E-1 Paldies tev, brāli Nevil. Lai Tas Kungs tevi svētī.
Ir patīkami šajā rītā atkal būt lūgšanu namā. Sirsnīgs “labrīt” jums visiem. Un es paļaujos, ka mums visiem šī būs lieliska diena mūsu Kunga Klātbūtnē. Un tā, šorīt es gribu novadīt mācībstundu. Un es gribu nevilcinoties ķerties klāt šai stundai, jo tā ir... Es domāju, ka tas ir svarīgi. Un tas ir... Un, lai sanākušie tik ļoti nenogurtu (ziniet, tas prasa daudz laika un daudzi stāv kājās), es uzreiz pievērsīšos mācībstundai.

E-2 Un tā, šovakar es gribu runāt par tēmu “Manas dzīves Pavadonis”. Un es ceru, ka daudzi varēs...visi, kas varēs, būs šeit tajā laikā, šovakar. Tomēr, ja jums ir pašiem sava draudze, mēs...protams, mēs gribam, lai jūs esat savā draudzē. Jūsu pienākums ir būt tur, kur ir jūsu pienākumu postenis, lai jūsu gaisma mirdzētu.

E-3 Lūk, katru reizi, kad jūs atbraucat, mēs joprojām ceram, ka mums šeit būs vairāk vietas. Taču mums ar to ir grūtības, ak, it visā. Pilnvaroto padome ir izpētījusi visas šī jautājuma nianses. Un viņi aizsūta uz vienu vietu, un tur tiek dota atļauja; pēc tam aizsūta uz citu vietu, bet tur uzliek liegumu. Un atkal aizsūta, un tur viņi apstiprina un atpakaļ. Ak, viņiem nebija viegli! Taču, ziniet, sātans vienmēr cīnās pret to, kas ir pareizi. Atcerieties, jums vienmēr ir taisnība par...

E-4 Bet es domāju, kur gan tu esi, Antonij. Redzu, ka tu satiki savu tēvu. Un es skatījos tur, auditorijā, viņš man sacīja, ka tu tur sēdi. Mēs ļoti priecājamies redzēt tevi un tavu tēvu šeit pie mums, brālis Milano no Ņujorkas. Es ceru, ka šoreiz, kad es braukšu uz ārzemēm, es vēlreiz ieskriešu Ņujorkā, kaut kur tur, ja vien Dievs ļaus.

E-5 Un tā, mēs ļoti priecājamies par jums visiem. Vienkārši...vienkārši lieliski, ka esat šeit.

E-6 Bet vakar vakarā mēs brīnišķīgi pavadījām laiku...nu, vismaz man...man tā bija. [Sanāksme saka: “Āmen.”] Un... “Jesaja templī.” Un tāpēc jūs...

E-7 Un šorīt gribētos parunāt par tēmu...tas ir, mācīt, ja vien mums izdosies, par “dzīvās Telts būvēšanu; kā būvēt...būvēt dzīvo Telti, kurā dzīvo dzīvais Dievs – par pilnīgu cilvēku, dzīvā Dieva dzīvo Telti, kurā Viņš mājo”. Un, ja...

E-8 Kā es saprotu, viņi šeit ļoti labi dzied, bet man nekādi nesanāk paklausīties. Un šovakar es pacentīšos nokļūt šeit. Mana sieva stāstīja man par brāli Angrenu (manuprāt, tāds ir viņa vārds) no Tenesijas štata. Viņš bija šeit vakar vakarā. Šodien es viņu neredzu, bet pieļauju, ka viņš atrodas kaut kur šeit. Un man gribētos, lai viņš šovakar, ja tas būs iespējams, nodzied vai nu “Lejup no Savas Godības”, vai arī “Cik varens Tu”. Man gribētos paklausīties. Kurš no jums gribētu paklausīties brāli Angrenu? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Ak, man patīk, kad labi dzied. Un Meda sacīja, ka viņam, šķiet, ir baritons. Un tas man atgādina par mūsu brāli Baksteru; arī viņš ir dziedātājs, kā mēs visi zinām. “Lejup no Savas Godības” un “Cik varens Tu”. Man šķiet, ka es jau atradu, kur viņš ir, lūk... Vai tev nav nekas pretī, brāli Angren? Šovakar, ja tu neesi pret? Ja tu paliksi... Tu paliksi vai pacentīsies palikt uz vakara dievkalpojumu? Nu, es... Nu... Lūk, ko es pateikšu: kā būtu, ja mēs... Es negribu nevienam sagādāt neērtības. Tādā gadījumā, kāpēc gan nevarētu nodziedāt, ja mēs...Septiņu Zīmogu laikā, kad tie tiks sludināti, ja tu atbrauksi. Es gribētu to ierakstīt, saproti, uz lentes, lai man tas būtu, “Cik varens Tu”, nu, un vēl arī “Lejup no Savas Godības” [Brālis Branhams smejas–Tulk.], tajā laikā.

E-9 Ak, vai tad kalpot Dievam nav brīnišķīgi? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk] Es nezinu, ko es darītu, ja es nebūtu kristietis! Ja es... Saprotat? Vienkārši, ir tik brīnišķīgi būt kristietim! Man vienkārši gribas lēkāt un kliegt pilnā balsī. Būt Kristietim! Padomā tik, stipri noenkurots Kristū!

E-10 Es zinu, ka tā cilvēka uzvārdu es vienmēr izrunāju nepareizi. Viņa iniciāļi ir S. T. vai T. S., vai kaut kas tamlīdzīgs. Samners, brālis Samners. Viņš... Es gribu pateikties viņam un viņa dārgajai sieviņai. Manuprāt viņa pavadīja apmēram, kā šķita, apmēram sešus mēnešus, lai nodrukātu tos “Septiņus Draudzes Periodus”. Un tagad mums tas šeit ir nodrukāts, gatavs korektūrai, un tas tiks izdots grāmatas veidā, Septiņi Draudzes Periodi. Māsa Samnera, lai kur tu neatrastos, mēs tev noteikti par to samaksāsim. Tas...tas ir prasījis daudz darba. Nu, tā ir šitik bieza. Man būtu vajadzīgi apmēram seši mēneši, lai to pārlasītu, nemaz nerunājot par to, ka ir jāpārdrukā no lentes, jāpārskata, jāizņem atkārtojumi un jāuztaisa par grāmatu. Mēs to sagatavosim un uzreiz sūtīsim uz tipogrāfiju, jo mēs domājam, ka tādai lietai pēc iespējas drīzāk ir jānonāk cilvēku rokās, un jūs varēsiet to izstudēt. Un Billijs man tikko kā parādīja, kad es tur ienācu pirms dažām minūtēm, ka...ka tā...ka tā jau ir gatava sūtīšanai uz druku. Tāpēc, māsa, šis lūgšanu nams tev par to samaksās. Es nemaz nedomāju, ka tu to darīsi par velti. Un...un...vai arī mēs... Ja mēs nodrukāsim grāmatu un mums būs jāuzliek tai cena, vai kaut kā tamlīdzīgi, tad mēs noteiksim tādu cenu, lai no katras pārdotās grāmatas tu kaut ko saņemtu, lai kas tas arī būtu. Vienkārši parunā ar padomi, ar pilnvaroto padomi, vai ar kādu no viņiem, un viņi palīdzēs tev ar to. Lai Tas Kungs bagātīgi tevi svētī.

E-11 Šeit sēž pavecie brālis un māsa Kidi, viņiem droši vien ir gandrīz simts gadu, nedaudz mazāk. [Brālis Branhams un sanāksme smejas–Tulk.] Un es nesen viņu satiku, un viņa sacīja: “Nu, brāli Billij, droši vien tā ir pēdējā reize, kad es tevi redzu.” Sacīja: “Es jau esmu ļoti veca.”

E-12 Es sacīju: “Ak vai! Es pat dzirdēt neko tādu negribu. Jūs esat gluži kā paveci mamma un tētis.” Mēs mīlam brāli un māsu Kidus, pareizi? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Visi mīl. Un tas ir vienkārši...

E-13 Mani tas ļoti iespaido, kad es redzu, kā viņi nāk uz draudzi, tāds padzīvojis pāris. Un tikai aizdomājieties, viņi sludināja Evaņģēliju, vēl pirms es biju piedzimis. Bet es pats jau esmu vecs vīrs. Jā. Padomā tik, viņi sludināja vēl pirms manas piedzimšanas. Un tagad es esmu te; es sāku domāt, ka es jau esmu tik vecs. Es teju vai domāju, ka man jau ir laiks beigt. Paskatos, kā ienāk brālis un māsa Kidi: “Slava Dievam! Aleluja!” un saku: “Nē, es jūtos lieliski.” [Brālis Branhams un sanāksme smejas–Tulk.] Tieši tā. Kad redzi viņus, kā viņi var... No viņiem patiešām iedvesmojies!

E-14 Tad tu aptver, ka viņi ir gandrīz divas reizes vecāki par mani, taču joprojām dodas darba laukā. Šorīt atnāca un paprasīja grāmatas, lai paņemtu grāmatas un tās tirgotu. Paprasīja magnetafona lentes, lai iegūtu dvēseles, atskaņodami tās lentes – gandrīz simtgadīgā vecumā! Nu, kur tad ir jūsu “divi spārni”, par kuriem mēs vakar runājām? Jā. Es sāku aizdomāties: “Kur tad ir manējie?” – kad viņš vakardien to pateica. Cik tev ir gadi, māsa Kida? [Māsa Kida saka: “Man ir astoņdesmit viens gads–Tulk.] Astoņdesmit viens. Cik vecs esi tu, brāli Tom? [Brālis Kids saka: “Astoņdesmit divi.”] Astoņdesmit viens un astoņdesmit divus gadus veci, un joprojām vicina savus spārnus, darbībā, joprojām turpina.

E-15 Ja Ohaio notiek kaut kas nelāgs un par to uzzina māsa Kida, tad mājās uzreiz zvana telefons. Nesen viņa pazvanīja: mazulis (man šķiet, tā bija meitenīte) piedzima, un viņam bija izspiedušās zarnas [Māsa Kida saka: “Urīnpūslis.”–Tulk.] Urīnpūslis mazulītim bija ārpusē. Un ārsts nezināja, ko lai ar to iesāk, un viņš baidījās veikt operāciju. Mēs lūdzāmies. [“Veica operāciju, brāli Branham, un ielika to iekšā, jo sacīja, ka viņa neizdzīvos. Un viņi vienkārši ielika zarnas atpakaļ iekšā.”] Operēja un ielika zarnas atpakaļ, un domāja, ka viņa neizdzīvos. Taču viņa izdzīvoja. [“Nebija iziešanas.”] Pēc tam nebija iziešanas priekš...caur... Barība negāja caur taisno zarnu. Un māsa Kida atkal pazvanīja. Mēs atkal palūdzām, un tagad iziešana ir kārtībā. [Sanāksme priecājas un slavē Kungu.] Un, lūk, viņa ir šeit kā liecinieks, ārsts arī. Redzat? Tā ir liecība, ka Kungs Jēzus, varenais Radītājs... Vai redzat, ko centās izdarīt sātans? Atņemt tam mazulim dzīvību. Un pēc tam... Redziet, pēc tam, manuprāt, tā sieviete atnāca pie Tā Kunga. [“Viņa atgriezās pie Tā Kunga tieši manās mājās.”] Atgriezās pie Tā Kunga. Māsa Kida atveda viņu atpakaļ pie Kristus pēc tam, kad ar viņas mazuli notika tas lielais brīnums.

E-16 Vakar man no Kalifornijas pazvanīja viens turienes brālis-kalpotājs, pie kura es biju, kad pirms daudziem gadiem pirmo reizi braucu uz Kaliforniju. Viņa mazdēls piedzima ar...ar četriem...trim aizvērtiem sirds vārstiem. Un es izstāstīju viņam par šo gadījumu. Es sacīju: “Tas Dievs, kas varēja radīt tajā situācijā un visu izlabot, bez šaubām, var dziedināt arī tavu mazdēlu.” Vienkārši pasaki tam puisim, lai nezaudē drosmi.

E-17 Un tas puisis bija sanāksmē, kad es pirmo reizi biju Kalifornijā, nu jau pirms kādiem astoņpadsmit gadiem...tas bija pirms sešpadsmit gadiem. Un es biju Kalifornijā. Un viņš... Sanāksme atstāja tādu iespaidu uz to puisi, ka... Kad viņiem piedzima bērniņš, viņi ieraudzīja, ka kaut kas nebija kārtībā, viņš kļuva zils, un viņam mēģināja dod skābekli un tā tālāk. Un šķita, ka viņš neizdzīvos, un pēc tam ārsti veica apskati un atklāja, ka viņa sirdī trīs vārsti bija aizvērti. Vispār nevērās vaļā (saprotat?), tikai...pumpēja tikai caur vienu vārstu. Un viņš pazvanīja tēvam un sacīja: “Tēti, ātri pazvani brāli Branhamam. Pasaki viņam, ka viss...vienkārši palūgt Kristum. Viņš to izdarīs.” Lūk, lūdzu. Ak, vai! Šī ietekme, ka viņi redz... Mēs vakar vakarā par to runājām. Īstā lieta īstajā laikā.

E-18 Nu, ja mēs turpināsim runāt, mēs nekad netiksim līdz mācībstundai, vai ne? Tas ir gluži kā sīrups aukstā rītā, tāds patiešām biezs, ziniet, visu salipina. Mēs ļoti priecājamies, ka mums ir šāda sadraudzība. Tieši tā.

E-19 Un tā, tagad nomierināsimies un ķersimies klāt mācībstundai. Varbūt būs... Nezinu, vai jūs varat saskatīt, kas ir uz tāfeles? Varbūt, ja es to pagriezīšu šādi, tūlīt, lūk, mēs tagad varēsim... Nu, kāds no jums... [Brālis saka: “Vai tev nevajag tam prožektoru?”–Tulk.] Ko tu saki? [“Vai tev nevajag tam prožektoru?”] Nē, nedomāju, ka šobrīd vajag, Dok. Varbūt nedaudz vēlāk. [Es varu uzlikt prožektoru tieši uz grīdas.] Nu, mēs...mēs to izdarīsim, kad man būs dažas... Vai šeit ir prožektors? Labi. Uzspīdināsim tieši uz tās. Vai jums tur aizmugurē ir redzams? Ir redzams? Ja ir redzams, tad paceliet roku, ja redzat šo tāfeli, varat uz tās izlasīt. Nē. Labi. Nes šurp prožektoru. Un tā, kamēr viņi to sagatavo...

E-20 Šorīt es sāku tā pavēlu, vai arī... Nē, nē, kādas piecpadsmit minūtes agrāk. Un tā, tāpēc mēs tagad nesteigsimies, tāpēc ka negribas darīt to steigā. Kad steidzies, tad vienkārši sabojā visu, ko grasījies pateikt. Es nesen klausījos lentu, kā es jums runāju, un man par sevi palika ļoti kauns; nevis par to, ko es sacīju, bet kā es to sacīju – pārāk ātri un turklāt vēl tādā nervozā tonī. Labāk es gribu pagaidīt. Tas...

E-21 Nesen es...es redzēju to vietu, kur grasās uzcelt lielu zooloģisko dārzu, šeit, Luisvilas vidū. Un Brauna kungs (manuprāt, tā tas bija) noziedoja zooloģiskajam dārzam vienu miljonu dolāru. Nu, ja tie būtu man, es droši vien atdotu to naudu, lai tos dzīvniekus atbrīvotu. Es esmu pret to, lai kādu šādi sēdinātu būrī. Es vienkārši... Es eju uz zooloģisko dārzu un redzu šos nabaga dzīvniekus: lāčus, lauvas un citus; tie staigā šurpu turpu, ieslodzīti uz mūžu, jūs saprotat. Tas liek justies slikti. Galu galā viņus ar viltību noķēra cilvēks, kurš ir gudrāks par viņiem. Saprotat? Un viņi tos noķer un iesloga nebrīvē.

E-22 Un es par to aizdomājos: tieši tā dara velns. Viņš paņem dārgus cilvēkus, kuriem būtu jāstaigā pa Dieva varenajām vietām un plašumiem, un tā tālāk, tad iesēdina viņus kaut kādas konfesijas vai ticības mācības cietumā, vai vēl kaut kur, un tur viņus sasien. Cik tas ir briesmīgi!

E-23 Un man nepatīk zooloģiskie dārzi. Es jūtos kā viens no tiem dzīvniekiem, kad tu esi pilnībā iesprostots un tikai centies kļūt brīvs, ziniet, tikt ārā, lai kaut ko izdarītu.

E-24 Tagad, pirms vērsties pie Vārda, vērsīsimies pie šī Vārda Autora, noliecot tagad mūsu galvas lūgšanā.

E-25 Mūsu žēlsirdīgais Debesu Tēvs, šajā rītā mēs atkal esam sanākuši kopā Kunga Jēzus, Tava dārgā Dēla Vārdā. Iemiesojies Dievs nonāca uz zemes kā izlīgums par mūsu grēkiem un nomira, Taisnais, lai mēs caur Viņa taisnīgumu, būdami netaisni, tiktu padarīti pilnīgi Viņā. Mēs nākam, atzīstot, ka mēs esam necienīgi, Kungs. Mūsos nav nekā laba. Un mēs visi esam vienā lielā cietuma ēkā. Nav nozīmes, kurā stūrī mēs stāvam, mēs visi tik un tā esam cietumā. Mēs nevarētu palīdzēt viens otram. Taču Dievs, savā bezgalīgajā žēlastībā, nonāca lejā un atvēra cietuma durvis, lai izlaistu mūs brīvībā. Tagad mēs vairs neesam būrī. Mēs vairs neesam šīs pasaules zoodārzā, bet tagad mēs esam brīvi. Mēs esam ārpusē.

E-26 Ak, kā mēs mīlam Viņu un apbrīnojam Viņu! Mēs taču varam pastaigāties pa Viņa apsolījuma plašajiem laukiem un redzēt, kā tie izpaužas mūsu priekšā! Un paši ar savām acīm redzēt, kā varenais Mūžības Dievs atklājas mūsu priekšā un parāda, ka Viņš ir reāls, kā Viņš darīja ar praviešiem senatnē; zinot, ka viņi atdusas ar pārliecību, ka reiz, kad beigsies šī dzīve, mēs atkal tiksim atjaunoti, kad būs augšāmcelšanās Mūžīgajai Dzīvībai, kas nekad nebeigsies. Mūsu ķermenis vairs nenovecos, un mēs nekad nenomirsim. Un mēs nekad nebūsim izsalkuši, un mums vairs nekad nebūs nekādas vajadzības. Taču mēs staigāsim kopā ar Viņu. Mēs gribam dzirdēt, kā Viņš pateiks: “Ieejiet Tā Kunga priekā, kas jums ir sagatavots no pasaules radīšanas.” Vēl pirms tam, kad ienāca grēks, Viņam viss jau bija sagatavots, kā Ādamam un Ievai, lai viņi nekad neslimotu un neraizētos. Un tagad Viņš to ir sagatavojis mums, un Viņš iepriekšzināja, ka mēs parādīsimies. Grēks bija visu nobloķējis, bet tagad grēks ir aizvākts ar Jēzus Asinīm. Tagad mēs dodamies uz apsolīto zemi caur Dieva apsolījumu, kurš ir mūžīgs.

E-27 Svētī mūs tagad, Tēvs, kad mēs iedziļināsimies Tavā Vārdā. Mēs gribam zināt, kādiem cilvēkiem mums ir jābūt, lai mēs būtu tur. Palīdzi mums šodien šajā skolā, lai ar mums būtu varenais Galvenais Skolotājs, Svētais Gars, kurš atnāks un atvērsies mums caur Savu Vārdu. Jo mēs lūdzam to Viņa Vārdā un Viņa slavai. Āmen.

E-28 Un tā, pirmkārt, es gribētu, lai jūs kopā ar mani atverat Pētera 2. vēstuli, 1. nodaļu. Es gribu izlasīt šo Rakstu daļu, Pētera 2.vēstule, 1. nodaļa. Un tagad jums, kuriem ir zīmulis un papīrs...

E-29 Un, manuprāt, šorīt man pateica, ka...ka reizēm, kad es aizgriežu prom galvu, uz lentes ir slikti dzirdams. Es patiešām to nedaru tīšām. Un, man šķiet, mums būtu labi kādreiz par to padomāt, lai iegādātos iekaramo mikrofonu sistēmu un iekarināt tos šeit pie griestiem. Tad, lai kur tu stāvētu, viss būs kārtībā. Tas būtu ideāli, vienkārši no visām pusēm, vienkārši mikrofoni būtu pie griestiem.

E-30 Un tagad, kamēr es runāju... Ja jūs pēc dievkalpojuma...vai arī, ja sagribēsiet, varat pārzīmēt, lūk, šo shēmu. [Brāļa Branhama uzzīmētā skice ir attēlota šīs brošūras beigās–Tulk.] Turklāt man tā šeit ir arī nodrukāta. Es paņemšu piespraudi un piestiprināšu to šeit, no priekšpuses, ja kaut kad jūs sagribēsiet to izdarīt. Atnāciet agrāk šodien pēcpusdienā, lai jūs to saprastu.

E-31 Lūk, mēs tuvojamies Septiņiem Zīmogiem. Nesen mēs pabeidzām Septiņus Draudzes Periodus. Bet šis ir vēstījums par mācību, kas iepazīstina ar to cilvēku, kas būs izpirkts ar Kunga Jēzus Asinīm un atradīsies tajā Draudzes periodā, tajā Mūžīgajā Draudzes periodā šo Zīmogu beigās. Un tā, mēs zinām, ka mums priekšā ir Septiņas Bazūnes, Septiņas Mocības, Kausi un tā tālāk, kuros mēs ar laiku iedziļināsimies. Taču mēs gaidām, kad būs vairāk vietas, kur cilvēkiem apsēsties.

E-32 Un tā. Un es nodomāju, ka tas šeit tieši iederēsies, tā man jau šķita. Es nebiju domājis zīmēt šādu shēmu, taču nesen es biju pie maniem dārgajiem draugiem, pie Koksiem, Kentuki. Es tur aizbraucu, nolēmu veltīt vēl dienu vāveru medībām, pirms sezonas beigām. Un es biju mežā ar savu draugu Čārliju (viņš tur stāv) un Rodniju, viņa brāli. Es nevienu vāveri tā arī neieraudzīju. Droši vien es tās visas izbiedēju, kad sāku tur mežā skaļi gavilēt. Lūk, kas man atklājās, draugi un...un māsa Nellij un Mārdžij, es jums pateicu, ka es pastāstīšu to svētdien, kad es ķeršos tam klāt. Lūk, kas man atklājās par svētrunu, kuru es grasījos runāt, bet viss pārējais ar to precīzi sasaistījās. Un, ak, man tas patīk! Man tur mežā bija īsts...īsts gavilēšanas gars.

E-33 Un tā, tagad izlasīsim pirmo Pētera...tas ir, Pētera 2. vēstuli, 1. nodaļu, daļu no tās.
Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:

E-34 Man patīk, kā tas šeit ir izteikts, jo visa mana šī rīta tēma balstās uz ticības. Saprotat? Atļaujiet man to izlasīt vēlreiz. Uzmanīgi klausieties.
Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:

E-35 Ievērojiet, viņš saka, ka “es esmu dabūjis [ieguvis] šo ticību un es adresēju to tiem, kas arī ir ieguvuši to pašu dārgo ticību.” Es gribu... Tas nav ārējai pasaulei. Tas ir Draudzei, saprotiet, tiem, kas ir Kristū.
Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!
Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievlīdzībai [dievbijībai] Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.
Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem (ar tiem apsolījumiem) būtu daļa pie dievišķās dabas...

E-36 Lūk, lai tas tagad mūsos pamatīgi nosēžas. Šorīt tā nav svētruna, tā ir vienkārši mācībstunda. “Dievišķā daba.” Atļaujiet man tagad vēlreiz izlasīt 4. pantu, lai jūs to nepalaistu garām. “Ar to Viņš mums...”
Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķās dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.

E-37 Redziet, “pasaulē”, mēs no tā jau esam izbēguši. Viņš šeit vēršas pie Draudzes. Lūk, kāpēc mēs šorīt atrodamies šeit: lai noskaidrotu, kāds ir šis ceļš, kādas ir Dieva prasības. Šeit nav neviena cilvēka, kas jau mīl Dievu, bet gribētu...negribētu būt vēl līdzīgāks Kristum. Un tā, šeit tas viss ir redzams. Katrs kristietis... Es esmu vecs veterāns. Paskatieties šeit uz brāli un māsu Kidiem, droši vien viņi ir visvecākie šajā ēkā. Taču, ja es viņiem pajautātu: “Kāda ir jūsu sirds vēlēšanās?” Tad atbilde būtu: “Būt tuvāk Dievam.” Kad tu uzzini par Kristu, Viņā ir tāda mīlestība, ka tu vienkārši centies Viņā iegremdēties.

E-38 Atvainojiet par to, ko es tūlīt sacīšu. Es te nesen pateicu savai sievai, viņa...mēs abi novecojam, un es viņai pateicu, es pajautāju: “Vai tu mani mīli tāpat kā agrāk?”
Viņa atbildēja: “Jā, protams.”

E-39 Un es sacīju: “Zini, es mīlu tevi tik stipri, ka gribētu tevi paņemt un ievilkt sevī iekšā, lai mēs patiešām būtu viens.”

E-40 Lūk, tas... Sareiziniet to ar simts miljoniem un tad jūs sapratīsiet, kā ticīgais, kurš iemīlas Kristū, grib tikt Viņā, jo tā ir mīlestība. Un šeit Viņš mums parādīs, kā caur šiem apsolījumiem mēs varam kļūt Kristus Dievišķās dabas līdzdalībnieki. Šajos mirstīgajos ķermeņos – kā mums kļūt par līdzdalībniekiem.

E-41 Šeit es varētu kaut ko piebilst. Kāpēc es ticu... Nesen kāds mani pavisam nepareizi saprata. Es saņēmu vēstuli no kalpotāju asociācijas, kurā bija teikts, ka es ticu tam, ka bija...ka mēs esot dvēseļu pāri. Un ka mums esot jāatstāj mūsu dzīvesbiedrs, ja mēs ar viņu neesam dvēseles pāris, lai apprecētu citu, ar kuru mūsu dvēsele ir pārī. Ak vai!

E-42 Es sacīju: “Es neesmu vainīgs tādā ķecerībā.” Es vienmēr esmu bijis pret to. Es...es tam neticu. Nekādā gadījumā. Es ticu, ka Dievs dod mums pāri. Tā ir patiesība. Un tad mēs kļūstam par viens otra daļu. Tā tas ir. Un pirms vīrietis apprecas, viņam šīs lietas būtu jāpārdomā, tajā jāiedziļinās.

