E-1 Nolieksim mūsu galvas.
Kungs Jēzu, tā lielā ganāmpulka Gans, mēs esam Tev tik ļoti parādā, Kungs, ka nekad nespēsim atmaksāt Tev par to mīlestību, ko Tu esi izlējis mūsu sirdīs. Mēs jūtamies tik nevērtīgi, noliecot savas galvas un stāvot Tavā klātbūtnē. Mēs lūdzam Tevi attīrīt mūs no visiem trūkumiem un visiem grēkiem. Mēs lūdzam, lai Tu šodien stiprini mūsu ķermeņus. Daudzi ir slimi un nomocīti, kā to parāda šie lakatiņi šeit un lūgumi, kas ienāk pa tālruni un no visurienes.

E-2 Un mēs ticam, ka mēs tagad noslēdzam šīs pasaules vēsturi, un drīz laiks pāries mūžībā, un mēs gribam būt gatavi tai stundai. Tieši tāpēc mēs esam sapulcējušies šeit šajā rītā – lai sagatavotos tam laikam. Man pateica, ka šorīt ir daudz telefona pieslēgumu pa visu valsti, no krasta līdz krastam. Kur vien skan mūsu balsis, lai tā mazā grupiņa tiek svētīta. Dziedini slimos, kas ir viņu vidū, un es lūdzu, lai Tu attīrītu viņu dvēseles no visa ļaunuma. Un palīdzi mums šorīt šeit, šajā dievnamā, lai arī mēs varētu baudīt šo lielo privilēģiju.

E-3 Un mēs lūdzam, lai šodien Tu runā uz mums caur Savu rakstīto Vārdu, un lai Gars mums atklātu to, kas mums ir nepieciešams, jo šobrīd mēs esam sapulcējušies visā valstī, jūtot, ka mēs esam mazi ļaudis, bet mums ir vieta starp izpirktajiem, jo mēs esam noticējuši Jēzum Kristum. Dāvā mums šīs lietas, Kungs.

E-4 Un, kad mēs noslēgsim dievkalpojumu un dosimies uz savām dažādajām mājām visā valstī, lai mēs varam teikt, tāpat kā tie no Emavas: “Vai tad mūsu sirdis mūsos nedega, kad Viņš runāja ar mums ceļā?”

E-5 Tagad, Tēvs, es zinu, ka jebkas, ko es teiktu, noteikti būtu nepietiekams, ņemot vērā visus tos brīnišķīgos kristiešus visā valstī, kas tagad klausās, tas nebūtu...tas nebūtu pietiekami. Tas nebūtu kaut kas tāds, ko es varētu pateikt, kas dotu kādu labumu, jo mēs visi esam vienā kategorijā. Mēs esam cilvēki, mirstīgie. Bet lai runā tas lielais Svētais Gars; lai Viņš paņem savā rokā Vārdu un vienkārši atklāj Sevi. Mēs tagad gaidām Viņu, Jēzus Vārdā. Āmen.
Jūs varat apsēsties.

E-6 Es it kā...pārsteidzu pats sevi. Es pateicu savai sievai, ja nu viņa gadījumā klausās, tur, Tūsonā, ka nedomāju, ka man būs kāds dievkalpojums, kad atgriezīšos; un es pat nepaņēmu līdzi drēbes. Un es pateicu savai vedeklai, viņa bija izgludinājusi manu žaketi, un es teicu: “Es stāvēšu aiz kanceles, ar... Viņi nezina, ka bikses ir viena veida, bet žakete – cita.” Tās ir tās, kuras es valkāju mājās. Bet Meda, viņa izgludināja man kreklu un visu pārējo, tāpēc viss... Neuztraucieties; viss ir kārtībā.

E-7 Un tā, mums šeit ir lūgums, ka ir viens ļoti dārgs brālis... Un es domāju, ka...ka Preskota, man šķiet, šorīt viņi ir pieslēgušies tur, Preskotā, Arizonā. Māsas Merseras tēvs nupat kā bija ceļā uz šo sanāksmi, kā es saprotu, un viņu nācās nogādāt slimnīcā ar sirdslēkmi, brāli Koginsu. Un arī brālis Juniors Džeksons, man šķiet, viņš ir nākamajā radio stacijā jeb nākamajā telefona stacijā Klārksvilā vai Ņūolbanī, un viņa tēvs atrodas slimnīcā, kā es saprotu, kur viņam tiek veikta nopietna operācija vēzim aknās. Tāpēc mēs noteikti gribam atcerēties šos cilvēkus savās lūgšanās. Un, lūk, šeit ir arī citi, bet mēs negribam tērēt laiku. Dievs zina visu par viņiem, tāpēc tagad palūgsim par viņiem.

E-8 Dārgais Dievs, kad tas dārgais, vecais vīrs ar grumbainajām rokām, brālis Kogins, vecs darbalauka veterāns ir...šorīt guļ tajā slimnīcā, kaut kur, ciešot no sirdslēkmes. Dievs, šī nabaga vecā sirds ir pārdzīvojusi daudzas grūtības. Es lūdzu, Dievs, palīdzi viņam. Dāvā to. Viņam patīk... Viņš mīl dzīvi tāpat kā mēs visi, un viņš grib dzīvot. Kungs Dievs, dāvā to. Mēs visā valstī lūdzamies Jēzus Vārdā par viņu, lai Tu viņu dziedini un izved viņu ārā. Mēs ticam, ka Tu to izdarīsi, ka viņš atnāks uz sanāksmi.

E-9 Mēs lūdzam par brāli Džeksonu, viņa dārgo tēti, kurš tagad guļ tajā vietā tuvu miršanai, un kurš atnesa pasaulei tādu jauku zēnu kā Juniors. Es...es...es lūdzu, dārgais Dievs, lai Tu viņu dziedini. Es zinu, ka tas šķiet neiespējami. Mediķi, ārsti, viņi...viņi nezina, ko darīt šādā gadījumā. Bet mēs atceramies arī brāli Holu, kad pat labākie ārsti šeit, Luisvilā, teica: “Viņam atlicis dzīvot tikai dažas stundas,” jo viņam bija vēzis aknās. Bet viņš joprojām ir dzīvs, un tas bija pirms divdesmit pieciem gadiem, Tavas žēlastības dēļ. Tāpēc es lūdzu, lai šodien Tu dziedini brāli Džeksonu, Kungs, lai Tava žēlastība un žēlsirdība ir ar viņu.

E-10 Un visa šī lielā kaudze ar kabatlakatiņiem un audumiem, un citām lietām, kas šeit ir noliktas ar lūgumu; Tu zini viņus visus, Tēvs. Es lūdzu, lai Tu dāvā dziedināšanu viņiem visiem. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

E-11 Un tā, sākumā, šajā rītā, es vispār nedomāju, ka es ieradīšos, pagājušajā svētdienā. Bet tad, no jauna, kad mēs to paziņojām, es ierados. Brālis Nevils paprasīja man runāt! Un tad mēs paziņojām, ka šodien būsim šeit, bet tas vēl nav izziņots visā apkaimē cilvēkiem. Un mums tagad ir šī telefonsistēma, kas ir ļoti, ļoti laba. Cilvēki var sēdēt turpat savās mājās vai savās...sapulcēties savās vietās, savās draudzēs un tā tālāk, un klausīties dievkalpojumu. Es to novērtēju.

E-12 Lūk, es redzu, ka šeit ir daudz lūgumu, kas saņemti pagājušajā nedēļā, par to, ko es teicu pagājušajā svētdienā par vēstījumu. Man šķiet, ka esmu aizmirsis, kādu nosaukumu es tam devu. Bet es teicu kaut ko par parādu atmaksāšanu. Un, ziniet, neatkarīgi no tā, ko jūs sakāt, daudzi to pārprot. Ne tādēļ, ka viņi...viņi nevēlas to pārprast, bet jūs to vienkārši pārprotat.
Un, lūk, kāds sacīja: “Vai mums vajadzētu pirkt automašīnu?” Vai arī: “Ko man vajadzētu...”
Nu, tas nav tas, par ko runāja Jēzus vai Bībele, kur ir teikts: “Neesiet nevienam neko parādā.” Tie ir ieilguši parādi, kurus jūs varētu samaksāt. Samaksājiet tos. Tas nav... Tas ir nepalikt nevienam neko parādā. Tas nenozīmē... Ak, mums ir parāds par īri, par telefona rēķinu, mums...un kas nu vēl. Mums...mums ir šie parādi, un mēs tos maksājam. Bet vecu, ieilgušu parādu, ko jūs varētu atmaksāt, nomaksājiet to. Saprotat? Lūk, nedzīvojiet ar kaut ko, kas karājas uz jums šādā veidā.

E-13 Es atceros laiku, kad es biju slims, reiz, kad es biju zēns. Es iznācu no slimnīcas, būdams parādā apmēram divus tūkstošus dolāru. Un kādreiz šeit bija aptieka; Svanigera kungs, es biju viņam parādā apmēram trīs vai četrus simtus dolāru par zālēm. Viņš mani pat nepazina. Un tas vīrs... Es devos pie viņa. Es viņu nepazinu. Un viņš vienkārši sūtīja to uz turieni, jebkurā gadījumā, nekad neatteicās to nosūtīt. Un es teicu: “Es esmu jums parādā.” Un es teicu... Man šķiet, Svanigers... Tas bija Meisona kungs tur, Kourta gatves un Springa ielas krustojumā.
Un es teicu: “Es esmu jums parādā. Un es...es joprojām esmu ļoti vājš, bet es cenšos iet uz darbu. Lūk, ja es nevaru jums samaksāt...” Es tikko biju kļuvis par kristieti. Es teicu: “Pirmkārt, Meisona kungs, kā mans pienākums pret Dievu, es esmu Viņam parādā desmito daļu. Es gribu vispirms samaksāt Viņam savu desmito daļu.” Un es teicu: “Tad mans nākamais pienākums ir samaksāt savus parādus.” Es teicu: “Mans tēvs ir slimīgs, un viņš... Un mums ir... Mēs ģimenē esam desmit bērni.” Bet es teicu: “Es... Ja es nevarēšu maksāt jums vairāk kā divdesmit piecus centus par to rēķinu katrā algas dienā; ja es nevarēšu samaksāt pat tos divdesmit piecus centus, es atnākšu un pateikšu par to jums. Es pateikšu jums, ka šoreiz es...es...es nevaru to izdarīt.’” Lūk, ar Dieva palīdzību, es samaksāju pilnīgi visu. Saprotat? Bet tieši to es domāju, saprotat? Tikai lai kāds nesaka...

E-14 Ak, kāds kristietis no šīs draudzes reiz devās uz turieni, un viņam tur tika veikti kaut kādi remontdarbi automašīnai, un tas cilvēks atnāca... Tas vīrs teica: “Es tev samaksāšu. Man samaksās sestdien,” vai kaut ko tamlīdzīgu. Un viņš tā arī viņam nemaksāja. Un pagāja nedēļa pēc nedēļas, bet viņš tā arī viņam nemaksāja, vispār nepateica ne vārda. Un...un tas cilvēks atnāca un pajautāja man, viņš teica... Redziet, tas met ēnu uz draudzi. Tas met ēnu uz Kristu.
Ja tu nevari viņam samaksāt, ej un saki viņam, saki: “Es esmu tev parādā, un es tev samaksāšu. Es esmu kristietis, bet es...es vienkārši... es nevaru to izdarīt tieši tagad, man ir...man ir šis parāds.” Un atcerieties, tas ir ierakstīts arī Dieva grāmatās, saprotiet, ko jūs darāt. Tātad tas ir... Es cenšos gan sev, gan mūsu visu kopā dēļ, cenšos būt gatavs, jo mēs zinām, ka mēs kaut kam tuvojamies, esam ļoti tuvu kaut kam, kas notiks. Tāpēc mēs gribam būt gatavi. Kad Tā Kunga atnākšana šobrīd ir tik tuvu, mēs gribam būt gatavi tai lielajai stundai.

E-15 Un tā, tagad mēs gribam sagatavoties un runāt par nelielu tēmu, ko es izvēlējos šim rītam ar Tā Kunga palīdzību. Un mēs runāsim tik īsi, cik vien iespējams to cilvēku dēļ, kas ir pieslēgušies. Es ceru, ka jums visiem ir...visā valstī ir tikpat jauks rīts, kāds mums ir šeit Indiānā. Jauks, vēss, brīnišķīgs laiks, kas mums ir šobrīd pēc lietus. Un tas ir ļoti jauki.

E-16 Tagad es gribu nolasīt no vēstules Ebrejiem 1. nodaļas un no svētā Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas. Ebrejiem 1:1-3 un Jāņa evaņģēlijs 1:1, lasījumam. Mana šī rīta tēma ir izpēte Rakstos. Tagad izlasīsim vēstuli Ebrejiem 1:1.
Dievs, kas vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,
bet šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.
Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu, šķīstījis mūsu grēkus caur Sevi pašu, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.
Kāds brīnišķīgs lasījums! Tagad Jāņa evaņģēlijs 1:1.
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.

E-17 Lūk, un mans šī rīta teksts ir: “Kristus ir atklāts Savā Vārdā.” Un tā, tas iemesls, kāpēc es nonācu pie šī secinājuma runāt par to, bija tāds, ka... Zinot, ka to, ko mēs sakām, mēs nedrīkstam teikt tikai tāpēc, ka esam sapulcējušies, lai vienkārši bez apdoma runātu par jebko, bet tas ir kaut kas, kas palīdzēs nostabilizēt cilvēkus, jo mums būs jāšķērso bīstami, viltīgi ūdeņi. Mēs jau kuģojam caur tiem. Un reizēm, man šķiet, jums ir tāpat kā man – šķiet, ka tik daudz no tā visa, ka tas ir tik biedējoši...

E-18 Es tikko kā runāju ar jaunu kalpotāju un viņa sievu tajā telpā, nupat kā pirms brītiņa. Un viņi abi ir nervozi, tieši tāpat kā pārējā pasaule, pārējie cilvēki uz zemes. Es teicu: “Atcerieties, sātans jums iesitīs.” Nav svarīgi, kas tu esi, Dievs... Viņam ir tiesības uz šo vienu sitienu. Ko tu labāk gribētu, to sitienu – būt akls, vai būt ar artrītu un sēdēt krēslā, vai būt nervozs? Saprotat? Viņam ir vieta, kur viņš var tev iesist. Viņam ir tiesības uz šo neaizsargāto vietu. Nu, tā ir vieta, kuru tev ir jāaizsargā visu laiku. Un redzēt šo nervozo periodu, kurā mēs dzīvojam...!

E-19 Un pagājušās nedēļas lentes, manuprāt, atklās jums tās lielās, pretīgās lietas, par kurām mēs runāsim kādā no šīm dienām, kad mēs dabūsim pietiekami lielu telpu, par to pēdējo mocību atvēršanos, kas tiks izlietas uz zemes, tas ir, par tiem kausiem, par to kausu izliešanu un par septiņiem pērkoniem, un par tiem pretīgajiem skatiem, kas nāks pār zemi. Cilvēks tagad un cilvēki šodien ir tik neirotiskā stāvoklī, visa pasaule!

E-20 Ja izlasīsiet pagājušā mēneša žurnālu “Reader’s Digest”, tad ievērosiet tur aprakstīto tēmu; tā ir par Billiju Grehemu, to lielo evaņģēlistu. Viņš bija tik noguris, ka vairs vienkārši nespēja novadīt savas sanāksmes, un viņš...viņš devās uz Maijo klīniku, lai veiktu veselības pārbaudi. Nekā slikta viņam nebija, vienkārši viņš nepietiekami daudz strādāja. Un viņi lika viņam skriet – veikt fiziskos vingrinājumus. Viņš katru dienu noskrien vienu jūdzi.
Un tad raksts turpinās, sakot, ka zinātne ir pierādījusi, ka šodien maziem bērniem, šiem mazajiem zēniem un meitenēm, “pusmūžs iestājas divdesmit gadu vecumā”. Un divdesmit piecu gadu vecumā, daudzos gadījumos, meitenēm jau ir beigusies menopauze – divdesmit piecu gadu vecumā.
Es nezinu, vai jūs to zinājāt vai nē, bet pirms dažiem vakariem, kamēr Svētais Gars runāja šeit sanāksmē, viena meitenīte, kas sēdēja šeit – tas bija tieši tas, kas ar to bērnu nebija kārtībā, kad viņa tika izsaukta. Es paskatījos uz viņu otro reizi, paskatījos vēlreiz un ieraudzīju, kas par lietu. Es nodomāju: “Tas nevar būt; šis bērns ir pārāk jauns.” Bet tā bija menopauze, apmēram divdesmit gadu vecumā, divdesmit trīs, kaut kas tāds. Saprotat?

E-21 Mana māte un jūsu māte sasniedza šo vecumu apmēram četrdesmit piecu līdz piecdesmit gadu vecumā. Mana sieva sasniedza šo vecumu apmēram trīsdesmit piecu gadu vecumā. Tagad tas ir noslīdējis līdz divdesmit gadiem. Visa cilvēka rase ir sapuvusi. Nu, ja mūsu ķermeņa fiziskās būtnes tā sabrūk no hibrīdas pārtikas ēšanas, no spriedzes, kas to sapūdē, vai tad tas nesabojā arī smadzeņu šūnas? Tad mēs varam redzēt, kā sievietes var iziet uz ielas kailas. Mēs varam redzēt, kā viņi var traukties pa ielām ar ātrumu 200 kilometru stundā, visas šīs lietas. Tas ir nonācis līdz tam, ka visa valsts, visa pasaule, ne tikai šī valsts, bet pilnīgi viss, ir mentāli miris.

E-22 Un tad, kad mēs, ja Tas Kungs gribēs, atvērsim tos septiņus kausus un parādīsim tās pretīgās lietas... Vīrieši pēc kāda laika būs tik ārprātīgi, ka viņi iztēlosies, ka redz skudras, tik lielas kā kalni. Tas mocīs sievietes; uz zemes nāks siseņi ar gariem matiem, lai mocītu sievietes, kuras ir nogriezušas savējos; mati kā sievietēm, kas karājas uz leju; un gari zobi kā lauvai; ar dzeloņiem astē kā skorpionam, un...un tā tālāk, lai mocītu vīriešus uz zemes. Bet tad jau būs par vēlu kaut ko darīt. Saprotiet jau tagad. Saprotat? Mocīšana!

