viņa pirmais uzdevums draudzei.

E-54 Pēdējais uzdevums jeb pēdējie vārdi, kas izskanēja no Viņa lūpām, kad Viņš pacēlās (līdz Viņš atgriezīsies ar saucienu, erceņģeļa balsi), Viņš teica: “Ejiet pa visu pasauli, sludiniet Evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks glābts; kas neticēs, tas tiks pazudināts, un...” (un ir saiklis, kas savieno teikumu). Un šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, tie jaunās mēlēs runās. Ja viņi paņems rokās čūskas vai dzers kaut ko nāvējošu, tas viņiem nekaitēs. Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Bībelē ir teikts: “Viņi atgriezās priecīgi, ka tas Kungs darbojās ar viņiem, apstiprinādams Vārdu ar līdzejošām zīmēm.” Redzat? Viņiem bija... Viņi bija tajā neatlaidīgi, jo viņiem bija kaut kas, ko sasniegt, viņiem bija tiešs uzdevums. Cik tālu bija dots šis uzdevums? Pa visu pasauli, visai radībai. Cik daudzām paaudzēm? Visām paaudzēm, visai radībai.

E-55 Pēteris teica Vasarsvētku dienā: “Ikviens no jums nožēlojiet grēkus. Liecieties kristīties Jēzus Kristus Vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. Jo šis apsolījums ir jums un jūsu bērniem, un visiem tiem, kas ir tālu, kurus Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” Kā gan jūs varat attiecināt Svēto Garu un Kristus spēku uz kādu tālu, teju vai aizvēsturisku...uz kaut kādu tālu paaudzi? Dievs zināja, ka cilvēki tā runās. Tieši tāpēc Viņš pateica: “Es neatstāšu jūs bez mierinājuma. Es lūgšu Tēvu, lai jums tiek atsūtīts cits Mierinātājs, Svētais Gars. Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs redzēsiet Mani, jo Es...” Un Es ir personas vietniekvārds. “Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz pat beigu galam.” Āmen! “Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Dievs dzīvo Savā draudzē, Savos ļaudīs.

E-56 “Kādā konfesijā, brāli Branham?” Viņš nedarbojas caur konfesiju. Dievs darbojas ar indivīdiem: ar katru vīrieti, katru sievieti, puisi vai meiteni, kas ticēs Viņam. Neatkarīgi no tā, kādai konfesijai viņi pieder, Viņš meklē izsalkušas sirdis.

E-57 Un tā, neatlaidīgi, cenšas kaut ko sasniegt. Tādi ir bijuši visi cilvēki visos periodos. Lūk, paņemsim, piemēram, Noasu. Noass kļuva ļoti neatlaidīgs pēc tam, kad viņš bija uzzinājis Dieva gribu.

E-58 Pirmkārt, jums ir jāuzzina Dieva griba. Lūk, jums ir jāuzzina Dieva griba šajā rītā, kad jūs nāksiet, lai par jums aizlūgtu; jums ir jāuzzina Dieva griba, vai Dieva griba ir jūs dziedināt vai nē. Un nākamā lieta, kas jums ir jādara, ja jūs nākat, lai iegūtu pestīšanu, jums ir jānoskaidro, vai Dieva griba ir jūs izglābt vai nē. Pirmā lieta, kas jums ir jānoskaidro, ir Dieva griba. Un tad, ja jūs patiešām esat pieņēmuši to sēklu savā sirdī, tad jūs varat būt neatlaidīgi, tad nekas tevi vairs neizkustinās. Nav nozīmes, ko mēģinās pateikt kāds gudrs cilvēks: “Tas nav tā, un tas nav tā un šitā, un tā,” tas tevi nemazākajā mērā neizkustinās, jo tu zini, kāda ir Dieva griba. Viņš izteica to tavā sirdī, tur atrodas tava ticība, un tā turpinās stingri turēties, pat ja tur nav nekas lielāks par sinepju sēkliņu. Tā aizvedīs tevi tieši tur, kur vajag. Dieva griba! Jā.

E-59 Noass, pēc tam, kad viņš dzirdēja Dieva balsi, kas viņam teica, ka atnāks plūdi, sāksies, atvainojiet, kas iznīcinās pasauli, ka daba iznīcinās... Vai tad Jēzus neteica: “Kā bija Noass dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā”? Daba sāks ārdīties, un mēs redzam to šodien.

E-60 Šeit es gribu uz brītiņu apstāties. Kad es ierados Bombejā, kur mēs...Tas Kungs deva mums sludināt vislielākajam pūlim, kāds mums jebkad ir bijis, piecsimt tūkstošiem vienā sapulcē. Tur bija raksts avīzē, kuru es izlasīju, kur bija teikts: “Nu, zemestrīce droši vien ir beigusies.” Teica: “Dažas dienas pirms zemestrīces sākuma visi...” Indijā viņi ir nabadzīgi, ļoti nabadzīgi, viņi būvē sev žogus no akmeņiem un tā tālāk. Un putni izlidoja no tiem akmeņiem, no savām ligzdām, un aizlidoja uz laukiem un nolaidās kokos. Mājlopi, kas stāvēja pie sienām un torņiem, izgāja atklātā laukā karstajā saulē, nestāvēja ēnā. Viņi stāvēja tur saulē. Cilvēki nesaprata šādu dīvainu uzvedību. Tad pēkšņi sākās zemestrīce un sagrāva tās sienas, sagrāva tos torņus. Ja tie putniņi būtu bijuši tur, tie būtu gājuši bojā. Ja lopi būtu stāvējuši pie tiem, tie būtu gājuši bojā.

E-61 Vai tad jūs neredzat to pašu Dievu, kas brīdināja putnus un zvērus Noasa dienās? Un...nu, jūs varat saukt to par priekšnojautu, sauciet to, kā gribat, kā Dievs rīkojās ar šiem putniem? Viņš deva viņiem instinktu, lai viņi izlido no tās sienas un tiek prom no turienes, pirms tā trieciena. Kā jūs domājat, ja Dievs tik ļoti rūpējas par zvirbuli, ka aizved to prom no tās sienas, cik daudz vairāk par zvirbuli esat vērti jūs? Viņš zina, kā parūpēties par Savējiem.

E-62 Māsa, kas guļ uz šīs saliekamās gultas, uz nestuvēm: ja Viņš pabaroja zvirbuli un apģērba laukus ar zāli, cik daudz vairāk Viņš domā par tevi! Cik daudz vairāk tu esi vērta nekā tas zvirbulis? Tici Dievam, neskatoties uz sajūtām un visu pārējo. Tas ir Dieva Vārds. Pieķeries pie tā un turies pie tā. Pareizi! Un esi neatlaidīga, tici tam, turies pie Viņa Vārda.

E-63 Pēc tam, kad zemestrīce beidzās, putniņi atlidoja atpakaļ, atgriezās savās vietās un sakārtoja savus akmeņus, lai turētos...tas ir, vietu sev tajos akmeņos, un uztaisīja sev ligzdas; lopi...

E-64 Tas pats Dievs, kas bija Noasa dienās. Noass! Nu, jūs domājat, ka zinātne būtu pateikusi viņam... Toreiz zinātne bija attīstītāka nekā tagad. Toreiz viņiem sasniegumi bija lielāki nekā tagad. Viņiem bija krāsa, no kuras priekšmeti izskatās perfekti pat vēl šodien. Viņiem bija tāds balzamēšanas šķidrums, ka viņi varēja taisīt mūmijas. Šodien mēs nevarētu ko tādu izdarīt, tā saka. Tad vēl viena lieta, viņi uzcēla piramīdu. Kas šodien varētu uzcelt piramīdu? Tie milzīgie akmeņi tur, kas...es stāvēju tur un skatījos augšup uz tiem, un redzēju sfinksu, un...nu, būtu vajadzīgi daudzi preču vagoni, lai novietotu uz tiem vienu tās kāju. Kā gan viņi uzlika tur šos lielos akmeņus? Kur viņi to darīja? Benzīna jauda to neizdarīs. Mums nav nekā, ja nu vienīgi atomenerģija, un varbūt tieši tas izraisīja pirmsplūdu iznīcināšanu, kas izmeta zemi no līdzsvara un aizmeta to prom no saules, atgrūda to atpakaļ un izraisīja lietu.

E-65 Ja Dievs pateica, ka būs lietus, tad būs lietus, neskatoties uz to, vai tas kādreiz ir bijis vai nē! Nebija svarīgi cik daudz zinātnisku pierādījumu bija Noasam, Noass dzirdēja Dieva balsi, kas teica: “Būs lietus.” Bet uz zemes nekad nebija bijis lietus. Saprotat?

E-66 Kā Viņš aizveda Ābrahāmu uz kalna virsotni un tur pateica viņam upurēt savu dēlu. Un kad Ābrahāms sagatavoja Īzāku, mazais Īzāks uzdeva jautājumu... Nu, līdzība par Dievu un Viņa Dēlu. Sasēja viņam rokas aiz muguras, viņš jautāja: “Te ir uguns un te ir malka, un tā tālāk, te ir akmeņi, te ir altāris, bet kur ir upuris?”

E-67 Un tas vecais tēvs, jau apmēram simt četrpadsmit gadus vecs, ar dēlu, kuru viņš bija gaidījis divdesmit piecus gadus, ejot cauri grūtībām un pārējam, un kā viņš bija turējies pie šī Dieva nemirstīgā Vārda, kas bija iestādīts viņa sirdī, ka viņam būs bērns, neskatoties ne uz ko! Kāds viņš bija? Neatlaidīgs. Viņš teica: “Es esmu noturējis viņu līdz šim brīdim. Es zinu, ka, ja Dievs iedeva man viņu caur ticību Viņam, tad Viņš uzcels viņu no mirušajiem.” Lūk, lūdzu. Neatlaidīgs, turēdams Dieva Vārdu pirmajā vietā.

E-68 Un tad, kad viņš bija gatavs atņemt viņam dzīvību, eņģelis satvēra viņa roku un apturēja nazi. Un tur viņam aiz muguras bija auns, iepinies ar saviem ragiem, tajā mežonīgajā vietā. No kurienes uzradās tas auns? Viņš bija veicis trīs dienu gājumu, un jebkurš cilvēks tajos laikos varēja bez grūtībām noiet divdesmit piecas jūdzes. Es noeju divdesmit piecas vai trīsdesmit katru reizi, kad dodos medībās vai patruļā, vai jebkur, man tas nav grūti. Un mums ir tā saucamās “benzīna kājas”. Tas vīrs veica trīs dienu ceļu, un tad paskatījās tālumā un ieraudzīja to kalnu. Nu, savvaļas dzīvnieki būtu nonāvējuši to aunu. Un vēl viena lieta, viņš bija kalna virsotnē, kur nav ne ūdens, ne kaut kā cita. Nav brīnums, ka viņš nosauca šo vietu par Jahve-jire, “Tas Kungs sagādās Sev upuri”.

E-69 “Kā gan Viņš var ko tādu izdarīt, brāli Branham, šajās zinātnes dienās, šajās varenās zinātnes pasaules dienās? Kā Viņš var to īstenot? Kā, tavuprāt, Viņš tiks ar to visu galā?” Viņš joprojām ir Jahve-jire, Tas Kungs. Mēs turam Viņa Vārdu, un Viņš ir spējīgs īstenot to, ko Viņš pateica. Āmen. Viņš var paņemt mirušu, aukstu, formālu draudzi, Viņš var paņemt locekli no tās draudzes un ielikt tajā cilvēkā Dieva dzīvību, un aizdedzināt viņu ar Evaņģēliju. Viņš var paņemt prostitūtu no ielas, Viņš var paņemt dzērāju no tās sānielas un padarīt viņus par vīrieti un lēdiju, jo Viņš ir Jahve-jire, “Tas Kungs sagādās sev upuri”. Āmen.

E-70 Kā mēs pazeminām Dievu līdz mūsu līmenim! Mēs domājam savā līmenī, mēs ticam savā līmenī. Atraisieties no tās lietiņas. Tieši tāpēc Ieva nonāca nepatikšanās, viņa domāja savā līmenī. Domājiet Dieva līmenī, to, kas ir teikts Viņa Vārdā. Pacelieties augstāk par to ticībā, ticot Viņa Vārdam.

E-71 Noass sacīja: “Man nerūp, cik daudz zinātne var pierādīt, ka tur augšā nav ūdens, Dievs ir spējīgs ielikt tur ūdeni. Viņš tā izdarīs, jo Viņš apsolīja to. Ja Viņš apsolīja to, tad Viņš to izdarīs.”

E-72 Un viņš...viņš... Ko viņš darīja? Viņš nevis vienkārši staigāja apkārt un teica: “Nu, Viņš man to pateica. Jā, es...es ticu, ka tas būs...” Viņš kaut ko darīja attiecībā uz to. Ak, brāli, māsa, vai jūs saprotat, ko es gribu pateikt? Viņš ne tikai vienkārši sēdēja tur un teica: “Dievs tā teica,” viņš kaut ko darīja attiecībā uz to. Ja tu šorīt vēlies saņemt glābšanu, Dievs apsolīja glābšanu, tad dari kaut ko attiecībā uz to, nesēdi tur vienkārši tāpat. Nevajag pievienoties vienai draudzei un nēsāt savus dokumentus no draudzes uz draudzi. Viņš apsolīja pestīšanu, atbrīvošanu.

E-73 Ja tu esi slims, kāpēc tu šeit sēdi? Kā toreiz teica tie lepras slimnieki, kad pilsēta bija aplenkta: “Kāpēc mums sēdēt šeit, kamēr mēs nomirsim?” Kad Samariju bija aplenkuši sīrieši, viņi sacīja: “Mēs sēdēsim šeit, kamēr mēs nomirsim, mēs...mēs vienmēr būsim šeit. Mēs nomirsim tepat uz vietas. Ja mēs ieiesim pilsētā, viņi tur mirst no bada. Dosimies uz ienaidnieka nometni.” Ak vai, kādi nabaga... Cik maza bija viņu ticība. Cik maza... Viņi devās uz ienaidnieka nometni, kas mēģināja viņus nogalināt. Un sacīja: “Ja mēs mirsim, mēs tā vai citādi nomirsim. Tāpēc, ja mēs izglābsim...ja mēs izglābsim savas dzīvības, nu, mums būs labi.” Un viņi devās uz turieni, un Dievs pagodināja to blāvās ticības kripatiņu. Un ne tikai atbrīvoja viņus, bet atbrīvoja arī Israēlu.

E-74 Lūk, kas mums ir vajadzīgs šodien, vīrieši un sievietes, kas turēs Dievu pie Viņa Vārda un būs neatlaidīgi ar to. Sākumā Dievs liks atnākt uz nometni zemestrīcēm un satricinājumiem. Dievs parūpēsies, vai tur augšā būs lietus vai nē.

E-75 Teiksiet: “Nu, brāli Branham, ārsts teica man, ka es mirstu. Man ir vēzis.” Tā tas varētu būt. Tas cilvēks saka tev visu, ko viņš saprot. Bet vienīgā lieta, ko viņš var izdarīt, viņam ir piecas maņas, ar kurām darboties; divas no tām viņš var izmantot. Kādas tās ir? Viena ir taustes maņa, otrā ir redze. Redze un tauste: viņš var kaut ko aptaustīt vai redzēt kaut ko rentgena attēlā. Tas ir viss, kas cilvēkam ir pieejams. Neko vairāk viņš nezina, un viņš dara visu, kas ir viņa spēkos. Taču neskaties uz to, viņam ir viņa robeža. Skaties šeit, kas ir apsolīts šeit! Teiksi: “Kā gan tas ir iespējams?” Tā pateica Dievs. Ja tā pateica Dievs, tad jautājums ir atrisināts. Jautājums ir atrisināts, tas ir atrisināts uz visiem laikiem Debesīs, Viņa Vārds. Un Viņa Vārdi kļuva par miesu, un šodien tā ir miesa jūsos, ja jūs ļausiet tam kļūt par miesu. “Ja jūs paliksiet Manī un Mani Vārdi jūsos, tad lūdziet, ko vēlaties, un tas tiks izdarīts,” Jāņa Evaņģēlijs 15. Saprotiet, mēs vienkārši gribam ļaut šiem Vārdiem palikt šeit iekšā. Ticiet tam, tā ir patiesība. Tā ir sēkla, un tā...tā atnesīs visu to, ko Viņš apsolīja.

E-76 Un tā, pievērsiet uzmanību, zinātnieki ieradās tur, zinātnieku grupa, un teica: “Noasa kungs, tu esi brīnišķīgs kalpotājs. Mēs...mēs tevi augstu vērtējam. Tev šeit ir jauka sanāksme, tava ģimene, bet...un tomēr, ja tu... Mēs tev nepiekrītam, un mēs zinām, ka tu...tu domā citādāk. Tu...tu vienkārši izraisi fanātismu starp cilvēkiem, un tu pat biedē dažus cilvēkus, sakot viņiem, ka pasaule tuvojas galam. Mēs gribam tev parādīt un zinātniski pierādīt... ”

E-77 Ak, tas velns joprojām nav miris. Viņš...viņš vienkārši joprojām cenšas to darīt. Tas pats, kurš teica: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad parādi man brīnumu. Izdari kādu brīnumu un pārvērt šo maizi, šo... Tu esi izsalcis, pārvērt šos akmeņus par maizi, un es Tev ticēšu.” Tas pats velns tajos izglītotajos priesteros teica: “Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta un pierādi to mums.” Saprotat? Tas velns ne...viņš vienkārši nemirst. Saprotiet, velns vienmēr paņem savu cilvēku, bet viņa gars paliek šeit kādam citam. Bet ļaujiet man pateikt jums iedrošinājumu: Dievs paņem Savu cilvēku, bet Viņa Gars arī paliek šeit kādam citam. Jā. Kāds pieņems šo Vārdu. Kāds tā vai citādi tiks svaidīts. Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs...kāds gars ir tajā graudā. Tieši tas ir tas...vai nu tu ticēsi tam, vai arī neticēsi tam. Tas ir...nu, jūs neesat...

E-78 Kāds man nesen teica, kāds kalpotājs. Jūs būsiet pārsteigti. Un es biju ārsta kabinetā, kad viņš to pateica. Un es jums saku patiesību, es satieku vairāk ārstu, kas tic dievišķai dziedināšanai, nekā kalpotāju. Tā tas ir. Tieši tā. Es biju pie... Man bija intervija, ziniet, žurnālam “Look”...tas ir, nevis “Look” bet... Kāds bija tas žurnāls, kas uzrakstīja to “Donija brīnumu”? “Readers Digest”. Jā. Un kad viņi mani tur intervēja pie brāļiem Maijo, vai zināt, ko viņi sacīja? “Mēs neapgalvojam, ka mēs esam dziedinātāji, mēs tikai apgalvojam, ka palīdzam dabai. Ir tikai viens Dziedinātājs, tas ir Dievs.” Ak vai! Lūk, lūdzu. Tas ir cilvēks, kas ir spējīgs domāt. Kāds, kas var ieskatīties dziļāk un ieraudzīt pilnu ainu. Mēs esam cilvēki. Mēs esam pakļauti nāvei, kļūdām un visam pārējam. Viņš ir Dievs, bezgalīgs.

E-79 Mums ir jātic tam. Ja es varētu to izskaidrot, tad tā vairs nebūtu ticība. Es nevaru izskaidrot, kāpēc melna govs ēd zaļu zāli un dod baltu pienu, bet viņa tā dara. Tā tas ir. Un to arī nevar izskaidrot. It nekādi. Es nevaru izskaidrot, kā Dievs dara šīs lietas, bet Viņš vienkārši teica, ka Viņš to darīs. Es to nekad neuzzināšu, jūs to nekad neuzzināsiet, bet mēs ticam tam. Jūs esat glābti caur ticību. Jūs esat dziedināti caur ticību. Visam, kas nāk no Dieva, ir jānāk ticībā!

E-80 Kādu laiku atpakaļ, kad es uzstājos radio raidījumā, viens puisis izsmēja to sanāksmi, nezināja, kas es esmu. Viņš teica: “Es neticu tam.” Teica: “To nevarētu izdarīt. Es vienkārši nevaru kam tādam noticēt.” Viņš teica: “Man ir... Es uzskatu, ka tam ir jātiek pierādītam zinātniski.”

E-81 Es sacīju: “Tad tu nekad nevarētu kļūt par kristieti. Tu nekad nevarēsi...”
Viņš sacīja: “Ak, es esmu kristietis.”

E-82 Es sacīju: “Tu nevari būt. Tu nevari.” Es sacīju: “Pierādi man zinātniski, kur atrodas Kristus.” Es sacīju: “Vai tu esi precējies?”
Viņš sacīja: “Jā.”
Es sacīju: “Vai tu mīli savu sievu?”
Viņš sacīja: “Jā.”
Es sacīju: “Pierādi man zinātniski, kas ir mīlestība. Viņš... Es sacīju...
“Nu,” viņš sacīja, “es to nevarētu.”

E-83 Es sacīju: “Tad tev nav nekā no tā, ko es saucu par mīlestību. Saproti? Lūk, tu vienkārši...tu...tas ir kaut kāds izdomājums tavā prātā. Saproti? Ja tu nevari pierādīt to zinātniski. Pasaki man, kas... Aizej uz turieni un nopērc man mīlestību par ceturtdaļu dolāra. Nopērc man ticību par desmit centiem. Tu to nevarēsi.”

E-84 Un viss Dieva bruņutērps ir ticība, mīlestība, prieks, miers, ilgpacietība, labestība, lēnprātība, maigums, pacietība. Viss ticīgā apbruņojums ir ticība. Mēs ticam Dievam ar ticību, jo Dievs tā pateica. Tad kas tas ir? Ābrahāms tika attaisnots, saskaņā ar Pāvilu, ticībā; bet saskaņā ar Jēkabu – caur darbiem. Ābrahāms runāja par to, ko redzēja Dievs, bet Jēkabs runāja par to, ko redzēja cilvēks: “Parādi man savu ticību ar saviem darbiem...bez saviem darbiem,” un tā tālāk. Saprotat? Tad, ja tev nav darbu līdz ar ticību, tas parāda, ka tev nav ticības, ka tu vienkārši runā ar savu muti. Bet, ja tev patiešām ir ticība, tad tu tici tam un rīkojies tā. Tā tas ir, liec tam darboties!

E-85 Noa tā darīja, viņš lika tam darboties. Viņš uzreiz sāka būvēt šķirstu. Neskatoties uz to, ko teica zinātnieki: “Nu, paklausies, mēs tev zinātniski pierādīsim, ka tur augšā nav nekāda lietus.”

E-86 “Man ir vienalga, cik daudz jūs varat man pierādīt, cik daudz jūs varat man stāstīt to ar zinātniskajiem pētījumiem, vai kā nu jūs to saucat, Dievs pateica man: 'Būs lietus,' un es ticu Dievam.” Tā tas ir! “Būs lietus.”

E-87 “No kurienes tas nāks? Noa kungs, es gribētu tev pajautāt, godājamais, no kurienes atnāks tas lietus? Kur tas ir?”