E-43 Nesen viens jauns cilvēks man pajautāja, sacīja: “Kā tu domā, brāli Branham, vai es varētu....vai man būtu jāapprec tāda un tāda meitene?”
Es sacīju: “Cik daudz tu par viņu domā?
Viņš atbildēja: “O-o, es viņu ļoti mīlu.”
Es sacīju: “Nu, ja tu nevari bez viņas dzīvot, tad labāk apprecies ar viņu. Bet, ja tu vari bez viņas dzīvot, tad labāk nevajag. Tāpēc... Taču, ja bez viņas tu nomirsi, tad labāk...labāk rīkojies un apprecies,” sacīju es. Lūk, ko es centos viņam parādīt, ka tad, ja tu viņu tik ļoti mīli...

E-44 Lūk, tagad, pirms jūs esat apprecējušies, viss ir vienkārši brīnišķīgi. Taču pēc precībām sākas grūtības un dzīves pārbaudījumi. Lūk, kad ir jābūt tik ļoti iemīlējušiem vienam otru, lai varētu saprast vienam otru. Kad tu esi viņā vīlies, viņa ir vīlusies tevī, bet jūs tik un tā saprotat viens otru.

E-45 Tieši tāpat ir ar Kristu. Saprotat? Mums ir tik ļoti jāiemīlas Viņā, ka tad, kad mēs kaut ko prasām, bet Viņš mums to nedod, mēs par to it nemaz neuztraucamies. Saprotat? Kāpēc? Un vienīgais veids, kā jūs to varat izdarīt, ir kļūt par Viņa Dievišķās dabas līdzdalībniekiem, tad jūs sapratīsiet iemeslu, kāpēc Viņš nevar jums to iedot. “Viņa Dievišķās dabas līdzdalībnieki.”

E-46 Un paskatieties uz šo: “...kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” Izbēguši no tā! Vai redzat, kam tas ir adresēts? – Draudzei, tiem, kuri ir Kristū, kuri ir pacelti virs tā visa. Nevis viņš pats ir paaugstinājies, bet viņu ir paaugstinājis Kristus.

E-47 Es vēršos pie maniem melnādainajiem brāļiem un māsām, kuri šorīt atrodas šeit: es it nemaz nevēlos jūs aizskart. Taču pirms kāda laika mēs bijām vienā sanāksmē. (Es nezinu, vai es to stāstīju šajā draudzē vai nē, es esmu to stāstījis daudzās vietās.) Tur bija viena melnādaina māsa, viņa sacīja: “Vai es varu izstāstīt liecību, liecināt?”
“Protams, māsa, lūdzu.”

E-48 Viņa sacīja: “Es gribu izstāstīt šo liecību Dieva slavai.” Viņa sacīja: “Ziniet, es neesmu tāda, kādai man būtu jābūt,” un viņa turpināja, “es neesmu tāda, kāda es gribu būt, taču,” sacīja viņa, “tas nu ir droši, es vairs neesmu tāda, kāda es biju agrāk.” Redzat? Viņa bija pavirzījusies uz priekšu. Viņa bija izaugusi.

E-49 Lūk, kāpēc mēs zinām, ka mēs esam no nāves pārgājuši Dzīvībā. Mēs atskatāmies atpakaļ uz to bedri, no kuras mēs tikām izvilkti. Saprotat? Mēs neesam tādi, kādi gribam būt, mēs pat neesam tādi, kādiem mums būtu jābūt; taču par vienu mēs esam pateicīgi: mēs neesam tādi, kādi mēs bijām. Tā tas ir. Mēs esam ceļā.

E-50 “Izbēguši no pasaules posta.” Jau izbēguši no tā: no pasaules kārībām un posta, jūs esat augstāk par to. Lūk, kas... Lūk, pie kāda cilvēka viņš vēršas, pie cilvēka, kas ir izbēdzis no tā visa, saprotiet, no pasaules posta.
Tāpēc pieliekot visas pūles, pievienojiet savai ticībai tikumu, bet tikumam atziņu,
atziņai atturību, atturībai pacietību, pacietībai dievbijību [dievlīdzību],
dievbijībai brāļu mīlestību, brāļu mīlestībai mīlestību. [Tulkojums no Karaļa Jēkaba Bībeles angļu valodā.–Tulk.]

E-51 Un tā, šeit Viņš ir mums devis skici, ko darīt, lai mēs zinātu, kā to darīt. Lūk, kā es sacīju, mēs visi cenšamies atnākt tuvāk Dievam. Tieši tāpēc šorīt es izvēlējos šo svētrunu Draudzei, zinādams, ka cilvēki brauc lielus attālumus. Vakar vakarā es pajautāju: “Cik daudzi no jums ir no citām pilsētām?” Apmēram deviņdesmit procentu cilvēku bija no citām pilsētām. “Cik daudziem no jums vajag braukt šurp simts jūdzes?” Man šķiet, tādu bija vairāk kā astoņdesmit procentu. “Cik daudziem no jums līdz šejienei ir jābrauc vairāk kā piecsimt jūdzes?” Un gandrīz vai trešdaļa cilvēku bija braukusi šurp simts...piecsimt jūdzes. Tikai padomājiet, cik tālu cilvēkiem ir jābrauc. Nu, tie cilvēki nebrauc uz draudzi tāpēc vien, lai uz viņiem paskatītos. Nav nekādas... Ārējā pasaule neredzētu šai vietā nekā skaista. Cilvēki šeit ir vienkārši, nabadzīgi, vienkāršās drēbēs. Te nedzied varenas himnas, pretendējot uz kādu eņģelisku kori; te nav ērģeļu, nav lielu logu ar krāsainiem stikliem. Šeit ir grūti atrast sēdvietu uz sola, stāvi pie sienas. Ne jau tādēļ viņi brauc šurp. Bet viņi brauc, jo viņos ir kaut kas, kas redz skaistumu, ko fiziskā acs neredz. Tās ir garīgās acis, kas redz Kristus skaistumu. Lūk, kāpēc viņi brauc.

E-52 Lūk, pirms gaidāmajiem dievkalpojumiem es veselām dienām pastāvīgi esmu lūgšanā. Eju uz mežu, ielieku kabatā... Saku sievai: “Es šodien eju vāveru medībās.” Bet kabatā ielieku zīmuli un piezīmju grāmatiņu. Līdzko kļūst pietiekami gaišs, lai redzētu, es kaut kur sēžu, atbalstījies pret koku, paceļu augšup rokas un saku: “Kungs, ko lai es šodien daru? Ko tu man iedosi priekš Taviem bērniem?”

E-53 Kad es uzduros kaut kam, kas manī it kā iekvēlojas, atnāk kaut kas tāds; kad pietuvojas Viņa Klātbūtne, es dzirdu kaut ko it kā tālumā, kaut ko līdzīgu: “divreiz divi ir četri.” Tuvāk: “divreiz divi ir četri. Divreiz divi ir četri. Divreiz divi ir četri.” [Brālis Branhams katru reizi to atkārto nedaudz ātrāk–Tulk.] Atkal, atkal un atkal, tādā veidā. Tur tuvojas Viņa Klātbūtne.

E-54 Tu pilnībā atdodies un pēc kāda brītiņa tu no sevis atraujies. Atnāk vīzija: “Ej uz tādu un tādu vietu un dari to un to.” Saprotat? Sākas ar to, ka tu savā prātā dziļi apceri, meditē par Dievu, ārpus šīs pasaules, prom no šīs pasaules, tuksnesīgās vietās, vienatnē.

E-55 Un Tas sāk nākt: “Viens...viens...” Teiksim, jebkurš cipars, jebkas, vienkārši kaut kas sāk nākt pakāpeniski, tikko manāmi. Pēc tam tas nāk ātrāk, ātrāk. Tu tur sēdi un pacel augšup rokas, nesaki ne vārda, vienkārši turi rokas paceltas. Pēkšņi visa tava būtne ir pārņemta. Tad tu redzi tās lietas, ko Viņš vēlas, lai tu zinātu; parāda tev to, kas būs.

E-56 Reizēm tas aiziet līdz kaut kādai vietai, līdz noteiktai vietai, un tad apstājas, nepāriet vīzijā. Tad vienkārši sāk plūst un saistīties kopā Svēto Rakstu vietas. [Brālis Branhams trīs reizes uzsit gaisā knipi–Tulk.] Es paķeru zīmuli, lai neaizmirstu, un to pierakstu, pierakstu to.

E-57 Un es pārnāku mājās un to izskatu, un izpētu. Un reizēm, kad es to pārskatu, es nevaru saskatīt tajā jēgu. Bet pēc tam, pēc kāda brītiņa: te nu tas ir! Tas uzzibsnī un atkal sākas. Tad es ņemu, lūk, šitādu bloknotiņu un vienkārši pēc iespējas ātrāk sāku īsi pierakstīt to, ko Viņš man saka. Es nodomāju: “Kungs, es braukšu uz lūgšanu namu un pateikšu viņiem, ka es...” – “Brauc. Man priekš viņiem kaut kas ir.” Nu, lūk, kā tas atnāk. Tieši tā. Pirms Viņš man to sākumā neiedos, es nevaru neko izteikt.

E-58 Tāpēc, balstoties uz šīm īsajām piezīmēm (jūs paši redzat, ka es uz tām skatos)... Bet tas... Pirmkārt, es sāku... Es saņēmu šo daļu droši vien tikai pirms dienas vai divām, kad biju mežā.

E-59 Un tā, šie cilvēki ir... Pēteris šeit saka, ka mums ir jābūt Viņa Dievišķās dabas līdzdalībniekiem. Lūk, katrs no mums cenšas pieaugt Dieva stāvā, augumā.

E-60 Lūk, kad mēs izskatīsim Septiņus Zīmogus, tad, tajā laikā, kad skan Septītais Zīmogs...tas ir, atveras... Protams, mēs zinām, ko nozīmē zīmogs, tas ir atraisīt kalpošanu, atraisīt Septiņus Zīmogus (un mēs to ieraudzīsim šajā shēmā), atraisa vēstījumu, to, kas ir aizzīmogots.

E-61 Pagājušās svētdienas vakarā es sludināju par “Atslēgu”. Un atslēga ir ticība. Ticība tur rokā atslēgu, bet atslēga ir Raksti. Bet Kristus ir Durvis. Saprotat? Tāpēc ticība paceļ šīs Svēto Rakstu eņģītes un atslēdz Dieva skaistumus un labumus Viņa ļaudīm. Saprotat? Tāpēc tas ir... Ticība tur atslēgu, kas atslēdz Kristu cilvēkiem: atslēdz to, atklāj to.

E-62 Tāpēc šodien mēs pamēģināsim paņemt to pašu atslēgu, lai atslēgtu to ceļu, kā kļūt par īstiem kristiešiem pieaugušiem Dieva augumā, kas...un būtu dzīvas Teltis, lai tajās mājotu dzīvais Dievs.

E-63 Atcerieties, Dievs atklājas trīs veidos. Pirmajā reizē Viņš atklāja Sevi Uguns Stabā, tas tika dēvēts par Tēva stāvokli. Pēc tam tas pats Dievs kļuva redzams Jēzū Kristū, tas ir, Viņš uzbūvēja ķermeni, radīja šo ķermeni. Treškārt, caur šī ķermeņa nāvi Viņš padarīja svētu Draudzi, kurā Viņš var mājot. Tas bija Dievs virs mums, Dievs ar mums, Dievs mūsos – tas pats Dievs.

E-64 Lūk, kāpēc Viņš tika dēvēts par Tēvu, Dēlu, Svēto Garu. Nevis trīs Dievi, bet trīs viena Dieva funkcijas, kalpošanas. Ja vien par to būtu aizdomājušies Nikejas Padomē, tad mums nebūtu tāda jucekļa, vai ne? Pareizi. Nevis trīs Dievi. Cilvēki nevar saprast, kā Jēzus runājās ar Tēvu, un Viņš un Tēvs ir viens. Nu, bet tur jau ir tā lieta. Protams, tas to vienkārši atklāj. Saprotat? Tie nav trīs Dievi, bet trīs kalpošanas! Trīs...

E-65 Kas tas ir? Tas ir Dievs, kas parāda labvēlību Savai radībai. Dievs grib, lai Viņu pielūdz. Vārds Dievs nozīmē “pielūgsmes objekts”. Un tas ir Dievs, kas cenšas atvest Savus ļaudis tādā stāvoklī, lai panāktu no viņiem to, kāpēc Viņš tos radīja. Viņš radīja jūs tikai un vienīgi tāpēc, lai jūs būtu Dieva dēli un meitas. Ja jūs esat palaiduši to garām (būt par Dieva dēlu un meitu), tad jūs neesat trāpījuši mērķī.

E-66 Un netrāpīt... Vārds grēks nozīmē “netrāpīt mērķī”, netrāpīt mērķī. Tātad, ja es šauju mērķī, iedzenot ar lodi naglu no piecdesmit metru attāluma, un šauju...paņemu savu ieroci un šauju, un aizšauju kādus desmit centimetrus garām, tad kāpēc tas tā notika? – Mans ierocis ir jānoregulē, kaut kas nav pareizi. Un, ja es “netrāpu” ticībā Dievam, ja es “netrāpu” būt par kristieti... Dievs ielika tevi šeit, lai tu būtu kristietis. Ja tu esi novirzījies uz kādu pusi, tad atgriezies un noregulējies. Un ir tikai viena lieta, kas tevi var noregulēt – tie ir Svētie Raksti. Svētais Gars Rakstos tevi noregulē, ļauj tev atkal trāpīt tieši mērķī. Tā tas ir.

E-67 Un tā, mēs iedziļināsimies Viņa Vārdā. Apustuļu darbu grāmatas 7. nodaļā Stefans sacīja, un arī... Vienkārši izlasīsim to. Runājot par... Mēs tagad runājam par Dieva Telti. Un tā, Stefans sacīja (ņemot vērā, ka tā būs dzīvā Dieva dzīvā telts)... Stefans sacīja Apustuļu darbu 7. nodaļā...un, manuprāt, mēs... Apustuļu darbi 7. nodaļa, sākot no apmēram 44. panta:
Mūsu tēviem bija tuksnesī liecības telts, kā Tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, lai viņš to celtu pēc redzētā parauga.
To pārņēmuši, mūsu tēvi ar Jozuu arī ienesa to pagānu zemē, ko Dievs izdzina mūsu tēvu acu priekšā līdz Dāvida dienām;
tas iemantoja Dieva žēlastību un lūdza, kaut viņš atļautu viņam gādāt mājokli Jēkaba Dievam.
Salamans uzcēla Viņam namu.
Bet Visuaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka:
debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsit, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta?

E-68 Un tā, iekš... Lūk, “telts” jeb mājoklis, protams, ir vieta, kur mēs ejam, lai atpūstos, lūk, atspirgtu un tā tālāk, piemēram, izgulēties, un tamlīdzīgi. Un tā, Pāvils par to runā Vēstulē ebrejiem 10. nodaļas 5. pantā.
Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus... (Tas ir Kristus) ...upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet ķermeni [miesu] Tu Man esi radījis.

E-69 Kas ir šī telts tagad? – Ķermenis, Dievs mājo ķermeņa teltī.

E-70 Agrāk Dievs atradās tālu augšā; kad Viņš nolaidās uz kalna, pat ja vērsis vai govs pieskārās kalnam, tos bija jānogalina. Dievs ir svēts.

E-71 Kā vakar vakarā: tie eņģeļi aizklāja savas sejas. Svētie serafi ar svētajām sejām, viņi vispār nezina, kas ir grēks, bet viņiem bija jāaizsedz savas sejas Dieva Klātbūtnē, jāaizsedz savas kājas pazemībā.

E-72 Un tā, svētais Dievs nevarēja pieļaut grēku, tāpēc nekas nevarēja pieskarties tam kalnam, kur atradās Dievs.

E-73 Pēc tam Dievs kļuva par miesu un mājoja mūsu vidū, Jēzus Kristus, Sava Dēla, Savas radības apveidā. Tad šis Dēls atdeva Savu dzīvību, un Dieva Asins šūna tika satriekta, lai no šīm Asinīm izietu Dzīvība un atnāktu pie mums.

E-74 Caur šīm Asinīm mēs esam attīrīti. Un, lūk, mūsu asinis, mūsu dzīvība (kura atnāca caur seksuālu vēlmi), ienesa mūsu dzīvību šajā pasaulē... Jēzus Kristus Asinis mūs attīra, izmaina mūsu dabu, atsūtot uz mums Svēto Garu; tad mēs kļūstam par Dieva Dievišķo dabu, tad mēs kļūstam par mājvietu Dievam. Jēzus sacīja: “Tajā dienā jūs zināsit, ka Es esmu Tēvā, un Tēvs ir Manī, Es jūsos un jūs Manī.” Saprotat?

E-75 Zināt, kā...ka Dievs ir Savā Draudzē. Draudzei tagad būtu jāpārņem Kristus vieta, jāturpina Viņa kalpošana. “Kas Man tic, tos darbus, ko Es daru, arī viņš darīs. Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums, pat jūsos līdz pasaules galam.” Redzat? Te nu tas ir, Viņa darba turpināšana.

E-76 Un tā, Dievs jeb Bībele šeit saka, ka Stefans runāja par to, ka Sālamans uzcēla templi. “Bet Visaugstākais nedzīvo rokām darinātos tempļos. 'Jo debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls. Un kur ir Mana dusas vieta?' 'Bet Ķermeni Tu man esi radījis.'” Āmen. Lūk, lūdzu.

E-77 “Ķermeni Tu man esi sagatavojis.” Dievs mājo cilvēka stāvā, šajā Būtnē darīdams redzamu pats Sevi. Pilnīga pielūgsme! Dievs mūsos, kas ir Viņa Telts, Dievs izpaužas. Ak, pie tā mēs varētu aizkavēties tik ilgi, ka jūs, droši vien, teju vai noslāptu te no karstuma! Pievērsiet uzmanību, ka Dievs vienmēr, visos laikos ir atspoguļojis jeb darījis Sevi redzamu cilvēkā.

E-78 Tas bija Dievs Mozū. Paskatieties uz viņu, piedzima kā līderis – Kristus. Laikā, kad viņš piedzima, notika bērnu vajāšana, viņu centās atrast – tieši tas notika arī ar Kristu. Un tajā laikā viņš...viņš tika izglābts – tāpat kā Kristus. Viņš bija likumdevējs – tāpat kā Kristus. Mozus uzgāja augšā uz četrdesmit dienām un saņēma baušļus, un nonāca zemē. Kristus aizgāja tuksnesī uz četrdesmit dienām un atgriezās ar vārdiem: “Jūs esat dzirdējuši no vecajiem: 'Tev nebūs laulību pārkāpt.' Bet Es jums saku: 'Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis.' Redzat? Dievs atspoguļo Sevi visvisādos veidos.

E-79 Paskatieties uz Jāzepu: brāļu vidū piedzima garīgs puisēns. Viņi visi bija labi cilvēki, viņi visi – patriarhi. Taču, kad parādījās Jāzeps, viņš bija citādāks. Viņš redzēja vīzijas, skaidroja sapņus, un tā dēļ brāļi viņu ienīda. Viņa brāļi ienīda viņu tieši tā darba dēļ, kāpēc Dievs bija viņu uz zemes nolicis. Saprotat? Un tas viss norādīja uz krustu. Un, paskatieties, viņa paša brāļi viņu pārdeva par nepilniem trīsdesmit sudraba gabaliem. Viņa paša brāļi iemeta viņu bedrē, uzskatīja par mirušu. Viņš tika paņemts augšā no bedres un apsēdās pie faraona labās rokas. Un neviens nevarēja atnākt pie faraona (kurš tajā laikā valdīja pār pasauli), neviens nevarēja atnākt pie faraona, kā vienīgi caur Jāzepu. Neviens nevar atnākt pie Dieva, kā vienīgi caur Kristu. Un, kad Jāzeps iznāca no pils, pirms viņa iznākšanas skanēja bazūne, un skrējēji skrēja viņam pa priekšu, saukdami: “Metieties ceļos! Jāzeps nāk!” Nebija svarīgi, kur tu atradies vai ko tu darīji, vai cik svarīgs bija tavs darbs – tev bija jānometas ceļos, pirms tur parādījās Jāzeps.

E-80 Un pienāks diena, kad atskanēs Bazūne, visi ceļi lieksies un visas mēles apliecinās. [Brālis Branhams klaudzina pa kanceli–Tulk.] Kad Kristus, mūsu Jāzeps, atstās Godību un atnāks, tad tavs darbs vairs nebūs tik svarīgs. Visi ceļi lieksies un apliecinās, ka Viņš ir Dieva Dēls. Tā tas ir.

E-81 Ak, kā mēs redzam Viņu Dāvidā! Kā Dāvids, atraidītais ķēniņš, kuru no viņa troņa nogāza viņa brāļi, viņa paša dēls. Sēdēja uz Eļļas kalna, uzkāpa Eļļas kalna virsotnē, atskatījās uz Jeruzālemi un raudāja. Tāpēc ka, lūk, viņa paša ļaudis, kuriem viņš bija kalpojis un mācījis viņiem par Dievu un...viņa paša ļaudis viņu noraidīja un viņu apmētāja, apspļaudīja viņu un uzjautrinājās par viņu, kad viņš kāpa tajā pakalnā un bija atraidīts. Ak, cik pilnīgi tas atspoguļo Dieva Dēlu astoņsimt gadus vēlāk: atraidīts Ķēniņš, Savas tautas vidū, sēdēja uz kalna un raudāja par Jeruzālemi, kā atraidīts Ķēniņš.

E-82 Kas tas bija? Dievs atspoguļoja Sevi tajos praviešos, atspoguļoja Kristu.

E-83 Pēc tam atnāca Tas, kas bija Dieva pilnība. Tas bija Dievs starp mums.

E-84 Un kopš tā laika (pēc Golgātas) Viņš atspoguļo Sevi Savā Draudzē. Un tā, jūs redzat, ka mēs visi cenšamies sasniegt šo mājvietu, dzīvā Dieva Telti. Lūk, daži cilvēki...

E-85 Šeit mēs redzam, ka Viņš sacīja, ka vispirms mums ir ticība, tikums, atziņa, atturība, pacietība, labestība...pareizāk, dievbijība un brāļu mīlestība. Labi. Brāļu mīlestība, bet pēc tam pievienojiet Dieva mīlestību. Ļaujiet man to visu izlasīt vēlreiz, lai jūs noteikti to saprastu. Lūk, mēs sāksim no 5. panta:
Tāpēc pieliekot visas pūles, pievienojiet savai ticībai tikumu, bet tikumam atziņu,
atziņai atturību, atturībai pacietību, pacietībai dievbijību [dievlīdzību],
dievbijībai brāļu mīlestību, brāļu mīlestībai žēlsirdību, kas ir mīlestība.
Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.
[Tulkojums no Karaļa Jēkaba Bībeles angļu valodā.–Tulk.]

E-86 Lūk, Pēteris šeit dod mums īsu aprakstu par to, kā to sasniegt.

E-87 Lūk, ko es gribu pateikt: ir daži cilvēki, kuriem ir kāda daļa no šī tikuma, atziņas, gudrības, pacietības un tā tālāk, kaut viņi nemaz neuzskata sevi par kristiešiem. Lūk, mēs vienkārši... Tā ir svētdienas skolas nodarbība. Un tā ir patiesība: dažiem cilvēkiem tas daļēji ir, kaut arī viņi it nemaz neuzskata sevi par kristiešiem. Taču tas nav... No tā nekas nesanāks. Tas ir kā melnais strazds, kas cenšas iespraust savos spārnos pāva spalvas, lai padarītu sevi par pāvu. Viņš sevi tikai apkaunos. Ir labāk palikt kāds esi, par melno strazdu. Saprotat? Kad viņš mēģina to visu izstrādāt, nebūdams kristietis, viņš gluži vienkārši nav savā vietā.

E-88 Tas ir kā sikamoras koks, kas mēģina saražot ābolus. Tas nevar to izdarīt, saprotiet, kaut arī tas ir koks. Taču tas nevar saražot ābolus.

E-89 Tas ir kā mūlis, kas mēģina izstrādāt vilnu, mēģina būt aita, pats būdams mūlis. Redziet, viņš nevar izstrādāt vilnu. Viņš nevar to izdarīt. Spēja dot vilnu ir aitai, nevis mūlim. Varbūt viņš mēģinās uzvesties kā aita, bet viņš joprojām ir mūlis. Saprotat? Nu, viņš sacīs: “Nu ko, es varu ēst kā aita. Es varu darīt to kā aita.” Bet nav nozīmes, ko tu vari izdarīt: tev ir jābūt aitai, lai tev būtu vilna.

E-90 Un atļaujiet man te uz brītiņu apstāties. Aita vilnu neizstrādā. Tai ir vilna, tāpēc ka tā ir aita. Daudzi cilvēki mēģina pateikt: “Nu, es pacentīšos kļūt labs. Es pacentīšos izdarīt, lūk, to.” Nevajag neko izstrādāt. Nē, jūs nevarēsiet to izdarīt. Aitai neviens neprasa, nepieprasa izstrādāt vilnu. Tai aug vilna, un tas notiek tāpēc, ka tā ir aita.

E-91 Un, ja tu esi kristietis, tu vienkārši nes Gara augļus. Tu ne...tu to neizstrādā. Tu necenties tos izgatavot. Tu nemēģini... Nepadari sevi par to, kas tu neesi. Vienkārši kļūsti par to, kam tev būtu jābūt, un tad tas notiek pats par sevi. Vai esat dzirdējuši, kā cilvēki saka: “Nu, ziniet, es...es esmu pievienojies baznīcai. Man...man patiešām vajadzētu beigt melot.” Tu atkal mēģini kaut ko izstrādāt. Tu to nevari izdarīt, nav nekādas jēgas censties, tāpat kā...kā mūlis nevar likt sev izaugt vilnai. Viņš to nevar.

E-92 Vai arī maitasputns, kas mēģina baroties kopā ar balodi, maitasputns mēģina...maitasputns mēģina būt balodis. Vai varat iztēloties to klijānu, kas saka: “Ziniet, es esmu balodis,” un iesprauž sevī dažas spalvas, saka: “Redziet, es esmu līdzīgs...” Saprotat? Kam tad viņš būtu līdzīgs?! Tāds ir cilvēks, kas uzdodas par kaut ko, kaut viņš tāds nav. Saprotiet, tā nevar darīt!

E-93 Jūs nevarat pateikt: “Paklau, tātad: man būtu jābūt tikumam, tāpēc es dabūšu tikumu. Man būtu jādzīvo dievbijīgi, tāpēc es vienkārši tā arī dzīvošu.” Nu, tu vienkārši mēģini iespraust spalvas. Kaut arī tev tās ir pieejamas, tu nevari iespraust spalvas putnā, kam tās nepieder. Saprotat? Tur nekas nesanāks. Un tas vienīgi parāda, ka tas putns ir īsts liekulis. Saprotat? Vai varat iztēloties klijānu, kas mēģina iespraust dažas baloža spalvas un saka: “Paskatieties, re, es esmu balodis.” Saprotat? Nu, mēs taču visi zinām, ka viņš ir klijāns. Saprotat? Tas arī viss. Uzreiz ir redzams, ka tas ir klijāns.