E-23 Un pagājušajā svētdienā, kad mēs izskatījām tos ciklus par to, kā tās piecas maņas ārējā sfērā... Tā ir tā ieeja, piecas maņas ķermenim. Ir tikai viens veids, kā var iekļūt ķermenī, un tas ir caur šīm piecām maņām: redze, garša, tauste, oža un dzirde. Nav cita veida, kā sazināties ar ķermeni.

E-24 Šī cilvēka iekšienē ir cilvēks, ko sauc par garu, un viņam ir piecas maņas: domāšana, doma un...doma un mīlestība, un sirdsapziņa, un tā tālāk. Labi.

E-25 Un tā, jūs nevarat domāt ar savu ķermeni. Jūs domājat ar savu prātu. Un tā ir tā vieta, kur pārāk daudzi kristieši apstājas. Un viņi var, tāpat kā labība uz lauka un nezāles uz lauka, viņi var tikt svaidīti ar to pašu Svēto Garu, ar ko tiek svaidīts īstenais ticīgais.
Bet tur dziļi tam iekšienē, nākamajā sfērā, trešajā sfērā, atrodas dvēsele; un tā ir Dieva iepriekšnolemta. Tieši tur atrodas īstenā sēkla-dīglis, tieši tur.

E-26 Un atcerieties, ja es paņemtu dadzi un to pārgrieztu, ievietotu tur iekšā kvieša sirdi un ieliktu to tur, apraktu to, tad no tā dadža izaugtu kviesis; neatkarīgi no tā, kāda ir ārpuse, kādas ir emocijas.

E-27 Šodien ir tik liels sajukums par Svētā Gara pierādījumu un tā tālāk. Sātans var atdarināt jebkuru dāvanu, kas ir Dievam, bet viņš nevar atnest to Vārdu, Vārdu pa Vārdam. Tieši tajā viņš cieta neveiksmi Ēdenes dārzā, tieši tajā viņš vienmēr ir cietis neveiksmi. Tieši tajā viņi, tajā lentē par “Viltus svaidītajiem...” jeb svaidītajiem...viņi var būt svaidīti ar Garu, runāt mēlēs, dejot, skaļi gavilēt, sludināt Evaņģēliju un tomēr būt velns.
Tā ir tā iekšiene! Lūk, atcerieties, Jēzus teica: “Visi, ko Tēvs Man ir devis, atnāks pie Manis. Neviens nevar atnākt, ja Tēvs viņu vispirms nepievilks.”
Lūk, mēs esam izgājuši šo mācībstundu, lai parādītu, ka... Tu biji savā vec-vec-vec-vectēvā, visā šajā garajā ķēdē, fiziski runājot. Tātad tas ir tas, kas tu esi fiziskajā būtnē, pēc dabas. Dažreiz ģimenē piedzimst bērns ar rudiem matiem. Tas pārsteidz tēvu, jo viņš nezina nevienu no saviem tuviniekiem, kam būtu rudi mati, vai arī no mātes puses. Bet, ja jūs atgriezīsieties vairākas paaudzes atpakaļ, jūs atklāsiet, ka kādam bija rudi mati. Tā sēkla turpina virzīties uz priekšu, un jūs pārmantojat kāda senča dabu.
Kā ir teikts vēstules Ebrejiem 7. nodaļā, ka: “Melhisedeks, Ābrahāms samaksāja viņam desmito daļu, kad viņš atgriezās no ķēniņu sakāves. Un Levijs, kurš saņēma desmito tiesu, samaksāja desmito tiesu,” jo viņš bija Melhisedeka gurnos...tas ir, Ābrahāma gurnos, kad viņš satika Melhisedeku.

E-28 Tagad tā pati lieta ir šī. Ja tu esi Dieva dēls, un ja es esmu Dieva dēls vai Dieva meita, mēs bijām Dievā sākumā. Un kad Jēzus kļuva par Vārda pilnību, tad mēs bijām Viņā, dīgļa formā. Kad Viņš tika sists krustā, mēs tikām sisti krustā Viņa ķermenī. Kad Viņš augšāmcēlās no miroņiem, mēs augšāmcēlāmies kopā ar Viņu. Un tagad, tā kā mēs to esam atpazinuši, “tagad mēs sēžam kopā ar Viņu debesu vietās Kristū Jēzū”. Saprotat? Jo Viņš... Mēs, ja mēs esam Dieva dēli un meitas, mēs esam Dieva bērni, tad mēs esam Dieva atribūti. Tad mums bija...ieguvām mūžīgo dzīvību. Un Dievs ir vienīgā mūžīgā dzīvība, kas pastāv. Tātad mēs bijām Viņā no paša sākuma. Un kad Jēzus kļuva par visu to Vārdu, tad mēs jau tolaik bijām Viņa daļa. Āmen! Te nu tas ir. Tas ir tur iekšā, nav tāda velna, ne tādu spēku, nekā tāda, kas varētu to izkustināt. Tas ir dvēseles enkurs.

E-29 Tu vari būt svaidīts šeit ārā, šajā garā, un ilgoties, un darīt visas šīs citas lietas. Bet, kad lieta nonāk līdz šim enkuram pie šī Vārda, tu nekad no turienes neizkustēsies. Tas turēsies stingri un patiesi pie šī Vārda, cik vien iespējams. Ārpus tā, neatkarīgi no tā, ko tu dari, tu joprojām esi pazudis.

E-30 Tas Lāodikejas draudzes periods, “kails, akls, nožēlojams; pat nezina to”. Redziet, tas ir ārā... Tas ir tas svaidītais, svaidītais ar patieso Garu. Saprotiet, Svētais Gars var nonākt uz cilvēka, viņa garā. Bet viņa dvēsele ir viņa dīglis; tas dīglis ir Vārds. Saprotat? Un kā... Man nerūp, cik daudz tu vari sludināt, cik labi tu dari to un cik daudz tu mīli; tā ir viena no ieejām uz garu. Tu nevari mīlēt ar savu ķermeni; tu mīli ar savu garu. Tā ir viena no ieejām. Un tu vari mīlēt, un pat mīlēt Dievu, un tomēr nebūt pareizs. Tu vari izdzīt ļaunos garus un sludināt, un darīt šīs lietas; tomēr nebūt pareizs. Tā teica Jēzus, teica, ka daudzi nāks tajā dienā. Šis Vārds to saliek pa vietām!
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū...

E-31 Ievērojiet, es runāšu par šo Bībeles tēmu, par Kristu, kas ir atklāts Savā Vārdā. Lūk, kur es izdarīju šo secinājumu, tas bija manā istabā.
Kāds dārgs cilvēks, varbūt šorīt viņš sēž šeit... Man tur augšā, manā darba istabā, karājas glezna, tā ir Hofmana glezna “Kristus galva”, uz kuras ir uzrakstīts Kalna sprediķis. Un tieši tur, kur, šķiet, vajadzētu attēlot matu daļu, viņi, virzoties garām tai vietai, nedaudz spēcīgāk piespieda pildspalvu. Lūk, tur nu Viņš ir, atrodoties Savā Vārdā, skatoties ārā no tā; Kristus Kalna sprediķī. Kāds, lai kas tas arī būtu, es tev pateicos par to.
Un kāds atnesa to gleznu un novietoja to manā darbistabā – ar Eliju, kas ceļas augšup uguns ratos. Mēs novērtējam šīs lietas. Daudzas reizes, kad ir lieli pūļi, man vienkārši nav iespējas runāt un pateikt šīs lietas, bet es redzu to, brāli, māsa. Es...es to zinu, un Dievs to zina.

E-32 Tagad es runāšu par šo tēmu: “Kristus, atklāts Savā Vārdā”. Kā kalna sprediķī, tur stāv Kristus attēls, kas izceļas, tā teikt. Tieši tur man ienāca prātā šī tēma. Lūk, Kristus un Vārds ir viens un tas pats. Saprotat?

E-33 Cilvēki saka: “Kāda bija Bībele...?” Cilvēki saka. Ne tik sen es braucu kopā ar kādu vīrieti. Viņš teica: “Aizdomājies par to. Mēs esam šeit uz šīs zemes tādi, kādi esam, un mēs tik vien zinām jeb varam pateikt tikai to, ka mūs ir izglābusi kaut kāda ebreju pasaka, ko sauc par Bībeli.”

E-34 Es teicu: “Ser, es nezinu, kā tu to saki, bet es neticu, ka tā ir ebreju pasaka,” es teicu.
Viņš teica: “Nu, tu lūdzies, kam tu lūdzies? Es lūdzu par to un to, un konkrētas lietas; es to nesaņēmu.”

E-35 Es teicu: “Tu lūdzies nepareizi. Mums nekad nevajadzētu lūgties, lai mainītu Dieva prātu; mums vajadzētu lūgties, lai mainītu savu prātu. Dieva prātam nav nepieciešamas nekādas izmaiņas. Saproti? Redzi, tas ir pareizi.” Es teicu: “Ne tas, par ko tu lūdzies...”
Es pazīstu vienu jaunu katoļu zēnu, kuram reiz bija lūgšanu grāmata, skaitīja lūgšanas, lai viņa māte paliktu dzīva. Un viņa nomira, un viņš iemeta to lūgšanu grāmatu ugunī. Nu, saprotiet, es neesmu par lūgšanu grāmatām; bet, jebkurā gadījumā, saprotiet, tev ir nepareiza attieksme. Tu mēģini teikt Dievam, ko darīt.
Lūgšanai vajadzētu būt: “Kungs, maini mani, lai es atbilstu Tavam Vārdam.” Nevis: “Maini...” Nevis: “Ļauj man izmainīt Tavu prātu. Tu maini manu prātu.” Saprotat? “Tu izmaini manu prātu saskaņā ar Tavu gribu. Un Tava griba ir uzrakstīta šeit, šajā Grāmatā. Un, Kungs, ne...neļauj man iet, kamēr Tu neesi sakārtojis manu...manu prātu tieši tādu, kāds ir Tavs prāts. Un tad, kad mans prāts būs tāds pats kā Tavs prāts, tad es ticēšu katram Vārdam, ko Tu esi uzrakstījis. Un tur Tu esi teicis, ka Tu 'liksi visam nākt par labu' tiem, kas Tevi mīl. Un es mīlu Tevi, Kungs. Tas viss nāk par labu.”

E-36 Šonedēļ es biju laukos, viesojos pie dažiem ļoti dārgiem draugiem. Vakar, kad mēs ēdām pie galda, es pajautāju dažiem no viņiem... Mēs vienmēr sēžam kopā un mazliet...mums ir tāda kā neliela Bībeles izpēte. Mēs runājām par mīlestību.
Un tur bija kāds cilvēks, kas man teica, viņš teica: “Es domāju, ka tu esi antikrists.”

E-37 Es teicu: “Ja tas labpatiktu manam Kungam, tad tieši tas es gribu būt. Es gribu būt tas, ko Viņš vēlas, lai es būtu. Es Viņu mīlu. Un, ja Viņš iemestu mani ellē, es joprojām Viņu mīlēšu, ja es tur došos ar to pašu garu, kāds man ir tagad.” Viņš uz mani paskatījās tā nedaudz dīvaini.
Es tur redzēju četrus vai piecus no viņiem, jaunus vīriešus; jaunas sievas, skaistas sievietes. Es zināju, cik ļoti šie puiši mīlēja savas sievas, tāpēc es viņiem teicu: “Lūk, kā to var pārbaudīt. Ja tava sieva, pirms jūs apprecējāties... Tagad atgriezies atpakaļ, teiksim, tu šajā precētajā dzīvē...tu sapņoji, ka esi precējies; tu patiesībā nebiji precējies, bet sapņoji, ka esi. Un tu pamodies, aizgāji un pārrunāji to ar savu draudzeni, un teici: 'Zini, es sapņoju, ka mēs esam precējušies un mums ir bērni. Ka mēs dzīvojam laimīgi un...un gaidām Kunga atnākšanu un visu pārējo.” Un tad šī meitene tev teiktu: “Zini, es mīlu citu vīrieti vairāk, nekā es mīlu tevi. Es varētu būt laimīgāka ar to citu vīrieti.” Vai tu varētu, no sirds, mīlēt viņu tik ļoti, lai sacītu: 'Lai Dieva svētības ir ar tevi, mana mīļā. Esi kopā ar to citu vīrieti'?”
Lūk, tagad pārbaudiet to, katrs no jums, vīrieši vai sievietes. Saprotat? Nu, ja jūsu mīlestība ir pareiza, jūs tā darītu, jo jūs esat ieinteresēti viņas labklājībā. Nu, tu zinātu, ka varētu viņu iegūt, varētu dzīvot kopā ar viņu, tu... Viņa ir tava sieva; viņa tāda būs. Viņa apprecēsies ar tevi, bet viņa nebūs laimīga. Viņa būtu laimīgāka... Un tad, ja tu viņu mīli, tad tu gribi, lai viņa būtu laimīga.
Tādējādi, lai kāda būtu Dieva griba, lai notiek Dieva griba, neatkarīgi no tā, vai man tas patīk vai nē. Es vēlos dzīvot tā, lai Viņš būtu apmierināts ar to, ko es daru. Tāpēc pārbaudiet savu...savu mērķi un savu motīvu, vadoties pēc tā; tu zini, vai tu mīli Dievu vai nē.
Kā būtu, ja Viņš teiktu: “Vai tu kalposi Man, ja Es tevi atmetīšu?”
“Es mīlu Tevi jebkurā gadījumā.”

E-38 Tāpēc, ja draudzes to redzētu un spētu ticēt tam šādā veidā, neviens nemēģinātu izraut futbola bumbu no tā otra puiša, kad tas ar to skrien. Viņš aizsargātu viņu. Saprotat? Ja tur būtu īstens, patiess vadmotīvs un mērķis, neviens nemēģinātu teikt: “Hei, man arī tas ir! Es, tas esmu es, šitas.” Saprotiet, Dievs nevar izmantot cilvēku. Tam seko tik daudz atdarināšanas, un tas ir sātans. Un cilvēki nespēj to saprast. Viņi mēģina atņemt bumbu kādam, kam tā ir dota. Lai tikai Dievs uzceļ noteiktu kalpošanu un paskatieties, cik daudzi mēģina to sasniegt. Saprotat? Saprotat?

E-39 Lūk, neviltota mīlestība pret Dievu: “Neatkarīgi no tā, kāda daļa es esmu, Kungs, ja vien es varu kaut ko pateikt tā labā, palīdzēt to aizsargāt, ļauj man to darīt.” Saprotat?
Tieši tas pats attiektos uz tavu sievu. Ja tu patiesi mīli viņu, saprotiet, tā nav...tā nav “fileo” mīlestība; tā ir “agape” mīlestība, īstena mīlestība. Viņa varētu dzīvot ar kādu citu, laimīgāka; jūs vēl neesat precējušies, protams, jūs to nevarat...

E-40 Un, starp citu, cilvēki, kas klausās šīs lentes, daži, ļoti daudzi, raksta, sakot: “Nu, svētrunā “Laulība un šķiršanās”, tu teici to un teici šito.” Es esmu teicis to tik daudzas reizes: šīs lentes attiecas tikai uz... Es runāju ar savu sanāksmi, brāli. Es neesmu atbildīgs par to, ko Dievs ir uzticējis ganīt tev; es esmu atbildīgs par to, ar kādu barību es baroju šos cilvēkus. Tas ir paredzēts tikai šim dievnamam. Saprotat? Lūk, ja cilvēki vēlas klausīties šīs lentes, tas ir viņu pašu ziņā. Bet es runāju tiem, ko Dievs ir devis man. Tie bija viņu grēki, kas tika ignorēti.
Kāds uzrakstīja un teica: “Nu, es izdarīju to un izdarīju šito. Tu teici, ka mūsu grēks...” Es...es to neteicu.
Es teicu: “Saprotiet to šādi: tas attiecas tikai uz šiem cilvēkiem šeit, uz cilvēkiem šajā dievnamā, uz manu paša ganāmpulku.” Lūk, ja cilvēki vēlas hibridizēt barību un citas lietas tur ārā, jūs...jūs saņemiet atklāsmi no Dieva un dariet to, ko Dievs jums saka darīt. Es darīšu to pašu. Bet šie vēstījumi ir paredzēti šai draudzei.

E-41 Tagad ievērojiet, mēs atgriežamies, mums ir jābūt kaut kam citam, pie kā mums ir jāturas. Kaut kur ir jābūt enkura vietai, citiem vārdiem sakot, tas ir galējais punkts. Un ikvienam ir vajadzīgs kāds galējs punkts jeb absolūts. Reiz es sludināju par to, pirms daudziem gadiem, par absolūtu, par vietu, kas ir pēdējais vārds.

E-42 Tāpat kā tiesnesis beisbola spēlē – ja viņš saka, ka tas ir “straiks”, tad tieši tā tas arī ir. Neatkarīgi no tā, kā tu to redzēji, tiesnesis teica, ka tas ir “straiks”. Tu saki: “Es...es...es... Tas nebija straiks. Tas lidoja... Es redzēju...” Neatkarīgi no tā, kas tas ir, kad viņš pateica “straiks”, tas ir viss, ar to viss ir izlemts. Viņš, viņš ir tas galējais punkts.

E-43 Un satiksmes luksofors ir galējais punkts: ja tas rāda, brauc. Tu saki: “Nu, es...es steidzos, man ir...” Nē, nē. Tas saka: “Stāvi nekustīgi, kamēr tas otrs puisis aizbrauks.” Saprotat? Tas ir tas galējais punkts.

E-44 Lūk, ir jābūt kādam galējam punktam visā, ko tu dari. Bija jābūt galējam punktam, kad tu izvēlējies savu sievu. Bija jābūt sievietei, kuru tev bija jāizvēlas.

E-45 Lūk, ir jābūt brīdim, kad, grasoties pirkt automašīnu, kādu galējo punktu no noteiksi. Vai tas būs Ford, Chevrolet, Plymouth vai ārzemju automašīna? Lai kāda tā arī būtu, tev ir jābūt galējam punktam.
Un tāpat ir ar kristīgo dzīvi. Ir jābūt kādam galējam punktam.