E-88 “Nu, Dievs ir spējīgs ielikt to tur augšā, ja Viņš pateica man, ka tas tur būs.” Pareizi!

E-89 Un šodien viņi saka, ka to nav iespējams izdarīt. Viņi redz atpazīšanu sanāksmēs. Viņi saka: “Tā noteikti ir telepātija.” Telepātija, telepātija? Gara atpazīšana, Tā Kunga vīzijas! Kāda veida telepātija bija praviešiem? Un kāda bija Jēzum, kad Viņš stāvēja tur tajā dienā?

E-90 Un tur atnāca Filips, un viņš tika glābts, un devās uz turieni un atrada Nātānaēlu, un atveda viņu Jēzus priekšā, Nātānaēls sacīja: “Ak, nu, nekas labs nevar nākt no...no Nācaretes.”

E-91 Un tā, kad viņš atnāca uz turieni, kur bija Jēzus, Jēzus paskatījās uz viņu un teica: “Tu...tu esi israēlietis. Tevī nav viltības.”

E-92 Un viņš sacīja: “Rabi, kad Tu mani iepazini? Kā Tu mani vispār pazīsti?”

E-93 Sacīja: “Pirms Filips tevi pasauca, kad tu biji zem tā koka, Es tevi redzēju.”

E-94 Lūk, fiziski tas bija... Ja jūs kādreiz esat tur bijuši, tās ir piecpadsmit jūdzes apkārt tam kalnam. Divas vietas...tas ir dienas gājums apkārt tam kalnam. Kā gan Viņš varēja viņu redzēt? Kas tad? Būdams ticības vīrs, būdams vīrs, kurš vēlējās redzēt Dieva Vārda izpaušanos, vēlējās zināt, ko Dievs pateica: “Tas Kungs, jūsu Dievs, uzcels...kad atnāks Mesija, Viņš būs Pravietis,” tieši tāds, kāds bija Viņš. Un viņš ieraudzīja to, un viņš zināja. Viņš sacīja: “Rabi, Tu esi Dieva Dēls.” Pareizi. Viņa vārds ir nemirstīgs.

E-95 Bet tur stāvēja tie svarīgie, ceremoniālie priesteri, kuriem, iespējams, bija pietiekami daudz DD., Ph.D., LL.D. grādu, kuri bija no kalpotāju dzimtas, stāvēja tur un domāja, ka zina Vārdu. Jā, viņi zināja Vārdu. Bet ir daudzi, kas... Nevis zināt Viņa Vārdu, bet zināt Viņu, zināt Viņu, kas ir Vārdā. Tā tas ir. Zināt Viņu, to dzīvību, kas ir Vārdā. Un tā, viņi tur stāvēja un teica: “Šis cilvēks ir Belcebuls. Viņš ir zīlnieks. Viņš redz tādas lietas. Viņš...Viņš ir zīlnieks. Tas ir...”

E-96 Jēzus pagriezās un teica, zinādams... Lūk, pagaidiet, viņi neizteica to skaļi, viņi domāja to savās sirdīs, un Viņš zināja viņu domas. Vai tad tā nav teikts Bībelē? Lūkas Evaņģēlijā. Jā, Viņš zināja viņu domas. Saprotiet, viņi domāja, ka Viņš lasa viņu domas. Uztvēra viņu domas. Viņš teica: “Ja jūs teiksiet kādu vārdu pret Mani, Es jums to piedošu. Bet kādreiz būs citādāk: kad Svētais Gars nāks un darīs to pašu, un jūs teiksiet pret to kaut vienu vārdu, teiksiet pret to, tad tas jums nekad netiks piedots ne šajā pasaulē, ne nākamajā pasaulē.” Saprotat?

E-97 Redziet, Svētais Gars, viņi nespēja to saprast. Viņiem bija jādod atbilde savai sanāksmei, jo viņu sanāksme stāvēja tur. Un viņi teica: “Nu, Viņš...Viņš droši vien lasa viņu domas. Viņam ir telepātija, viņš ir Belcebuls, zīlnieks.” Un visi zina, ka zīlnieks ir no velna. Un viņi sauca Dieva darbu par “velnu”, sauca Dieva darbus...

E-98 Vai tad jūs nezināt, ka velnam pieder tikai tas, kas ir izkropļots no īstenā? Kas ir meli? Tā ir izkropļota patiesība. Kas ir laulības pārkāpšana? Tā ir izkropļota pareiza darbība. Viss grēks ir...ir izkropļota patiesība un taisnīgums. Kas ir nāve? Izkropļota dzīvība. Protams, tieši tā tas ir Viņa Vārdā. Tieši tā tas ir, bet cilvēki vienkārši mēģina to aizēnot, aptumšot, liek tam pateikt kaut ko tādu, jo viņi nezina, viņi nezina. Viņiem nav ticības pieņemt Vārdu. Bet Nātānaēlam bija.

E-99 Kā tad ar Sīmani, kad viņš ieradās tur? Viņš dzirdēja savu veco tēvu farizeju sakām: “Sīmani, mans dēls, pirms atnāks beigu laiks, iespējams... Es gaidīju Viņa atnākšanu manā laikā, bet Viņš neatnāca. Varbūt Viņš atnāks tavā laikā. Un, ja Viņš atnāks, Sīmani, tad notiks šādi: tur notiks visādas lietas, dēls, un it visur parādīsies visādas viltus lietas. Bet atceries šo, turies pie Vārda. Saproti? Lūk, kad celsies šis Mesija, Viņš būs Pravietis. Un šis Mesija būs Pravietis, tieši tāds kā bija Mozus, jo mūsu Dieva Vārds saka, ka Viņš būs Pravietis, līdzīgs viņam. Lūk, tu sapratīsi, ka Viņš būs vairāk nekā pravietis, Viņš būs Dievs-Pravietis. Bet Viņa darbības un vārdi būs kā pravietim, jo nekā augstāka par to nav, tālāk ir tikai Dievs. Saproti?” Tāpēc viņš teica: “Viņš...Viņš būs Dievs-Pravietis. Viņa darbi šeit uz zemes uzrādīs pravieti, tāpēc mēs zinām, ka tas...tas būs Dievs. Atceries to.”

E-100 Un es domāju, kad Andrejs tovakar atnāca un pateica viņam: “Ak, mēs redzējām Mesiju,” es iztēlojos, kā Sīmanis sacīja: “Pazūdi, pazūdi. Ej prom. Ak, aiziet, liec mani mierā.”

E-101 Bet nākamajā dienā, kad viņš atnāca uz sanāksmi, ienāca Kunga Jēzus klātbūtnē, un Viņš sacīja: “Tavs vārds ir Sīmanis, un tu esi Jonas dēls,” tas izdzina no viņa visu stīvumu. Ko Viņš izdarīja? Viņš, Jēzus... Tas neizglītotais zvejnieks, kas pat neprata parakstīties ar savu vārdu, Bībelē ir teikts, ka viņš bija gan zemas kārtas, gan neizglītots. Bet Dievam labpatika tāda ticība, ka Viņš padarīja viņu par Pēteri, akmentiņu, deva viņam valstības atslēgas: “Uz šīs klints Es celšu Savu draudzi.” Kas? Uz kāda akmens, kā apgalvo katoļi? Nē. Uz kā, kas tas ir? Uz garīgās atklāsmes. Saprotiet: “Miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs, tev to ir atklājis. Uz šīs klints, uz rakstītā Dieva Vārda, kad tas ir garīgi atklāts, Es celšu Savu draudzi, un elles vārti nespēs to uzvarēt.” Kāpēc? Tas ir kas vairāk nekā sinepju sēkla. Tas ir Dieva spēks, kas darbojas starp mirstīgajiem, pamatojoties uz Vārda, Vārds, kas ir darīts dzīvs.

E-102 Tieši tā tas bija Noasā. Viņš teica.... Vārds ir dzīvība viņā. “Un es gatavošos tam.”

E-103 “Nu, vakar nelija. Tu teici, ka būs lietus. Kad tad būs lietus?”
“Es nezinu, bet lietus būs.”
“Kā tu zini, ka tas būs?”
“Tā pateica Dievs.”

E-104 Tāpat kā viņi sacīja Ābrahāmam, nu, viņam bija astoņdesmit gadi, bet viņa sievai deviņdesmit gadi. Nabaga sieviņa tur rosījās apkārt, kārtodama kaut kādas piespraudes un citas lietiņas priekš tām adītajām zeķītēm mazulītim, divdesmit piecus gadus; tagad viņai ir deviņdesmit, viņa staigā ar nelielu spieķīti. Ābrahāmam ir kupris, un nokarājas gara bārda. “Kas tur ir ar to, Ābraham? Klau, tu aizgāji...tu jau sen aizgāji no Ūras pilsētas. Tu teici, ka tev būs bērns. Kas tur tagad ir ar to?”
“Slava Dievam, mums vienalga viņš būs!”
“Kāpēc?”
“Tā pateica Dievs.”
“Nu, tas bija pirms divdesmit pieciem gadiem.”

E-105 “Dievs tā pateica! Nav nekādas nozīmes, pat ja ir pagājuši simtu divdesmit pieci gadi, Viņš tik un tā to izdarīs!” Saprotat? Uzstājīgs, neatlaidīgs, nodevies, neatlaidīgi turpinot. Tu esi satvēris to!
Kā tas mazais zēns, kas lidināja gaisa pūķi. Sacīja: “Kur tas ir?”

E-106 Viņš sacīja: “Es nezinu, bet tas ir kaut kur tur, es to jūtu auklas otrā galā.”

E-107 Tieši tā! Vīrietis vai sieviete, kas paņem Dieva Vārdu, jūs kaut ko esat satvēruši. Tavs enkurs ir nostiprināts iekšā aiz priekškara. Vētras un stipri vēji var spiest un kratīt no visām pusēm, bet tu esi noenkurots. Tas dodas uz īsto vietu. Tu esi neatlaidīgs. Tu ticēsi tam.

E-108 Noass ticēja tam, protams, un viņš sasniedza Dieva mērķi savā dzīvē. Vai jūs vēlaties sasniegt Dieva mērķi savā dzīvē? Tad esiet neatlaidīgi, kad jūs...neatlaidīgi, kad jūs saņemat Vārdu. Turieties pie tā, pie apsolījuma, tas ir jūsu.

E-109 Mozus. Cik daudzus personāžus es tagad varētu apskatīt! Es šeit pieminēšu Mozu no 2. Mozus grāmatas, Mozus, viņš bija skolots vīrs, diplomāts, karavīrs. Ne tikai karavīrs, viņš bija ģenerālis. Viņš bija ne tikai ģenerālis, bet viņš bija arī nākamais faraons. Āmen. Es tagad jūtu dievbijību, tāpēc, lūdzu, atvainojiet. Jā, nākamais faraons! Ja viņš būtu gribējis atbrīvot savu tautu, nu, Ēģipte bija viņa rokās. Viņš bija nākamais faraons – kļūstot par faraonu, viņš būtu darījis visu, ko gribētu. Bet viendien Dievs runāja uz viņu, hm-hm, tur degošajā krūmā.

E-110 Ak, viņš aizbēga kā gļēvulis ar visu savu izglītību. Ar visu savu teoloģiju viņš izgāzās. Ar visām savām lielajām lietām viņš izgāzās. Bet kādu dienu Dievs satika viņu degošajā krūmā! Kad Dievs atnāca pie viņa šajā degošajā krūmā, paskatieties uz viņu: nūja rokā, viņa sieva sēž uz mūļa, viņai klēpī sēž mazais Geršoms, dodas uz Ēģipti. Ko viņš darīja? Devās uz turieni, lai iekarotu. Viņš bija...viņam bija neatlaidība, viņš bija ļoti neatlaidīgs.

E-111 “Mozu, tu domā, ka tu...astoņdesmit gadus vecs un ar līku nūju rokā, pilnīgi izkaltušu?” Hm! Ar līku nūju, viena cilvēka invāzija, dodas uz Ēģipti, tāpat kā viens cilvēks dotos iekarot Krieviju. Mums vajag tikai... Dievam vajag tikai vienu cilvēku. Tikai to, Viņam vajag tikai vienu cilvēku, kas ir pilnībā Viņa rokās. Vienu cilvēku, neko citu Viņam nevajag. Viņš var pilnībā sapurināt Krieviju ar to vienu cilvēku.

E-112 Viņš paņēma Noasu... tas ir, Mozu, atvainojiet. Viņš paņēma Mozu, kamēr tas bēga šajā virzienā, iekārtojās uz jauku dzīvi, apprecējās ar skaistu jaunu meiteni, viņiem piedzima bērniņš, mantoja sava sievastēva Jetrus, Midiānas priestera, aitas. Viņš bija labi iekārtojies. Viņam bija laba ģimene, māja, viņš tur komfortabli dzīvoja un laiku pa laikam medīja ar stopu, varbūt nošāva kādu briedi, un tur bija daudz ogu un daudz aitu, un vilna, un tirdzniecība, tur cauri gāja karavānas. Nu, viņam viss bija sanācis, viņam nebija par ko uztraukties. Bet kādu dienu, kādu dienu viņa tautas nasta...viņa tautu, kas bija zem nastas, viņš jau sen bija par to aizmirsis. Viņi bija tur Ēģiptē. Viņš bija cietis neveiksmi, tāpēc Dievs varēja izdarīt kaut ko citu šajā jautājumā. Un kādu dienu, kad Dievs satika viņu degošā krūmā, tā tik bija neatlaidība – lūk, viņš dodas!
“Kur ir tava armija?”

E-113 “Man tāda nav vajadzīga. Mana armija ir neredzama armija.” Kā tas vienrīt notika Dotanā, kad tas pravietis... “Mana armija ir neredzama armija.” Tur nu viņš dodas, vienīgā redzamā lieta ir veca, līka nūja, ved aiz sevis šo mūli, bārda plīvo vējā. “Slava Dievam!” Viņa skatiens ir vērsts uz debesīm, dodas uz turieni, lai iekarotu.

E-114 Dažreiz ticība liek tev rīkoties ērmīgi, skatoties ar miesīgo prātu. Bet, ja tas ir Dieva Vārds, tam noteikti ir jāpiepildās. Esiet neatlaidīgi, saprotiet, Dievs liek tam piepildīties.

E-115 Viņš devās uz turieni, viņš bija ļoti neatlaidīgs. Nostājās faraona priekšā, izskatījās, ka viņš cietīs neveiksmi. Viņš sacīja: “Es parādīšu tev, vai es esmu Dieva sūtīts, vai nē.” Viņš nometa to nūju uz grīdas šādā veidā, tā teikt...un tā pārvērtās par čūsku; viņš un Ārons. Bet tas vienkārši pasauca divus astrologus jeb divus velna apsēstus vīrus, kādi mums ir pēdējās dienās, atdarinādami pašiem izredzētajiem, ja tas būtu iespējams. Tā tas ir. Atnāca, nometa zemē savas nūjas, un tās pārvērtās par to pašu. Lūk, Mozus zināja šo vienu lietu, ka Dievs, kas viņu sūtīja, ir spējīgs par viņu parūpēties. Lūk, viņš nezināja, ko darīt tālāk.

E-116 Tu nonāc līdz vietai, kad tu nezini, ko darīt, un cilvēki saka: “Viņš vispār netika dziedināts. Nu, tā lietiņa tur joprojām ir.” Ja Dievs ielika to tavā sirdī, stāvi mierīgi. Vienkārši turpini liecināt Dieva godam. Turpini!

E-117 Mozus sacīja: “Es zinu, ka Dievs mani sūtīja.” Kas notika? Tā čūska uzpūtās trīs vai četras reizes lielāka, šitik liela, varbūt kā pitons vai kas tāds, uzcēlās un aprija tās pārējās. Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, kas notika ar tām pārējām nūjām? Viņi pacēla tikai vienu. Tā apēda tās pārējās. To vairs nebija. Un tieši tā Dievs izdarīs ar Savu spēku vienā no šīm dienām! Jā.

E-118 Mozus bija neatlaidīgs. Tad, pavisam negaidot, Viņš sūtīja viņu un teica: “Dari to, faraon!” Un viņš sacīja: “Ja tu to nedarīsi, tad mēs darīsim to un to.” Un viņš sauca uz Dievu, un Viņš sūtīja uz zemi mušas, blusas un visu pārējo. Kāds viņš bija? Viņš bija apņēmīgs. Dievs pateica viņam: “Atved šos bērnus atpakaļ uz šo kalnu, šeit.” Viņš zināja, ka viņam ir Dieva griba, viņš zināja, ka viņam priekšā ir vīzija. Viņš zināja, ka debesis un zeme zudīs, bet tas redzējums nevar ciest neveiksmi. Tāpēc viņš devās uz turieni, neatlaidīgi.

E-119 Paklausies, brāli, ja šajā rītā tu vari atnākt ar Dieva gribas redzējumu, ja tu vari atnākt ar Dieva Vārdu, neskatoties uz to, kas notiek: “Es būšu neatlaidīgs. Es...manā sirdī, kopš es šeit sēžu, man ir redzējums no Dieva. Es esmu neatlaidīgs, es būšu...es būšu neatlaidīgs. Es dodos uz turieni, es dodos, lai iekarotu. Šī lieta noteikti atstās mani.” Tas atstās tevi, brāli. Neuztraucies, tas atstās tevi.

E-120 Dāvids, stāvēdams tur Goliāta priekšā, nu, viņš bija neatlaidīgs. Viņš sacīja: “Vai jūs gribat man pateikt, ka jūs stāvēsiet un ļausiet tai mūsdienu zinātnei, tiem zinātniekiem tur...” Nu, tas skan zaimojoši, bet es ceru, ka jūs saprotat, ko es gribu pateikt. Vai jūs gribat man pateikt, ka tie mūsdienu zinātnieki var stāvēt tur un sacīt, ka brīnumu laiki ir beigušies, kaut arī dzīvā Dieva Vārds tam nepiekrīt? Vai jūs gribat man pateikt, ka jūs ļausiet mūsdienu zinātnei stāstīt, ka nav nekā tāda kā dievišķā dziedināšana, kaut gan Bībelē sešdesmit ar kaut ko procenti no Jēzus kalpošanas bija dievišķā... jā, astoņdesmit seši procenti, manuprāt, bija dievišķā dziedināšana? Un apsolījumi, un pēdējie apsolījumi!

E-121 Vai jūs gribat man pateikt, mani brāļi kalpotāji, ka jūs stāvēsiet un ļausiet šiem mūsdienu tā saucamajiem konfesionālajiem kultiem, kas ietilpst šajā Draudžu līgā jeb Draudžu padomē, un gribat man pateikt, ka paliksiet tajā organizācijā un ļausiet viņiem apslāpēt jūsos Dieva Vārdu un teikt jums, ka brīnumu laiki ir beigušies? Kas jūs vispār esat? Vai jūs vispār kaut ko esat piedzīvojuši? Vai jūs vispār esat dzimuši no augšas no Dieva Gara? Jūs...ja tu esi, brāli, tad tu noteikti pieņemsi Dieva Vārdu šajā jautājumā. Lai viss pārējais ir meli. Protams!

E-122 Ievērojiet, Dāvidam bija piedzīvotais. Viņš paņēma parastu lingu. Viņam nebija pārāk daudz. Tā bija linga, bet viņš zināja, ka debesu Dievs ir ar viņu. Un viņš devās un nogalināja ar to lāci un lauvu, un viņš zināja, ko ar to var izdarīt. Un viņš teica: “Ko jūs man gribat teikt? Ja Dievs var nodot manās rokās to lāci un lauvu, tad vēl jo vairāk Viņš var nodot šo lielīgo, neapgraizīto filistieti!”

E-123 Šī šodienas lielīgā pasaule, ka saka, ka brīnumu laiki ir beigušies, un Krievija ceļas, saārda baznīcas un apkauno tās. Tajās nav nekā, par ko būtu vērts strādāt. Kāpēc tur ir tas Kastro, tas velna apsēstais puisis... Lūk, es...es viņu pazīstu, es paspiedu viņam roku un tikos ar viņu, un visu ko tādu, kad es tur biju. Un viņš runāja ar mani laipni un tā tālāk; teica, ka viņš tic, ka nāk Tūkstošgadu valstība un Kristus, un tā tālāk, bet viņš pārdevās velnam. Bet ko viņš izdarīja? Viņš izdarīja dažas labas lietas. Viņš izdarīja vienu lietu – viņš viltoja visu to naudu un ieviesa jaunu valūtu. Tieši tam ir jānotiek arī šeit vienā no šīm dienām, jo šie resnie vepri no viskija darītavām un tabakas kompānijām, kas var paņemt un ieguldīt savus ienākuma nodokļus šajā televīzijā... Es zinu, ka tas tiek ierakstīts un lentēm. Bet ļaujiet man jums pateikt, ka tā tomēr ir taisnība. Tā ir nauda, kurai būtu jānonāk valdībā, bet viņi spēj no tā izvairīties. Bet tu pamēģini...kaut reizi nemaksā savējos un redzēsi, kas notiks – viņi noģērbs tevi kailu par to.

E-124 Vai jūs gribat man pateikt, ka tas neapgraizīto filistiešu bars var stāvēt šeit un mest izaicinājumu dzīvā Dieva armijai? Bet mēs kaut ko tādu atbalstām. Lūk, kas šodien ir vajadzīgs draudzei: atgriezties pie Dieva, atgriezties pie Viņa Vārda, atgriezties pie spēka, atgriezties pie Vasarsvētkiem; nevis uz vasarsvētku organizāciju, bet atgriezties pie Vasarsvētku dienas pieredzes. Tie puiši vispār nesaprot, par ko viņi runā, kad viņi runā par vasarsvētku organizāciju. Vasarsvētki ir pārdzīvojums, tas nāk pie metodistiem, baptistiem, prezbiteriāņiem un visiem, kas to vēlas. Tā tas ir. Dievs nenodarbojas ar kādu valsti, ar tautu, ar konfesiju – Viņš darbojas ar indivīdu. Vienmēr, ar pagāniem, paņemdams cilvēkus no pagāniem Sava Vārda dēļ. Saprotat? Tas ir tas veids, kā Viņš darbojas ar viņiem. Tagad ātri, man ir jāpasteidzas.

E-125 Dāvids teica: “Vai jūs gribat man pateikt, ka jūs to pieļausiet?” Viņš teica: “Šī mazā linga...” Viņš metās pakaļ tai lauvai. Kas? Un nogalināja to. Un metās pakaļ tam lācim un nogalināja to. Viņš sacīja: “Cik daudz vairāk Dievs man nodos to lielīgo filistieti, kurš saka, ka brīnumu laiki ir beigušies.“

E-126 Tas izsmēja viņu un sacīja: “Es uzspraudīšu tevi uz šīs aušanas adatas, šī šķēpa gala, un uzkāršu tur tevi, lai putni apēstu tavu miesu.” Viņš varēja to izdarīt.

E-127 Sauls sacīja viņam: “Tas vīrs...nu, viņa pirksti ir trīsdesmit piecus centimetrus gari.” Viņš sacīja: “Tas vīrs ir karavīrs kopš jaunības, bet tu esi tikai mazs zēns ar sārtiem vaigiem.”