E-94 Nu, tieši tā sanāk, kad mēģina izstrādāt kristietību. Tas nav iespējams. Pirmais, kas tev ir jāizdara – tev ir jāpiedzimst no augšienes. [Brālis Branhams klaudzina pa kanceli–Tulk.] Tev ir jāpārmainās. Saprotat? Un, kad tu esi izmainīts, tad tu kļūsti par jaunu radījumu. Lūk, tad tu esi uz pareizā ceļa. Saprotat? Tad tev vairs nav jāuztraucas par spalvām, tās pašas izaugs, ja...ja tu esi piedzimis no augšas. Tieši tā.

E-95 Kā es vienmēr esmu sacījis, paņemiet cūku, tā pamatīgi to nomazgājiet, uzvelciet tai smokingu un atlaidiet to – tā uzreiz metīsies uz dubļu bedri un izvārtīsies. Tāpēc ka, redziet, no tā nebūtu nekādas jēgas. Tā ir cūka. Viņai ir tāda daba. Vārtīties ir viņas daba. Ir jāizmainās viņas dabai, un viss pārējais notiks pats par sevi.

E-96 Tagad skatieties. Tev ir jāpiedzimst no augšienes, tas ir, jātiek izmainītam. Ir jābūt pārmaiņai.

E-97 Tu sacīsi: “Nu, brāli Branham, es pazīstu tur vienu sievieti, nu, viņa nekad neko sliktu nav darījusi. Viņa ir laba sieviete. Vai arī tāds un tāds vīrietis, viņš ir labs cilvēks. Viņš nekad neko nedara, zini, viņš nevienam nedara neko sliktu.” Tas nenozīmē pilnīgi neko. Varbūt viņš ir labs kaimiņš, bet, kamēr viņš nav piedzimis no augšienes, viņš nav kristietis.

E-98 Jēzus sacīja: “Ja cilvēks nepiedzims no augšienes,” Jāņa Evaņģēlijs 3. nodaļa, “viņš pat nevar ieraudzīt Valstību.” Lūk, tas nozīmē... Redzēt nozīmē “saprast”.

E-99 Tu uz kaut ko paskaties, saki: “Es vienkārši neredzu, kā tas var būt.” Tu ar to gribi pateikt, ka tu to nesaproti.

E-100 Cilvēks nevar saprast, kāpēc ļaudis skaļi gavilē. Cilvēks nevar saprast, kāpēc cilvēka valoda izmainās, un tas sāk runāt mēlēs. Miesīgais cilvēks nevar saprast, kā Dieva godība var nolaisties uz cilvēka acīm un viņš ierauga vīzijas un pasaka cilvēkam kaut ko konkrētu, un kas ir jādara; pasaka lietas, kas drīz notiks un kas piepildīsies; kā Tas Kungs izdarīja mums vakar vakarā. Saprotat? Redzat? Miesīgais prāts cenšas to izskaitļot: “Nu, ko viņš tur izdarīja?” Vai: “Kas tas viņam par triku? Kāds tur ir āķis?” Kad redz, kā cilvēks runā mēlēs, saka... Un kāds to izskaidro un precīzi runā kādam konkrētam Ķermeņa loceklim, ko tas ir izdarījis un ko nevajadzētu darīt. Redzat? Saprotat? Viņi uzskata, ka tas ir kaut kāds triks. “Viņi ir to savā starpā sarunājuši.”

E-101 Tāds cilvēks nespēs to saprast, kamēr viņš nepiedzims no augšas. Bet, kad viņš piedzims no augšienes, tad viņš pats būs tajā sadraudzībā, jo viņš ir jauns radījums. Šis vecais aizdomu pilnais, šaubu pilnais raksturs, kas viņam reiz bija, ir miris. Tagad viņš ir jauns radījums. Tāpēc, redziet, viņam nekas nav jāpievieno savam...lūk, tāpēc ka tas pieliksies automātiski.

E-102 Ievērojiet, jums ir jāpiedzimst no augšienes. Un, kad tu esi piedzimis no augšas... Tu nevari piedzimt no augšienes, ja tev nav ticības. Pareizi. Tāpēc jūs redzat, ka man šeit uz shēmas ir paši pamati, tam visam pamats ir ticība. [Brālis Branhams klauvē pa kanceli–Tulk.] “Jo bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” Saprotat? Viņam tādam ir jābūt. Taču, kad tev ir skeptiska attieksme pret Bībeli, kad tu šaubies par Vārda pareizību, tad labāk neraujies uz priekšu, kamēr tu sākumā tam nenoticēsi.

E-103 Kas ir grēks? Tā ir neticība! Cilvēku vada tikai divi elementi. Tās ir šaubas vai ticība, viens vai otrs. Tevi kontrolē tā, kura dominē tavā dzīvē. Vienkārši, cik daudz ticības tev ir, tik augstu tu vari pacelties.

E-104 Taču sākumā ir jābūt ticībai. Atļaujiet man kādu brītiņu pakavēties pie šī pamata. Un tā, ticība nozīmē, ka tev ir kaut kam jātic. Kas ir ticība? – “Stipra paļaušanās uz to, kas cerams.” Tas ir, tu jau esi to dabūjis, ja tev ir ticība, jo tas ir atklāts iekš ticības. “Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams,” Vēstule Ebrejiem 11. nodaļa, redziet, “pārliecība...” Kas tas ir? Kāda veida pārliecība? – Svētā pārliecība.

E-105 Tādējādi, kad jūs sakāt: “Brāli Branham, es ticu, ka Dievs ir dziedinātājs.” Nu, ja tu tam tici un pēc tam pieņem Viņu kā savu Dziedinātāju, un nemelo, bet patiešām tici, ka ar Viņa brūcēm tu jau esi dziedināts, tad nekas tevi no tā nenovērsīs. Jautājums ir atrisināts. Lūk, varbūt tev ir cerība, vienkārši izlokies no tā, un izlokies no šitā. Taču, kad tev ir ticība, tu to zini, jo tā ir pārliecība. Tev tas jau ir. Es...

E-106 Kurš no jums... Vai kāds šorīt klausījās Oralu Robertu, kad viņš šorīt sludināja, Orals Roberts? Es dzirdēju, kā viņš kaut ko runāja par to, ka ir ticība, kas atbrīvo, viņš lūdzās ar ticības lūgšanu, kas atbrīvo. Viņš sacīja: “Nonāciet kontaktā, pieskardamies radio aparātam! Nonāciet kontaktā, pieskaroties kaut kam, lai...” Viņš to darīja, lai cilvēkiem būtu kaut kas, kam viņi varētu uzlikt savas rokas. Kaut ko, lai tu varētu pateikt: “Nu man tas ir, jo viņš pateica, lai es pieskaros savam radio. Es to esmu saņēmis.” Saprotat? Lūk, ar to viss ir kārtībā. Taču reālai, īstai ticībai nav vajadzības pieskarties nekam no tā visa. Lūk, es nenosodu brāli Oralu, it nemaz. Viņš dara lielu darbu, dievbijīgs vīrs, un es...es patiešām par Oralu Robertu daudz domāju. Ļoti slikti, ka mums nav vairāk tādu kā viņš.

E-107 Taču es mēģinu pateikt, ka ticībai nekas nav vajadzīgs! Saprotat? Ticība tic Dieva Vārdam. Vai tad ticība nāk caur “pieskaršanos”? Nē. “Ticība nāk no Dieva Vārda dzirdēšanas.” [Latv. Bībelē: “...ticība nāk no sludināšanas.”–Tulk.] Lūk, kur tā ir noenkurota. Lūk, kur tas ir. Saprotat? Un ticībai, kā es jau sacīju, nav nekāda attāluma. Ticība ir tieši tagad. Ticība ir šeit. Lūk, līdzīgi, ja kāds...

E-108 Nesen tas bērniņš... Tā māte, par kuru viņi ar māsu Kidu runāja, kurai bija tas mazulis ar izlīdušām zarnām, nebija izejas taisnajā zarnā, lai barība varētu iet cauri. Lūk, tā sieviete, dzirdot, kā masa Kida un pārējie liecina, noticēja, ka tad, ja viņa nonāks kontaktā un es palūgšu par to mazuli... Lūk, redziet, Dievs dod mums cilvēkus...

E-109 Dažiem no mums ir tik reāli pārdzīvojumi ar Dievu, ka Dievs kļūst gluži kā...kā atnākt un parunāt ar brāli Nevilu vai ar kādu, kuru tu pazīsti. Un reizēm mēs prasām, lai tie cilvēki palūdz par mums. Tieši to mums vajadzētu darīt. Tādā gadījumā, ja mums ir ticība, ka tas vīrietis vai sieviete (lai kas arī par mums nelūgtu) runā ar Dievu, tad mūsu ticība ir nostiprinājusies, cieši to satvērusi. Jautājums ir izšķirts.

E-110 Lūk. Tas romietis atnāca, lai satiktu Jēzu. Un viņš sacīja: “Es...es neesmu cienīgs, lai Tu nāktu manā pajumtē. Es...es neesmu cienīgs. Un es...es sevi par tādu neuzskatu. Taču,” sacīja, “mans dēls ir ļoti slims. Bet Tu tikai pasaki Vārdu, un mans dēls dzīvos.”

E-111 Kas tas bija? Attālumam nebija nekādas nozīmes. Redzat? Tāpēc ka Dievs ir visuresošs! Dievs ir visuvarens! Un visur, kur atrodas Dievs, ir visvarenība. Un, ja Dievs ir visuresošs, tad sanāk, ka Dievs ir pilnīgi visur. Saprotat? Šajā pat brīdī Dievs ir tikpat varens Vācijā, Šveicē un tur Āfrikā, kā Viņš ir tieši šeit. Ak! Lūk, lūdzu.

E-112 Un tā, viņš sacīja: “Es neesmu cienīgs, lai Tu nāktu manā pajumtē. Saki tikai Vārdu.” Kas tas bija? – Tā bija tā romieša ticība. Viņš tam ticēja.
Un Jēzus sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs.”

E-113 Un viņš aizgāja, viņš ceļā pavadīja divas dienas. Bet nākošajā dienā, neaizejot līdz mājām, viņš satika savus kalpus, kuri pienāca un sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs.”

E-114 Un romietis bija tik saviļņots, ka viņš sacīja: “Kurā dienas laikā viņš sāka atlabt?”
Tas atbildēja: “Viņam kļuva labāk apmēram vienpadsmitos.”

E-115 Un romietis saprata, ka tas notika tieši tajā laikā, kad Jēzus sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs,” un viņš bija noticējis. Āmen.

E-116 Visuvarens, visuresošs, viszinošs, bezgalīgs, lūk, kāds ir Dievs. Tāpēc, kad viņi pazvana un saka: “Palūdz!”... Šis kontakts! Un tava ticība atved Dievu. Tieši tas atved gan lūgšanu, gan Dievu uz skatuves. Lūgšana! Ticība mainās no šejienes uz turieni. Tā savieno to kopā.

E-117 “Pasaki Vārdu. Viss, ko es gribu, lai Tu pasaki Vārdu, un viss būs labi.” Redziet, Viņam nebija tur obligāti jāatrodas. “Tikai pasaki Vārdu.” Kāpēc? Dievs ir visuresošs. Viņš ir visuvarens. Dienvidu puslodē Viņš ir tikpat varens kā ziemeļu puslodē vai...jebkurā pusē. Viņš ir Dievs. Un... “Tev ir jāpasaka tikai Vārds,” sacīja viņš.

E-118 Bet visu pārējo izdara ticība. Ticība izdara visu pārējo. Tāpēc kā pamatam jums ir jābūt ticībai. Visa kristietība, viss, kas jūs esat, viss, kas jūs jebkad būsiet, ir balstīts uz ticību Vārdam. Tieši tāpēc es ticu Vārdam. Saprotat?

E-119 Es nevaru balstīt savu ticību uz kaut ko citu. Ja es grasītos to balstīt uz baznīcas, tad uz kādas baznīcas es to balstītu: katoļu, luterāņu, metodistu, baptistu, pentakostu? Uz kuras es to balstītu? Es nezinu. Tām visām ir nekārtības un viss pārējais, sagroza rakstīto un viss kas cits.

E-120 Taču, kad es balstu savu ticību Viņa Vārdā, tā ir noenkurota. Neviens To neskaidro, lūk, šeit Tas ir: TĀ SAKA TAS KUNGS. Tad es tam ticu. Lūk, kur ir pamats.

E-121 Viens jauks ārsts šeit pilsētā, mans draugs, doktors Sems Eders. Mēs esam kopā kopš bērnības laikiem. Jūs visi pazīstat Semu. Un viņš man sacīja, viņš sacīja: “Bill...” Pēc tās vīzijas, kurā viņam bija pateikts, kurā vietā viņš uzcels savu ēku, kā tā izskatīsies. Lūk, aizejiet tur un kaut kā viņam pajautājiet, vai tā ir taisnība vai nē. Es pateicu viņam, kur tas būs, divus vai trīs gadus pirms tas notika. Es sacīju: “Tu aizņemsi gandrīz visu to pilsētas kvartālu.” Bet starp viņu un to vietu atrodas tikai viena lieta – tas rehabilitācijas centrs. Doktors Eders dabūja visu pārējo un aptieku. Tas arī viss. Doktors Eders aizņēma to precīzi, kā bija vīzijā par to vietu, par kuru viņš sacīja: “Divdesmit piecus gadus tam pat klāt nevar skarties. Tas atrodas tiesā.”

E-122 Es sacīju: “Doktor, Dievs to dod tev tavas pazemības dēļ.”
Viņš sacīja: “Nekas labs no manis nav.”

E-123 Es sacīju: “Tu esi bruņurupucis. No ārpuses tev ir bruņas, čaula, no kuras tu skaties ārā uz saviem draugiem, bet iekšā tu esi puisis kā nākas. Nāc ārā no tās čaulas.” Es sacīju: “Dievs tev to dod.”

E-124 Viņš sacīja: “Es nekad neesmu tevi apšaubījis Billij, bet šo gan man būs jāapšauba.”
Es sacīju: “Ej uz savu kabinetu.” Un tā, viņš aizgāja.

E-125 Nākamajā rītā viņš man pazvanīja, sacīja: “Es viss šausmīgi drebu!”

E-126 Es sacīju: “Kas par lietu?” Bija apmēram jūlijs. Es sacīju: “Kas ir noticis, Dok?”

E-127 Viņš sacīja: “Es to vietu jau nopirku, Billij. Viņiem vakar vakarā Bostonā bija sapulce, un šorīt es to vietu jau nopirku.
Es sacīju: “Es tev teicu.”

E-128 Es nesen tur biju, runāju ar viņu, kad bija uzsprāgusi šautene pie manas sejas. Viņš sacīja: “Droši vien es to esmu izstāstījis tūkstošiem cilvēku, kuri nāk uz šejieni,” lūk, šādi. Kas tas ir? Kad Dievs kaut ko pasaka, tam ir jānotiek.

E-129 Vakar vakarā atnāca draugi. Viņi bija dzirdējuši, kā vīzijā bija pateikts par Kanādas ziemeļbriedi, kuram bija četrdesmit divu collu ragi, un par sudraboto grizlilāci. Es nezinu, cik cilvēku ir nākuši uz mājām, kuri gribēja to redzēt. Es sacīju: “Lūk, mērlente, izmēriet ragu.” Viņi bija dzirdējuši, kā tas tika pateikts, pirms tas notika. Saprotat? Kāpēc? Kad Dievs kaut ko pasaka, tam ir jānotiek. Tieši tāpēc, ka tam ir pamats.

E-130 Un tā, šis ir glābšanas plāns. Un tātad, ja Viņa vīzijas precīzi piepildās, tieši tā, kā viņi to redzēja (un šī draudze zina, ka tā ir taisnība), tad kā ar Viņa Vārdu? Saprotat? Tas ir daudz drošāks nekā vīzija. Ja vīzija nesakrīt ar Vārdu, tad tā ir kļūdaina vīzija. Bet pirmkārt ir Vārds, jo Vārds ir Dievs. Saprotat? Un tā, Viņš ir visuresošs. Viņš to pateica šeit, bet lika īstenoties tam Kanādā. Āmen. Redziet, Viņš ir visuresošs. Labi.

E-131 Sākumā tev ir jāpiedzimst no augšienes. Un pēc tam, kad tu esi piedzimis no augšas, tev ir ticība; tu tici Vārdam. Kamēr tu nepiedzimsi no augšienes, tu ar Viņu strīdēsies. Ja tev ir tikai reliģiska nosliece un...un kaut kādas cilvēciskas zināšanas, ka tev vajadzētu darīt pareizi, tad tu nekad nespēsi piekrist Dieva Vārdam. Tu nekad to nedarīsi. Tev ir jāpiedzimst no augšienes. Un dzimšana no augšas rada ticību. Labi. Pēc tam, kad tu dabū ticību, lūk, šeit [brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.], t-i-c-ī-b-a, ticību, tikai tad tu atrodies tur, kur sākas augšana.

E-132 Lūk, daudzi cilvēki dodas pie altāra, lūdzas un saka: “Kungs, piedod man.” Un pār viņiem nonāk varens svēttapšanas pārdzīvojums un viss kas cits. Tad tev ir tik labi, tu piecelies no altāra, skaļi gavilējot. Tu ej prom, sakot: “Slava Dievam, es to dabūju.” Nē, tu tikai nonāci tajā vietā, kur tu vari augt. Tu vēl neko neesi paveicis. Saprotat? Vienīgais, ko tu esi izdarījis – tu esi ielicis pamatu.

E-133 Lūk, tu grasies būvēt māju un tu ielej pamatus, un saki: “Vecīt, man tā ir.” Saprotat? Tev ir tikai pamats, uz kura būvēt tavu māju. Tagad tev tā ir jāuzbūvē.

E-134 Lūk, kur sākas tās visas lietas, par kurām mēs šorīt runāsim. Labi. Māja... Sākumā ir vajadzīgs šis pamats. Kas ir kristietības pamats? – Ticība Dieva Vārdam. Tas ir jūsu pamats. Tad tu sāc augt. Tad tu sāc...tu sāc pievienot šim pamatam.

E-135 Un tā, būvējot māju, tu saliec balstus un visu pārējo. Brālis Vuds un šie namdari, un būvnieki šeit varētu mums izstāstīt, kā tiek celta māja. Saprotat? Taču es jums izstāstīšu, kā uzcelt jūsu garīgo māju, kurā var mājot Dievs. Viņš grib jūsos mājot. Viņš grib padarīt jūs tādus, kāds ir Viņš. Viņš grib, lai tu atspoguļojies...precīzāk, lai tu atspoguļo Viņa būtību.

E-136 Ziniet, senajos laikos, kad ieguva zeltu, pirms parādījās kausētavas, lai to pārkausētu, viņi mēdza zeltu dauzīt: izdauzīja piemaisījumus, izdauzīja dzelzi, varu un pārējo, un vienkārši turpināja dauzīt, apmeta uz otru pusi un atkal dauzīja. Indiāņi to dara joprojām, dauza zeltu, viņi to izdauza. Vai zināt, kā varēja noteikt, ka no tā ir izgājis viss dzelzs, visa draza un pārējais, un sārņi? – Kad pats dauzītājs varēja redzēt tajā savu atspulgu kā spogulī. Tas bija tik tīrs un dzidrs, ka tas atspoguļoja dauzītāju.

E-137 Tieši tā dara Dievs. Viņš paņem to zeltu, ko Viņš ir atradis zemē, un dauza to caur Svēto Garu, apmet to otrādi un otrādi, un otrādi, un dauza to, līdz Viņš saņem...līdz Viņš ierauga Savu atspulgu. [Brālis Branhams, runājot šo teikumu, daudzas reizes sasit plaukstas–Tulk.]

E-138 Un tieši tas būtu jādara mums – jāatspoguļo Dieva Dēls. Un mums būtu jādara Viņa darbs. Viņš sacīja: “Kas Man tic...” (Jāņa Evaņģēlijs 14:7). “Kas Man tic, tas darīs tos darbus, ko Es daru.” Tu sāc atspoguļot Kristus darbus.

E-139 Bet tik daudzi no mums mēģina darīt Kristus darbus, pirms Kristus atspulgs parādās mūsos. Lūk, kur tā vaina. Mēs redzam, ka tā tas notiek. Jūs to zināt. Es to zinu. Mēs redzam tos pakritušos ceļa malā. Mēs redzam veselas kaudzes ar sludinātājiem, kristiešiem, kas kā atkritumi ir sakrauti ceļa malā, tāpēc ka viņi iegāja tajā nepareizi.

E-140 Un tieši tāpēc es šorīt atrodos šeit: lai mēģinātu iemācīt šo mazo draudzīti un pats sevi, kā mēs varam kļūt par dzīvā Dieva mājvietu. Cik daudzi to vēlas? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Dzīvā Dieva mājvieta!

E-141 Tātad, lūk, ko mēs darām. Kas ir pats pirmais? – Jums ir jābūt ticībai un jāpiedzimst no augšas. Tā ir pamatu ielikšana.

E-142 Pēc tam, kad pamats ir ielikts, otrkārt, jūs pievienojat savam pamatam. “Pievienojiet savai ticībai,” šeit sacīja Pēteris. Pievienojiet savai... Pirmkārt, tev ir ticība, pēc tam tu savai ticībai pievieno tikumu. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Tā ir šī nākošā aile. Pirmkārt, tu ielej savu pamatu – ticību. Pēc tam pievieno savai ticībai tikumu.

E-143 Lūk, kur daudzi no mums tiek notriekti garšļaukus. Tieši tā. Jā. “Pievienojiet savai ticībai tikumu.” Tas nenozīmē vienkārši dzīvot šķīstu dzīvi, ziniet, kā sievietei vai vīrietim, un tā tālāk. Tam ar to nav nekāda sakara.

E-144 Bībelē ir teikts... Mēs to izlasījām šeit Lūkas grāmatā, kur ir teikts: “ Spēks [Tikums] izgāja no Viņa.” [KJV Bībelē angļu valodā 2. Pētera 1:5, Lūkas 6:19 un 8:46, Marka 5:30 tiek lietots viens un tas pats vārds–Tulk.] Vai pareizi? [Sanāksme saka: "Āmen."] Ja mēs grasāmies būt tādi kā Viņš, tādā gadījumā mums ir vajadzīgs tikuma spēks. Mums tas ir vajadzīgs, lai būtu tādi kā Viņš. Ja... Pirmā dziesma, kuru es iemīlēju, viena no...no izcilākajām dziesmām ir “Būt tādam kā Jēzus”. Nu, ja es grasos būt tāds kā Jēzus, tad man ir jābūt tam tikuma spēkam un kanālam, lai tas varētu pāriet tālāk no manis pie cilvēkiem, tāpēc ka tikuma spēks izgāja no Viņa pie cilvēkiem. Tikums! Bet, pirms tu vari to no sevis izlaist, tev sākumā tam ir jābūt. Ja tev tā nav, tad nekas ārā nenāks. Tur nav nekā, kas varētu iziet.

E-145 Kā būtu, ja kāds mēģinātu izvilkt no mums tikuma spēku, bet čeks tiktu atdots atpakaļ ar paziņojumu “kontā nepietiek līdzekļu”? Saprotat? Nav... Tur nav ko izņemt, čeks ir atgriezies kā nederīgs. Kāds skatās uz tevi kā uz kristieti, bet rīt jau redz, ka tu uzvedies kā grēcinieks – no tā pārāk daudz tikuma neizvilksi. Saprotat? Pareizi.

E-146 Tikuma spēkam ir jābūt mūsos. Un, kamēr mēs nedabūsim tikumu.... Tad, kad mēs iegūstam patiesu tikumu, tad mēs varam pievienot to mūsu ticībai. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Tā ir nākamā fundamenta siena. Lūk, pirmkārt, tev ir jābūt ticībai, bet ar vienu pašu ticību nepietiks. Tev... Pēteris sacīja: “Pēc tam pievienojiet savai ticībai tikumu.” Jums ir vajadzīgs tikums, lai jūs varētu pievienot to savai ticībai.

E-147 Un vēl: varbūt tā tev nav tādēļ, ka daudzas šodienas draudzes māca, ka tev nav tam obligāti jābūt vai ka tagad esot cits laiks. “Tam nav obligāti jābūt. Vienīgais, kas tev ir jādara, vienkārši jāpievienojas draudzei. Jā, tie laiki ir beigušies.”

E-148 Tikuma spēks. Ikviens zina, ko nozīmē vārds “spēks” (pareizi?), un mums tam ir jābūt. Ja no Viņa izgāja spēks, lai dziedinātu slimu sievieti, tad Viņš sagaida tādu pašu spēku no Savas Draudzes, jo Viņš bija mūsu piemērs. Un, ja Viņam bija tikuma spēks, kuru Viņš varēja dot cilvēkiem, tad Viņš sagaida, ka arī mums būs tikuma spēks, lai dotu to cilvēkiem. Bet kas tad ir tikums? – Tikums ir stiprums, spēks.

E-149 Daži cilvēki pat netic Dieva spēkam. Viņi saka: “Tas...tas ir beidzies. Tev tikai jāieraksta savs vārds baznīcas grāmatā, un tevi apslacīs vai aplaistīs, vai kristīs, vai vēl kaut kā. Nekas cits tev nav jādara.”

E-150 Taču Pēteris šeit sacīja: “Pievienojiet tikumu.” [Brālis Branhams klauvē pa kanceli–Tulk.] Lūk, Pēteris runā par Dieva Nama, Dieva Tempļa būvēšanu, saprotiet, par tā uzcelšanu. Un pēc tam, kad tu esi ieguvis tikumu, tev ir jābūt... Pēc tam, kad tu esi ieguvis ticību, tev kopā ar to ir jābūt arī tikumam. Tā tas ir. Tev ir jābūt tikuma spēkam priekš visas pasaules.

E-151 Aptuveni pirms divdesmit gadiem es runāju svētrunu par cienījamo misteru Liliju, par draudzes ganu Liliju. Paņēmu to no rakstītā, kur Jēzus sacīja: “Ņemiet vērā lilijas, tās nepūlas un nevērpj. Bet Es jums saku, pat Salamans visā savā greznumā neģērbās kā viena no tām.”

E-152 Paskatieties uz liliju. Tā izlien no pašas netīrības. Un katru dienas minūti tai ir jāizvelk vajadzīgais no zemes. Saprotat? Un ko tā dara ar šo tikuma spēku, kuru viņa izvelk? – Viņa to atdod prom. Ar savu skaistumu viņa priecē to acis, kas viņu vēro. Viņa atveras medum, lai bitīte varētu atlidot un saņemt savu daļu. Viņa nežēlojas. Viņai tas vienkārši ir, un viņa to atdod. Kā būtu, ja atlidotu bitīte, bet tur “kontā nepietiek līdzekļu”? Tā bitīte pakasītu pakausi un pateiktu: “Kas gan tā par liliju?”

E-153 Tāpat kā cilvēks atnāk, meklēdams glābšanu, atnāk uz baznīcu, bet tur tic, ka brīnumu laiks ir beidzies.

E-154 Kā reiz pateica Džeks Kojs. Viņš iegāja restorānā, un tur bija krietni gara ēdienkarte, viņš sāka to lasīt: “Bifšteka gabals un piedevas.”
Sacīja: “Es ņemšu bifšteku.”
“Nu, tas bija vakardien. Mums tā nav.”