E-46 Lūk, ja kāds vīrietis teica, aizgāja pie cita vīrieša, pateica...dzirdēja kādu sakām: “Nu, tev vajadzētu kristīties,” bet šis cilvēks nekad... Varbūt viņa baznīca ir tāda, kas nekrista, viņi tikai apslaka. Es domāju, piemēram, metodisti, viņi kristī, ja tas tiek palūgts, cik es saprotu. Vai varbūt... Katoļi, manuprāt, viņi tikai apslaka. Tātad, ja...ja kāds ir dzirdējis kaut ko par “iegremdēšanu ūdenī”, nu, viņš to nesaprot; viņš ir uzaudzis kā katolis. Tāpēc viņš pieiet pie priestera un saka: “Tēvs, es saprotu, ka mums vajadzētu kristīties, iegremdējoties ūdenī. Ko par to saka mūsu baznīca?”

E-47 “Nu, tā saka, ka...ka mums ir jātiek apslacītiem.” Ja tā baznīca ir viņa galējais punkts, tad ar to viss ir nokārtots. Visi strīdi ir beigušies; baznīca tā teica, un tas arī viss.

E-48 Kā būtu, ja...ja kāds baptistu brālis dzirdētu mūs sakām, ka mēs ticam kristībai “iegremdējot”? Viņš teiktu: “Es tam ticu.”
“Un 'Jēzus Kristus' Vārdā.”
Un tā, šis...šis draudzes loceklis dodas pie mācītāja un saka: “Mācītāj, es dzirdēju vienu puisi man sakām, ka mums būtu jābūt kristītiem ar iegremdēšanu, tas ir labi, bet 'Jēzus Kristus' Vārdā.”

E-49 “Nu,” viņš teiktu, “un tā, paskatīsimies. Nu, šeit grāmatā ir rakstīts, ka mums ir jātiek kristītiem, izmantojot 'Tēvs, Dēls, Svētais Gars'.” Ja tā draudze ir tas galējais punkts, tas visu atrisina. Viņam nav svarīgi, ko saka kāds cits; tas ir viņa galējais punkts.

E-50 Nu, katra konfesija ir galējais punkts saviem ticīgajiem.
Bet man un tiem, kurus, kā es ceru, es vadu pie Kristus un ar Kristu, mūsu galējais punkts ir Bībele. Nav svarīgi... Jo Dievs teica: “Lai ikviena cilvēka vārds ir meli, bet Mans – patiesība.” Un es ticu, ka Bībele ir Dieva galējais punkts. Neatkarīgi no tā, ko jebkurš cits, tas ir tas galējais punkts.
Bībele nav sistēmu grāmata. It nemaz. Tā nav sistēmu grāmata, ne arī morāles kodekss. Bībele nav sistēmu grāmata, kurā ir tik daudz sistēmu un tā tālāk. It nemaz. Tā nav morāles grāmata. It nemaz. Tā nav. Tāpat tā nav vēstures grāmata, vispār. Un tā nav arī teoloģijas grāmata. Jo tā ir Jēzus Kristus atklāsme.
Lūk, ja jūs vēlaties to izlasīt, jūs, kam ir papīri, atzīmējiet to, tas ir Atklāsmes grāmatas 1:1–3, jo Bībele ir “Jēzus Kristus atklāsme”.

E-51 Vienkārši izlasīsim to, kamēr mums ir laiks. Es domāju, ka man...šeit nav pārāk daudz piezīmju, no kurām runāt. Ja Tas Kungs aizkavēsies, nu, mēs mēģināsim iztikt ar tām.
Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim,
kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis.
Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas dzird šī pravietojuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.

E-52 Tātad Bībele ir Jēzus Kristus pilnīga atklāsme. Un to uzrakstīja pravieši. Vēstule Ebrejiem 1:1: “Dievs, kas dažādos laikos runāja uz tēviem caur praviešiem, šajās pēdējās dienās runā uz mums caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu,” kas bija tie pravieši, tie visi. Jēzus bija Maleahija; Jēzus bija Jeremija, Jesaja, Elija. Viss, kas viņi bija, bija Viņā. Un viss, kas tu esi, un viss, kas es esmu, ir Viņā; Vārdi, Vārda liecinieki.
Tātad tā nav sistēmu grāmata, morāles ētikas kodekss, tāpat tā nav vēstures grāmata vai teoloģijas grāmata. Tā nav. Bet tā ir Jēzus Kristus atklāsme, pats Dievs, kas atklājies no Vārda miesā. Lūk, kas tā ir. Bībele ir Vārds, un Dievs ir miesa, Dievs... Tas ir, Dievs ir Vārds, un Jēzus ir miesa. Tā ir atklāsme, kā Dievs (Vārds) bija izpausts cilvēka miesā un atklājās mums. Un tieši tāpēc Viņš kļūst par Dieva Dēlu – Viņš ir daļa no Dieva. Vai jūs saprotat? Lūk, Viņš nav... Tas ķermenis ir daļa no Dieva, tik ļoti, ka tas ir Dēls.

E-53 Dēls, kā to izsaka katoļi, “mūžīgais dēls”, un visas pārējās baznīcas; šim vārdam pat nav jēgas. Saprotat? Nevar būt mūžīgs un vēl būt dēls, jo dēls ir kaut kas, kas ir “dzimis no”. Un vārds “mūžīgs”, Viņš nevar būt mūžīgs... Viņš var būt Dēls, bet Viņš nevar būt mūžīgs Dēls. It nemaz. Tas nevar būt mūžīgs Dēls.

E-54 Un tā, bet Viņš ir Dēls, tik ļoti, ka viss Vārds, kas bija Jeremijā, Mozū un visos šajos Vārdos, kā Viņš teica: “Tie runā par Mani.” Visa tā patiesā Dievišķā Vārda atklāsme tika ietverta vienā cilvēka ķermenī, un Dievs apklāja To ar miesu. Tas ir tas iemesls, kāpēc Viņu sauca par “Dēlu”, tas iemesls, kāpēc Viņš vēršas pie “Tēva”. Nu, tas ir tikpat vienkārši, ja vien jūs ļaujat Dievam ieliet to jūsu prātā. Saprotat? Dievs bija atklāts miesas ķermenī, ievērojiet, atklājās no miesas...jeb no Vārda miesā. Tas ir Jāņa evaņģēlija 1:14: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.”

E-55 Tagad pievērsiet uzmanību šai Bībelei. Daži no viņiem teica: “Ak, nu, tas ir darījis to, tas ir darījis šito.” Bet ļaujiet man jums kaut ko pateikt, vienkārši...
Ielūkosimies Bībeles vēsturē, tikai uz brītiņu, paskatīsimies, no kurienes tā nāk. To uzrakstīja četrdesmit dažādi autori. Četrdesmit vīri rakstīja Bībeli, sešpadsmit gadsimtu laikā un dažādos laikos, paredzot vissvarīgākos notikumus, kas jebkad notikuši pasaules vēsturē, un daudzkārt – simtiem gadu pirms tā notikšanas. Un visās sešdesmit sešās grāmatās nav nevienas kļūdas. Ak vai! Neviens cits autors, izņemot pašu Dievu, nevarētu būt tik precīzs. Neviens vārds nav pretrunā citam.
Atcerieties, Bībele tika rakstīta sešpadsmit gadsimtu laikā, sākot no Mozus līdz...līdz Jāņa nāvei uz salas, tas ir, Patmas salas. Sešpadsmit gadsimti, un to rakstīja četrdesmit dažādi autori; pat nepazina cits citu, un viņiem tā nekad nebija kā “Vārds”. Daži no viņiem pat nekad nebija redzējuši “Vārdu”. Bet, kad viņi to rakstīja un tika uzskatīti par praviešiem, tad, kad viņi savus pravietojumus salika kopā, katrs no tiem precīzi atbilda tiem pārējiem.

E-56 Paskatieties uz Pēteri, kurš Vasarsvētku dienā paziņoja: “Atgriezieties no grēkiem, ikviens no jums, un liecieties kristīties Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu grēki tiktu piedoti.”
Pāvils nekad nebija neko par to dzirdējis. Viņš devās uz Arābiju uz trim gadiem, lai izpētītu Veco Derību, lai uzzinātu, kas bija šis uguns stabs, kas runāja uz viņu ceļā, sacīdams: “Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Kā gan viņš varēja kļūdīties? Viņš taču pat vispār nekonsultējās ar draudzi.
Un četrpadsmit gadus vēlāk, kad viņš satika Pēteri, viņi sludināja to pašu, vārdu pa vārdam. Tāda ir mūsu Bībele. Lai citu cilvēku vārdi cieš neveiksmi. Šo, neviens cilvēks nevar to papildināt. Jūs vairs neko nepievienojat Bībelei. Tieši tā. Šī ir pilnīgā atklāsme. Tas ir viss.

E-57 Tāpat kā septiņi zīmogi. “Septiņi zīmogi,” kāds man nepārtraukti teica, “tagad tu... Tas Kungs runās uz tevi, brāli Branham, kad šie zīmogi tiks atklāti, un pastāstīs mums, kā pietuvināties Dievam un kā to darīt.”

E-58 Es teicu: “Nē, ser, tas nevar būt. Jo Bībelē, tās septiņos zīmogos, bija paslēpti septiņi noslēpumi. Tas jau bija uzrakstīts, bet viņi nesaprata, kas tas bija.”
Paskatieties, kā viņi taustījās uz priekšu tajā, kristoties “Jēzus” Vārdā; redziet, tas nebija tas. “Kunga Jēzus Kristus” Vārds! Paskatieties uz visām šīm lietām, kā tas bija. Jo ir daudz Jēzu; man šeit uz zemes ir vairāki draugi, kuru vārds ir “Jēzus”, draugi kalpotāji. Tas nav tas. Tas ir mūsu “Kungs Jēzus Kristus”.
Neviens cits autors, izņemot Dievu, nevarētu būt tik precīzs. Lūk, vienkārši paskatīsimies, kā šī Bībele tika uzrakstīta.

E-59 Nu, teiksim, piemēram, no... Kā būtu, ja mēs tagad aizietu un paņemtu sešdesmit sešas medicīnas grāmatas, kas ir veltītas ķermenim, kuras būtu sarakstījušas četrdesmit dažādas medicīnas skolas, ar simtu sešpadsmit...tas ir, sešpadsmit gadsimtu laika starpību? Interesanti, kāda veida pēctecība mums sanāktu?
Kad mūsu prezidents Džordžs Vašingtons pirms apmēram divsimt gadiem saslima ar plaušu karsoni, viņam norāva kājas pirksta nagu un iztecināja puslitru asins. Kā būtu, ja mēs paņemtu...

E-60 Aiziesim nedaudz tālāk, pie dažām lietām, kas mūs šodien tik ļoti piesaista, proti, zinātne. Kā būtu, ja mēs paņemtu četrdesmit dažādus zinātniskos darbus, kas tapuši ar sešpadsmit gadsimtu starpību, un paskatītos, ko mēs iegūtu? Kāds franču zinātnieks pirms trīs simtiem gadiem ar zinātnes palīdzību, ripinot bumbu, pierādīja, ka, ja tiktu sasniegts tāds briesmīgs ātrums, kas pārsniegtu trīsdesmit jūdzes stundā, tas objekts atrautos no zemes un nokristu. Vai jūs domājat, ka zinātne kādreiz atsauktos uz to? Vai tagad, kad viņi brauc pa ielu, pa šo ceļu, ar ātrumu 150 jūdzes stundā, tam ir kāda saistība ar to? Saprotat? Bet viņš zinātniski pierādīja, ka, ņemot vērā tās bumbas spiedienu, kas ripo pa zemi, pie 30 jūdzēm stundā jebkurš objekts paceltos no zemes un aizlidotu, ka tas aizietu kosmosā. Nē, tur nav nekādas pēctecības.

E-61 Bet neviens Vārds Bībelē nav pretrunā citam. Neviens pravietis nekad nav bijis pretrunā citam. Viņi visi bija perfekti. Un, kad kāds ienāca un pravietoja, un tas īstais pravietis piecēlās un viņu norāja, tad tas bija izpausts. Saprotat? Saprotat? Tātad Bībele ir Dieva Vārds visiem patiesajiem ticīgajiem.

E-62 Lūk, jūs nevarētu panākt nekādu precizitāti tajā, par ko ārsti būtu vienisprātis. Jūs nevarat panākt precizitāti no viņiem pat tagad. Jūs tagad nevarat panākt precizitāti zinātnē.
Lūk, ziniet, pirms kāda laika viņi mums teica, ka...ka: “Kad Bībele saka, ka 'viņš redzēja četrus eņģeļus stāvam uz zemes četriem stūriem', tas nevar būt. Zeme taču ir apaļa.” Bet Bībele saka: “Četri stūri.” Nu, jūs redzējāt, pirms divām nedēļām vai trim nedēļām, tas jau notika, avīzes publicēja šo rakstu, ka ir atklāts, ka pasaule ir kvadrātveida. Cik daudzi to redzēja? Nu, protams. Saprotat? Es to visu esmu nokopējis, tikai gaidu, lai kāds kaut ko pasaka.

E-63 Un kādu dienu viņi arī atklās, ka viņi neredz 150 miljonu gaismas gadu attālumu. Viņi vienkārši riņķo pa apli. Tieši tā.
Kādu dienu jūs atklāsiet, ka, dodoties uz Debesīm, jūs neaizlidojat kaut kur citur. Jūs joprojām esat tepat, tikai citā dimensijā, kas ir ātrāka par šo.
Tepat caur šo telpu iet krāsas. Katra krāsa, krekla, kleitas, jebkas, ko jūs valkājat, ir mūžīgs, ierakstīts ierakstos, kas visu laiku riņķo apkārt pasaulei. Katru reizi, kad jūs pamirkšķināt acis, tas tiek ierakstīts. Pavērojiet, televīzija to pierādīs.

E-64 Kad jūs piedzimstat, Dievs ieslēdz ierakstu. Tas netaisa... Kad tiek ieslēgts ieraksts, tas mazu brītiņu netaisa daudz trokšņa, ziniet. Tas ir mazais bērniņš, līdz pienāk atbildības brīdis; tad sākas troksnis, viņš sāk teikt lietas un darīt lietas, par kurām viņam ir jāatbild. Un tad, kad šī dzīve beidzas, šis ieraksts vai lente tiek noņemta un ielikta Dieva ļoti lielajā bibliotēkā. Nu, kā tu grasies apiet to uz Tiesas sola? Tā tiks atskaņota tieši tavā priekšā, katra tava kustība, katra doma, kas tev ienāca prātā. Vai varat to ieraudzīt? Nu, vai jūs redzat, kur Dievs...

E-65 Nesen vakarā šeit uz platformas stāvēja, uz skatuves bija kāds vīrietis, garš, plikgalvains vīrietis, patiešām izskatīgs puisis, spēcīgs. Un viņš izgāja... Tas Kungs bija pateicis viņam daudzas lietas par viņa ģimeni un to, kas viņam būtu jādara. Un viņš izgāja un apsēdās. Pēc dažām minūtēm man priekšā parādījās vēl viens tāds vīrietis, bet viņa galva bija noliekta. Es nevarēju saprast, un es atkal paskatījos uz to vīrieti tur; un viņš... Tas nebija viņš, jo tas bija kaut kas cits. Un šo vīrieti es nevarēju atrast. Es paskatījos apkārt, aiz manis neviena nebija. Es teicu: “Tas vīrietis sēž tur aiz tiem aizkariem.” Un tas bija mūsu...viens brālis, kas nāk šeit uz draudzi, garš, plikgalvains, izskatīgs vīrs, kas tur šādi sēdēja. Un viņš bija noliecis galvu, lūdzoties, jo viņš bija ļoti tuvu nāvei ar kuņģa problēmu.
Viņš grasījās iegādāties kurpju pāri. Viņa sieva gribēja, lai viņš nopirktu jaunu kurpju pāri. Viņš teica: “Nē, man tās nav jāpērk, jo es nedzīvošu tik ilgi, lai tās valkātu.”
Viņš mira. Un sēžot tur, saprotiet, tajā dimensijā, aleluja, Dievs vienkārši ienāca tur un teica: “Tur viņš sēž,” tieši tādā pozīcijā, kādā viņš atradās. Vai saprotat, ko es gribu pateikt?

E-66 Lūk, ievērojiet, un Rakstos nav nekādu kļūdu. Jēzus, Dieva Vārds, uztver domas, kas ir sirdī. “Dieva Vārds ir spēcīgāks, asāks,” vēstule Ebrejiem 4:12. “Dieva Vārds ir asāks, spēcīgāks par abpusēji griezīgu zobenu, pat atpazīt prāta domas un nodomus.” Saprotat? Tas ieiet dziļi prātā un izvelk ārā, un atpazīst. Ko nozīmē “atpazīt”? “Padarīt zināmu, atklāt.” Un tieši to dara Dieva Vārds.
Šodien mēs sakām: “Katoļu baznīca ir Dieva Vārds; baptisti, metodisti, pentakosti, dievnams...” Tas ir nepareizi. Vārds ir atklāsme; Dievs, atklāts caur Vārdu.

E-67 Nē, mēs būtu varējuši iegūt...iegūt kādu saskaņotību starp dažādiem ārstiem, starp zinātniekiem.
Ja vien Einšteinam būtu bijusi garīga izpratne, tāpat kā viņam bija fiziskā izpratne, kad viņš pētīja gaismas likumus un tā tālāk, viņš mums būtu varējis kaut ko pastāstīt. Kad es dzirdēju viņa vēstījumu par to lielo centru kaut kur debesīs, ka: “Kādreiz sazinoties ar to centru, jūs varētu radīt zemes, darīt jebko, un tas spēks būtu neierobežots.” Saprotat? Viņš bija to ieraudzījis.

E-68 Jūs redzat šos mazos objektus, kas pārvietojas gaisā, ko sauc par “šķīvīšiem” un tamlīdzīgi. Cilvēki ir tik... Nu, labāk par to nerunāsim. “Vai dzirdējāt, ka visi tie cilvēki ir pazuduši?” jūs sakāt. No viņiem nav nekādu ziņu; viņi stāv tur, bet viņu tur nav.
Tieši tā notiks aizraušana. Viens no tiem nonāks lejā, un šis zemes ķermenis uzģērbs debesu ķermeni. Un viņi būs...paliks āda, mati vai kauli; tas tiks pārveidots vienā mirklī, nonākot tieši no kosmosa un aizvedot to Mājās. Mēs redzam, ka tas viss notiek tagad, un Pentagons brīnās par šīm gaismām, mistiskajām gaismām un visu, ko viņi redz debesīs. Jūs redzējāt, ko šonedēļ viņi bija izdarījuši, šeit avīzē, Džefersonvilā un tā tālāk, “mistiska gaisma”. Tāpēc, ak, viņi nezina, kas tas ir. Bet paklausieties, bērniņi, kādu dienu tas jūs paņems augšā. Saprotat? Saprotat? Neuztraucieties.
Atcerieties, Jēzus teica: “Kā tas bija Sodomas dienās.”