E-128 “Ak, bet” viņš teica, “es gribu tev kaut ko pateikt. Man ir kaut kas, par ko tu nezini.”

E-129 “Tu taču neesi nekas,” sacīja viņa brālis, “taisies atpakaļ mājās. Tu esi nekaunīgs. Es pateikšu tētim, lai tevi noper, kad tu atgriezīsies.”

E-130 Ko viņš teica? Viņš teica: “Es ganīju... Pie tava kalpa, mana tēva, viendien es tur ganīju aitas. Es uzticos Tam Kungam Dievam. Un atnāca lauva un paņēma vienu no jēriem, un es metos viņam pakaļ.” Kāpēc? Tēvs bija viņam to uzticējis. “Un es notriecu to pie zemes. Un tas piecēlās, es to nogalināju, jo man bija uzticēta atbildība.”

E-131 Ak, brāli kalpotāj, mums ir uzticēta atbildība. Lauva nāk un paņem vienu no Viņa kalpiem un aiznes to prom, es nāku ar lingu šajā rītā. Ticības lūgšanas linga izglābs slimo, un Dievs viņu uzcels. Tā Viņš pateica! Mēs ejam pakaļ viņam, lai atvestu to jēru atpakaļ ganāmpulkā. Tu mums esi vajadzīgs, katrs kristietis, mums ir vajadzīgs katrs no jums. Jūs mums esat vajadzīgi, mums jūs noteikti vajag. Tēvs ir uzlicis mums atbildību, tāpēc ejam viņam pakaļ. Pildīsim savus pienākumus.

E-132 Viņš sacīja: “Un, ja Viņš varēja izdarīt to tās aitas dēļ, tad cik daudz vairāk, kad šeit stāv šis un met izaicinājumu dzīvā Dieva armijām! Man ir kauns par savu brāli un visiem tiem pārējiem,” viņš pateica nedaudzos vārdos. “Man ir kauns par viņiem, par jūsu vājumu.”

E-133 Un man ir kauns par manu kalpotāju grupu, kad viendien es dzirdu, kā viņi nostājas un pielīdzinās, nostājas neticīgo pusē, sacīdami: “Ak, nekas tāds nenotiek. Nē. Vairs...vairs nekas tāds nav sagaidāms.”

E-134 Vasarsvētku dienā Pēteris pateica: “Šis apsolījums ir jums un jūsu bērniem, un jūsu bērnu bērniem, un tiem, kas ir tālu, kurus Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” Ja Viņš joprojām aicina, tad Viņš joprojām izlej Svēto Garu. Ja Svētais Gars joprojām dzīvo tevī, tad tas noteikti dzīvos tādu pašu dzīvi, kādu tas dzīvoja toreiz Kristū Jēzū.

E-135 Ja jūs redzat, kā izaug zariņš un uz tā parādās ābols, nu, tad nākamais nebūs bumbieris un vēl nākamais nebūs plūme. Ja tā ir, tad tie ir potēti. Tā tas ir. Bet, ja oriģinālā koka sakne izdzen vēl vienu zariņu, tad tas būs ābols. Tāpēc šodien mums ir daudzas organizācijas un konfesijas, kas ir piepotētas. Tie koki dzīvos. Tieši tā.

E-136 Nesen es redzēju koku, uz kura bija deviņi dažādi citrusaugļi, un tur bija granātābols, un tur bija...manuprāt, uz tā bija greipfrūts, citrons un viss pārējais, bet faktiski tas bija apelsīnkoks. Un es pateicu tam vīram, misteram Šeritam, manam draugam, es sacīju: “Nu, kā tas var būt, ja tas ir apelsīnkoks?”

E-137 Viņš sacīja: “Nu, vienkārši uztaisi kokā iegriezumu un ieliec tur šo potzaru.”

E-138 Es sacīju: “Nu, kad tas sāks nest augļus, vai tas nesīs apelsīnus?”
Viņš sacīja: “Nē, tas nesīs pēc savas sugas.”

E-139 Te nu tas ir! Brāli, kad...es jums saku, kad draudzes ir iepotētas Kristū, tādas kā...jeb mēģina...it kā ir, tās vienkārši ir piepotētas tur pēc nosaukuma, saukdamas sevi par Kristus draudzēm, bet tās dara...ko tās nes? Konfesionālos augļus. Bet, ja no šīs atzara kādreiz izaugs cits atzars, tas būs tāds pats kā pirmais. Bet atļauj man tev pateikt, brāli: ja Svētais Gars šodien draudzē ir reāls, tāda veida draudzē, kas Viņam bija, kas atstāja pēc sevis uzrakstītu Apustuļu darbu grāmatu; ja dzīvā Dieva draudze, Jēzus Kristus draudze atkal atdzīvosies ar to pašu Svēto Garu, kas nolaidās Vasarsvētku dienā, tad tā atstās aiz sevis uzrakstītu Apustuļu darbu grāmatu. Pareizi. Tā būs neatlaidīga, uzstājīga, kamēr tas viss īstenosies. Ak, Dievs, esi mums žēlīgs! Tieši tā. Tieši tā.

E-140 Samsons, Samsons, viņš bija ļoti neatlaidīgs, kamēr vien viņš juta, ka viņam ir tās septiņas matu cirtas. Viņš zināja, ka tas bija apsolījums, ko viņam bija devis Dievs. Un katrs vīrietis un sieviete var būt tikpat neatlaidīgi kā Samsons, kamēr vien jūs jūtat ap sevi to Dieva apsolījuma spēku. Te ir Vārds, Vārds to pateica. Un tu vari būt neatlaidīgs, kamēr vien tu zini, ka tavā sirdī ir šis apsolījums, tā ticība, kas tev pateica, kamēr tu sēdi šeit šobrīd, tā ticība saka: “Es esmu dziedināts, es esmu dziedināts.” Saprotat? Tu jūti to, vienkārši turpini iet tālāk. Mans brāli, Dievs parūpēsies par filistiešiem, neuztraucies.

E-141 Vai jūs kādreiz esat domājuši par to, kā Samsons ar to veco mūļa žokļa kaulu... Vai jūs zināt, cik biezas bija tās ķiveres? Dažas no tām bija aptuveni collu vai pusotru collu biezas un izgatavotas no masīva vara. Varētu paņemt divroku zobenu un iesist ar to viņam pa galvu, un viņam nekas nenotiktu. Bet Samsons paņēma vecu, sapuvušu, atvainojiet...to veco, izkaltušo mūļa žokļa kaulu, pacēla to un nosita tūkstoti viņu. Nu, jau ar pirmo triecienu pa vienu tādu galvu tas žoklis būtu sadrupis miljonos gabaliņos. Bet, redziet, tas brīnums bija gan žoklī, gan Samsonā. Viņš sajuta: “Ja jau es spēju sajust to apsolījumu,” viņš teica, “vediet viņus šurp.” Un, brāli, viņš sāka dauzīt filistiešus pa labi un pa kreisi. Kāpēc? Viņš bija neatlaidīgs, līdz pēdējais filistietis gulēja uz zemes. Āmen! Kas viņam bija? Ne pārāk daudz. Viņam bija mūļa žoklis, lai cīnītos pret zobeniem un šķēpiem, un apmācītiem vīriem. Bet uz viņa bija Dieva spēks. Ievērojiet, vispirms uz viņu nonāca Dieva spēks.

E-142 Ak, brāli, cīnies, līdz pazudīs visi simptomi. Aleluja! Cīnies, līdz pazudīs visas...visas šaubas.

E-143 Teiksi: “Nu, mans gadījums ir citādāks.” Ņem to žokļa kaulu un izdauzi to no turienes.

E-144 Šis te saka: “Bet, zini, man ir nedaudz citādāk, es kļūstu pārāk vecs.” Izdauzi to! Ābrahamam bija simts gadi. Turpini!

E-145 “Bet mans gadījums ir ļoti smags.” Jona bija vaļa vēderā, rokas sasietas aiz muguras, gulēja vaļa vēmekļos; kur vien viņš skatījās, visur bija vaļa vēders. Viņam bija ļoti daudz simptomu, bet viņš pagriezās un teica: “Es vēlreiz paskatīšos uz Tavu svēto templi, Kungs.” Viņu nevar noslēpt. Tieši tā, nepiekāpīgi! Neatlaidība, turies pie Dieva Vārda. Kāpēc Jona šādi turējās? Tāpēc ka viņš zināja, ka tad, kad Salamans veltīja templi, viņš lūdzās un teica: “Kungs, ja Tavi ļaudis nonāks kādā nelaimē, lai kur tas nebūtu, un paskatīsies šīs svētās vietas virzienā, tad uzklausi no debesīm, atbildi uz viņu lūgšanu.” Un viņš zināja šo vienu lietu – ka Dievs uzklausīs to lūgšanu.

E-146 Un ja Jonam šādos apstākļos varēja būt tik liela ticība Dievam, kā tad ir ar jums? Nevienam no jums šeit nav tik sliktu apstākļu. Lūk, cik daudz vairāk! Skatījās uz templi, par kuru lūdzās cilvēks, kurš galu galā atkrita, Salamans, bet tā bija veltīšana, kuru veica Dievs, kad Svētais Gars apliecināja to ar uguns stabu, kas ienāca un iegāja tur iekšienē! Tas pats uguns stabs, kura fotogrāfija jums šodien ir, kas virzās starp mums, darīdams tās pašas zīmes un brīnumus. Kas par lietu? Paklausieties mierīgi. Paklausieties. Ko tad varētu mēs, jo mēs neskatāmies uz kādu zemes templi vai kādu organizāciju, vai kādu konfesiju, bet uz Dieva labo roku, kur sēž Jēzus Savās asiņainajās drānās, āmen, Viņa Asinīm Tēva priekšā, lai veiktu aizbildniecību, pamatojoties uz jūsu apliecinājumu! Āmen. Vēstulē Ebrejiem 3. nodaļā ir teikts, ka Viņš...Viņš ir Augstais Priesteris, kas dzīvo mūžīgi, lai veiktu aizbildniecību, ak vai, Tēva priekšā šajā rītā. Augstais Priesteris! Ja Jona varēja paskatīties, atteikties redzēt vaļa vēderu, cik daudz vairāk varam mēs pārstāt skatīties uz tām nelielajām bēdām un nelielajām sāpēm, vai to nelielo, lai kas mums arī nebūtu! “Es skatos uz Tavu svēto apsolījumu, Kungs.” Jūs nevarat atturēt svēto no viņa lūgšanas, tas arī viss, protams. Ak, viņš bija...

E-147 Man ir jāsteidzas, mani draugi, es atkal pārāk aizkavēšos. Vēl tikai dažus, šeit ir neliels teksts.

E-148 Jānis, viņš bija ļoti pārliecināts, jo viņam pateica Dievs. Ziniet, lūk, viņa tēvs bija priesteris, ziniet, bet dīvaini, ka viņš negāja mācīties par priesteri, viņš devās uz tuksnesi. Viņš negribēja saputroties cilvēku teorijās. Deviņu gadu vecumā viņš devās uz tuksnesi, lai to noskaidrotu. Viņa tēvs un māte, būdami veci, zināja, ka viņi neredzēs, kā viņu dēls pravietis nāks spēkā tajā dienā.

E-149 Un neaizmirstiet, ka tas pats Gars ir apsolīts mums šajās pēdējās dienās, Elija.

E-150 Atcerieties, Jēzus vispār neatsaucās uz to, kad Viņš teica...Viņš runāja par Jāni Kristītāju. Ja ievērosiet: “Es sūtu Savu vēstnesi Savā priekšā” Mateja 3. nodaļa. Jo jūs nevarat...jums Rakstos ir pretruna.

E-151 Viņš teica: “Pirms atnāks šī diena, pienāks lielā un briesmīgā Tā Kunga diena, lai sadedzinātu zemi ar uguni.” Tajā laikā zeme netika sadedzināta ar uguni. Pasaule tiks sadedzināta ar uguni pēc šīs atnākšanas. Viņš atsūtīs Eliju, lai izlabotu tās lietas un atvestu cilvēkus atpakaļ pie salīdzināšanas. Un kas... Šis pirmais Elija, kas atnāca, atjaunoja...atgrieza tēvu ticību bērniem, bet tas, kas būs pēdējās dienās, atjaunos viņus atpakaļ pie tēvu ticības. Saprotat? Saprotiet, atpakaļ pie oriģinālajiem vasarsvētku tēviem, pie pareizā vēstījuma, pie sākuma. Elija! “Dievs, atsūti viņu,” tāda ir man lūgšana. “Atsūti viņu, ak Kungs, sūti viņu ātrāk!” Mēs lūgsim par viņu, lai viņš parādās uz skatuves. Un Dievam vienmēr ir Viņa pārstāvis kaut kur uz zemes. Viņš nekad nav bijis bez liecinieka kādā vietā, Viņam vienmēr ir liecinieks, kas ir uzticīgs. Un es domāju, ka viņš... Es domāju, ka tieši šobrīd mēs redzam tuvojamies Tā Kunga atnākšanu. Ir pienācis laiks atkal uzcelties Dieva spēkam pravieša Elijas veidolā un atsūtīt to lejā, lai izlabotu cilvēkus un atvestu viņus, to nelielo grupiņu. Kā tas bija Noasa dienās, kā tas bija Lata dienās, tieši tā arī būs, draudze patiešām būs mazākumā.

E-152 Labi. Mēs redzam, ka Jānis negāja uz turieni, lai iegūtu garīdznieka izglītību, bet viņš devās uz tuksnesi, lai iegūtu pieredzi. Kad viņš atgriezās no turienes, viņš runāja tuksneša valodā. “Čūsku dzimums,” čūskas, kuras viņš redzēja tuksnesī. “Cirvis ir pielikts pie koka saknes.” Viņa sprediķi bija balstīti uz šādām lietām. Bet, paskatieties, cilvēki sanāca apkārt un viņš sacīja: “Šobrīd jūsu vidū stāv Kāds, kuru jūs nepazīstat.” Viņš zināja, par ko runā.
“Vai tu esi Mesija?”
Viņš sacīja: “Nē.”

E-153 “Vai tu esi tas pravietis, tas Mesija-pravietis, kuram ir jāuzceļas?”
“Nē, es neesmu,” viņš sacīja, “bet šobrīd Viņš stāv jūsu vidū.”

E-154 Varbūt, iespējams, ka tur bija arī augstais priesteris Kajafa. Kaut arī es domāju, ka viņa tur nebija, viņš bija pārāk cienīgs, lai nāktu uz tamlīdzīgu vietu. Bet viņš...daži no tiem priesteriem varbūt sacīja: “Ser, redz, kur ir brālis Džouns. Viņš ir brīnišķīgs puisis. Šis brālis tāds un tāds, brālis Džons Dous, viņš, es...es domāju, ka viņš...Tas Kungs dara viņu par Mesiju.”

E-155 Jānis sacīja: “Es Viņu pazīšu. Viņu pavadīs zīme.” Viņš zināja, ka... Svētīti ir garīgie, kas saprot. Svētīti ir tie, kam ir acis un kas spēj redzēt, ausis, kas spēj dzirdēt. Sacīja: “Es Viņu pazīšu. Dievs identificēs...identificēs Viņu.” Dievs apstiprina Savus kalpus. Tieši tā. Un pēc kāda laiciņa Viņš atnāca, viņš paskatījās augšup, un viņš ieraudzīja, viņš sacīja: “Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus.” Viņš bija nepiekāpīgs, ka neatnāks nekāds Ph.D., LL., divkāršā L doktors, lai kas tas nebūtu, kāds priesteris, kāds slavens tā laika vīrs ar kaut kādām aktivitātēm. Viņš bija...tas Cilvēks atnāca uz turieni, un viņš pazina, kas Viņš bija, jo Viņam sekoja zīme. Viņš zināja, kas Tas bija.

E-156 “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Dieva draudze tiek celta un ielikta spēkā. Jā. Un tā, tagad turpināsim, līdz es pabeigšu šo tēmu. Jānis, nepiekāpīgs. Un viņam bija neatlaidība, jo viņš zināja, ka atpazīs to Mesiju, jo Mesijam bija jāparādās ar zīmi. Un šodien mēs redzam zīmes, kā parādās Mesijas atnākšanas zīmes. Un tā, tagad klausieties mierīgi.

E-157 Kad šī grieķiete, kad viņa dzirdēja par Jēzu: “Ticība nāk no dzirdēšanas.” Lūk, viņa bija grieķiete, pagāne, un viņa dzirdēja, un viņa atnāca. Vai zināt ko? Ticība atrod avotu, kuru citi neredz. Ticība atrod avotu, kuru citi nespēj ieraudzīt.

E-158 Jūs teiksiet: “Ak, kas tur ir? Kas šeit ir? Kas šite ir? Kas ir tā mazā... Ak, tā ir tā mazā misija. Tie ir tādi un tādi. Ja Dievs grasītos kaut ko izdarīt, tad Viņš atnāktu pie Romas katoļu hierarhijas, Viņš atnāktu pie metodistu baznīcas arhibīskapa, Viņš nāktu pie anglikāņu tēviem vai pie kāda no tādiem. Viņš atnāktu... ” Jā, tieši tā viņi domāja sākumā. Bet kur Viņš piedzima? Kūtī. No kurienes Viņš paņēma Savus mācekļus? No upes, zvejniekus no sabiedrības zemajiem slāņiem, bez izglītības. Redziet, Dievs dara, ko Viņš vēlas, un jūs Viņu pazīstat.

E-159 Kā tas atšķīrās šeit no Moāba, kad Israēls gāja tur cauri. Moābs upurēja septiņus vēršus, precīzi tikpat daudz, kā tas bija Israēlam. Moābs pienesa septiņus upurus, aunus, tieši tāpat kā Israēls. Fundamentāli viņi bija pilnīgi vienādi. Un faktiski viņi bija brāļi, Moābs nāca no Lata meitas. Un tur augšā bija Bileāms, kurš pienesa tādu pašu upuri, izdarīja visu tik fundamentāli, cik vien varēja. Bet kur bija tā atšķirība? Vienam no viņiem bija sistā klints, uguns stabs, ķēniņa skaņa nometnē, starpkonfesionāļu grupiņa. Viņiem nebija māju, nebija vietas, ko varētu saukt par savējo. Viņi klejoja, piligrimi un svešinieki, klejotāji, apliecinādami, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji. Viņi meklēja kādu pilsētu.

E-160 Tieši tā tas ir šodien. Nevis saikne ar kādu varenu organizāciju. Kaut arī ar to viss ir kārtībā, bet tas... Man nerūp, cik daudzām organizācijām jūs piederat; varat piederēt, kam vien gribat. Bet, pirmkārt, ierakstiet savu vārdu tajā Grāmatā, lai Dievs ieraksta to ar Jēzus Kristus Asinīm, saņemiet Svēto Garu ar ticību, lai ticētu katram Vārdam, ko Viņš uzrakstīja, ka tā ir patiesība. Te nu tas ir. Jā.

E-161 Un tā, pirmkārt, šī sieviete bija grieķiete, bet ticība atrod avotu, par kuru citiem nav ne jausmas.

E-162 Un tā, atcerieties, Viņa...Viņa Vārds ir zobens. Tā saka Bībele. Tas ir Zobens. Ebrejiem 4...4:12, ja vēlaties to pierakstīt. Ebrejiem 4:12 ir rakstīts, ka Viņš...“Dieva Vārds ir asāks par abās pusēs griezīgu zobenu.” Atļaujiet man šeit uz brītiņu apstāties. Paklausieties. “Dieva Vārds ir asāks par abās pusēs griezīgu zobenu, tas iespiežas, līdz atdala kaulu un tā tālāk, smadzenes, un atpazīst sirds domas.” Vai pareizi? Tas...tas... Uz brītiņu apstāsimies, tagad padomājiet: “Atpazīt sirds domas.” Vai Raksti melo? Tie nevar. Ja tie ir pretrunā paši ar sevi, tad tie nav vērti tā papīra, uz kura tie ir uzrakstīti, tad tā ir maldināšana. Ja Dieva apsolījumi ir pretrunā paši ar sevi, tad kam...kam jūs ticēsiet?

E-163 Kā tas indiešu puisis, kas nesen pienāca pie doktora Morisa Reidheda, Sudānas misijas prezidenta, un citiem, un apstājās tur, un viņš teica: “Atcerieties,” teica, “mēs zinām, ka Jēzus ir dzīvs,” viņš teica, doktors Reidheds teica...teica, “jo Viņš dzīvo manā sirdī. Tā tas ir.”

E-164 Tas sacīja: “Jā, un arī Muhameds dzīvo manā sirdī.” Sacīja: “Mēs islāmā varam uztaisīt tikpat daudz psiholoģijas kā kristietībā.” Bet teica: “Nu, es gribu redzēt, kā piepildās tās marka zīmes...zīmes no Marka 16. nodaļas.”

E-165 Viņš teica: “Ak, tas...” teica, “ tu...tu vienkārši esi...” Sacīja: “Saproti, ser, sākot ar 9. nodaļu...9. Pantu no 16. Marka nodaļas, tas nav iedvesmots kā viss pārējais. To vienkārši tur ielika Vatikāns.”

E-166 Viņš sacīja: “Tad varbūt arī viss pārējais nav iedvesmots? Tad kāda veida grāmatu jūs lasāt? Teica: “Viss Korāns ir iedvesmots!” Kāds kauns! Kāds apkaunojums kristiešu draudzei! Vai nu tas ir Dieva Vārds, vai arī tas nav Dieva Vārds. Un, ja jūs vienkārši ieliksiet tajā ticību, jūs redzēsiet, kā Tas darbojas. Ticiet tam, pieņemiet to. Tieši tā. Mēs ticam tam.

E-167 Kas? Atpazīst sirds domas. Tagad skatieties: “Iesākumā bija Vārds, Vārds bija pie Dieva,” svētā Jāņa 1. nodaļa, “un Vārds kļuva miesa, Kristus.” Un kad Viņš atnāca šeit, Viņš paskatījās uz tiem cilvēkiem...kāda sieviete pieskārās Viņa drēbēm, Viņš pagriezās, sacīja: “Kas pieskārās Man?” Pēteris pārmeta Viņam. Viņš paskatījās apkārt un sacīja: “Kas pieskārās Man?”
Sacīja: “Tev pieskaras visi.”

E-168 Viņš paskatījās apkārt un sacīja: “Bet Es redzu, ka Es zaudēju spēku.” Viņš skatījās: “Tev ir apstājusies tava asiņošana.” Kas? Dieva vārds uztvēra to domu.

E-169 Tie farizeji sacīja...savās sirdīs viņi teica: “Viņš ir Belcebuls. Redziet, Viņš...tieši tas Viņš ir. Pilnīgi precīzi.”

E-170 Viņš pagriezās un teica: “Es jums to piedošu.” Jēzus skatījās uz klausītājiem un uztvēra viņu domas. Kas tas bija? Vārds, Vārds tapis miesa, kas atšķir sirds domas un nodomus. Tieši tas ir Dieva Vārds tagad. Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Saprotat?