E-155 Tikpat labi var nolikt ēdienkarti un doties prom. Saprotat? Pareizi. Tāpēc ka viņiem tik un tā nekā nav. Tāpēc labāk ir aiziet uz tādu restorānu, kur ir kaut kas ēdams.

E-156 Un garīgajam cilvēkam, kurš aug, ir ar kaut ko jābarojas, un tas ir Dieva Vārds. Es ticu katram Viņa Vārdam.
Dievs ir klājis galdu mums, izsūtīts ir ielūgums
Visiem Viņa izredzētiem mielastā.
Ar savu mannu baro Viņš, visā vienmēr palīgs Viņš,
Ak, cik saldi vakariņot ir ar Jēzu mielastā.

E-157 Pareizi. Tieši tā. Viņam Tas ir. Tas ir Draudzei, dzīvā Dieva Draudzei, kura tiek būvēta šajā pilnīgajā cilvēkā, no Kristus atziņas. Tev ir vajadzīgs tikums.

E-158 Es toreiz sacīju, ka negaidīti kādam iepatiksies tā aromātiskā smarža. Viņa nav egoiste. Viņa ir smaržīga. Lai varētu izdalīt aromātu, viņa ir jākļūst aromātiskai. Lai varētu dot medu, viņai ir jābūt tādai, kam tas ir. Pirms viņa var parādīt savu skaistumu, viņai ir jākļūst skaistai.

E-159 Pirms tu vari izdalīt tikuma spēku, tev tas ir jāiegūst. Un tā, pievieno savai ticībai tikumu. Āmen. Vai saprotat? Mēs ilgi varētu pie tā pakavēties, bet mūsu laiks iet. Pievienojiet savai ticībai tikumu. Un tā, pirmā ir ticība, pēc tam – tikums.

E-160 Un pēc tam, treškārt, tu pievieno atziņu. Atziņa. Tas nenozīmē pasaulīgas zināšanas, jo Dievam tā ir muļķība; bet atziņu, lai varētu spriest jeb izšķirt. Ko izšķirt? – Pareizo no nepareizā. Kā tad tu spriedīsi, kad tev būs kristīga atziņa līdz ar tikumu un ticību? – Tu izspriedīsi, vai Vārdam ir taisnība vai nav. Un, ja tu vari nolikt maliņā visas savas mācības un visu savu neticību, visus savus varenos pagātnes darbus, tad tu esi ieguvis atziņu un tici, ka Dievs nevar samelot. “Lai katra cilvēka vārdi ir meli, bet Mani ir patiesi.” Saprotat? Lūk, tad jūs iegūstat atziņu. Tās ir augstākās zināšanas. Lai tās iegūtu, tev nevajag iegūt četrus grādus kaut kādā koledžā vai kaut ko tamlīdzīgu, jo visas šīs īpašības tev dod Dievs, lai uzliktu to uz tavas ticības fundamenta, lai tu varētu kļūt par pieaugušu, reālu, dzīvu Dieva cilvēku. Tieši tā.

E-161 Pievienojiet...pievienojiet atziņu, jo...Viņa Vārda atziņu. Tev ir jātic tam šādi, piemēram, tev šodien ir jātic, ka...un jāpieņem tas, ka brīnumu laiks nav beidzies – atziņa, ka Dievs ir spējīgs īstenot to, ko Dievs pateica.

E-162 Ābrahāms tam ticēja. Un simtgadīgā vecumā viņš neuzņēma Dieva apsolījumu ar šaubām un neticību. Paskatieties, cik smieklīgs izskatījās tas Vārds. Lūk, simts gadus vecs vīrietis gaida, kad viņa namā piedzims mazulis no deviņdesmit gadus vecas sievietes. Saprotat? Jau gandrīz piecdesmit gadi bija pagājuši kopš tā vecuma, kad viņa bija spējīga dzemdēt, dzīvoja kopā ar viņu, kopš viņa bija jauna meitene vai pusaudze. Un te nu viņš ir – viņa dzīvības spēki bija beigušies. Un Sāras mātes klēpis bija miris. Un vairs nebija nekādu cerību, ja runājam par cerību. Tomēr pretī katrai cerībai viņš ticēja cerēdams, jo viņam bija atziņa, ka Dievs ir spējīgs piepildīt visu, ko Viņš ir apsolījis.

E-163 Lūk, kad jums tā ir, tad pievienojiet to savai ticībai. Kad jums ir īsts tikums, pievienojiet to savai ticībai. Ja jūs varat iziet uz ielas, dzīvot kā kristietis, uzvesties kā kristietis, būt kristietis – pievienojiet to savai ticībai. Kad jums ir atziņa...

E-164 Jūs teiksiet: “Nu, īstenībā es nemaz nezinu, vai šī Rakstu vieta ir pilnīgi pareiza. Lūk, te Apustuļu darbos 2:38, es nezinu, kā to savienot ar Apustuļu [Mateja] 28:19. Es ne...” Labi. Nepievieno... neko nepievieno, tāpēc ka tev tā vēl nav. Saprotat? Ko gan tu darīsi? Tev taču vēl nav pietiekama atziņa, lai zinātu par Dievu, ka Bībele nav pretrunā pati Sev. Lieciet to mierā. Vairs neko par to nesakiet. Saprotat? Lieciet to mierā.

E-165 Taču, kad tu vari ieraudzīt, ka Rakstos nav pretrunu, un varēsi pateikt...un ieraudzīsi caur Dieva atklāsmi, ka viss Vārds ir sarakstīs noslēpumos un ka to var atklāt tikai Dieva atziņa; kad tu varēsi droši apgalvot, pateikt uz katru Dieva Vārdu: “Āmen,” tādā gadījumā pievienojiet to savai ticībai.
166 O-o, tu jau pamazām kļūsti par diezgan labu cilvēku. Saprotat? Tu audz. Pateicoties kam? – Pateicoties ticībai, tad tikumam, pēc tam atziņai. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Vai redzat, kā tiek būvēts šis cilvēks? Jūs redzat, ka no tā nekādi nevar izvairīties. Tieši tāds ir tas ceļš, lai sasniegtu pilnu Kristus briedumu. Tieši tā.

E-167 Spriest, spriest pareizi. Izspriest, var vai nevar ticēt Dieva Vārdam? Izspriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi – vai man būtu jākalpo ticības mācībai vai jākalpo Dievam? Izspriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi – vai man būtu jāpiedzimst no augšienes vai jāpievienojas baznīcai? Tad jūs sākat... Izspriediet pareizi, kad sludinātājs saka: “Brīnumu laiks ir beidzies.” Bībelē ir teikts: “Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Kam tad tu ticēsi?

E-168 Kad tu saki: “Es izvēlos Dievu,” lūk, tu nesaki to tāpat, tikai lai pateiktu: “Nu jā, es...es tam no sirds piekrītu,” taču tevī kaut kas ir, tev liek to darīt tava ticība. Lūk, kā tas ir. Tava ticība saka: “Es zinu, ka Viņš ir tāds pats. Āmen. Es esmu liecinieks tam, ka Viņš ir tāds pats. Man to nekas nevar atņemt. Es zinu, ka Viņš ir reāls!” Āmen. Tādā gadījumā pievienojiet to savai ticībai. Uzlieciet to uz fundamenta. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Tagad tu jau virzies augšup tieši uz Valstību. Jau esi aizgājis līdz šim līmenim. Labi.

E-169 Un tā, vēl viena lieta, sludinātājs tev pateiks, un arī daudzi cilvēki saka: “Tas viss, ko tu lasi Bībelē, bija citiem laikiem. Es pateikšu tev kāpēc. Tāpēc ka mūsu laikā tas viss nav vajadzīgs. Mums tas nav vajadzīgs. Saproti? Mums nevajadzētu... Kāpēc mums ar to visu ņemties, ar Dievišķo dziedināšanu? Mūsu draudzē netiek praktizēta runāšana mēlēs, lai mūsu draudzē būtu kārtība. Un mēs nedarām arī šito.”

E-170 Mēs līdz tam vēl aiziesim. Man šeit par to ir atzīmēta vieta no Rakstiem: vai mums ir vērts to joprojām darīt vai nē.

E-171 Taču, lūk, viņš saka: “Es nezinu. Šodien mums to nevajadzētu darīt. Vienīgais, ko, manuprāt, mums vajadzētu darīt, būtu iemācīties pareizi runāt pūļa priekšā. Mums vajadzētu aiziet pie psihiatra, lai viņš pārbauda mūsu prātu, lai redzētu, vai mēs esam spējīgi...spējīgi sevi pasniegt, vai mūsu IQ ir pietiekami augsts, lai to darītu, un...un visu ko tādu. Manuprāt... Un mēs novadām vislielākās sanāksmes. Mēs ceļam mūsu organizāciju.”

E-172 Mēs nebūvējam kādu organizāciju. Šorīt es neesmu šeit, lai būvētu kādu organizāciju. Kristus nesūtīja mani būvēt organizāciju. Kristus sūtīja mani uzbūvēt indivīdus pilnā Jēzus Kristus augumā, lai viņi varētu būt spēkstacija un Viņa Gara mājvieta, caur Viņa Vārdu. Caur Viņa Vārdu, redziet, uzbūvēt indivīdus līdz šādam līmenim. Nevis uzbūvēt kādu organizāciju par vēl lielāku konfesiju, bet uzbūvēt indivīdus par Dieva dēliem un meitām. Lūk, kāda ir tā doma. Saprotat? Pievienojiet savai ticībai tikumu, savam tikumam pievienojiet atziņu. Labi, tu virzies augšup.

E-173 Un tā, kad cilvēki sāk runāt: “Nu, šodien mums tas nav obligāti jāpieņem...” Nē, tas ir obligāti! Tā tam ir jābūt.

E-174 Svētie Raksti nevar melot. “Un tie nav patvaļīgi iztulkojami,” tā saka Bībele. Vienkārši ticiet Tam tieši tā, kā Tas tur ir uzrakstīts. Saprotat? Jums tam visam ir jābūt. Un tev tas viss var būt tikai tad, kad tev ir no Debesīm nākusi atziņa. Un no Debesīm nākusi atziņa apstiprinās Vārdu. Saprotat?

E-175 Tev ir tam jātic, nevis jāizliekas. Neviens no šiem nav izlikšanās [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.]. Saprotiet, ja tu gribi pateikt: “Man tas ir,” tad neesi strazds, kas ir iespraudis sevī pāva spalvas, jo tās uzreiz nokritīs. Tās nav izaugušas dabiskā veidā. Tās ir tikai iespraustas.

E-176 Es atceros, kā Dāvids sacīja tur pirmajā Psalmā: “Viņš būs kā koks, kas stādīts pie ūdens upēm.” Ziniet, ir atšķirība starp iestādītu un ieliktu, iespraustu. Kā vecs ozols – tas ir iestādīts, tas ir iesakņojies un tas cieši turas savā vietā. Bet, ja ir iesprausta kaut kāda nūja, tad nav zināms, kas ar to notiks. Tai nav sakņu. Tai nav fundamenta. Saprotat?

E-177 Līdzīgi kā daži cilvēki, kas ir pabeiguši kādu garīgo semināru vai ko tamlīdzīgu. Redziet, nav... “Nu, mani kalpošanai ordinēja tāds un tāds doktors.” Nav svarīgi, kas tas bija.

E-178 Jūs esat tajā dzimuši caur Kristu (saprotat? saprotat?), caur jūsu ticību. Jūs esat atdzimuši un piedzimuši tajā. Un jau pēc tam, kad jūs esat tajā piedzimuši, Viņš sagaida, ka jūs pievienosiet, lūk, šīs te lietas. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Vienkārši turpiniet to pievienot. Un tā, mēs to visu izskatām pēc kārtas.

E-179 Un tā, ir vēl kaut kas, par ko mēs varētu parunāt, izskatot šo atziņu, dievbijīgo atziņu. Labi? “Vai mūsdienās Bībele ir zaudējusi Savu nozīmi?” Redziet, viņi...daudzi cilvēki saka jums, ka Bībele grib pateikt kaut ko citu. Ja Dievs ir nomodā par mani un izlabo mani manā grēkā un...ja es esmu Dieva dēls, tad Viņš to dara. Viņš tā dara arī ar jums, ar dēliem un meitām. Kad jūs izdarāt kaut ko nepareizu, Viņš jūs izlabo. Tādā gadījumā, ja Dievs ir tik sīkumains attiecībā uz jums, ka Viņš jūs pieskata un izlabo, cik daudz vairāk Viņš tāds ir attiecībā uz Savu Vārdu, kas ir jūsu piemērs, kas ir Viņš pats!
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
Un...tapa miesa un mājoja mūsu vidū.

E-180 Vārds ir Jēzus Kristus atklāsme (tā ir teikts Bībelē); Kristus atklājas Savā Vārdā. Un, ja Viņš bija nomodā par jums, kad jūs pārkāpāt šos likumus, par ko Viņš jūs nosoda, tad vēl jo vairāk Viņš ir bijis nomodā par Savu likumu, kas jūs nosoda! Āmen.

E-181 [Brālis Branhams sasit plaukstas–Tulk.] Labi, labi, vari man to nestāstīt!

E-182 Es ticu patiesajām Svētā Gara zināšanām jeb atziņai. Svētā Gara zināšanas vienmēr teiks “Āmen”uz Vārdu. Kad jūs atrodat Bībelē tādas lietas, kas jums šķiet pretrunīgas, apsēdieties un izpētiet to lūgšanā, lūk, šādi. Un negaidot sāks pietuvoties Svētais Gars. Pēc kāda laiciņa ievērosiet, kā viss sasienas kopā, un jūs to sapratīsiet! Saprotat? Tā ir atziņa.

E-183 Daži cilvēki saka: “Nu, Bībelē ir teikts, ka Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.”

E-184 Bet baznīca saka: “Jā, zināmā veidā Viņš ir tas pats.” Nē-ē! Nē-ē! Te mums tas vairs nesasaistās. Redzat? Tieši tā. Nē-nē. Viņš ir tas pats. Tieši tā.

E-185 “Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Viņā nav it ne mazākās izmaiņas. Viņš dzīvo savā Draudzē, darīdams tieši to pašu. “Vēl tikai mazu brīdi,” kā es pirms brītiņa citēju, “vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet.” Jo Viņš sacīja: “Es būšu ar jums, pat jūsos līdz pasaules galam.” Un vēl Viņš sacīja: “Tos darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet.” Vēl Viņš sacīja: “Es būšu vīnakoks, jūs būsiet zari.” Bet zars dzīvo tikai no vīnakoka dzīvības. Viss, kas ir vīnakokā, izpaužas caur zaru. Slava! Tad “Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi”. Tas rada jeb dod Kunga Jēzus Kristus Dzīvi. [Brālis Branhams klauvē pa kanceli–Tulk.] Āmen.

E-186 Atziņa. Tā nav pasaulīga, kas spriedelē. Jebkura pasaulīga atziņa spriedelē. Saprotat? Taču ticībai nav nekādas spriedelēšanas. Dievs atklāj tev, ka notiks tāda un tāda lieta (visi pasaules zinātnieki varētu tev pateikt: “Tā ir pretruna, tas nevar notikt.”), tu vienalga tam tici. Saprotat? Tieši tā. Tā nespriedelē. Bībele saka: “Mēs apgāžam prātojumus.” Ar ticību tu nepaprātosi. Ticībā nav prātošanas. Ticība zina, uz kā tā stāv. Ticība rīkojas. Ticība neatlaižas. Tā nevar svārstīties. Nekas nevar to izkustināt. Man ir vienalga, ko saka tas, šitas vai vēl kāds, tā it nemaz nesvārstās. Tā nelokāmi stāv, kur stāvējusi, gaida, gaida, gaida, gaida, tam nav nekādas nozīmes, viņa stāv uz savu.

E-187 Dievs pateica Noam, ka notiks tas un tas. Viņš tam noticēja. Saprotat? Dievs pateica Mozum, ka notiks tas un tas. Viņš tam noticēja. Dievs pateica mācekļiem, ka notiks noteiktas lietas: “Uzkāpiet tur augšā Vasarsvētku dienā un gaidiet,” viņi tur gaidīja. Tieši tā. Labi.

E-188 Un tā, atziņa. Lūk, nevis pasaulīgas zināšanas, bet gan zināšanas no Debesīm. Un tādā gadījumā zināšanas no Debesīm (kad Dievs ir visu zināšanu avots, un Dievs ir Vārds) nozīmē, ka... Ja tev ir zināšanas no Debesīm, tad tu tici Vārdam un par visu spried caur Vārdu.

E-189 Un tās tieslietas par nodokļiem, kurā bija iesaistīta draudze, tas ir, es biju iesaistīts... Reiz viens no tiem cilvēkiem vienā no tām iztiesāšanām man pateica, teica... Es sacīju... Viņi nevarēja atrast nekādus pārkāpumus. Tāpēc viņi sāka...

E-190 Es sacīju: “Ja jau nav nekādu pārkāpumu, tad kāpēc jūs no mani neatstājaties?” Saprotat? Saprotat? Un es turpināju, pastāstot viņam par dažām Rakstu vietām.

E-191 Viņš sacīja, varen liels puisis ar cigareti rokā, viņš sacīja: “Mister Branham, es studēju Bībeli.”
Es sacīju: “Ļoti patīkami.”

E-192 Viņš sacīja: “Tagad es gribu uzzināt, kas tā par māņticību: jūs ņemat naudu par tiem lakatiņiem, kurus izsūtāt; kaut kāda māņticība – lūgties par lakatiņiem un izsūtīt tos, šīs 'svaidītās drānas', kā jūs tās saucat, 'drānas'. Vēl piebilda: “Turklāt vēl naudu ņemat...”
Es sacīju: “Nē, ser. Par to mēs naudu neņemam.”
Un viņš sacīja: “Tas taču ir aizspriedums.”

E-193 Es sacīju: “Ser, vai jūs to saucat par aizspriedumu?! Pirms dažām minūtēm jūs sacījāt man, ka jūs studējat Bībeli.”
Viņš atbildēja: “Jā.”

E-194 Es sacīju: “Nocitējiet Apustuļu darbus 19:11.” [Brālis Branhams brītiņu klusē. Sanāksme smejas–Tulk.] Zināšanas! Viņš pats iekļuva tajās lamatās, mēģināja pāriet uz citu tēmu. Es sacīju: “Tad nocitējiet man Jāņa 5:14.” Nevarēja. Es sacīju: “Tad Jēkaba 5:14.” Viņš to nevarēja. Es pajautāju: “Vai jūs zināt [Brālis Branhams ietur pauzi.] Jāņa 3:16?” [Brālis Branhams un sanāksme smejas–Tulk.] Redzat? Atziņa! Gudrā pasaule! Taču, kad...

E-195 Viņš sacīja: “Bet, mister Branham, jūs mēģināt iztiesāt šo lietu caur Bībeli, bet mēs to iztiesājam caur šīs valsts likumiem.”

E-196 Es sacīju: “Ser, vai tad šīs valsts likumi nav balstīti uz Bībeli? Tādā gadījumā tas ir taisnīgi.” Āmen! Protams.

E-197 Zināšanas, nevis pasaulīgas, bet garīgas Vārda zināšanas: zināt, ko ir pateicis Dievs, darīt, ko ir pateicis Dievs. Pareizi. Ja tev tas ir un tu vari tam visam ticēt, ka Viņš ir visā tajā, ko Vārds sauc par patiesu, un uz jebko no tā saki “Āmen” – tad viss ir kārtībā, pievieno to savai ticībai. Viss ir kārtībā. Jā.

E-198 Ja kāds mēģina tev pateikt, ka Bībele ir zaudējusi Savu spēku, ka nekas tāds kā kristība ar Svēto Garu neeksistē – nē, neko tādu nepievienojiet. Tas nedarbosies. Tas neturēsies, atkritīs nost. Kā pielipināt mālus akmenim – tie neturēsies, tie sadrups.

E-199 Vēl cilvēki jums saka: “Bībelei šodien uzticēties nevar. Esi piesardzīgs. Nemaz nedomā kaut kam tādam ticēt. Tā nevar būt patiesība.” Jūs to dzirdat ļoti bieži, tādu frāzi: “Bībelei nevar uzticēties.” Nu, ja...ja tas ir tavā prātā, tad ne...nemēģini to pievienot, jo tas nedarbosies. Tajā vietā sabruks visa celtne.

E-200 Tam ir jābūt sacementētam ar Svēto Garu...es gribēju teikt, sastiprinātam kopā ar javu, kas to visu sastiprina. Un tas pats, kas sastiprina... Jūs zināt, kā...

E-201 Vulkanizēta kamera vienmēr kalpo ilgāk, nekā kaut kāds parasts uzlīmēts ielāps. Tāds ielāps uz riepas nedaudz uzkarsīs (lai tikai tā riepa nedaudz sakarst, nedaudz ātrāk pagriežas) un tas atlīmēsies. Tieši tā. Saprotat?

E-202 Tieši tas šodien notiek ar daudziem cilvēkiem. Viņi cenšas uzlīmēt atziņu uz pasaulīgām zināšanām ar kaut kādu pasaulīgu līmi, bet, kad sākas pārbaudījumi: “Nu, varbūt es kļūdījos.” Saprotat? Un gaiss iziet, un dažās minūtēs jums ir tukša riepa. No visas jūsu gavilēšanas un lēkāšanas nebija nekādas jēgas. Cilvēki redz, ka jūs atkal esat tajā pašā peļķē. Saprotat? Tā tas ir.

E-203 Bet, ja tu paliksi tur līdz tādam Svētā Gara karstumam, ka tu un “kamera” kļūsiet par vienu veselu! – Lūk, kas ir vajadzīgs. Tu un kamera kļūstat par vienu veselu! Ja tu nekustēsies ne no vietas tik ilgi, līdz tu un katrs Dieva apsolījums kļūs par vienu veselu, tad pievieno to savai ticībai. Citādāk vispār nepievieno to.
Jūs teiksiet: “Vārdam nevar uzticēties.” Nemaz nemēģiniet kaut ko tādu pievienot.

E-204 Jūs teiksiet: “Tie apsolījumi par kristību ar Svēto Garu bija domāti tikai divpadsmit apustuļiem,” kā šodien saka dažas draudzes. – Pat nemēģini kaut ko tādu pievienot. Lūk, kur sabrūk visi viņu pamati. Saprotat? Kā bija ar Usiju vakar vakarā, kad viņš ieraudzīja, ka tā cilvēka, kuram viņš uzticējās, pamati pilnībā sabruka – viņš tika satriekts ar spitālību, nekā laba tur nebija.
Lūk: “Tikai tiem divpadsmit apustuļiem, tikai divpadsmit apustuļiem.”

E-205 Vienu vakaru es biju pie brāļa Raita (man šķiet, ka viņi ir kaut kur tur, beigās), un tur bija viens kalpotājs. Es tur sludināju, kopā mēs bijām četri vai pieci runātāji. Tas sludinātājs piecēlās un sacīja: “Es jums gribu kaut ko pateikt, mani dārgie. O-o, es domāju, ka jūs esat brīnišķīgi cilvēki.”

E-206 Es sacīju... Es ar kādu runāju, es sacīju: “Lūk, tas, kurš sēž tur. Skaties.”

E-207 Un tā, Džuniors Džeksons, kurš ir tur beigās, tieši pabeidza runāt. Un viņš sacīja...runāja par Dieva žēlastību.

E-208 Ak, tas vīrs gluži vai dega no nepacietības. Viņš piecēlās un mēģināja likt saprast...sacīja: “Es gribu pateikt, ka šis misters Branhams pavisam noteikti ir antikrists.” Un visu vakaru viņš turpināja tādā garā.

E-209 Un kāds no sludinātājiem sāka... Es sacīju: “Nedaudz uzgaidiet. Brāļi, neko nesakiet. Viņš ir tikai viens, bet mēs esam daudzi.” Es sacīju: “Lieciet viņu mierā. Viņš taču mani aizskāra.” Man pašam tik ļoti gribējās, ka nezināju, kur likties. Saprotat? [Sanāksme smejas–Tulk.]

E-210 Un tā, viņš sacīja: “Misters Branhams ir antikrists,” un viņš turpināja, sarunādams visu ko, ziniet, par... Viņš sacīja... Viņš sacīja: “Lūk, kristība ar Svēto Garu...” Sacīja: “Bībelē ir teikts, ka tikai divpadsmit saņēma kristību ar Svēto Garu.” Runāja par Dievišķo dziedināšanu: “Dievišķā dziedināšana bija tikai divpadsmit apustuļiem.” Viņš sacīja: “Mēs runājam to, ko saka Bībele, un klusējam par to, par ko klusē Bībele.” Es gaidīju kādu pusstundu, kamēr viņš to visu izteiks.

E-211 Es sacīju: “Brītiņu uzgaidiet. Es šeit tik daudz ko pierakstīju,” es sacīju, “dodiet man iespēju uz kaut ko atbildēt.” Un, kad es piecēlos kājās, es sacīju: “Šis kungs, viņš sacīja, ka viņš runā to, ko runā Bībele (tā darot viņa draudze), un klusē par to, par ko Tā klusē. Jūs visi esat liecinieki.”
“Jā.”
Es sacīju: “Un tā, viņš sacīja, ka Svēto Garu saņēma tikai divpadsmit. Manā Bībelē ir teikts, ka pirmajā piegājienā bija simtu divdesmit.” Āmen. Izmetiet tādu atziņu, ko viņš mēģināja...

E-212 Es sacīju: “Tātad, sanāk, ka Pāvils nesaņēma Svēto Garu, kaut arī viņš teica, ka saņēma?” Redzat?

E-213 Es sacīju: “Kad Filips gāja un sludināja samariešiem, tie kristījās Jēzus Vārdā. Tikai Svētais Gars vēl nebija pār tiem nonācis. Viņi sūtīja pēc Pētera un Jāņa, un tie atnāca un uzlika viņiem rokas, un uz viņiem nonāca Svētais Gars. Nu, kā tad ar tiem 'tikai divpadsmit'?”

E-214 Es sacīju: “Apustuļu darbos 10:49, kad Pēteris bija uz mājas jumta un bija redzējis vīziju, viņi devās pie Kornēlija. Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nonāca pār visiem, kas dzirdēja Vārdu.” Es sacīju: “Te joprojām runā Bībele, bet kā tad ar jūsu draudzi?” Tā dzīvo savās iedomās. Tā tas ir. Redzat?

E-215 Es sacīju: “Dievišķā dziedināšana, jūs sacījāt, ka Dievišķā dziedināšana bija tikai divpadsmit apustuļiem. Bībele saka, ka Stefans devās uz Samariju un dzina ārā ļaunos garus, un dziedināja slimos, un pilsētā bija liels prieks. Bet viņš nebija viens no tiem divpadsmit. Viņš nebija apustulis. Viņš bija diakons.” Āmen. Āmen.

E-216 Es sacīju: “Un Pāvils arī nebija viens no tiem divpadsmit, kuri bija augšistabā, bet viņam bija dziedināšanas dāvana.”

