E-1 Atklāsmes Grāmata 2:18-29
Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam:
Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.
Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.
Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības.
Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem.
Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.
Bet Es saku jums visiem, kas esat Tiatīrā, kas neturas pie šīs mācības, kas nav atzinuši sātana dziļumus, kā viņi saka;
Es neuzvelšu jums nekādas citas nastas, bet, kas jums ir, to turiet, kamēr Es nākšu.
Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām.
Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva.
Un Es došu viņam rīta zvaigzni.
Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.

E-2 TIATĪRA
No visām septiņām Atklāsmes Grāmatā minētajām pilsētām Tiatīras pilsēta, vēsturiski skatoties, bija visneievērojamākā. Tā atradās uz Mizijas un Jonijas robežas, un to ieskāva daudzas upes, taču tās bija pilnas ar dēlēm. Šī pilsēta bija ievērojama ar finansiālo labklājību, kuru tai atnesa kolektīvās podnieku, ādmiņu, audēju, krāsotāju, šuvēju u.c. ģildes. Tieši no šīs pilsētas bija Lidija, purpura pārdevēja, kura bija pirmā Pāvila jaunatgrieztā Eiropā.

E-3 Lūk, tieši Tiatīras pilsētas reliģijas dēļ Gars izvēlējās šo pilsētu kā tādu, kurā bija redzami šī ceturtā perioda garīgie elementi. Tiatīras galvenā reliģija bija Turimnajas Apolona pielūgsme, kas bija saistīta ar imperatora pielūgsmes kultu. Apolons bija saules dievs un varas ziņā viņš bija otrais pēc sava tēva Zeva. Viņš bija pazīstams kā “ļaunuma novērsējs”, un viņa pārziņā bija reliģiskie likumi un vainas izpirkšana (atlīdzinot, izlabojot ļaundarību vai vainu). Platons par viņu sacīja: “Papildus rituāliem, kas ir saistīti ar nāvi un pēcnāves dzīvi, viņš izskaidro cilvēkiem par tempļiem, upuriem un kalpošanu dieviem.” Savas zināšanas par “nākotni” un “sava tēva gribu” viņš cilvēkiem darīja zināmas caur praviešiem un orākuliem. Tiatīrā šo rituālu vadīja kāda praviete, kura sēdēja uz trijkāju krēsla un nodeva cilvēkiem šos vēstījumus, būdama transa stāvoklī.

E-4 Šai reliģijai bija ļoti ievērojama ietekme. Tās briesmīgais spēks bija ne tikai tajā, ka tur dominēja sakramenti, bet arī tajā, ka neviens nevarēja piederēt ģildēm, ja vien viņš nepiederēja šim templim, kurā pielūdza Apolonu; bet caur ģildēm viņi pelnīja iztiku. Katram, kurš atteicās piedalīties šajās elku pielūgsmes dzīrēs un amorālajās orģijās, bija liegta līdzdalība šajās pirmā gadsimta apvienībās. Lai cilvēks varētu piedalīties sabiedriskajā un komerciālajā dzīvē, viņam bija jāpraktizē pagānu elkdievība.

E-5 Ir vērts atzīmēt, ka jau pats nosaukums “Tiatīra” nozīmē “sieviete, kas valda (dominē)”. Tādējādi šim periodam ir raksturīgs dominējošs spēks – spēks, kas nežēlīgi visu sagrābj, visu iekaro un despotiski kontrolē. Sieviete, kas valda – tas ir lielākais lāsts pasaulē. Salamans bija visgudrākais cilvēks, kādu pasaule jebkad ir redzējusi, un viņš teica: “Un atkal, un atkal, kad es tam piegriezos un centos savu prātu uz to virzīt, lai iegūtu īstu atziņu un pareizu spriedumu un savos meklējumos pēc gudrības nonāktu pie kāda gala slēdziena, un ieskatītu, ka bezdievība ir muļķība un muļķība ir neprāts, tad es atradu kaut ko, kas ir RŪGTĀKS NEKĀ NĀVE, un proti, SIEVU, kas līdzīga ķeramam tīklam, kuras sirds ir cilpas un kuras rokas ir važas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prāts, izglābsies no viņas, bet, KAS GRĒKO, tiks viņas sagūstīts. "Redzi, to es esmu atradis," saka mācītājs, "pēc tam, kad es esmu licis pieredzes citu pie citas, lai iegūtu drošu gala spriedumu: bet, ko mana dvēsele arvien vēl meklē un ko es neesmu vēl atradis, tas ir: starp tūkstošiem es esmu atradis vismaz vienu īstu vīru, bet tādu pat sievu starp viņiem visiem es neesmu atradis nevienu."” Salamans mācītājs 7:25-28. Pāvils teica: “Taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz VALDĪT pār vīru.” 1. Vēstule Timofejam 2:12. Kopš Ēdenes dārza laikiem sieviete vienmēr ir neatlaidīgi un sekmīgi centusies pārņemt kontroli pār vīrieti, un šodien šī ir sieviešu pasaule ar šo Amerikas dievieti – kailu sievieti. Tāpat kā no debesīm nokritušais sieviešu dzimtes elks (atsauciet atmiņā, ka Efezas periodā viņas rokas bija dzels stieņi), kas raksturoja pirmo jeb Efezas Periodu, tā arī šīs sievietes vara bija pieaugusi, sasniedzot absolūtu ietekmi, kuru viņa nelikumīgi piesavinājās, izmantojot savu dzelžaino attieksmi.

E-6 Lūk, sievietei nav paredzēts būt ar dzelžainu dabu, dzelžainu attieksmi. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem viņai ir jābūt pakļāvīgai vīram. Tas viņai ir bauslis. Sievietei, kura ir patiesi un pilnīgi sievišķīga, būs šāda attieksme. Ne jau būt par kājslauķi – neviens īsts vīrietis neliks sievietei būt par kājslauķi. Bet viņa vēlēsies pakļauties viņa autoritātei un nevis valdīt pār vīrieti, jo viņš ir ģimenes galva. Ja viņa pārkāpj šo priekšrakstu, kuru viņai izveidoja Dievs, viņa ir samaitāta. Ikviens vīrietis, kas ļauj sievietei sagrābt varu, arī ir pārkāpis šo priekšrakstu, un arī viņš ir samaitāts. Lūk, kāpēc sieviete NEVAR VALKĀT VĪRIEŠU DRĒBES VAI APGRIEZT SAVUS MATUS. Viņai nekad nevajag vilkt vīriešu drēbes vai griezt savus matus. Kad viņa to dara, viņa ielaužas vīrieša sfērā, pārņemot varu un sevi samaitājot. Un, kad sieviete sagrābj kanceli, kaut gan VIŅAI IR PAVĒLĒTS TO NEDARĪT, viņa ar to parāda, kāds gars ir viņā. Tādējādi dominējoša sieviete – tas ir antikrists, un viņā ir Romas Katoļu Baznīcas sēklas, kaut arī viņa to varbūt dedzīgi noliegs. Bet KAS ATTIECAS UZ DIEVA VĀRDU – tikai Dievs ir patiess, bet katrs cilvēka vārds ir meli (Vēstule Romiešiem 3:4). Āmen.

E-7 Atgriezīsimies uz sākumu. Kā jau mēs to šodien zinām, sākotnējā radīšanā (fiziskajā) Dievs visu izveidoja pāros – tēviņš un mātīte. Visur bija divi: gailis un vista, govs un bullis, un tā uz priekšu. Taču, kad nonāca līdz cilvēkam – viņš bija viens pats, viņam nebija pāra. Ādams bija izveidots pēc Dieva tēla un līdzības. Viņš bija Dieva dēls. Būdams Dieva dēls, viņš nevarēja būt pakļauts kārdināšanai un rezultātā krist. Tas nebūtu iespējams. Tāpēc Dievs paņēma cilvēka blakusproduktu, lai pieļautu krišanu. Sieviete nenāca tieši no Dieva rokas, kā īstens Dieva darinājums; viņa bija izgatavota no vīrieša. Un, kad Dievs bija izdarījis, lai viņa uzrodas no vīrieša, viņa ļoti atšķīrās no citām mātītēm, kuras Viņš bija radījis. Viņa bija tāda, kuru bija iespējams pavest. No visām radībām neviena cita mātīte nevar būt netikumīga; taču cilvēka dzimtas mātītei var pieiet gandrīz jebkurā laikā. Un šī viņas vājība atļāva sātanam viņu pavest, izmantojot čūsku, un tas ir atvedis sievieti ļoti īpatnējā pozīcijā Dieva un Viņa Vārda priekšā. No vienas puses viņa simbolizē visu vulgāro, neķītro un pretīgo, bet no otras puses viņa simbolizē visu tīro, skaisto un svēto kā Dieva Gara un Dieva svētību trauks. No vienas puses viņa ir nosaukta par netikli, kura ir piedzērusies no savu netiklību vīna. No otras puses viņa ir nosaukta par Kristus Līgavu. No vienas puses viņa ir nosaukta par Noslēpumaino Bābeli, par negantību Dieva priekšā; bet no otras puses viņa ir nosaukta par Jauno Jeruzālemi, mūsu māti. No vienas puses viņa ir tik nekrietna, ļauna un neķītra, ka galu galā tiek iemesta uguns jūrā kā vienīgajā viņai piemērotajā vietā. Taču no otras puses viņa tiek pacelta debesīs, apsēžoties vienā tronī ar pašu Dievu, kā vienīgajā tādai ķēniņienei piemērotajā vietā.

E-8 Bet šajā Tiatīras Draudzes periodā viņa ir SIEVIETE, kas VALDA. Viņa ir Noslēpumainā Bābele. Viņa ir lielā netikle. Viņa ir Jezabele un viltus praviete. KĀPĒC? Tāpēc ka patiesa sieviete pakļaujas Dievam, viņas galva ir Kristus – viņai nav cita vārda, kā vien Viņa Vārds, nav citu domu, kā vien Viņa domas, nav citas vadības, kā vien Viņa vadība. Bet kā tad ar šo draudzi? Viņa ir izsviedusi ārā Vārdu, iznīcinājusi Bībeles un vērtīgus dievbijīgo vīru apcerējumus. Viņa ir noslepkavojusi tos, kuri sludināja patiesību. Viņa ir sagrābusi varu pār karaļiem, prinčiem un tautām – viņa kontrolē armijas un uzstāj, ka tieši viņa ir patiesā Kristus Miesa un ka viņas pāvesti ir Kristus vikāri. Velns viņu ir pavedis visā pilnībā, un tagad jau savukārt viņa ir tā, kas paved citus. Viņa ir sātana līgava un ir dzemdējusi viņa ārlaulības bērnus – reliģijas.

E-9 Viņa valdīja visus Tumšos Viduslaikus. Vairāk nekā deviņsimt gadus viņa laupīja un iznīcināja; viņa iznīcināja mākslas, iznīcināja zinātnes un nesa tikai un vienīgi nāvi, līdz Patiesības gaisma bija teju teju pavisam izzudusi, un palicis bija tik vien kā vājš gaismas stariņš. Eļļa un vīns gandrīz bija pārstājuši tecēt. Tomēr, kaut arī viņa valdīja pār pasaules ķēniņvalstīm un pieprasīja, lai visi cilvēki pieņem viņas pilsonību, tomēr bija kāda neliela grupiņa, kas piederēja Dievam, un viņu pilsonība bija debesīs, tos iznīcināt viņa nespēja. Dievs sargāja savu mazo ganāmpulciņu; viņus neviens nevarēja iznīcināt. Šī Romas Baznīca bija tikpat pagāniska un neganta kā ķēniņiene Atalja, kura centās iznīcināt visu karalisko sēklu [pēcnācējus], un tas viņai gandrīz izdevās. Taču DIEVS VIENU PĒCNĀCĒJU SAGLABĀJA, un no viņa atkal cēlās tie, kuri bija uzticīgi. Tādā veidā Dievs šajā garajā un tumšajā naktī saglabāja mazu ganāmpulciņu, un no tās patiesības, kas viņiem bija, visbeidzot uzcēlās Luters.

