E-1 Paldies tev, brāli. Paldies tev, brāli Šakarjan.
Un labrīt, draugi. Protams, ir labi atkal būt šeit Losandželosā šajā rītā, pirms šī lielā saieta un gaidāmās sanāksmes nākamajā nedēļā viesnīcā “Embassy”. Es ceru redzēt tur jūs visus. Un mums visiem ir lielas gaidas satikt mūsu Kungu Jēzu, redzēt Viņu tur. Viņš apsolīja, ka Viņš būs, “kur vien divi vai trīs ir sanākuši kopā”, ka Viņš būs tur.

E-2 Un es esmu pārliecināts, ka es satiku Viņu šorīt, kad es kāpu pa šīs auditorijas kāpnēm, kad visi cilvēki ar lielām cerībām gaidīja brokastis un runāšanu. Un ir labi būt šeit kopā ar jums un ar radio klausītājiem. Šeit ir tik daudz cilvēku, ka viņi... Man vajadzēja nokāpt uz nākamo stāvu un parunāt ar dažiem. Un redzēju tik daudz lūgumu – sirds slimības un dažādas ķermeņa kaites, un mēs tagad esam šeit, lai lūgtu par slimajiem un sirgstošajiem.

E-3 Tieši tad, kad es uzkāpu pa kāpnēm... Es šobrīd skatos uz to veco džentelmeni. Viņš pienāca pie manis un teica: “Brāli Branham, pirms daudziem gadiem... ” Viņš pateica, ka viņam bija tik smaga sirds slimība, ka viņš...viņi domāja, ka viņš nomirs. Un par viņu palūdza, un Dieva žēlastība viņu dziedināja. Un te nu viņš ir šorīt, jau krietni pāri astoņdemit, vienkārši priecājas. Tā ka tas dod mums jaunu cerību.

E-4 Un, lūk, es, protams, lūdzu lūgšanas no cilvēkiem, kas klausās radio, tāpat kā no klātesošajiem. Pēc tam, kad es aizbraukšu no šīs sanāksmes, es došos uz Eiropu, uz Āfriku un visapkārt, uz sanāksmēm. Un tas notiek caur vīziju, tāpēc es esmu pārliecināts, ka tur būs lieliska sanāksme. Un es daudzus gadus jutu, ka Tas Kungs vēlējās, lai es tur atgrieztos. Tā nedaudz pieticīgā, vienkāršā kalpošana, ko Viņš man ir devis, es nedomāju, ka Viņš tur jau ir to pilnībā pabeidzis. Šķita, ka tur kaut kur varētu būt kāda dvēsele, kuru es varētu nozvejot Evaņģēlija tīklā, tajā, ko Viņš man ir iedevis, lai zvejotu cilvēkus, ar Dievišķās dziedināšanas, lūgšanas par slimajiem palīdzību. Un es, protams, lūdzu jūsu lūgšanas — gan tos, kas ir šeit, gan tos, kas ir tur, starp radio klausītājiem.

E-5 Man nav laika vienkārši paņemt kādu tekstu un sludināt, ko es ceru darīt pēc dažām minūtēm šeit, šajā...šajā auditorijā, bet vienkārši kādu brītiņu parunāt ar jums, lai iepazītos. Un cilvēkiem, kas ir ēterā, es lūgšu par tiem, kas ir tur, uzreiz, un arī par jums šeit. Un es, protams, priecājos satikt visus šos jaukos, jaunos draugus, kurus es nekad agrāk nebiju saticis, vienkārši saskāros ar viņiem šorīt.

E-6 Mums bija brīnišķīgs laiks dievkalpojumos citās vietās. Es vairs pārāk daudz nebraukāju, es esmu ļoti aizņemts. Mēs vienkārši cenšamies neļaut atdzist ceļam starp Džefersonsvilu, Indiānu, un Tūsonu, Arizonā, uz kurieni mēs pārcēlāmies pirms dažiem gadiem saskaņā ar vīziju no Tā Kunga, kurš mūs nosūtīja turp, lai...nezinādams, kurp es dodos. Un daudziem no jums šeit Kliftona viesnīcā, es runāju ar jums īsi pirms aizbraukšanas un sapulcē Fīniksā par vīziju, kas man bija. Es redzēju septiņu eņģeļu grupu.

E-7 Un es zinu, saku to radio klausītājiem, varbūt daudzi no jums nav no pilnā Evaņģēlija grupas, un tas jums var šķist nedaudz noslēpumaini. Arī man tas šķistu tāds, bet ir... Ja kāds var izskaidrot jebko, tad to vairs nav nepieciešams pieņemt ticībā. Tās ir tās lietas, kuras mēs nevaram izskaidrot, kuras mums ir jāpieņem ticībā. Mēs nevaram izskaidrot Dievu. Neviens cilvēks nevar izskaidrot Dievu. Viņš ir suverēns, un Viņš ir liels un varens. Mēs vienkārši...mēs vienkārši to pieņemam, jo mēs zinām, ka Viņš ir tur. Un tad caur mūsu ticību, pieņemot to, Viņš dod mums atbildi, Svētā Gara kristību.

E-8 Par ko es runāšu ar jums pēc kāda brītiņa, par “Dieva” ceļu jeb “pielūgsmes vietu”. Un vienīgā vieta, kur jūs Viņu varat pielūgt, vienīgā vieta, kur Viņš ar jums satiksies, ir... Ir viena draudze, viena vieta, viens laiks, vieni ļaudis visā, kur satiekas Dievs. Un es ceru, ka Tas Kungs svētīs vēstījumu jūsu sirdīm šeit.

E-9 Un tā, braucot uz Tūsonu...tas bija dīvaini. Šīs vīzijas, kas runā uz jums Tā Kunga Vārdā. Neviena no tām, cik nu es atceros, es pajautāšu jebkuram citam, vai viņi atceras kādu gadījumu, kad Viņš būtu pateicis kaut ko, kas nebūtu patiesība. Tas vienmēr notiek tieši tā, kā Viņš saka, ka tas notiks.

E-10 Un saskaņā ar Rakstiem Viņam ir jāatgriežas pie mums šajās pēdējās dienās, šāda veida kalpošanā. Tas notiks pēc kristības ar Garu un runāšanas mēlēs, un Dievišķās dziedināšanas, un tā tālāk, šīm lietām. Pentakostu vēstījuma kronēšana, tas ir tas, par ko mēs runājam šodien. Šī paša Kristus kalpošana, kas ir iemiesota starp Viņa ļaudīm, ar tām pašām lietām, ko Viņš darīja, kad Viņš bija šeit uz zemes; Viņa ķermenī, līgavā, kas ir daļa no Viņa, darīdama tās pašas lietas, kā Vīrs un Sieva vai arī Ķēniņš un Ķēniņiene, tieši pirms laulību ceremonijas.