E-217 Es sacīju: “Vienkārši paskatieties uz dziedināšanas dāvanām! Un pat vēlāk, pēc trīsdesmit gadiem viņš vēstulē Korintiešiem joprojām nosaka dziedināšanas dāvanu Kristus Ķermenī.” Ak vai!

E-218 Nu, tādas zināšanas, kuras jūs esat smēlušies no kaut kādas grāmatiņas, labāk izmetiet tās atkritumu spainī. Sasniedziet šīs zināšanas: ja Dievs pateica, ka Viņš vakar, šodien un mūžīgi ir tas pats, sakiet “Āmen”. Tieši tā. Jā. Nevis tiem divpadsmit, bet visiem. Kad tu iegūsi tādu ticību, kad tava ticība saka “Āmen” uz to visu bez izņēmuma, tad saki: “Viss kārtībā.” Tādu var pievienot.

E-219 Ceturtkārt. Mums būs jāpasteidzas, jo es tikai... Ir tik patīkami stāvēt šeit un runāt par to. Āmen. [Brālis saka: “Mums tas ļoti patīk.”–Tulk.] Jā. Ceturtkārt... Paldies.

E-220 Pielieciet “atturību”. Ak vai! Mēs esam tikuši līdz atturībai. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Un tā, sākumā jums ir ticība, tai ir jābūt jau pašā sākumā. Tad tu savai ticībai pievieno tikumu, ja vien tas ir pareiza veida tikums. Pēc tam tu pievieno atziņu, ja vien tās ir pareiza veida zināšanas. Tagad ir laiks pievienot atturību.

E-221 Atturība šeit it nemaz nenozīmē “pārstāt dzert alkoholu”. Nē-nē. Atturība nenozīmē līdzekli pret alkoholismu, ne šajā gadījumā. Tā ir Bībeliskā atturība, Svētā Gara atturība. Bet tā ir tikai viena no miesas kārībām. Taču mēs runājam par Svētā Gara atturību. Tas nozīmē, kontrolēt savu mēli, nebūt tenkotājam, savaldīt savu temperamentu, neaizsvilties katru reizi, kad kāds runā tev pretim. Ak vai!

E-222 Ak, mēs vēl tam neesam ķērušies klāt, bet daudzi no mums jau ir atsijājušies, pareizi? Redzat? Un mēs vēl brīnāmies, kāpēc Dievs nedara Savā Draudzē brīnumus un to, ko viņi reiz darīja. Tieši tā. Redzat?

E-223 Pievienojiet to visu. Pievienojiet tam atturību. Ak! Atturība: kā atbildēt laipni, kad ar tevi runā ar niknumu. Kāds saka: “Jūs tur, sektantu bars!” Nelec kājās un neuzroti piedurknes. Saprotat? Ne tā. Bet runā ar dievbijīgu mīlestību, atturību, laipnību. Hm. Vai tieši tādi jūs vēlaties būt? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Kad jūs kāds kaitina, neatbildiet ar to pašu. Lai Viņš ir jūsu piemērs.

E-224 Kad viņi sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, pārvērt šos akmeņus par maizi,” Viņš būtu varējis to izdarīt un parādīt, ka Viņš ir Dievs. Taču Viņam bija atturība. Kad Viņu nosauca par Belcebulu, Viņš sacīja: “Es jums to piedodu.” Vai pareizi? Viņi rāva kumšķus no Viņa bārdas un spļāva Viņam sejā, un sacīja: “Kāp zemē no krusta!”

E-225 Viņš sacīja: “Tēvs, piedod viņiem. Viņi pat nesaprot, ko viņi dara.”

E-226 Kaut arī Viņam bija dāvana... Viņš zināja visu, jo Viņā bija visa Dieva pilnība miesā. Viņi redzēja, kā Viņš dara brīnumus, sacīdams cilvēkiem, kas tiem nebija kārtībā un citas lietas. Viņi šādi aptina Viņa galvai apkārt lupatu, aizsēja Viņam acis un sita ar nūju Viņam pa galvu, un sacīja: “Pravieto, pasaki mums, kas Tev iesita. Mēs Tev noticēsim.” Redzat? Viņam bija atturība.

E-227 Lūk, ja tev tā ir, tad pievieno to savai ticībai. Ja tu joprojām aizsvilsties un asi atcērt, uzvelcies un skandalējies – nē, tev nav nekādas... Tādu nevar pievienot, jo tas nepievienosies. Saprotat? Tas nevulkanizēsies. Nevar paņemt gumijas gabalu un vulkanizēt to pie dzelzs gabala. Vienkārši nekas nesanāks. Nē, tam ir jābūt tikpat elastīgam kā gumijai. Saprotat? Un, kad tava ticība un tava atturība kļūst par tādu pašu Svētā Gara atturību, kāda bija Viņam, tad tā vulkanizēsies ar Viņu. Tu esi to pievienojis.
Kad tavs tikums ir tāds kā Viņa tikums, tad tas pievienosies tam.

E-228 Kad tava atziņa ir tāda kā Viņa atziņa: “Es eju darīt Tavu gribu, ak, Dievs...” Saprotat? Ar Tēva Vārdu Viņš sakāva ikvienu ļauno garu. Debesis un zeme zudīs, bet Vārds nezudīs. Saprotat? Ja tev ir šāda veida atziņa, tad tā vulkanizēsies ar tavu ticību.

E-229 Ja tev ir pareiza veida atturība, tāda, kāda bija Viņam, tad tā vulkanizēsies. Ja tās nav, bet tikai kaut kas paštaisīts, daļējs, tāda pašķidra pārliecība vai atturība: “O-o, es varētu viņam tā kārtīgi ievilkt, bet...bet varbūt labāk nē, citādāk par mani vēl avīzē uzrakstīs.” Ne jau par tādu atturību Viņš runā. Kaut ko tādu pat nemēģiniet pievienot. Tas nenostrādās. Taču, kad tu patiešām no visas sirds mīlīguma vari piedot ikvienam, noklusēt, aizmirst par to, saprotiet, tad tas pievulkanizēsies. Tu vari pievienot to savai ticībai. Ak!

E-230 Nav brīnums, ka draudzei tik ļoti daudz kā trūkst. Vai tad tā nav? Nav brīnums. Es pateiktu: “Nožēlojiet grēkus un kristieties,” ir teikts Bībelē, “Jēzus Kristus Vārdā.” Bet nelokāms trīsvienības piekritējs, kurš šādi netic, pateiks: “Ir nu gan antikrists. Viņš ir no “Tikai Jēzus” kustības. Viņš ir Jēzietis.” Uzmanīgāk, puis, es jau šaubos par tavu atturību. Saprotat? Kāpēc gan tu nevarētu atnākt un pateikt: “Brāli Branham, paspriedīsim par to kopā. Man gribētos dzirdēt paskaidrojumu par to.” Redzat? Tad atnākat un klausāties, un pēc tam jums to skaidri parāda, un jūs aizejat. Mēs...mēs pēc maza brītiņa to izskatīsim, kad runāsim par “dievbijību”. Saprotat? Taču, kad jūs...kad jūs noraujaties, pastāvīgi izdarāt pārsteidzīgus secinājumus – nē-ē, tas nav tas. Saprotat? Kad jūs tā rīkojaties, jums vēl nav Bībeliskās atturības – kādai ir jābūt atbildes reakcijai. Taču, ja tev tas ir, tad vari pievienot to pie savas ticības.

E-231 Tātad, pēc tam, četrkārt, ir jāpievieno savai ticībai pacietība. Ja jums ir ticība, tad Bībelē ir pateikts, ka “tā rada pacietību” [Latv. Bībelē: “...ticība rada izturību...”] Pareizi? Un tā, šī ir ticība. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Lūk, tā ir nākošā lieta, kas ir vajadzīga šī auguma būvēšanā. Ziniet, Dievs Savā celtniecībā izmanto īstus materiālus.

E-232 Vai redzat, cik daudz mums nepietiek, brāli, māsa? Redzat? Vai redzat, kādā mēs esam stāvoklī? Tieši tā. Saprotat? Mums ir svētlaime, gavilēšana un pārējais, jo mums ir ticība. Taču, kad mēs nonākam līdz, lūk, šīm te lietām, Dievs nevar uzbūvēt mūs šajā augumā. Saprotat? Viņš nevar. Viņš nevar mūs uzcelt līdz tādam stāvoklim. Mums vēl ir visas tās pārējās lietas, kuru dēļ mēs krītam, aizslīdam. Saprotat? Viņš nevar uzbūvēt Savu Draudzi.

E-233 Pacietība ar ko? Kāda veida pacietība? Pirmkārt, ir jābūt pacietīgiem ar Dievu. Ja tev ir īsta, neviltota ticība, tad tev būs īsta, neviltota pacietība, jo ticība izstrādā pacietību. Kad Dievs kaut ko pasaka, tu tam tici. Tas arī viss. Tev ir pacietība.

E-234 Sacīsi: “Nu, vakar vakarā es paprasīju Viņam mani dziedināt, bet šorīt es joprojām esmu tikpat slims.” Ak vai! Ir nu gan pacietība!

E-235 Dievs pateica Ābrahāmam, bet pēc divdesmit pieciem gadiem vēl nebija ne mazākās pazīmes. Viņš joprojām ticēja. Viņš bija pacietīgs ar Dievu. Hm.

E-236 Vienmēr lieciet Viņu sev priekšā. Lai Viņš ir priekšā. Viņu nevar apdzīt, tāpēc lai Viņš vienmēr ir tev priekšā. “Viņš tā pateica, un es...tas notiks.” Saprotat? Nenovērsiet no Viņa savas acis. Pareizi.

E-237 Noam bija pacietība. Jā. Noam bija īsta, dievbijīga pacietība. Dievs sacīja: “Es iznīcināšu šo pasauli ar lietu,” bet Noa sludināja vēl veselus simtu divdesmit gadus. Ļoti daudz pacietības. Pat rasas no debesīm nebija. Nekā nebija. Bija tikpat putekļains kā vienmēr, simtu divdesmit gadu garumā, taču viņš bija pacietīgs.
Pēc tam Dievs pārbauda tavu pacietību. Tā tas ir. Dievs to pārbauda.

E-238 Pēc tam, kad Viņš pateica Noam... Lūk, Viņš pateica: “Noa, Es gribu, lai tu dodies un ieej šķirstā. Es iedzīšu tajā dzīvniekus, un Es gribu, lai tu ieej iekšā, uzkāp augšstāvā, lai varētu skatīties caur logu, kas ir augšā. Es gribu, lai tu tur ieej. Es gribu, lai tu pasaki tiem cilvēkiem: 'Rīt notiks tas, par ko es sludināju simtu divdesmit gadus.' Labi, ej uz turieni un pasaki viņiem.”

E-239 Kāda bija pirmā zīme? – Noa iegāja šķirstā. Lietus vēl nebija. Noa sagatavojās un uzvilka lietusmēteli un tā tālāk, lai laiku pa laikam paskatītos. Viņš sagatavojās. Taču nākamajā dienā...

E-240 Droši vien viņš pateica savai ģimenei, savām vedeklām un pārējiem, sacīja: “O-o! Rīt jūs ieraudzīsiet to, ko vēl nekad neesat redzējuši, jo visas debesis kļūs tumšas. Un būs pērkoni un zibeņi. Lielais Dieva zobens nozibsnīs debesīs. Viņš notiesās to grēcinieku baru, kuri noraidīja mūs šajos simtu divdesmit gados. Vienkārši paskatieties un ieraudzīsiet.” Saprotat?

E-241 Daži no tiem pa pusei ticīgajiem, kuri visu laiku grozās kaut kur netālu, taču iekšā nenāk, ziniet... Tādi ir joprojām. Un tā, viņi...viņi pienāca, sacīja: “Nu, varbūt tam vecajam bija taisnība, tāpēc mēs aiziesim tur augšā un dažas dieniņas pagaidīsim...vai arī pagaidīsim no rīta pāris stundiņas un paskatīsimies.”

E-242 Nākamajā dienā melno mākoņu vietā kā vienmēr spīdēja saulīte. Noa paskatījās ārā: “Klau, nav neviena mākoņa.”

E-243 Tas puisis atnāca, sacīja: “Tā-tā! Es jau zināju, ka tu esi viens no tiem. Redzu, ka tu šeit grozies.”

E-244 “Oi, lūdzu piedodiet, ser. Ha-ha. Varbūt es...es...es biju vienkārši... Ziniet, es vienkārši aizskatījos, ziniet, it kā... Saprotat? Ha-ha-ha.

E-245 Taču Noam bija pacietība. Sacīja: “Ja tas nenotika šodien, tad notiks rītdien.” Kāpēc? – Tā pateica Dievs.
“Kad Viņš tev ko tādu pateica, Noa?

E-246 “Pirms simtu divdesmit gadiem. Es esmu aizgājis jau tik tālu, tāpēc tagad es vienkārši gaidu.” Vai redzat? Pēc kāda laiciņa...

E-247 Mēs redzam, ka arī Dievs jau ir tik tālu aizgājis, gaidīdams Savu Draudzi, taču Viņa šeit parādīsies. Neuztraucieties. Viņš to ir apsolījis.

E-248 Visu šo laiku ir gaidīta augšāmcelšanās. Tāda būs. Neuztraucieties. Dievs to ir apsolījis. Vienkārši pacietīgi gaidiet. Ja aizmigsiet, tas nav... Varbūt jūs nedaudz pasnaudīsiet, pirms tas notiks, taču tajā brīdī jūs pamodīsieties. Viņš to ir apsolījis. Saprotat? Nosnaudīsieties. Saprotat? Tas, ko mēs saucam par nāves miegu, tas, ko mēs saucam par nāvi – tikai nedaudz nosnausties jeb aizmigt Kristū. Kristū tādas miršanas vispār nav. Dzīvība un nāve nevar pastāvēt kopā. Saprotat? Mēs tikai nosnaudīsimies – snaudiens, no kura mūsu draugi nevar mūs uzmodināt. Uzmodināt var tikai Viņš vienīgais. “Viņš pasauks, un es atsaukšos,” sacīja Ījabs. Ījabs guļ jau četrus tūkstošus gadus. Neuztraucieties, viņš pamodīsies. Neraizējieties. Viņš joprojām gaida.

E-249 Noa gaidīja. Beidzās ceturtā diena. Lietus nav. Viss kārtībā. Tas būs.

E-250 Es dzirdu, kā pienāk Noas kundze un saka:
“Tēvs, vai tu esi pār...?”
“Nerunā tā.”

E-251 Viņam bija pacietība, jo viņam bija ticība. Tieši tā. Viņam bija tikums. Viņam bija atziņa, ka Dievam bija taisnība. Viņam bija atturība. Viņš nenorāvās, neteica: “Eh, galu galā, kas te vispār notiek? Es esmu pazaudējis visu savu popularitāti.” Nē-nē. “Neviens mani vairs neņem vērā. Laikam iešu ārā un sākšu visu no sākuma.” Nē-nē. Viņam bija pacietība. Dievs bija apsolījis. Dievs to izdarīs. Dievs to piepildīs, tāpēc ka Dievs tā pateica.

E-252 Es es varu redzēt, kā pienāk viņa dēls, saka: “Tēt, vai zini ko...” Viņš noglauda ar roku tā garos sirmos matus, ziniet. Un viņš bija simtiem gadu vecs, viņš tur sēdēja. Sacīja: “Es zinu, ka tu esi vecs patriarhs. Es...es mīlu tevi, tēt. Bet vai tad nav iespējams, ka tu esi nedaudz kļūdījies?”
“O-o, nē. Nē.”
“Kāpēc?”
“To pateica Dievs!”

E-253 “Bet, tēt, mēs te sēžam jau sešas dienas. Sēžam šajā milzīgajā, sausajā šķirstā. Un tas viss ir nodarvots gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Un visus šos gadus mēs to būvējām. Un tu stāvēji tur ārā un sludināji, līdz tu kļuvi sirms un plikpaurains. Un tagad tu esi šeit un mēģini pateikt to un to. Bet cilvēki smejas un apmētā tā sienas ar puvušiem tomātiem visu ko citu. Paskatieties, ko tu dari. Tu taču zini...”
“Dēls, esi pacietīgs.”
“Vai tu esi drošs?”
“Lietus būs!”
Viņa vedekla sacīja: “Tēvs, tu zini...”
“Lietus būs!”

E-254 “Bet mēs esam gaidījuši visus šos gadus. Mēs esam gatavojušies. Un tu jau pirms nedēļas sacīji, ka būs lietus. Un mēs esam šeit, durvis ir pavisam aizvērtas, un mēs šeit klīstam, bet saule cepina tāpat, kā cepināja.
“Taču lietus būs!”
“Kā tu to zini?”
“Tā pateica Dievs!”

E-255 Lūk, kad tu esi kļuvis tāds, tad pievieno to. Taču, ja tev tas šādi nav, tad ne...nemēģini to pielikt. Tas nedarbosies. Tas nedarbosies dziedināšanā, tas nedarbosies visā pārējā. Saprotat? Tam ir jāsakūst ar to materiālu, ar ko tas vulkanizējas. Pareizi. Lūk, kas ir jāpievieno – pacietība uz Dieva apsolījumu. Tieši tā. Noa tam ticēja. Un viņš bija pacietīgs pret Dievu simtu divdesmit gadus.

E-256 Mozus, viņš bija pacietīgs pret Dievu. Tieši tā. “Mozu, Es esmu dzirdējis Manas tautas brēkšanu. Es esmu redzējis viņu ciešanas. Es dodos turp, lai viņus atbrīvotu. Es sūtīšu tevi uz turieni.”

E-257 Un tur viņam sanāca neliels konflikts ar Dievu, Dievs parādīja viņam savu godību. Sacīja: “Es iešu.” Tikko kā viņš ieraudzīja Dieva godību, saprotiet, viņam radās ticība.
Paprasīja: “Kas ir tavā rokā, Mozu?”
Tas atbildēja: “Nūja.”
Viņš sacīja: “Nomet to zemē.”
Tā pārvērtās par čūsku. Tas iebrēcās: “Vai-vai-vai!” Viņš sāka...

E-258 Pateica: “Pacel to, Mozu. Ja Es varu pārvērst to par čūsku, tad Es varu to pārvērst arī atpakaļ.” Ak! [Brālis Branhams vairākas reizes sasit plaukstas–Tulk.] Āmen!

E-259 Ja Dievs var iedot man fizisko dzīvību, tad Viņš var iedot man garīgo Dzīvību! Ja Dievs varēja iedot man pirmo dzimšanu, tad Viņš var man iedot otro Dzimšanu! Āmen! Ja Dievs var dziedināt, lūk, šo ar Dievišķo dziedināšanu, tad Viņš var to arī augšāmcelt pēdējās dienās Savai slavai. Pareizi.

E-260 “Es varu nomest šo nūju un pārvērst to par čūsku. Es varu to pārvērst atkal par nūju. Paņem to aiz astes!”

E-261 Mozus izstiepa roku un to paņēma, lūk, tā atkal bija nūja. Tad viņš sāka pievienot atziņu. Saprotat?
“Kas ir noticis ar tavu roku, Mozu?”
“Nekas.”
“Ieliec to azotē.”

E-262 “Labi. Kas tas...” (Tā kļuva balta no spitālības.) “Ak, Kungs, paskaties, kas notika ar manu roku!”
“Ieliec to atkal azotē, Mozu.”

E-263 Viņš atkal ielika to, lūk, šādi, un tā kļuva gluži kā... [Brālis Branhams ietur pauzi. Sanāksme priecājas–Tulk.] Tad viņš vienkārši sāka, lūk, šādi to visu pievienot. Saprotat? Tieši tā.

E-264 Viņš devās turp. Un pirmā pretestība... Viņš devās turp. Viņš tur iznāca un sacīja: “Tas Kungs Dievs sacīja: 'Atlaid Manu tautu.' Faraon, es gribu, lai tu zinātu, lūk, ko: es esmu atnācis kā Dieva pārstāvis. Tev ir man jāpaklausa.”

E-265 Faraons sacīja: “Jāpaklausa? Vai tu zini, kas es esmu? Es esmu faraons. Paklausīt tevi, vergu?

E-266 Sacīja: “Vai nu tu mani paklausīsi, vai arī aiziesi bojā. Viens vai otrs, kā pats gribi.” Kāpēc? Viņš zināja, par ko viņš runāja. Viņam bija uzdevums. Viņš to bija pārdzīvojis. Viņš bija runājis ar Dievu. Viņam bija ticība. Viņš zināja, uz kā stāv.
“Tu gribi, lai es tev paklausītu? Lasies ārā no šejienes!”
“Es tev parādīšu.”
“Parādi man zīmi.”
Viņš nometa spieķi zemē, tas pārvērtās par čūsku.

E-267 Tas sacīja: “Nu, tas taču ir lēts burvju triks! Atnāciet šurp uz brītiņu. Nāciet šurp, Janne un Jambre, nometiet savas nūjas.” Viņi nometa tās uz zemes, un tās pārvērtās par čūskām.

E-268 Sacīja: “Ak, tu, niecība, atnāci šurp pie manis, ēģiptieša, Ēģiptes faraona. Un tu atnāci šurp ar šiem lētajiem burvju trikiem, ar saviem fokusiem, ar to domu lasīšanu.” Jūs saprotat, ko es gribu pateikt. Es ceru, ka jūs to uztverat. Domu telepātija vai kaut kas tāds. Saprotat? Jā. “Atnākt šurp ar tādām blēņām!” Sacīja: “Mēs varam to pašu, ko tu.”

E-269 Bet ko darīja Mozus? Viņš neteica: “Ak, faraona kungs, ak, es lūdzu piedošanu, ser. Es būšu tavs kalps.” It nemaz.

E-270 Viņš mierīgi stāvēja. Āmen. Stāvēja uz sava. Dievs pateica (viņa sirdī nebija nekādu šaubu): “Paklusē. Es tev kaut ko parādīšu.” Kad tu esi izdarījis tieši to, ko Viņš sacīja, bet šķiet, ka viss notiek nepareizi, stāvi mierīgs, esi pacietīgs.

E-271 Mozus sacīja: “Zini, kad es būvēju uz tā fundamenta, tur bija uzlikta pacietība, tāpēc es vienkārši pagaidīšu un paskatīšos, ko izdarīs Dievs.”

E-272 Un, lūk, tās čūskas tur ložņāja, piepūtās, šņāca viena otrai virsū. Te pēkšņi Mozus čūska “ņam-ņam-ņam”, un norija tās visas. Viņam bija pacietība.
Tie, kas gaida uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem.
Vai pareizi? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Saprotat? Jā.
Viņi skrien un nepiekūst, viņi iet un nenogurst.
Saprotiet, vienkārši gaidiet no Tā Kunga. Esiet pacietīgi. Saprotat? Tieši tā.

E-273 Pēc tam bija jāizved Israēls. Atnāca liela pretestība, un Mozus gaidīja.

E-274 Pēc tam viņš nonāca tuksnesī. Tas ir tikai kādu divu vai trīs dienu ceļojums. Tikai četrdesmit jūdzes [60 km–Tulk.] līdz tai vietai, kur viņš pārgāja, kur viņi pēc tam pārgāja. Taču Mozus gaidīja tuksnesī četrdesmit gadus. Pacietība. [Brālis Branhams smejas–Tulk.] Āmen. Tā tas ir. Viņš gaidīja četrdesmit gadus. Ak! Tieši tā.

E-275 Un mums būtu jābūt pacietīgiem arī vienam ar otru. Saprotat? Reizēm mēs...mēs kļūstam tik ļoti nepacietīgi viens pret otru. Mēs uzskatām, ka mums ir jābūt tādiem kā Mozus. Bet Mozum bija pacietība pret cilvēkiem. Skatieties, tieši tas bija iemesls, kāpēc viņi nepārgāja. Saprotat? Ja tu centies kaut ko darīt...

E-276 Tāpat kā es centos nest šo vēstījumu šajā lūgšanu namā, lai katrs šīs sapulces loceklis kļūtu par Šo. [Brālis Branhams norāda uz shēmu uz tāfeles–Tulk.] Tas ir grūti. Es centos būt pacietīgs – ir pagājuši jau trīsdesmit trīs gadi. Saprotat? Esiet pacietīgi. Sievietes joprojām apgriež matus – viss ir tā, kā bija. Draugi, esiet pacietīgi. Saprotat? Vienkārši esiet pacietīgi. Gaidiet. Tikai tā. Ja tev tās nav, tad nemēģini būvēt uz šitā. Esiet pacietīgi.

E-277 Reiz pat bija tā, kad tie pretestības pilnie cilvēki bija tik ļoti nepacietīgi, viņi izprovocēja Mozu izdarīt kaut ko nepareizu. Un tomēr, kad tas nonāca līdz kulminācijai, Dievam noriebās viņu darbības. Viņš sacīja: “Atdalies no viņiem, Mozu. Es to visu baru nonāvēšu un sākšu no jauna.”

E-278 Viņš metās starpā un sacīja: “Dievs, nedari to.” Kas tas bija? Pacietība pret cilvēkiem, kas dumpojās pret viņu.

E-279 Interesanti, vai mēs tā varētu? Ja tu nevari, tad necenties būvēt uz šitā [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.], jo šeit nekas nemainās, ziniet. Tieši tā pievulkanizējās pirmā [īpašība], un tādā pat veidā ir jāpievulkanizē visas pārējās. Ja nē, tad tu nekļūsi par to augumu, kurā rod mājvietu dzīvais Dievs, ja tev nav pacietība, pacietība vienam pret otru. Labi.

E-280 Tiem ebreju bērniem bija pacietība. Neapšaubāmi. Dievs bija viņiem apsolījis, pateicis viņiem: “Neklanieties nekāda tēla priekšā.” Un viņiem bija pacietība. Sacīja: “Mūsu Dievs ir spējīgs, tik un tā mēs neklanīsimies tava tēla priekšā.” Pacietība – zināja, ka Dievs augšāmcels viņus pēdējās dienās.

E-281 Galu galā, šī dzīve nemaz tik daudz nenozīmē. Saprotat? Dievs to atkal augšāmcels pēdējās dienās. Taču, kad lieta nonāk līdz tam, lai klanītos kāda tēla priekšā, mēs to nedarīsim. Lūk, mēs dosim Cēzaram, kas pienākas Cēzaram, taču, ja Cēzars iejaucas tajā, kas ir saistīts ar Dievu, tad Dievs mums ir pirmajā vietā.

E-282 “Dievs sacīja: 'Neklanies šī tēla priekšā.' Un es to nedarīšu. Mūsu Dievs ir spējīgs mūs atbrīvot. Ja neatbrīvos, es tāpat neklanīšos tēla priekšā.”
Sacīja: “Labi. Lūk, krāsns.”

E-283 Viņš sacīja: “O-o, šovakar, manuprāt, būs stiprs lietus, viss apdzisīs.” Taču nekas tāds nenotika. Viņi joprojām bija pacietīgi.