E-10 Katrs, kurš vismaz kaut ko zina par Romas Katoļu Baznīcu un viņas pielūgsmes veidu, varēs jums pateikt, kāpēc Gars izvēlējās tieši Tiatīras pilsētu, lai attēlotu draudzi Tumšajos Viduslaikos. Te nu tas ir, tieši jūsu acu priekšā.

E-11 PERIODS
Tiatīras periods bija visgarākais no visiem Draudžu periodiem. Tas ilga apmēram 900 gadus – no 606. līdz 1520. gadam.

E-12 VĒSTNESIS
Draudze jau ilgu laiku bija sašķēlusies divās grupās – austrumos un rietumos. Laiku pa laikam vienā vai abās grupās uzradās kāds reformators un uz īsu brīdi ieveda nelielu draudzes daļu ciešākās attiecībās ar Dievu. Rietumos tāds cilvēks bija Asīzes Francisks. Kādu laiku viņam patiesi sekmējās, taču galu galā viņa darbu neitralizēja Romas Hierarhija. Pēteris Valdo no Lionas, kāds tirgonis, kas atsacījās no laicīgās dzīves, ļoti aktīvi kalpoja Tam Kungam un daudzus atveda pie Dieva. Taču viņa darbam tika likti šķēršļi, un pāvests izslēdza viņu no Baznīcas. Skatoties Svēto Rakstu gaismā, ne austrumu, ne rietumu grupā nebija tāda vīra, kurš būtu varējis būt vēstnesis šim draudzes periodam. Un tomēr Britu Salās bija divi cilvēki, kuru kalpošana Vārdā un darbos varētu izturēt Patiesības pārbaudi. Tie bija Svētais Patriks un Svētais Kolumba. Būt par vēstnesi bija lemts būt tieši Kolumbam.

E-13 Kaut arī vēstnesis Tiatīras Draudzes Periodam bija Svētais Kolumba, es gribu mazliet pakavēties pie Svētā Patrika dzīves, kas mums ir labs piemērs, kā arī, lai atspēkotu Romas melīgo apgalvojumu, ka Svētais Patriks esot piederējis viņai, tāpat kā viņai esot piederējusi Žanna d'Arka. Viņi Romai nepiederēja. Patrika māte bija Svētā Martina māsa, viņš piedzima nelielajā Bonavernas pilsētiņā, kura atradās Klaidas upes krastos. Reiz, kad viņš krastmalā rotaļājās ar savām abām māsām, atbrauca pirāti un visus trīs nolaupīja. Kas notika ar māsām, neviens nezina, taču Patriks (viņa vārds bija Sakets) tika pārdots kādam vadonim Ziemeļīrijā. Viņa pienākums bija rūpēties par cūkām, un šim nolūkam viņš apmācīja suņus. Viņa suņi bija tik labi izdresēti, ka pirkt tos brauca daudzi cilvēki gan no tuvienes, gan tālienes. Savā vientulībā viņš pievērsās Dievam un saņēma pestīšanu. Tad viņam radās šī karstā vēlēšanās izbēgt un atgriezties mājās pie saviem vecākiem. Viņš izstrādāja plānu, kurā lieti noderēja viņa dresētāja spējas. Viņš iemācīja šiem suņiem uzgulties viņam virsū, lai viņa ķermenis būtu rūpīgi nosegts, un nekustēties, kamēr netiks dota komanda. Un tā, reiz, kad viņa saimnieks bija pārdevis vairākus suņus, Patriks deva suņiem (izņemot bara līderi) komandu iekāpt kuģī. Bet bara līderis, kuram viņš bija devis slepenu signālu, skrēja prom un atteicās kāpt uz klāja. Kamēr saimnieks un pircējs centās šo suni dabūt rokā, Patriks iekāpa kuģī un lika suņiem sevi nosegt; pēc tam viņš ar svilpienu lika arī bara līderim iekāpt kuģī un uzgulties viņam virsū. Tā kā Patriku nekur neredzēja, pircējs uzvilka buras un devās jūrā. Pārliecinājies, ka kapteinis jau bija pārāk tālu jūrā, lai atgrieztos, Patriks deva suņiem citu signālu, liekot viņiem kļūt agresīviem. Tad viņš iznāca un pateica kapteinim, ka, ja tas neizsēdinās viņu krastā pie mājām, viņš pavēlēs suņiem turpināt plosīšanos un pats sagrābs kuģi. Taču izrādījās, ka šis kapteinis bija kristietis, un, kad viņš bija noklausījies zēna dzīvesstāstu, viņš ar prieku izsēdināja viņu krastā pie viņa mājām. Tur Patriks iestājās Bībeles skolā un atgriezās Īrijā, kur ar Vārdu un Dieva spēku, kas izpaudās daudzās zīmēs un brīnumos, viņš iemantoja Tam Kungam tūkstošiem cilvēku. Viņš ne reizi nebija Romā, tāpat ne reizi nebija Romas pilnvarots. Taču patiesība ir tāda, ka tad, kad Roma visbeidzot nostiprinājās uz šīs salas un kad viņi redzēja, ka ir pienācis piemērots brīdis – viņi nogalināja vairāk nekā 100 000 kristiešus, kuri šo gadu laikā bija izauguši no šīs sākotnējās grupas, kas bija atnākuši pie Kunga Svētā Patrika laikā.

E-14 Apmēram 60 gadus pēc Svētā Patrika nāves, Fergusu karaliskajā ģimenē Donegeilas Grāfistē, Ziemeļīrijā piedzima Kolumba. Viņš kļuva par izcilu, Dievam atdevušos mācītu vīru un zināja no galvas gandrīz visus Svētos Rakstus. Kļūt par misionāru Dievs viņu aicināja dzirdamā balsī. Kad viņš bija izdzirdējis Dieva balsi, nekas vairs nespēja viņu apturēt, un viņa apbrīnojamās kalpošanas dēļ daudzi vēsturnieki viņu ir pieskaitījuši apustuļiem. Tik varena bija šī kalpošana, kuru pavadīja pārdabiskas zīmes, ka daudzi (jo īpaši mācekļi Romā) uzskatīja šos stāstus par pārspīlētiem.

E-15 Vienā no saviem misionāra ceļojumiem, kad viņš tuvojās kādai ar mūri apjoztai pilsētai, vārti viņa priekšā izrādījās aizslēgti. Viņš paaugstināja savu balsi, lūdzot Dievam, vai Tas nevarētu iejaukties un ļaut nokļūt viņam pie šiem cilvēkiem sludināt. Taču, kad viņš tā lūdzās, galma burvji sāka viņam traucēt ar skaļiem trokšņiem. Tad Kolumba sāka dziedāt kādu psalmu. Viņam dziedot, Dievs tā pastiprināja viņa balsi, ka tā pilnīgi apslāpēja šo pagānu kliedzienus. Piepeši vārti atsprāga vaļā paši no sevis. Viņš iegāja pilsētā un sludināja Evaņģēliju, iemantojot daudzus Tam Kungam.

E-16 Citā reizē, kad viņam neļāva ienākt kādā ciematā un viņš jau grasījās doties prom, pēkšņi ļoti smagi, uz miršanu, saslima vadoņa dēls. Viņi ātri uzmeklēja Kolumbu un aicināja viņu atnākt. Kad viņš palūdza ticības lūgšanu, zēns acumirklī tika dziedināts, un šis ciemats atvērās Labās Vēsts evaņģelizācijai.

E-17 Šis tīrais Evaņģēlijs, kuru sludināja Kolumba un viņa ticības biedri, izplatījās pa visu Skotiju, pievēršot šo reģionu Dievam; kā vilnis tas pārvēlās pāri Īrijai un Ziemeļeiropai. Kolumbam bija viena Evaņģēlija izplatīšanas metode: varbūt kādi divpadsmit vīri līdera vadībā devās uz kādu jaunu apgabalu un burtiskā nozīmē sāka būvēt evaņģēliski orientētu pilsētu. Šo divpadsmit vīru vidū bija namdari, skolotāji, sludinātāji u.t.t., kuri visi apbrīnojami labi zināja Vārdu un dzīvoja svētu dzīvi. Šo nelielo koloniju viņi apjoza ar mūri. Ātri vien apkārt šim iežogojumam uzradās mācekļi un viņu ģimenes paši savos namos; viņi mācījās Vārdu un gatavojās doties kalpot Tam Kungam kā misionāri, līderi un sludinātāji. Šiem vīriem nebija liegts precēties, tomēr daudzi to nedarīja, lai vēl labāk varētu kalpot Dievam. Viņi palika neatkarīgi no valsts palīdzības un tādējādi izsargājās no politikas. Tā vietā, lai uzbruktu citām reliģijām, viņi mācīja patiesību, jo viņi ticēja, ka patiesība ir pietiekams ierocis, lai piepildītu tos mērķus, kurus Dievs bija paredzējis viņiem. Viņi bija pilnīgi neatkarīgi no Romas.

E-18 Svētais Kolumba bija lielas Bībeles skolas dibinātājs Hai salā (tagadējā Ionas sala, atrodas Skotijas dienvidrietumu piekrastē). Kad viņš tur ieradās, šī sala bija tik neauglīga un klinšaina, ka tā nespētu nodrošināt viņus ar pārtiku. Taču Kolumba ar vienu roku sēja sēklas, bet otru roku turēja paceltu lūgšanā. Šodien šī sala ir viena no visauglīgākajām pasaulē. No šīs bībeliski orientētās salas nāca vareni skoloti vīri, kuri bija apveltīti ar Dieva spēku un gudrību.

E-19 Kad es lasīju par šo vareno Dieva kalpu un par apbrīnojamo darbu, ko viņš paveica, mana sirds noskuma, konstatējot, ka pāvesta vara, kura alkst pakļaut visus cilvēkus sev, atnāca un ar laiku samaitāja šo misionāru darbības laukus un iznīdēja Kolumbas mācīto patiesību.

E-20 SVEICIENS
Atklāsmes Grāmata 2:18: “Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas tīrai bronzai.” [Latv. Bībelē: “...līdzīgas mirdzošam varam.”–Tulk.]
Dieva Personības atklāsme Tiatīras Periodam ir šāda – Jēzus ir Dieva Dēls. Reiz, Savās miesas dienās, Viņš bija pazīstams kā Cilvēka Dēls. Taču tagad mēs Viņu vairs nepazīstam pēc miesas. Viņš vairs nav Cilvēka Dēls, Varenais Pravietis, Kurš Pats Sevī apkopoja visus pravietojumus. Vienpiedzimušais jau ir atgriezies Tēva azotē. Tagad mēs viņu pazīstam pēc augšāmcelšanās spēka. Viņš ir augšāmcēlies un ir pieņēmis savu milzīgo varu, un ir pāri visam par slavu Pats Savai varenībai. Savā slavā Viņš ar citiem nedalīsies. Savu vadību pār draudzi Viņš nenodos neviena cilvēka rokās.