E-11 Šajā nedēļā, ja Tas Kungs gribēs, es vēlos kaut ko par to runāt šeit, mūsu kampaņā, viesnīcā „Embassy”, un nedaudz iepazīties tajā vienkāršajā veidā, kā es to daru. Tajā laikā un stundā, kurā mēs dzīvojam, ja cilvēks nezina, pa kādu ceļu iet, ko darīt un kā pagriezties, tu...tu vairs nestaigā ticībā; tu vienkārši izdari minējumus, tu uzdrīksties. Un uzdrīkstēties nozīmē “virzīties bez oficiālas pilnvaras”. Tātad, ja mums nav īstenas oficiālas pilnvaras, lai zinātu, ko Dievs teica, ka tas notiks šajā stundā, tad kā mēs vispār spēsim stāties pretī šai stundai? Un mums ir jāstājas pretī, zinot Viņu, zinot ticībā Viņa Vārdam tās lietas, kurām ir paredzēts notikt tagad, un valstu stāvokli, cilvēku stāvokli, draudzes stāvokli un tā tālāk.

E-12 Mums tas ir jāzina, un arī kā iziet, lai stātos tam pretī. Ja jūs nezināt, kā to darīt, jūs esat vienkārši...vienkārši tādi, kurus mēs reiz saucām par tādiem, kas dara bez apdoma; vienkārši lec iekšā, cerot, ka tas šeit būs, cerot uz to un cerot uz šito, un: “Vai tas būs šādi?” Bet Dievs nevēlas, lai mēs tā darītu. Viņš vēlas, lai mēs zinātu to, ko Viņš ir pateicis par šo dienu, un tad satikt to ticībā, jo Viņš teica, ka tas būs tādā veidā. Tad mēs...mēs zinām, ka tad jūs esat patiesība, jo jums nav kāda cilvēka vārds par to; jums ir Viņa Vārds par to, kas mums ir jādara. Un mēs ceram, ka mūsu Debesu Tēvs dāvās mums to šajā nedēļā.

E-13 Lūk, piedodiet, ka es pārtraucu to, par ko es runāju pirms brītiņa, par ierašanos Tūsonā. Un es pats domāju, ka tās bija manas dzīves beigas. Man šķita, ka neviens nespētu pārciest to šoku no tā stāvokļa, kas notika tajā vīzijā torīt, apmēram pulksten desmitos mājās, ka es vispār spētu dzīvot pēc tā. Nu, es ierados Tūsonā, veicot sagatavošanos kopā ar savu dēlu, lai mana sieva un bērni dotos kopā ar viņu pēc tam, kad manis vairs nebūs, jo es domāju, ka tas ir mans gals. Un es, Fīniksā un daudzās sanāksmēs, pirms tas notika, es pateicu jums, kā tieši tas notiks.

E-14 Nu, dažus mēnešus pēc tam kādu rītu es biju Sabino kanjonā, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Tūsonas. Es biju tur augšā, lai lūgtu. Un, kad es lūdzos, es biju pacēlis savu roku uz augšu, sakot: “Tēvs, es lūdzu Tevi, lai Tu kaut kādā veidā man palīdzi, dāvā man spēku šim brīdim, kas man tagad ir priekšā. Un ja mans darbs šeit uz zemes ir pabeigts, tad man ir jāiet pie Tevis. Un ne jau tas, ka es nožēloju, ka aizeju, un es zinu, ka Tu parūpēsies par manu ģimeni. Un es...es vienkārši lūdzu spēku šai stundai.” Un kaut kas iekrita manā rokā!

E-15 Un tā, radio klausītāji, tas var šķist dīvaini, tas, ko es pateicu, bet tā ir patiesība. Un Dievs ir mans tiesnesis.

E-16 Es paskatījos uz savu roku, un tur bija zobens, tam bija apšuvums uz roktura daļas. Bet pats rokturis bija no pērlēm, un izskatījās, it kā virs roktura būtu tāda kā zelta aizsargdaļa. Un pats asmens izskatījās drīzāk tā, it kā tas būtu mirdzošs, ak, kaut kas līdzīgs hromam vai kaut kam tamlīdzīgam, laistīdamies saulē.

E-17 Lūk, tas bija apmēram desmitos vai vienpadsmitos no rīta, augstu kalna virsotnē. Jūs varat iedomāties, kā cilvēks (un es jūtu, ka es esmu pie pilna prāta) justos, stāvēdams tur ar zobenu, kas parādījās no nekurienes, cilvēki jūdzēm tālu, turēdams to savā rokā. Es to sajutu, paņēmu un pavicināju šurpu turpu ar asmeni, un, nu, tas bija zobens.

E-18 Un es paskatījos apkārt. Es domāju: “Nu, kā tas vispār varēja notikt? Es stāvu šeit, pareizi, šeit, un šeit nav neviena daudzu jūdžu apkārtnē, un no kurienes tas parādījās?” Un es teicu: “Nu, es...es pieņemu, ka varbūt tas ir Kungs, kas saka man, ka ir pienācis manu beigu laiks.”
Un runāja kāda balss un sacīja: “Tas ir Tā Kunga zobens.”

E-19 Un es domāju: “Nu, zobens, tad tas ir lai...it kā kādam ķēniņam, bruņiniekam, ” ziniet, kā to mēdza darīt Anglijā un citās vietās. Es nodomāju: “Lūk, kam tas ir domāts, bruņiniekam.” Un es nodomāju: “Nu, varbūt man būtu jāuzliek rokas cilvēkiem, vai...” Man bija visādas... Cilvēka prāts var būt pilnīgā sajukumā, ziniet. Jūs nesaprotat. Mūsu prāts ir ierobežots; Viņējais ir bezgalīgs. Tātad, kad es biju, tas... Tad tas pazuda no manas rokas, un es nezināju, kur tas devās, vienkārši pazuda. Nu, ja cilvēks kaut mazliet nesaprot garīgās lietas, tu...tu šādi sajuksi prātā. Tu stāvi tur un brīnies, kas notika.

E-20 Un Viņš sacīja: “Šī vīzija nav tavu beigu laiks. Tas ir tavai kalpošanai. Tas Zobens ir Vārds. Tiks atklāti septiņi zīmogi, noslēpumi no...”

E-21 Un tad, divas nedēļas pēc tam, tas ir, divus mēnešus pēc tam, es biju uz tā kalna ar draugu grupu, kad tas notika. Septiņi Eņģeļi, tikpat skaidri kā tas, ka jūs sēžat šeit, notraucās lejup no debesīm. Akmeņi kalnos izkustējās un ripoja pa nogāzēm, un...un cilvēki, kas tur stāvēja, kliedza un tā tālāk, saprotiet, un it visur lidoja putekļi. Un kad tas notika, Viņš pateica: “Atgriezies savās mājās. Tagad būs...katrs eņģelis būs viens no septiņu zīmogu zīmogiem.”