E-284 Nākamajā rītā viņi nostājās tiesas priekšā, tur sēdēja Nebudaknēcars. Viņš sacīja:
“Nu ko, puiši, vai jūs vēl atceraties, ka es esmu jūsu ķēniņš?”
“Protams, ķēniņš lai dzīvo mūžīgi.”
“Tagad paklanieties manam tēlam.”
“Nu nē.”

E-285 “Jūs taču sadegsiet. Jūs esat gudri cilvēki. Jūs esat apķērīgi. Jūs esat mums daudz palīdzējuši. Jūs esat bijuši svētība mūsu ķēniņvalstij. Vai tad jūs nesaprotat, ka es negribu to darīt? Taču es esmu izdevis pavēli, un tā ir jāpilda. Es negribu jūs mest tur iekšā. Ak, vīri, kas par lietu?

E-286 “Es zinu, ka tas izklausās labi. Taču mūsu Dievs ir spējīgs mūs atbrīvot. Tomēr...” Viņiem bija pacietība.

E-287 Viņa sāka virzīties pa rampu. Viņi savā starpā saskatījās. “Viss ir labi, viss ir labi.” Viņiem bija pacietība. Viņi paspēra vienu soli, Dieva tur nebija. Divus soļus, Viņa tur nebija. Trīs soļus, četrus soļus, piecus soļus, vienkārši turpināja virzīties uz priekšu, un Viņa tur joprojām nebija. Un viņi iesoļoja tieši liesmojošajā ceplī. Viņiem bija pacietība. Bet tur bija Viņš. Saprotat? Uguns tikai sadedzināja virves, kas bija uz viņu rokām un kājām. Taču, kad viņi nonāca uz cepļa bedres grīdas, Viņš bija tur. Saprotat? Viņiem bija pacietība.

E-288 Tas pats bija Daniēlam. Daniēlam bija pacietība. Nepašaubāmi. Viņš negrasījās padoties. Ne par ko! Ko viņš izdarīja? – Viņš tik un tā atvēra tos logus un lūdzās. Tādas bija Dieva prasības. Viņš gaidīja uz Dievu, zinādams, ka Dievs ir spējīgs piepildīt Savu Vārdu. Viņu iemeta lauvu bedrē, sacīja: “Mēs izbarosim tevi lauvām.”

E-289 Viņš sacīja: “Nu ko, labi.” Viņam bija pacietība. Kāpēc? “Nu, es visu šo laiku esmu gaidījis uz Dievu. Ja man būs jāgaida vēl daži tūkstoši gadu, es tik un tā augšāmcelšos pēdējā dienā.” Tāpēc viņš bija pacietīgs, viņš gaidīja.

E-290 Pāvilam bija pacietība. Pavisam noteikti. Paskatieties, kas Pāvilam bija jādara. Tā tik ir pacietība!

E-291 Kā ar tiem Vasarsvētku dienā? Kamēr nebija piepildījies viņiem dotais uzdevums: “Gaidiet, līdz kamēr...” (redzat?) “...līdz kamēr jūs tiksiet apģērbti ar Spēku.” Cik ilgi? – Viņiem nebija jautājuma: “Cik ilgi tas būs?” Viņiem bija tikai atbilde: “Gaidiet, līdz kamēr.”

E-292 Viņi uzkāpa tur augšā un sacīja: “Labi, puiši, varbūt pēc piecpadsmit minūtēm pār mums nonāks Svētais Gars, un mums būs sava kalpošana.” Pagāja piecpadsmit minūtes – nekā nav. Pagāja viena diena – nav; divas, trīs, četras, piecas, sešas, septiņas.

E-293 Daži no viņiem varbūt runāja: “Klau, vai jums nešķiet, ka mēs To jau esam saņēmuši?”
“Nē, nē, nē, nē, nē.” Tieši tā. Nē. Tas ir pareizi.

E-294 “Puiši, labāk pasteidzieties.” Velns sacīja: “Jūs...jūs taču zināt, ka jūs jau esat saņēmuši to, ko gribējāt. Aiziet, sāciet kalpošanu.

E-295 “Nē, nē. Mēs To vēl neesam saņēmuši, jo Viņš sacīja, ka notiks...kas notiks pēdējās dienās: 'ar šļupstošām lūpām un svešādu mēli Es runāšu uz šo tautu. Šis ir tas Miers, par kuru Es sacīju.' Redzat? Jesajas 28:19[11].” Sacīja: “Tas...tas ir tieši Tas, tu saņem To, kad... Kad Tas atnāks, mēs to noteikti zināsim. Mēs zināsim, kad Tas atnāks. Mēs to atpazīsim – Tēva apsolījumu.
Viņi tur gaidīja deviņas dienas. Bet tad desmitajā dienā Tas atnāca. Viņiem pietika pacietības gaidīt.

E-296 Lūk, ja tev ir šāda veida pacietība (Kad Dievs iedod tev apsolījumu, un tu redzi to Bībelē: “Tas ir mans.”), tad gaidiet. Ja tev ir tāda veida pacietība, tad pievieno to savai ticībai. Vai redzi, cik augstu tu jau esi uzkāpis? Tagad tu esi jau krietni augstāk, šeit. Labi. Pulksteņa rādītāji arī griežas ātri, vai ne? Labi. Labi. Pievienojiet to savai ticībai.

E-297 Vienmēr lieciet Viņu sev priekšā un atcerieties, ka apsolītājs ir tieši Viņš, nevis kāds cits. [Brālis Branhams uzsit pa kanceli–Tulk.] To neesmu apsolījis es, to nav apsolījis draudzes gans (mūsu brālis Nevils), to nav apsolījis kāds cits kalpotājs, ne arī kāds priesteris vai pāvests, ne arī kāds zemes cilvēks. Apsolījumu ir devis Dievs, un Dievs ir spējīgs piepildīt visu, ko Viņš ir apsolījis. Labi. Ja tieši tāda ir tava ticība, zināt, ka Dievs ir apsolījis... Sacīsi: “Brāli Branham, es esmu slims. Man ir ļoti vajadzīga dziedināšana.” Pieņem to. Tā ir tev dota dāvana (tieši tā), ja vien vari noticēt. “Nu,” tu sacīsi, “es patiešām ticu.” Tad aizmirsti par to. Tas arī viss. Jautājums ir izšķirts. Saprotat?

E-298 Esi pacietīgs, ja tev ir pacietība. Ja tev nav, tad tu līmējies nost no šīs Celtnes. Saprotat? No tā sabruks viss pārējais, tās vienas lietas dēļ. Tai ir jābūt. Neko tādu nepievieno, jo tas sabrucinās visu tavu celtni, ja tev nav pacietības, ja tev nav tikuma, ko pievienot savai ticībai, kura, kā tu saki, tev ir. Bet, ja tev nav nekādas ticības, bet tu mēģini tai uzlikt tikumu, tad tava ticība sabruks. Saprotat? Jūs sacīsiet: “Nu, pagaidi pagaidi. Varbūt tas viss ir kaut kāda kļūda. Varbūt Dievs nemaz nav Dievs. Varbūt nav nekāda Dieva.” Redziet, tas visu sašķels uz pusēm. Saprotat?

E-299 Taču, ja tev ir neviltota ticība, tad pievieno tai neviltotu tikumu, tad neviltotu atziņu, tad neviltotu atturību, tad neviltotu pacietību. Saprotat? Tu virzies augšup kā nākas. Labi.

E-300 Piektkārt, pievienojiet dievbijību. O-o! Ir jāpievieno dievbijība. Ko tad nozīmē “dievbijība”? Es meklēju četrās vai piecās vārdnīcās un pat neatradu nekādu izskaidrojumu. Visbeidzot, es biju tur pie brāļa Džefrija, mēs to atradām vienā vārdnīcā. Dievbijība nozīmē “būt kā Dievam”. Ak vai! Pēc tam, kad tev ir ticība, tikums, atziņa, atturība, pacietība, tad esi līdzīgs Dievam. Vai vai!

E-301 Tu sacīsi: “Es to nespēju, brāli Branham.” O-o, nē, tu spēj.

E-302 Atļaujiet man šeit uz brītiņu vienkārši izlasīt jums dažas Rakstu vietas. Mateja 5:48. Mēs to paņemsim un paskatīsimies, kā tas izklausās (Mateja 5:48), un paskatīsimies, vai jums būtu jābūt līdzīgiem Dievam vai nē. Ziniet, Bībelē ir teikts: “Jūs esat dievi.” Tā sacīja Jēzus. Kāpēc? Viss tikuma spēks, viss, kas ir Dievā, atrodas jūsos. Mateja 5:48.
Tāpēc...
Jēzus runā par svētības baušļiem.
Tāpēc esiet pil-nī-gi (kas tas ir?)... pilnīgi, kā Debesu Tēvs ir pilnīgs.

E-303 No jums tas tiek prasīts tikai tad, kad jūs jau esat uzkāpuši līdz šai vietai.[Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] No sākuma ir jābūt pievienotām visām šīm īpašībām. Bet, kad jūs tiekat līdz šejienei, tad Viņš prasa jums būt pilnīgiem – dievbijība – Dieva dēliem un meitām. Pareizi. Es tik daudz ko varētu pateikt par šo tēmu!

E-304 Atvērsim Vēstuli Efeziešiem 4. nodaļu un uzzināsim no turienes, kas vēl (Vēstulē Efeziešiem) ir teikts par to, kā mums vajadzētu...kā mums vajadzētu rīkoties. Vēstule Efeziešiem 4. nodaļa, sāksim no 12. panta. Efeziešiem 4. nodaļa, sākot no 12. panta. Labi. Ziniet, sāksim no šejienes, no 11. panta.
Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem...

E-305 Vai atceraties, kas bija vakar vakarā? Necentieties ieņemt cita cilvēka posteni. Saprotat?
...citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai darītu pilnīgu Dievu...

E-306 Vai tad tā ir uzrakstīts? [Sanāksme saka: "Nē."–Tulk.] Lai darītu pilnīgu ko? [“Svētos.”] Kas ir tie svētie? – Tie, kas ir izgājuši svēttapšanu. [Brālis Branhams smejas–Tulk.] Āmen. Tie, kas sāka, lūk, no šejienes, no lejas.
Lai darītu pilnīgus svētos kalpošanas darbam (Jēzus Krisus kalpošanai), lai uzceltu Kristus ķermeni (lai uzceltu, uzbūvētu To, uzceltu), līdz kamēr...
...līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, pilnīgo cilvēku, pilnīgu pārliecību, Kristus pilnības auguma mēru. [Tulkojums no KJB Bībeles angļu valodā–Tulk.]

E-307 Pilnība! – Tam ir vajadzīga dievbijība. Ir jāpievieno savai ticībai dievbijība. Redziet, tu sāc no šejienes, no lejas, ar tikumu. Pēc tam tu dodies uz atziņu. Pēc tam tu dodies uz atturību. Pēc tam tu dodies uz pacietību. Tagad tu esi nonācis līdz dievbijībai. Dievbijība! Ak vai! Mūsu laiks iet. Paskatīsimies. Taču jūs zināt, ko nozīmē dievbijība. Jūs esat dziedājuši šo dziesmu:
Būt tāds kā Jēzus, būt tāds kā Jēzus,
Uz zemes vēlos es būt kā Viņš.
Un dzīves ceļā, kas godībā reiz beigsies,
Es tikai lūdzu būt tāds kā Viņš.

E-308 Tā ir dievbijība. Kad Viņam iesita pa vienu vaigu, Viņš pagrieza otru. Kad ar Viņu rupji runāja, Viņš pretī neko neteica, Viņš neatcirta atpakaļ. Saprotat? Dievbijīgs, vienmēr meklēja tikai vienu: “Es vienmēr daru to, kas labpatīk Tēvam.” Redzat? Tieši tā. Vienmēr. Tā ir dievbijība. Saprotat?

E-309 Pēc tam, kad tu jau esi pārgājis no šejienes uz šejieni, pēc tam uz šejieni, uz šejieni, uz šejieni un uz šejieni [Brālis Branhams klauvē pa kanceli–Tulk.], lūk, tagad tu ieej pilnā Dieva dēla augumā. Taču tev ir vajadzīgs šis un vēl arī viss šis, un tu pat nevari sākt, pirms tu nedabū šo.

E-310 Lūk, atcerieties melno strazdu ar pāva spalvām. Neaizmirstiet par viņu. Saprotat? Necentieties neko pievienot, līdz patiešām nepiedzimsiet no augšas, tāpēc ka jūs...tas nedarbosies, un jūs...jūs nevarēsiet to pielietot. Aiziesiet līdz šejienei vai, lūk, līdz šejienei, tas kaut kur sabruks.

E-311 Taču, kad, lūk, šeit lejā tu kļūsti par īstu atdzimušu balodi, tad tu pats neko nepievieno – viss pievienojas tev pats no sevis, tas iet uz augšu, ieejot šeit pilnībā. Labi.

E-312 Pēc tam, seškārt, pievienosim... Bībele šeit saka, ka pieliksim brāļu mīlestību, brāļu laipnību. Lūk, tā ir laba lieta. Lūk, šeit, sestā...septītā. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Labi. Pievienojam brāļu mīlestību. Labi. Kad mēs nonākam līdz šejienei, līdz brāļu mīlestībai: ieliec sevi otra vietā tajā situācijā.

E-313 Lūk, tu sacīsi: “Mans brālis pret mani sagrēkoja,” sacīja Pēteris. “Vai man būtu viņam jāpiedod,” viņš sacīja, “septiņas reizes dienā?”
Viņš atbildēja: “Septiņdesmit reiz septiņas reizes.” Redzat?

E-314 Brāļu mīlestība. Lūk, redziet, ja brālis tev absolūti nepiekrīt, neesi ar viņu nepacietīgs. Saprotat? Nē. Esi ar viņu laipns. Tik un tā ej.

E-315 Nesen kāds sacīja, teica: “Kā gan tu vari ticēt tā, kā tu tici, un joprojām iet pie Dieva Asamblejām un uz Vieniniekiem, un pie visiem pārējiem?” Redziet, tādā gadījumā pieliec brāļu mīlestību. Saprotat? Cerot, ka kādreiz... Redzi, esi pacietīgs ar viņu. Saprotat? Atturīgs, paciešot viņu, ar atziņu, lai saprastu, kam viņš tic (atcerieties, tas ir viņa sirdī, lūk, kas tas ir); ar tikuma spēku tevī, lai ļautu tam parādīties ar laipnību un lēnprātību pret viņu; ticībā, ka viendien Dievs viņu atvedīs. Saprotat?

E-316 Brāļu mīlestība, septītais pakāpiens. Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi. [Brālis Branhams uzsit pa tāfeli septiņas reizes–Tulk.] Redziet, septītais pakāpiens. Tātad, lūk, tu tuvojies.

E-317 Tad nākamā lieta: pievieno žēlsirdību, tas ir, mīlestību. Tas ir noslēdzošais akmens. Vienā no šīm dienām draudzē...

E-318 Tagad, lūdzu, lai tas ir zināms uz lentes un lai kur tas nebūtu: to, ko es tagad sacīšu, es nemācu kā mācību. Bet es vienkārši gribu ar Dieva palīdzību jums parādīt, kas tas patiesībā ir. Jo pirmā Bībele, ko sarakstīja Dievs, bija zodiaks debesīs. Tas sākas ar jaunavu. Tas beidzas ar lauvas zvaigznāju, ar lauvu. Jūs to ieraudzīsiet, kad es pieķeršos tam Sestajam un Septītajam Zīmogam – kad atveras tas nākamais Zīmogs, tajā vietā zodiaka zīme bija vēzis, savijušās zivs. Un tieši šajā vēža periodā mēs dzīvojam tagad, tas ir atklājies. Un nākošā lieta, ko norāva Zīmogs, tas atklāja lauvas zvaigznāju; Lauva – Kristus Otro Atnākšanu. Pirmo reizi Viņš atnāca pie Jaunavas; nākošajā reizē Viņš atnāks zem Lauvas zīmes, lauva. Es to parādīšu caur šiem...

E-319 Lūk, es nezinu, vai šorīt man būs laiks vai nē. Es darīšu visu iespējamo, lai parādītu jums, ka šie pakāpieni ir piramīdā, pilnīgi precīzi – otrā Bībele, ko uzrakstīja Dievs. To uzrakstīja Ēnohs un ielika to piramīdā.

E-320 Un treškārt (Dievs vienmēr ir pilnīgs trijos), vēl Viņš kļuva par Savu Vārdu.

E-321 Un tā, lūk, atcerieties, piramīdā... Man šķiet, ka daudzi no jums, kareivji un pārējie, esat bijuši Ēģiptē. Uz tās piramīdas nav noslēguma akmens, nekad nav bijis. Ir tāds Skouna akmens, viss kaut kas cits, taču joprojām...

E-322 Ja jums kabatā ir viena dolāra banknote, tad apskatiet šo dolāru, un jūs ieraudzīsiet, ka labajā pusē ir attēlots ērglis ar Amerikas karogu. Un tur ir uzrakstīts: “Savienoto Valstu Zīmogs.” Otrā pusē ir piramīda ar lielu noslēdzošo akmeni un cilvēka aci. Uz šīs puses ir rakstīts: “Lielais Zīmogs.” Nu, ja jau šī ir liela valsts, tad kāpēc gan šis zīmogs nevarētu būt šīs valsts personīgais zīmogs? Dievs izdara tā, ka tās lietas liecina, lai kur tu arī neietu.

E-323 Reiz es runāju ar kādu ārstu, un viņš mani vienkārši apstrīdēja par Dievišķo dziedināšanu. Mēs stāvējām uz ielas. Viņš sacīja: “Mister Branham, jūs tikai jaucat cilvēkiem prātus.” Sacīja: “Dziedināšana nāk tikai un vienīgi caur mediķiem.”

E-324 Tā sanāca, ka es pagriezos un ieraudzīju to zīmi uz viņa mašīnas – tur bija tā čūska uz mieta. Es sacīju: “Tādā gadījumā būs labāk, ja jūs noņemsiet šo emblēmu no jūsu mašīnas, jo jūsu pašu zīme liecina, ka Dievs ir dziedinātājs.”

E-325 Īsts ārsts tam tic. Bet tie ir šarlatāni. Tieši tā. Čūska uz mieta! Mozus pacēla augšā čūsku uz mieta. Viņš sacīja: “Es esmu Tas Kungs, kas dziedina visas tavas slimības.” Un viņi skatījās uz to čūsku, lai saņemtu Dievišķo dziedināšanu. Tomēr viņi apstrīd to, kaut arī viņu pašu emblēma dod liecību pret viņiem. Ak!

E-326 Lūk, mūsu valstī runā tādas lietas un to visu izsmej, bet pat viņu nauda, viņu valūta liecina, ka visa visuma zīmogs ir Dievs. Vai redzat to aci, kas atrodas tur augšpusē uz viena dolāra banknotes? Tas ir lielais zīmogs.

E-327 Tas tā arī netika uzlikts piramīdas augšgalā. Cilvēki nevar saprast, kāpēc. Noslēdzošais Akmens tika noraidīts – Galva, Kristus. Taču pienāks diena, kad Tas atnāks.

E-328 Un tā, šajā celtnē tikums... Būvējot šo monumentu, būvējot šo augumu jeb stāvu, redziet, tas sākas ar pamata akmeni: ticība, tikums, atziņa, atturība, pacietība, dievbijība, brāļu mīlestība. Kas notiek tagad? – Tās gaida Noslēdzošo Akmeni, kas ir mīlestība, jo Dievs ir mīlestība. Un Viņš kontrolē, un Viņā ir katras šīs lietas spēks. Pareizi. Tieši tā.

E-329 Tieši šeit, lūk, šeit [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] jūs redzat, man šeit starpā, tās visas darbojas, lūk, šeit, bet šeit ir tādi kā nelieli vilnīši. Kas tas ir? Šeit nolaižas Svētais Gars, caur Kristu. Saprotat? Svētais Gars! Svētais Gars virs visa šī, saliedē to visu kopā, būvēdams (ko?) pilnīgu Draudzi, lai tā tiktu pabeigta ar Noslēdzošo Akmeni.

E-330 Vēlreiz, kā tas notika? Tas ir izpaudies caur Septiņiem Draudzes Periodiem un caur septiņiem draudzes vēstnešiem.

E-331 Tas sākās, lūk, šeit. Kur pirmoreiz tika izveidota draudze? Kur pirmoreiz tika izveidota vasarsvētku draudze? To izdarīja svētais Pāvils Efezā, Efezas draudzes perioda zvaigzne, Efezā.

E-332 Otrais draudzes periods bija Smirna. “Tikums” – Irenejs, varens vīrs, kurš turējās pie Pāvila Evaņģēlija.

E-333 Nākamais draudzes periods bija Pergama, kas bija Martins. Martins bija varens vīrs, kas stāvēja... Pāvils, Irenejs, Martins.

E-334 Pēc tam Tiatīrā parādījās Kolumba. Vai atceraties? Lūk, lūdzu, tas ir uzzīmēts šeit. Kolumba. Pēc Kolumbas... Tur sākās tumšie viduslaiki.

E-335 Pēc tam atnāca Sardas (kas nozīmē miris) – Luters. Aleluja! [Brālis Branhams vairākkārt sasit plaukstas–Tulk.] Kas pēc tam? Kas nāca pēc Sardas, pēc Lutera?

E-336 Pēc tam nāca Filadelfija – “dievbijība”, Veslijs, svētums! “Taisnais ticībā dzīvos,” sacīja Luters. Svēttapšana – caur Vesliju.

E-337 Pēc tam atnāca brāļu mīlestība caur Lāodikeju. Un mēs ticam, ka pāri zemei pārtrauksies Elijas otrās parādīšanās pēdējā dienā varenais Vēstījums.

E-338 Te nu tas ir – Septiņi Draudzes Periodi, septiņi pakāpieni. Dievs ceļ, taisa Savu Draudzi par Sevi, kā no katra cilvēka individuāli. Godība, Dieva spēks, nonāk caur, lūk, šo, saliedējot to visu kopā. Tādējādi vasarsvētku ļaudis, kas izgāja no luterāņiem, izgāja no Veslija sekotājiem un pārējiem, nesaprot, par ko tie runā. Redziet, viņi dzīvoja, lūk, šajā tempļa daļā. Lūk, kāpēc daži cilvēki var pacelties līdz šim te līmenim un nokrist. Taču ir tā neviltotā daļa, kuri turpina šo celtni būvēt tālāk. “Es atjaunošu,” saka Tas Kungs.

E-339 Vai jūs atceraties “Līgavas Koku”? Vai jūs atceraties svētrunu par “Līgavas Koku”? To apēda, taču Viņš to apgrieza. Izauga konfesiju zariņi – Viņš tos apgrieza. Parādījās vēl viens draudzes, konfesijas zariņš, bet Viņš tos apgrieza. Taču šī Koka serde turpina augt. “Un vakarā būs vēl gaisma.” Redzat? Lūk, kad atnāk Kristus, Svētais Gars. Tad nonāk Jēzus un nostājas Draudzes augšgalā, un Viņš augšāmcels šo Draudzi, kura ir Viņa paša Ķermenis. Lūk, šis ir tas Ķermenis.

E-340 Un Dievs sagaida, ka katrs no mums individuāli augs tādā veidā, kā Viņš ir audzinājis Savu Draudzi, katru Draudzes Periodu. Tas kļūst par vienu lielu Draudzi. Saprotat?

E-341 No šiem biedriem netika prasīts tas, kas tika prasīts no šiem. Šiem netika prasīts tas, kas tika šiem. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Saprotat? Taču tieši tā Viņš audzināja jeb cēla Savu Draudzi. Viņš cēla Savu...Savu Draudzi tieši tā, kā Viņš ceļ Savus ļaudis. Tātad Pēteris šeit sākumā nosauc septiņas lietas: ticība, tikums (redziet, iet uz augšu), atziņa, atturība, pacietība, dievbijība, brāļu mīlestība, pievienojiet brāļu mīlestību un pēc tam Dieva mīlestību. Svētais Gars, Kristus Svētā Gara personā nonāk pār tevi patiesā Svētā Gara kristībā, un visas šīs īpašības ir aizzīmogotas tevī. Tad Svētais Gars dzīvo teltī, sauktā par celtni, dzīvā Telts, dzīvā Dieva mājvieta.

E-342 Kad cilvēkam piemīt šīs īpašības, tad pār viņu nonāk Svētais Gars. Nav svarīgi... Tu vari runāt mēlēs, tu vari atdarināt jebkuru dāvanu, kas ir Dievam. Jūs varat to darīt. Taču, kamēr tevī nav iegājušas, lūk, šīs [rakstura] īpašības, tu joprojām neatrodies uz reāla, patiesa ticības pamata. Taču, kad šīs īpašības izaug, un tu tās esi tam pievienojis – tad tu esi dzīvs piemineklis. Tu esi dzīvs, kustīgs elks.

E-343 Taču, ziniet, pagāni, viņi zemojas elka, iedomāta dieva priekšā. Un iedomātā veidā viņi tic, ka tas iedomātais dievs viņiem atbild. Tas ir pagānisms. Tas ir katolicisms. Viņi klanās visvisādu svēto un visa kā cita priekšā. Un viņiem ir svētā Cecīlija, mājas dievs, un ļoti daudzas šādas lietas. Viņi klanās tā priekšā un faktiski tic tam iedomātā veidā. Tas... Tā taču ir dzīvā Dieva līdzība!

E-344 Taču, kad mēs neiedomājamies, bet zemojamies dzīvā Dieva priekšā, dzīva tikuma, dzīvas atziņas, dzīvas pacietības, dzīvas dievbijības, dzīva spēka, kas nāk no dzīvā Dieva, priekšā, tad dzīvs cilvēks kļūst par dzīvu tēlu pilnā Dieva augumā. Ko viņš dara? – To pašu, ko darīja Jēzus; iet pa to pašu ceļu, pa kuru Viņš gāja, darīdams tās pašas lietas, ko darīja Viņš. Tāpēc ka tas nav kaut kas iedomāts. Tur ir realitāte, kas to pierāda.

E-345 Vai saprotat, ko es gribu pateikt? Vai redzat, kā šīs [rakstura] īpašības, šie celtniecības materiāli sakrīt ar draudzes vēstnešiem, ar Draudzes Periodiem? Lūk, kādreiz mēs paņemsim katru no šiem vārdiem un tos pamatīgi izskatīsim, un parādīsim, ka tie apstiprina, lūk, šo. [Brālis Branhams uzsit pa tāfeli–Tulk.] Tas viss sakrīt. Neapšaubāmi. Saprotat? Ak vai! Cik tas ir apbrīnojami, kad redzi, kas...kas no tā sanāk!

E-346 Lūk, šis ir tas nams, kurā mājo Dievs: nevis celtne ar lielu zvanu virs tās un ar torņa smaili. Saprotat? “Bet ķermeni Tu Man esi sagatavojis” [Latv. Bībele: “...miesu tu esi man radījis...”–Tulk.], Ķermeni, kurā Dievs var mājot, kurā Dievs var staigāt, kurā Dievs var redzēt, kurā Dievs var runāt, kurā Dievs var darboties. Āmen! Dzīvs Dieva instruments, Dievs staigā uz divām kājām, tevī. Slava! “Taisnā soļi ir Dieva noteikti.” Dievs staigā tevī. “Jo jūs esat rakstītas vēstules, lasāmas visiem cilvēkiem.” Un, ja tā Dzīvība, kas ir Kristū, ir jūsos, tad jūsos būs redzama tā Dzīvība, kas bija redzama Kristū.