E-171 Jums ir jādabū tas dzīvais Vārds sevī, lai jūsos būtu dzīvais Dievs, jo šis Vārds ir Dievs, kad Tas ir kļuvis par miesu tevī, kļuvis par Garu, dzīvība tevī. Kad tas ienāk tavā miesā un tavā ticībā un kļūst par dzīvību, tad tu esi dzīvs piemērs. Tu esi Dieva vēstule, ko lasa visi cilvēki. Jums Tas nebūs kā Kristum, nevis pilnība, jo tas sadalījās Vasarsvētku dienā.

E-172 Lūk, jūs, kas ticat, ka jums ir jārunā mēlēs, lai saņemtu Svēto Garu, es gribu, lai jūs tikai brītiņu ieklausītos šajā. Kad Svētais Gars nonāca Vasarsvētku dienā, tās bija uguns mēles. Tas bija tas uguns stabs, kas veda Israēla bērnus, tas bija sadalījies un bija uz katra no viņiem, Dievs Savā draudzē. Tieši tā, Svētais Gars. Tā tas ir. Tieši tur viņi saņēma Svēto Garu, kad viņi runāja mēlēs. Tā nebija nezināma mēle, viņi runāja cilvēkiem, kas atradās tur, kas viņus saprata. Evaņģēlijam tajā laikā bija jāizplatās. Viņi izgāja pie klausītājiem un pēc tam pagalmos un sāka runāt valodās, tās nebija nezināmas. Jūs liekat ratus priekšā zirgam, kad jūs domājat, ka jums ir jārunā nepazīstamās mēlēs. Tieši tā, viņi runāja valodās. Cilvēki saprata katru vīru: “Kā gan mēs dzirdam katru cilvēku runājam mūsu dzimtajā valodā?” Dieva darbs, atsūtot Svēto Garu... Ar to pietiek.

E-173 Šis Dieva Vārds ir asāks par abās pusēs griezīgu zobenu, pat atpazīst sirds domas. Un kas? To var virzīt tikai viena roka. Zobens ir dominējošs... Tajā...tajā nav nekā, ja vien to nevada roka. Un, kad ticības roka var paņemt Dieva Vārdu, tas darīs to pašu, ko darīja Jēzus. “Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet.”

E-174 Varbūt tu spēj izcirst pavisam nedaudz; varbūt tava ticības roka ir vāja, tu vari izcirst tikai tik daudz, lai pateiktu: “Nu, es redzu pietiekami daudz dienasgaismas, lai redzētu, ka es esmu izglābts.” Bet kā tad ar pārējiem apsolījumiem? Ja tev ir stipra ticības roka, tad paņem visu Dieva Vārdu un turpini cirsties cauri jebkurai tumsai, āmen, līdz iekšā iespīdēs Dieva gaisma, un tu skatīsies uz Dievu aci pret aci, stāvot uz Viņa Vārda. Āmen.

E-175 Viņai bija daudz šķēršļu, tai nabaga sievietei. Viņai bija daudz šķēršļu, bet viņas ticībai to vispār nebija. Nē, nē. Viņa bija dzirdējusi. Ticība bija to satvērusi. Viņa dzirdēja, un viņas ticība bija to satvērusi. Nu, varbūt cilvēki viņai sacīja šādi: “Tu taču esi grieķiete. Tu zini, ka tu vispār neko nesaņemsi, jo šeit ir segregācija, saproti? Tu šeit vispār neko nesaņemsi.” Bet vai viņa pievērsa tam uzmanību? It nemaz. Viņai bija ticība, un tā ticība bija viss, kas viņai bija vajadzīgs, jo viņa zināja, ka tur stāvēja pats Dieva Vārds. Viņai bija ticība. Daži no viņiem varbūt pateica viņai apmēram šādi: “Bet mirklīti pagaidi!” Viņas pašas tauta, viņas pašas draudze, iespējams, sacīja: “Nu, mirklīti pagaidi, brīnumu laiki ir beigušies. Neej uz turieni. Brīnumu laiki ir beigušies.” Bet ticībai ir kaut kas cits, tai ir avots, kas nepievērš tam nekādu uzmanību un vienkārši to neievēro. Viņa jau bija paņēmusi šo Vārdu savā rokā. Viņš ir tas Vārds. Viņai bija ticība, lai to turētu. Viņa devās tālāk. Varbūt viņi smējās par viņu, teica: “Nu, visi par tevi smiesies, jo nākamgad tava meita būs tikpat slima kā šogad. Viņai joprojām būs tas ļaunais gars, viņa būs tikpat slima.” Bet viņa nepievērsa tam nekādu uzmanību. Ticība bija to satvērusi, saprotiet. “Tevi izraidīs no tavas draudzes, ja tu dosies uz turieni, uz vienu no tiem... Vienkārši atceries, viņi tevi izraidīs, viņi tevi izslēgs.” Tas viņai neko nenozīmēja. Ticība turpināja virzīties uz priekšu pāri tam visam. Viņa bija apņēmusies tikt līdz Jēzum. Tas ir tas.

E-176 Un tā, lai ietaupītu laiku...jo mēs varētu izvēlēties tēmu par katru no šiem un neko vairāk neņemt, bet...lūk, lai ietaupītu laiku. Kad viņa tika pie Jēzus, viņa joprojām bija vīlusies, viņa pati, bet ne viņas ticība. Kad viņa tika pie Jēzus, Viņš teica: “Es neesmu sūtīts pie tavas rases.” Kāds kategorisks noraidījums! “Es neesmu sūtīts pie tavas tautas.” Vienkārši aizdomājieties; Tas, kuram pēc viņas domām viņa tik ļoti ticēja, bet Viņš noraidīja viņu! “Es neesmu sūtīts pie tavas tautas, Es esmu sūtīts tikai pie Israēla. Tu esi pagāne, Es vispār neesmu sūtīts pie tevis. Un, turklāt, jūs esat visīstākie suņi.” Ak! Tas netraucēja tai ticībai, vienkārši turpināja virzīties tālāk. Jā. Sacīja: “Es esmu sūtīts tikai pie Israēla pazudušajām avīm.”

E-177 Nu, ja tas būtu bijis kāds no mums, ak vai, ar to viss būtu beidzies. “Tava konfesija, tā ir tukša vieta.”
“Ak, viņš tā runā par manu konfesiju! Es viņā vairs vispār neklausīšos!” Hm-hm, lūk, lūdzu. Tā arī turpini, saprotat, tu nekad neko nesaņemsi. Vienkārši turies pie tā Vārda; kur ir Vārds, tur arī tu ej kopā ar to. Ticība bija noenkurojusies!

E-178 Daži no viņiem varbūt sacīja: “Nu, lūk, es tev kaut ko pateikšu, viņi par tevi smiesies. Viņi izliks tevi ārā no tavas draudzes.
“Lai viņi mani izliek. Saprotiet, nav ne vainas.”

E-179 Jēzus teica: “Es neesmu sūtīts pie tavas rases, Es vispār neesmu atnācis jūsu dēļ. Un jūs esat visīstākie suņi, Man neklājas paņemt bērnu maizi un aizsviest to jums, suņi.” Ak!

E-180 Kā būtu, ja tas būtu kāds no jums, metodisti, kāds no jums, baptisti, prezbiteriāņi vai kāds no jums, pentakosti? Ak vai! Jūs būtu pateikuši: “Nu, tas krāpnieks! Es pateikšu doktoram tādam un tādam un tādam un tādam, ka viņam...viņam bija taisnība.” Redziet, jums nav ticības.

E-181 Viņa zināja, ka tur atradās palīdzība. Viņa bija dzirdējusi. Ticība nāk no dzirdēšanas. Kādas dzirdēšanas? Vārda. Viņa zināja, ka tur ir kaut kas reāls. Jā. Viņa turpināja turēties. Nav svarīgi, ka viņa... Viņš teica: “Lūk, atceries, Es neesmu sūtīts pie jums. Tēvs nav sūtījis Mani pie jums, pagāni, jūs, suņu bars. Vai jūs domājat, ka es paņemšu bērnu maizi un aizmetīšu to jums, bezvērtīgam suņu baram? Es neesmu sūtīts pie jums.” Bet viņas ticība joprojām turpināja turēties.

E-182 Brāli, viņa nebija siltumnīcas augs, ar kuru ir jāauklējas un jāucinās kā ar šodienas ražu: “Ak vai, nu, es vairs nekad tur neiešu, un tas arī viss.” Ak vai! Nav brīnums, ka jūs neprotat turēt to ticības zobenu; nav brīnums, ka jūs ejat uz kompromisu ar Vārdu. Jūs ejat kaut kur, kur jūs varat klausīties kaut kādu mīkstčaulīgu pļāpāšanu. Jūs, siltumnīcas augi! Tikko kā uz jums nosēžas pirmais kukainis, tas jūs nonāvē, jūs ir nepārtraukti jāapsmidzina. “Ak, neticiet tam visam, brīnumu laiks ir beidzies,” tas ir velna smidzināmais. Maigonīši!

E-183 Viņa tāda nebija. Brāli, viņa bija spēcīga. Viņai patiešām bija kaut kas. Viņa turējās. Ko viņa izdarīja? Viņa atzina, ka Viņam bija taisnība. Viņa vienmēr... Un īsteni patiesa ticība, paklausieties, neatkarīgi no tā, vai tas grauj jūsu organizāciju vai nē, tā atzīs patiesību. Tieši tā, patiesību, ticība. Ja jums ir ticība, un tas ir Dieva Vārds un Dieva apsolījums, nav nozīmes tam, ko saka citi, tu tici tam, tu atzīsti to. Viņa sacīja: “Tā ir taisnība, Kungs. Es esmu grieķiete, es esmu necienīga. Es...es esmu suns, es neesmu...es esmu pilnīgi necienīga, bet es atnācu tikai pēc drupatām.”

E-184 Arī es esmu drupatu meklētājs, un jūs? Es gribu tikai drupatas, Kungs. Man nevar būt tāda draudze, kāda viņiem bija Vasarsvētku dienā. Ja es nevaru, Kungs, tad ļauj man paņemt tās drupatas, kas nokrīt. Vasarsvētku dienā Pēteris sacīja: “Tas ir tas.” Un es vienmēr esmu teicis, ka, ja tas nav tas, tad es vienkārši paturēšu šo, līdz atnāks tas, saprotiet. Jā. Jā. Es vienkārši paturēšu šo, līdz parādīsies tas. Saprotat? Tas ir Vārds. Kad kāds... Es ne... Varbūt man...man nepietiek ticības, lai aizietu kā Ēnohs, un doties pēcpusdienas pastaigā un uzkāpt augšā mājās pie Dieva, bet es jums pateikšu vienu lietu: es nekad nestāvēšu ceļā tam, kam ir tik daudz ticības. Tieši tā. Ja viņam tā ir, slava Dievam, es esmu ļoti pateicīgs par to. Lai šis Vārds iesakņojas tur iekšā. Es ceru, ka tas šādi iesakņosies manī, ka tad, kad pienāks nāve, es redzēšu tur sev priekšā atvērtu ceļu un vienkārši sākšu pa to iet. Tā tas ir. Tieši tā. Ak, tāpēc es vienkārši meklēju drupatas.

E-185 Bet pamēģiniet šodien pateikt kādiem no šiem mūsdienu cilvēkiem: “Savāciet tikai drupatas.” “Nu, nē! Ja viņi nevar dabūt pirmo vietu, tad viņiem vispār nekas nav vajadzīgs. “Vai nu tu nāksi pie manis, vai...” Tāds bija Naamans ar savu spitālību: “Vai nu tu nāksi un izstiepsi virs manis savas rokas, un pateiksi man visas tās lietas, un tā tālāk, vai arī es vispār tam neticēšu. Tieši šādi. Nu, es vienkārši te vairs nerādīšos.” Tieši tāpēc jūs neko nesaņemat. Saprotat?

E-186 Jums ir jāgrib savākt drupatas. Vai jūs to dzirdat? Savāc drupatas, mans brāli; savāc drupatas, mana māsa, lai ko arī Viņš jums nedotu, vienkārši pieņemiet to. Sakiet: “Dievs,” pateicieties Viņam, “man vienkārši ir maza drusciņa ticības, bet es noteikti turēšos pie tā, un es pateicos Tev par to. Es ticu, ka varu kļūt vesels. Tieši tā. Es ticu, ka Dieva Vārds ir pareizs, un es turpināšu turēties pie tā. Un es kļūšu vesels.” Pavērojiet, kas notiks. Vienkārši paņemiet to drupatu, pat visniecīgāko drupatu. Protams.

E-187 Atcerieties, viņa nekad nebija redzējusi brīnumu. Viņa bija no pagāniem. Viņa nekad nebija redzējusi, kā Viņš dara brīnumus. Viņa vispār nezināja, ka Viņš ir Dievs. Viņa vispār nezināja, tikai dzirdēja. Bet, kad viņa tur ieradās, iespējams, un ieraudzīja kaut ko, ko Viņš bija izdarījis, tas bija citādāk. Redziet, viņi dzirdēja, kā tie teica: “Nu, jūs zināt, ka viņu Bībelē ir rakstīts, ka Tas Kungs uzcels pravieti, un Viņš darīs brīnumus un zinās sirds noslēpumus, un stāstīs cilvēkiem šīs lietas, un notiks lielas lietas.”
“Vai tiešām?”
Viņa nekad nebija to redzējusi izdarītu, bet viņa tik un tā tam noticēja. Te nu tas ir. Te nu tas ir.

E-188 Es aizdomājos par netikli Rahābu: viņa nekad nebija redzējusi Israēlu, bet viņa bija dzirdējusi, un viņa paslēpa izlūkus, noliedza savu...savu draudzi, savu tautu un visu pārējo, un paslēpa tos izlūkus, jo viņa dzirdēja! Viņa neteica: “Pagaidiet, līdz es kādreiz noklausīšos Jozuas sprediķi. Es noklausīšos viņa sprediķi un tad izdarīšu savus secinājumus. Parādiet man, kā Dievs kaut kur atver Sarkano jūru, vai parādiet man, kā Viņš dara kaut ko tamlīdzīgu. Tad, varbūt, es jūs visus paslēptu, ja es būtu redzējusi kaut ko tādu.” Viņa neko tādu negaidīja. Viņa sacīja: “Es ticu. Mēs esam dzirdējuši. Mēs esam dzirdējuši.”

E-189 Ak, Dievs, es dzirdēju, es zinu, ka Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es zinu, ka Viņš ir miesā izpausts Dievs. Es zinu, ka šodien Viņš dzīvo Savā draudzē. Es zinu, ka šobrīd Viņš ir šeit. Es zinu. Es zinu, ka tā nebija mana fotogrāfija, ko Viņš nofotografēja, es zinu, ka tā bija Viņējā. Es zinu, ka tas ir tas pats uguns stabs ar mums šodien, jo tas dara tos pašus darbus, tās pašas zīmes, tos pašus brīnumus, tās pašas lietas, ko darīja Viņš. Tas ir tas pats uguns stabs, kas veda Israēlu. Kad Jēzus... Jebkurš, kas zina savu Bībeli, zina, ka Viņš bija tas derības eņģelis, tas eņģelis, kas gāja viņiem pa priekšu tuksnesī. Vai tad Kristus...Mozus neuzskatīja Kristus negodu par lielāku dārgumu nekā to, kas bija Ēģiptē? Sekoja uguns stabam tur tuksnesī.

E-190 Jēzus, kad Viņš bija... Tas uguns stabs bija izpaudies, Viņš teica: “Es nāku no Dieva, un Es eju pie Dieva.” Viņš atgriezās pie Tēva.

E-191 Pēc Viņa nāves, apbedīšanas un augšāmcelšanās, pacelšanās augšup Pāvils, Sauls, kas toreiz bija no Tarsas, bija ceļā uz Damasku un tika notrieks pie zemes ar to pašu uguns stabu, ko neviens cits neredzēja. Viņi visi stāvēja blakus, viņi neredzēja to, bet Sauls to redzēja. Un kāda balss teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?”
Sacīja: “Kas Tu esi, Kungs?”
Viņš sacīja: “Es esmu Jēzus.” Saprotat? “Es nāku no Dieva, Es eju pie Dieva.”

E-192 Un tā, ja es pateiktu jums, ka manī ir Džona Dilindžera dzīvība, jūs sagaidītu, ka man šeit būtu lieli revolveri, lai šautu uz jums. Ja es pateiktu jums, ka manī ir kāda mākslinieka dzīvība, jūs sagaidītu, ka es gleznošu kā mākslinieks. Paklausieties, draudze! Es jūs nebaru. Paskatieties, ja Kristus dzīvība ir draudzē, tad tā darīs... Ja Svētais Gars ir draudzē, ja šis uguns stabs, kuru ir nofotografējusi zinātne un tā tālāk, ko mēs pastāvīgi redzam šeit draudzē; ja tas ir Kristus Gars, tad Viņš darīs Kristus darbus. Jēzus teica: “Ja jūs nevarat noticēt Man, tad ticiet darbiem, ko Es daru. Tie liecina par Mani.” Ja Svētais Gars joprojām ir reāls, tad Svētais Gars pats liecinās par Sevi. Ticiet Svētā Gara darbiem.

E-193 Ir bijis daudz liekulības un izlikšanās. Tas ir sagaidāms. Dievs pateica, ka tā būs. Bet ko ar to mēģina panākt? Ja ir viltots dolārs, tas noteikti ir uztaisīts no tā īstenā. Jūs esat redzējuši, kā cilvēki apgalvo, ka viņiem ir Svētais Gars, bet pārkāpj laulību un dzer, un dara visu pārējo, viņiem tā nav. Viņi mēģina atdarināt to. Bet ir arī kāds īsteni neviltots, kuram tas ir, kuram ir Svētais Gars, un Dievs apstiprina Savus Vārdus ar sekojošām zīmēm. Netikle dzirdēja, viņa noticēja tam.

E-194 Un tā, šī sieviete, šī sirofeniķiete, arī viņa noticēja, šī grieķiete. Viņa sacīja: “Kungs...” Sākumā viņa teica: “Dāvida Dēls...” Pagānam nav nekādu tiesību uz Kristu kā uz Dāvida Dēlu; tas bija caur ķēniņu Dāvidu, ebreju izcelsmi. Viņš nepievērsa viņai nekādu uzmanību. Bet, kad viņa pagriezās un pateica: “Kungs, palīdzi man!” Āmen, tas uz Viņu iedarbojās. Viņš bija viņas Kungs; nevis Dāvida Dēls, bet Viņš bija viņas Kungs. “Kungs, palīdzi man!” Tas Viņu piesaistīja. Un viņa... Viņš pagriezās. Sacīja: “Tā ir taisnība, ka suņi ēd atliekas no kungu galda. Tā ir taisnība.” Paskatieties, tai sievietei bija pareizā attieksme pret Dieva dāvanu. Ko viņa pateica? Viņš pateica, ka viņai bija pareiza pieeja pie tā.

E-195 Viņš pazemoja viņu, Viņš teica: “Tu esi... Es neesmu sūtīts pie jums. Jūs esat suņi jūsu paaudzē. Jūsu rases ir visīstākie suņi. Es neesmu sūtīts pie jums.”

E-196 Un viņa teica: “Tā ir taisnība, Kungs.” Lūk, kur ir Vārds! Āmen. Turieties pie Vārda! Ticība vienmēr atzīs Vārdu. “Bet suņi ēd drupatas zem savu kungu galda.” Tas Viņam pieskārās. “Kungs, palīdzi man!”

E-197 Viņš pagriezās, un Viņš teica: “Par šiem vārdiem... Ak, sieviete, liela ir tava ticība. Un šo vārdu dēļ ļaunais gars ir atstājis tavu meitu.” Ko...ko viņa saņēma? Viņa pareizi pienāca pie Dieva dāvanas. Jums ir jāpienāk... Un atcerieties, tas bija pirmais no pagāniem, kuram Dāvida Dēls izdarīja brīnumu. Atcerieties, tas bija pirmais brīnums, kas tika izdarīts pagānam, tā tas ir, šī sirofeniķiešu sievietes dziedināšana. Tā tas ir. Viņa pareizi pienāca pie Dieva dāvanas. Ticība atzīst, ka Vārds ir pareizs. Godbijīgi, pazemīgi. Saprotat?

E-198 Nestaigājiet visur apkārt, sacīdami: “Ha! Es...es tām lietām neticēšu. Ja mūsu katķisms to nesaka, hm-hm, es nesaprotu.” Nav nozīmes, ko saka tavs katķisms. Vai tu liec katķismu vai jebko citu augstāk par Dieva Vārdu? Dieva Vārdam ir taisnība. Viss pārējais ir meli. Saprotat?

E-199 Un viņa atnāca cieņpilni, mierīgi, cieņpilni, pazemīgi. Tev ir jābūt pazemīgam. Ceļš augšup ir uz leju, vienmēr. “Kas pazemojas, tas tiks paaugstināts, bet kas paaugstina sevi, tas tiks pazemots.”

E-200 Paskatieties uz Martu tajā dienā. (Ak, es zinu, ka es jūs ilgi aizturu, bet es...es kādreiz jums atlīdzināšu un uztaisīšu kādu ļoti īsu. Paklausieties, man tagad vienkārši ir jāpasaka vēl dažas lietas, es došos... Es ceru, ka es neizsmeļu jūsu pacietību.) Marta, viņa bija ļoti...viņai bija ļoti daudz neatlaidības Jēzus klātbūtnē. Paskatieties, viņa tur pienāca, un viņa teica: “Kungs...” Lūk, atcerieties, viņa sūtīja pēc Viņa, lai Viņš atnāktu un palūgtu par viņas brāli, bet Viņš to neizdarīja.

E-201 Un tā, Jāņa 5:18 Jēzus teica...Jāņa 5:19, tā man šķiet, Jēzus teica, kad Viņš izgāja tur cauri Betezdas dīķim un ieraudzīja...Viņš zināja, ka tam cilvēkam ir bijis slimīgums trīsdesmit astoņus gadus. Redziet, tur stāvēja apmēram divi tūkstoši cilvēku, zīdaiņi ar ūdens galvu, kroplie, aklie, klibie, izkaltušie, savērptie. Jēzus izgāja cauri tam dīķim, paskatījās uz visām pusēm, pilns mīlestības, pilns līdzjūtības. Saprotiet, mēs nezinām, ko nozīmē mīlestība. Mēs skatāmies uz to kā cilvēki. Pilns līdzjūtības, protams, jūs runājat par cilvēcisko līdzjūtību. Īstenā līdzjūtība ir darīt Dieva gribu. Saprotat? Te nu tas ir.

E-202 “Ak, es viņam neko neteiktu, jo viņš ir labs puisis. Viņš...viņš dzer, viņš dara to.” Viņam ir vajadzīgs Kristus. “Es viņam to neteiktu, jo viņš jau sen pieder tai draudzei. Es viņam nepieminētu dievišķo dziedināšanu.” Ak, brāli, tu nezini, kas ir līdzjūtība.