E-22 Un tas ir uz lentes. Un ļoti drīz tiks izdota grāmata, kura šobrīd tiek nedaudz gramatizēta. Kā jūs zināt, mana gramatika nav ļoti laba, un cilvēki nevarētu... Jums vienkārši ir jābūt cilvēkiem, kas mani mīl un zina, kā mani saprast ar manu gramatiku. Bet viens teologs to gramatizē manā vietā un izņem ārā visu... Nu, varbūt es tur pateicu nepareizo vārdu. Es pat nezinu. Nu, es dzirdēju kādu smejamies, tāpēc man šķiet, ka “gramatizēt” nebija pareizi. Bet, tāpat kā holandieši, pieņemiet mani pēc tā, ko es domāju, nevis pēc tā, ko es saku, varbūt.

E-23 Un man pateica, ka līdz programmas beigām šobrīd ir palikušas tikai trīs minūtes.

E-24 Un tā, dārgie cilvēki, kas klausāties pa radio, un jūs, kas esat slimi un ar vajadzību šeit auditorijā, tagad, lūdzu, vienkārši uzlieciet savas rokas viens otram, kamēr mēs teiksim šos lūgšanas vārdus par slimajiem. Un tā, Jēzus teica, Viņa pēdējais rīkojums draudzei: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” “Tiem,” tiem, kas tic! “Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.”

E-25 Dārgais debesu Tēvs, mēs šodien esam kā bērni, mēs pakļaujamies tam, ko Tu teici darīt. Mēs uzliekam rokas visiem šiem telefona lūgumiem. Tu redzi tos, kas ir pa visu valsti, kā viņi ir vajadzībā, cietējus. Tu redzi tos, kas ir šeit, kam ir vajadzība, kas cieš. Un mēs nododam viņus Tev, dārgais Dievs, ar šo ticību Tavam Vārdam, ko Tu esi pateicis: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic. Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Dāvā to, Kungs, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen. [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]
[Brālis Branham beidz pirmo radio pārraidi–Tulk.]

E-26 Paldies tev, brāli Šakarjan. Tā neapšaubāmi ir liela privilēģija atkal būt radio pārraidē, lai runātu ar dažiem mūsu draugiem tur radio ēterā, tāpat kā ar klātesošajiem šeit.

E-27 Un, protams, mēs darām zināmu šo uzaicinājumu arī jums, atnākt rīt pēc pusdienām uz viesnīcu “Embassy”, lai par jums palūgtu. Un ne tikai to, bet atvest arī tos, kas ir grēcinieki, un tos, kas ir atkrituši. Ja mēs tikai lūdzam par slimajiem, un mēs patiešām redzam, ka Dievs pastāvīgi dara lielus brīnumus, bet tas ir otršķirīgi. Galvenais ir tikt glābtam, piepildīties ar Dieva Garu, par ko es grasos jums runāt šeit jau pēc aptuveni dažām minūtēm, un par to nepieciešamību, ka mums noteikti ir jāpiepildās ar Dieva Garu.

E-28 Un dievišķā dziedināšana parasti piesaista cilvēku uzmanību un ieved viņus Dieva klātbūtnē. Kad Dievs dara kaut ko tādu, kas...kas, kā viņi zina, ir... nu, tas ir nesaprotams. Mēs nevaram mehāniski parādīt, kā tas tiek izdarīts. Dievs dara to Viņa paša varenajā veidā. Tad tas piesaista cilvēku uzmanību – zināt, ka kaut kur ir kāda Spēka klātbūtne, kas var izdarīt kaut ko tādu, kas pārsniedz cilvēka saprašanu, un tas liek viņiem paskatīties uz Dieva Jēru. Un vienmēr, Dievišķā dziedināšana... Man ir teikuši, un es pats uzskatu, ka, iespējams, aptuveni starp sešdesmit un septiņdesmit procentiem mūsu Kunga kalpošanas bija saistīta ar Dievišķo dziedināšanu. Un Viņš darīja to, lai piesaistītu cilvēkus. Tad, kad viņi bija tur, Viņš sacīja: “Ja jūs neticēsiet, ka Es esmu Viņš, jūs aiziesiet bojā jūsu grēkā.”

E-29 Lūk, Dievišķā dziedināšana ļoti piesaista uzmanību, lai liktu cilvēkiem paskatīties uz Kungu Jēzu. Un doktors F. F. Bosvorts, kura draugi bija daudzi no jums, un jūs viņu pazināt; un viņa kalpošana nozīmēja ļoti daudz man kā jaunam kalpotājam. Es sāku noturēt savas sapulces, un es uzdūros brālim Bosvortam. Viņš mēdza teikt: “Dievišķā dziedināšana,” tas ir tāds parupjš izteiciens, viņš teica: “Dievišķā dziedināšana ir ēsma uz makšķeres āķa.” Viņš teica: “Tu nekad nerādi zivij āķi. Tu rādi viņai ēsmu, un tad viņa metas uz ēsmu un nokļūst uz āķa.” Tāpēc tieši to mēs cenšamies darīt. Tas ir mūsu...mēs... Mūsu mērķis ir dabūt cilvēkus pie Kunga Jēzus Kristus. Un Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Tāpēc, ja Viņš bija Dziedinātājs senajās dienās, Viņš ir Dziedinātājs arī šodien.

E-30 Vienkārši viena personiska liecība, pirms es lūgšu par slimajiem radio ēterā. Tas notika pirms dažām dienām, es atrados augšā kalnos, kur bija noticis kaut kas varens kādu piecpadsmit vai divdesmit brāļu priekšā, kur bija nonācis Tā Kunga eņģelis, un liela gaisma lidoja kā komēta, liesmodama visapkārt kalniem, un visapkārt lidoja akmeņi divsimt pēdu vai vairāk attālumā, nocērtot koku galotnes. Un es stāvēju tieši apakšā tam. Un es pateicu viņiem tieši pāris mēnešus pirms tas notika, ka tas būs tur un kas notiks; patiesībā, tas tika pateikts dienu iepriekš. Un visi šie vīri metās zem kravas mašīnām un visur citur, mēģinot tikt prom. Viņi nezināja, kas bija noticis. Un Viņš runāja un teica, kas notiks uzreiz pēc tam.

E-31 Atrodoties uz tās noteiktās klints, tieši tur, kur Viņš bija parādījies, man bija viens draugs, kurš bija kopā ar mums, kurš bija atbraucis no Minesotas. Šorīt šeit ir viņa radinieki, un es neesmu drošs, bet viņš varētu būt šeit kādā citā stāvā. Tas bija Donavans Vīrts, brīnišķīgs jauns puisis, luterānis, kurš tikko bija atdevis savu dzīvi Kristum un bija piepildīts ar Garu. Ļoti pazemīgs vāciešu zēns, apmēram trīsdesmit gadus vecs, ģimene, divi vai trīs bērniņi. Viņš pārcēlās uz Tūsonu vienkārši tāpēc, lai dzīvotu man kaimiņos, tur ieradās trīs vai četri simti cilvēku, lai dzīvotu blakus. Tāpēc viņš...