E-69 Kas notika tieši pirms Sodomas? Dievs nonāca kopā ar dažiem eņģeļiem, un Viņi veica izmeklēšanas tiesu. Teica: “Esmu dzirdējis brēkšanu, ka tā ir tik grēcīga, tik ļoti, tāpēc Es esmu nonācis, lai noskaidrotu, vai tas viss ir patiesība vai nē.” Vai pareizi? Ievērojiet to Galveno, kurš palika kopā ar Ābrahāmu un spēja atpazīt domas, kas bija Sāras sirdī, kura stāvēja Viņam aiz muguras.
Lūk, tikai nedaudz paskatieties apkārt un ievērojiet, saprotiet, pavērojiet, ko tas dara – to pašu arī šodien. Tā ir izmeklēšanas tiesa.
Nu, pēc kāda laiciņa, draudze, kad tā var palikt tajā vietā un katra sēkla ir nogādāta savā vietā, viņi būs aizgājuši. Viņi nezinās, kas ar viņiem notika. Viens dosies vienā virzienā. Saprotat? Viens dosies uz mācītāja māju, un viens dosies šurp vai turp, un, pavisam negaidot, viņu vairs nav. Kā ar Ēnohu, kurš bija līdzība: “Dievs paņēma viņu, un viņu vairs neatrada.” Nonāca, lai izmeklētu! Nepārtrauktība, kā Ēnoha pārcelšana, līdzība par Israēlu, kas tiek pārnests šķirstā...

E-70 Tik perfekti, Dieva Vārds ir tik perfekts, pat Vecā un Jaunā Derība ir divas puses un viens vesels. Tā tas ir. Vecā Derība ir puse no tā, un Jaunā Derība ir puse no tā; salieciet tās kopā, un jūs iegūsiet pilnīgo Jēzus Kristus atklāsmi. Tur runā pravieši, un šeit Viņš ir Personā; redziet, divas puses un viens vesels. Lūk, mēs negribam paņemt pārāk daudz...

E-71 Un tā, atcerieties, Vecā Derība nav pilnīga bez Jaunās. Un Jaunā nevarētu būt pilnīga bez Vecās. Tieši tāpēc es teicu – divas puses, viens vesels. Jo pravieši teica: “Viņš būs šeit! Viņš būs šeit! Viņš būs šeit; viņi izdarīs Viņam to. Viņi izdarīs Viņam to!” Un te nu Viņš ir: “Viņš bija šeit! Viņš bija šeit, un viņi izdarīja Viņam to, un viņi izdarīja Viņam to.” Es tikko kā sludināju par to pirms dažiem vakariem.

E-72 Un tā, lai izpētītu Rakstus, Pāvils teica Timotejam: “Studē tos, pareizi iedalot Dieva Vārdu, kas ir patiesība.”
Ir trīs “nedrīkst” Rakstos. Lietojot Dieva Vārdu, ir trīs lietas, ko jūs nedrīkstat darīt. Tagad papētīsim to nākamās desmit minūtes; trīs lietas, ko jūs nedrīkstat darīt. Un visiem visā zemē, kur vien jūs atrodaties, visā valstī, noteikti iegaumējiet šīs lietas, ja jums nav zīmuļa. Jūs nedrīkstat darīt šīs lietas. Mēs jums visu laiku stāstām, kā jums ir jādara, bet tagad es pastāstīšu jums, ko jūs nedrīkstat darīt.

E-73 Lūk, jūs nedrīkstat nepareizi skaidrot Vārdu. Jūs sakāt: “Nu, es domāju, ka tas nozīmē to.” Tas nozīmē tieši to, kas tur ir rakstīts. Tam nav vajadzīgs nekāds skaidrotājs. Un jūs nedrīkstat novietot Vārdu nepareizā vietā. Un jūs nedrīkstat sagrozīt Vārdu. Un, ja mēs izdarītu jebkuru no šīm lietām, tas iemestu visu Bībeli sajukumā un haosā.

E-74 Ievērojiet. Nepareizi izskaidrojot Jēzu kā Dievu cilvēkā, jūs padarītu Viņu...jūs padarītu Viņu par vienu Dievu no trim. Nepareizi izskaidrojot, ka Jēzus Kristus ir Vārds, jūs padarītu Viņu par vienu Dievu no trim, vai arī jūs padarītu Viņu par otro personu dievībā. Un, darot to, jūs saputrotu visus Rakstus. Jūs nekad nekur netiktu. Tāpēc to nedrīkst nepareizi skaidrot.

E-75 Un, ja jūs sakāt to un to, to izskaidrojat, un jūs piemērojat to citam laikam; vai arī tā tiek piemērota citam laikam, jūs arī veicat nepareizu skaidrojumu.

E-76 Ja kāds nepareizi izskaidro Jēzu Kristu Bībelē, ka Viņš nav pats Dievs, padara Viņu par otro personu vai par vienu Dievu no trim, tas izjauktu katru vārdu visā Bībelē. Tas pārkāptu pirmo bausli: “Tev nebūs turēt citus dievus Manā priekšā.” Labi. Tas padarītu visu kristiešu rasi par pagānu pielūdzēju baru, kas pielūdz trīs dažādus dievus. Vai saprotat, kāda Bībele jums tad būtu? Tad mēs kļūtu par tādiem, par kādiem mūs sauc ebreji. Saka: “Kurš no šiem dieviem ir jūsu Dievs?” Saprotat? Tāpēc, redziet, jūs nevarat... Tu nedrīksti nepareizi skaidrot Bībeli.
Jo Bībeles skaidrojums ir pats Jēzus, kad Viņš tiek izpausts tajā periodā, kurā tiek izpausta tā Viņa ķermeņa daļa. Ja tas ir rokas periods, tad tai ir jābūt rokai; tas nevar būt galvas periods. Ja tas ir balss periods, nu, tad tas nevar būt kāju periods. Saprotat? Un tagad mēs esam acu periodā. Un, lūk, tagad ir Viņš pats, kas nāks. Redzēšana, pravietisks!

E-77 Redziet, viscaur tajā laikā mēs sākām no pamatiem, no pirmā draudzes perioda; kad sēkla iekrita zemē, tā pilnīgā Sēkla. Tad tas iznāca caur kājām – Luters; atkal iznāca caur Vesliju; tad pentakostos – mēles, iekš lūpām, saprotiet; tagad tas ir acīs, pravietiski, no Maleahijas 4. nodaļas, un tā tālāk. Un vairs nekas cits nav palicis, kas varētu atnākt, kā vien Viņš pats, lai ienāktu tajā, jo tā ir pēdējā lieta, kas ir.
Nākamais ir intelekts, un mums nav pašiem sava intelekta; tas ir Viņējais. Mums nav pašiem savas redzes. Kā cilvēks var paredzēt šīs lietas? Viņš to nevar izdarīt. Tas ir pats Dievs. Redziet, tas...tas virzās uz noteiktu vietu. Un Viņš ir vadījis to ķermeni visā ceļā, tad pabeigtais Kristus ķermenis tiek atklāts Līgavas formā, kas tika paņemta no Viņa sāna, tāpat kā Ādams izdarīja sākumā...tas ir, kā tas bija ar Ādamu sākumā.

E-78 Jā, Dievs... Tas ievestu visu Bībeli sajukumā, pārkāptu pirmo bausli un uztaisītu dievu, pagānu trīsvienīgo dievu. Tas vienkārši...tas vienkārši sagrautu visu Bībeles kopainu. Tāpēc jūs nedrīkstat nepareizi skaidrot Bībeli. Nu, tā ir tikai viena lieta.

E-79 Kad katrai Rakstu vietai Bībelē ir viens un tas pats pielietojums, jums ir jāievieto tā savā vietā. Un, ieliekot to nepareizā vietā, jūs varētu vienā periodā padarīt Viņu par Dievu, bet...bet nākamajā periodā jūs padarītu Viņu par vēsturi, ja ieliksiet to nepareizā vietā. Tāpēc jūs nedrīkstat izvietot Rakstus nepareizi. Viņš ir Dievs visu laiku. Ja šodien jūs padarītu Viņu par vēstures Dievu, kas bija sen pagātnē, un Viņš šodien vairs nebūtu tas pats, ko tad jūs darītu ar Ebrejiem 13:8? Saprotiet: “Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.”

E-80 Lūk, tāpēc ieraugiet, ko tas izdarītu un ko tas jau ir izdarījis. Tas jau ir noticis, tas liek Viņam noliegt Savu Vārdu, ja Raksti ir nepareizi izvietoti.

E-81 Sagrozīt Rakstus; jūs varētu nepareizi salikt kopā Viņa ķermeni – kāju tur, kur vajadzētu būt galvai, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tieši tāpat kā... Citiem vārdiem sakot, jums varētu būt Jēzus, kas māca Mozus vēstījumu. Jums varētu būt... vai pat Veslijs, kas mācītu Lutera periodu. Jūs varētu tagad, mūsu periodā mācīt par pentakostiem...pentakostu vēstījumu. Vai saprotat, kādu jucekli tas izraisītu? Pentakosti jau ir parādījuši savu patieso seju. Luters jau ir parādījis savējo, aizgāja konfesijā. Tas nomira tieši tur. Tas periods beidzās; tur nu tas devās.

E-82 Ievērojiet, tiklīdz tas tika organizēts, tas nomira. Lūk, vienkārši paskatieties, vai tā nav taisnība. Paskatieties atpakaļ vēstures lappusēs. Katru reizi, kad tas organizējās, tas nomira tieši tur; tur vairs nekad nekā nebija. Tā kļuva par šīs pasaules dieva pielūdzēju un aizgāja organismos un organizācijās, un konfesijās, un ilūzijās. Tur iekļuva virkne Rikiju un ieviesa tajā savus iebildumus, tas ir, injicēja tajā paši savas domas. Un kas notika? Tas kļuva par jucekli. Tas sasniegs kulmināciju šīs pasaules dievā, kad viņi iecels tronī pašu sātanu, domājot, ka viņiem ir liels pasaules līderis, kas atnesīs viņiem mieru.

E-83 Es nesen teicu jums, un es pateikšu to vēlreiz, ka pat pati civilizācija šodien ir absolūti pretrunā Dievam. Civilizācija ir pretrunā Dievam. Izglītība ir miljoniem jūdžu attālumā no Viņa; zinātne ir miljoniem jūdžu attālumā. Zinātne un izglītība mēģina atspēkot Dievu, saprotiet, caur teoloģiskiem semināriem un skolām, un zinātnes istabām, un tā tālāk. Viņiem jau ir bijis savs satricinājums.
Kā ar to vīziju nesen vakarā, par to vīrieti, kas kliedza uz tiem zinātniekiem tur lejā, kuri tur ielēja to vielu tādā veidā? Viņi vienkārši pagriezās un paskatījās uz augšu, un tā arī turpināja. Būs vēl viens brauciens.

E-84 Ievērojiet, ak, šiem trim “nedrīkst” ir jābūt. Lūk, jūs nevarat... Jēzus nenāca, sludinādams Noasa vēstījumu, Viņš nenāca, sludinādams Mozus vēstījumu, jeb Mozus nenāca sludinādams... Saprotiet, nelieciet Rakstus nepareizā vietā, tiem ir jābūt savā laikā. Lūk, jūs nevarat piemērot...
Kad iznāca tas lielais vīrs, Džons Veslijs, vai arī tas lielais vīrs, Luters; kad Luters iznāca ar savu taisnošanas vēstījumu, nu, kad tas bija... Luters bija liels vīrs, viņš izsauca draudzi no tumsas un iedibināja taisnošanu caur ticību, un, kad viņš to izdarīja, viņi uzcēla uz tā organizāciju, un tā nomira. Dzīvība aizceļoja, tāpat kā tas ir kvieša stiebrā, uzreiz uz Veslija periodu, uz vārpiņu. No Lutera izauga citas lapiņas, kas nomira kopā ar to, proti, Cvinglijs un Kalvins, un visi pārējie, kas iznāca no šīs lielās reformācijas.

E-85 Tad nāca Veslijs, un vēl viens periods bija uzplaucis iekš vārpiņas. Veslijs un Aterberijs, un visi tie, un...un Džons, un viņa brālis, un visi viņi, lieli Dieva vīri ar vēstījumu, vienkārši pārtraucās pāri valstij. Viņi organizēja to; tas nomira.
Tad tas iznāca, izskatīdamies tieši tā, it kā tagad viņa grasītos dot graudu, bet izrādījās, ka tā bija sēnala, pentakosti.
Bet aiz visa tā parādījās mazs pumpuriņš.
Un jūs ievērojat, ka parasti...es domāju, ka apmēram trīs vai četrus gadus pēc tam, kad Luters bija uzsācis savu darbību, tika organizēta luterāņu baznīca. Pavisam īsu brīdi pēc tam, kad Veslijs bija uzsācis savu darbību, tas tika organizēts.

E-86 Tūsonā mums bija programma par to, kā radās Veslija baznīca jeb metodistu baznīca. Un, kad viņi ieradās šeit, Amerikā, daudzi no viņiem bija atgriezušies atpakaļ un stāstīja, ka Anglijā viņi bija izstrādājuši deklarāciju un tā tālāk, lai ieviestu to šeit, un kā tas viss tika dramatizēts. Es jau tad redzēju, kas notika. Tur tā nomira.

E-87 Nu, parādījās pentakosti, tie senie kliedzēji tajos senajos laikos, kuri saņēma runāšanas mēlēs dāvanu, un sāka ar runāšanu mēlēs. Tad viņi to nosauca par “Svētā Gara pierādījumu”. Tad viņi organizējās. Viens teica, ka darīs to, otrs – to, un viņiem bija neskaitāmas domstarpības. Kāds bija rezultāts? Katra no tām lapiņām vienkārši atvērās, tieši tāpat kā tas notika ar stiebru un kā tas notika ar vārpiņu. Viņiem bija “vienotība”, “divvienīgie”, “trīsvienīgie” un “Dieva draudze”, un visi pārējie; vienkārši atvērās, atvērās, atvērās.
Bet tagad, saskaņā ar dabu, kas ir perfekts piemērs, jūs nekad nevarēsiet to izskaust caur izglītību.

E-88 Vienai ģimenei, maniem draugiem Kentuki tikko kā, nesen piedzima mazs...mazs bērniņš, un māte bija piecēlusies, kad viņi gatavoja mums vakariņas. Un viņa palīdzēja otrai māsai gatavot vakariņas mums, vīriešu bariņam, kuri bijām bijuši medībās. Un tad mazulis sāka raudāt, bet es runāju. Es domāju, ka mātei bija nedaudz neērti, tāpēc viņa aizskrēja pakaļ mazulim un...un sāka barot mazo draudziņu. Es teicu: “Ziniet, tā vienkārši ir daba.” Saprotat? Lūk, tu nevari...
Viņi vēl nav atraduši labāku veidu, kā mazulis var iegūt to, ko viņš vēlas, kā raudāt. Nu, jūs varētu iedot viņam ētikas grāmatu un apsēsties šeit, un teikt: “Es gribu tev iemācīt teoloģiju, dēls. Un tā, nesāc te spiegt kā citi bērni; tu esi citādāks. Un tā, kad tu gribi, lai tevi pabaro, tu pazvani ar šo te mazo zvaniņu.” Tas vienkārši nedarbosies. Nē, tas vienkārši nedarbosies.

E-89 Un tā, vērojot dabu, mēs redzam, kur katrs periods...un tas ir skaidri redzams, ka mēs atrodamies pēdējā periodā. Sēnala ir atvirzījusies. Un mums ir bijuši piecpadsmit gadi, nu jau gandrīz divdesmit gadi, kad šis vēstījums izplatās no valsts uz valsti, un šorīt telefona pieslēgums ir pa visu šo valsti, saprotiet, un bez jebkādas organizācijas. To nevar organizēt. Vēl nekad nav bijis kaut kas tamlīdzīgs, un arī turpmāk nebūs. Saprotat?
Lūk, kas par lietu, kas šodien notiek ar vēstījumu, ir tas, ka tiem, kas saņem to savās sirdīs, ir jāpaguļ Dēla klātbūtnē, lai nogatavotos. Saprotat? Jūs varat uzņemt vēstījumu, bet tad ļaujiet tai Saulei izcepināt no jums visu zaļumu, saprotiet, padarot jūs par nobriedušiem kristiešiem. Vai saprotat, ko es gribu pateikt? Dievs nāk drīz, lai uzņemtu Savu draudzi, un mums ir jābūt tāda veida kristiešiem, lai Viņš varētu tos uzņemt. Kviešiem ir jānogatavojas. Labi.

E-90 Ir jābūt šīm trim nepieciešamībām. Nedrīkst to nepareizi izskaidrot jeb nepareizi apieties ar to, nepareizi skaidrot to vai ne...vai sagrozīt to. Tas ir jāglabā tieši tā, kā Dievs pateica, ka tas ir.
Pasaules acīs tā ir noslēpumu grāmata. Cilvēki uzskata, ka tā ir vienkārši noslēpumaina grāmata. Reiz es runāju ar ļoti slavenu vīru šeit pilsētā, kurš ieņem augstu stāvokli kristietībā, un viņš teica: “Es kādu vakaru mēģināju lasīt Atklāsmes grāmatu.” Teica: “Jānis noteikti bija kārtīgi saēdies asos piparus, un viņš redzēja murgus.” Redziet, noslēpumaina grāmata.