E-203 Jēzus gāja tur cauri, Viņš zināja Dieva gribu. Atcerieties, Viņš tikko...Viņš tikko kā bija augšāmcēlis mirušu cilvēku. Un atcerieties, kas notika šeit. Viņš gāja tur cauri tam dīķim, gāja garām tam dīķim, un tur bija mātes ar maziem bērniņiem. Viņas centās gaidīt, kad Tā Kunga eņģelis sakustinās ūdeni. Viņš tur pagāja garām, Viņš piegāja pie cilvēka, kuram bija slimīgums, teiksim, ka viņam bija problēmas ar prostatu. Tas bija viņam trīsdesmit astoņus gadus. Tas bija ieildzis. Viņš no tā nenomirtu. Viņš sacīja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” Bet kā ar šiem aklajiem, kroplajiem, aklajiem, klibajiem, izkaltušajiem? Sacīja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” Redziet, Viņš zināja, uz kurieni tieši doties. Dievs, Vārds, vadīja Viņu. Un tā, Viņš sacīja: “Vai tu gribi kļūt vesels?”

E-204 Tas sacīja: “Kungs, man nav neviena, kas ieliktu mani dīķī.” Viņš varēja staigāt. Teica: “Kad es nonāku lejā, kāds cits mani apsteidz.”

E-205 Viņš teica: “Ņem savu gultu un ej uz mājām.” Viņam uzdeva jautājumus. Un viņi atveda Jēzu uz padomi, lai nopratinātu Viņu.

E-206 Un, ja Viņš to pašu izdarītu šodien, Viņu arī iztaujātu. Pareizi. “Viņš atstāja divus tūkstošus, kā tad ar viņiem? Es zinu tur tādu un tādu vecāku brāli, māsu tādu un tādu, viņa ir laba sieviete, guļ tur jau divdesmit gadus. Ja Viņā būtu kaut mazliet Dieva, Viņš būtu tur aizgājis un to izdarījis.” Tas pats senais velns saka to pašu šodien: “Ja tu būtu... Ja tas būtu... Ja tas ir...” Tas pats senais velns, saprotiet, tā pati lieta.

E-207 Tāpēc tie farizeji tur iztaujāja Viņu par tām lietām. Paskatieties, kā Viņš: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls nevar darīt neko pats no Sevis, tikai to, ko redz Tēvu darām.” Viņam...Viņam bija redzējums. Vīzija parādīja Viņam. “Ko Es redzu Tēvu darām, to pašu dara arī Dēls.” Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Saprotiet, tas pats Dievs.

E-208 Lūk, Marta, Viņa klātbūtnē, viņa tur stāvēja. Viņa sacīja: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit...”

E-209 Nu, kāpēc Viņš neatnāca? Tāpēc ka Tēvs bija parādījis Viņam vīziju, ka Lācars nomirs. Lūk, skatieties, viņi...viņi sūtīja, bet Viņš devās uz citu pilsētu. Un viņi atkal sūtīja, bet Viņš devās uz citu pilsētu. Pēc tam galu galā Viņš pateica: “Lācars guļ.” Ak, viņi... Tādi nu bija Viņa termini. Kristietim nav nāves. Mēs to zinām.
“Ak,” viņi teica, “ja viņš guļ, tad viņam viss ir labi, viņš atpūšas.”

E-210 Sacīja: “Bet viņš ir miris,” pateica to viņiem viņu valodā. “Bet Es eju viņu pamodināt.” Ak!

E-211 Viņš ierodas tur, kur atradās viņa (ak, es varu to redzēt!). Ierodas pilsētā, es dzirdu, kā tie ebreji saka: “Hm-hm! Tur ir tas Dievišķais dziedinātājs! Hm-hm. Viņi pameta savu baznīcu, visu pārējo, lai sekotu Viņam. Bet, kad uzradās reāls gadījums, tas pat bija Viņa draugs, Viņš aizlavījās no pilsētas. Viņi sūtīja, bet tagad Viņš ir atgriezies.” Jēzus devās tālāk.

E-212 Bet mazā Marta, kaut kas dziļi viņas sirdī, kaut kas... Viņa vienmēr bija nedaudz tūļīga, viņa gribēja uzturēt mājā tīrību un tā tālāk, bet Marija klausījās Vārdu. Bet tieši šeit viņa parādīja savu patieso seju, viņa uzreiz izzagās ārā un devās uz turieni. Lūk, viņa...vai zināt, ko es domāju? Viņa bija lasījusi par to sievieti sunamieti...sunamieti, jūs zināt, Bībelē. Un tā, ko viņa pateica? Viņa iznāca ārā, viņa sacīja: “Kungs...” Tieši tas Viņš bija. Šķita, ka viņai ir tiesības Viņam pārmest, pateikt: “Kāpēc Tu neatnāci? Nu, mēs ne... Tagad mēs uzskatām, ka Tu patiešām esi sektants.” Saprotiet, tad tas brīnums nebūtu noticis.

E-213 Un tieši tāpēc tas nevar notikt šodien. Ak, Viņš ir šeit Gara veidā; ne tas, ka jūs Viņu redzat, bet Viņš ir Gars ar Viņa Vārdu. Saprotat? Ak, protams. Jūs lūdzat par atmodu, un tā uzliesmo draudzē, notiek kaut kas kādas lietas, un kāds iekliedzas: “Slava Dievam! Aleluja,” un jūs aizverat draudzi. Jūs nezināt, kas ir atmoda. Kristus nāk uz draudzi, bet tad jūs Viņu pat laipni neuzņemat. Izdara brīnumu un kādu dziedina, bet saka: “Nu, varbūt tā ir telepātija.” Nav brīnums, ka Viņš nevar darboties jūsu vidū. Nav brīnums, ka Lāodikejas draudzē Viņš ir ārpusē, klauvē, mēģina tikt atpakaļ iekšā Savā draudzē. Lūk, kādā periodā mēs šobrīd dzīvojam. Šīs konfesijas ir Viņu izstūmušas, un Viņš atrodas ārpusē, mēģinādams tikt atpakaļ iekšā. Tā tas ir, izlikts ārā!

E-214 Un tā, mēs redzam, ka Marta piegāja pie Viņa, sacīja: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris. Bet pat tagad, lai ko arī Tu prasīsi Dievam, Dievs Tev to dos.”

E-215 Pavērojiet Viņu, Viņš pārbaudīja viņu. Viņš sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies.”

E-216 Sacīja: “Jā, Kungs. Viņš bija labs puisis, viņš augšāmcelsies vispārējā augšāmcelšanā. Viņš augšāmcelsies pēdējā dienā.”

E-217 Sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!” Tur sākās pārbaude. Tur stāv Cilvēks un saka... Viņš bija vienīgais Cilvēks no visiem dzīvojušajiem, vienīgais Cilvēks no visiem, kas vēl dzīvos, kurš varēja šādi pateikt, Dieva Dēls, sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība.”

E-218 Bībelē ir teikts: “Tur nebija kāda skaistuma, lai mēs Viņu uzlūkotu.” Viņa pleci droši vien bija sakumpuši, mati jau kļuva sirmi, jo Viņam bija trīsdesmit gadi, bet Viņam piedēvēja piecdesmit.

E-219 Teica: “Tu esi tikai piecdesmit gadus vecs, bet saki, ka Tu esi redzējis Ābrahāmu. Tagad mēs zinām, ka tu esi traks.” Saprotat? Varbūt Viņu šādi nospiedis bija Viņa darbs.

E-220 Viņš teica: “Pirms bija Ābrahāms, Es esmu.” Āmen. Viņi to nezināja. Tur Viņš bija apslēpts cilvēciskajā miesā.

E-221 Sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība! Kas Man tic, pat ja viņš būs miris, viņš atkal dzīvos. Ikviens, kas dzīvo un tic Man, nekad nemirs. Vai tu tici tam?”

E-222 Viņa sacīja: “Jā, Kungs. Es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, kam bija jānāk pasaulē.”
“Kur jūs esat viņu apglabājuši?”

E-223 Man ir viena lietiņa, par kuru es vienmēr stāstu, ziniet. Es ceru... Ja es aizskaršu kāda jūtas, es nedaru to apzināti. Kāda kristīgās zinātnes sekotāja reiz man pateica, viņa teica: “Brāli Branham, tu pārāk daudz lielies ar Jēzu.”

E-224 Es sacīju: “Ak, nē, nē.” Es sacīju: “Es pat pusi no vajadzīgā nelielos. Kaut man būtu vēl kāda valoda, lai es varētu Viņu lielīt.” Saprotat?
Un viņa sacīja: “Nu, tu padari Viņu par Dievu.”
Es sacīju: “Viņš bija Dievs! Viņš joprojām ir Dievs. Viņš vienmēr būs Dievs.”
Viņa sacīja: “Viņš bija mirstīgs. Viņš bija cilvēks.”
Es sacīju: “Viņš bija gan cilvēks, gan Dievs.”

E-225 Viņa sacīja: “Es tev pierādīšu ar tavu Bībeli, ka Viņš bija tikai mirstīgs cilvēks.”
Es sacīju: “Es gribētu to dzirdēt.”

E-226 Viņa sacīja: “Svētā Jāņa 11. nodaļā Jēzus piegāja pie Lācara kapa, un Viņš raudāja.”
Es sacīju: “Vai tā ir tā tava Rakstu vieta?”
Viņa sacīja: “Jā.”

E-227 Es sacīju: “Māsa...” Es negribu to pateikt zaimojoši. Šī nav vieta jokiem, bet es vienkārši pateicu to viņai. Es teicu: “Tas ir šķidrāks par buljonu, kas ir izvārīts no līdz nāvei izkāmējuša cāļa ēnas.” Es sacīju: “Nu, tu taču ļoti labi zini, ka tas nekādi nevarētu būt kaut kas tāds.” Es sacīju: “Atļauj man tev kaut ko pateikt.”

E-228 Tur nu Viņš iet, ar sakņupušiem pleciem, raudādams, Viņš raud kopā ar jums, kad jūs raudat. Viņš jūt tavas sāpes. Viņš ir Augstais Priesteris, kurš jūt līdzi tavām vājībām. Raudādams dodas uz kapu, zinādams, ko Tēvs Viņam ir pateicis. Jo Viņš teica, ka Viņš nedarīja neko, pirms Tēvs Viņam neparādīja. Tur nu Viņš bija, saprotiet, grasījās... Viņš grasījās viņu augšāmcelt, bet Viņš varēja raudāt kā cilvēks kopā ar cilvēkiem. Gāja uz kapu un raudāja. Bet, kad Viņš tur nostājās, ak vai, pateica: “Aizvāciet to akmeni!”

E-229 Sacīja: “Viņš jau smird!” Viņa deguns jau bija iekritis. Septiņdesmit divas stundas, saprotiet, jeb četras dienas un naktis. Saprotiet, viņa seja jau bija iekritusi, viņš bija satrūdējis, viņš bija samaitājies.

E-230 Sacīja: “Aizvāciet akmeni.” Viņš tur atkāpās un teica: “Tēvs, es pateicos Tev, ka Tu vienmēr Mani dzirdi, bet Es...Es vienkārši pateicu to...” Redziet, Viņš jau bija Viņam to pateicis. Viņš sacīja: “Es saku to vienkārši viņu dēļ, kuri stāv blakus: Lācar, nāc ārā!” Āmen! Un cilvēks, kas bija miris četras dienas, piecēlās kājās un atkal atdzīvojās. Tas bija vairāk nekā cilvēks. Tas bija vairāk nekā cilvēks. Protams.

E-231 Tas bija vairāk nekā cilvēks, kas kādu vakaru nokāpa lejā no kalna izsalcis, meklēdams kaut ko ēdamu. Viņš bija cilvēks, Viņš bija izsalcis, gribēja kaut ko apēst. Bet, kad Viņš paņēma piecas zivis jeb piecas maizes un divas zivis, un pabaroja piecus tūkstošus, tas bija kas vairāk nekā cilvēks. Tā tas ir. Taisnība. Tieši tā.

E-232 Viņš bija cilvēks, kad tajā vakarā Viņš gulēja tās laivas aizmugurē, tik ļoti noguris, spēks bija izgājis no Viņa, sludinot un dziedinot, un atnāca velns, un varbūt desmit tūkstoši jūras dēmonu teica: “Tagad mēs Viņu nogremdēsim, Viņš ir aizmidzis.” Tāpat kā viņi izdarīja ar Pāvilu toreiz tajā vētrā. “Tagad Viņš ir mūsu, Viņš ir mūsu slazdā. Viņš ir aizmidzis, mēs nogremdēsim to kuģi.” Un velns tur uzpūta savu vēju, un tā laiva lēkāja tur kā bumbiņa. Tie viļņi Viņu pat nepamodināja. Viņš bija cilvēks, kurš tur gulēja noguris, aizmidzis.

E-233 Bet tiklīdz Viņš piecēlās, ak vai! “Ak, ejiet, pamodiniet Jēzu!” Nolika Savu kāju... Ak, draudze, lūk, kas jums būtu jādara. Kaut man būtu laiks, es tagad par to pasludinātu. Saprotiet? Nolika Savu kāju uz laivas klāja, paskatījās augšup, sacīja: “Klusu, mierā!” Saprotat? Un viļņi un vēji paklausīja Viņam. Tas bija vairāk nekā cilvēks, to varēja izdarīt tikai Dievs.

E-234 Jā, uz krusta Viņš lūdza žēlsirdību. Tā tas ir. Uz krusta gribēja dzert. Viņš nomira kā cilvēks. Bet Lieldienu rītā, kad tas eņģelis novēla akmeni, un cilvēks, kas bija miris, uzvarējis gan nāvi, gan elli, gan kapu, iznāca, triumfēja pār nāvi, elli un kapu. Sacīja: “Es esmu Tas, kas bija miris un dzīvoju mūžīgi mūžos.” Tas bija vairāk nekā cilvēks, tas bija Dievs tajā cilvēkā. Tieši tā.

E-235 Ticība nekad nenoliedz Viņa patiesību. Ak, tādi izteikumi kā: “Tas uguns stabs, tas nebija pareizi. Un Mozus brīnumi nebija pareizi,” viņi tā saka vienmēr. Lai cik tas neliktos smieklīgi, tas precīzi stāv ar Vārdu. Precīzi. Ak, tu vari būt...tu vari būt neatlaidīgs. Tu vari būt uzstājīgs vienmēr, kad tu patiešām satver Dieva Vārdu, kad tu satver to.

E-236 Tāpat kā bija Miha, Miha tai vietā, kad tur stāvēja četri simti praviešu, sacīdami: “Dodies uz turieni, Ahab, dodies uz turieni.” Miha zināja, ka viņa vīzija bija saskaņā ar Dieva Vārdu. Viņš tik un tā izteica Vārdu. Viņi sacīja: “Mēs iemetīsim tevi cietumā un dosim tev bēdu ūdeni un bēdu maizi.”

E-237 Viņš teica: “Metiet mani iekšā, ja jūs gribat.” Kāds viņš bija? Viņš bija neatlaidīgs. Viņš zināja Dieva Vārdu. Viņš zināja Dieva gribu. Viņš bija redzējis vīziju. Viņš zināja, kas tas ir. Tā vīzija nāca no Dieva, jo tās vīzijas saskanēja ar Dieva Vārdu. Šodien katram ticīgajam ir jācīnās, un arī jums ir jācīnās.

E-238 Pirms kāda laika šeit viens cilvēks man stāstīja, ka viņš devās pie...teica: “Zini, vienreiz man sapnī parādījās tāds pavisam maziņš velniņš, aptuveni šitik liels.” Viņš teica: “Tas velns sacīja: 'B-ū-ū,' un es sacīju: 'Oi!' Un,” sacīja, “katru reizi, kad es atlēcu atpakaļ, viņš kļuva lielāks, bet es kļuvu mazāks.” Sacīja: “Tiklīdz viņš sacīja: 'B-ū-ū,' es uzreiz lēcu atpakaļ. Un viņš...katru reizi, kad bija: 'B-ū-ū, b-ū-ū,'” lēca viņam virsū. Sacīja, ka viņš atkāpās, atkāpās un atkāpās. Sacīja: “Viņš kļuva lielāks par mani.” Un sacīja: “Es sapratu, ka man ar viņu ir jācīnās. Tāpēc es... Es neko neatradu, tāpēc es vienkārši pacēlu Bībeli, un es...viņš sāka: 'B-ū-ū,' un arī es sāku: 'B-ū-ū.'” Sacīja: “Viņš sāka kļūt mazāks.” Pareizi.

E-239 Tieši tas jums ir jādara, jāņem Dieva Vārds. Jums nav jāsaka: “B-ū-ū,” bet sakiet: “TĀ SAKA TAS KUNGS!” Esiet neatlaidīgi, stāviet uz Vārda! Tā ir patiesība. Mēs šodien ticam Vārdam. Mēs ticam tam tāpat, kā tam ticēja Miha. Mēs ticam tam tāpat, kā ticēja visi pārējie. Nav nozīmes, cik daudzi saka, ka tas ir nepareizs, tas joprojām ir pareizs. Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi. “Kas Man tic, tas arī darīs tos darbus, ko Es daru.” Vai kāds cilvēks varētu jūs dziedināt? Nē. Tas jau ir...jūs jau esat dziedināti. Vai kāds cilvēks var jūs glābt? Tas jau ir izdarīts. Cik daudzi tam tic? “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ. Viņš bija mūsu grēku dēļ satriekts.” Vai pareizi? Pareizi. “Un ar viņa brūcēm mēs tikām dziedināti,” pagātnes laiks. Viss, ko Viņš var izdarīt tavā labā, jau ir izdarīts.

E-240 Lūk, Viņš ielika draudzē, lai noturētu draudzi vienā līnijā ar Vārdu, ko? Apustuļus, praviešus, skolotājus, ganus, evaņģēlistus, amatus draudzē. Dieva sūtītus, nevis cilvēku aicinātus. Dieva sūtītus, iedvesmotus vīrus, lai noturētu draudzi ierindā. Un tā, kas tas ir? Gara dāvanas draudzē. Nevis kaut kāds fanātisms, bet patiesas Svētā Gara dāvanas draudzē, tā tas ir, kas uztur draudzi. Ja kāda īstena draudze būtu Dieva iedibināta, patiešām piepildīta ar Svēto Garu, tad, ja tajā draudzē parādītos grēks, tas atkal būtu tāpat kā ar Ananiju un Sapfiru. Kad īstena draudze... Es gribētu tādā ienākt, redzēt visas sievietes un vīriešus zem Svētā Gara spēka. Ja kāds būtu izdarījis kaut ko nepareizu, Svētais Gars uzreiz uzceltos un atklātu to. Viņiem būtu jāattīrās. Tās ir Gara dāvanas draudzē. Ak, Dievs, sūti mums tādu draudzi, sūti mums tādu! Vai jūs tam ticat? Kristus, vai Viņš ir miris? Viņš ir dzīvs.
Kāds Viņš bija? Viņš pateica tur tai sievietei...

E-241 Viņš pateica, kad kāds farizejs prasīja Viņam par zīmi, Viņš pateica: “Jūs, laulības pārkāpēju paaudze, meklējat zīmi.” Vai pareizi? Ļauna un laulības pārkāpēju! Viņš sacīja: “Viņi to saņems. Viņi saņems to zīmi, tie ļaunie un laulības pārkāpēji.” Kad vēl ir bijusi kāda ļaunāka vai lielāka laulības pārkāpēju paaudze, nekā mums ir šobrīd? Kad vēl ir bijis vairāk grēka? Saka, ka šobrīd uz zemes dzīvo vairāk cilvēku, šobrīd uz zemes ir tik daudz cilvēku, cik nav bijis kopš Ādama laikiem, tik daudz uz zemes ir šobrīd. Tā ir tā ļaunā un laulības pārkāpēju paaudze. Homoseksuāļi, perversijas, tas viss pieaug par tūkstošiem un tūkstošiem. Draudzes atkrīt: “Pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, labo nīdēji, izrādīdami ārēju svētbijību,” kā pateica Gars, “bet tās spēku noliegdami. No tādiem novērsies!” Redzat? Bībele saka: “Novērsies!” Mēs dzīvojam tajā laikā.

E-242 Un tā, atcerieties, ir cilvēki, kas braukā apkārt un saka: “Man ir spēks tevi dziedināt.” Tas puisis stāsta jums melus. Viņam nav nekāda spēka jūs dziedināt. Kristus to jau ir izdarījis! Ak, ar grēku izsūdzēšanu un tā tālāk, un kaut kāds priesteris vai kalpotājs piedod tavus grēkus? It nekādi, tavi grēki jau ir piedoti. Kad Kristus nomira uz krusta, Viņš teica: “Ir piepildīts.” Kas? Viss plāns, viss. Kristus izdarīja to uz krusta. Tu jau esi glābts. Katrs grēcinieks ir glābts, bet tas nedos jums nekādu labumu, kamēr jūs to nepieņemsiet. Tu vari mesties tur zemē pie altāra un kliegt, raudāt, līdz kļūsi sirms un visi mati izkritīs, bet tas neko nedos, kamēr tu neticēsi, neticēsi, ka Kristus nomira tavā vietā, un tu... Viņš nomira kā izlīdzinājums par taviem grēkiem, kad tu pieņem Viņu kā savu Glābēju. Tad pie tevis atnāk pestīšana. Tas pats attiecas uz dziedināšanu. “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

E-243 Ir tikai viena lieta, ko šodien varētu izdarīt Kristus, parādīt, ka Viņš ir. Pirmkārt, jums ir jātic, pamatojoties uz Viņa Vārdu, pilnīgi pareizi, Vārda patiesībai. Bet Jēzus teica: “Darbus, ko Es daru...” Lūk, Viņš nekad neteica: “Es dziedinu,” nevienam. Ja Jēzus teica: “Tas neesmu Es, kas dara šos darbus, bet Mans Tēvs, kas mājo Manī,” lūk, ja jau Jēzus nesauca Sevi par “Dievišķu dziedinātāju”, kā tad ar tādu nabaga nejēgu kā es, vai kādu citu, vai jebkuru citu, kas mēģina būt Dievišķais dziedinātājs? Kā tu vari būt Dievišķs dziedinātājs, kad tas ir jau...kad ikviens, kas var tikt dziedināts, jau ir dziedināts? Jums tas ir jāpieņem, jātic tam. Un tā, vai tā ir patiesība? Tieši to mēs gribam zināt. Vai tā ir patiesība?

E-244 Un tā, ja jūs nevarētu pieņemt manu vārdu, jums būtu jāiet...jeb jūsu... Ja es nevarētu pieņemt jūsu vārdu, tam būtu jāaiziet. Bet Dievs nav tāds, Viņš sūta draudzē dāvanas, apustuļus. Kas ir apustulis? Misionārs. Misionārs ir...vārds misionārs nozīmē “sūtītais”. Apustulis nozīmē “sūtītais”. Pravietis ir “redzētājs”. Draudzes gans, skolotājs, evaņģēlists, visas šīs lietas, viņi pareizi iedala Dieva Vārdu, izskaidro to, un vēl Garas dāvanas darbojas draudzē, lai apstiprinātu Vārdu, parādītu, ka Jēzus Kristus dzīvo draudzē.