E-21 Viņš skatās lejup uz Tiatīru un redz, ka šajā pilsētā un šajā ceturtajā periodā gods, kas pienākas tikai un vienīgi Viņam, ir atdots kādam citam. Viņa acīs liesmo dusmu un soda uguns, redzot, kā Apolons tiek godāts par Dieva Dēlu, kaut Viņš un vienīgi Viņš ir Tēva Vienpiedzimušais. Cik drausmīgam ir jābūt Viņa spriedumam par Tiatīras Perioda reliģiju, kurā draudzes locekļi, tāpat kā pagāniskie saules dēla (Apolona, Zeva dēla) pielūdzēji, paaugstina līdz dievināšanai cilvēku-valdnieku, būdami valsts varas atbalstīti. Jo tieši to Viņš ieraudzīja. Pilnībā iegrimusi elkdievībā, kas ir balstīta uz saules dieva (Apolona) rituāliem, Romas Katoļu Baznīca bija paaugstinājusi cilvēku (pāvestu) par īstu Dievību, paveicot to caur baznīcas un valsts savienošanu. Jo Akvīnas Toms un Albērijs Pelagijs to noformulēja šādi: “Tiem, kuri raugās uz pāvestu ar garīgajām acīm, viņš izskatās kā Dievs, nevis kā cilvēks. Viņa varai nav robežu. Viņš var pasludināt par pareizu, ko vien vēlas, un var jebkuram atņemt viņa tiesības, kā viņam šķiet piemēroti. Apšaubīt šo universālo varu – tas galarezultātā nozīmē būt atdalītam no pestīšanas. Baznīcas lielie ienaidnieki ir ķeceri (maldu mācību sekotāji), kuri atteiksies nest patiesās paklausības jūgu.”

E-22 “Jo ir viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus (Dieva Dēls).” 1. Vēstule Timotejam 2:5. Taču Romas pāvests ir izmainījis šo Vārdu. Viņš ir panācis, lai tas skanētu lūk, šādi: “Ir viens starpnieks starp Dievu un cilvēku (nevis cilvēkiem).” Tāpēc tagad viņš ir starpnieks starp starpnieku un cilvēkiem. Taču nav neviena cita starpnieka, izņemot Dēlu. Pāvests sludina pestīšanu caur Romas baznīcu, taču nav nekādas citas pestīšanas, kā vienīgi caur Dieva Dēlu. Nav brīnums, ka Viņa acīs liesmo soda uguns. Nav brīnums, ka Viņa kājas ir kā tīra bronza, jo Viņš stāv gatavs samīt pīšļos un putekļos šīs pasaules ļaunās valstības. Paldies Dievam par šīm stiprajām bronzas kājām, kuras ir izcietušas Dieva sodu mūsu vietā! Tagad tās ir mūsu pamats, jo Viņa guvums pieder mums. Viņš ir mūsu identitāte – Dieva Dēls Jēzus.

E-23 Tieši šajā periodā mēs redzam parādāmies muhamedānismu, kas neatzina Dieva Dēlu un pieteica nāvi visiem, kas sauca sevi par kristiešiem.

E-24 Tāpat šis bija periods, kad viltus draudze atmeta Visuvarenā Dieva pirmo bausli un dedzīgi nodevās otrā baušļa pārkāpšanai, jo tā ielika savu pāvestu Jēzus Kristus vietā, kā arī ieviesa un uzspieda elku pielūgšanu līdz tādai pakāpei, ka tos, kas atteicās baznīcā ievietot svētbildes, gaidīja nāve. Tikai imperatores Teodoras valdīšanas laikā vien, no 842. līdz 867. gadam, tika nogalināti vairāk nekā 100 000 svēto tāpēc, ka viņi uzskatīja šos attēlus par bezvērtīgiem.

E-25 Bez šaubām, vai nu šis periods nožēlos grēkus, vai arī zaudēs visu. Tur stāv šis godības Kungs, pats Dievs – Viņa Vārds ir nomests malā, Viņa personība ir noraidīta. Tomēr cilvēku rokas un cilvēku sirdis Viņu no troņa nogāzt nevar. Lai viņi noliedz Viņu, bet Viņš paliek uzticams. “Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību! (Lūkas Evaņģēlijs 12:32). Un, kad Es atnākšu ar bronzas kājām un liesmojošām acīm, Es atlīdzināšu; spriedums pieder Man, Es atmaksāšu,” saka Tas Kungs.

E-26 UZSLAVA
Atklāsmes Grāmata 2:19: “Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu kalpošanu, tavu ticību un tavu pacietību [latv. Bībelē: “...tavu mīlestību, tavu ticību, tavu kalpošanu un tavu pastāvību”–Tulk.], un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.”

E-27 Un atkal, šeit mēs redzam tos pašus ievadvārdus: “Es zinu tavus darbus.” Pats Dieva Dēls teica: “Ticiet Man šo darbu dēļ.” Jāņa Evaņģēlijs 10:38. Būdams uz zemes, Viņš lika uzsvaru uz Saviem darbiem. Šie darbi, kurus Viņš darīja, bija Dieva iepriekšnolemti, lai paceltu ticību uz Viņam, un tā bija svarīga Viņa kalpošanas daļa. Viņa Svētais Gars apustulī Pāvilā teica: “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” Vēstule Efeziešiem 2:10. Šie darbi bija, lai pieaugtu ticībā Viņam, jo tie parādīja šo saistību ar Viņu, kuru Pāvils aprakstīja kā “radīti Viņā”.

E-28 Lūk, kas attiecas uz mūsu pestīšanu, darbi nekad neaizvietos ticību Dievam. Taču darbi parādīs to ticību Viņam, kas mums jau ir. Labie darbi tevi neizglābs, taču tie plūdīs no pestītas dzīves kā augļi Tam Kungam. Es ticu labiem darbiem. Pat ja cilvēks nav glābts, viņam būtu jādara labus darbus un jādara, cik labi vien iespējams. Taču pretīgi Dieva acīs ir, kad cilvēki dara ļaunus darbus un pēc tam saka, ka viņi pilda Tā Kunga gribu. Tieši to darīja bīskapi un pāvesti, un Romas hierarhija. Viņi slepkavoja, sakropļoja un darīja visāda veida ļaundarības Tā Kunga Vārdā. Viņi dzīvoja pilnīgi pretēji tam, ko mācīja Dieva Vārds. Šajā ļaunajā laikā patiesie ticīgie mirdzēja kā gaisma tumšā vietā, atkal un atkal darot labu; uz lāstiem viņi atbildēja ar svētību un darīja taisnību, lai pagodinātu Dievu, kaut arī daudziem tādēļ bija jāatdod savas dzīvības.

E-29 Šajā pantā Viņš uzslavē Savus Bērnus, jo viņi dzīvoja izmainītu dzīvi – viņu darbi liecināja, ka viņos bija jauns Gars. Cilvēki redzēja viņu labos darbus un slavēja Dievu. Jā, draugs, ja tu esi kristietis, tu darīsi to, kas ir pareizs. Tavi darbi parādīs, ka tava sirds ir pareiza. Un tā nebūs kaut kāda izlikšanās, jo tu pildīsi Viņa gribu arī tad, kad, izņemot Dievu, tevi neviens neredzēs, un tu pildīsi Viņa gribu pat tad, ja tas maksās tev dzīvību.

E-30 “Es zinu tavu mīlestību, tavu kalpošanu, tavu ticību, un tavu pacietību...” [latv. Bībelē: “...tavu mīlestību, tavu ticību, tavu kalpošanu un tavu pastāvību”–Tulk.] Pievērsiet uzmanību tam, ka “viņu mīlestība” atrodas starp “darbiem” un “kalpošanu”. Un tieši tā arī ir viņas vieta, jo bez mīlestības Dievs nepieņem ne mūsu darbus, ne kalpošanu. Vēršoties pie korintiešiem, Pāvils teica: “Bez mīlestības es neesmu nekas, un viss, lai ko arī es izdarītu, ir veltīgs, ja tas nav darīts ar mīlestību.” Lūk, tieši šeit ir redzams, ka šie ticīgie nebija tajā nikolaītu kategorijā, kuriem viņu darbi kalpoja vai nu kā līdzeklis dvēseles pestīšanai, vai arī tam, lai cilvēki viņus apbrīnotu. Viņi darīja savus darbus tās Dieva mīlestības dēļ, kas bija bagātīgi izlējusies viņu sirdīs caur Svēto Garu. Šī mīlestība viņu sirdīs bija Dieva mīlestība pret Saviem bērniem. Jēzus teica: “No tā visi pazīs, ka jūs esat MANI mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa Evanģēlijs 13:35.) Redzot, kā dzīvoja šie agrīnie kristieši, pagāni, sacīja: “Paskat, kā viņi mīl viens otru!” Jānis teica: “Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis.” 1. Jāņa Vēstule 4:17.

E-31 Šeit es gribētu par kaut ko brīdināt. Runājot par beidzamajām dienām, Bībelē ir teikts, ka pieaugošās netaisnības dēļ daudzos atdzisīs mīlestība. Lāodikejas periodā, kas ir pēdējais periods, patmīlība un mīlestība pret materiālām lietām ieņems patiesās Dieva mīlestības vietu. Šajās beidzamajās dienās mums ir jāsargājas no grēka spēka. Tik daudzi tā nocietinās, jo viņi nav aptvēruši šī pēdējā laika gara iedarbību. Ir laiks cieši tuvoties Dievam un ļaut Viņam piepildīt mūsu dzīvi ar Savu mīlestību, citādi mēs sajutīsim šīs pēdējo dienu draudzes aukstumu un noraidīsim Dieva patiesību, vienīgo, kas mums var palīdzēt.

E-32 Šajos tumšajos un briesmīgajos gados patiesais vīnogulājs saglabāja savu mīlestību uz Dievu un savu brāļu mīlestību. Dievs viņus par to uzslavēja.

E-33 “Es zinu tavu kalpošanu.” Jēzus teica: “Bet lielākais jūsu starpā, lai ir visu kalps.” Reiz kāds gudrs cilvēks izteica savas domas par šo pantu, un, lūk, ko viņš teica: “Tikai vēsture pierādīs šī izteiciena patiesumu.” Šim vīram bija taisnība. Vēsture rāda, ka visi patiesi lielie vīri ir bijuši kalpi. Tie, kuri pieprasīja, lai viņiem kalpotu, kuri apspieda, kuri tiecās vienmēr būt priekšgalā – tiem visiem ir bijušas kaunpilnas beigas. Pat visbagātākie saņem Dieva nosodījumu, ja viņi savu bagātību nav izmantojuši pareizi. Taču paskatieties vēsturē, un jūs ieraudzīsiet, ka patiesi lielie cilvēki kalpoja citiem. Vēsture nevar slavēt tos, kuru labā daudz tika izdarīts, taču tā vienmēr cildinās tos, kuri daudz darījuši citu labā. Un tā, attiecināsim to uz sevi. Tāpat kā Cilvēka Dēls nebija nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš Pats kalpotu, tā arī mums ir jāseko šim piemēram. Paskatieties uz Viņu, kā Viņš noliecas pie apustuļu kājām un mazgā viņu nogurušās un netīrās kājas. Viņš teica: “Tagad jūs nesaprotat, ko Es daru, bet jūs to sapratīsiet vēlāk. Bet, ko Es daru, arī jums pienākas tā darīt.” Viņš kļuva par kalpu, lai Dievs varētu paaugstināt Viņu augstāk par visiem. Un kādu dienu, kad tiks tiesāti svētie, mēs izdzirdēsim, kā Viņš saka: “Labi darīts, tu godīgais un uzticīgais KALPS, ieej Tā Kunga priekā.” Ir grūti vienmēr būt kalpam. Taču tie, kuri sevi nesaudzē un ir atdevuši sevi citu dēļ, reiz sēdīsies Viņa tronī kopā ar Viņu. Tad tas būs tā vērts. “Ļauj Tev kalpot, Kungs, ar mīlestību visiem palīdzot, kā no agra rīta, tā līdz saulrietam. Bet, kad zemes darbi galā būs, šo dzīvi beidzot man, stāšos debespulkā, balss, kur Tava skan.”