E-32 Un es priecājos, ka man ir tādi kaimiņi. Viņi seko man no pašas Dienvidāfrikas un no visurienes, vienkārši lai būtu blakus un redzētu...kopā ar mani, un būtu kopā ar mani, un baudītu Dieva izpriecas.
Tāds pazemīgs puisis, es nekad nebiju viņam pārāk pievērsis uzmanību.

E-33 Protams, cilvēki, kurus es pazīstu un ar kuriem esmu saistīts, ir gluži kā mans paša brālis, māsa. Es viņus vēroju un redzu, kurš...ja es domāju, ka viņi noiet no līnijas, es aizvedu viņus maliņā un parunāju ar viņiem, jo es viņus mīlu. Mēs gribam dzīvot godībā kopā. Un varbūt reizēm sanāksmēs jūs domājat, ka es runāju ar jums skarbi. Tas nav dēļ....tas nav tāpēc, ka es jūs nemīlu, bet tas nāk no manas sirds, jo es...es... Tam ir jābūt tikai vienam ceļam. Ir tikai viens ceļš, kā kalpot Dievam, un tas ir... Un mums ir jāpaliek uz Viņa ceļa, neatkarīgi no tā, kādas ir mūsu domas. Viņa ceļš!

E-34 Un es pamanīju, ka Donavanam bija uzpampis labās auss galiņš, tas bija kļuvis varbūt trīs reizes lielāks un izskatījās ļoti sarkans. Nu, lūk, es domāju, ka varbūt tas...tur tuksnesī tajās dažās dienās, kuras mēs tur bijām bijuši, ka viņam ausī varbūt bija iedūries kāds kaktuss. Bet, paņemot viņu aiz rokas, es sapratu, ka tas bija vēzis. Tāpēc es teicu Donavanam, es teicu: “Donavan, vai tu... Cik ilgi tev jau tas ir uz auss?” Vienkārši, lai novērstu viņa uzmanību, it kā es nezinātu. Es teicu: “Cik ilgi tas tur jau ir, Donavan?”
Viņš teica: “Brāli Branham, apmēram sešus mēnešus,” viņš teica.
Es teicu: “Kāpēc tu neieminējies par to man?”

E-35 Viņš teica: “Ak, redzēdams, ka tu esi tik aizņemts,” sacīja, “es negribēju to darīt.” Teica: “Es vienkārši domāju, ka varbūt kādreiz Tas Kungs tev to pateiks.”
Tā nu es teicu: “Vai tu apzinies, kas tas ir?”
Viņš teica: “Man ir viena doma.”
Es teicu: “Pareizi.”

E-36 Un nākamajā rītā, ne vairāk kā tas, paturēju to zēnu aiz rokas, nākamajā rītā viņam uz auss nebija pat rētas. Tas viss bija pilnībā pazudis.

E-37 Mēs tik bieži spiežam un mēģinām sasniegt to, šito. Vai... Saprotiet, tas ir: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Tur nav teikts: “Ja viņi lūgsies par slimajiem.” “Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli!” Mums pašiem ir jātic tam, ko mēs darām. Labi.

E-38 Tā ka, lūk, Donavans varbūt atrodas šeit. Jūs viņu satiksiet. Viņš būs šeit, ja viņš nav šeit šorīt, kādā no citiem stāviem. Jūs viņu satiksiet, un viņš zinās šo liecību.

E-39 Un ko vēl es varētu pateikt? Man šķiet, ka Lūka vai Jānis, viens no viņiem, pateica, ka pasaule nespētu saturēt, ietilpināt tās grāmatas, kas varētu tikt uzrakstītas par to, ko Viņš ir izdarījis starp cilvēkiem šajās pēdējās dienās; kā slimie ir dziedināti, alkoholiķi atbrīvoti, tūkstošiem tādu, un visdažādākās slimības un nelaimes.

E-40 Un tā, jūs, kas esat radio ēterā, tāpat kā tie, kas ir šeit, man šeit ir liela sauja ar lūgumiem, kas ir saņemti pa telefonu šajā rītā, kas nepārtraukti zvana, kopš mēs esam šeit. Un tāpēc mēs... Šorīt pa tālruni ir ienākuši simt deviņdesmit seši lūgumi, kopš mēs esam šeit. Tāpēc tagad savienosimies lūgšanā, jo katrs... Lai kur jūs atrastos, pa visu valsti, uzlieciet savas rokas viens otram, ja jūs esat ticīgi. Ja neesat, uzlieciet savu roku uz Bībeles vai vēl kaut kur, kamēr mēs lūgsimies šeit un tur.

E-41 Dārgais Debesu Tēvs, tā nelielā liecība par Donavanu Vīrtu, tikai vienu no tūkstošiem, Kungs, ko Tu esi tik žēlīgi... Es lūdzu, lai Tu paskaties lejup un ieskaties cilvēku sirdīs gan šeit, gan radio ēterā. Un lai ikviens no viņiem tiek dziedināts. Lai tas ļaunais atstāj viņus, un lai viņi tiek atbrīvoti no visām savām ciešanām. Dāvā to, Tēvs. Mēs lūdzam to Jēzus Kristus, Tava Dēla, Vārdā. Āmen.
Paldies Tev, Kungs... [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]
[Brālis Branhams beidz otro radio pārraidi–Tulk.]

E-42 Nu, šī man ir trešā reize šeit augšā šajā rītā. Ak! Un, ziniet, tikko tika pateikts, ka mums ir jāatbrīvo ēka aptuveni divpadsmit, četrpadsmit minūtēs vai kaut kā tā. Un administrācija, kas atrodas tur citā stāvā, teica, ka viņi nevarēs pasniegt nekādu maltīti. Mūsu maltītes ir ieilgušas. Mums ir daudzi ēdieni, ziniet. Tāpēc mēs esam ļoti, ļoti priecīgi, ka mums bija šī lieliskā garīgā, gastronomiskā jubileja, kā es to nosauktu, šeit šorīt ar šo brīnišķīgo cilvēku grupu.

E-43 Es gribētu pieminēt, ka mums...ka atkal būs dievkalpojumi rīt pēcpusdienā, tur “Embassy”. Lūk, mēs tur lūgsim par slimajiem un gaidīsim, ka Dievs satiksies ar mums. Un es esmu atbraucis, lai ieguldītu savu daļu, savu kalpošanu, lai darītu (visu, kas ir mūsu spēkos), lai šī sanāksme gūtu panākumus. Panākumus ne tāpēc, ka tā ir mūsu sanāksme, bet tādus panākumus, ka cilvēki atradīs Jēzu Kristu. Tas ir tas panākums. Jebkuras sanāksmes, nav svarīgi, cik daudz mēs slavējam Dievu, cik daudz varenu lietu mēs redzam Viņu darām, cik daudzas reizes Viņš runā uz mums Garā un tā tālāk; ja vien tur kaut kas netiek paveikts – kādas dvēseles ievestas Valstībā!