E-91 Bet tikmēr patiesajam ticīgajam tā ir Dieva atklāsme, kas atklājas periodā, kurā mēs dzīvojam. Viņš teica: “Mani Vārdi ir Gars un dzīvība.” To teica Jēzus. Un vēl: “Vārds ir sēkla, ko iesēja sējējs.” Mēs zinām, ka tas ir taisnība. Tas ir Dievs Vārda formā, un to var iztulkot tikai Viņš pats.
Cilvēka prāts nav spējīgs izskaidrot Dieva prātu. Kā gan var tas mazais...mazais, ierobežotais prāts izskaidrot to bezgalīgo Prātu, ja mēs pat nespējam izskaidrot viens otra prātu?

E-92 Un ievērojiet, Viņš ir vienīgais, kas var to izskaidrot, un Viņš izskaidro to tam, kam Viņš vēlas. Tur nav teikts: “Veco laiku mirstīgie, kad viņi dažādos laikos un dažādos veidos staigāja pa zemi.” “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos atklāja Sevi Saviem praviešiem.” Saprotat?

E-93 Un, ievērojiet: “Kam Viņš grib to atklāt...” Un Viņš ir tā ieplānojis, ka Viņš var noslēpt Sevi Rakstos pat no visgudrākā teologa. Ak vai! Viņš var vienkārši noslēpt Sevi, atrodoties tieši tur, Rakstos, un jūs varat skatīties visu dienu un nekad to neieraudzīt; skatīties visu dzīvi un nekad to neredzēt. Viņš var vienkārši Sevi noslēpt, atrodoties tur.

E-94 Un tā, lūdzu, it visur, ļaujiet tam iesūkties. Ka Dievs Vārdā, var tik ļoti Sevi noslēpt Vārdā, ka nevienam pasaules teologam vai skolai nekad neizdotos Viņu atrast, un tomēr Viņš atrodas tieši tur.
Jūs sakāt: “Vai tā ir taisnība, brāli Branham?”
Kā tad ar farizejiem un saduķejiem? Kā tad katrā periodā? Viņš ir to darījis. Protams. Viņš ir darījis to katrā periodā. Nu, mēs varētu to pārbaudīt. Padomāsim par Noasa dienām; gudrs, intelektuāls laikmets, kā Viņš apslēpa Sevi Savā apsolītajā Vārdā. Mozus dienās – kā Viņš apslēpa Sevi. Elijas dienās – kā Viņš apslēpa Sevi. Jēzus dienās – kā Viņš apslēpa Sevi. “Viņš bija pasaulē, un pasaule bija Viņa radīta, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie Savējiem, bet Savējie Viņu nepieņēma.” Saprotat?

E-95 Viņš noslēpj Sevi no gudrākā, intelektuālākā cilvēka, kāds vien ir uz zemes. Jūs sakāt: “Nu, tas taču ir Dr. svētais tēvs tāds un tāds.” Man nerūp, kas viņš ir, Dievs noslēpj Sevi no viņa; un atklās to mazuļiem, kuri mācīsies, saprotiet, Dieva mazuļiem, iepriekš nolemtajam dzimumam.

E-96 Padomājiet. Visvarenais Dievs, atrazdamies pats Savos Vārdos, padara aklus šī pašreizējā perioda gudros, izglītotos cilvēkus, un viņi to neredz. Viņi domā, ka tas ir vienkārši kaut kāds fanātisms. Paskaties uz Viņu, kā Viņš tur stāv, slēpdamies no pentakostiem, baptistiem, metodistiem, prezbiteriāņiem. Viņš atklāj Sevi publiski un rāda visvisādas lietas, pat publicējot tās avīzēs un tamlīdzīgi, tomēr viņi to neredz. Ak, mūsu Dievs, tik liels, atklādams Sevi tam, kam Viņš vēlas.

E-97 “Ak,” jūs sakāt, “brālis Džons vai brālis tāds un tāds, viņš ir...viņš ir liels vīrs. Viņš to redzēs.” Ak, nē. Viņš to atklāj tam, kam Viņš vēlas. Sakāt: “Mana sieva to neredz, un viņa ir kristiete.” Viņš atklāj Sevi tam, kam Viņš vēlas. “Nu, mans mācītājs ir liels vīrs.” Tā ir taisnība, bet Viņš atklāj Sevi tam, kam Viņš vēlas. Lūk, salīdziniet ar to, kas ir atklāts, ar to, kas notiek, tad jūs...jūs to labi sapratīsiet.

E-98 Un tā, tātad mēs redzam, ka tas padara to par Dieva grāmatu un nevis par cilvēka grāmatu. Ja tā būtu no cilvēka... Tagad aplūkosim, kā tā sevi izpauda. Paskatieties, kā tā atklāj to vīru grēkus, kuri to uzrakstīja, pievērsiet uzmanību, to vīru, kuri...kuri dzīvoja tās laikos.
Piemēram, Ābrahāms, viņš tiek saukts par “tēvu ticīgajiem”. Pievērsiet uzmanību, kā... Vai jūs domājat, ka Ābrahāms būtu uzrakstījis šo grāmatu par sevi, par savu gļēvulību? Kā, jūsuprāt, viņš būtu uzrakstījis, ka viņš meloja ķēniņam tajā rītā un sacīja, ka tā ir viņa māsa, lai gan tā bija viņa sieva? Vai tajā būtu rakstīts par viņa gļēvajiem darbiem, ko viņš izdarīja? Protams, viņš nekad nebūtu to darījis.

E-99 Kā tad ar Jēkabu un viņa viltību? Jēkabs bija mazs viltnieks. Vai kāds vīrs, ebrejs, rakstot par savu ebreju brāli, kura vārdā tika saukts viss Israēls, vai viņš uzdrošinātos rakstīt par paša visas tautas tēva viltību? No Jēkaba cēlās patriarhi; no tiem patriarhiem cēlās ciltis. Un tā visa pamatakmens, Bībele atmasko viņu kā viltnieku. Vai pareizi? Vai jūs domājat, ka cilvēks būtu to uzrakstījis? It nemaz.

E-100 Kā tad ar cilvēku, kas rakstītu par vislielāko ķēniņu, kāds viņiem jebkad ir bijis šeit uz zemes, par kronēto ķēniņu Dāvidu, kurš izdarīja laulības pārkāpumu? Vai tie ebreji kādreiz būtu rakstījuši, ka viņu viscēlākais ķēniņš bija laulības pārkāpējs?
Ak, mums ir vēsture, kā piemēram: “Džordžs Vašingtons nekad nemeloja,” un tamlīdzīgas lietas. Mēs sakām, saucam to par vēsturi.
Bet šeit ir cilvēks, Bībele, kas Dāvidu sauc par “laulības pārkāpēju”, un viņš tāds bija. Israēla ķēniņš, laulības pārkāpējs, kuram bija jābūt dēlam... Jēzus bija Dāvida Dēls. Pats Galvenais Akmens; un Viņa tēvs, pēc miesas, bija laulības pārkāpējs. Ebrejs nekad nerakstītu tādu grāmatu. Vai cilvēks to rakstītu par sevi pašu? Noteikti nē.

E-101 Kā gan to darītu tā lepnā Israēla tauta? Jūs zināt, cik lepni viņi bija. Lepnā Israēla tauta, vai viņi būtu devušies un uzrakstījuši par savu elkdievību, par savu sacelšanos pret savu Dievu, par netīrajām, nešķīstajām lietām, ko viņi darīja, un visu to ierakstījuši grāmatā? Viņi noteikti būtu to noslēpuši. Viņi būtu parādījuši tikai labās lietas. Bet šī Bībele stāsta, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Ikviens zina, ka ebreji nekad nebūtu uzrakstījuši tādu grāmatu par savu nešķīstību, elku pielūgšanu, izgāšanos un visu pārējo, kas viņiem bija. Viņi to nekad nebūtu uzrakstījuši. Ak, nē!
Tādā gadījumā, kas to uzrakstīja? Bībele saka vēstulē Ebrejiem 1:1: “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem.” Tātad, tie nebija pravieši, tie nebija mirstīgi cilvēki. “Dievs!” Nevis “pravieši dažādos laikos.” Bet “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem.”
Man šeit ir pierakstīta kāda Rakstu vieta. Es nezinu, kas tas ir; es nevaru uz to atsaukties. Parasti, kad es atsaucos uz šīm lietām, es skatos uz Rakstiem. Es tikai brītiņu uzmetīšu tam aci, ja jūs man atļausiet. Tā ir 2. Timotejam 3:16. Es...es...es domāju, ka to atcerēšos, taču diemžēl, nē. Es tikai uz brītiņu apstāšos, lai noskaidrotu, kas tas ir.

E-102 “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem.”
Un tā, 2. Timotejam 3, 3:16. Paskatīsimies, kas tur ir teikts, 3:16.
Visi šie raksti (jā) ir iedvesti (no praviešiem? Nē.)...iedvesti no (No kā?) no Dieva un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.

E-103 Labi, tātad visi Raksti ir uzrakstīti caur iedvesmu. Jēzus, šeit uz zemes, teica, ka debesis un zeme zudīs, bet Viņa Vārds nezudīs. Viņš teica, ka visiem Rakstiem ir jāpiepildās. Tātad šī grāmata nav cilvēka rakstu grāmata. Tā ir Dieva rakstu grāmata.

E-104 Un tā, mēs zinām, ka Dievs caur iepriekšnoteikšanu izvēlējās Savu draudzi, Savu vietu, Savus praviešus un visu, kas ar to saistīts. Caur iepriekšzināšanu Viņš iepriekšnoteica Savu pravieti. Un, kad pienāca tas periods, Viņš lika Savam pravietim ierasties tajā pašā laikā un iedvesmoja viņu, kad Viņš rakstīja Bībeli caur viņu. Lūk, Dievs rakstīja Bībeli, izmantojot tikai pravieti, jo tas ir tas veids, kā Viņš to dara. Tāpēc, redziet, tas nav vārds... Tātad, redziet, tas ir Dieva Vārds, nevis cilvēka vārds.

E-105 Dievs ir Persona. Dievs var runāt. Dievs var sarunāties. Dievs var rakstīt. Viņam nebija tas jādara tieši tā, bet tā ir tā metode, kādu Viņš...Viņš izvēlējās, lai to darītu. Viņam nebija jādara tieši tā, bet Viņš izvēlējās to darīt šādi. Nu, jūs sakāt: “Dievs ar Savu pirkstu, Savu majestātisko pirkstu, uzrakstīja desmit baušļus. Tātad Dievs varētu rakstīt pats, ja Viņš gribētu.” Saprotat? Bet Viņš...Viņš izvēlējās to uzrakstīt caur praviešiem, saprotiet. Jo tās bija Viņa īpašības, Viņa Vārds, ko Viņš izpauda caur viņiem, padarot visu par daļu...tas ir, par daļu no Viņa. Saprotat? Viņš varēja rakstīt ar Savu pirkstu. Viņš arī paņēma Savu pirkstu un uzrakstīja uz Bābeles sienām: “Tu esi nosvērts svaros un atrasts par vieglu.” Viņš rakstīja ar Savu paša pirkstu.

E-106 Dievs var runāt. Vai jūs ticat, ka Dievs var runāt? Viņš runāja ar Mozu uz kalna, degošā krūmā. Vai jūs tam ticat? Tieši tā. Viņš runāja ar Jāni baloža formā (vai jūs tam ticat?), sakot: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, kurā Man labpatīk mājot.” Viņš runāja ar viņu. Viņš runāja ar Jēzu uz Pārveidošanas kalna, Pētera, Jēkaba un Jāņa priekšā. Viņš spēj runāt. Viņš nav mēms. Dievs spēj runāt. Tātad Viņš runāja ar...ar Jēzu uz Pārveidošanas kalna. Un Viņš runāja ar Jēzu visa ļaužu pūļa priekšā; kad ļaudis teica, ka atskanēja pērkons, bet tas bija Dievs, kas runāja ar Jēzu. Un gandrīz visā Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijā runā Jēzus. Viņš ir Dievs. Tātad Dievs spēj runāt.

E-107 Kādu dienu Viņš paņēma Savus pirkstus un rakstīja smiltīs. Viņš runāja, Viņš sludināja, Viņš pravietoja ar Savām lūpām – to darīja Dievs, kad Viņš kļuva par miesu un dzīvoja mūsu vidū, “Dievs, izpausts miesā”. Ja Viņš var rakstīt, runāt, vai tad Viņš nevar arī citiem pateikt, ko darīt? Protams, ka var. Viņš var runāt ar viņiem cilvēka balsī. Viņš var rakstīt un parādīt viņiem, ko darīt. Viņš to ir darījis.
Tātad: “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem.” Un Viņš teica par šiem Rakstiem, ka “neviena jota jeb galiņš nekad nezudīs, pirms tas nebūs piepildījies,” un tad tas ir izpausts; tad tas paies, jo tas būs izpausts. Tātad tas nevar zust, bet vienkārši pats Vārds ir kļuvis par miesu. Jota nozīmē “mazs vārds”. “Galiņš” nozīmē “maza zīme”. Pat ne viena pieturzīme, ne viens izteikums, nekas nekad nezudīs no Dieva Vārda. Tas nevar izzust, jo tas ir Dievs, Dievs, kas ir izpausts cilvēka miesas veidā. Jo Tas ir pats Dievs vēstules veidā, pravieša veidā, izpausts miesā.
Lūk, tieši tāpēc Jēzus varēja teikt: “Tos, kuri runāja uz jums, jūs saucat viņus par 'dieviem', kuri runāja uz jums Dieva Vārdu,” teica, “un viņi bija dievi.” Tie pravieši, kad viņi tika svaidīti ar Dieva Garu un precīzi paziņoja Dieva Vārdu, tad viņi bija dievi. Tas bija Dieva Vārds, kas runāja caur viņiem; viņi varēja...viņi varēja izskaidrot tikai tā, kā Autors ļāva viņiem izskaidrot.

E-108 Nu, ja jūs vēlaties to atrast, tas ir 2. Pētera vēstulē 1:20 un 21. Labi. Jo šeit, kur Dievs... Nav nekāda patvaļīga skaidrojuma, Viņš izskaidro to Pats.
Dievs runā un izskaidro to Pats, tad atklāj to, kam vien Viņš vēlas, un noslēpj no visiem pārējiem. Viņam nav jāatklāj tas nevienam, ja vien Viņš to nevēlas. Un Viņš... Viņš, Viņš ir izteicis visu Savu lietu Rakstos, tādēļ viss jau ir darīts zināms; tas ir tā, ka Viņš vienkārši sēž tur un vēro, kā tas notiek. Saprotat? Nē. Vienkārši skatās, kā tiek veidots tas ķermenis un atgriežas savā...tajā formā, atkal Viņa Līgava. Labi.

E-109 Ticīgie tam tic, tāpat kā Ābrahāms, kurš to, kas bija pretrunā tam, sauca par neesošu.

E-110 Tas arī, šis Vārds, atpazīst sirds noslēpumus, vēstule Ebrejiem 4:12. “Tas atpazīst sirds noslēpumus.”

E-111 Pravieši ne vienmēr saprata, ko viņi rakstīja vai ko viņi teica, citādi viņi to nekādā ziņā nebūtu teikuši, ja viņi būtu to sapratuši. Saprotat? Bet Bībele saka: “Viņi bija Svētā Gara vadīti.” Vadīti! Kad Svētais Gars tevi virza, tu virzies. Cilvēks... “Dievs dažādos laikos un dažādos veidos runāja uz praviešiem, kurus vadīja Svētais Gars.” Tieši tāpēc visos laikos cilvēki, kas bija garīgi, konsultējās ar praviešiem par laikiem un par to, kam bija jānotiek.
Pravietim-rakstītājam ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar to Autoru. Saprotat? Viņam ir pastāvīgi jādzīvo Autora klātbūtnē, lai zinātu, kāda būs tā grāmata. Saprotat? Pravietim-rakstniekam, viņam pie rokas vienmēr bija pildspalva, pastāvīga sadraudzība ar Autoru, kas bija Dievs, lai pierakstītu visu, ko Viņš teica pierakstīt. Saprotat? Tas parādīja, kāda veida dzīvi viņam vajadzēja...no visiem viņa brāļiem atdalīta dzīve.

E-112 Lūk, tieši tāpēc pravietim prāts bija pastāvīgi vērsts uz to, ko teica Dievs; nevis uz to, ko domāja cilvēks, ko domāja tas laikmets, ko domāja draudze, ko domāja ķēniņvalsts. Uz to, ko domāja Dievs! Viņš tikai izteica Dieva domas Vārdā, jo vārds ir doma, kad tā tiek izteikta. Vai tagad saprotat? Vārds ir izteikta doma, tāpēc pravietis gaidīja Dieva domas. Un, kad Dievs viņam atklāja Savas domas, viņš tās izteica Vārdā: “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Redziet, nevis: “Tā saku es, pravietis.” “TĀ SAKA TAS KUNGS!” Saprotat? Labi.

E-113 Tieši tāpēc viņi meta izaicinājumu ķēniņvalstīm un draudzes periodiem, un darīt ko tādu tajā laikā nozīmēja nāvessodu. Ja tu atnāktu ķēniņa priekšā un pateiktu viņam: “TĀ SAKA TAS KUNGS, notiks tas un tas,” tev nocirstu galvu. Baznīca tevi par to uzreiz sodītu ar nāvi. Bet šie pravieši bija drosmīgi. Kāpēc? Viņus vadīja Svētais Gars, saprotiet, un viņi...tāpēc viņi kļuva drosmīgi. Un viņi uzrakstīja nekļūdīgo Dieva Vārdu.

E-114 Bija daudzi, kas mēģināja atdarināt šos praviešus, piemēram, priesteri vai tamlīdzīgi. Un ko viņi izdarīja? Vienkārši saputroja to visu, tas arī viss. Viņi nespēja to izdarīt.
Jo Dievs bija izvēlējies to cilvēku tam periodam un izvēlējies vēstījumu, un pat šī cilvēka dabu un to, kas nostrādātu tajā periodā, lai Viņš apmānītu...lai Viņš, izmantojot šī konkrētā cilvēka raksturu, varētu padarīt aklas to pārējo acis. Vārdi, ko šis cilvēks teica, un veids, kā viņš rīkojās, padarīja aklus vienus, un atvēra acis citiem. Saprotat? Viņš apģērba šo cilvēku tādā apģērbā, kāds viņš bija; ar tādu raksturu, tādu mērķi un visu tieši tādu, kādam viņam bija jābūt, vienkārši perfekti izvēlēts tieši tiem konkrētajiem cilvēkiem, kurus Viņš aicinātu tajā konkrētajā periodā.
Kamēr citi stāvēja un skatījās uz viņu, sakot: “Nu, es nevaru... Tur... Es...es neredzu.” Viņi bija padarīti akli.