E-245 Un tā, mēs visi esam pazīstami, šeit ir tikai mūsu draudzes grupa. Es nezinu, vai ir kāds... Es šeit neesmu pārāk bieži, lai zinātu, vai viņi ir viesi, vai arī viņi nav viesi, un tā tālāk. Bet, draugi, šodien, jūs, kuri tagad esat slimi: ja būtu iespējams kaut ko izdarīt, lai jums palīdzētu, es to darītu. Ja es zinātu, ka kāds šeit ir slims... (īpaši šī māsa, ko es redzu uz saliekamās gultas)...ja es zinātu, ka ir kaut kas, ko es varu izdarīt, piemēram, paņemt un stumt ar degunu divdesmit piecu centu monētu apkārt pilsētas kvartālam, pa apli, es to darītu. Es uzreiz izietu uz ielas un teiktu: “Nav jātur virs manis lietussargs (ja lītu lietus), vienkārši ļaujiet man to stumt. Es gribu parādīt Dievam, ka esmu patiess.” Lūk, no tā nebūtu nekāda labuma. Es esmu bijis Āfrikā un zinu, kā Indijā viņi guļ uz naglām un dara visādas lietas, veicot upurēšanu dieviem, un atdod savus bērnus krokodiliem un visu pārējo. Tas nav tas; tas ir patiesums, bet cilvēks var patiesi iedzert karbolskābi kā zāles. Saprotat? Saprotiet, jums...jums ir... Mums ir nepieciešams zināt tieši to, kas ir patiesība, un Dievs liecina par Savu patiesību: “Kas Man tic, tos darbus, ko Es darīju, arī viņš darīs.” Ebrejiem 13:8: “Jēzus Kristus tas pats!”

E-246 Kāds Viņš būtu, ja jūs meklētu Viņu šodien? Ja es saku jums, ka Kristus ir manī, ka Kristus ir jūsos, ko tad mēs varam sagaidīt? Vai jūs meklētu cilvēku ar apliktu apkaklīti un kaut ko tamlīdzīgu? Nē, nē, Viņš šādi nerīkojās, Viņš ģērbās kā visi citi cilvēki. Ja viņam būtu rētas uz rokām? Jebkurš cilvēks var uztaisīt rētas uz savām rokām, ērkšķu nospiedumus. Šobrīd ir desmitiem tādu pa visu valsti, atdarinātāji, un asinis, un uguns, un dūmi, viss pārējais. Tas nav...tas nav Vārds! “Tos darbus, ko Es daru!” Jēzus teica: “Ja jūs nevarat noticēt Man, tad ticiet darbiem, ko Es daru. Tie liecinās par Mani. Tieši tie stāsta, kas Es esmu.”

E-247 Tagad tikai īsi palūgsim. Turiet savus lūgumus savā sirdī.
Debesu Tēvs, es zinu, ka tas bija rupji un bargi. Es lūdzu, lai Tu esi žēlīgs. Es ar to nedomāju... Tu zini manu sirdi, Kungs, bet es vienkārši lūdzu, lai Tu tagad palīdzi man. Es lūdzu, lai Tu ļautu šiem vārdiem...lai gan tie ir salauzīti un saraustīti, un...un tas nav tā, kā būtu jādara kalpotājam, Kungs, un es esmu neizglītots, nezinu, kā runāt ar cilvēkiem, bet viss, ko es zinu, ir tikai Tavs apsolījums, ka, ja es atvēršu savu muti, Tu to piepildīsi. Jau trīsdesmit vienu gadu es uzticos Tev tajā. Tāpēc, Tēvs, varbūt kaut kur kāds no cilvēkiem uztvēra dažus vārdus, tie, kas ir slimi, vai tie, kam ir vajadzīgs Kristus. Viņi...viņi ir kaut kur tur. Viņiem...viņiem esi vajadzīgs Tu, Kungs, un es ceru, ka tika pateikts kaut kas tāds, kas pacels viņu ticību Taviem apsolījumiem. Es lūdzu, lai Tu dāvā šo svētību.

E-248 Un tā, kamēr mūsu galvas ir noliektas, vai šeit ir kāds, kas nepazīst Kristu kā Glābēju un pateiks: “Brāli Branham, es...es negribētu nomirt šādā stāvoklī. Es...es neesmu gatavs mirt. Ja es miršu, es būšu pazudis. Es neesmu piedzimis no augšas. Man ļoti vajag tavu lūgšanu tieši tagad. Palūdz par mani, es esmu grēcinieks.” Vienkārši paceliet savu roku, lūdzu, sakiet: “Vienkārši atceries...” Lai Dievs svētī tevi, tevi, tevi, tevi. Dievs jūs svētī. Dariet to patiešām no visas sirds. Lai Dievs jūs svētī. Ducis vai divi roku šajā mazajā cilvēku grupiņā. Šī nelielā cilvēku grupiņa, kāds simts vai divi simti, apmēram tā, un šeit ir ducis roku. Tieši tur, kur jūs atrodaties. Pie altāra sēž daudz bērnu, es nekādi nevarētu jūs atvest pie altāra, bet tieši tur, kur jūs atrodaties, lūdzieties kopā ar mani.

E-249 Debesu Tēvs, es nesu pie Tevis šos cilvēkus, kuri pacēla savas rokas. Es ticu, ka viņi izdarīja to ar dziļu patiesumu. Ļauj viņiem saprast, ka tajā brīdī viņi pārkāpa visus zinātniskos likumus. Zinātne pierāda, ka mūsu rokām ir jākarājas lejup, jo zemes gravitācija velk mūs uz leju. Bet tas parāda, ka viņos ir Gars, kas kontrolē šo roku spēku, ka viņi pacēla to pret Radītāju, kas to izveidoja. Tas uzreiz parāda, ka to nevarētu zinātniski pierādīt, jo Garu var pazīt tikai... Tā ir ticība. Mēs ticam tam. Un šeit pie viņiem atnāca Gars un pateica viņiem pacelt rokas, ka viņi grib saņemt pestīšanu.

E-250 Un tā, Tēvs Dievs, es...es citēju Tavus apsolījumus. Kungs Jēzus Kristus teica, kad Viņš bija šeit uz zemes: “Neviens nevar atnākt pie Manis, ja Mans Tēvs to vispirms nepievilks. Un visi, ko Tēvs Man ir devis, atnāks pie Manis. Kas dzird Manus Vārdus un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība. Kas ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es viņu augšāmcelšu pēdējā dienā.” Tie ir apsolījumi. Lūk, šie cilvēki nebūtu varējuši pacelt savas rokas, ja vien tur nebūtu bijis Gars, kas pateica viņiem, ka viņiem nav taisnība. Viņi nebūtu varējuši to izdarīt, ja Tu nebūtu viņus iepriekšnoteicis. “Visi, ko Tēvs jau ir,” jau, pagātnes laiks, “Man devis, atnāks.” Mēs esam iepriekšnolemti mūžīgai dzīvībai. Kurus Viņš iepriekšzināja, tos Viņš ir aicinājis; kurus Viņš ir aicinājis, tos Viņš ir taisnojis; kurus Viņš ir taisnojis, tos Viņš jau ir pagodinājis Dieva acīs. Tā vienkārši ir Dieva lielā vīzija, kas iet uz priekšu, tiek piepildīta. Šie cilvēki pirms pasaules radīšanas... Tu, kurš esi bezgalīgs, zināji par šī rīta sapulci un zināji, ka viņi pacels savas rokas, un tagad viņi ir pacēluši savu roku.

E-251 Tas ir vienīgais, pēc kā es varu vadīties, Kungs, tas ir Tavs Vārds. Tātad, Jēzus Kristus Vārdā, es atdodu Tev tos, kas pacēla savas rokas, kā Tava Vārda trofejas. Saglabā viņus, Kungs Dievs, neviens nevar izraut viņus no Tavas rokas. Dod viņiem mūžīgo dzīvību. Lai viņi atrod draudzi vai paliek šeit šajā rītā un tiek kristīti savu grēku piedošanai vai ticības apliecināšanai. Lai viņi... Kad viņi izies no ūdens, tāpat kā Svētais Gars sākumā virzījās virs ūdens, lai Svētais Gars ir tur, lai piepildītu viņu sirdis un dvēseles. Dāvā to, Kungs. Lai viņi dzīvo dievbijīgi visas savas dzīves dienas un ir pārstāvēti kā trofejas un dārgakmeņi Tavā kronī tajā dienā. Mēs lūdzam to caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.

E-252 Lai Tas Kungs jūs svētī. Nu, patiesībā man jau bija jābūt prom pirms stundas. Bet tagad mēs izsauksim lūgšanu rindu. Pagaidiet, vai lūgšanu kartiņas vispār tika izdalītas? Vai kādam ir lūgšanu kartiņa? Kur ir Billijs, vai Billijs ir šeit? No pirmās līdz piecdesmitajai? Viņš teica, ka viņš izdalīja piecdesmit lūgšanu kartiņas. Nu, lūk, mēs nevaram...tur stāv pārāk daudzi. Nu, vai jūs visi dosiet mums vēl tikai kādu brītiņu? Ja jūs... Lūk, viss, ko es teicu... Lūk, tikai...tikai brītiņu, es zinu, ka pusdienas nepiedegs. Brītiņu pagaidiet, tas ir vairāk...tas ir labāks par pusdienām (tā tam būtu jābūt) — Dieva Vārds.

E-253 Paklausieties, draugi, es gribu uzdot jums šo jautājumu, pirms es to pasaku. Kāpēc mēs ejam uz draudzi? Kāpēc tas viss ir? Ja nav mirušo augšāmcelšanās, ja nav augšāmcelšanās, tad ēdīsim, dzersim un priecāsimies, jo mēs vienalga esam ne vairāk kā baļķi, suņi un tamlīdzīgi. Mēs neticam tam. Mēs zinām, ka ir dzīvs Dievs. Protams. Nu, ja Viņš ir dzīvs Dievs (es gribu jums kaut ko pajautāt), tad šie vārdi, ko es teicu... Jūs varat man piekrist, jūs varat man nepiekrist. Bet, ja jūs piekrītat man, tad jūs...jūs joprojām šaubīsieties par to, kamēr neredzēsiet to izpaustu. Tā tas ir. Ja tas ir Dieva Vārds, Dievam ir jātur Savs Vārds. Ja Viņš to netur, nu, tad tas nav Dievs, tad es...es esmu bijis viltus...esmu bijis...es esmu rādījis viltus izpausmes, es esmu bijis viltus pravietis. Bet, ja Dievs tā pateica, tad Dievs tur Savu Vārdu. Tādējādi, ja Dievs tur Savu Vārdu, vienu Vārdu, tad jūs varat būt neatlaidīgi, jūs varat turēties pie apsolījuma un glabāt to. Vai pareizi?

E-254 Un tā, skatieties, vai es teicu jums, ka es varu jūs dziedināt? It nemaz. Es nevarētu pateikt jums, ka varu jūs izglābt, ne vairāk, kā jūs jau bijāt izglābti tad. Es ticu, ka jūs esat glābti. Jūs nebūtu varējuši pacelt roku, ja Dievs nebūtu jums to pateicis. Lūk, šeit ir ūdens, lai jūs varētu kristīties, kad vien vēlaties. Ja jūs vēlaties kristīties savā...savā draudzē, tā arī dariet, lai kas tas nebūtu. Mums šeit vispār nav piederības, saprotiet, mēs vienkārši...mums šeit vienkārši ir kapela. Mūsu labais mācītājs šeit, brālis Nevils, bija metodists, un viņš šeit vienkārši... Mēs esam starpkonfesionāli. Mēs...visi ir aicināti. Mēs vienkārši sanākam kopā. Mēs sludinām, lūdzam par slimajiem. Mēs ticam mācekļu taisīšanai Kristum, pilnīgi neko neorganizējot. Saprotat? Mēs neticam kam tādam. Tieši tā. Nu, ja jūs vēlaties organ...ja vēlaties savu organizāciju, dariet to. Tas...tas ir pilnīgi normāli, bet neesiet atkarīgi no tā, nepaļaujieties uz to. Tieši tā. Ejiet uz turieni, lai būtu sadraudzībā, bet paļaujieties uz Dievu.

E-255 Un tā, lūk, vēl viena lieta. Ja Kristus joprojām ir dzīvs... Un tā, tagad vēlreiz paņemsim vienu nelielu Rakstu vietu. Mēs tagad gribam būt pārliecināti, ka viss ir skaidrs. Viena lietiņa, kuru es pirms brītiņa grasījos pateikt, Viņš sacīja: “Ļauna un laulības pārkāpēju paaudze saņem...saņems zīmi.” Tā bija Jonas zīme, augšāmcelšanās. Vai pareizi? Cik daudzi tic, ka tā ir patiesība? Lūk, es vienkārši gribu redzēt. Tā ļaunā... Vai jūs ticat, ka šī ir ļauna, laulības pārkāpēju paaudze? Nu, un kāda būtu Jonas zīme? Tā būtu Kristus augšāmcelšanās. Vai pareizi? Kristus augšāmcelšanās pierādītu šai ļaunajai paaudzei, ka Kristus joprojām ir dzīvs, jo Viņš ir augšāmcēlies jau divus tūkstošus gadus, tāpēc tas būtu augšāmcelšanās pierādījums.

E-256 Nu, daudzi no mums, protestantiem pa visu valsti, pat netic fiziskai augšāmcelšanai. Simtiem draudžu netic tam, fiziskai atnākšanai un tamlīdzīgām lietām. Saprotat? Es ticu burtiskai dzimšanai, nāvei, apbedīšanai, augšāmcelšanai, otrajai atnākšanai, visam Kristum Jēzum. Tieši tā. Es ticu, ka Viņš ir pilnīgs Kristus. Tas pats Jēzus, kas tika paņemts augšā, tas pats Jēzus atgriezīsies. Un es ticu Svētā Gara personai, Viņš tagad ir šeit, Viņa Gars, Viņa dzīvība darbojas draudzē.

E-257 Lūk, ja tas ir no Kristus... Tagad es gribu to personalizēt. Es ceru, ka jūs...jūs to šādi neuztversiet. Es tagad grasos to personalizēt caur to dāvanu, kas tika dota... Un tas... Vašingtonā tā gaisma, kas tur ir izkārta, tas uguns stabs, kas daudzus gadus tiek apstiprināts visā pasaulē un tā tālāk. Un tā, ja tas Gars ir šeit, tad tas būs... Ja tas ir Kristus Gars, tad tas darīs Kristus darbus. Lūk, tā saka Raksti, un tas ir pareizi. Ja šis Vārds ir atnācis, tad šis Vārds, kuru es pateicu jums šorīt, ir patiesība. Jo Kristus neieietu manī kā...

E-258 Es ne...es neizsmeju jūs, katoļu ļaudis, bet jūs sakāt, ka toreiz jūsu baznīcā bija Pētera gars. Vai jūs domājat, ka ebrejs uzstādītu elkus? Vai jūs domājat, ka ebrejs noliegtu Svēto Garu un noliktu uz altāra mazu vafeles gabaliņu, kur to apēstu peles un žurkas, bet jūs ejat tam garām, sacīdami, ka tas ir Dievs? Kas par lietu? Jūs taču zināt, ka tas nav Dievs. Svētais Gars ir Dievs, kas nāk no debesīm, Gars. Jūs metaties zemē priekšā elkiem, mēģinot hipnotizēt tajos dzīvību. Jūs esat tas elks, Dievs ienes jūsos Savu Garu, un tu esi Viņa dzīvais pārstāvis. Saprotiet, Dievs jūsos, salīdzinādams pasauli ar Sevi.

E-259 Un tā, mēs izsauksim lūgšanu rindu. Kādus, tu saki, tu izdalīji, no pirmā līdz piecdesmitajam? Sāksim, sāksim ar pirmo. Ko tu saki? Labi, mums būs jāizsauc vairāki uzreiz, jo viņu... Paskatīsimies, izsauksim uzreiz apmēram astoņus līdz desmit cilvēkus. Kam ir lūgšanu kartīte numur viens? Lūk, nevajag... Vienkārši, vienkārši piecelieties, kad izsauc jūsu numuru, jo šī nav arēna, šī ir baznīca. Labi. Ko tu saki? A, A numur viens. Kad tā ir? Lūdzu, nāciet šurp, kundze, vai kaut kur šeit. Vienkārši tepat, stāviet tepat altāra priekšā. A numur divi, kam ir numur divi? Lūgšanu kartīte numur divi. Lūk, uzreiz paceliet roku, lai mēs...mēs... Labi, nostājies tieši aiz šīs kundzes, lūdzu. Numur trīs, numur trīs. Labi, māsa, tu nevari piecelties, tāpēc vienkārši paliec tur, un es pienākšu palūgt par tevi tieši tur. Numur četri, A numur četri, paceliet roku. A numur četri, numur četri. Pašā galā, pašā, pašā galā. Labi, saprotiet, viņi vienkārši atnāca šeit, un jebkurš, kam tās ir vajadzīgas...viņi sajauc šīs kartiņas un izdala tās šādi cilvēkiem, kam tās ir vajadzīgas. Mēs nezinām. Labi, numur četri, nāc šurp, kundze. Numur pieci, kam ir numur pieci? Lūgšanu kartiņa numur pieci, lūdzu, ātri paceliet savu roku. Lūk, mums tagad vairs nav daudz laika, jūs palaidīsiet garām savu kārtu. Numur pieci, numur seši, labi, numur septiņi.

E-260 Un tā, paskatīsimies, lai... lai... lai tie pārējie arī atnāk. Šos mēs varam izvietot šajā pusē. Numur astoņi, lūgšanu kartiņa numur astoņi, kam ir numur astoņi? Vai tev ir lūgšanu kartiņa numur astoņi, kundze, vai tev ir astoņi? Labi. Pacel savu roku, lai es tevi redzētu, saprotiet, kad... Numur deviņi, kam ir numur deviņi? Labi, lieliski, kundze. Numur desmit, lūgšanu kartiņa numurs desmit, kam ir numurs 10? Lūdzu, paceliet roku, kuram tā... Labi. Atvainojiet. Labi, lūk, šis vīrietis. Labi, ser, nāc šurp. Numurs vienpadsmit, numur vienpadsmit. Lūdzu, paceliet roku, numur vienpadsmit.

E-261 Neņemiet kartiņu, ja vien jūs to neizmantosiet, draugi, jo, ja jūs...jūs...jūs... Saprotiet, ja jūs pieceļaties un izejat ārā, un neizmantojat savu lūgšanu kartiņu, tad jūs...tad jūs...jums tā nevajadzētu darīt. Numur vienpadsmit, numur divpadsmit. Labi. Šeit, māsa, nāc no aizmugures, no otras puses. Numur trīspadsmit, turpat apkārt. Numur četrpadsmit, numur piecpadsmit. Lieliski, tieši tā ir jādara. Numur sešpadsmit. Lūk, tagad tu pats. Numur septiņpadsmit. Vienkārši ieņemiet savas vietas tur galā. Septiņpadsmit. Paskatīsimies, cik daudz mums šobrīd vēl ir. Ko tu saki? Apej apkārt pa turieni, lūdzu, brāli, lai mēs šeit nesajuktu. Numur septiņpadsmit, numur astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit, divdesmit. Labi. Domāju, ka pagaidām pietiks uz kādu brītiņu. Paskatīsimies, kā mums šeit veicas ar rindu, paskatīsimies. Divdesmit, divdesmit viens, divdesmit divi, divdesmit trīs, divdesmit četri, divdesmit pieci. Un tā, paskatīsimies, kas ar viņiem notiek, paskatīsimies, cik tur ir tagad. Numur divdesmit pieci. Un es domāju, ka nu jau mūsu šeit būs gandrīz par daudz, vai jums tā nešķiet? Divdesmit pieci, man šķiet, divdesmit pieci. Labi, lūk, mēs paņemsim vēl divdesmit piecus, tiklīdz šī...šī grupa būs izgājusi. Mums būs vēl divdesmit pieci cilvēki. Labi, divdesmit pieci.

E-262 Labi, tagad paskatīsimies, cik daudz šeit ir tādu, kuriem ir lūgšanu kartiņas. Cik daudziem šeit nav lūgšanu kartiņas, bet jūs...jūs tomēr vēlaties, lai Dievs jūs dziedina, paceliet savas rokas. Ticiet. Ja jums nav... Kam nav lūgšanu kartiņas, bet jūs gribat, lai Dievs jūs dziedina, paceliet savu roku.

E-263 Un tā, kamēr viņi nostāda viņus rindā, veltiet man tagad savu uzmanību, jo, ja jūs tagad palaidīsiet to garām, jūs...jūs nezināsiet, kas ir jādara. Un tā, mēs veltīsim tam laiku, vienkārši nesteigsimies. Un tā, mums vispār nav jāsteidzas. Man pašam ir jānomierinās, jo Svētais Gars šādās lietās nedotu svaidījumu, darot to šādi.

E-264 Un tā, cik daudzi šajā telpā jeb šajā lūgšanu rindā, kas stāv šeit, zina, ka...ka... Es pazīstu dažus no šiem cilvēkiem. Es domāju, ka pazīstu. Es zinu, ka es pazīstu šo kundzi šeit, šo kundzi šeit. Viņa nāk uz šo draudzi, es nevaru nosaukt viņas vārdu. [Māsa saka: “Beikere.”—Tulk.] Beikere, hm-hm, es viņu pazīstu. Es neesmu pārliecināts, es ne... Man šķiet, ka šis lielais, garais puisis, kas stāv šeit, es domāju, ka es viņu pazīstu. Es nezinu viņa vārdu, bet es esmu viņu šeit redzējis.

E-265 Lūk, jebkurā gadījumā, katrs no jums rindā un katrs no jums tur zālē, kurš ir slims un zina, ka es neko par jums nezinu, paceliet roku, ja zināt, ka es neko nezinu. Jā. Redzat? Nē. Es neko par jums nezinu. Es esmu svešinieks. Un tā, vēlreiz paskatīsimies lūgšanu rindā, paceliet roku, ja zināt, ka es neko nezinu par to, kas ar jums nav kārtībā. Labi, labi, labi, domāju, ka teju vai simts procenti. Labi, un tagad zālē, lūk, paceliet savas rokas, jūs, kuri esat slimi, paceliet roku, un jūs sakāt, ka es... “Viņš mani nepazīst un neko par mani nezina.” Redziet, šeit ir daudz cilvēku... Es atbraucu un aizbraucu, un dažus cilvēkus es pazīstu, bet citus es nepazīstu. Saprotat? Un es...es nezinu. Bet tos, kurus es pazīstu, es nezinātu, kas ar viņiem nav kārtībā.