E-34 “Es zinu tavu ticību.” Lūk, šeit Viņš nesaka tā, kā bija teicis draudzei Pergamā, ka “tu neesi noliedzis MANU ticību”. Tagad Viņš nerunā par Savu ticību, bet gan uzslavē viņus par viņu uzticību. Un, sakot to, Viņš piemin arī “viņu pacietību”. Lūk, uzticība un pacietība iet roku rokā. Faktiski pacietība ir uzticības iznākums, jo Jēkaba vēstulē 1:3 ir teikts: “Jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību.” [Latv. Bībelē: “...rada izturību.”–Tulk.] Tas ir vienīgais veids, kā sasniegt pacietību, nekāda cita ceļa nav. Tai ir jāatnāk caur mūsu ticības pārbaudījumiem. Vēstule Romiešiem 5:3, “...ciešanas rada pacietību.” Tas, cik augstu Dievs vērtē šo mūsu pacietības izstrādāšanu, ir redzams Jēkaba vēstulē 1:4 : “Bet pacietības [izturības] piepildījums, lai ir tas, ka jūs esat pilnīgi un nevainojami, bez jebkāda trūkuma.”[Jaunā latv. Bībele] Dieva griba attiecībā uz mums, – tā ir Pilnība. Un šī pilnība ir pacietība – kalpot Dievam un gaidīt Dievu. Tas ir rakstura veidošanas process. Cik augstu Dievs ir uzslavējis šos svētos no Tumšajiem Viduslaikiem! Pacietīgi kā jēri, kurus ved uz nokaušanu, ar mīlestību un ar uzticību viņi kalpoja Dievam. Tas bija viss, ko viņi vēlējās no šīs dzīves – tikai kalpot savam Kungam. Cik gan lielai jābūt viņu algai!

E-35 “Es zinu tavus darbus, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.” Tas tik tiešām ir apbrīnojami. Lai arī šī perioda tumsa sabiezēja, lai arī kaujā kritušo mocekļu sarakts katru dienu kļuva arvien garāks, tomēr viņi strādāja vēl cītīgāk, viņi kalpoja vēl vairāk, un viņu ticība pieauga. Cik traģiski bija tas, ka Efezas Periodā izsīka mīlestība. Un patiešām, nekas nav teikts par mīlestības darbu pieaugumu citos periodos; taču šinī periodā, vistumšākajā no visiem periodiem, viņi kalpoja Viņam vēl vairāk. Kāda tā ir pamācība! Šī žēlsirdīgās mīlestības kalpošana Tam Kungam nemitējās, bet, gluži otrādi, drīzāk pat pieauga. Tas ir šis noslēpums. Lai tikai ienaidnieks pamēģina traucēt mūsu kalpošanu Tam Kungam, un mūsu atbilde ir – kalpot vēl vairāk. Kad nevarīgie bailēs brēc, tieši tad ir īstais brīdis izziņot uzvaru.

E-36 “Es zinu tavus darbus, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.” Un tā, kā mēs jau teicām, šis periods tiek saukts par Tumšajiem Viduslaikiem, jo tas patiesi bija tumšākais laika posms visā vēsturē. Tas bija pāvesta Inocenta III periods, kurš paziņoja, ka viņš ir “Kristus vikārs – visaugstākais pavēlnieks pār draudzi un pasauli”. Viņš ieviesa INKVIZĪCIJU, kura viņa vadībā izlēja vairāk asiņu, nekā jebkurā citā laikā, ja neskaita Reformācijas laiku. Tas bija pornokrātijas jeb netiklu sieviešu valdīšanas periods. Sergijam III bija mīļākā, un viņš “piepildīja pāvesta kori ar mīļākajām un ārlaulības bērniem un pārvērta pāvesta pili par laupītāju midzeni”. Anastasiju III nosmacēja Marozija, kas bija Sergija mīļākā. Jānis XI bija Marozijas ārlaulības bērns. Jānis XII bija Marozijas mazdēls, un viņš “izvaroja atraitnes un jaunavas, un netiklības brīdī viņu nogalināja sievietes saniknotais vīrs”. Tas bija periods, kad pāvestība sašķēlās divās pāvestu līnijās (viens valdīja no Aviņonas, bet otrs no Romas), kuras savā starpā cīnījās un lādēja viena otru. Šie pāvesti bija vainojami ne tikai par amorālām seksuālajām darbībām (dzemdējot simtiem ārlaulības bērnu, piekopjot sodomiju u.t.t.), bet arī garīdznieku amatu pārdošanā tiem, kas maksāja vairāk.

E-37 Tas bija periods, kad šī gaisma vairs tikai vāji mirdzēja, un tomēr, pieaugot tumsai, šie daži ticīgie pūlējās vēl dedzīgāk, līdz šī perioda beigu daļā uzradās daudzi, kas centās uzsākt reformas. Viņu dedzīgās pūles nobruģēja ceļu gaidāmajai reformācijai. Tāpēc par šo periodu Vārds saka: “Tavi pēdējie (perioda beigas) darbi ir lielāki nekā pirmie.”

E-38 Vārdam “Tiatīra” ir dažādas nozīmes, un viena no tām ir “nepārtraukts upuris”. Daudzi domā, ka tas ir pravietojums par mises ievērošanu, kas ir nemitīgs Kristus upura simbols. Tā ir teicama doma, taču tas varētu nozīmēt arī nemitīgo upurēšanos, kas bija patieso Tā Kunga ticīgo dzīvēs un darbos.

E-39 Šie Tiatīras svētie, protams, bija labākie no labākajiem, piepildīti ar Svēto Garu un ticību, radīti labiem darbiem, Viņam slavu nesdami, savu dzīvību nesaudzēdami, bet ar prieku sevi pilnīgi atdodami kā smaržīgu upuri Tam Kungam.

E-40 PĀRMETUMS
Atklāsmes Grāmata 2:20: “Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.”

E-41 Lūk, es vēlos, lai jūs ar šo pantu vērstos pie 23. panta, un jūs ieraudzīsiet pierādījumu šai svarīgajai patiesībai, kurai es visu laiku esmu centies pievērst jūsu uzmanību. “Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes zinās [latv. Bībelē:”atzīs”–Tulk.], ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis.” Es visu laiku esmu sacījis, ka patiesībā ir divas draudzes, kaut arī Gars katrā periodā vēršas pie viņām abām tā, it kā būtu tikai viena draudze un nevis divas. Šajā pantā ir pilnīgi skaidri pateikts, ka tās ir “draudzes”, un tikpat skaidri ir pateikts, ka dažas no šīm draudzēm acīmredzami NEZINA, ka Viņš ir Tas, “Kurš pārbauda īkstis un sirdis”. Un Viņš pierādīs viņiem, ka tā tas ir. Un tā, kas tās par draudzēm, kas nezina šo patiesību? Tā, protams, ir šī viltus vīnogulāja grupa, jo īstie ticīgie bez šaubām zina, ka tiesa iesākas ar Dieva namu, un viņi, būdami dievbijīgi, tiesā paši sevi, lai netiktu tiesāti (1. Vēstule Korintiešiem 11:31 [jaunā latv. Bībele]).

E-42 Un tā, kāpēc gan Dievs sauc šīs draudzes par Savām draudzēm, kaut arī tās ir šis viltus vīnogulājs? Tāpēc, ka viņi ir kristieši. Bet viņi nav kristieši pēc Gara. Viņi ir miesīgi kristieši. Viņi sauc sevi šajā Vārdā, kaut arī veltīgi. Marka Evaņģēlijs 7:7: “Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.” Taču tie, protams, ir kristieši, jo kas gan vēl viņi varētu būt? Musulmanis ir musulmanis. Tā ir viņa reliģija, vienalga, kā viņš to dzīvo, jo teorētiski viņš piekrīt tam, ko māca Korāns. Tāpat arī kristietis ir kristietis, kamēr vien viņš piekrīt faktam, ka Jēzus ir Dieva Dēls, dzimis no jaunavas, tika sists kristā, nomira un augšāmcēlās; ka Viņš ir cilvēces Glābējs u.t.t. (Patiesībā, Lāodikejas Periodā būs tādi, kuri sauc sevi par kristiešiem, jo viņi piekrīt Jēzus jaukajām īpašībām, tanī pašā laikā saglabājot sev tiesības noliegt Viņa Dievišķumu. Kristīgie zinātnieki to jau ir izdarījuši, kā arī liels daudzums Sociālā Evaņģēlija sludinātāju.) Šis indivīds ir kristietis tikai nosaukuma pēc un pieder kādai draudzei, taču viņš nav ĪSTS jeb Garīgs ticīgais. Īsts ticīgais ir tas, kurš ir kristīts Kristus miesā un ir Viņa loceklis. Un tomēr tā ir Dieva kārtība, ka nezāles aug kopā ar kviešiem un netiek izrautas. Tā ir Dieva pavēle. To sasiešanas un sadedzināšanas diena tuvojas, bet vēl tā nav pienākusi.

E-43 Tāpēc Gars vēršas pie šīs jauktās grupas. No vienas puses Viņš uzslavē, bet no otras puses Viņš pārmet. Viņš jau ir pateicis, kas patiesajam ticīgajam ir pareizi. Tagad Viņš brīdina, kas ir jādara viltus vīnogulājam, lai tas būtu attaisnots Tā Kunga priekšā.

E-44 SIEVIETE JEZABELE
Apustulis Jēkabs mums rāda, kāds ir ceļš, pa kuru virzās grēks. Jēkaba Vēstule 1:14-15: “Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarīts grēks dzemdē nāvi.” Lūk, tas precīzi attēlo to, kas notiek šajos draudzes periodos. Tāpat kā grēks iesākās tikai ar kādu sajūtu, tāpat arī draudzes nāve iesākās ar vienkāršiem, neuzkrītošiem nikolaītu darbiem. No darbiem tā pārgāja uz mācību. No mācības tā pārgāja uz valsts varas izmantošanu un pagānisma ieviešanu. Bet šajā periodā tas ir nonācis līdz tam, ka viņiem ir sava praviete (skolotāja), un tas turpina iet tālāk un tālāk, līdz nonāks uguns jūrā, jo tieši tāds gals to visu arī sagaida – otrā nāve.

E-45 Lūk, viss Dieva sauciens pret šo ceturto periodu ir tajā, ka Viņš nosoda šo pravieti Jezabeli. Un, lai precīzi saprastu, kāpēc Dievs viņu tā nosoda, mums būs jāapskata Bībelē viņas vēsture; kad mēs noskaidrosim, ko viņa izdarīja toreiz, tad mēs zināsim, kas notiek šajā laikā.