E-44 Un brālis Šakarjans nupat kā izteica vienu reālu apgalvojumu par to, ko viņš domā par šīm dienām, kurās mēs...mēs dzīvojam. Es patiešām no visas sirds ticu, ka mēs dzīvojam tieši noslēdzošajā laikā, tieši...tieši vakara ēnās. Saule ir aizgājusi tālu uz priekšu. Un, kad mēs redzam notikumus, kas notiek tā, kā tie notiek šodien, nu, ir grūti pateikt, ko nesīs nākamā paaudze. Pirms dažām dienām...

E-45 Vienkārši atļaujiet man izstāstīt jums kaut ko konfidenciālu. Viscaur Arizonā, kur es dzīvoju, tika veikta analīze visās skolās. Bērniem, bez viņu zināšanas, tika veikta garīgās veselības pārbaude. Un vai zināt, kas? Ieskaitot vidusskolas un...un pamatskolas, izrādījās, ka astoņdesmit procenti bērnu cieš no mentālā trūkuma. Septiņdesmit procenti no viņiem bija tādi, kas skatījās televīziju. Redziet, tie ļaunie, tie vienkārši zagšus atnāca uz mums, un mēs ne... Jūs brīnāties, kāpēc tas notiek. Jūs nespējat sadzirdēt, kā Dieva balss kliedz pret to, un tomēr te nu mēs...mēs ieraugām sevi tajā tīmeklī.

E-46 Atļaujiet man pateikt jums kaut ko šokējošu. Redziet: “Ne visi, kas saka Man: 'Kungs, Kungs', ienāks, bet tas, kas dara Mana Tēva gribu.” Viņa griba ir Viņa Vārds. Mēs varam būt ļoti reliģiozi, piedzīvot varenus brīžus, skaļi gavilēt, lēkāt šajās sanāksmēs, kuras mēs... Es...es negribu būt kritisks. Bet man ir pienākums pret Dievu, kas ir jāizpilda, un šis pienākums ir būt patiesam un teikt to, ko Viņš grib, lai es teiktu. Un es...es, protams, esmu pateicīgs Kalifornijas filiālei, kas ir pacietusi mani manās pārliecībās. Ja es neizsaku savas pārliecības, es esmu liekulis un ne...pat neesmu godīgs pret jums. Un ja es nevaru būt godīgs pret jums, kā es būšu godīgs pret Dievu? Jo es satieku jūs un runāju ar jums, protams, mēs darām to arī Dievam, bet mums ir jābūt īsteni patiesiem un godīgiem vienam pret otru. Mēs pavisam noteikti dzīvojam briesmīgā, briesmīgā periodā. Un vai jūs kādreiz esat apstājušies...

E-47 Atļaujiet man sniegt jums tikai nelielu analīzi. “Ne visi, kas saka Man: ‘Kungs, Kungs,’ ienāks tur, bet tas, kas dara Mana Tēva gribu.” Jēzus teica uz zemes: “Cilvēks nedzīvos no maizes vien, bet no katra Vārda.” Katra Vārda! Ne vienkārši no Vārda šad un tad, bet no katra Vārda.

E-48 Tas bija viens apšaubīts Vārds caur Dieva...no Dieva baušļiem, kas izraisīja nāvi, bēdas un katru slimību, un sirds sāpes; izlaist Dieva Vārdu, vienu Vārdu! Ja viņš ieveda cilvēci nāvē, izlaižot, apšaubot vienu Vārdu: “Protams,” protams. Bet Viņš teica, ka tas notiks. Sātans teica: “Protams, tas nenotiks.” Bet tas notika.

E-49 Tāpēc mums ir jātur katrs Dieva Vārds. Un ja cilvēks un visas šīs ciešanas, un pārējais, kas nāca pār cilvēci nepareizas izpratnes jeb viena Vārda apšaubīšanas dēļ, kā mēs varam atgriezties atpakaļ, izlaižot vienu, ja tas maksāja visu šo cenu, pat Viņa Dēla dzīvību?
...daudz aicinātu, maz ir izredzētu.
...daudz aicinātu, maz ir izredzētu.

E-50 Es nevaru paņemt no šī kādu tēmu, jo mums nav laika, bet vienkārši, lai jums kaut kas paliktu.

E-51 Padomāsim par... Viendien es devos kopā ar brāli Šakarjanu uz vietu, kur viņi krustoja lopus. Un es redzēju...laboratorijā, kur brālis Šakarjans mani ieveda. Un viņi iemērca vērša spermu, pavisam maziņu...tādu kā nelielu instrumentu, kā sērkociņu, un paņēma nedaudz no tās spermas un ielika to zem mikroskopa, kas palielināja to simtiem reižu. Un tur, tajā spermā, bija mazi dīglīši, kas tur lēkāja. Un mēs zinām, ka dīglis nāk no tēviņa, bet olšūna no mātītes. Un es pajautāju tam ķīmiķim: “Kas tas ir, kas tur šādi lēkā?”
Viņš sacīja: “Tie...tie ir mazi teļi un telītes.” Saprotat?
Un es teicu: “Šajā mazajā pilienā?”
Viņš teica: “Jā.”

E-52 Es teicu: “Tad jau droši vien visā tajā spermā to būs kāds miljons?”
Viņš teica: “O, jā.” Saprotat? Un tā, klausieties uzmanīgi.

E-53 Lūk, kad notiek šis lielais notikums, tur ir viena olšūna, kas gaida vienu dīgli no tā miljona. Un nav neviens, kas varētu pateikt, kurš ir tas dīglis vai kura ir tā olšūna. Ja jūs pavērosiet dabisko dzimšanu, tā ir noslēpumaināka nekā...nekā piedzimšana no jaunavas. Jo šajā spermā ir viens, kurš ir iepriekšnolemts dzīvot, bet visi pārējie nomirs. Un tas nebūs tas, kurš sastapsies pirmais; tas būs pirmais, kurš savienosies ar olšūnu. Varbūt tā olšūna var pacelties no spermas aizmugures vai no spermas vidus; to pašu var izdarīt arī dīglis, olšūna. Tas dīglis ielien olšūnā, un tam nokrīt mazā astīte, un tur sākas mugurkauls. No visas tās kaudzes ir tikai viens, no miljona, kuram tas izdosies, tikai viens; un to nosaka kāds cilvēkam nezināms spēks. Lai gan jūs visi esat līdzīgi, ikviens no šiem dīgļiem ir teju vai vienāds. Tas pats ir ar dzīvniekiem. Tas pats ir ar cilvēku. Ir noteikts, vai tas būs zēns, meitene, rudmatains, melnmatains vai kaut kas cits. To nosaka Dievs. Visi tie izskatās vienādi, dabiski, bet tur ir viens, kas ir paredzēts dzīvībai; viens no miljona, kaut arī tie visi ir līdzīgi.