E-266 Tagad es gribu jums kaut ko pajautāt. Un tā, ja... Lūk, paskatieties, tur bija viena sieviete. Tas ir jums, kuri nebūs lūgšanu rindā, saprotiet, jums, kuri nebūs lūgšanu rindā. Un tā, reiz bija viena sieviete, arī viņa negatavojās stāties lūgšanu rindā, un viņai bija asiņošana. Bet viņa ticēja, ka tas ir dievbijīgs Cilvēks. Un tā, tagad klausieties uzmanīgi, nepalaidiet to garām. Viņa ticēja, ka Jēzus bija Kristus, un viņa pateica: “Ja vien es varētu pieskarties Viņa drēbju malai.” Lūk, viņai nebija nevienas Rakstu vietas par to, saprotiet, ne vairāk kā tikai varbūt stāsts par Eliju, kas paņēma...paņēma savu nūju un uzlika to uz tā bērna, vai kaut kas, saprotiet, vai pieskaršanās Elijas kauliem, kad tas jau bija miris. Bet viņa ticēja, ka, ja viņa pieskarsies Viņam, viņa saņems to, ko viņa lūdza. Viņa izslīdēja cauri pūlim un izstiepa roku. Lūk, ja kāds ir bijis Palestīnā, viņiem ir apakšdrēbes un virsdrēbes, un tās brīvi plīvo. Tieši tāpēc viņiem ir kāju mazgāšana un pārējais — viņu kājas ir putekļos. Un viņa pieskārās Viņa apģērba malai. Lūk, ja viņa būtu pieskārusies manai žaketei šādi, es to nebūtu sajutis, bet tā karājas man ļoti tuvu. Bet viņa pieskārās lejā pie apakšmalas, pie malas, kas, iespējams, atradās aptuveni šitik tālu no Viņa kājām jeb no Viņa ķermeņa. Viņa pieskārās Viņa apģērba malai un devās atpakaļ, un apsēdās vai izdarīja kaut ko citu. Jēzus apstājās.

E-267 Un atcerieties, viss pūlis ar savām rokām... “Sveiks, Rabi!” “Prieks tevi redzēt!” “Vai Tu esi pravietis?” “Mēs...mēs priecājamies tevi redzēt.” “Ak, Tu liekulis!” “Tu esi brīnišķīgs Cilvēks!” Ak, vienkārši dažādas frāzes.

E-268 Tagad klausieties ļoti uzmanīgi. Tad šī sieviete, viņa pieskārās Viņa drēbēm, un viņa devās atpakaļ, jo bija apmierināta, ka viņa bija pieskārusies Dievam. Jēzus apstājās, sacīja: “Kas Man pieskārās?”

E-269 Pēteris Viņam pārmeta, sacīja: “Visi pieskaras Tev. Kāpēc Tu saki kaut ko tādu?”

E-270 Viņš teica: “Bet Es jūtu, ka esmu kļuvis vājāks, spēks ir izgājis no Manis.” Viņš skatījās apkārt uz visiem sanākušajiem, līdz Viņš atrada to sievieti, un Viņš pateica viņai par viņas asiņošanu un ka tā ir apstājusies. Vai pareizi? Lūk, lūk, lūk, paturiet to prātā. Un tā, jūs sakāt “āmen” uz to, kas nozīmē “lai notiek tā”. Lūk, tagad paskatieties, vai Bībele saka jums, kristīgajiem lasītājiem, ka Jēzus Kristus tagad ir Augstais Priesteris, kurš jūt līdzi mūsu vājībām? Cik daudzi zina, ka Bībelē tā ir teikts? Nu, ja Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi, vai tad Viņš nerīkotos tāpat, kā Viņš rīkojās toreiz? Nu, tādā gadījumā, ja jūs, sēžot tur zālē, pieskartos Viņam tur augšā, un ja es šeit tagad esmu Viņa pārstāvis, Viņa balss, vai tad Viņš nepateiks to pašu, ko Viņš pateica toreiz? Tas skan Bībeliski. Vai pareizi? Saprotat? Kā jūs zinātu, ka esat pieskārušies Viņam, ja Viņš nerīkotos tādā pašā veidā? Saprotat? “Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet.”

E-271 Labi. Tagad tie, kuriem nav lūgšanu kartiņas, vienkārši lūdzieties un sakiet: “Kungs Jēzu, es nepaspēju laicīgi ierasties, lai saņemtu lūgšanu kartiņu, bet es...es lūdzos Tevi, un es ticu, ka šī cilvēka teiktais ir patiesība. Tāpēc es... Vai Tu, lūdzu, ļausi man vienkārši pieskarties Tavām drēbēm, Kungs Jēzu? Tu esi mans Augstais Priesteris. Es neskatos uz to mazo, plikgalvaino vīrieti, kas stāv tur augšā uz platformas. Es skatos uz Tevi, un es pieskaros Tev, un es ticu, ka Tu darīsi mani veselu. Tāpēc es pieskaros Tev, Tu runā brālim Branhamam un dari šeit to pašu, ko Tu izdarīji tai sievietiei. Un es ticēšu Tev no visas sirds.” Vai jūs to darīsiet? Cik daudzi to darīs, paceliet savu roku, sakiet: “Es...es to darīšu.” Labi, vienkārši lūdzieties. Lūk, te ir tā vieta, lai liktu darboties savai ticībai. Ticiet tam, nešaubieties par to. Ticiet tam no visas sirds. Āmen.

E-272 Un tātad jūs stāvat lūgšanu rindā, lūk... Kurš ir pirmais? Vienkārši atnāc šurp uz brītiņu. Lūk, vienkārši nostājieties tieši šeit. Tā...tā ir labi, saprotiet, stāviet tieši tur. Man šķiet, ka pirms brītiņa tu pacēli roku, ka es tevi nepazīstu. Tā tas ir. Mēs viens otram esam svešinieki. Labi.

E-273 Tagad es gribu pajautāt kaut ko šai auditorijai. Šeit ir manas rokas, paceltas Dieva priekšā, un viņa pacēla savu roku, ka mēs viens otru nepazīstam. Nu, vai tā nav kā Bībeles aina no Jāņa Evaņģēlija 4. nodaļas, kad Jēzus satika sievieti pie akas? Kāds vīrietis un sieviete satikās pirmo reizi. Un ko Jēzus izdarīja? Viņš sāka ar viņu runāt. Ko Viņš darīja? Lūk, Viņš teica: “Tēvs...”

E-274 Viņam bija jādodas uz Jeruzalemi jeb uz Samariju. Lūk, redziet, ebreji bija redzējuši to zīmi, jo Viņš bija Pravietis, un Viņš rādīja pravieša zīmi. Un ir...ir tikai trīs cilvēku rases — Hama, Šema un Jafeta ļaudis. Un tā, ebreji bija redzējuši savu zīmi, jo viņi gaidīja Mesiju. Viņi redzēja to. Tagad to ir jāredz samariešiem, jo arī viņi gaidīja Mesiju.

E-275 Nevis pagāniem, Viņš ne reizi nebija darījis to ar kādu pagānu, bet Viņš pravietoja: “Pēdējās dienās,” kā Viņš darīja, “kā tas bija Noass dienās un Lata dienās,” kad atnāca tas eņģelis, runāja ar Latu, pateica Sārai, ko viņa izdarīja teltī Viņam aiz muguras. Jēzus teica, ka tas atkal atkārtosies pēdējā dienā. Cik daudzi Bībeles lasītāji to zina? Saprotiet, pareizi. Saprotat? Tagad mēs dzīvojam pēdējās dienās, tas ir pagānu laiks. Ja Viņš... Redziet, sava sprediķa sākumā es pateicu: ja Dievs kādreiz kaut ko izdara, dara Sevi zināmu, tad Viņam ir jāpaliek tādam.

E-276 Tāpēc kā...kā Nātānaēls uzzināja, ka Viņš ir Dieva Dēls? Tāpēc ka Viņš pateica viņam, kur viņš atradās, kaut ko par viņu.

E-277 Kā uzzināja šī sieviete? Skatieties, aplūkosim viņas sarunu, paskatīsimies, cik...cik daudz vairāk viņa zināja par to nekā visi tie sludinātāji. Viņa aizgāja uz turieni. Iespējams, viņa bija skaista sieviete. Viņa gribēja atnest spaini ūdens. Viņa uzvilka augšā spaini ar ūdeni. Viņš bija ebrejs, viņa bija samariete. Un tā, uzvilka augšā spaini ar ūdeni, un no tās akas paveras panorāmas skats. Tas joprojām ir tur Ziharā. Un tā, Viņš tur šādi sēdēja, Viņš sacīja: “Sieviete, iedod Man dzert.” Viņa pagriezās. Lūk, viņa bija sieviete ar sliktu reputāciju, jūs zināt, viņa bija pārāk daudzas reizes precējusies. Un teica: “Atnes Man dzert.” Viņš...

E-278 Viņa sacīja: “Jums, ebrejiem, nav ierasts lūgt kaut ko tādu samariešu sievietei.”

E-279 Tā saruna, redziet... Tur Viņu bija nosūtījis Tēvs. Lūk, atcerieties, Viņš neko nedarīja, kamēr Tēvs Viņam neparādīja. Saprotat? Tātad, Viņš tur apsēdās, un ko Viņš darīja? Viņš mēģināja uzzināt, kāda bija viņas problēma, lai viņa varētu aiznest to vēstījumu tiem cilvēkiem. Sacīja... Gribēja uzzināt viņas problēmu, saprotiet. Sacīja: “Atnes man dzert.”
Viņa sacīja: “Tā nav pieņemts.”

E-280 Viņš sacīja: “Bet, ja tu zinātu, ar ko tu runā, tu pati lūgtu Man dzert.”

E-281 Viņa sacīja: “Nu, tā aka ir dziļa, Tev nav ar ko pasmelt. Kā gan Tu dabūtu no turienes ūdeni?”

E-282 Un viņi turpināja runāšanu, un saruna nonāca līdz pielūgsmei Jeruzalemē. Ko Viņš darīja? Viņš centās izjust viņas garu, lai saprastu, kas ir nepareizi. Viņš to ieraudzīja. Vai jūs zināt, kas tas bija? Viņai bija pieci vīri. Un Viņš teica: “Ej, atved savu vīru un nāc šurp.”
Viņa sacīja: “Man nav vīra.”

E-283 Sacīja: “Tu pareizi esi sacījusi, tu pareizi esi sacījusi, jo tev ir bijuši pieci, un tas, ar ko tu dzīvo šobrīd, nav tavs vīrs.”

E-284 Tagad paskatieties. Lūk, viņa neteica: “Viņš ir zīlnieks,” kā teica tie sludinātāji. Viņa neteica: “Viņš ir Belcebuls.” Viņa sacīja: “Kungs,” paklausieties, “es redzu, ka Tu esi pravietis. Mēs zinām, ka tad, kad nāks Mesija, Viņš mums to visu pastāstīs.” Tāda bija Mesijas zīme.
Jēzus teica: “Tas esmu Es, kas ar tevi runā.”

E-285 Viņa aizskrēja uz pilsētu un sacīja: “Ejiet un apskatiet Cilvēku, kas man pastāstīja visu, ko es esmu darījusi. Vai tik tas nav pats Mesija?”

E-286 Nu, ja tāda bija Mesijas zīme ebrejiem, samariešiem, vai tad tāda nebūtu Mesijas zīme arī pagāniem? Vai tādā gadījumā Mesija nebūtu...ja Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem un dzīvo Savā draudzē, izpaužot Sevi caur to, vai tad Viņš nedarītu tos pašus darbus, ja Viņš apsolīja, ka Viņš to darīs?

E-287 Tagad es stāvu šeit un runāju ar tevi, es tevi nepazīstu, nekad dzīvē neesmu tevi redzējis. Saproti? Bet, ja Dievs man pateiks kaut ko, kāpēc tu esi šeit, tad tu zināsi, vai tas ir taisnība vai nē. Saproti, pateiks man kaut ko, ko tu esi izdarījusi; ko tev nevajadzēja darīt. Ja Viņš var pateikt tev, ko tu esi izdarījusi pagātnē, tad, protams, Viņš zina, kāda būs nākotne. Vai tā ir taisnība, ja Viņš varēs tev to pateikt? Protams. Un ja Viņš man pateiks, kāpēc tu esi šeit, vai tad tu ticēsi, ka Viņš ir Dieva Dēls, ticēsi tam? Cik daudzi šeit auditorijā ticēs tam? Un mēs ar šo sievieti esam pacēluši rokas, ka mēs...mēs ne...ka mēs, saprotiet, mēs neesam pazīstami. Es vispār neko nezinu, tu zini, kas es nezinu. Tu stāvi šeit, man pilnīgi nepazīstams cilvēks. Bet ja Dievs... Es runāju ar tevi, lai Gars sāktu svaidīt cilvēkus, saproti, un tad tas vienkārši izlaužas cauri. Un es...es vienkārši skatos uz tevi, lai redzētu, ko Viņš man teiks, jo es neko par to nezinu. Bet, ja Viņš tev kaut ko pateiks, tad tu zināsi, vai tā ir taisnība vai nē, pareizi? Vai visi ticēs, ja Viņš to izdarīs?

E-288 Mūsu Debesu Tēvs, es vairs neko nevaru darīt. Tas bija līdz šim brīdim, bet no šī brīža un turpmāk tam būsi vajadzīgs Tu, Kungs. Es esmu atvedis cilvēkus pie Tava Vārda. Tas ir viss, ko es zinu. Tu esi apsolījis šīs lietas. Un tam būtu vajadzīgas daudzas, daudzas nedēļas, mēs joprojām varētu runāt par to, stāstot par Taviem apsolījumiem, par šīm lietām, kas ir pēdējām dienām. Mēs tik daudzas reizes esam bijuši apkārt pasaulei, un Tu mūs nekad neesi pievīlis, Kungs. Tagad šeit stāv cilvēku auditorija. Es zinu, ka viena no šīm vīzijām padarīs mūs vājus. Es saprotu to. Spēks iznāca no Tevis, Dieva Dēla, tīrā Dieva Dēla. Cik daudz vairāk tā tas būs ar mani, grēcinieku, kas ir izglābts caur Tavu žēlastību!

E-289 Es lūdzu, Tēvs, lai Tu ļauj tam notikt tagad, lai šis vēstījums šajā rītā nebūtu neauglīgs, bet lai šie jaunie jaunatgrieztie, varbūt divdesmit vai trīsdesmit cilvēku, kuri tikko pacēla savas rokas pretim Tev, lai viņi būtu gandarīti, Kungs, ka viņu Dievs ir augšāmcēlies no mirušajiem un Viņš dzīvo mūžīgi mūžos, darīdams Sevi zināmu; tieši tas Dievs, kas zina sirds noslēpumus un apsolīja, ka pēdējās dienās tas notiks atkal. Un te nu mēs esam, laika beigās. Un pagāniem ir bijuši divi tūkstoši gadu, tieši tāpat kā ebrejiem, lai iemācītos par Dievu, un tagad viņi saņem to pašu zīmi un noraida to, tieši tāpat kā izdarīja ebreji. Ebreji noraidīja savu Mesiju, jo viņiem viss bija konfesionalizēts. Un tāpat tas ir šodien, Kungs, viņi ir izdarījuši to pašu. Bet mēs nevaram par to atbildēt. Mums ir tikai jāliecina, Kungs. Tieši tāpat kā aita, tā neko neražo, tā dod vilnu, jo tā ir aita. Un, Kungs Dievs, ļauj mums dot Dieva Garu, jo mēs esam kristieši. Mēs ticam Tev. Mēs ticam Dieva Dēlam. Lūk, Kungs, es neesmu cienīgs, bet ņem... Kurš ir cienīgs? Kurš ir cienīgs, Kungs? Neviens no mums. Mēs visi esam dzimuši grēkā, veidoti netaisnībā, nākuši pasaulē, runājot melus. Piedod mums mūsu...mūsu netīrību, Kungs. Un tagad izmanto mūs šajā pēdējā dienā, kurā Tu nodarbojies ar cilvēci. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

E-290 Un tā, Jēzus Kristus Vārdā es pārņemu savā kontrolē katru garu, kas ir šeit...kas atrodas šeit. Saprotat? Tagad esiet godbijīgi.
Es tevi nepazīstu, es neko par tevi nezinu. Tā ir dāvana. Tas vienkārši ir veids, kā pienākt pie Dieva, iztukšot sevi, ļaut Viņam veikt to skatīšanos. Es nezinu, bet es zinu, ka Viņš ir šeit. Es zinu, ka Viņš stāv šeit. Jā, cienītā, lūk, kāda ir tava problēma. Tu gribi, lai palūdz par vēzi. Tas vēzis ir uz tavas sejas, tas ir tāds kā nemanāms, bet tas ir ap tavu aci. Tā tas ir, pacel savu roku.

E-291 Es sajutu, kā tas tikko atnāca no zāles, tu teici: “Viņš to uzminēja vai ieraudzīja to uz sejas.” Es to nedarīju. Stāvi mierīgi. Atļauj man... Sātan, tu kļūdies. Stāvi mierīgi, māsa. Ja tu ļauj viņam uzsākt... Ja viņš uzsāks, tad viņš sāks ārdīties. Mēs apsaucam šo ļauno garu Jēzus Kristus Vārdā un atstājam to kaunā.

E-292 Tev ir ne tikai šī problēma. Tev ir arī sirds slimība. Komplikācijas, vienkārši ļoti nervozs stāvoklis, tā ir bijis jau daudzus gadus. Pilnīgi pareizi, nogurums, drūmas sajūtas un tā tālāk. Tas ir... Ja tā ir taisnība, pacel savu roku. Tagad tu esi dziedināta. Tava ticība ir tevi izglābusi. Tagad tu vari doties mājās un būt vesela. Tas ir beidzies. Vienkārši ej un tici, nekas cits nav jādara. Pateicies Dievam.

E-293 Vai jūs ticat? Vienkārši stāvi turpat, kundze, skaties šajā virzienā. Vai tu tici, ka es esmu Viņa kalps? Vai Dievs var dziedināt sirds slimību? [Māsa saka: “Jā, Viņš var.”—Tulk.] Labi, tad Viņš ir dziedinājis tavējo, ja tu ticēsi. Ej, tici.

E-294 Vai tu tici, ka Viņš izdziedināja vēzi? Tad atgriezies savā vietā, saki: “Paldies Tev, Kungs Jēzu.”

E-295 Kā būtu, ja es tev neko neteiktu, bet vienkārši... Vai tu ticētu, ja es pateiktu, ka tu tiki dziedināta, kad tu nostājies šeit rindā? Vai tu ticētu man uz vārda? Tu esi, un nav nekādas vajadzības tev to teikt, tu jau esi dziedināta. Es neesmu pieskāries nevienam cilvēkam.

E-296 Tev nav...tev nebūs nepieciešama operācija, ja tu ticēsi Dievam. Vai tu tici tam no visas sirds? Tas audzējs ir prom. Ej mājās, un tu būsi vesela.

E-297 Paskaties šajā virzienā, māsa. Vai tu tici, ka es esmu Viņa kalps? Vienu mirklīti. Lūk, man priekšā turpina parādīties kāds vīrietis, viņam ir tas pats, kas šai sievietei, kaut kur auditorijā. Vai redzat šo gaismu fotogrāfijā, tā stāv tieši šeit. Vai tad jūs to neredzat? Tas ir šis vīrietis, kas sēž tieši šeit. Vai tev ir lūgšanu kartiņa, ser? Jaunekli, man šķiet, ka tu esi brālis Haps, vai ne? Es tikko kā tevi atpazinu. Es nezinu...es nezinu, kas ar tevi nav kārtībā, brāli Hap. Tu zini, ka es nezinu. Vai tu tici, ka Dievs var pateikt man, kāda ir tava problēma? Tev ir kāda problēma. Tu sēdēji tur ticēdams. Tev būtu jātic par savu meitu, ar kuru nesen kaut kas notika. Tu tici, vai ne? Šai sievietei ir artrīts, tev arī. Ja tā ir taisnība, pacel roku. Tici no visas sirds, un jūs abi varat tikt dziedināti. Āmen. Lai Dievs jūs svētī. Sātans domāja, ka viņam izdosies izsprukt ar to vīrieti, viņam tas neizdevās. Tagad ticiet. Nešaubieties. Lūk, šis te vīrietis vispār... Brāli Hap, tev nav lūgšanu kartītes, vai ne, brāli Hap? Jā, tu vienkārši sēdēji tur un ticēji. Tu redzēsi, kas ar tevi notiks. Tagad vienkārši tici no visas sirds.

E-298 Visi lūdzieties. Vai tagad jūs ticat? Lūk, jūs aptverat, ka šīs lietas padara mani tik vāju, ka es vienkārši...

E-299 Vai tu tici no visas sirds? Ja es pateiktu tev, ka tu izveseļosieties, vai tu...vai tu noticētu maniem vārdiem un ticētu tam? Tad ej, un Jēzus Kristus dara tevi veselu. Tici tam no visas sirds.

E-300 Vai tu uzskati, ka Dievs var dziedināt nervozumu un padarīt tevi veselu? Ej, tici tam. Man šķiet, ka es... Es neesmu pārliecināts, es domāju, ka pazīstu šo sievieti. Es nebiju pārliecināts. Virs viņas parādījās vīzija, bet es...es to apturēju, vienkārši pagriezos un paskatījos citā virzienā, jo man šķiet, ka es...es pazīstu šo sievieti, bet es...es nebiju pārliecināts.

E-301 Tagad visi esiet cieņpilni. Vai jūs ticat? Saprotiet, man šeit ir liela, gara lūgšanu rinda, es negribu... Vienkārši stāviet. Un tieši tagad... Es jums sludināju divas vai trīs stundas, bet tieši tagad es esmu divreiz vājāks, nekā es biju pēc visas tās sludināšanas. Redziet, tas vienkārši izsūc manu dzīvību. Bet šie...mēs varētu turpināt runāt ar cilvēkiem, ar to viss būtu kārtībā, tam nav nekādas nozīmes. Tu vari stāvēt, runāt ar cilvēkiem, cik ilgi vien vēlies, un turpinās notikt vairāk; bet es apstājos, lai nedaudz saglabātu spēkus pārējiem, kas stāv rindā. Vai saprotat, ko es gribu pateikt? Cik daudzi ir redzējuši, ka es bieži apstājos un runāju ar cilvēkiem, Viņš pasaka cilvēkiem visu par viņiem un par to, kas viņi ir un no kurienes viņi nāk? Ak, jūs esat bijuši sanāksmēs un redzējuši to, jūs zināt.

E-302 Šis...šis nākamais, vai tu esi nākamais? Labi, ser, vai tu tici no visas sirds? Nu ko, labi. Mēs esam ticīgi, ticam no visas sirds. Un, tā kā es tevi nepazīstu, tad, ja Kungs Jēzus pateiks man kaut ko, kas ar tevi nav kārtībā, tu zināsi, vai tas ir pareizi vai nē, vai ne, ser? Tieši tā. Tas ir mūsu... Man šķiet, ka mēs viens otru nepazīstam. Es neatceros tavu seju. Mēs abi esam kalpotāji, un mēs...bet mēs nepazīstam viens otru personīgi kā draugi. Labi, ser. Tad skatieties šajā virzienā, ser. Un tu tici no visas sirds, ka es esmu Kristus kalps. Labi, ser. Šis vīrietis cieš no resnās zarnas problēmas. Tas ir viņa resnajā zarnā. Un tev ir arī sirds slimība. Tu esi kalpotājs, tā ir taisnība, tu piederi pie Apvienotās brālības draudzes. Tu esi atbraucis no Ramzijas Indiānas štatā. Tavs vārds ir Bīnblosoma kungs. Mācītājs Bīnblosoms, tā ir taisnība. Ja tā ir taisnība, pacel savu roku. Tādā gadījumā ej mājās un esi vesels, ser. Jēzus Kristus dara tevi veselu. Tici no visas sirds.