E-46 Pirmā un ļoti nozīmīgā lieta, ko mēs uzzinām par Jezabeli – viņa NEBIJA Ābrahāma meita, un arī viņas uzņemšana Israēla ciltīs nebija garīga rakstura, kā tas bija gadījumā ar moābieti Ruti. Nē, draugi. Šī sieviete bija Sidonas ķēniņa Etbaala meita (1. Ķēniņu grāmata 16:31), kurš bija dievietes Astartes priesteris. Viņš bija ieguvis troni, nogalinot savu priekšteci Filisu. Tādējādi mēs uzreiz ieraugām, ka viņa bija slepkavas meita (tas mums, protams, atsauc atmiņā Kainu). Un tā metode, ar kuru viņa kļuva par Israēla daļu, bija ārpus tiem garīgajiem kanāliem, kurus pagānu uzņemšanai bija noteicis Dievs; bet viņa ienāca caur LAULĪBĀM ar Ahabu, kurš bija ķēniņš pār desmit Israēla ciltīm. Lūk, kā mēs jau redzējām, šī savienība nebija Garīga; tā bija politiska. Un tāpēc šai sievietei, kas bija nodevusies elkdievībai, nebija ne mazākās vēlēšanās kļūt par tā Vienīgā patiesā Dieva pielūdzēju, bet drīzāk jau viņa atnāca ar atklātu nolūku novērst Israēlu no Tā Kunga. Lūk, Israēls (šīs desmit ciltis) jau bija iepazinis, ko nozīmē pielūgt zelta teļus, tomēr viņi vēl nebija pilnībā nodevušies elkdievībai, jo Dievs joprojām tika pielūgts un Mozus likums tika atzīts. Taču no Ahaba un Jezabeles laulību brīža elku pielūgšana progresēja briesmīgā veidā. Tieši tad, kad šī sieviete kļuva par priesterieni šajos tempļos, kurus viņa uzcēla Astartei (Venērai) un Baalam (saules dievam), Israēls nonāca viskritiskākajā savas pastāvēšanas punktā.

E-47 Paturot to visu prātā, mēs tagad varam apskatīt, ko Dieva Gars izklāsta šajā Tiatīras Draudzes Periodā. Te nu tas ir.
Ahabs apprecēja Jezabeli, un tas bija viņa politiskais manevrs, lai nostiprinātu un nodrošinātu savu valdīšanu. Tieši to pašu izdarīja draudze, kad tā salaulājās Konstantīna laikā. Viņi abi apvienojās politisku apsvērumu dēļ, kaut arī pasniedza to kā kaut ko garīgu. Lūk, neviens nespēs mani pārliecināt, ka Konstantīns bija kristietis. Viņš bija pagāns ar tādiem kā kristieša rotājumiem. Viņš uzzīmēja baltus krustus uz kareivju vairogiem. Viņš bija “Kolumba Bruņinieku” iniciators. Viņš uzstādīja krustu Svētās Sofijas katedrāles smailē un ar to aizsāka šādu tradīciju.

E-48 Tā bija Konstantīna ideja sapulcināt visus vienkopus: pagānus, formālos kristiešus un īstos kristiešus. Un kādu brīdi izskatījās, ka viņam ir panākumi, jo īstie ticīgie atnāca, lai mēģinātu atvest atpakaļ uz ceļa tos, kuri bija aizgājuši prom no Vārda. Kad viņi redzēja, ka nespēj atvest viņus patiesībā, viņi bija spiesti atdalīties no šīs politiskās organizācijas. Bet, kad viņi tā izdarīja, viņus nosauca par ķeceriem (maldu mācības sekotājiem) un sāka vajāt.

E-49 Ļaujiet man šeit piebilst, ka tieši tas pats notiek tagad. Visi apvienojas. Viņi raksta tādu Bībeli, kas būs piemērota visiem – vai tas būtu ebrejs, katolis vai protestants. Viņiem ir pašiem sava Nikejas Padome, tikai viņi to sauc par Ekumēnisko Padomi. Un vai jūs zināt, pret ko cīnās visas šīs organizācijas? Tās cīnās pret īsto Vasarsvētku draudzi. Es ar to nedomāju šīs organizācijas, kas saucas par vasarsvētku draudzēm. Es domāju tos, kuriem ir Vasarsvētku dienas pārdzīvojums, kuri ir piepildīti ar Svēto Garu un kuru vidū ir zīmes un izpaužas dāvanas, jo viņi staigā patiesībā.

E-50 Un tā, kad Ahabs politisku apsvērumu dēļ apprecēja Jezabeli, viņš pārdeva savu pirmdzimtību. Kad tu pievienojies kādai organizācijai, tu pārdod savu pirmdzimtību, brāli, vai nu tu tam gribi ticēt, vai nē. Ikviena protestantu grupa, kura bija izgājusi, bet atgriezās atpakaļ, – tā ir pārdevusi savu pirmdzimtību; un, kad jūs pārdodat savu pirmdzimtību, jūs esat tādi paši kā Ēsavs – jūs varat raudāt un nožēlot, cik vien gribat, taču tas jums neko nelīdzēs. Ir tikai viena lieta, ko jūs varat izdarīt, un tas ir: “Izeita no viņas, Mana tauta un neņemiet dalību viņas grēkos!” (Atklāsmes Grāmata 18:4.) Lūk, ja jūs domājat, ka tā nav taisnība, tad vienkārši atbildiet uz šo vienu jautājumu: “Vai kāds var man nosaukt kādu draudzi vai kādu Dievišķo kustību, kurai būtu bijusi garīga atmoda un kura būtu atgriezusies pēc tam, kad tā organizējās un kļuva par kādu konfesiju? Palasiet vēsturi. Jūs neatradīsiet it nevienu.

E-51 Tā bija pusnakts stunda, kad Israēls savienojās ar pasauli un atstāja Garīgo politiskā dēļ. Tā bija pusnakts stunda, kad draudze Nikejā izdarīja tieši to pašu. Tā ir pusnakts stunda tieši tagad, kad notiek draudžu sanākšana vienkopus.

E-52 Lūk, kad Ahabs apprecēja Jezabeli, viņš atļāva viņai paņemt valsts naudu un uzcelt divus milzīgus pielūgsmes namus Astartei un Baalam. Tas, kurš bija uzcelts Baalam, bija pietiekami liels, lai tajā varētu nākt un pielūgt viss Israēls. Un, kad Konstantīns apprecējās ar baznīcu, viņš baznīcai uzdāvināja celtnes, uzstādīja altārus un skulptūras un organizēja hierarhiju, kura tolaik jau veidojās.

E-53 Kad Jezabele ieguva valsts varas atbalstu, viņa uzspieda cilvēkiem savu reliģiju un nogalināja Dieva praviešus un priesterus. Situācija kļuva tik slikta, ka Elija, vēstnesis tam laikam, nodomāja, ka viņš ir vienīgais izdzīvojušais, taču Dievam bija vēl septiņi tūkstoši, kuri nebija locījušu ceļus Baala priekšā. Un arī šodien, starp šīm baptistu, metodistu, prezbiteriešu un citām konfesijām, ir daži, kas iznāks un atgriezīsies pie Dieva. Es vēlos, lai jūs zinātu: es neesmu un nekad neesmu bijis pret šiem cilvēkiem. Es esmu pret konfesiju – šo organizēto sistēmu. Man ir jābūt pret to, jo Dievs to ienīst.

E-54 Un tā, apstāsimies šeit uz kādu brītiņu un atkārtosim, ko mēs esam atklājuši par to pielūgsmi, kas bija Tiatīrā. Es teicu, ka viņi pielūdza Apolonu (kurš bija saules dievs) un arī imperatoru. Šis Apolons tika saukts par “ļaunuma novērsēju”, viņš novērsa no cilvēkiem ļaunumu. Viņš svētīja cilvēkus un bija viņiem īsts dievs. Viņš šķietami viņus mācīja. Viņš izskaidroja viņiem pielūgsmi un tempļa rituālus, kalpošanu dieviem, upurēšanu un nāvi, un par pēcnāves dzīvi. Viņš to visu darīja caur kādu sievieti-pravieti, kura sēdēja uz trijkāju krēsla, būdama transa stāvoklī. Ak! Vai jūs to redzat! Lūk, šī sieviete tiek saukta par Jezabeli, un viņa māca šo tautu! Un viņas mācība pavedina Dieva kalpus un liek viņiem piekopt netiklību jeb ārlaulības sakarus. Redziet, “netiklība” nozīmē “elku pielūgsmi” – tieši tāda ir tās garīgā nozīme. Tā ir nelikumīga savienība. Abas šīs savienības – gan Ahaba, gan Konstantīna, – tās abas bija nelikumīgas. Viņi abi piekopa garīgu netiklību, un ikviens netiklis galu galā nonāks uguns jūrā. Tā teica Dievs.

E-55 Un tā, šī katoļu baznīcas mācība (“baznīca” jeb “draudze” ir sieviešu dzimtes vārds – tā ir sieviete) noliedz Dieva Vārdu. Romas pāvests, kurš burtiski ir mūsdienu Apolona versija, ir iemācījis cilvēkus pievienoties elkiem. Romas baznīca šobrīd ir kļuvusi par viltus pravieti, jo viņa ir aizvākusi no cilvēkiem Tā Kunga Vārdu un iedevusi viņiem savas idejas, piemēram, kādā veidā tiek panākta grēka piedošana un kā iegūt Dieva svētības; bet priesteri jau ir aizgājuši pat tik tālu, ka kategoriski paziņo, ka viņiem ir vara ne tikai dzīvē, bet arī nāvē. Viņi apgalvo, ka pastāv šķīstītava, taču Vārdā nekas par to nav teikts. Viņi māca, ka lūgšanas, mises un nauda var izvilkt tevi no šīs šķīstītavas uz debesīm. Visa sistēma, kas balstās uz šo mācību, ir maldi. Tā nestāv uz tā drošā pamata, kas ir Dieva atklāsme Viņa Vārdā, bet tā ir uzcelta uz viņas pašas velnišķīgo melu plūstošajām, grimstošajām smiltīm.

E-56 No organizācijas draudze pa taisno pārgāja uz konfesiju, bet no konfesijas – uz viltus mācību. Tā ir taisnība. Romas katoļi netic, ka Dievs ir Savā Vārdā. Nē, draugi. Ja viņi tam ticētu, viņi būtu nožēlojuši un atgriezušies, taču viņi saka, ka Dievs ir Savā draudzē. Tādā veidā viņi padara Bībeli par katoļu baznīcas vēsturi, bet tā tas nav. Paskatieties, ko viņi izdarīja ar ūdens kristībām vien – no kristīgām kristībām viņi tās pārveidoja uz pagāniskām, kristot titulos. Atļaujiet izstāstīt jums par sarunu, kura man bija ar kādu katoļu priesteri. Reiz es nokristīju kādu meiteni, kura vēlāk kļuva par katolieti, tāpēc šis priesteris gribēja mani par viņu izjautāt. Viņš uzprasīja, kādā viedā viņa tika kristīta. Es atbildēju, ka es kristīju viņu ar kristiešu kristību, kāda, cik man zināms, ir tikai viena vienīga. Es biju iegremdējis viņu ūdenī Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Šis priesteris izteica piezīmi, ka tā kādreiz ir darījusi arī katoļu baznīca. Es tūdaļ pajautāju viņam, kad tad katoļu baznīca to darīja, jo es biju lasījis viņu vēsturi un nebiju atradis to, ko viņš sacīja. Viņš man pateica, ka tas atrodas Bībelē un ka katoļu baznīcu bija izveidojis Jēzus. Es viņam pajautāju, vai viņš patiešām domā, ka Pēteris bija pirmais Romas pāvests. Viņš pārliecināti atbildēja, ka tas bija Pēteris. Es jautāju viņam, vai tiešām mises tika runātas latīņu valodā tāpēc, lai garantētu to precizitāti un to, lai tās neizmanās. Viņš atbildēja, ka tā tas ir. Es viņam pateicu, ka uzskatu, ka viņi ir aizklīduši tālu prom no tā, kas viņiem bija sākumā. Es viņam pateicu, ka, ja katoļu baznīca patiešām ticēja Apustuļu Darbu grāmatai, tad es esmu tāds kā šie pirmie katoļi. Viņš pateica man, ka Bībele ir katoļu baznīcas vēstures pārskats un ka Dievs ir draudzē. Es viņam nepiekritu, jo Dievs ir Savā Vārdā. “Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis.” (Vēstule Romiešiem 3:4.) Ja jūs kaut ko atņemsiet vai pieliksiet šai Grāmatai, tad Dievs ir apsolījis, ka Viņš uzliks mocības tiem, kuri kaut ko pieliks, un atņems viņu daļu no Dzīvības Grāmatas [latv. Bībelē: “...no Dzīvības Koka”–Tulk.], ja viņi uzdrošināsies no tās atņemt. Atklāsmes Grāmata 22:18-19.