E-115 Jēzus atnāca tieši tāpat apģērbts...nemirstīgais Dievs, apģērbts cilvēka miesā. Un tā kā Viņš bija dzimis silē, kūtī, kas bija pilna ar mēsliem, nevis vietā, kur Viņš varētu atgulties; piedzimis, kā varētu domāt, ar ārlaulībā dzimuša vārdu, kas Viņu pavadīja. Saprotat? Visas šīs lietas, kas Viņš bija un kā Viņš atnāca, galdnieka dēls, kā Viņam nebija izglītības.
Vairāk vai mazāk, šajā pasaulē, šīs pasaules gudrībā, Viņam ar to nebija nekāda sakara. Ne ar šo pasaules civilizāciju, ne ar izglītību, ne ar ko citu, Viņam nebija ar to pilnīgi nekāda sakara. Kāpēc? Viņš bija Dievs. Tas nesaskanētu. Ja Viņš mēģinātu doties uz kaut kādu semināru un iemācīties kaut ko, ko darīja šīs pasaules draudzes, kas būtu... Nu, tas pat...nu, tas pat nebūtu...tas vispār neatbilstu Viņa izpratnei, jo Viņš bija Dievs.
Tā ka izglītība, skološanās, semināri un tamlīdzīgas lietas ir absolūti pretrunā Dieva gribai. Visa izglītības sistēma ir pretrunā ar Dievu. Tas viss māca prom no Dieva, visu laiku. Kad es dzirdu, ka kāds cilvēks saka, ka viņš ir doktors ar Ph.D., L.L.Q. grādiem, manuprāt, tas par tieši tādu gabalu attālina viņu no Dieva. Saprotat? Viņš vienkārši ir izglītojis sevi par tieši tādu gabalu prom no tā, kam viņš patiesībā bija aicināts. Tā tas ir.
Tagad ievērojiet, kā tagad viņus vadīja Svētais Gars.

E-116 Nu, tas nenozīmē, ka izglītoti cilvēki nevar ienākt. Paskatieties uz Pāvilu. Es domāju, ka viņa laikos nebija gudrāka puiša par Pāvilu, kurš bija Sauls no Tarsas. Viņš tika izglītots pie Gamaliēla, viena no tā laika izcilākajiem skolotājiem; ievērojams, strikts ebrejs, farizejs pēc konfesijas. Un Pāvils tika skolots pie viņa kājām. Viņš pārzināja visu ebreju reliģiju. Bet, kad viņš ieradās pie draudzes, viņš teica: “Es nekad nenācu pie jums ar cilvēku izglītību un tā tālāk. Jo, ja es to darītu, jūs paļautos uz to. Bet es nācu pie jums Svētā Gara spēkā un izpausmē, lai jūsu ticība būtu uz Dievu.” Te nu tas ir. Saprotat? Tā tas ir.

E-117 Daudzi mēģināja atdarināt šos cilvēkus, bet viņi visu saputroja, tieši tāpat kā viņi dara to šodien. Pirms Jēzus laika parādījās viens, kas noveda no ceļa četrus simtus cilvēku. Un jūs zināt, kā Rakstos ir rakstīts par šīm lietām – par mēģinājumiem darīt to, pirms ir pienācis laiks. Un daži no viņiem mēģināja atdarināt Viņu, un viņi bija tas, šitas vai kas cits. Un Viņš teica: “Pēdējās dienās...” kā viņi celsies, viltus Kristi, pēdējās dienās, un viltus pravieši, un rādīs zīmes un brīnumus.” Mums tas viss ir. Saprotat? Bet tas neiznīcina to īsto. Tas tikai liek tam mirdzēt vēl spožāk, jo mums ir īsts Kristus, nevis viltus.

E-118 Un tā, lūk, tātad mēs saprotam, ka Dievs sūtīja Savus praviešus. Tas bija Viņa veids, kā Viņš atnesa Savu Vārdu cilvēkiem, caur Savu praviešu lūpām.
Un pievērsiet uzmanību, ziniet, Mozus teica, ja vēlaties to izlasīt 2. Mozus grāmatas 4. nodaļā, 10. un 12. pantā. Mozus teica, ka Dievs runāja ar viņu. Dievs runāja ar cilvēku, no mutes ausī. Un viņš teica: “Es esmu lēns runā,” teica Mozus. “Es...es neesmu spējīgs. Es...es nevaru iet.”

E-119 Viņš teica: “Kas cilvēkam deva spēju runāt, vai kas darīja viņu mēmu? Kas deva viņam spēju redzēt, vai kas deva viņam spēju dzirdēt? Vai ne Es, Tas Kungs?” Teica: “Es būšu ar tavām lūpām.” Redzat? Tātad...

E-120 Un Jeremija teica, ja jūs vēlaties izlasīt to Jeremijas 1:6. Jeremija teica: “Dievs ielika vārdus manā mutē.” Redzat? Viņš...Viņš runāja, no mutes ausī ar vienu pravieti; un runāja caur citu pravieti, viņš to vispār nekontrolēja, un runāja caur viņa lūpām.

E-121 Viņam ir savi veidi, kā izteikt Savu Vārdu, ziniet. Tieši tā. Tādējādi jūs redzat, ka Bībele ir Dieva Vārds, nevis cilvēka vārds.
Mozus teica: “Dievs runāja uz mani ar balsi, un es Viņu dzirdēju. Es pierakstīju to, ko Viņš teica.”

E-122 Jeremija teica: “Es vispār nevarēju runāt. Un, pirms es to sapratu, manas lūpas jau runāja, un...un...un es rakstīju.” Dievs runāja caur viņa lūpām, un tā notika.
Daniels, Jesaja un tā tālāk, visi šie pravieši bija gandrīz tādi paši.

E-123 Ziniet, tikai Vecajā Derībā vien šie pravieši teica vairāk nekā divi tūkstoši reižu: “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Lūk, ja cilvēks saka: “TĀ SAKA TAS KUNGS,” tad tas nav tas cilvēks, kas runā. Ja tas būtu viņš, tad viņš nebūtu pravietis, viņš būtu liekulis, saprotiet, jo tas nekad nepiepildītos; ir viena iespēja no desmitiem simt tūkstošiem reižu, saprotiet, ka viņi varētu to uzminēt. Bet, ja tas ir: “TĀ SAKA TAS KUNGS,” tad to ir pateicis Tas Kungs Dievs.
Ja es teiktu: “Tā saka Ormans Nevils,” mans brālis: “Tā saka Manna kungs”; es teiktu: “Tā saka brālis Veils,” šeit, vai kāds no šiem citiem brāļiem, jebkurš no jums, es atkārtotu to, ko teicāt jūs. Ja es esmu godīgs, es teiktu tieši to, ko teicāt jūs.
Un šie vīri, būdami pravieši, teica: “Tas neesmu es. Man ar to nav nekāda sakara, bet tas ir “TĀ SAKA TAS KUNGS.” Tādējādi Bībele ir TĀ SAKA TAS KUNGS caur praviešiem.

E-124 Ievērojiet, viņi pieņēma uz sevis Kristus Garu un paredzēja notikumus, kas notiks. Tie tik ir paredzējumi! Viņi teica, kas notiks cauri gadsimtiem, kad viņi sēdēja, stāvēja, gulēja, staigāja ar Kristus Garu uz sevis, tik ļoti, ka rīkojās kā Kristus. Bet lasītāji lasīja to un domāja, ka tie pravieši runā par sevi.
Jūs atceraties galminieku, kad viņš lasīja Jesajas 53:1 par to, ka “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, mūsu grēku dēļ satriekts, mūsu sods bija uzlikts Viņam, lai mums būtu miers, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. Galminieks teica Filipam: “Par ko pravietis runā – par sevi vai par kādu citu cilvēku?” Redziet, pravietis runāja tā, it kā tas būtu viņš pats.

E-125 Paskatieties uz Dāvidu, kas brēca Garā: “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis? Mani kauli, viņi skatās uz mani, uz mani,” Dāvids. “Viņi caurdūra manas kājas un manas rokas,” Dāvids. “Viņi caurdūra manas kājas un manas rokas. Bet Tu neatstāsi manu dvēseli ellē, nedz arī ļausi Savam svētajam redzēt trūdēšanu,” it kā Dāvids runātu par sevi kā par svētu. Tas bija Dāvida Dēls, tā apaugļotā, garīgā Sēkla, kas nāca caur to. Lai gan pats Dāvids bija dadzis, tomēr tur iekšienē bija kviešu grauds. Vai saprotat?
Tāpēc visa Bībele nav cilvēka vārds, tāpat to nav sarakstījis cilvēks, atnesis cilvēks, un tāpat to nevar atklāt cilvēks. Tas ir Dieva Vārds, ko atklāj pats Dievs, Viņa paša skaidrotājs, Kristus, kas atklāj Sevi Savā Vārdā.

E-126 Paskatieties uz Kristu, kas stāv šeit Dāvidā. Dāvids tur pat nespēja domāt. Viņa prāts, tā teikt, bija no viņa aizgājis. Un Viņš karājās pie krusta, kā jūs redzat šo te statuju; karājās pie krusta, brēkdams: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis? Visi Mani kauli, viņi skatās uz Mani. Viņi caurdūra Manas rokas un Manas kājas. Viņi iedūra Manā sānā.” Redzat? “Kāpēc Tu esi tik tālu no Manis? Visi Basanas vērši ir Mani apstājuši. Viņi šūpo savas galvas, sacīdami: 'Viņš paļāvās uz Dievu, ka Viņš izglābs Viņu; tagad paskatīsimies, vai Viņš izglābs Viņu,'” runājot tos pašus vārdus.
Tāpēc, redziet, kad Dievs tika izpausts šeit uz zemes, Viņš teica tos pašus vārdus, ko teica Dāvids. Vai sapratāt? Tāpēc, redziet, tas nav cilvēka vārds; tas ir Dieva Vārds. Tur Dāvidā bija Dievs; tas nebija Dāvids. Viņš nezināja, ko pats saka; viņš vienkārši bija tik ļoti Garā.
Tieši tāds bija arī Mozus. Viņš bija tik ļoti Garā, izkāpa no tās dimensijas, kurā viņš dzīvoja, un stāvēja tur aci pret aci, tajā degošajā krūmā, runādams ar...ar pašu Dievu. Teica: “Novelc savas kurpes. Zeme, uz kuras tu stāvi, ir svēta zeme.”
Es iztēlojos, ka, kad Mozus no turienes aizgāja, viņš domāja: “Kas notika? Kas tur bija? Kas tas bija?”
Teica: “Dodies uz Ēģipti. Es iešu kopā ar tevi.”
Viņš teica: “Man tas šķiet tik reāli, man ir jādodas.” Viņš paņēma savu sievu un savus bērnus...un...un, tas ir, savu bērnu, un savu nūju rokā, un devās uz Ēģipti, lai atbrīvotu cilvēkus. Saprotat?

E-127 Dievs runāja pats, caur praviešiem. Redziet, viņi, viņi ir absolūti... Tie nav pravieši; tas bija Dievs. Jo pravieši paši par sevi, viņi nevarēja teikt šīs lietas.
“Kas ir noticējis mūsu sludināšanai?” saka Jesaja, redziet. “Kas ir noticējis mūsu sludināšanai? Kam ir atklājies Tā Kunga elkonis? Viņš izaugs mūsu priekšā kā teliņš kūtī... Un kā gan tas... Tomēr Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, mūsu grēku dēļ satriekts, mūsu sods bija uzlikts Viņam, lai mums būtu miers, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Mēs tikām dziedināti jau sen tajā vietā, tajā laikmetā; un Jesaja toreiz, astoņsimt gadus pirms Kristus. Saprotat? “Ar Viņa brūcēm mēs tikām,” pagātnes laiks, jau, “dziedināti.” Ak vai!
Kā Dieva Vārds var būt tik pilnīgs! Uzticieties tam, ļautiņi. Tā ir vienīgā lieta, kas var jūs izglābt.

E-128 Visi pārējie vārdi – man vienalga, cik labi tie ir salikti, no kādām lūpām tie nāk, no kādas konfesijas tie nāk vai cik gudrs ir tas cilvēks – tie ir pilnīgi jāignorē, jebkas, kas ir pretrunā ar Vārdu. Ja vēlaties pierakstīt to Rakstu vietu, tā ir Galatiešiem 1:8. Saprotat? Pāvils teica: “Ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu kaut ko citu nekā to, ko jūs jau esat dzirdējuši, lai viņš ir nolādēts.”
Citiem vārdiem sakot, ja pie jums no debesīm atnāktu eņģelis, spoži mirdzošs eņģelis, un nostātos; ak, uz kaut kā tāda šodien uzķertos, vai ne? Spoži mirdzošs eņģelis ierodas tur un stāv, un saka lietas, kas ir pretrunā Vārdam; jūs sakāt: “Sātan, ej prom no manis.” Pareizi. Ja tas ir bīskaps, ja viņš ir...lai kas viņš būtu, nekad neticiet viņam, ja viņš nerunā tieši saskaņā ar Bībeli, vārds vārdā. Uzmanieties no viņa, tagad viņš vedīs jūs ar Bībeli. Viņš aizvedīs jūs līdz noteiktai vietai un tieši tur noķers jūs uz āķa. Kad jūs redzat, ka Bībele saka vienu lietu, bet viņš to apiet, uzmanieties no viņa tieši tajā brīdī.
Saprotiet, tieši tā viņš izdarīja ar Ievu. Viņš pienāca klāt un teica visu tieši tā, kā vajadzēja. “Nu, Dievs teica to.”
“Pareizi, Ieva. Āmen. Mēs ticam tam, kopā.”
“Nu, Dievs teica to.”
“Āmen. Mēs ticam tam, kopā.”
“Dievs teica to.”
“Mēs tam ticam, protams.”
“Nu, bet Dievs teica, ka mēs mirsim.”

E-129 “Nu, klau, tu taču zini, ka Viņš ir labs Dievs.” Viņš neteica, ka Viņš tā nedarīs, saprotiet. “Bet, protams...” Ak vai! Tur nu viņš ir.
Un ja viņš bija tik melīgs, un Bībele saka: “Pēdējās dienās viņš pieviltu izredzētos, ja tas būtu iespējams,” kur tad mums vajadzētu būt šodien, draugi? Nu, šīs nelielās svētdienas skolas nodarbības būtu ļoti jāņem pie sirds, saprotiet, lai ieraudzītu... Mums vajadzētu klausīties ļoti uzmanīgi un ieraudzīt, cik viltīga tā lieta ir.

E-130 Ievērojiet, mēs nevaram, mēs nedrīkstam klausīties neviena cita cilvēka vārdos. Mums nerūp, cik gudrs vai izglītots viņš ir. Bībele Salamana pamācībās saka: “Mums ir jāatmet prātojumi.” Saprotat? Lūk, šeit, šajā otrajā sfērā...
Pirmā sfēra ir jūsu maņas – redze, garša, tauste, oža un dzirde. Tās atrodas jūsu ārējā ķermenī.
Iekšējā ķermenī, kas ir gars, atrodas spriešana un domas, un tā tālāk. Mums tas viss ir jāatmet. Nedrīkst spriedelēt, teikt: “Nu, pagaidiet, ja Dievs ir labs Dievs...” Un šodien mums tik daudz tiek stāstīts, ka Viņš tāds ir. “Ja Viņš ir labs Dievs, tad, ja es esmu patiess, lai gan es neredzu, ka tajā Bībelē tas ir pareizi, ja es esmu patiess, es tikšu glābts.” Tu aiziesi pazušanā. [Pārtraukums lentas ierakstā–Tulk.]

E-131 “Ja es eju uz baznīcu un vienkārši daru to, ko uzskatu par pareizu, un cenšos turēties pie tā, ko es uzskatu par pareizu, nu, es...” Tu joprojām esi pazudis.
“Ir ceļš, kas cilvēkam šķiet pareizs, bet tā gals ir nāves ceļi.” Saprotat? Tu netiksi glābts; tu aiziesi pazušanā. Saprotat? Saprotat? Tam ir jābūt tās iekšējās kontroles cilvēkam.

E-132 “Nu, es esmu runājis mēlēs, brāli Branham. Nu, vai tu netici runāšanai mēlēs, brāli Branham?” Absolūti. “Nu, es skaļi gavilēju; vai tu tici tam?” Tieši tā. “Es dzīvoju labu kristieša dzīvi. Vai tu tici tam?” Tieši tā. Bet tas vēl nenozīmē, ka tu esi glābts. Tu esi labs cilvēks; tīrs, morāls, svēts, labs cilvēks.
Tādi bija arī tie priesteri, dievbijīgi līdz sirds dziļumiem, tik dievbijīgi, ka, ja kāds to nepareizi izskaidrotu, viņus nomētātu ar akmeņiem līdz nāvei. Nāvessods, par spēlēšanos ar Dieva Vārdu bija nāve.

E-133 Tieši tāda ir mūsu valsts problēma šodien. Tas iemesls, kāpēc mums šodien uz zemes ir tik daudz visādu vaļību, ir tas, ka sodi nav pietiekami bargi. Ja vīrieti noķertu, skraidot apkārt ar cita vīrieša sievu, viņus abus vajadzētu izvest cilvēku priekšā un kastrēt, pareizi, publiski, un atlaist brīvībā. Tā tas ir. Ja vīrietis tiek pieķerts, darot kaut ko nepareizu, uz ceļa, pārsniedzot braukšanas ātrumu, viņam nevajadzētu piespriest mazāk par desmit gadiem; viņš ir... iepriekšnodomāta slepkavība. Saprotat? Ja uzliksiet par to tādus sodus, jūs viņus piebremzēsiet.
Bet, ja kāds negodīgs politiķis var piekļūt šim te un nobīdīt to malā, un sacīt: “Nu, viņš bija mazliet iedzēris, viņš bija...negribēja to darīt.” Un varētu nogalināt kādu vīrieti, sievu un veselu bariņu nevainīgu bērnu, un ļauj tam Rikijam tikt cauri sveikā, tā ir politika. Tāda ir pasaule. Tas ir velns.