E-347 Kā es vienmēr esmu sacījis: “Ja paņemsiet sulu no persikkoka un (ja vien tas būtu iespējams) pārliesiet to ābelē, tad ābele dos persikus. Protams. Pavisam noteikti dos. Lai vai kādi neizskatītos zari, tajā ir ābeles sula, saprotiet, lai kāds koks tas arī nebūtu. Saprotat? Ja varētu izņemt dzīvību no ābeles, pilnībā to aizvākt un veikt sulas pārliešanu no persikkoka, pārsūknēt no persikkoka uz ābeli. Kas tad notiks? Tas vairs nedos persikus. Saprotat? It nemaz. Tas nedos. Precīzāk, ja persikkoka dzīvība ieies ābelē, tā vairs nedos ābolus. Tā dos persikus, saprotiet, jo tajā ir tā dzīvība.

E-348 Nu, paskatieties uz mums, mēs esam ne vairāk kā savvaļas ķirbis, cietpauri, saprotiet, un mēs neesam pilnīgi nekas, jo mēs visi esam miruši grēkā un pārkāpumos. Mēs visi esam tādā stāvoklī. Bet tad mēs varam tā padoties, pazemoties, līdz Dievs paņem savu pārliešanas sistēmu, Jēzus Kristus Vārdu (tāpēc ka “nav neviens cits Vārds zem debess dots, kurā cilvēks var tikt glābts”), un pārlej Kristus Dzīvību mūsos. Tad mums ir, lūk, šāda ticība, ticība, kāda bija Kristum. Un Kristus ticība nebalstījās tajos farizejos vai saduķejos, vai viņu podiņos, katlos un pannās, un to apmazgāšanā. Tā balstījās Dieva Vārdā, āmen, tik ļoti, ka Kristus bija Vārds, Vārds tapa par miesu. Un, kad caur Viņa spēku mēs saņemam tādu pārliešanu, ka mēs nomirstam savai personīgajai domāšanai, un mūsu ticība kļūst par neviltotu ticību (aleluja!), tad Kristus Dzīvība pārlīst mūsos. Mēs kļūstam par dzīvām Dieva radībām, par mājvietu, caur kuru Svētais Gars var sūtīt lejup Savas starojošās svētības, un mēs esam [pilnā] Kristus augumā.

E-349 Jēzus sacīja: “Vai tad tas nav rakstīts? Jūs nosodījāt Mani par to, ka Es sacīju, ka esmu Dieva Dēls. Vai tad nav rakstīts, ka 'jūs esat dievi'? Vai tad to nesaka jūsu pašu likums?” Kā Mozus, kā Ēlija, kā tie pravieši, kuri dzīvoja tik ļoti tuvu Dievam, ka Dievs vienkārši “pārcēlās” viņos. Un viņi runāja; nevis viņi paši, bet Dievs. “Nerūpējieties, ko jūs teiksiet, jo ne jau jūs runāsiet. Tas ir Tēvs, kas mājo jūsos, Viņš runā.” Tie vairs nav viņa paša vārdi, jo viņa dzīve...viņš ir miris.

E-350 Ja cilvēks nomirst, viņam iztecina asinis, viņu iebalzamē. Problēma ir tajā, ka daudzus nemaz nav iebalzamējuši. Saprotat? Ja no cilvēka iztecina asinis, viņam ir beigas. Tad vienīgais, ko var izdarīt, ir ieliet viņā citas asinis, un viņš atkal dzīvos. Viņa asinis ir iztecinātas.

E-351 Un tagad mēs ielejam Jēzus Kristus Asinis, saprotiet, un tas atnes Jēzus Kristus ticību, Jēzus Kristus tikumu, Jēzus Kristus atziņu, Jēzus Kristus atturību, Jēzus Kristus pacietību, Jēzus Kristus dievbijību, Jēzus Kristus brāļu mīlestību un Dieva mīlestību, kas ir Jēzus Kristus. Viņš ir tā Galva, kas tevi kontrolē. Un tavas pēdas ir pamats, ticība. [Brālis Branhams klauvē pa kanceli–Tulk.] Āmen! Galvas kontrolēts, tas... [Brālis Branhams divas reizes sasit plaukstas] Te nu tas ir. Lūk, kur ir pilnīgs Dieva cilvēks – kad viņam ir šīs īpašības.

E-352 Tad Dievs, kas attēlo Savu Draudzi kā Līgavu, sievieti... Dievs attēlo Savu Draudzi kā Līgavu. Un, kā Viņš atved katru indivīdu, padarot viņu par Savu dēlu, lai veidotu šo Līgavu, tā Viņš arī Līgavu ir izvedis cauri šiem periodiem [Brālis Branhams septiņas reizes klauvē pa tāfeli–Tulk.], līdz Viņš ieved šo vienu pabeigto Draudzi, lūk, šajā.

E-353 Manas kājas kustās. Kāpēc? – Tāpēc ka to liek darīt mana galva. Tās nevar kustēties kā manas rokas, jo tās ir manas kājas. Luters nevarēja darīt to, ko darām mēs, to nevar arī metodisti, jo viņi bija kaut kas cits. Saprotat? Kājas kustās, jo tā liek darīt galva. Un galva nekad nesaka: “Nu, kāja, kļūsti par roku. Auss, kļūsti par aci.” Saprotat?

E-354 Taču katrā periodā Dievs ievietoja šīs lietas Savā Draudzē un iedeva šo paraugu, parādot, ka katram indivīdam pieder šīs...ir šīs īpašības. Un šis veidojums (kad tas ir pabeigts) ir Dieva Draudze, kas aiziet Aizraušanā. Un šis veidojums (kad tas ir pabeigts) ir Dieva kalps Dieva Draudzē, kurš aiziet Aizraušanā. Slava! Vai saprotat, ko es gribu pateikt? Te nu tas ir. Te ir pilnīgi viss.

E-355 Šeit atnāca viens vīrs, Pāvils, ielika pamatus. Irenejs sāka ieliet uz tā, lūk, šo. Nākošais ielēja šo. Nākošais ielēja šo. Nākošais – šo un šo, un šito un tā tālāk, līdz nonāk līdz pēdējam periodam. Taču kas tas ir? Tas ir tas pats Gars.

E-356 Tas pats gars, kas manī dzīvo, saka: “Rokas, paņemiet to čemodānu.” Tas pats gars saka: “Kājas, speriet soli.” Vai saprotat, ko es gribu pateikt?

E-357 Tad šīs lietas pārvalda un kontrolē visu tavas būtnes augumu jeb stāvu, taču tas nevar būt pilnībā kontrolēts, līdz tam pilnībā nebūs šīs īpašības.

E-358 Vai jūs kādreiz esat ko tādu dzirdējuši? Lūk, atļaujiet man jums to pateikt. Un patiešām uzmanīgi... Ieklausieties tajā ļoti uzmanīgi. Saprotat? Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Tā tas ir. Tā nav stiprāka par savu vājāko posmu.

E-359 Nav svarīgi, cik stipri ir uztaisīti, lūk, šie vai uztaisīts, lūk, šis – ja tur ir vājais posms, tieši tur tā pārtrūks. Un tā nevar būt stiprāka par to visvājāko posmu. [Brālis Branhams vēršas pie zīmējuma uz tāfeles–Tulk.] Un tā, ja jums ir...ja jūs sakāt, ka jums ir šis, šis un šis, bet šitā jums nav, tad tā pārtrūks. Ja jums ir šitas, bet šī jums nav, tad tajā vietā tā pārtrūks. Ja ir šis, bet šitā nav, tā pārtrūks. Ja ir šis, bet nav šitā, tad tā pārtrūks. Saprotat? Bet, ja nav... Jums nevar būt šis, ja jums nav šī.

E-360 Un tā, kad tu viss pilnībā pakļaujies, tad Svētais Gars vienkārši lejas caur tevi šajās īpašībās, tad tu esi dzīva telts. Tad cilvēki skatās uz tevi un saka: “Tas ir cilvēks, kurš ir piepildīts ar tikuma spēku, atziņu (viņš tic Vārdam), atturību, pacietību, dievbijību, brāļu mīlestību, pilns ar Svētā Gara mīlestību. Redziet, lūk, tur viņš iet.” Kas tas ir? Augums, uz kuru neticīgie var paskatīties un pateikt: “Lūk, tas ir kristietis. Lūk, tas ir vīrietis vai sieviete, kas zina, ko runā. Jūs vēl neesat redzējuši labestīgāku, jaukāku, dievbijīgāku cilvēku.” Tu esi apzīmogots. Zīmogs ir redzams abās pusēs. Vai nu tu nāc, vai ej, vienmēr ir redzams šis zīmogs. Lūk, lūdzu. Saprotat? Kad vīrietim vai sievietei tas ir, tad nonāk Noslēdzošais Akmens un apzīmogo viņus Dieva Valstībā, kas ir Svētais Gars.

E-361 Tad Vārds, kas atnāk no šejienes, izpaužas caur katru šo veidojumu, redziet, un padara visu šo Veidojumu kopumā par dzīvā Dieva Telti, par staigājošu, dzīvu kristietības paraugu. Šie cilvēki ir tas, kas bija Kristus, jo tur atrodas Viņa Dzīvība. Viņi ir Kristū. Un viņu dzīve ir mirusi un apslēpta Kristū caur Dievu, un apzīmogota tur ar Svēto Garu. Pirmā vēstule Korintiešiem 12. nodaļa. Tā tas ir. Saprotat? Tu sevi atzīsti par mirušu, tad tu piedzimsti no ticības. Tad tikums un visas šīs pārējās lietas tiek tev pievienotas, līdz tu esi pilnīgs, dzīvs Dieva tēls. Vai tad tas nav brīnišķīgi? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.]

E-362 Un to Dievs ir darījis arī cauri Septiņiem Draudzes Periodiem, lai parādītu tos septiņus pakāpienus, pa kuriem Viņš ved, būvējot Savus indivīdus, lai tie būtu pēc Viņa tēla. Viņš visu Draudzi ir izveidojis pēc Sava tēla. Un kad būs augšāmcelšanās, šis pabeigtais Ķermenis augšāmcelsies, lai vienmēr dzīvotu ar Viņu, jo tā ir Līgava. Saprotat? Tāpēc tas ir saistīts ar katru periodu, ar katru atnākušo periodu.

E-363 Bet prasības ir pieaugušas, neaizmirstiet. Vai atceraties, ko Pāvils sacīja tur Vēstulē ebrejiem 11. nodaļā? Atļaujiet man jums kaut ko izlasīt, pirms mēs šeit beigsim, pavisam īsi. Un tad jūs... Tas liek justies tā nedaudz dīvaini, kad es...vienmēr, kad es to lasu. Es gribu izlasīt Ebrejiem 11, un es sākšu no 32. panta.
Ko vēl... Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,
kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.
Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Citus mocīja... Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.

E-364 Lūk, šeit pašā lejā. Redzat? [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Labi.
Citi izcietuši pārbaudījumus....izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
(viņi, kuru pasaule nebija cienīga)...

E-365 Redziet, šeit ir iekavās, jūs to ievērojāt savās Bībelēs.
...maldījās pa tuksnešiem un kalniem, un alām, un zemes aizām.
Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību...

E-366 Šeit! [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.]
...saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto, (redzat?)
tāpēc ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.

E-367 Vai jūs sapratāt? Šie cilvēki, kuri nomira šeit, ir atkarīgi no mums un gaida mūs. Tāpēc šai Draudzei ir jānonāk līdz pilnībai, lai notiktu augšāmcelšanās. Un viņi zem...dvēseles zem altāra, gaida, kad šī Draudze sasniegs pilnību, lai tad, kad atnāks Kristus...

E-368 Un šī Draudze (redzat?) kļūst mazāka, ir mazākumā. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] (Tur gan ir daudz asāks, taču es vienkārši gribēju tur iezīmēt krustu. Redzat?) Tas nonāk līdz adatas smailei, līdz Draudze, kas ir mazākumā, nonāks līdz tādai vietai, kad tā būs tieši tāda pati kalpošana, kāda reiz bija šeit, jo, kad atgriezīsies šis noslēdzošais Akmens...

E-369 Lūk, šeit ir tāda kā bedrīte, kur Tas iegulsies, uz tās īstās piramīdas. Tā nav vienkārši augšējā daļa, kas tiek uzlikta augšā. Tam ir neliels atloks, un tam ir tur jāiesēžas, jo tas novada ūdeni.
Un, kad tas atnāks, šai Draudzei ir jābūt pieslīpētai.

E-370 Visi šie pārējie akmeņi piramīdā ir tik nevainojami salikti, ka starp tiem nevar iebāzt par žiletes asmeni, tie sver daudzas tonnas, tur salikti. Kā viņi tos dabūja augšā, viņi nezina. Taču tie tika uzbūvēti.

E-371 Un šeit augšā, kad atnāks piramīdas augšējā daļa, pašai piramīdai (Kristus Ķermenim) būs jābūt noslīpētai. Nevis vienkārši kaut kāda ticības mācība vai doktrīna, vai vēl kaut kas, caur ko mēs esam izgājuši. Tai būs jābūt tik ļoti līdzīgai Kristum, ka tad, kad Viņš atnāks, Viņš un tā kalpošana pilnīgi precīzi savienosies kopā. Saprotat? Tad atnāks Aizraušana, došanās uz Mājām.

E-372 Paskatieties, kur mēs šobrīd dzīvojam – Lāodikejā, kad draudze ir vissliktākajā draudzes periodā, kāds vien ir bijis. Bībelē mēs redzam, ka šis ir vienīgais draudzes periods, kad Dievs atrodas ārpus draudzes, klaudzina, cenzdamies atgriezties pats Savā ēkā. [Brālis Branhams klaudzina pa kanceli–Tulk.] Ticības mācības un konfesijas ir izlikušas Viņu pat ārā no Viņa draudzes. “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. [Brālis Branhams klaudzina pa kanceli–Tulk.] Ja kādam slāpst un viņš atvērs durvis, tad Es atnākšu un turēšu ar viņu mielastu.” Redzat? Lūk, kur tas ir, šajā draudzes periodā. Viņi pakāpeniski stūma Viņu ārā, līdz šeit Viņu izlika pavisam. Viņi negrib, lai viņiem ar To būtu kaut kāds sakars.

E-373 Lūk, tagad jūs redzat, kurp mēs dodamies. Lāodikejas draudzes periods beigās ir kļuvis tik formāls, ka tas un katolicisms, kurš, lūk, šeit to sašķēla, savienosies un apvienosies vienā lielā draudzē. Līdz ar draudžu federāciju, tas ir tas pats, kas katolicisms.

E-374 Ir tikai viena atšķirība (ja vien viņi spēs par to vienoties) – tas ir vakarēdiena jeb komūnijas uzņemšana. Tā ir vienīgā lieta eparhijā, kas...kas attur katolicisma un protestantisma apvienošanos, tā ir vakarēdiena kārtība. Katoļu baznīca saka: “Tas ir tas ķermenis.” Bet protestantu draudze saka: “Tas simbolizē ķermeni.” Katoļi uztaisa no tā misi. Mise ir tas, ka viņi uzņem vakarēdienu, cerot, ka viņiem ir piedots. Protestanti uzņem to ticībā, pateikdamies vakarēdiena laikā Dievam, ka viņiem jau ir piedots. Protestants saka: “Mums ir piedots.” Katolis saka: “Mēs ceram, ka mums ir piedots.” Mise un vakarēdiens. Viņi sauc to par misi, mēs saucam to par vakarēdienu. Mise nozīmē cerēt, ka tas tā ir. Vakarēdiens nozīmē zināt, ka tas tā ir, un pateikties par to Viņam. Saprotat? Un tā ir tā vienīgā lieta, par ko viņi nevar vienoties. Nekas, viņi vienosies.

E-375 Ak, tas izskatās ļoti pievilcīgi. Viņi apvienosies, lai vadītu... Viņi...viņi vadīs visu... Nu, Bībelē ir teikts: “Un šis zvērs atdeva savu spēku netiklei,” redziet, viņi apvienojās. Saprotat? Viņi šobrīd dara tieši to, kas par viņiem ir teikts Bībelē. Tas jau ir procesā, šajā pat nedēļā. Nav tā, ka man ir kaut kas pret katoļu cilvēkiem vai arī pret protestantiem.

E-376 Jūs, metodisti un baptisti, un daudzi no pentakostiem, kad jūsu draudzes iestājās šajā draudžu federācijā, kad viņi uzbūvēja tur Ņujorkā to lielo draudžu federācijas “morgu”; tas ir tas pats, kas Apvienoto Nāciju Organizācija un pārējie. Viņi cenšas apvienot visu protestantismu.

E-377 Lūk, katoļi to visu saprot un grasās atvest... Šis pāvests Jānis divdesmit trešais vai divdesmit otrais (kāds nu viņš tur ir pēc skaita), viņš cenšas klusītēm, neuzkrītoši atvest visu protestantu ticību un katoļu ticību pie vienas ticības – tieši tā, kā par viņiem ir teikts Bībelē. Lūk, lūdzu. Un protestanti uzreiz uzķeras uz tā āķa.

E-378 Kāpēc? Kāpēc? – Tāpēc ka viņiem nav šo te lietu. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Atziņa: Vārds ir patiesība. Pacietība: tie, kas gaida uz To Kungu. Vai saprotat, ko es gribu pateikt?

E-379 Kā nesen sacīja šis metodistu bīskaps, kad viņi to apstiprināja. Un visi zina, ka...kas iedvesmoja uz to, lai ieviestu konkrēta veida lūgšanu draudzē...tas ir, skolā. Un gribēja... Man šķiet, tā bija prezbiteriešu lūgšanu grāmata vai vēl kaut kas, un vecāki iesūdzēja skolu tiesā, jo viņi nepiekrita tam, ka skolā skaitītu tādu lūgšanu. Un šis metodistu kalpotājs bija gudrs un padzīvojis vīrs, viņš piecēlās un sacīja: “Tas ir nepareizi.” Sacīja: “Tas neatbilst konstitūcijai.” Viņš saprata, uz ko tas velk. Viņš sacīja: “Kā mūsu metodistu baznīcā,” sacīja viņš, “mūsu metodistu baznīcā... Daudzi no mūsu ļaudīm pastāvīgi runā par Holivudas negodu, bet deviņdesmit pieci procenti tik un tā iet to skatīties.”

E-380 Kas par lietu? – Viņiem trūkst lūk, šī. [Brālis Branhams vēršas pie shēmas uz tāfeles–Tulk.] Tieši tā. Viņiem vairs tā nav.

E-381 Nesen es runājos tieši šeit, šajā istabā ar vienu darbinieku no vienas no lielākajām metodistu draudzēm Folsa pilsētā, vienas no visgarīgākajām metodistu draudzēm Folsa pilsētā. Ir redzams, ka metodistu periods ir pirms mūsu, vasarsvētku draudžu, perioda. Un viņš sacīja: “Sentluisā Misūri štatā pirms kādiem trim vai četriem mēnešiem veica pētījumu un atklāja...” Varbūt šis cilvēks šorīt sēž šeit. Nu, viņš ir celtniecības vadītājs, kurš ceļ šo...remontē mums ēku. Meinstrītas metodisti, lūk, no kurienes viņš ir, kur brālis Lams ir viņu gans. Un tā, mēs uzzinājām, ka viņu vidū, manuprāt, septiņdesmit un vēl daži procenti metodistu, saskaņā ar pētījumu... Pētījums Sentluisā parādīja, ka septiņdesmit ar kaut ko procentu metodistu smēķē, bet sešdesmit astoņi procenti lieto alkoholiskos dzērienus. Metodisti! Un apbrīnojami ir tas, ka tad, kad veica šo pētījumu un uzskaitīja vīriešus un sievietes, izrādījās, ka sieviešu bija septiņdesmit...septiņdesmit ar kaut ko procenti, vīriešu bija apmēram piecdesmit procenti. Tādu sieviešu, kas smēķē un dzer, bija vairāk nekā vīriešu. Sieviešu bija septiņdesmit ar kaut ko procentu, vairāk nekā vīriešu.

E-382 Bet kā būtu, ja mēs paņemtu Bībelisku mācību par šortu nēsāšanu un apgrieztiem matiem, un tamlīdzīgām lietām? Saprotat? Kāda gan tur ir dievlīdzība [dievbijība]? Sievietes, kas ar vārdiem apliecina dievbijību un svētumu: kāršu ballītes un viss pārējais, baumo, tenko, nevar savaldīt savu mēli...savu mēli; it visur pļāpā un baumo. Kā ir ar vīriešiem? Kāršu vakari, golfa spēle, staigā puskaili šajā pretīgajā apģērbā kopā ar sievietēm, kuras tur slaistās. Nav nekāds brīnums!

E-383 Vai redzat, cik netīru intrigu šorīt sapina par to sludinātāju, kas sludina cietumos? Tieši tā. Es neticu, ka tas cilvēks ir tajā vainīgs. Ko tas izdarīja? Tas brālis... Es nevaru atcerēties viņa... [Kāds saka: “Dans Gilberts.”–Tulk.] Jā, Dans Gilberts, cietumu sludinātājs. Kad tas cilvēks ieskrēja un nogalināja Danu, lūk, pirms pāris mēnešiem, un tagad tā vīra sieva drīz dzemdēs. Protams, Dans ir miris, tagad nevar veikt asins salīdzināšanu ar bērna asinīm. Viņa saka, ka Dans viņu izvaroja, un ka viņas...ka tas esot Dana bērns. Tādi... Es tam neticu, tāpat kā es neticu tam, ka...ka vārnai ir baloža spalvas. Tieši tā. Es domāju, ka tie ir meli. Es ticu, ka Dans Gilberts bija Dieva vīrs. Un es uzskatu, ka tā ir velna intriga.

E-384 Tāpat kā tie mēģinājumi uzspiest lūgšanas. Tas padzīvojušais metodists...metodistu bīskaps bija pietiekoši gudrs, lai to saprastu. Ja viņš...ja kaut ko tādu būtu pieņēmuši... Tikai to bija iedvesmojis kāds cits. Tā tas ir.

E-385 Tieši tāpat kā tā problēma ar segregāciju tur dienvidos – tas pats. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jābūt brīviem. Es uzskatu, ka šī valsts stāv par brīvību. Es nevainoju Kenedija kungu par to, ka viņš aizsūtīja tur karaspēku. Kaut arī es neesmu “jaunās politikas” atbalstītājs un es neesmu demokrāts. Es neesmu republikānis. Es esmu kristietis. Tāpēc es... Taču es esmu pret kaut ko tādu. Es arī uzskatu, ka melnādainajiem cilvēkiem nevajag pārdot savu pirmdzimtību par kaut ko tādu. Tā bija... tā bija republikāņu partija. Ābrams Linkolns ar savām asinīm atbrīvoja šos cilvēkus, jo viņš bija dievbijīgs vīrs. Es uzskatu, ka viņiem vismaz vajadzētu pieturēties pie savas partijas, ja viņi vispār balsos.

E-386 Taču es pateikšu jums vienu lietu: tas puisis nebija tur tikai to...viņu skolu dēļ. Tas puisis ir pilsonis. Viņš ir amerikānis. Tā ir brīvība visiem. Nevajadzētu būt nekādai nozīmei, kāda ir cilvēka ādas krāsa. Mēs visi... Ir teikts: “Dievs no viena cilvēka radīja visas asinis...visas tautas.” Mēs visi esam viens. Taču tas puisis, viņš bija kareivis. Viņš ir veterāns. Viņš cīnījās par to, kas ir pareizi. Viņam bija tiesības apmeklēt skolu. Pareizi. Bet viņam bija daudzas skolas, uz kurām viņš varēja iet.

E-387 Lūk, kas tā par lietu. Ja jūs tajā iedziļināsieties, aiz tā visa stāv tās šodienas konfesiju mahinācijas. Kāpēc? Viņi pārvilina šos melnādainos republikāņu vēlētājus pie demokrātiem, un tādā veidā tie pārdod savu pirmdzimtību. Tieši tā. Svētais Gars šeit ne...

E-388 “Tas, kam ir gudrība....” Lai tas, kam ir atziņa... Tieši tā. Tieši tāpat kā sevi pārdod šī draudze pašreizējā periodā. Vai tad jūs neredzat, kādi notikumi tuvojas?

E-389 Man nerūp, ja tas tiek ierakstīts lentē. Te nu tas ir. Hm. Jā. Kas par lietu? Mana vecā māte mēdza teikt: “Atdod velnam viņa nodevas.”

E-390 Bija viens cilvēks, kurš izdarīja to vienīgo, kas bija prātīgi – tas bija Kastro. Tieši tā. Viņš devās turp. Bet kapitālistiem bija visas cukurniedres un pārējais, tas bija uz zelta standarta, tāpat kā Savienotās Valstis. Ko tad viņš izdarīja? Viņš nopirka visas tās obligācijas. Dabūja naudu, kā vien varēja. Ko viņš izdarīja pēc tam? Viņš viltoja naudu un tad to samainīja. Un sāka no jauna. Tas bija vienīgais, ko varēja izdarīt šī valsts.

E-391 Vai vienrīt jūs dzirdējāt “Life line”? [Radioprogramma–Tulk.] Nu, ziniet, tas taču ir tas pats, kas zelta obligāciju pārdošana. Obligācijas ir jau uzpirktas. Un kādu naudu tērē tagadējā valdība? Nodokļu naudu, kuru viņi ievāks pēc četrdesmit gadiem. Ar to ir cauri. Tā bija “Life Line” tieši no Vašingtonas, pa visu valsti. Nodokļi, ko viņi tērē un cer nopirkt ārvalstu... Nu, viņi tik un tā to iztērē. Vai tad jūs neredzat? Tieši to viņi...viņi izdarīs. Saprotat? Kas tas ir? Nu, ja šī valsts izputēs... Bet nekas cits tai neatliek kā izputēt. Vienīgais, ko tā var izdarīt, ir bankrotēt.

E-392 Lūk, kāda ir vienīgā prātīgā lieta – nomainīt naudu. Taču viņi to nedarīs. Pašreizējās pārvaldes laikā Romas katoļu baznīcai pieder pasaules zelts. Un ko viņi izdarīs? – Pārdosies. Šie zemes bagātnieki un pārējie, kā ir teikts Bībelē, ko tad viņi izdarīs – pirms pazaudēt tabakas kompāniju “Brauns un Viljamsons” (tik un tā tās gandrīz visas pieder katoļiem) un visu pārējo – ko tad viņi izdarīs? Viņi to pieņems un paņems naudu no Romas, un tad tā [ASV] pārdos savu pirmdzimtību. Roma to atbalsta. Tieši tā. Viņa to atbalsta. Un šobrīd viņi pārņem politiku, iegūst vairāk cilvēku, iekļauj tos viņa valdības sastāvā. Paskatieties, ko prasa Kenedija kungs.