E-57 Vienkārši atļaujiet parādīt, kā Romas Katoļu Baznīca tic tam, ka Dievs ir draudzē un nevis Vārdā. Lūk, izraksts no pāvesta Jāņa XXIII dienasgrāmatas: “Mana pieredze šajos trijos gados esot par pāvestu, no tā brīža, kad "ar bailēm un drebēšanu" es pieņēmu šo kalpošanu pilnīgā paklausībā TĀ KUNGA GRIBAI, KURA MAN TIKA PAZIŅOTA CAUR SVĒTO KARDINĀLU KOLĒĢIJU KONKLĀVĀ, apliecina šo principu, un ir aizkustinošs un noturīgs iemesls tam, lai es būtu tam uzticīgs; absolūta paļaušanās uz Dievu visā, kas attiecas uz tagadni, un pilnīgs miers attiecībā uz nākotni.” Šis pāvests apgalvo, ka Dievs runāja caur draudzi, lai atklātu Savu gribu. Kādi maldi! Dievs ir Savā Vārdā un Savu gribu Viņš atklāj, runājot caur Savu Vārdu. Viņš arī sacīja, ka ir pilnīgi paļāvies uz cilvēku teikto un tādējādi mierīgi tam pakļāvies. Tas izklausās tik brīnišķīgi, taču tie ir maldi. Tieši tāpat kā aplamība Ēdenes dārzā.

E-58 Un tā, tagad pievērsīsimies Atklāsmes Grāmatas 17. nodaļai un apskatīsim šo sievieti – šo draudzi, kura pārtiek no viltus pravietojumiem, nevis no Dieva Vārda. Pirmajā pantā Dievs nosauc viņu par “lielo netikli”. Kāpēc viņa ir netikle? Tāpēc ka viņa ir elkdievībā, un viņa tajā ir iepinusi arī cilvēkus. Kādas zāles ārstē no elkdievības? Dieva Vārds. Tātad šī sieviete ir netikle, jo viņa ir atstājusi Dieva Vārdu. Tur viņa sēž uz lielajiem ūdeņiem [latv. Bībelē: “...pie lielajiem ūdeņiem”–Tulk.], kas nozīmē lielu daudzumu cilvēku. Tai pavisam noteikti ir jābūt šai viltus draudzei, jo Dieva draudze ir neliela “un maz ir to, kas to atrod” (Mateja Evaņģēlijs 7:14).

E-59 Pievērsiet uzmanību tam, kāda viņa ir Dieva acīs. Vienalga, cik brīnišķīga viņa izskatās cilvēku acīs un cik filozofiski viņa izklausās – viņa ir neķītri piedzērusies no savām netiklībām. Viņa ir piedzērusies no mocekļu asinīm. Tieši tāpat kā Jezabele, kura nogalināja praviešus un priesterus un iznīcināja Dieva ļaudis, kuri nezemojās, lai pielūgtu Baalu. Un tieši to izdarīja katoļu baznīca. Viņa nogalināja tos, kuri nezemojās pāvesta varas priekšā. Tie, kuri vēlējās Dieva Vārdu un nevis cilvēku teikto, tika nogalināti un parasti ar nežēlīgām metodēm. Taču šī draudze, kas nesa nāvi, pati bija mirusi un to nezināja. Viņā nebija dzīvības, un viņai nekad nesekoja zīmes.

E-60 LAIKS NOŽĒLOT GRĒKUS
Atklāsmes Grāmata 2:21: “Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības.” Vai jūs zināt, ka patiesībā šī draudze bija vēl negantāka par ķēniņu Ahabu? Vai jūs zināt, ka viņš uz kādu laiku bija nožēlojis savus grēkus un pazemīgi staigāja Dieva priekšā? Par Romas Katoļu Baznīcu jūs to pateikt nevarēsiet. Nē, draugi. Viņa nekad vēl nav nožēlojusi grēkus, bet ir stūrgalvīgi iznīcinājusi ikvienu un visus, kas centās viņai palīdzēt atgriezties. Tā saka vēsture. Lūk, Dievs ne tikai turpināja sūtīt šos vēstnešus katram periodam, bet Viņš šiem vēstnešiem sūtīja arī dažus brīnišķīgus palīgus. Katram periodam Viņš dāvāja dažus brīnišķīgus Dieva vīrus, un viņi izdarīja visu iespējamo, lai atvestu draudzi atpakaļ pie Dieva. Dievs pavisam noteikti dāvāja viņai iespēju un palīdzību, lai viņa atgrieztos. Bet vai viņa kādreiz ir nožēlojusi un parādījusi ar saviem augļiem, ka tā ir īsta nožēla? Nē, draugi. Viņa nekad to nav izdarījusi un nekad neizdarīs. Viņa ir piedzērusies un ir zaudējusi saprātu garīgās lietās.
Tikai neapjūciet un nedomājiet, ka Romas baznīca ir nožēlojusi svēto noslepkavošanu, tāpēc vien, ka tagad viņa cenšas apvienoties ar protestantiem, pielāgojot savas pārliecības protestantu ticības mācībām. Ne reizi viņa vēl nav atvainojusies, pasakot, ka viņa maldījās, kad īstenoja šīs masveida slepkavošanas. Un arī neatvainosies. Un nav svarīgi, cik labsirdīga un jauka viņa šobrīd izskatās – viņa vēl celsies, lai nogalinātu, jo tieši tas guļ viņas ļaunajā sirdī, kas nav atgriezusies no grēkiem.

E-61 SPRIEDUMS NETIKLEI – PASLUDINĀTS
Atklāsmes Grāmata 2:22-23: “Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem. Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.”

E-62 Kā? Vai tad šai sievietei ir bērni? Un viņa ir netikle? Ja viņai ir bērni no ārlaulības sakariem, tad saskaņā ar Dieva Vārdā teikto viņa ir jāsadedzina ar uguni. Tieši tā tas ir. Tāds ir viņas gals, jo viņa tiks sadedzināta ugunī. Viņas gals ir uguns jūra. Taču apstāsimies un uz brītiņu aizdomāsimies par šiem “bērniem”. Sieviete ir tā, kura dzemdē bērnus. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā pantā minētajai sievietei bija bērni, kurus viņa bija dzemdējusi, un viņi izdarīja tieši to pašu, ko izdarīja viņa. Parādiet man kaut vienu draudzi, kas būtu izgājusi no organizācijas un nebūtu atkal tajā atgriezusies. Nav nevienas. Nevienas. Luterāņi no tās izgāja, taču tūliņ atkal organizējās, un šodien viņi iet roku rokā ar šo ekumēnisko kustību. Metodisti izgāja, taču tūliņ pat organizējās. Vasarsvētku draudzes izgāja, taču arī viņi uzreiz organizējās. Un būs vēl viena iziešana, taču, slava Dievam, viņi neorganizēsies, jo viņi zina patiesību. Šī grupa būs pēdējo dienu līgava.

E-63 Lūk, šeit ir teikts, ka šai netiklei bija bērni. Kas gan viņi tādi bija? Tās bija meitas, jo tās bija draudzes, tādas pašas kā viņa. Lūk, šeit ir kāds ļoti interesants moments. Jezabelei un Ahabam bija meita. Šī meita apprecējās ar Jorāmu, Jošafata dēlu, bet 2. Ķēniņu grāmatā 8:18 ir teikts, ka “Jorāms staigāja sava sievastēva ceļus”. Caur šīm precībām viņš pa taisno iegāja elkdievībā un ieveda tajā arī Jūdu, kas bija dievbijīgs un kalpoja Dievam. Tieši to ir izdarījušas visas šīs meitas (draudzes), kā jau es jums to norādīju. Viņas sāk patiesībā, bet ieprecas organizācijā un atstāj Vārdu tradīciju, ticības mācību u.t.t. dēļ. Un tā, ļaujiet man to izskaidrot. Vēstulē Ebrejiem 13:7 ir teikts: “Paklausiet [latv. Bībelē: “Pieminiet”–Tulk.] savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši...” Pār mums valda Vārds, un nevis cilvēki. Redziet, vīrietis kā vīrs ir sievietes galva. Viņš valda pār viņu. Taču draudze arī ir sieviete, un viņas valdnieks ir Vārds. Jēzus ir šis Vārds. Ja viņa noraida Vārdu un pieņem kādu citu vadību, viņa ir laulības pārkāpēja. Nu, nosauciet man kaut vienu draudzi, kura nav atstājusi Vārdu savu tradīciju un ticības mācību dēļ. Viņas visas ir laulības pārkāpējas – kāda māte, tādas meitas.

E-64 Kāds sods gaida šo netikli un viņas meitas? Nu, tas ir divkāršs. Pirmkārt, Viņš teica: “Es metīšu viņu slimības gultā.” Saskaņā ar 22. panta beidzamo daļu tā ir bēdu gulta jeb lielo bēdu laiks. Tieši par to Mateja Evaņģēlijā 25:1-13 teica Jēzus. Tur bija desmit jaunavas. Piecas bija gudras, un piecas bija nesaprātīgas. Piecām gudrajām bija eļļa (Svētais Gars), bet pārējām piecām eļļas nebija. Kad atskanēja sauciens: “Redzi, Līgavainis nāk!”, piecām ģeķīgajām nācās aizskriet eļļas meklējumos, kamēr piecas gudrās jaunavas iegāja kāzās. Tās piecas, kuras palika ārpusē, palika uz lielo bēdu laiku. Tieši tas notiks ar visiem, kuri neaizies aizraušanā. Tieši tas nāks pār šo netikli un viņas meitām. Otrkārt, ir teikts, ka Viņš tās nonāvēs jeb, kā tas skan burtiskā tulkojumā, – “lai viņas tiek sodītas uz nāvi ar nāvi”. Tas ir dīvains izteiciens. Mēs varētu pateikt: “Lai cilvēks tiek sodīts uz nāvi pakarot vai uz elektriskā krēsla, vai vēl kādā citā veidā.” Taču šeit ir teikts: “Lai viņas tiek sodītas uz nāvi ar nāvi.” Viņu nāves iemesls ir pati nāve. Lūk, es vēlos, lai jūs to skaidri ieraudzītu, tāpēc es atkal izmantošu mūsu ilustrāciju ar Jezabeles meitu, kas ieprecējās Jūdas namā un tādējādi ieveda viņus taisni, kas izraisīja Dieva dusmas, un Viņš nodeva Jūdu nāvei. Tieši to izdarīja arī Bileāms. Un tā, tur bija Jezabele ar savu pagānismu. Bet otrā pusē bija Jūda, kurš pareizi pielūdza Dievu un dzīvoja saskaņā ar Vārdu. Tad Jezabele apprecināja savu meitu ar Jorāmu. Tieši tajā brīdī, kad tas notika, Jorāms izraisīja tautas ieiešanu elkdievībā. Tieši tajā brīdī, kad notika šīs laulības, Jūda nomira; ienāca garīgā nāve. Tieši tajā brīdī, kad Pirmā Romas Draudze organizējās, tā nomira. Tieši tajā brīdī, kad luterāņi noorganizējās, ienāca nāve, un viņi nomira. Visbeidzot atnāca vasarsvētku draudzes, un arī viņas organizējās. Gars no viņu vidus aizgāja, kaut arī viņi tā nedomā. Taču Viņš aizgāja. Šīs precības atnesa nāvi. Tad atnāca gaisma, atklājot, ka Dievs ir viena Persona – bet arī viņi organizējās un nomira. Tad, pēc tam, kad 1933. gadā uz Ohaio upes nonāca Dieva Uguns, pār visu pasauli aiztraucās dziedināšanas atmoda, taču tā neatnāca caur kādu no organizācijām. Dievs darbojās ārpus vasarsvētku draudžu grupām, ārpus organizācijām. Un arī tas, ko Viņš darīs nākotnē, būs ārpus organizācijas. Dievs nevar darboties caur mirušajiem, Viņš var darboties tikai caur DZĪVAJIEM locekļiem. Šie dzīvie locekļi atrodas ārpus Bābeles.