E-54 Kad Israēls atstāja Ēģipti, vienlaikus izgāja aptuveni divi miljoni cilvēku. Ikviens no viņiem dzirdēja pravieša vēstījumu. Ikviens no viņiem redzēja uguns stabu. Ikviens no viņiem kristījās uz Mozu Sarkanajā jūrā. Ikviens no viņiem gavilēja Garā, dauzīja tamburīnus un skraidīja turp un atpakaļ pa krastu kopā ar Mirjamu, kad Mozus dziedāja Garā. Viņi, ikviens, dzēra no vienas un tās pašas garīgās klints. Viņi, ikviens, katru vakaru ēda svaigu mannu. Ikviens no viņiem! Bet līdz tai zemei nonāca divi – viens no miljona.

E-55 Kāda bija tā pārbaude? Viņi visi dzēra no vienas un tās pašas klints, viņi visi ēda vienu un to pašu garīgo mannu, kā mēs ēdam šajā rītā, bet viņus pārbaudīja pārbaude ar Vārdu. Kad tas nonāca līdz Kadeš-Barneas brīdim, kad viņi sāka iet pāri uz apsolīto zemi, un viņi nevarēja iet tālāk, pirms viņi netika pārbaudīti ar Vārdu. Un visi pārējie desmit atgriezās un teica: “Mums tas neizdosies! Tie cilvēki ir kā... Mēs viņiem esam kā sienāži, viņu varenās, ar mūriem apjoztās pilsētas. Pretestība ir pārāk liela.”

E-56 Bet Jozua un Kālebs mierināja cilvēkus. Viņi teica: “Mēs esam vairāk nekā spējīgi to izdarīt!” Kāpēc? Dievs pateica, pirms viņi izgāja, par apsolīto zemi: “Es esmu jums devis šo zemi. Es esmu devis to jums. Tā ir jūsu.” Bet tur bija viens no katra miljona.

E-57 Šodien pasaulē ir aptuveni pieci simti miljoni tā saukto kristiešu, un katru dienu beidzas kāda paaudze. Un, lūk, kā būtu, ja aizraušana notiktu šodien un aizraušanā tiktu paņemti piecsimt cilvēku pa visu pasauli? Jūs vispār nezinātu jeb pat neredzētu avīzē, ka viņi ir aizgājuši. Un Tā Kunga atnākšana ir slepena atnākšana. Viņš nāks un aizzagsies prom. Tas būs tik mazs skaits, ka...

E-58 Tieši tāpat kā tas bija tajās dienās, kad mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc rakstu mācītāji saka, ka...ka vispirms ir jānāk Elijam?”
Viņš teica: “Viņš jau ir atnācis, bet jūs to nezinājāt.”

E-59 Vai jūs esat kādreiz aizdomājušies, ko tie cilvēki izdarīja? Viņi turpināja ticēdami, ka Male...ka Male...ka atnāks Elija. Bet viņš atradās tieši viņu vidū, un viņi nezināja to.

E-60 Tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā! Viņi izdarīs ar Viņu to pašu. Dieva Gars ir šeit. Nu, ko mēs darīsim ar to? Vai mēs ēdīsim mannu un tā tālāk, un pastāvīgi nevirzīsimies uz augšu, augdami?

E-61 Vai jūs kādreiz esat pievērsuši uzmanību sēklai, kā pirms dažām minūtēm runāja mācītājs Pits, un kā sēkla nonāk zemē? Tur zemē ir daudz sēklu. Kad Dievs virzījās virs ūdens, ar to gaismu, un gaisma radīja; Dieva pirmā klātbūtne, izteiktā gaisma atnāca caur Dieva Vārdu. Un Dieva Vārds ir vienīgā lieta, kas joprojām atnes gaismu. Un kad ūdeņi atkāpās, sēkla jau bija zemē, un tā gaisma tikai lika izdīgt sēklām, kurās atradās dīglis, tās izdīga. Dievs veidoja Savu radību.

E-62 Un lūk, Lieldienu rītā zemi apspīdēja vēl viena gaisma, kad tika dots Svētais Gars. Un tas ir dots, lai atnestu gaismu tām sēklām, par kurām Dievs ar Savu paredzējumu zināja, ka tās būs šeit uz zemes. Tāpat kā Viņš zināja pirmo dabisko sēklu, Viņš zina, kur atrodas garīgā sēkla. Tavs ķermenis tieši tad gulēja šeit uz zemes, kad Dievs radīja zemi. Mēs esam daļa no zemes. Mēs gulējām tur. Un caur Savu paredzējumu Viņš precīzi zināja, kuri Viņu mīlēs un kuri Viņam kalpos, un kuri nē. To pasaka Viņa paredzējums. Ja tas tā nav, tad Viņš nav Dievs. Viņš nevar būt Dievs, nebūdams bezgalīgs. Un, ja Viņš ir bezgalīgs, Viņš zina visu.

E-63 Tā ka, jūs redzat, kā cilvēki rupji kļūdās. Viņi paklūp uz tā. Viņi metas tam virsū, un viņi domā to un šito, bet tas nedarbojas pareizi, mēs redzam to. Bet ir kaut kas, kas darbojas pareizi, tas ir – atrast Dieva pilnīgo gribu un stāvēt tajā, kam Dievs ir aicinājis tevi.

E-64 Kā pirms brītiņa sacīja brālis Džeks par to, kas notiek šeit “Pershing Square”, par to visu sajukumu. Viens šādā veidā un viens tādā veidā; un par tiem teologiem un tā tālāk; ja jūs vēlaties uzzināt kaut ko par teoloģiju, dodieties uz turieni.

E-65 Man šķiet, ka tas ir aptuveni tāpat kā Haidparkā Londonā. Es tur biju, ikvienam ir viņa paša idejas. Tā ir...tā ir mūsdienu pasaules pulcēšanās vieta Bābelē.

E-66 Bet vai jūs pamanījāt, kā...kā brālis Pits turpināja savu brīnišķīgo vēstījumu mums šorīt? Kad viņš sāka iet ārā no tā parka, viņš atrada tur maziņu Lieldienu liliju. “Tā visa sajukuma vidū,” kā viņš izteica to mums, “tā nekādi nevarēja pateikt 'jā' vai 'nē'. Tā bija Dieva dzīvība, kas mirdzēja tajā, tā visa sajukuma vidū.” Tā bija tur savā mirdzumā, jo Dievs bija nolēmis, ka tai ir jābūt tur. Visa tā konflikta vidū neviens to neievēroja. Viņi neredzēja tās garīgo pielietojumu.

E-67 Un tāpat tas ir šodien starp visiem mūsu lielajiem saietiem un grupām, un draudzēm, un konfesijām, un tā tālāk. Viens velk šajā virzienā: “Mums ir jābūt baptistiem vai prezbiteriāņiem, ir jābūt tiem, šitiem vai tiem.” Tā visa vidū tur aug kāds zieds. Tieši mūsu vidū ir Dieva spēks, kas pacelts augšup turpat mūsu vidū. Vienkārši apstāsimies un paskatīsimies uz to dažas minūtes, un pavērosim to šajā nedēļā, un redzēsim, kā tas atklājas turpat mums priekšā. Mēs ticam, ka Dievs to izdarīs. Un jūs? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.]