E-303 Artrīts Dievam ir sīkums. Vai tu tici, ka Viņš var darīt tevi veselu? Vai tici, ka Viņš tevi dziedinās? Ej un tici Viņam no visas sirds, un tu vari saņemt to ar visu...vienkārši tici no visas...

E-304 Brāli, es tevi pazīstu, es zinu tavu stāvokli. Vai tu tici, ka tieši tagad, kamēr es esmu zem Svētā Gara svaidījuma, ka Dievs tevi dziedinās un darīs tevi veselu? Ej un tici tam, brāli Kolinss, un esi vesels. Labi.

E-305 Es...es... Man šķita, ka es esmu tevi redzējis, bet es neesmu pārliecināts. Bet, ja Dievs pateiks man, kāda ir tava problēma, vai tu ticēsi, ka es esmu Viņa pravietis jeb Viņa...Viņa kalpotājs? Vai tu tam tici? Labi. Tu ciet no nervozitātes. Tieši par to tu gribi palūgt. Vai pareizi? Pacel savu roku, ja tā ir taisnība. Ej mājās, esi vesela. Tici tam. Tagad pacelies augstāk par to. Tici ar to nelielo ticību, kas patiešām sasniedz to.

E-306 Vai tu tici, ka Kristus darīs tevi veselu tieši tagad, kamēr tu stāvi šeit? Tici tam un ej mājās, un saki: “Jēzus Kristus dara mani veselu tieši tagad.” Tici no visas sirds. Tev ir jātic, lai dzīvotu. Tu to zini, vai ne, māsa? Ja tu to nedarīsi, tev būs jāmirst. Tu to zini. Bet Viņš dziedē visas slimības, vēzi, jebko, un dara tevi veselu. Vai tu tici tam no visas sirds? Tad ej un tici no visas sirds, un esi vesela, Kunga Jēzus Kristus Vārdā.

E-307 Labi, brāli, tu zini, ka es tevi pazīstu, un tāpēc...tomēr es vienkārši mēģinu uztvert. Bet vai tu tici, ka Jēzus Kristus darīs tevi veselu tieši tagad, kamēr tu esi zem Svētā Gara Dievišķā svaidījuma? Ej un tici tam no visas sirds.

E-308 Un tā...kas? ? Labi. Tagad vienu brītiņu. Kur es apstājos, kur es pirms laiciņa apstājos? Divdesmit pieci, divdesmit seši, divdesmit septiņi, divdesmit astoņi, divdesmit deviņi, trīsdesmit, kāpiet uzreiz augšā un stājieties rindā. Trīsdesmit, trīsdesmit viens, trīsdesmit divi, trīsdesmit trīs, trīsdesmit četri, trīsdesmit pieci, trīsdesmit seši, trīsdesmit septiņi un līdz piecdesmitajam, tagad stājieties tur rindā, tie, kuriem ir lūgšanu kartiņas, atdodiet tās palīgiem vai šiem brāļiem, kad viņi nāks.

E-309 Tagad uz kādu brītiņu atpūtīsimies, tikai kādu minūtīti. Vai jūs ticat? Viss ir iespējams, tikai ticiet.

E-310 Brāli un māsa Spenseri, es jūs pazīstu, kopš es biju vēl bērns. Es zinu, kāda ir jūsu problēma, un zinu, kāpēc jūs tur stāvat. Vai jūs ticat, ka Jēzus Kristus darīs jūs veselus, stāvot tai vietā? Ak, Debesu Dievs, dāvā Savas svētības šim vecajam pārim, sūtot tās, lai viņu būtu veseli, Tēvs. Jau tik daudzu gadus šeit, bet joprojām kalpo Tev. Es svētīju viņus Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Āmen. Atgriezieties savā... Lai Dievs jūs svētī, māsa. Viņam būs astoņdesmit trīs gadi, tev vēl ir gadi priekšā, tici tam no visas sirds, un Dievs būs ar tevi. Un arī tu, brāli Džess. Lai Dievs jūs svētī.

E-311 Vai tagad jūs ticat no visas sirds? Pagaidiet, man šķiet, ka es izlaidu šo te māsiņu. Labi. Mums šeit ir divas nestuves, mums ir jātiek līdz tām pēc brītiņa. Vai tu vari tikai brītiņu pagaidīt, māsa, vai kas nu ir tas otrs cilvēks?

E-312 Tagad esiet ļoti cieņpilni un stāviet mierīgi, visi esiet cieņpilni. Saprotiet, jums ir jābūt ļoti, ļoti cieņpilniem. Un tā, tikai brītiņu atvilksim elpu, saprotiet, no tām vīzijām, tikai sekundīti. Un esiet ļoti cieņpilni. Tagad visi skatieties šurp, un tagad klusiņām nodziedāsim “Tikai tici”. Tagad visi kopā. Atļaujiet...
Tikai tici, tikai tici,
Viss ir iespējams, tikai tici;
Tikai tici, tikai tici,
Viss ir iespējams, tikai tici.

E-313 Un tā, viņš paprasīja man iet un palūgt par viņiem tagad, bet es šobrīd esmu nedaudz atslābinājies. Ļaujiet man atkal sākt rindu; es beigšu pēc minūtes. Un tā, kur ir tie cilvēki, par kuriem ir jāpalūdz, vai tā kundze tur ratiņkrēslā? Labi, tikai brītiņu, es...es tikšu... Es pienākšu pie viņas, saprotiet, tikai minūtīti. Labi, tikai brītiņu. Un tā, visi esiet ļoti cieņpilni. Es esmu diezgan pārliecināts, ka jūs...jūs saprotat, zem kā es šeit atrodos. Saprotat? Ne tikai šeit, bet arī ārzemēs, dažkārt ir tūkstošu tūkstoši.

E-314 Pirms brītiņa es dzirdēju nelielu...sajutu nelielu aizvainojumu, ka tika nosaukts kāda uzvārds. Vai tad jūs nesaprotat, ka Jēzus zina, kā jūs sauc? Vai tad jūs neesat to redzējuši? Droši vien šeit ir svešinieki, viņi nav to redzējuši. Ak vai, dažreiz šeit uz skatuves Viņš stāsta cilvēkiem par visiem viņu grēkiem un izrok to visu. Jūs to zināt. Katrs... Vai tad Jēzus neteica Pēterim: “Tavs vārds ir Sīmanis. Tava tēva vārds bija Jona. Jonas dēls.” Saprotat? Vienkārši, lai parādītu, ka Viņš ir šeit. Un tā, ikviens zina, neviens šeit vienkārši nevar nepasacīt, ka to dara kaut kāds Gars. Lūk, jūs varat pateikt: “Tas ir Belcebuls,” vai arī jūs varat pateikt: “Kristus.” Dievs izspriedīs, kas tas ir. Saprotat? Es saku jums, ka tas ir Bībeles apsolījums, Dieva svētajā Bībelē ir dots šis apsolījums.

E-315 Un tā, tagad kādu brītiņu esiet ļoti cieņpilni. Un tā, mirklīti uzgaidiet. Vai šis vīrietis ir nākamais? Labi, nāciet šurp, ser. Es nepazīstu šo vīrieti. Dievs viņu pazīst. Bet, ser, ja Dievs pateiks man, kāpēc tu esi šeit, nu, tas liks tev noticēt. Vai ne? Pavisam noteikti. Cik daudziem šeit tas liktu noticēt? Šeit satiekas divi cilvēki, šis vīrietis ir jaunāks par mani. Dievs ir barojis viņu visu viņa dzīvi. Viņš stāv šeit ar aizvērtām acīm. Bet, ja Dievs man atklās, kāpēc šis vīrietis ir šeit vai kaut ko par to, tad tam vajadzētu panākt, ka katrs no jums ticēs no visas sirds. Vai jūs tā nedomājat?

E-316 Lūk, tikai brītiņu, šeit aizmugurē, tieši šeit aizmugurē, šajā rindā sēž kāds vīrietis, viņš lūdzas. Viņam ir kāda ļoti dīvaina lieta. Es redzu uzplaiksnījumu. Jā, viņam iespēra zibens. Jā. Tici, mans brāli. Es tevi nepazīstu, ser. Ja tā ir taisnība, pacel savu roku, mēs viens otru nepazīstam. Dievs tevi pazīst. Tagad tici.

E-317 Nu, jūs teiksiet: “Ko tu dari, brāli Branham?” Es vēroju to gaismu. Tā virzās.

E-318 Problēma ar pūsli, sēž tur un lūdzas par...ar pūšļa problēmu, kāds vīrietis skatās uz mani. Mēs neesam pazīstami, vai ne? Pasakiet man, kam tas vīrietis pieskārās? Tavas pūšļa problēmas ir beigušās, ser. Kam viņš pieskārās? Viņš ir desmit metru attālumā no manis. Viņš pieskārās Augstajam Priesterim, kurš jūt līdzi...

E-319 Tas vīrietis, kas sēž tev blakus, arī viņš lūdzas. Lūk, kā viņš lūdzas: “Kungs, ļauj man būt nākamajam.” Viņš to tikko kā pateica. Tā tas ir. Kā gan es zināju, par ko tu lūdzies? Viņš, kurš atbild uz lūgšanām. Tā trūce, par kuru tu lūdzies, kura tev ir, trūce... Ja tā ir taisnība, pacel savu roku. Labi, ja tu tici no visas sirds, tā lietiņa sadzīs.

E-320 Es izaicinu jūsu ticību. Jēzus Kristus Vārdā, ticiet! Ak vai, kāda sajūta! Viņš ir šeit. Jā. Tagad lai tas notiek. Tagad jūs redzēsiet, kurš šeit ir Boss. Viņš ir Boss. Tagad lai bezdievis kaut ko pasaka, neticīgais. Kungs Jēzus Kristus, lai pierādītu jums, ka ir pienācis beigu laiks, tas ir Viņa Gars uz manis. Tas ir Viņš. Tas neesmu es, es jūs nepazīstu. Tas ir Viņš. Vienkārši ticiet no visas sirds.

E-321 Šis vīrietis, manuprāt... Kurš bija nākamais, šis vīrietis? Ser, es...man vienkārši jāvēro, kā tas virzās. Es tevi nepazīstu. Ja Dievs man atklās, kāpēc tu esi šeit, vai tu ticēsi, ka es esmu Viņa pravietis, Viņa kalps? Tu esi drosmīgs cilvēks. Tu stāvi par kādu citu, tā tas ir, kas kopā ar tevi iet uz draudzi, čūlas. Pareizi. Tu neesi no šejienes. Šīs nav tavas mājas. Tu esi atbraucis no tālienes. Vai tici, ka Viņš var pateikt man, no kurienes tu esi? No Misūri. Pilnīgi pareizi. Misters Frīls, lūk, ja tu tici man no visas sirds, tu vari doties mājās un būt vesels, un arī visu pārējo, ko tu prasīji. Ej un tici Kungam Jēzum Kristum.

E-322 Vai tu tici? Man šķiet, ka man tevi būtu jāzina. Es tevi kaut kur esmu redzējis. Ak, tā ir, es zinu, kur tu biji. Tu esi... Nu, mirklīti uzgaidi. Es neesmu ārpus sevis, bet tas ir svaidījums. Tu... Nu, brītiņu uzgaidi. Tu tiki dziedināta Luisvilā, Kentuki štatā, tas ir, tava māsa tika dziedināta. Tu esi tā... Hapa, māsas Hapas meita. Pareizi. Vai tu tici no visas sirds, ka tiksi dziedināta, tāpat kā tava māsa? Ej mājās, saņem to, Jēzus Kristus dara tevi veselu.

E-323 Brāli, tici, ka tā nervozitāte ir aizgājusi uz visiem laikiem, un vienkārši ej mājās, saki: “Paldies Tev, Kungs Jēzu, es eju mājās, esmu darīts vesels.” Un Viņš to izdarīs.

E-324 Vai tu tici no visas sirds, ser? Kā būtu, ja es nokāptu lejā un uzliktu tev rokas ar šo svaidījumu? Vai tu ticētu, ka tas būtu...notiks ar tevi? Es nokāpšu lejā un izdarīšu to Jēzus Kristus Vārdā. Gulēdams tur, tu nomirsi, tu esi ļoti, ļoti slims, neko nevar izdarīt. Plaušās ir šķidrums. Tā tas ir. Tur gulēdams, tu nomirsi, tas ir skaidrs kā diena. Nu, kāpēc tad vienkārši neticēt Viņam no visas sirds? Celies augšā Jēzus Vārdā...
[Brālis Branhams lūdz par vairākiem cilvēkiem, daudzi viņa vārdi ir neskaidri–Tulk.] Dievs, dāvā to. Viņš uzklausīja manu lūgšanu Jēzus Vārdā. Dievs, dāvā to.
Neej garām dārgais...

E-325 Tagad visi lūdzieties, visi kopā, kopā, mēs uzliksim rokas. Svētā Gara svaidījums ir šeit, es uzlikšu rokas šiem cilvēkiem. Bībelē ir teikts: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Labi.
[Brālis Branhams turpina lūgt par cilvēkiem, daudzi viņa vārdi ir neskaidri–Tulk.]...?... Izej no viņas, sātan, Jēzus Kristus Vārdā...?... Jēzus Kristus Vārdā...?... Jēzus Kristus Vārdā...?... Debesu Tēvs...?...

E-326 Tagad palūgsim par šiem audumiem. Mūsu Debesu Tēvs, no svētā Pāvila ķermeņa tika ņemti auti jeb apsēji, un ir teikts, ka no “viņiem izgāja nešķīsti gari”. Mēs saprotam, ka mēs neesam svētais Pāvils, bet mēs zinām, ka Tu joprojām esi tas pats Jēzus, jo Tu šodien esi tikpat dzīvs, kāds Tu biji svētā Pāvila dienās. Es lūdzu par šiem lūgumiem, Kungs, ko pārstāv šie lakatiņi. Mazi auduma gabaliņi un lakatiņi, un adītās mazulīšu zeķītes. Dievs, es lūdzu, lai Tu dāvā to.

E-327 Mēs esam iemācīti, ka Israēls gāja uz apsolīto zemi, priekšā viņiem gāja liels uguns stabs, pravietis pārstāvēja viņus...pārstāvēja viņiem Dievu uz zemes. Un viņi...šis pravietis izveda viņus pie Nāves jūras, un tā aizšķērsoja ceļu. Kaut kas stāvēja ceļā, kad viņi gāja, pildīdami savus pienākumus. Dievs paskatījās lejup no debesīm caur to uguns stabu, un jūra nobijās, un tā atkāpās atpakaļ un atvēra ceļu pa tiešo cauri jūrai, lai Israēls turpinātu iet pa pienākuma ceļu, un viņi devās uz apsolīto zemi.

E-328 Dievs, kad šie lakatiņi tiks uzlikti uz slimajiem un nomocītajiem... Sātans ir nostājies viņiem ceļā, viņš traucē viņiem viņu pienākumu ceļā. Lai tas spēks, kas uzcēla mūsu Kungu, Kurš šobrīd ir šeit, nonāk uz šiem lakatiņiem. Un kad vien tie pieskarsies slimajiem, lai velns nobīstas, kad Viņš skatās lejup caur Jēzus Kristus Asinīm, un lai katrs no viņiem tiek dziedināts un turpina iet, pildot savu pienākumu. Dāvā to, Kungs. Mēs pateicamies Tev. Tava klātbūtne ir šeit. Ak, šis Tava Gara brīnišķīgais svaidījums, kas satricina mūs, mirstīgas būtnes, Kungs! Cik ļoti mēs pateicamies Tev par Tavu labestību! Svētī tos tagad, Jēzus Vārdā.

E-329 Mūsu galvas lai ir noliektas, ikvienam, kas ir šeit. Nolieciet ne tikai savu galvu, lūk, es lūgšu jums noliekt kopā ar to arī savu sirdi. Ko vēl Dievs varētu izdarīt, lai jūs ieraudzītu, ka Viņš ir šeit? Tagad noticiet man. Šis svaidījums šobrīd ir tik milzīgs, ka man teju vai reibst galva. Es neesmu fanātiķis. Jūs zināt, ka es neesmu. Man nav nosliece uz ilūzijām. Es tikai saku jums to, kas ir patiesība. Tas ir saskaņā ar Rakstiem. Tā gaisma faktiski ir izpletusies it visur, šķiet, ka tā ir vienkārši visur šeit. Tāda milzīga vajadzība! Ticiet man.

E-330 Bībelē, Marka 16. nodaļā, ir teikts: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Cik daudz šeit ir ticīgo? Sakiet: “Āmen.” Nu, Bībelē ir teikts: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Lai jūs zinātu, ka tas neesmu es, jūs esat tajā tikpat daudz kā es. Tā ir vienkārši Dieva dāvana, lai izpaustu Viņu, tas pastāsta lietas. Un es aicinu ikvienu kā liecinieku: visos tajos gados, vai Viņš kādreiz ir pateicis kaut ko, kas nebūtu pilnīgi precīzi piepildījies? Absolūti precīzi, katru reizi. Tā...tā tam ir jābūt, jo tas ir Dievs. Lūk, nevajag skatīties nezin kur, gaidīt kaut ko tālā nākotnē. Skatieties, Viņš ir šeit šobrīd, tieši tagad!

E-331 Un tā, ja tu esi ticīgs, uzliec savu roku kādam blakus tev, un viņi uzliks savu roku tev. Nelūdz par sevi, lūdz par viņiem, jo viņi lūgs par tevi. Un tā, lai jūs zinātu, un...un ja jūs to izdarīsiet, es jums apliecinu... Nu, vairs nav palikušas nevienas nestuves vai saliekamās gultas, tās visas ir aizvāktas. Bet jūs bijāt šeit, kad šeit stāvēja nestuves un saliekamās gultas; kroplie, sakropļotie, klibie, aklie, nekad, nevienu reizi, kad pilnīgi visi... Un tā, tādā veidā, kā jūs lūdzaties draudzē; ja tu esi metodists, lūdzies, kā to dara metodisti; ja tu esi baptists, lūdzies, kā lūdzas baptisti; ja tu esi pentakosts, lūdzies, kā dara viņi. Lai kas tu nebūtu, lūdzies. Bet lūdzieties par to cilvēku, uz kura jūs esat uzlikuši savas rokas. Tad ticiet.

E-332 Lūk, atcerieties, Bībelē ir teikts: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic. Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Tagad lūdzieties par katru, kā indivīdi. Es lūgšu par jums visiem kopīgi no platformas. Un tā, katrs pa savam.

E-333 Mūsu Debesu Tēvs, mēs vēršamies pie Tavām žēlastībām. Mēs neesam atnākuši savā vārdā, mums nav dots neviens apsolījums caur to. Bet mums ir devis apsolījumu Tavs dārgais Dēls, ka: “Ja jūs kaut ko lūgsiet Tēvam Manā Vārdā, Es to darīšu.” Tas bija Tavs apsolījums. Lūk, Tēvs, es lūdzu, lai Tu izpaud sevi pie šiem ticīgajiem. Viņi uzliek savas rokas slimajiem, viens uz otra, un mēs tagad nākam pie Dieva troņa, atnesdami viņus. Bībelē, Marka 11. nodaļas 23. pantā ir teikts: “Ja jūs pateiksiet šim kalnam: ‘Kusties’, un nešaubīsieties savā sirdī, bet ticēsiet, ka jūsu sacītais piepildīsies, jūs saņemsiet to, ko jūs pateicāt. Ja jūs paliksiet Manī un Mani Vārdi jūsos, lūdziet, ko vēlaties, un tas jums tiks dots.”

E-334 Lūk, Tēvs, saskaņā ar visiem Tava Vārda rīkojumiem, es esmu pieņēmis to, neskatoties uz to, ko saka citi. Es esmu ticējis tam tieši tā, kā tas ir rakstīts. Jo mums ir pateikts, ka to nevar patvaļīgi skaidrot, bet tieši tā, kā tas ir rakstīts. Ja Tu tiesāsi mūs pēc šīs Grāmatas, tad Tu, bez šaubām, esi parūpējies, lai tā nonāktu pie mums pareizā veidā, jo mums ir jātiek tiesātiem pēc šīs Grāmatas. Un tagad, Tēvs, es ticu tam no visas sirds, un pat vairāk par pravietiskā Gara dāvanu, ko Tu dari zināmu... Un tieši tāpēc es zinu, ka tas esi Tu, jo tas vienmēr precīzi atbilst Rakstiem. Tagad mēs nākam, Kungs, un pateicamies Tev par to. Un svaidi mūs tagad. Mēs pienākam pie ienaidnieka teritorijas.

E-335 Ak, sātan, tu esi uzvarēts radījums. Tev nav spēka. Dieva Dēls atņēma tev spēku, atņēma tev visu, kas tev bija, Golgātā; ar augšāmcelšanos pierādīja, ka Viņš ir ar mums. Un tāpat kā tiem, kas gāja no Emavas, Viņš ir parādījies mums šajā rītā un izdarījis kaut ko tādu, kā Viņš darīja to pirms Savas krustā sišanas, tāpēc mēs zinām, ka Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Un, sātan, mēs nākam Viņa Vārdā, Jēzus Vārdā, ar Kristus spēku. Un tu esi uzvarēts, tu esi tikai blefs. Un, ja mēs pieņemsim tavu blefu, tu mūs priekšlaicīgi nogalināsi. Bet tu nevari to izdarīt. Mēs nākam, izaicinot to ar Dieva Vārdu, ar Jēzus izpērkošajām ciešanām. Mēs sakaujam tavu blefu. Mēs atklājam tavas kārtis, sātan. Un mēs ejam pēc tās aitas, kā tā lauva Dāvida laikos. Mēs nākam, lai atvestu to aitu atpakaļ uz labu veselību un stiprumu. Atlaid viņus, Jēzus Kristus Vārdā! Izej no šīs vietas! Izej no šiem cilvēkiem, sātan! Mēs apsaucam tevi Jēzus Kristus Vārdā. Atlaid viņus, jo Kristus Vārdā mēs vedam viņus atpakaļ pie Tēva Troņa šajā rītā, ar veselību un stiprumu, Jēzus Kristus Vārdā.

E-336 Tagad visi cilvēki, kas tic, ka ticības lūgšana ir palūgta, ka jūs esat uzlikuši rokas uz kāda, ka jūs esat ticējuši un ticat, ka Kristus ir viņus dziedinājis; un jūs ticat, ka jūs esat dziedināti, jo tas cilvēks palūdza par jums, un jūs pieņemat to tieši tagad, ka jūs esat dziedināti, nav svarīgi, cik sakropļoti, cik akli, cik kurli, lai kādi jūs nebūtu, cik vāji, cik slimi, piecelieties kājās Jēzus Kristus Vārdā un pieņemiet to. Āmen. Piecelieties, it visur, lai kāda arī nebūtu problēma. Piecelieties savās kājās, paceliet savas rokas un slavējiet Dievu par Viņa labestību. Āmen.