E-65 Un tā, jūs redzat, ka atnāca “nāve” jeb “organizācija” un draudze nomira jeb, lai padarītu to saprotamāku, – nāve iemājoja tur, kur pavisam nesen valdīja tikai DZĪVĪBA. Tāpat kā pirmā Ieva atnesa cilvēcei nāvi, tā tagad nāvi atnesa organizācija, jo organizācija ir tas, kas ir radies no divkāršas samaitāšanas, nikolaītisma un balaamisma, kurus izplatīja praviete Jezabele. Lūk, Ievai būtu bijis jābūt sadedzinātai līdz ar čūsku par viņu drausmīgo rīcību, taču iejaucās Ādams, ātri paņemot viņu pie sevis, lai Ievu izglābtu. Taču, kad šī sātaniskā reliģija būs veikusi pilno šo periodu ciklu, nebūs neviena, kas iejauktos, un viņa tiks sadedzināta līdz ar viņas pavedēju, jo šī netikle un viņas bērni, un antikrists, un sātans – viņi visi atradīs savu vietu uguns jūrā.

E-66 Šajā vietā es nedaudz aizskriešu sev priekšā. Varbūt man vajadzētu to pataupīt, līdz runāšu par pēdējo periodu, taču tā vien šķiet, ka pareizi būs to pateikt tagad, jo tas ļoti skaidri atklāj organizāciju un to, kas caur to īstenosies. Un es vēlos jūs brīdināt.
Atklāsmes Grāmata 13:1-18: “Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi. Šis zvērs, ko es redzēju, bija līdzīgs leopardam; viņa kājas bija kā lāča kājas un viņa mute kā lauvas mute. Pūķis deva tam savu spēku, savu troni un lielu varu. Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet tā nāves brūce atkal tika dziedināta. Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu. Un viņi pielūdza pūķi, tādēļ ka tas zvēram devis varu; arī zvēru tie pielūdza, sacīdami: "Kas līdzinās zvēram, un kas var ar to karot?" Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus un vara to darīt četrdesmit divi mēnešus ilgi. Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai, lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa mājokli, un tos, kas mājo debesīs. Tam tika dots karot ar svētajiem un tos uzvarēt, un dota vara pār visām ciltīm un ļaudīm un valodām un tautām. Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra Dzīvības Grāmatā. Kam ir ausis, tas lai dzird! Kas ņem gūstā, aizies pats gūstā; kas nokauj ar zobenu, to nokaus pašu ar zobenu. Šeit parādās svēto izturība un ticība. Tad es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes: tam bija divi ragi, tādi kā jēram, bet tas runāja kā pūķis. Tam bija pirmā zvēra vara visā pilnībā viņa priekšā, un tas piespieda zemi un tās iedzīvotājus pielūgt pirmo zvēru, kura nāves brūce bija dziedināta. Tas dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā. Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt zvēra priekšā; tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs. Tam bija dotas spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam, lai zvēra tēls varētu runāt un panāktu to, ka visi, kas nepielūgtu zvēra tēlu, tiktu nokauti. Un viņš dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi, uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres, lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes – zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa. Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.”

E-67 Šī Atklāsmes Grāmatas nodaļa parāda Romas Katoļu Baznīcas varu un to, ko viņa darīs caur organizāciju. Neaizmirstiet, ka tas ir šis viltus vīnogulājs. Lai arī viņa saucas Tā Kunga Vārdā, taču tas ir tikai apmāns. Viņas vadība ir no sātana un nevis no Tā Kunga. Viņa galu galā kļūs pilnīgi identiska ar šo zvēru. Šī netikle jāj uz sarkanā zvēra, un tas skaidri parāda, ka viņas spēks ir vardarbības dievs (sātans) un nevis mūsu Dievs, Kungs Jēzus Kristus.

E-68 17. pants neapšaubāmi parāda, ka viņa iegūs absolūtu kontroli pār pasaules tirdzniecību, jo neviens nevar ne pirkt, ne pārdot neatkarīgi no viņas. Tas apstiprinās Atklāsmes Grāmatas 18:9-17, kur ir parādīti viņas sakari ar valdniekiem, prinčiem, tirgoņiem, kuri visi ir saistīti ar Romu un tirdzniecību.

E-69 Atklāsmes Grāmatā 13:14 mēs uzzinām, ka šis zvērs izpleš savu ietekmi, izmantojot tēlu, kurš bija uzcelts viņam. Šis uzceltais tēls ir vispasaules ekumēniskā padome, kurā visas organizētās draudzes sanāks kopā ar Romas katoļiem (viņi to dara jau šobrīd). Pilnīgi iespējams, ka šī savienība celsies, lai apturētu komunisma spēku. Tomēr, tā kā komunisms, tāpat kā Nebukadnēcars, ir radīts ar mērķi sadedzināt šīs netikles miesas, Roma tiks uzvarēta un iznīcināta. Ievērojiet – lai kur arī nedevās Romas baznīca, viņai sekoja komunisms. Tieši tā tam ir jābūt. Un atļaujiet man jūs brīdināt – tikai neiedomājieties, ka komunisms ir jūsu vienīgais ienaidnieks. Nepavisam nē. Tā ir arī Katoļu Baznīca, viņa pat vēl vairāk.

E-70 Tagad izlasīsim Atklāsmes Grāmatu 13:1-4 un salīdzināsim to ar Atklāsmes Grāmatu 12:1-5. Atklāsmes Grāmata 13:1-4: “Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi. Šis zvērs, ko es redzēju, bija līdzīgs leopardam; viņa kājas bija kā lāča kājas un viņa mute kā lauvas mute. Pūķis deva tam savu spēku, savu troni un lielu varu. Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet tā nāves brūce atkal tika dziedināta. Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu. Un viņi pielūdza pūķi, tādēļ ka tas zvēram devis varu; arī zvēru tie pielūdza, sacīdami: "Kas līdzinās zvēram, un kas var ar to karot?"” Atklāsmes Grāmata 12:1-5: “Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās. Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa.” Šajos abos zvēros ir sātans un viņa sātaniskā reliģija. 13. nodaļā šis zvērs, kas bija ievainots uz nāvi, taču atdzīvojās – tā ir imperiālā pagāniskā Roma, kura sabruka pagānu straujā uzbrukuma rezultātā un tādējādi zaudēja savu laicīgo varu. Taču viņa šo varu atguva “pāvesta Romā”. Vai jūs to redzat? Šī valsts, kura valdīja, satriecot visus pārējos, un kura kļuva par visstiprāko impēriju, kāda vien bija bijusi, galu galā tika ievainota uz nāvi. Tās fiziskā vara, kā piemēram, kontrole, kuru tā īstenoja ar armiju, bija zudusi. Taču Konstantīna valdīšanas laikā viņa atdzīvojās, jo Romas pāvestu impērija ir iefiltrējusies visā pasaulē, un viņas vara ir neierobežota. Viņa izmanto karaļus un tirgoņus un, izmantojot savu nāvējošo reliģisko un finansiālo spēku, viņa valda kā šī laikmeta dieviete. Viņa ir arī šis pūķis, kurš gaidot stāvēja, lai aprītu puisēnu. Hērods mēģināja nogalināt Kungu Jēzu, taču nesekmīgi. Vēlāk Jēzu sita krustā romiešu kareivji, taču tagad Viņš ir uz troņa.

E-71 Tagad, paturot prātā visu to, ko es jums tikko izstāstīju, atsauciet atmiņā vīziju, kuru redzēja Daniēls. Šī tēla pēdējā daļa – pēdējā pasaules lielvara – bija kājas. Tās bija no dzelzs un no māla. Redziet, dzelzs ir Romas Impērija, taču tagad tā vairs nav tīra dzelzs, bet tajā ir iemaisīts māls. Un tomēr viņa tur ir un virza pasaules notikumus gan demokrātiskajās, gan arī despotiskajās valstīs. Romas Baznīca ir katrā valstī. Tā ir iejaukta pilnīgi visā.

E-72 Atļaujiet man jums parādīt kaut ko par dzelzi un māliem. Vai jūs atceraties, kā Apvienoto Nāciju Organizācijā Hruščovs ar savu kurpi dauzīja pa tribīni? Toreiz tur bija piecas austrumu un piecas rietumu valstis. Hruščovs runāja austrumu valstu vārdā, bet prezidents Eizenhauers rietumu valstu vārdā. Krievu valodā Hruščovs nozīmē “māli”, bet Eizenhauers vācu valodā nozīmē “dzelzs”. Šie divi lielākie pasaules līderi, šie divi lielie kājās pirksti no dzelzs un no māla – viņi abi atradās plecu pie pleca. Mēs esam visa beigās.

E-73 Ceturtajā pantā ir uzdots jautājums: “Kurš ir spējīgs karot ar šo zvēru?” Šobrīd pasaulē ir dažas lielas personības, ir dažas varenas nācijas, taču visu nosaka Roma. Pāvests sēž šofera krēslā, un viņa vara vēl pieaugs. Neviens nav spējīgs pret viņu karot.

E-74 Sestais pants: “Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai...” (Mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles; pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami.) Viņš zaimoja Dieva Vārdu – aizstādams šo Vārdu ar tituliem un atsakoties rīkoties citādi.

E-75 Septītais pants: “Tam tika dots karot ar svētajiem...” Vajāšanas, nāve patiesajam ticīgajam, un tas viss tika darīts Tā Kunga Vārdā, lai panāktu, ka tiek zaimots Dieva Vārds, kā tas ir pat Krievijā, kā rezultāts tam, ko tur izdarīja katoļu reliģija.

E-76 Astotais pants: “Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra Dzīvības Grāmatā.”

E-77 Paldies Dievam, ka avis šo zvēru nepielūgs! Tiks pievilti visi, izņemot izredzētos; viņus neviens nepievils, jo viņi dzird Gana balsi un viņi seko Viņam.