E-68 Es saprotu, ka šobrīd mums jau vajadzētu būt apakšējā stāvā. Tāpēc lūgsim, ikviens no mums.

E-69 Dārgais Dievs, kad mēs noliecam savas galvas Tavā klātbūtnē, mēs jūtam, ka esam tik nepietiekami, lai lūgtu. Bet Tu apsolīji to mums: ja mēs nāksim, Tu mūs neatraidīsi. Un šie rupjie apgalvojumi, kas tikko tika izteikti, nekādā ziņā nav mācība par “vienu no miljoniem”, bet vienkārši tāds kā atgādinājums. Jo Tu teici:
...šauri ir tie vārti un šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību, un būs nedaudzi, kas to atradīs.
Jo daudzi ir aicināti, bet nedaudzi ir izredzēti.

E-70 Ak, mūžīgais Tēvs, sūti Evaņģēlija gaismu pa visu šo pilsētu viscaur šajā gaidāmajā saieta nedēļā. Un ja tur ir kāda sēkla, kaut kādā veidā, caur Tavu lielo, gudro tālredzību, kā mēs mēģinājām ilustrēt to ar tēviņa un mātītes spermu, lai viņi ieiet šajā saietā. Lai Svētais Gars dod viņiem gaismu. Mēs apzināmies, ka laiks varbūt jau ir vēlāks, nekā mēs domājam. Mēs lūdzam, Dievs, lai, kad mēs atnākam šeit, vienkārši ticot, ka varbūt šeit ir kaut kas, ko varētu darīt, kas palīdzētu cilvēkiem, vai...vai notvertu to pēdējo aitu. Mēs zinām, ka tad, kad aitu kūts būs piepildīta, tad Gans aizvērs durvis.

E-71 Tas bija līdzīgi kā Noass dienās, kad tika ievests pēdējais ģimenes loceklis, Dievs aizvēra durvis. Un viņi sita un dauzīja, bet bija jau par vēlu. Dārgais Dievs, viņiem bija dota iespēja.
Tu teici: “Es esmu tās durvis uz aitu kūti.”

E-72 Un cik pārsteidzoša ir tā dzejnieka dziesma: “Vai tad ar deviņdesmit deviņām Tev nepietiek? Bet, nē, bija vēl viena.” Varbūt tā ir maza, melna aitiņa, vai varbūt tas ir mazs, neievērojams cilvēks, varbūt kāds niecīgs viņš vai viņa. Mēs nezinām, kur viņi ir, bet tam pēdējam ir jāienāk, un tad durvis tiks aizvērtas. Ak, Dievs, kurš zini visu, pārmeklē mūsu dzīves šajā rītā. Un sūti mūs tur, kur vien mēs varētu doties, lai mēs atrastu to pēdējo, lai tās durvis tiktu aizvērtas un Gans būtu iekšā ar aitām. Dāvā to, Kungs. Ja ir tā, ka šodien tā viena ir šeit, ja tā viena, kurai ir paredzēts ienākt...

E-73 “Visi, ko Tēvs Man ir devis, atnāks pie Manis. Un neviens nevar nākt, ja vien Mans Tēvs viņu nepievilks.”

E-74 Un ja ir kāda vilkme vai neliela sajūta, ka šī varētu būt tā stunda kādam, kas ir šeit starp klausītājiem, šeit vai apakšstāvā, lai kur arī viņi būtu, lai viņi atbild: “Jā, Kungs, es esmu tā mazā klīstošā, kas ir aizklīdusi prom; un es esmu cīnījies ar to visu savu dzīvi. Es...es...es jutu, ka man ir jāatnāk, bet šodien es pieķeros zaudētāja pusei. Es nevaru iet uz augšu vai uz leju. Es nevaru aiziet nekur.” Ak, lai atnāk lielais Gans, izstiepj maigās rokas un aiznes viņu drošībā, uzliek viņu uz Saviem pleciem un atnes to atpakaļ drošībā.

E-75 Varbūt šeit ir kāda, Kungs, kas ir slima, līdzīgā stāvoklī, un ārsts ir pateicis: “Tur vairs neko nevar izdarīt.” Viņš ļoti centās viņu izglābt, taču viņš nespēja viņu izgābt. Tas ir ārpus viņa iespējām. Viņš tur...tur neko nevar darīt. Viņa zāles vai viņa nazis nevar to sasniegt. Bet, ak Kungs, nekas nav pārāk tālu Tavai varenajai rokai, un Tavs Vārds ir Tava roka. Tāpēc mēs lūdzam, dārgais Dievs, lai šajā rītā, kamēr mēs runājam ar Tevi, Tu pasniedzies lejup un paņem rokās to, kas ir slims un nevar sev palīdzēt, ārpus visām zinātniskajām lietām, tālu no ārsta, lai viņi tiek dziedināti. Dāvā to, Kungs.

E-76 Kad mēs aizdomājamies par Dāvidu, kad viņam bija uzticēts rūpēties par dažām aitām, tikai dažām. Bet viendien atnāca lācis un sagrāba to vienu mazo aitiņu un aiznesa to prom, un būtu to apēdis (kā vēzis apēd ķermeni), vai arī milzīgs lauva. Bet Dāvids, nebūdams pārāk labi apbruņots ar šauteni vai zobenu, bet tikai ar lingu, viņš devās pakaļ tai aitai. Un kad viņš atrada to dzīvnieku, kas jau grasījās nogalināt mazo aitiņu, viņš nogalināja to ar lingu. Tikai parastu nelielu ieroci no ādas gabala un striķa, bet viņš paļāvās uz to.

E-77 Mums nav nekādu izcilu ģēniju mūsu vidū, Kungs. Mēs esam vienkārši cilvēki ar vienkāršu lūgšanu, bet šorīt mēs ejam pakaļ Tēva aitai. Tā sieviete, kas ir staigājusi pa ielām, nožēlojama, smēķēdama cigaretes, mēģinot atrast mieru caur to cigareti; tas vīrietis, kurš ir pasmaržojis to glāzi un mēģinājis to nolikt atpakaļ, bet ienaidnieks tur viņu stipri; tas puisis vai meitene, kuri ir mēģinājuši rīkoties pareizi, bet vienkārši nevar atrast spēku, lai tiktu vaļā no tās nepareizās lietas; mēs nākam Jēzus Kristus Vārdā, lai pieprasītu to aitu šajā rītā. Mēs izaicinām ienaidnieku, jo tā ir vienkārša lieta, lūgšanas linga, bet mēs nākam, lai atvestu to vienu atpakaļ Tēva ganāmpulkā, lai mēs varētu atskaitīties par tām lietām, kas ir uzticētas mūsu rokai. Lai Dieva spēks tagad pieskaras ticībai, dziļi cilvēku sirdīs, un lai tā pazudusī dvēsele atgriežas atpakaļ šajā rītā. Lai šīs dzīves kārdinājumi viņu atlaiž, ļauj viņam iet. Un lai viņš atrodas drošībā uz Saimnieka pleciem, kad viņš atkal tiks aiznests drošībā. Mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-78 Lai Dievs jūs visus svētī. Līdz mēs tiksimies rītdien, es nododu kalpošanu brālim Šakarjanam. [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]
[Brālis Branhams beidz trešo daļu–Tulk.]

