Atcerieties, kad skanēs septītā eņģeļa balss, Dieva noslēpumi beigsies. Un tur no debesīm nonāca Eņģelis un zvērēja, paceldams savas rokas uz debesīm, Atklāsmes grāmata 10:1-7, ka laika vairs nebūs. Pilnīgi pareizi, tajā laikā. Pie kādas draudzes Viņš atnāks? Pie tās draudzes, kurā dzīvojam mēs, Lāodikejas draudzes periodā, pēdējā draudzes periodā, kad pietiek remdenības, lai tik vien kā padejotu, teiktu: “Jā, es to dabūju. Es runāju mēlēs. Es skaļi gavilēju. Aleluja. Es to dabūju.” Bet paskatieties uz mūsu draudzēm – izskatās kā Izebeļu bars, izskatās kā pat nezinu kāds bars: samaitātība. Atcerieties, jūsu āriene atspoguļo jūsu iekšieni. Nav svarīgi, cik varena ir jūsu liecība, jūsu dzīve runā skaļāk kā jūsu vārdi. Saprotat? Tā tas ir. Mēs esam galā. Mēs esam klāt. Kaut kam ir jānotiek. Tas nāk no augšienes, nevis kaut kur no šejienes. Tas nāk no augšienes. Dievs atsūtīs Kristu. Āmen.

Viljams Branhams, svētruna “Pasaule iet bojā”.