E-78 Un tā, ieraugiet to, ko mēs jums cenšamies parādīt: šī nāves sēkla, šī organizācijas sēkla, kas iesākās pirmajā periodā, visbeidzot ir izaugusi par koku, kura zaros mitinās ikviens nešķīsts putns. Kaut arī viņa apgalvo, ka ir dzīvības devēja, patiesībā viņa dāvā nāvi. Viņas auglis ir NĀVE. Tie, kas ņem no viņas, ir miruši. Šī varenā pasaules reliģiskā sistēma, kas maldina šo pasauli, sakot, ka iekš viņas ir fiziskā un garīgā glābšana, pieviļ un iznīcina veselas masas. Taču viņa ir ne tikai nāves iemiesojums, bet arī pats šis nedzīvais un atbaidošais radījums tiks nonāvēts ar nāvi, kas ir uguns jūra. Ak, kaut šie cilvēki saprastu, kāds gals viņus gaida, paliekot viņā! “Izejiet no viņas, jo kālab jums mirt!?”

E-79 PĒDĒJAIS BRĪDINĀJUMS
Atklāsmes Grāmata 2:23: “Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.”

E-80 Dievs uzlūko cilvēka sirdi – tas nekad nav mainījies, un tas nekad nemainīsies. Šeit, tāpat kā visos citos periodos, ir divas grupas, un abas apgalvo, ka viņām ir atklāsme no Dieva un radniecība ar Dievu. “Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos.” 2.Vēstule Timotejam 2:19. “Tas Kungs pārbauda īkstis.” Vārds “pārbaudīt” šeit nozīmē “izsekot” jeb “sekot līdzi”. Dievs seko līdzi mūsu domām (mūsu iekšienei, īkstīm); Viņš zina, kas atrodas mūsu sirdīs. Viņš redz mūsu darbus, kuri skaidri parāda to, kas ir mūsos. Tieši no sirds iziet vai nu taisnīgums, vai ļaunums. Viņam ir zināmi visi mūsu vadmotīvi un mūsu nolūki, jo Viņš redz ikvienu darbību. Un ikviena darbība, ikviens vārds tiks iesniegti tiesā, kad tiks uzrādīta atskaite par mūsu dzīvi. Viltus vīnogulājam nebija nekādas bijības Dieva priekšā, un tas viņiem dārgi maksās. Lai visi, kuri apliecina Viņa Vārdu, dzīvo tā, kā svētajiem pieklājas! Varbūt mēs piemānīsim cilvēkus, taču mums nekad neizdosies piemānīt To Kungu.

E-81 APSOLĪJUMS TAJĀS TUMŠAJĀS DIENĀS
Atklāsmes Grāmata 2:24-25: “Bet Es saku jums visiem, kas esat Tiatīrā, kas neturas pie šīs mācības, kas nav atzinuši sātana dziļumus, kā viņi saka: Es neuzvelšu jums nekādas citas nastas, bet, kas jums ir, to turiet, kamēr Es nākšu.” Lūk, pirms mēs izskatīsim apsolījumu šim periodam, atļaujiet vēlreiz parādīt, ka draudze (kā par viņu šajā grāmatā stāsta Gars) sastāv no diviem vīnogulājiem, kuru zari ir savijušies kopā. “Bet Es saku jums visiem, kas esat Tiatīrā, kas neturas pie šīs mācības...” Lūk, lūdzu. Viņš vēršas pie divām grupām – vienai šī mācība ir, bet otrai tās nav. Te nu viņi ir – izkaisīti starp tautām, un viņu mācības ir opozīcijā viena otrai. Vieni ir no Dieva, un viņi zina Viņa dziļumus; tie otrie ir no sātana, un viņi ir atzinuši sātana dziļumus.

E-82 “Es neuzvelšu jums nekādas citas nastas.” Vārds “nasta” nozīmē “smagums” jeb “spiediens”. Tumšo Viduslaiku spiediens bija: ja nenolieksies, tiksi salauzts; ja nepaklanīsies, mirsi. Tā bija inkvizīcija, impērijas vara, kas nostiprināja sātanisko pielūgsmi. Organizējies vai maksāsi ar savu dzīvību. Katram periodam bija savi spiedieni. Piemēram, pēdējā periodā liela nasta ir bagātības, vieglas dzīves un nervu spriedzes spiediens sarežģītā laikmetā, kurā mēs, šķiet, neiederamies. Bet šī ceturtā perioda nasta, izskatās, bija skaidri iezīmēta – nepakļauties Romai un sargāt Vārdu, pat līdz nāvei.

E-83 “Tie, kas nav atzinuši sātana dziļumus.” Izskatās, ka komentētāji šo pantu ir izlaiduši, jo viņi nav varējuši izprast, par kādu gan mācību vai kādu praksi runā šī frāze. Patiesībā uzzināt šī izteiciena nozīmi nav grūti. Iesākumā uzzināsim, kas tad ir Dieva dziļumi, un pretējais tam tad būs sātana dziļumi. Vēstulē Efeziešiem 3:16-19 ir teikts: “Lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.” Lūk, saskaņā ar šiem pantiem, kad cilvēks savā dzīvē piedzīvo Dieva dziļumu, tas ir reāls personisks pārdzīvojums par to, kā viņā iemājo Dieva Gars, un cilvēka prāts caur Vārdu ir Dieva zināšanu un gudrības apgaismots. Bet sātana dziļumi būs tas, ka viņš centīsies to iznīcināt. Viņš, kā jau vienmēr, centīsies iedot kādu aizstājēju šīs Dieva realitātes vietā. Kā viņš to izdarīs? Viņš aizvāks zināšanas par Dieva patiesību un iznīcinās Vārdu, piedāvājot pats savējo (“Vai tad tiešām Dievs ir teicis...?”). Pēc tam viņš mūsu garos aizstās personīgo Kristu. Sātans to izdarīs, tāpat kā Viņš panāca, lai to izdara Israēls, kad viņi prasīja, lai Dieva vietā pār viņiem kā ķēniņš valdītu cilvēks. Piedzimšanas no augšas pārdzīvojums tiks atmests, aizstājot to ar pievienošanos draudzei. Sātana dziļumi jau bija ienākuši, tas notika šajā periodā. Un tad no šiem sātana dziļumiem ienācās augļi – meli, slepkavības un šausmīgi noziegumi.

E-84 ATLĪDZĪBA
Atklāsmes Grāmata 2:26-29: “Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām. Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva. Un Es došu viņam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.”

E-85 “Tam, kas uzvar un kas dara Manus darbus līdz galam.” No šiem Gara izteikumiem par “darbiem”, ir pilnīgi acīmredzams, ka Kungs cenšas izdarīt tā, lai Viņa ļaudis ieraudzītu, kāds ir Viņa viedoklis par taisnīgiem darbiem. Darbus Viņš piemin četras reizes. Un tagad Viņš saka, ka tam, kurš uzticīgi turpinās darīt Viņa darbus līdz galam, tiks dota vara pār tautām, un viņš būs stiprs, spējīgs un nelokāms valdnieks, kurš tik pārliecinoši tiks galā ar jebkuru situāciju, ka vajadzības gadījumā tiks salauzts pat visbriesmīgākais ienaidnieks. Viņa vara izpaudīsies spēkā, līdzīgi kā pašam Dēlam. Tas ir ļoti apbrīnojami! Taču palūkosimies uz šo apsolījumu tā konkrētā perioda gaismā. Varenā Roma ar valsts atbalstu, algojot karaļus un armijas, un likumdevējus, salauž un samaļ visu savā priekšā. Viņa ir nonāvējusi miljonus un alkst vēl nonāvēt miljoniem to, kuri neklanīsies viņas priekšā. Viņa neiecietīgi, kur vien var, ieceļ vai gāž karaļus. Jā, īstenībā viņas iejaukšanās rezultātā ir kritušas veselas valstis, jo viņa ir apņēmusies iznīcināt Dieva izredzētos. Viņas darbi ir paša velna darbi, jo viņa slepkavo un melo tāpat kā viņš. Taču jau tuvojas diena, kad Tas Kungs sacīs: “Atvediet tos manus ienaidniekus un nokaujiet Manā priekšā.” Tad taisnie būs kopā ar savu Kungu, kad Viņa taisnīgais sašutums gāzīsies pār Dieva zaimotājiem. Taisnie, kuri nāks kopā ar Viņu godībā, iznīcinās tos, kuri izpostīja zemi un iznīcināja Dieva svētos. Šis bija periods, kad tika pagriezts otrs vaigs, drausmīgu ciešanu laiks; taču nāk diena, kad taisnība gūs virsroku, un kurš gan spēs nostāvēt tās ugunī un izglābties? Tikai tie, kurus Tas Kungs ir izpircis.

E-86 “Un Es došu viņam Rīta Zvaigzni.” Saskaņā ar Atklāsmes Grāmatu 22:16 un 2. Pētera Vēstuli 1:19 šī Rīta Zvaigzne ir Jēzus. “Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne.” “...līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.” Tādējādi Gara apsolījums ir Viņš Pats šiem izredzētajiem, kas dzīvoja Tumšajos Viduslaikos, kā arī nākošajos periodos.

E-87 Kā mēs jau teicām, Jēzus identificējas ar katra perioda vēstnesi. Šie vēstneši saņem no Viņa atklāsmi par Vārdu katram periodam. Šī Vārda atklāsme izved Dieva izredzētos no pasaules un atved viņus pilnīgā savienībā ar Jēzu Kristu. Šie vēstneši tiek saukti par zvaigznēm, jo viņi mirdz ne jau ar savu gaismu, bet gan atstaro Dēla, Jēzus, gaismu. Par zvaigznēm viņi ir nosaukti arī tāpēc, ka viņi ir “gaismas nesēji” naktī. Šajā grēka tumsā viņi nes Dieva gaismu Viņa ļaudīm.

E-88 Šie ir Tumšie Viduslaiki. Ir īpaši tumšs, jo Tā Kunga Vārds ir gandrīz pilnībā noslēpts no cilvēkiem. Ir gandrīz izzudusi Viņa, Visaugstākā, iepazīšana. Nāve ir nopļāvusi milzīgu skaitu ticīgo, tā ka viņu rindas ir kļuvušas ļoti retas. Dieva lietas atradās savā viszemākajā punktā, kāds līdz šim bija bijis, un izskatījās, ka sātans noteikti uzvarēs Dieva ļaudis.

E-89 Jā kādam kādreiz arī ir bijis vajadzīgs apsolījums par zemi, kurā nebūs nakts, tad tie bija šie ļaudis Tumšajos Viduslaikos. Lūk, kāpēc Gars sola viņiem šo rīta zvaigzni. Viņš stāsta viņiem, ka šī Galvenā Zvaigzne, Jēzus, kas dzīvo cilvēkam nepieejamā gaismā, apspīdēs viņus ar Viņa personīgo klātbūtni tajā valstībā, kas nāks. Tur Viņš jau vairs neizmantos šīs zvaigznes (vēstnešus), lai tumsā dāvātu gaismu. Tas būs pats Jēzus, un Viņš runās ar viņiem aci pret aci, jo Viņš dalās ar viņiem Savā valstībā.

E-90 Tieši rīta zvaigzne ir tā, kas ir redzama tajā brīdī, kad sāk spīdēt saules gaisma. Kad atnāks mūsu saule (Jēzus), vēstneši vairs nebūs vajadzīgi; Viņš Pats mums atnesīs Savu uzmundrinošo vēstījumu. Un, tā kā Viņš valda Savā valstībā un mēs dzīvojam Viņa klātbūtnē, tad šī Vārda gaisma kļūs arvien spožāka un spožāka mūsu pilnības laikā.

E-91 Ko gan vēl mēs varētu vēlēties vairāk nekā Pašu Jēzu? Vai tad Viņš nav viss, Pati Pilnība?

E-92 Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Āmen. Tiešām, Kungs Dievs, ar Tava Gara palīdzību ļauj mums dzirdēt Tavu patiesību!