E-393 Un jūs taču nesen redzējāt: vairs nav nepieciešamības vēlēt. Kāda jēga ir vēlēt? To taču uzrakstīja un publiski pierādīja laikrakstā, bet viņi atsakās kaut ko darīt attiecībā uz to. Kaut arī pierādīja, ka it visur valstī bija uzregulēti aparāti, ka Kenedija kungu ievēlēja ar viltotu balsojumu. Vai tad Bībelē nav teikts, ka viņš atnāks ar viltu? Protams, melīgums. Lūk, es neesmu pret demokrātu partiju, tāpat kā es neesmu pret republikāņu partiju, taču es vienkārši konstatēju faktus no Bībeles. Kāda jēga balsot? Viņi zina, kurš tiks ievēlēts.

E-394 Kurš no jums atceras televīzijas pārraidi, kur stāvēja divas sievietes? Un viena sacīja: “Es balsošu par misteru...” Tas ir, to sacīja protestante: “Es balsošu par misteru Kenediju.”
Viņi pajautāja: “Kāpēc?”

E-395 Atbildēja: “Tāpēc ka es uzskatu, ka viņš ir prātīgāks par misteru Niksonu. Viņš būs labāks prezidents.”

E-396 Pēc tam viņš sacīja: “Šī sieviete ir katoliete. Par ko balsosiet jūs?”

E-397 Viņa atbildēja: “Es esmu katoliete, Romas katoļticīgā, uzticīga katoliete.” Viņa sacīja: “Es balsošu par misteru Niksonu.”
“Kāpēc?”

E-398 Atbildēja: “Jo es uzskatu, ka Niksona kungs būs labāks prezidents, jo viņam ir vairāk pieredzes tādās lietās. Viņš labāk pazīst komunismu.” Šī sieviete sameloja.

E-399 Man ir tas, ko sauc “Manas ticības fakti” – svarīgākā no visām katoļu grāmatām, kas ir pārdošanā. Un tur ir rakstīts: “Ja kandidātu sarakstā ir katolis, kas balotējas līdz ar protestantu, ja katolis nobalsos par protestantu, tad viņš tiks izslēgts no katoļu baznīcas kopienas.” Tā tas ir. “Un, ja uz vienu amatu pretendē divi katoļi, tad ir jāizvēlas tas katolis, kas ir uzticīgāks 'mātes baznīcai', un ir jābalso par viņu.”

E-400 Vai redzat šo viltu, ko viņi cenšas darīt? Izlaiž naudu, lai nopirktu... Kāpēc? Viņi cenšas to izputināt. Viņi to dara, un viņa ir izputināta. Un ko tas nozīmē? – Viņa ir uz zelta standarta. Bet katoļu baznīcai (hierarhijai) pieder pasaules zelts. [Kāds saka: “simtu sešdesmit astoņi miljardi dolāru–Tulk.] Simtu sešdesmit astoņi miljardi. Lūk, lūdzu. Uzliekat to atkal uz zelta standarta, un jums vienkārši paliek jūsu mājas un pārējais, taču jūs piederat katoļu baznīcai. Šī valsts pieder katoļu baznīcai. Pilnīgi viss šādā veidā ir sagrābts caur viņu naudu. Vai tad Bībelē par to nav pateikts? Lūk, kādu ainu mums attēlo Bībele.

E-401 Lūk, ko es gribu pateikt, brāli. Šodien saka: “Tas radīs lielisku draudzi. Tas apvienos protestantismu.” Dabīgajām acīm tas izskatās visai labi, bet šīs pasaules zināšanas Dievam ir muļķība.

E-402 “Un labpatika Dievam ar sludināšanas muļķību [ģeķību] izglābt pazudušos,” ar Dievišķo kalpošanu, kuru Viņš noteica Savā Draudzē, lai uzceltu Draudzi uz šīm garīgajām īpašībām un nevis uz kaut kā, kas ir no šīs zemes.

E-403 Pēteris sacīja: “Un tādēļ, ka jūs esat izbēguši no tā posta, kas pasaulē ir naudas kārības dēļ, izklaides un baudu, un ēšanas, un dzeršanas un...to kārību, kas mums ir. Jūs esat no tā izbēguši, un tagad jūs esat uzbūvēti par dzīvu celtni. Es adresēju to Draudzei,” sacīja viņš. Lūk, lūdzu. Vai jūs to izlasījāt? Vai jūs to sapratāt? Vai jūs to dzirdējāt, kad mēs to lasījām Pētera otrajā vēstulē? Vienkārši paklausieties, ko viņš šeit saka, cik brīnišķīgi tas šeit ir uzrakstīts, kā viņš...viņš to adresē. Labi. Tagad ieklausieties viņā, kad viņš saka. Labi.
Pēteris... Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:
žēlastība un miers lai...lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!
Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu...

E-404 Kurš mantos zemi un visu pārējo? [Kāds saka: “Svētie.”–Tulk.] Protams.
Kas vajadzīgs... (Jā. Labi.) ...vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.
Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta (ieklausieties tajā), kas kārību dēļ ir pasaulē.

E-405 Kārība pēc naudas, kārība pēc kaut kā varena, kārība pēc popularitātes, tas viss ir miris ticīgajam. [Brālis Branhams četras reizes klauvē pa kanceli–Tulk.] Mūs tas neuztrauc, telts vai vasarnīca, kāda tam nozīme; dzīvot vai mirt, grimt vai noslīkt? Bet, lūk, kas mani interesē [Brālis Branhams klaudzina pa tāfeli] – Dieva Valstība. Vai nu man ir manas mājas, vai nu man ir mana ģimene, vai nu man ir vienalga kas – lai tikai man ir Kristus, mūsu Godības [apskaidrošanas] cerība.

E-406 Uzbūvē mani, Kungs, par Šo. Lai mana Galva ir Kristus, kas darbojas caur mani. Uz mana pamata, uz manas ticības Viņam, lai tikums, atziņa, atturība, pacietība, dievbijība un brāļu mīlestība darbojas manī, ak, Kungs, tāda ir mana lūgšana. Man ir vienalga, dzīvot vai mirt, grimt vai noslīkt, konfesija vai nav konfesijas, draugs vai nedraugs. Lai Tas darbojas manī, lai Kristus tikums, Viņa atziņa plūst uz āru, lai es būtu spējīgs viņus iemācīt.

E-407 “Jo Dievs ir devis Draudzē apustuļus, praviešus, mācītājus, ganus un evaņģēlistus,” viņus visus, lai pilnveidotu un izstrādātu Viņā [Draudzē] šīs īpašības, tai Dieva Dēla Atnākšanas pilnībai. Katrs no šiem akmeņiem ir materiāls no šī Viena. Šis ir materiāls no Šī. Katra no šīm īpašībām ir Viņā, un tās līst no Viņa, lejup caur šīm te. Āmen.

E-408 Pulkstenis ir divpadsmit. Kā gan tas paskrēja? Āmen. Vai jūs Viņu mīlat? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Vai jūs tam ticat? [“Āmen.”] Paklausies, mazais ganāmpulciņ.

E-409 Māsa Kida šorīt sacīja: “Brāli Bil, es nezinu, vai es tevi vēl kādreiz satikšu.” Tas mani teju vai nobeidza. Saprotat? Viņa domā, ka viņa noveco, un tā arī ir. Es lūdzu Dievu, lai Viņš dotu viņai un brālim Kidam ilgus gadus.

E-410 Atļaujiet jums pateikt: mēs nezinām, cik ilgi mēs būsim kopā. Es nezinu, cik ilgi es būšu kopā ar jums. Dievs var pasaukt mani prom no šīs pasaules. Viņš var paaicināt mani uz citu kalpošanas darbalauku. Viņš var pasaukt jūs uz kaut kurieni. Mēs nezinām. Taču, ziniet, iemantosim... Lai tikai mēs nepalaižam to visu garām. Paņemsim to.

E-411 Lūk, tas ir Bībelē. Lūk, viss pārējais ir pēc tā paša parauga. Un, ja vien man būtu tam visam laiks... Vienā dienā to nevar izdarīt. Jūs to zināt. Taču tas savieno pilnīgi visu!

E-412 Skatieties, kad mēs toreiz pabeidzām ar to Vēstījumu, jūs redzējāt, ko Svētais Gars izdarīja tur uz sienas, vai ne? Kurš no jums toreiz bija šeit? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Redzat? Nepašaubāmi! Uzreiz nonāca, uzzīmēja tieši to pašu, tas Dieva eņģelis.

E-413 Redziet, tā ir taisnība. Nepazaudējiet to. Turieties pie tā, bērniņi. Turieties pie tā. Neaizmirstiet, būvējiet uz jūsu ticības, tikuma, atziņas, pacietības!

E-414 Un tā, man šķiet, ka man šeit bija papīra gabals, ja vien es to kaut kur neizmetu, kad sludināju. Re, kur tas ir. (Paldies tev, brāli. Liels tev paldies.) Ja gribat to izskatīt, iespējams, šeit būs kaut kas, ko jūs varēsiet... Varbūt šis zīmējums ir nedaudz labāks par to, lai jūs varētu no tā pārzīmēt. Es vienkārši piespraudīšu to šeit, un jūs, protams, varat to izskatīt un pārzīmēt.

E-415 Un es gribu, lai jūs to paņemtu un izpētītu, un salīdzinātu, bet pēc tam rīkotos saskaņā ar to. Nevis tikai izpētiet un salīdziniet, bet, kad jūs to izdarīsiet, rīkojieties saskaņā ar to. Piemērojiet to katrs patiesi attiecībā uz sevi. Nesakiet: “Nu, man bija patīkami to paklausīties.” Man arī. Bet paklausīties un pēc tam pieņemt – tas jau ir kaut kas cits. Saprotat? Saprotat? Tas ir kaut kas cits. Saprotat?

E-416 Ir septiņas īpašības, kas uztaisa Dieva stāvu jeb augumu. Ir Septiņi Draudzes Periodi, caur kuriem Dievs izveda Draudzi šajā pozīcijā. Un, lai to izdarītu, Viņam bija septiņi vēstneši. Septiņi, septiņi, septiņi. Redzat? Septiņi ir Dieva pabeigtības skaitlis, bet trīs ir Dieva pilnīgais skaitlis. Lūk, šeit ir trīs un septiņi trijnieki. Tāpēc matemātiski, garīgi, caur Vārdu, caur Svētā Gara liecību, tas viss to pilnībā nokomplektē. Izpētīsim to.

E-417 Tādā gadījumā pievienosim mūsu ticībai to visu, lai mēs varētu izaugt līdz pilnam Kristus augumam jeb stāvam; būdami savienoti kopā ar dievbijīgu mīlestību, Dieva bijībā, ar cieņu mūsu sirdīs vienam pret otru, ar dziļu respektu vienam pret otru, brāļu un māsu mīlestībā, nekādas vulgaritātes, nekas cits, kā vien Svētā Gara dzīves šķīstība. Saprotat? Dzīvojiet kopā, esiet kristieši. Staigājiet ticībā. Lai Dieva tikuma spēks plūst caur jums; lai Dieva atziņa, kad ir jāizšķir pareizais un nepareizais... Kad sātans pasniedz kaut ko, kas nav precīzi pēc Rakstiem, ejiet no tā prom. Pareizi.

E-418 Es iztēlojos, ka tie apustuļi nekad nerīkojās, kā mēs. Viņi staigāja...droši vien viņi bija mazrunīgi vīri, kamēr nenostājās aiz kanceles. Un atnāca un darīja, kas viņiem bija jādara, un devās prom. Tieši tā. Viņiem bija spēks. Viņiem bija tikums. Viņi ne ar vienu nestrīdējās. Viņi zināja, uz kā stāv. Tas arī viss. Viņi zināja, kam viņi ticēja. Viņi pastāvīgi staigāja Garā, darīja tikai...

E-419 Tieši tā, kā es nesen sacīju: dot nelielu mājienu, nekas vairāk Dievam nebija jādara, tad viņus vairs nekas nevarēja apturēt. Viņi nešaubījās un neiedziļinājās, neprātoja un neuztraucās, kā mēs, vai viņiem būtu jādara tas vai šitas. Viņi gāja un noteikti darīja. Tikai viens mājiens no Dieva – ar to uzreiz pietika. Kāpēc? Kā gan viņi varēja zināt, ka tas mājiens ir no Dieva? – Viņiem bija visas tās īpašības, visas šīs prasmes. Un ja mazākais mājiens no Dieva pilnībā atbilda visam šim un Viņa Vārdam, tad viņi zināja, ka tas bija Dieva Vārds, un viņi nekavējoties gāja. Viņi vairs ne par ko neuztraucās. Kad Dievs runāja, viņi gāja. Mēs sakām...

E-420 Dievs mums saka, bet mēs pateiksim: “Nu ko, sāksim. Redzēsim, vai mēs varēsim dzīvot tādu Dzīvi.” Negaidot kāds tevi sarūgtina. Nu, protams, tas ir velns.

E-421 Kaut jūs būtu redzējuši, kā viņš šorīt centās, lai es netiktu uz šo sanāksmi. Jums ko tādu būtu jāpiedzīvo! Esi žēlīgs! Man ir jācīnās katru reizi, kad es tikai ieminos par sanāksmi. Un, ja es grasos aizlūgt par slimajiem un kāds mirst un nav glābts, tad desmit minūšu laikā būs trīsdesmit zvani (ja vien tik daudz pagūs), lai mani no tā atturētu. “Ak, Brāli Branham, tev ir jāizdara, lūk, to.” Bet uz spēles taču ir dvēsele. Protams. Jā.

E-422 Reiz vakarā mani paaicināja uz kādu vietu. Viens jauns cilvēks... Pirms pāris gadiem es runāju ar viņu šeit (kā jūs to saucat) supermārketā. Viņš kļuva par alkoholiķi. Es to puisi zināju, patiešām jauks puisis, taču viņš bija grēcinieks. Un tā, pazvanīja viņa māte. Manuprāt, viņa pāris reizes zvanīja Dokam. Es... Pazvanīja un... Viņi sazvanīja Billiju un visbeidzot to paziņoja man. Un, kad es to uzzināju, goda vārds, man nekad dzīvē nav bijis tik lielas cīņas, lai tiktu pie tā zēna.

E-423 Un, kad es tur nokļuvu, tas nabags mani vairs neatpazina. Tur nu viņš bija, viņš tur gulēja, bez apziņas, nesakarīgs. Viņa tēvs centās viņu glaudīt, sacīdams: “Mīļumiņ...” Un tas vīrs ir piecdesmit...apmēram piecdesmit vienu gadu vecs. Un sacīja: “Mīļumiņ, lūk tā, guli mierīgi.” Bet tas centās piecelties. Viņa rociņas bija, lūk, šitik tievas. Tam zēnam bija tik daudz vēža, ka viņš viss bija viens vienīgs vēzis. Visiem viņa ķermeņa orgāniem bija vēzis. Pat viņa asinis bija vēzis, pilnīgi viss. Un te nu viņš bija, centās piecelties, atkal un atkal.

E-424 Es paņēmu viņa roku, es sacīju: “Vudrov, Vudrov, tas ir brālis Branhams.”

E-425 Viņa tētis sacīja: “Vai tad tu nepazīsti? Tas ir brālis Bils. Vudrov, tas ir brālis Bils.”
Tas murmināja: “Ā-ā. M-m. Ā-ā-ā,” tādā veidā.

E-426 Un viņa tētis paskatījās un sacīja: “Billij, tu esi atnācis nedaudz par vēlu.”
Es sacīju: “Nekad nav par vēlu. Viņš ir šeit. Man bija cīņa.”

E-427 Un vēl tur stāvēja citi puiši, vēl daži puiši, grēcinieki, daži no viņa radiniekiem. Es sacīju: “Vai jūs to redzat, puiši? Gatavojieties, tāpēc ka arī jums pienāks tāds brīdis. Jūs noteikti gaida tas pats. Saprotat? Varbūt tas nebūs vēzis. Varbūt jums būs kaut kas cits, mirsiet tur uz šosejas no asins zuduma vai vēl kaut kā. Jums no tā neizbēgt.” Mēs ar viņiem sarunājāmies.

E-428 Es gaidīju, ko pateiks Gars. Gaidīju. Tad negaidot es sajutu šo mājienu: “Uzliec viņam rokas.”

E-429 Es pienācu, sacīju: “Nolieciet visi galvas.” Viņi visi nolieca galvas, divi vai trīs jauni puiši.

E-430 Es uzliku viņam savas rokas. Es sacīju: “Kungs Dievs, dāvā šim puisim apziņu, lai viņš zinātu, ko viņš dara, pirms viņam būs ar to jāsatiekas. Viņš mirst. Šis ļaunais gars ir viņu saistījis, un viņš mirst. Viņš ir nodzēries līdz nāvei, un, lūk, viņš ir tādā stāvoklī. Es lūdzu, lai Tu esi viņam žēlīgs.” Un, kad es par viņu palūdzu, nākamajā rītā viņš jau sēdēja un sarunājās ar savu tēti. Hm.

E-431 Nesen Bastijs Rodžers, kad viņi paaicināja mani šurp uz slimnīcu... Es tur biju tai dienā pēc tam, kad biju sludinājis tur Miltaunā, kur bija dziedināta mazā Džordžija Kārtere. Jūs visi to atceraties. Un tur brālis Smits, metodistu sludinātājs, pateica: “Ja kāds kristīsies Jēzus Kristus Vārdā, lai viņš vācas prom no manas telts,” tādā garā. Tur Totenfordā, noturēja tur sapulci. Un, ak, nosodīja mani par visu, ko vien var iedomāties. Es neteicu ne vārda, es tikai turpināju. Man bija rīkojums. Tas Kungs parādīja man vīziju. Tur bija jēriņš, sapinies kaut kur mežonīgās vietās. Jūs visi atceraties to vīziju, jūs visi. Es domāju, ka jūs atceraties. Vai jūs to atceraties? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Protams. Labi. Tad es gāju cauri tiem brikšņiem, viņu meklēdams.

E-432 Es devos uz Totenfordu. Brālis Raits zina. Mēs devāmies, nezinājām, ko darīt. Es par desmit centiem nopirku ziepju kasti, uz kuras stāvēt. Es grasījos tur ierasties, nostāties tur un sludināt uz tās kastes. Viņš pateica, ka viņš dosies tur uz pakalnu, lai nokārtotu kaut kādu darījumu. Es devos viņam līdzi. Tur bija liela, sena baptistu baznīca, tukša. Tas Kungs man sacīja: “Apstājies šeit.”

E-433 Es sacīju: “Izlaid mani šeit, brāli Rait.” Es paliku. Viņš devās tālāk augšup un atgriezās.

E-434 Es tur pienācu un nevarēju atvērt durvis. Es sacīju: “Kungs, ja tas ir no Tevis un ja Tu gribi, lai es ieeju baznīcā, tad atver man durvis.” Es tur apsēdos un aizdomājos.

E-435 Es izdzirdēju, ka kāds nāca – pienāca viens cilvēks un sacīja: “Sveicināti! Paklausieties,” viņš jautāja, “vai jūs gribat ieiet baznīcā?”
Es atbildēju: “Jā, ser.”
Viņš sacīja: “Man ir atslēgas.”

E-436 Es sāku sapulci. Pirmajā nedēļā gandrīz nekā. Pirmajā vakarā mana sanāksme bija brālis Raits un viņa ģimene. Tad negaidot nedēļas beigās pat pagalmā teju vairs nebija vietas. Tas jērs vēl joprojām nebija uzradies. Tajā laikā glābšanu saņēma brālis Hols, kurš tagad tur ir visu viņu gans. Es nekādi nevarēju atrast to jēriņu. Pēc kāda laiciņa... Tur pie pakalna dzīvoja viena meitenīte no Kristus draudzes, kas nebija kustējusies deviņus gadus un astoņus mēnešus, viņa gulēja tur. Tā bija viņa. Jūs visi zināt to stāstu. Tieši tā.

E-437 Tajā pēcpusdienā, kad tur stāvēja Bastijs Rodžers, liels, dūšīgs veterāns, es iegāju... Un tur stāvēja brāļa Smita sanāksme, lai par mani pasmietos, lai par mani uzjautrinātos, ka es kristu Jēzus Vārdā. Es iegāju duļķainajos Totenfordas ūdeņos, kur viņiem bija... [Pārtraukums lentas ierakstā–Tulk.] ...tur augstāk uz to upīti un trokšņoja, cik skaļi vien iespējams. Kopā ar mani iegāja pāris diakoni.

E-438 Es sacīju: “Es šodien stāvu šeit kā Dieva Svēto Rakstu pārstāvis.” Es sacīju: “Es lasu šeit Bībelē, kur Pēteris sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, ikviens liecieties kristīties Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu.” Es pagriezos, atdevu Grāmatu vienam no diakoniem.

E-439 Es tur iznācu un sacīju: “Tas ir domāts ikvienam, kas vēlas un kas nožēlo savu grēku.” Es iegāju tur ūdenī. Es sacīju: “Man šķiet, ka tagad eņģeļi sēž uz katra zariņa un vēro.” Ak vai! Tajā brīdī, kad es biju kristījis kādus divus vai trīs, visa viņa sanāksme, tās sievietes smalkajās zīda kleitās metās ūdenī, kliedzot pilnā balsī. Es kristīju Jēzus Kristus Vārdā visu viņa sanāksmi. Jūs to zināt. Man ir tā fotogrāfija. Tā nu tas bija.

E-440 Kas tas bija? – Pievienošana savam tikumam. Saprotat? Lieciet to mierā. Dievs zina, kā to izdarīt. Dievs zina, kā to visu īstenot. Lai cilvēki runā, ko vien grib. Tam nav nekādas nozīmes. Vienkārši ejiet uz priekšu.

E-441 Tur stāvēja Bastijs Rodžers; kad viņš to redzēja, viņš sacīja: “Tādā gadījumā es ticu tam no visas sirds.” Un arī viņš iegāja ūdenī ar savām labajām drēbēm un tika kristīts Jēzus Kristus Vārdā.

E-442 Pirms kādiem trim vai četriem gadiem mani paaicināja šeit uz slimnīcu Ņūolbanī. Viņš mira no vēža, bija viss saēsts. Ārsti pateica, ka viņš nodzīvos tikai līdz rītam. Sacīja: “Viņš mirst.” Sacīja: “Brauc nekavējoties.”

E-443 Es atnācu uz palātu. Kad es tur iegāju, vienkārši stāvēju tur un lūdzos. Viņš sacīja: “Billij, tur stūrī riņķo varavīksne.”

E-444 Un es pagriezos, lai paskatītos. Es sacīju: “Bastij, tā ir derība. Tu nemirsi. Tevi izglābj Asins derība.”

E-445 Es uzliku viņam roku, sacīju: “Kungs Dievs, šī vīzija apstiprina, ka Tu esi šeit. Tava derība ir tajā, ka 'ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.'” Es uzliku viņam rokas, un viņš uzreiz izveseļojās. Viņu aizsūtīja mājās.

E-446 Un kādus četrus vai piecus gadus, apmēram četrus gadus zvejoja it visur pa upi un darīja visu ko tādu. Bet tur, kur bija bijis vēzis ap kuņģa barības vadu, tur bija izveidojies sacietējums, tāds liels, ciets saaugums. Ārsti, tās slimnīcas veterāni, pateica viņam, ka ir tāda ārstēšana ar kobaltu, kas varētu to izstaipīt, lai barība tur ietu cauri brīvāk. Viņam bija ļoti grūti ēst lielāku daudzumu ēdiena. Viņam bija jāēd ļoti lēnām. Viņš aizbrauca, lai viņam to izdarītu. Es nezināju, ka viņš bija tur.

E-447 Taču, kad viņam uztaisīja operāciju, izrādījās, ka viņam no tā sākās krampji, un viņam bija trieka, viņam paralizēja, lūk, šo sānu. Un viņš varēja raudāt tikai ar vienu pusi. Un viņš paņēma zīmuli, lūk šādi, un sāka: “Uh, uh, uh.” Un šādi kratoties viņš centās uzrakstīt ar veselo roku. Viņa kreisā puse bija paralizēta. Un viņš rakstīja ar roku: “Jēzus glābj tūkstoš deviņsimt...” kādā tur gadā. Viņi nevarēja saprast.

E-448 Un tā, kad viņa sieva pateica: “Brāli Branham, es nesaprotu, ko viņš grib ar to pateikt.”

E-449 Es sacīju: “Rodžera kundze, viņš grib pateikt, ka tūkstoš deviņi simti kādā tur gadā viņš tika glābts un kristījās tur Jēzus Vārdā. Tagad tas ir atnesis augļus, viņam nav bailes mirt.”

E-450 Es sacīju: “Kungs Dievs, pasaudzē viņa dzīvību. Es lūdzu to Jēzus Vārdā, lai Tu saglabā viņa dzīvību.” Es uzliku viņam savas rokas. Paralīze aizgāja. Konvulsijas beidzās. Un viņš piecēlās gultā. Un tagad viņš ir uz kājām, liecina. [Sanāksme skaļi priecājas–Tulk.]

E-451 Pievienojiet savai ticībai tikumu, pievienojiet savam tikumam atziņu, savai atziņai atturību, savai atturībai pacietību, savai pacietībai dievbijību, savai dievbijībai brāļu mīlestību, savai brāļu mīlestībai Svēto Garu, un atnāks Kristus. Tāpēc ka tieši zem Viņa... Svētais Gars ir Jēzus Kristus Gars Draudzē, lai izpaustu šīs īpašības. Ak vai!
Lūk, lūdzu, piecpadsmit pāri divpadsmitiem.
Viņu mīlu... Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mīlēja.
Lūk, šeit pašā lejā, kad tu vēl nebiji nekas.
Un glābšanu man (ko Viņš izdarīja?) Golgātā
Viņš nopirka.
Kā es varu būt šis te? – Jo Viņš mani mīlēja vispirms.
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mīlēja. (Lūk, kāds ir iemesls.)
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.

E-452 Šorīt es no visas sirds apsolu Viņam, ka ar Viņa palīdzību un caur Viņa žēlastību... Es lūdzu, lai es ik dienas bez apstājas tiektos, līdz es jutīšu, ka katra no šīm prasībām plūst šajā manā vienkāršajā augumā, līdz es varēšu būt dzīvā Kristus izpausme. Jo Viņš kļuva par grēku kā es, lai es varētu kļūt par Dieva taisnīgumu kā Viņš. “Viņš ieņēma manu vietu; Kungs, ļauj man tagad ieņemt Viņa vietu.” Tāpēc ka tieši šī mērķa dēļ Viņš nomira. Cik daudzi apsolīs tieši to pašu caur Dieva žēlastību? [Sanāksme saka: "Āmen."–Tulk.] Nolieksim savas galvas un pacelsim augšup savas rokas. Es...

E-453 Es apsolu to, Kungs, šī draudze to apsola. Pilnību sasniedzis Jēzus Kristus augums!
...jo Viņš pirmais mani mīlēja.
Un glābšanu man Golgātā,
Viņš nopirka.