Lūk, ķēniņš Usija bija ganiņš. Viņš bija jauns puika, kurš, ķēniņa dēls, kurš mīlēja būt dabā. Viņam...viņam patika mežs, un viņš bija gans. Un viņam patika arī vīnogulāji, viņam patika vērot, kā viss aug. Un šis puika bija izaudzināts, būdams zem patiešām labas ietekmes. Amacja, viņa tēvs, bija varens vīrs, savās pēdējās dienās viņš nedaudz nosliecās un atnesa dažus dievus no citas valsts, un tad Tas Kungs paņēma viņu no zemes. Taču šis puišelis bija bijis labā ietekmē, jo viņa māte bija Jeruzalemes meita, viņa tēvs bija ticīgais, tāpēc puika bija audzināts, atrazdamies labā ietekmē.
Un tas ir labs veids, kā audzināt bērnu pienācīgā veidā. Un vai zināt ko? Jūsu bērni ir vienas no tām galvenajām acīm, kuras jūs vēro. Viņi vēro, ko jūs darāt. Un, lai ko jūs nedarītu, viņi jūs atdarina, jo jūs rādāt viņiem piemēru tajā, ko darāt.
Tas atgādina man, kā šeit ne pārāk sen es biju Pilnā Evaņģēlija Uzņēmēju sanāksmē tur Losandželosā. Un brālis Orals Roberts bija izklāstījis par kaut ko tamlīdzīgu, un viņi palūdza mani uzkāpt augšā un kaut ko par to pateikt, par ietekmēšanu. Es sacīju:
“Tas atgādina man stāstu, kuru es reiz lasīju, kur kāds vīrs devās pastaigā Ziemassvētku priekšvakarā, nesdams dāvanas apkārtnē, saviem kolēģiem, kaimiņiem. Un katru reizi, kad viņš iegāja kādā vietā, viņš iedzēra. Viņš aizgāja uz nākošo māju, un viņš iedzēra. Un tad, kad viņš bija izdalījis visas savas...savas dāvanas un arī saņēmis savējās; atpakaļceļā viņš nodomāja, ka viņš ies pa taisno caur parku. Un bija piesnidzis apmēram desmit vai piecpadsmit centimetru sniega. Un viņš saprata, ka viņš nevar noiet taisni, viņš gāja līkločiem, jo viņu bija ietekmējuši tie dzērieni.
Viņš ievēroja, ka nedaudz aiz viņa atpalikdams, nespēdams turēties viņam līdzi, gāja viņa sīciņais, mazais septiņgadīgais puika; un viņš spēra milzīgus soļus un krita gar zemi, un gāja līkločiem. Tāpēc viņš pagaidīja, līdz puisēns viņu panāca, un viņš sacīja: “Kāpēc tu šādi ej, dēliņ?”
Tas sacīja: “Tēti, es cenšos iet pa tavām pēdām.”
Tagad jūs redzat, ka tas ir vairāk kā tikai piemērs, jo tā ir patiesība, ka jūsu bērni...ka jūs rādāt viņiem priekšzīmi.
Viljams Branhams, svētruna «Ietekme»
https://branham.lv/sermons/63-0803E