E-79 Tas...es ceru, ka jūs... ka esmu ieguvis lielāku labvēlību Dieva acīs un jūsu priekšā, lai jūs uzskatītu, ka es stāvu šeit, lai stāstītu jums kaut ko nepareizu. Nesen man bija mana piecdesmit sestā dzimšanas diena. Tas nav vienkārši kāda veca vīra vēstījums. Es esmu ticējis tam, kopš es biju mazs zēns. Un, ja tā nav taisnība, es esmu vislielākais muļķis, kāds Dievam jebkad ir bijis uz zemes. Esmu veltījis šai lietai visu savu dzīvi. Un lai es pasaku to ar patiesumu: ja man būtu desmit tūkstoši dzīvju, es nemainītu savu viedokli.

E-80 Un tā, dziedināšana ir pieejama ikvienam cilvēkam. Atcerieties: dziedināšana ir jūsos. Dievs ielika persiku kokā katru persiku, kas kādreiz tajā parādīsies, kad Viņš iestādīja to tajā dārzā. Saprotiet, tu vienkārši...persiku kokam vai ābelei, vai augļu kokam vienkārši ir jāaug, dzerot ūdeni no zemes. Lūk, ikvienam no jums ir šie potenciāli jūsos, lai atbrīvotu jūs, jo tas ir Dievs, tā kā jūs esat iestādīti Kristū caur kristību (nevis ūdens kristību), garīgo kristību. Tu neieej Kristū caur ūdens kristību. Caur garīgo kristību!

E-81 Rīt pēcpusdienā, ja Tā Kunga griba, es runāšu par to, kā un kāds ir tā reālais pielietojums. Mēs darīsim to pēcpusdienā, lai tas netraucētu nevienam no jūsu dievkalpojumiem.

E-82 Lūk, skatieties, ikviens no jums šeit stāv kā ticīgais, saprotiet, tādā gadījumā dzīvība, kas bija Kristū, ir jūsos. Tā var būt, ja vien jūs varētu to ieraudzīt!

E-83 Tas ir velna uzdevums turēt jūs nobloķētus tam, turēt jūs neredzīgus. Viņš var vienkārši ļaut jums būt neredzīgiem, tas ir...saprotiet, tad jūs nezināt, uz kurieni jūs ejat. Cilvēks, kurš ir akls, nevar pateikt, kurp viņš iet, viņam ir vajadzīgs meklēt saprašanu no kāda, kurš var redzēt. Kamēr mēs nevaram saprast, kādam ir jāstāsta mums, kas ir patiesība.

E-84 Un Kristus nomira par jums, un jūs esat pārstādīti no pasaules Kristū. Un viss, kas jums nepieciešams, atrodas tieši jūsos, caur Svētā Gara kristību. Vai tad tā nav taisnība? Lūk, vienīgā lieta, kas jums ir jādara, ir vienkārši jāsāk dzert no tā.

E-85 Un, kad koks dzer, tas sāk stumt ārā savas lapas, savus pumpurus, izstumj savus augļus katru gadu. Tas auglis neatrodas zemē; tas auglis ir augā. Cik daudzi to saprot, sakiet “āmen”. [Sanāksme saka: “Āmen”–Tulk.] Tātad, redziet, auglis ir augā, un katram augam ir jādzer no viņa avota. Kad nonāk lietus, tas dod tam augam dzīvību, no kuras dzert. Un, kad tas dzer, tas aug.

E-86 Un tas aug, līdz tas sasniedz pilnu pumpuru, tieši tāpat kā ir izdarījusi draudze, lai ziedētu šajā periodā.

E-87 Un, kad mēs dzeram, mēs augam. Bet, ja augs atsakās dzert, tad tas augs nevar augt. Un, ja jūs tagad vienkārši ticēsiet tam, individuāli!

E-88 Protams, jūs zināt, kā Tas Kungs dara, parāda dažādas lietas, par to, ko jūs esat darījuši un ko jums nebūtu vajadzējis darīt, un tā tālāk, sanāksmē. Mēs cerējām, ka Svētais Gars nonāks uz mums šajā rītā un izdarīs to, kamēr mēs stāvējām. Bet es turpināju gaidīt.

E-89 Es domāju, ka tā ir nervoza daļa, aizdomājoties, ka apakšstāvā viņi grib, lai mēs no šejienes aizietu, saprotiet. Bet viņi to grib; mēs jau esam aizkavējušies.

E-90 Bet ticiet tam no visas sirds. Lūdzu, ticiet. Ja es...ja es esmu atradis labvēlību jūsu priekšā kā patiess cilvēks, ticiet tam. Tagad uzlieciet savas rokas viens otram.

E-91 Tagad skatieties, lūk, Bībelē nav teikts: “Šīs zīmes ies līdzi Viljamam Branhamam.” Nav teikts: “Tās ies līdzi tikai Oralam Robertam.” Nav teikts, ka tās ies līdzi “brālim Kopam” vai kādam citam.

E-92 “Šīs zīmes ies līdzi tiem,” daudzskaitlis, “kas tic. Ja viņi uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli.” Tas ir tas Dieva spēks, kas ir jūsos, kas dod dzīvību cilvēkam, uz kura tu esi uzlicis savu roku, dzīvību dodošais Svētā Gara avots.

E-93 Dārgais Dievs, Jēzus Kristus Vārdā, šajā izšķirošajā brīdī, kad draudze...lai viņi nostājas šajā brīdī bez nervozitātes, un lai tas spēks, kas uzcēla Kristu no kapa, tieši tagad atdzīvina viņiem Evaņģēlija patiesību, ka Jēzus rīkojums bija: ja viņi “uzliks rokas slimajiem, tie kļūs veseli”. Lai jebkurš dēmonisks spēks, jebkura slimība, jebkura kaite, jebkuras ciešanas, jebkādas mocības, kas ir piemeklējušas cilvēkus, lai tas aiziet tieši tagad, caur ticību. Kā ticīgi cilvēki mēs lūdzam to Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

E-94 Tagad paceliet savas rokas un slavējiet Viņu, ja jūs ticat, ka Viņš to dara.

E-95 Dārgais Dievs, šis mazulis nomirs, Kungs, ja tas netiks izdarīts. Es nosodu šo audzēju Jēzus Kristus Vārdā. Lai tas atstāj šo nevainīgo bērnu. Āmen.
Lūk, ārsti mēģināja, un viņiem neizdevās. Vienkārši ticiet.