E-134 Dievs pateica, ka, ja kāds vīrietis vai sieviete tiek pieķerti laulības pārkāpšanā, tos ir jāizved ārā un jānomētā ar akmeņiem līdz nāvei. Ar to viss bija nokārtots. Saprotat? Ja viņu sabatā pieķer, paceļot kaut vai žagariņu: “Ņemiet viņu un nomētājiet ar akmeņiem.” Toreiz viņi dzīvoja saskaņā ar to. Un tagad, redziet, šodien mums vairs nav tāda veida likumu.
Bet kristietim, draudzei, kam es runāju šajā rītā, tas Dieva likums ir jūsu sirdī. Saprotat? Tev nav vēlēšanās to darīt. Tas ir šeit iekšā. Tu vēlies ievērot Dieva likumu tik perfekti. Neatkarīgi no tā, kas tas būtu, tu vēlies būt tieši tas, kas... Ja...ja Dievam pie durvīm vajag kājslauķi, un Viņš vēlas, lai tu esi tas kājslauķis, tu esi tik laimīgs, ka vari tas būt. Neatkarīgi no tā, kā tas būtu, tu vēlies būt tas kājslauķis. Saprotat? Ko vien Dievs vēlas, lai tu darītu, tieši to tu gribi darīt, jo tas ir Dievs. Lūk, tieši tur tu patiešām atrodi savu īsto, neviltoto mīlestību pret Dievu.

E-135 Un tā, tātad mēs ieraugām, ka: “Ja kāds eņģelis sludinātu kaut ko citu”, izņemot to, kas ir bijis, kas jau ir pateikts Bībelē, “lai viņš ir nolādēts.” Neviens nevar. To nevar darīt; tam jābūt tieši tā, kā tur ir rakstīts.

E-136 Un vēl mēs lasām Atklāsmes grāmatā 22:18 un 19: “Ja kāds pievienos tam vienu vārdu vai atņems no tā vienu vārdu, Dievs izņems viņa daļu no dzīvības grāmatas.” Pareizi. Dievs izņems viņa daļu, kaut arī viņš būtu mācītājs, lai kas viņš arī nebūtu un viņa vārds...viņa vārds ir ierakstīts dzīvības grāmatā. Dievs teica: “Es to vienkārši izdzēsīšu,” tā tas ir, “ja viņš kaut ko tam pievienos vai atņems no tā vienu vārdu.” Lūk, cik nekļūdīgu Dievs ir padarījis Savu Vārdu. Saprotat? Jūs varat pievienot draudzei vai atņemt no draudzes. Nepievienojiet neko šim Vārdam vai neatņemiet no tā, jo Dievs uzreiz izņems jūsu vārdu no dzīvības grāmatas. Un tas, tad ar tevi ir cauri. Saprotat? Jūs nevarat tam pievienot vai atņemt no tā. Tas ir tieši tas, kas...

E-137 Tam nav vajadzīgs nekāds skaidrotājs, jo Bībele saka, ka Dievs Pats izskaidro Bībeli. “To nevar patvaļīgi skaidrot,” teica Pēteris. Labi.

E-138 Un visi Raksti ir Dievišķi iedoti, Dievišķi sakārtoti, un tas viss kopumā ir Jēzus Kristus atklāsme. Jaunā un Vecā Derība, kur viņi pareģoja Viņa atnākšanu, ko Viņš darīs, kad Viņš ieradīsies šeit, un ko Viņš darīs šajā periodā, kam ir jānāk. Tāpēc tas padara Viņu par to pašu vakar, šodien un mūžīgi. Saprotat?
Tāpat kā tur, Vēstulē ebrejiem, kad Pāvils to rakstīja. Viņš ir Dievs, “Jēzus Kristus vakar”, Vecajā Derībā. Viņš ir “Jēzus Kristus šodien”, izpausts miesā. “Un Viņš ir Jēzus Kristus mūžīgi”, Garā, “kas nāks”. Saprotat? Saprotat? “Tas pats vakar, šodien un mūžīgi.”
Un Viņš ir vienmēr dzīvs, lai liktu Savam Vārdam dzīvot to, ko tas teica, ka tas darīs tajā periodā. Viņš ir dzīvs.

E-139 Viņš bija dzīvs Vecajā Derībā, izpausts. Es vienkārši gribu, lai jūs šeit kaut ko mazliet ieraudzītu, ja jūs varat to izturēt. Paskatieties, kad Jēzus bija izpausts Vecajā Derībā, kā mēs tam ticam.
Lūk, jūs, sludinātāji tur, jūs varat ar to strīdēties, darīt, ko vien vēlaties, bet es runāju savam...to, ko domāju. Saprotat?

E-140 Kad Jēzus bija izpausts Vecajā Derībā, teofānijā, Melhisedeka personā; nevis kā priesterība, bet kā Persona, kā Cilvēks. Saprotat? Jo šis Cilvēks vēl nebija piedzimis, bet Viņš bija teofānijā, tāpēc Viņam nebija ne tēva, ne mātes. Viņš bija pats Dievs. Viņš bija izpausts Cilvēka formā, ko sauca par “Salemas Ķēniņu, kas ir miera Ķēniņš un Taisnības Ķēniņš”. Saprotat? Viņš bija Melhisedeks. “Viņam nebija ne tēva, ne mātes, ne dienu sākuma, ne dzīves gala.” Saprotat? Tas bija Jēzus teofānijā, Cilvēka formā. Vai jūs to saprotat? Labi.

E-141 Tad Viņš kļuva par faktisku cilvēka miesu un dzīvoja starp mums, paša Jēzus Kristus Personā, dzimis no jaunavas Marijas. Viņš atnāca šajā formā, lai Viņš varētu nomirt, un atgriezās atpakaļ debesīs.
Lūk, šajās pēdējās dienās Viņš ir apsolījis atkal izpaust Sevi Savas miesas pilnībā, Garā. Saprotat? “Jo, kā tas bija Sodomas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.” Tagad paskatieties uz Sodomu, kā tā izskatījās un kas tur notika. Un Jēzus Kristus, būdams izpausts Savas draudzes ķermeņa formā, saprotiet, darīdams to pašu lietu, to pašu darbu, tās pašas lietas, ko Viņš darīja visu laiku, nekad nemainās, tas Mūžīgais. Saprotat? Un uz zemes šodien Viņš ir izpaudis Sevi cilvēku ķermeņos, mūsu cilvēciskajos ķermeņos, kurus Viņš ir aicinājis, un darījis tieši to pašu, ko Viņš darīja dažādos laikos un Savas miesas laikā uz zemes. Un dara to pašu arī šodien, jo: “Dievs dažādos laikos runāja uz tēviem caur praviešiem, bet šajās pēdējās dienās caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu.” Redziet, Dēls tiek atklāts pēdējās dienās, Dievs izpausts cilvēka miesā, tieši pirms Sodomas iznīcināšanas, pagānu pasaules beigām. Vai jūs to redzat?
Ir trīs izpausmes.

E-142 Un tā, notiek nākamā lieta, kad viss tiek apvienots vienā Personā, Jēzū Kristū, Līgavā un Ķermenī, kad notiek Kunga Jēzus fiziskā atgriešanās. Izpildot Savas trīs reizes... Kad Viņš atnāca uz zemi; nogalināts, krustā sists, augšāmcēlies. Izpauž Sevi Sava ķermeņa formā, kas ir Viņa līgava, tā sieviete. Vai saprotat? Viņa ir daļa no Viņa ķermeņa.
Un sieviete un vīrietis ir tik tuvu viens otram, ka viņi ir gandrīz... Viņi ir viens un tas pats. Katrā ziņā viņiem vajadzētu būt. Te nu viņi ir, saprotiet, viņi vienkārši izpauda tieši to pašu. Viņa ir daļa no viņa, jo viņa tika izņemta no viņa.
Un līgava šodien ir izņemta no Kristus ķermeņa, kas rīkojas un darbojas tieši tā, kā Viņš teica, ka tā darīs šajā dienā, līgava, ķēniņiene; Ķēniņš un ķēniņiene. Labi.
Jau kļūst vēls, tāpēc mums būs jāpasteidzas un jāpabeidz.

E-143 Labi, visa Bībele ir pilnīga Jēzus Kristus atklāsme, kas dara Sevi zināmu katram periodam. Viņš darīja Sevi zināmu Lutera dienās, kā pamats; draudze, pēda, kājas.
Tāpat kā Viņš izdarīja ķēniņam Nebukadnēcaram; jūs atceraties, kā viņš redzēja tos sapņus un nāca no galvas uz leju? Saprotat? Tagad Viņš nāk no pēdām uz augšu. Saprotat? Babilonas valstībā Viņš parādīja visus to Vecās Derības...Viņš nāca no galvas uz leju, līdz Viņš nonāca līdz tam, kad pats Dievs kļuva par miesu pie to kāpņu pamatnes. Lūk, šeit, Jaunajā Derībā, Viņš atkal ceļas augšup, atkal uz Galvu, zelta Galvu, lai tiktu kronēts. Saprotat? Skatieties. Vai jūs saprotat?
Redziet, Dievs bija sākumā, un Viņš turpināja nākt lejup caur praviešiem un tālāk uz leju, līdz pats Dievs kļuva par cilvēku tādu kā mēs, pie pašas to kāpņu pamatnes, kā mazulis, kas piedzimis silē; ienīsts, noraidīts, nicināts un ar sliktu slavu, un visu, kas Viņš bija. Tad Viņš sāka celties, saprotiet, un no kājām Viņš sāka būvēt draudzi, līgavu, virzoties atpakaļ un atpakaļ; un tagad nonākot līdz noslēguma akmenim, kur tas viss savienojas kopā un veido vienu lielo, pārveidoto Jēzus Kristus ķermeni.

E-144 Katrā periodā Dievs ir atklāts caur Savu apsolīto Vārdu tam periodam. Un tā, vienkārši paskatīsimies, kādi ir daži no Viņa apsolījumiem šodienai, tagad pabeigdami ar šiem pēdējiem vārdiem.

E-145 Un tā, Dievs atklāj Sevi vakara gaismas laikā. Tagad paskatīsimies. Mēs redzam...

E-146 Man šeit vienkārši ir pierakstīta vesela virkne ar Rakstu vietām. Kā jūs redzat šajā lapā, cik daudzas Rakstu vietas tur ir pierakstītas. Bet mums ir palikušas tikai apmēram piecpadsmit minūtes līdz divpadsmitiem. Es gribu pabeigt. Un šorīt es vēl neesmu aizsmacis, runādams. Reizēm šo te gaisa kondicionieru dēļ man patiešām aizsmok balss.
Tāpēc, ja brālis Nevils ne... Vai tev ir kaut kas šim vakaram? [Brālis Nevils saka: “Nē.”–Tulk.] Nu, labi, es... Ja nav nekas pretim, man ir kaut kas. Es nesen mežā atradu cigarešu paciņu, kura gulēja uz zemes; un es saņēmu vēstījumu šim vakaram no tās cigarešu paciņas, ja Tas Kungs būs vēlīgs. Saprotat?
Tā nu man šeit ir šīs Rakstu vietas. Un es negribu pārtērēt laiku, lai jūs varētu atgriezties.

E-147 Runājoša cigarešu paciņa. Labi. Es devos cauri mežam, un tur gulēja cigarešu paciņa, un es vienkārši gāju tālāk. Es nodomāju: “Nu, kāds ir man priekšā.”
Un kaut kas pateica: “Atgriezies un pacel to.”
Es nodomāju: “Pacelt cigarešu paciņu? Ne jau es.”
Kaut kas pateica: “Atgriezies un pacel to cigarešu paciņu.”
Un es noliecos, tur bija veca, tukša paciņa, un es kaut ko ieraudzīju. Es jums pastāstīšu par to šovakar, ja Tas Kungs ļaus. Labi.

E-148 Tagad mēs runāsim par vakara gaismām, tikai kādu brītiņu. Bībele paredz, ka pienāks laiks, tieši pašā noslēguma laikā, kad izlīdīs saule un būs vakara gaisma. Mēs visi to zinām. Vai ne? Mēs, mēs esam... Mēs, kas esam pazīstami ar mūsu šodienas vēstījumu no Kunga Jēzus, mēs ticam, ka būs vakara gaisma. Un šī vakara gaisma...
Protams, tā lielā gaisma atnāks, kad Jēzus pats tiks izpausts šeit uz zemes vai augšā debesīs, paņemdams prom Savu līgavu, un tad sāksies Tūkstošgadu valstība.

E-149 Bet mums ir jāiziet cauri vienam no visbriesmīgākajiem laikiem, kādi jebkad ir bijuši cilvēkiem. Un es vienkārši gaidu to stundu, kad mēs varēsim...kad ikvienam būs iespēja atbrīvoties no darba un pavadīt dažas dienas, un mēs varēsim kaut kur iekārtoties, kur es varēšu runāt par tām mocībām un citām lietām, kam ir jānonāk pēdējās dienās; un pavadīt kopā apmēram divas vai trīs nedēļas, un to visu apvienot, ja Tas Kungs ļaus man dzīvot, lai to izdarītu, un iedvesmos mani to darīt, ieraudzīt, kā šīs lietas ienāks, un tos pērkonus. Tad jūs uzzināsiet, par ko tas vīrs un tie cilvēki ir sapņojuši, un visas šīs lietas tur, tās piepildīsies; saprotiet, jūs pamanīsiet, ko tas atklāja, tas lielais pērkons, kas atskan no...no debesīm. Nu, protams, visa jūsu grupa, jūs zināt, ka es zinu, ko tas...ko tas nozīmē, saprotiet. Un...bet vienkārši pagaidīsim, līdz pienāks laiks, saprotiet, lai tas notiktu, redziet, lūk, un... Tas būs vairāk savā laikā...

E-150 Lūk, tāpēc mēs izlasīsim dažas no šīm...šīm Rakstu vietām šeit. Un tā, ka vakarā parādās gaisma, lūk, mēs pamanām, ka tai būs jābūt tai pašai gaismai, kas bija no rīta.
Jo nav tā, ka no rīta ir viena saule, bet pēcpusdienā cita saule. Tā ir viena un tā pati saule. Tā pati saule, kas ir pēcpusdienā, ir arī no rīta; tā pati no rīta, kas ir pēcpusdienā.
Lūk, tur ir teikts: “Pati diena,” diena starp šiem laikiem, “būs tāda kā, ak, kā drūma, tumša diena. To nevarētu saukt ne par dienu, ne par nakti, tā ir kaut kas pa vidu.”

E-151 Redziet, tā ir tā ķermeņa veidošana, sākot no kājām un virzoties uz augšu. Kad Viņš bija šeit uz zemes, Viņš bija Dēls, gaišums, tad Viņš tika nogalināts. Draudze ieņēma Viņa vietu, tad sekoja mocekļu laiks un izgāja cauri tumšajiem viduslaikiem, un sākās celtniecība uz tiem pamatiem, ejot ārā. Tātad, no kurienes nāk redze? No galvas augšpuses.
Vai redzat to vīziju; Nebukadnēcaru? Redziet, kā Viņš nolaižas, sākot no pagānu perioda sākuma, pirms Asinis tika izlietas par viņiem un tika veikta izpirkšana. Viņi bija jaunpievērstie, kas tika ievesti. Bet pamaniet, ka tas devās uz leju, uz leju, līdz pašai apakšai, simboliski, saprotiet, aizveda to uz leju.
Tad tas sākās no jauna, atgriežoties atpakaļ, draudze nāca atpakaļ no kājām, ceļoties augšup. Tagad ir galvas laiks...galvas laiks. Lūk, pievērsiet uzmanību tai gaismai.

E-152 Jūs nevarat redzēt ar rokām, tomēr tās ir ķermeņa daļa. Jūs nevarat redzēt ar ausīm, tomēr tās spēj dzirdēt. Jūs nevarat redzēt ar degunu, tomēr tam ir oža. Jūs nevarat...nevarat redzēt ar lūpām, tomēr tās runā; redziet, tas bija pentakostu periods. Bet tagad ir acu laiks, redzēšanas laiks. Saprotat? Lūk, nav nevienas kustības spējas virs acīm. Vai pareizi?
Nākamais ir intelekts, kas ir pats Kristus, Kurš vada visu Ķermeni.
Pēc tām vairs nav nekādas kustēšanās, kustības. Saprotat? Viss pārējais kustējās. Saprotat? Pakustiniet savas kājas, pakustiniet muskuļus savās kājās, pakustiniet visu. Pakustiniet savas... Jūsu ausis var kustēties, jūsu deguns, jūsu lūpas un tā tālāk. Bet augstāk par acīm vairs nekas nekustas.
Tieši tāpēc viņi apgalvo, ka vīrieši ātri kļūst plikgalvaini, jo, redziet, nav vingrinājumu, lai attīstītu muskuļus matos, skalpā. Saprotat? Un tur nav nekāda spilventiņa, lai tur viņos nonāktu asinis. Asinis nepumpējas cauri, saprotiet, tās neplūst uz augšu un nepiegādā asinis. Protams, matu sakne dzīvo no asinīm.
Un, lūk, mēs redzam, ka tajā daļā, redziet, augstāk par acīm vairs nekā nav.

E-153 Un tā, noskaidrosim. “Būs gaisma” (apmēram dienas vidū?) “vakara laikā!” Kāpēc tiek sūtīta gaisma? Lai jūs varētu redzēt, kur atrodaties...kā pārvietoties. Vai pareizi? Redzēt, kur tu atrodies. “Būs gaisma vakara laikā.”

E-154 Un tā, tagad paņemsim to un salīdzināsim to ar Maleahijas 4. [3.] nodaļu. Viņš apsolīja, ka vakara laikā atkal parādīsies gaisma, redziet: “Jo, lūk, Es sūtīšu jums pravieti Eliju, un viņš atkal atjaunos bērnus atpakaļ uz tēviem un tēvus uz bērniem (vai pareizi?), lai Es nenāktu un nesatriektu zemi ar lāstu.”

E-155 Tagad paņemsim Jāņa vai...Lūkas evaņģēlija 17:30 un paskatīsimies, ko Jēzus tur pravietoja, sacīdams ka: “Kā tas bija Sodomas dienās, tāpat būs arī...”
Lūk, atcerieties, pievērsiet uzmanību, ka tas ir laiks, kad tiks atklāts Cilvēka Dēls; Cilvēka Dēla atklāšanās. Un tā, Cilvēka Dēls faktiski tika atklāts potenciāli, tikai uz dažiem mirkļiem tur, tieši pirms tika sadedzināta Sodoma. Un tā, tas Cilvēks bija Elohims. Tas bija Dievs; un Jēzus ir Dievs. Un Dievs tika potenciāli atklāts tieši tur uz dažiem mirkļiem, lai runātu ar Ābrahāmu, izmeklēšanas tiesā. Tikai uz īsu brīdi tika atklāts Cilvēka Dēls; Cilvēka Dēls, Elohims. Vai jūs to redzat, draudze? [Draudze saka: “Āmen.”–Tulk.] Cilvēka Dēls, Elohims, tika atklāts tikai uz dažām minūtēm. Jo jau nākamajā rītā tā tika sadedzināta (kad?), pirms vēl saule bija uzlēkusi.
Tāpēc vairs nevar būt nekādas organizācijas, tāpat kā nevar būt nekāda turpmāka attīstība, kas pārsniegtu to, kas notiek šobrīd, jo tā sadegs, pirms atkal uzausīs diena. Atmoda ir beigusies, visā valstī. Vairs nebūs nekādu atmodu, lielu, plaša mēroga atmodu; šī valsts to vairs nekad nesaņems. Varbūt notiks kāda intelektuāla pulcēšanās. Bet es ar to domāju Garīga atmodu, mēs to visu jau esam redzējuši. Es ceru, ka jūs to uztverat. Es to saku tādā veidā, ka...ka es ceru, ka jūs to saprotat. Saprotat? Tas ir beidzies.
Kāds jauks kalpotājs pirms kāda laika teica: “Brāli Branham, ja vien es varētu just Tā Kunga prieku savā sirdī!”
Es teicu: “Dēls, atmoda ir beigusies.” Saprotat?

E-156 Lūk, uz kuģa ir uzstādīti stabilizatori. Mums priekšā ir lieli, biedējoši viļņi; bet mēs zinām, ka tieši aiz tā viļņa tur tālāk mēs tuvojamies krastam. Saprotat? Mēs tuvojamies krastam. Vienkārši turpiniet būt stabili. Vienkārši palieciet Vārdā. Palieciet kopā ar Dievu. Neatkarīgi no tā, kā jūs jūtaties, vai kas nu vēl; stāviet cieši pie Vārda. Lai...lai tas turpina būt stabils, kad redzat visus šos lielos, vecos mākoņus ap mums un tuvojošās vētras, un atombumbas, un visu pārējo, par ko viņi runā. Bet mūsu stabilizators ir tieši Vārdā. Dievs teica, ka tas būs šeit; mēs pārvarēsim katru no tiem. Jā, mēs pāriesim pāri tiem visiem. Jā, patiešām! Viņi, viņi nevar mūs nogremdēt. Viņi nevar mūs noslīcināt. Ielieciet mūs kapā; mēs atkal iznāksim ārā. Neko citu par to nepateiksi. Nav nekā pasaulē, kas varētu mūs noturēt tur lejā. Mēs pārvarēsim katru no tiem, jo mūsu lielais Galvenais Kapteinis sauc tur otrā pusē.
Mēs esam noenkuroti Jēzū, dzīves vētras es uzveikšu;
Es esmu noenkurots Jēzū, no vēja, viļņiem nebaidos;

E-157 Lai kas tas arī būtu, lai tas nāk. Kas var notikt, kas notiks, tam nav nekādas nozīmes. Mēs esam noenkuroti tieši tur, Jēzū. Ja es dzīvošu, es dzīvošu Dieva godam. Ja es miršu, tad es varētu mirt Dieva godam. Es...es vienkārši gribu tikai... Tas ir Dieva godam, un tieši to es gribu darīt. Kad tas viss būs beidzies, es negribu palikt ilgāk. Es gribu doties tur, kur...pēc manas balvas, ko Viņš man nopirka; ne tas, ko es nopelnīju, bet tas, ko Viņš man nopirka, ko Viņš dāvā man caur Savu žēlastību.

E-158 Tā ka mēs redzam, ka vakara gaisma ir šeit. Un kāda jēga ir gaismai, ja tev nav acu, lai redzētu, kā tajā pārvietoties? Kas ir vakara gaisma? Gaisma iedegas, lai atklātu kaut ko. Vai pareizi? Ja šeit kaut kas ir, tu to jūti, bet tumsā nespēj saprast, kas tas ir, tad ieslēdz gaismu. Tā ir tam, lai atklātu! Kas ir jāpaveic Maleahijas 4.[3.]? Saprotat? Jāizdara tas pats. Kas bija jāpaveic septiņu zīmogu atvēršanai, kad visas šīs konfesijas streipuļo apkārt šajā...?... Tas ir tam, lai atklātu, izgaismotu. Ja tev nav acu, tad kāda jēga ir atklāt? Lai redzētu, vispirms ir jābūt acīm. Vai pareizi? Atklāt Maleahijas 4.[3.] nodaļu, atklāt Lūkas evaņģēlija 17:30, Jāņa evaņģēlija 14:12, kā arī Jāņa 15:24, 16:13. Un arī atklāt Atklāsmes grāmatas 10:1-7, septiņu zīmogu atvēršanu un septītā eņģeļa vēstījumu; atvērt, atklāt, kad ir atnākusi vakara gaisma. Lūk, ja cilvēks...

E-159 Lāodikejas periodā cilvēki bija (kādi?) “kaili”. Vai tā ir? “Akli”. Kādu labumu gaisma dod aklam cilvēkam? Ja aklais vada aklo, vai tad viņi abi neiekritīs grāvī? “Kaili, akli un nezina to.” Pat viņu garīgās spējas ir zudušas, viņu mentālās, garīgās saprašanas garīgās spējas. Saprotat?
“Pārsteidzīgi, augstprātīgi, baudas vairāk mīloši nekā Dievu; nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi un labo nicinātāji; izrādīdami ārēju dievbijību, bet tās spēku noliegdami.” Atklāsmes spēku, viņi pat netic tam. Saprotat? Viņi netic tādām lietām kā pravieši. Un tāpēc viņi netic tam. Viņi tic, ka...ka Maleahijas 4. nodaļa attiecas uz noteiktu draudzi vai noteiktu organizāciju.
Kad viņš nāca pirmoreiz, viņš bija cilvēks. Kad viņš nāca otrreiz, ar divkāršu daļu, viņš bija cilvēks. Kad viņš nāca Jāņa Kristītāja formā, viņš bija cilvēks. Saprotat?
Pēdējās dienās, kad sāks spīdēt vakara gaismas, acis atvērsies un jūs redzēsiet, kur jūs dodaties. Tad tas Ķermenis jau būs izveidots, stāvēs uz savām kājām, sāks kustēties, virzoties Svētajā Garā. Kas? Tas pats, kas iedarbojās uz praviešiem, kuri uzrakstīja Bībeli, tas pats Svētais Gars darbojas ķermenī, kas ir piepildīts ar Svēto Garu, virzīts Svētajā Garā, no katras organizācijas, katras cilts, valodas un tautas.

E-160 Šeit ir kāda maza lēdija, viņa nepieder šajā organizācijā jeb šai organizācijai...nepieder šai sanāksmei. Viņa nāk no kādas citas vietas, un šorīt viņa ienāca, tur bija attēls. Viņa bija...iedeva to manam dēlam, kurš bija ļoti pārsteigts. Es nezinu, vai viņa kādreiz ir par to dzirdējusi vai nē. Es nezinu. Viņai bija attēls ar to Kunga eņģeli, kas bija uz septiņiem draudzes periodiem, septiņiem zīmogiem, kas tur atvērās, kad tas notika. Teica, ka ieskatījās tajā un sapnī redzēja, ka tas stāv debesīs. Un viņa ieskatījās tajā un ieraudzīja to, redzēja kādu, tērptu baltā, kas soļoja uz priekšu; un aiz tā, viņa teica, ka tas izskatījās... Viņa teica: “Brāli Branham, tas biji tu.” Un teica: “Soļoji tur,” teica, “aiz tevis bija cilvēki dažādās krāsās, nesa karogus; no Džordžijas, Alabamas, dažādām vietām, maršēja uz priekšu,” nākot augšup galvas pozīcijā, kur Kristus tika atklāts tajā vīzijā. O, aleluja!

E-161 Mēs atrodamies pēdējās dienās un šo dienu pēdējās stundās. Vai tagad jūs redzat Viņu Viņa Vārdā un to, ka viss Viņa Vārds ir kļuvis izpausts tieši šeit, mūsu acu priekšā? Ak, dzīvā Dieva draudze, celies kājās, ticiet Viņam ar visu, kas ir jūsos! Turieties pie tā mazā Riteņa tā riteņa vidū, lai tas stabilizē katru jūsu kustību un katru jūsu darbību. Katru domu, kas jums ir, lai to kontrolē šis tornis, kas ir jūsu iekšienē. Jo Dievs atrodas tieši Savā šīs stundas Vārdā, vakara gaismā, rādīdams gaismu.

E-162 Sikspārņa aklums! Jūs varētu ieslēgt gaismu, un sikspārnis...sikspārnis būtu tik akls, ka nespētu lidot. Pūce, visi tie nakts klaidoņi un tamlīdzīgas būtnes, prusaki un tamlīdzīgi, dienā neredz. Viņi nezina, par ko vispār ir runa. Viņi neredz.
Un vakara gaismas ir atnākušas. Katra līdzība, kur vien mēs vēršamies, pie dabas, pie Bībeles, pie tām statujām, ko Mel...ko redzēja Daniēls un...un tā laika ķēniņš, to redzēja viņi visi; un visas šīs lietas, ikviens, katra forma, katra kustība, katra vieta tajā ķermenī, pozicionāli parāda mums tieši to stundu, kurā mēs dzīvojam. Augstāk par to nevar būt nekādu citu kustību.
Bija rokas kustība, žēlsirdība, Veslijs. Bija kustība, pamatu kustība – Luters. Žēlsirdība...vēl nekad nav bijusi lielāka...to sauca par Veslija kustību. Viņi sūtīja misionārus pa visu pasauli. Viena no lielākajām kustībām, kas ir darīta, iepriekšējā periodā.
Tad nāk pentakostu periods; tad parādās dažādi pirksti un citas lietas, pentakostu periods, ar mēlēm un degunu, un tā tālāk.
Tagad tas ir acīs. Kāda jēga ir acīm jeb gaismai, ja tur nebūtu to acu, lai redzētu? Lai redzētu, vispirms ir jābūt acīm. Un tad, kad tas notika, Viņš atvēra septiņus zīmogus un atklāja vakara gaismu, paņemdams visus noslēpumus, kas bija apslēpti visos šajos draudzes periodos, un tagad atklādams tos, kā Viņš apsolīja izdarīt Atklāsmes grāmatas 10:1–7. Te nu mēs esam šodien, atrodamies Vārda vidū, un Vārds mums tiek atklāts caur Jēzu Kristu. Tātad, šis ir Dieva Vārds.

E-163 Un tā kā mēs esam Viņa pavalstnieki, mums ir jāstaigā tuvu Autoram, lai saprastu to, lai tas atklātos. “Ak, Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru? Vai man jādodas uz darba laukiem un jāsludina Evaņģēlijs, vai arī man jāpaliek mājās? Lai kas tas nebūtu, vai man ir jābūt labai mājsaimniecei, vai man ir jābūt labai mātei, vai man jādara tas, šitas vai kas cits? Lai kas tas arī būtu, vai man jābūt fermerim, vai man... Lai kas tas arī būtu, Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru?”

E-164 Vai tas nebija tas, ko Sauls sauca tur lejā: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Viņš bija ceļā uz...ceļā uz to, lai ieslodzītu cietumā visu draudzi. Bet tad viņš iesaucās: “Ko Tu gribi, lai es daru?” Kad uzradās tā gaisma kā liels uguns stabs, kas karājās virs viņa. “Ko Tu gribi, lai es daru?”

E-165 Es domāju, ka tas ir labs vārds, ar ko noslēgt, un sacīt: “Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru? Kad es redzu šos Rakstus tik perfekti atklātus tieši tagad; Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru?”
Nolieksim mūsu galvas.

E-166 Es lūdzu, lai ikviens, kas atrodas šeit, tagad pārmeklē savu sirdi un uzdod šo jautājumu: “Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru?” Un jūs, cilvēki, ja jūs joprojām klausāties pa tālruni viscaur valstī, nolieciet savu galvu un pajautājiet: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Redzot, ka mēs esam šeit pēdējās dienās un pēdējās stundās, kas ir tik pilnīgi, tik skaidri atklāts mūsu priekšā, ko Tu gribi, lai es daru?”

E-167 Dārgais Dievs, kamēr viņi uzdod Tev šo jautājumu, es pats lūdzu Tevi: ko Tu gribi, lai es daru, Kungs, jo es apzinos, ka katra diena ir jāuzskaita. Un es lūdzu, lai Tu palīdzi man, Kungs, dzīvot tā, lai katra diena, lai tā tiktu pieskaitīta Tavam godam un slavai.
Es lūdzu, lai Tu palīdzi ikvienam it visur valstī un tiem, kas atrodas šeit, šajā dievnamā, kad mēs pārmeklējam savas sirdis un sakām: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Ko es varētu darīt, Kungs, lai veicinātu Tavu Valstību un Tavu lietu?” Dāvā to, Dievs.
Pārmeklē mūs, mūsu sirdis, un pārbaudi mūs. Ja mūsos ir kāda nelikumība, Kungs, kāds egoisms, kādi slikti motīvi vai mērķi, ak Dievs, attīri mūs ar Tava Dēla, Jēzus Kristus, Asinīm, kuru mēs pazemīgi pieņemam, Viņa nāves un Viņa augšāmcelšanās samierināšanu. Un, būdami taisnoti caur ticību tam, ka Viņš to izdarīja, mēs labprāt pieņemam pestīšanas plānu, ko Tu mums dod, mums.
Tēvs, mēs pateicamies Tev par šī laika vēstījumu, kam mēs ticam un pie kā mēs turamies, zinām un ticam, ka tas ir Tavs Vārds un Tavs vēstījums. Ne jau tāpēc, lai atšķirtos no citiem cilvēkiem, bet lai censtos būt vairāk tādiem kā Jēzus Kristus, kurš ir mūsu piemērs.

E-168 Dārgais Dievs, šeit guļ kabatlakatiņi, un it visur ir slimi cilvēki. Un es pats, Kungs, šorīt esmu noguris un izsmelts. Es lūdzu, lai Tu palīdzi mums, dārgais Dievs. Mēs vēršamies pie Tevis pēc spēka. Tu esi mūsu Spēks. Tu esi palīdzējis tik daudziem, dārgais Dievs.

E-169 Reiz es aizdomājos tajos mežos, staigājot apkārt ar brāli Benku Vudu, kad ārsti... Viņa sirds bija tik sliktā stāvoklī, ka viņš teju vai nevarēja pastaigāt. Tad padomājot, kā es...cik maz es zināju tur augšā, staigājot pa tiem kalniem pēc tās vīzijas: “Man ir jādabū tā lauva. Man ir jāredz to lauvu beigtu.”
Un tad, ierodoties tur un stāvot tur Tūsonā, “Furr’s kafetērijā” un redzot, ka visas viņa drēbes sašļukušas un acis gurdeni nolaistas. Teicu: “Dievs, ja Tu vari parādīt vīziju, kur atrodas lauva, tad noteikti Tu vari parādīt arī par brāli Vudu.”
Un tad tas atnāca: “Uzliec viņam rokas.”
Un te nu viņš ir šodien, atpakaļ, atkal mūsu brālis Benks, spēcīgs, skraida augšā un lejā pa tiem kalniem. Cik ļoti mēs pateicamies Tev, dārgais Dievs. Tu esi tas pats Dievs mums visiem, kāds Tu biji brālim Vudam. Es zinu, ka Tu viņu mīli, jo viņš ir Tavs kalps, godīgs un patiess.

E-170 Un es lūdzu, mīļais Dievs, lai Tu darbojies ar katru no mums un piedod mūsu grēkus, un dziedinātu mūsu ķermeņu slimības. Padari mūs arvien vairāk līdzīgus Tev, dienu no dienas, Kungs, līdz mēs sasniegsim Jēzus Kristus pilno briedumu. Dāvā to, Kungs. Es ticu, ka Tu tagad esi pārbaudījis katru sirdi, un mēs zinām, ko darīt. Mēs lūdzam, lai tagad Tu mūs svētī, Jēzus Vārdā.

E-171 Un kamēr mūsu galvas ir noliektas, vai šeit klātesošo vidū vai arī visā valstī, pa tālruni, ir kāds, kurš tagad vienkārši gribētu, kamēr jūs esat lūgšanā un ar noliektu galvu, vienkārši pacelt roku pretim Dievam? Tas ir viss, ko jūs varat darīt; šorīt šeit viss ir pārpildīts. Vienkārši paceliet roku pretim Dievam un sakiet: “Dievs, dari mani līdzīgāku Jēzum. Es...es gribu būt vairāk līdzīgs Jēzum.” Lai Dievs jūs svētī. It visur valstī, rokas ir vienkārši visur, vienkārši kā viena vesela masa. Arī manējā ir pacelta. “Es gribu būt vairāk līdzīgs Viņam. Pārmeklē mani, Kungs, un pārbaudi, vai manī ir kāds ļaunums; izņem to. Es...es gribu...” Ko? Mēs šeit esam tikai kādu brīdi, taču mums būs jāaiziet, vai nu tu esi...neatkarīgi no tā, kāds tu esi, cik bagāts, cik nabadzīgs, cik jauns, cik vecs.

E-172 Vakar es biju pie nelielas, nabadzīgas cilvēku grupiņas augstu kalnos, lejā pie...pie strauta. Tur bija neliela ģimene, vīrietis, ar kuru es jau ilgu laiku esmu runājis par Dievu. Atnāca viņa sieviņa, septiņi vai astoņi bērni; viņš, mazs, kalsns vīriņš, tur mēģina strādāt, nopelnot pāris dolārus dienā. Un kāds cilvēks atļāva viņam dzīvot mazā būdiņā. Un tur augšā bija viņa sieva, teju vai gatava dzemdēt vēl vienu bērnu, un viņai tur bija liels, plats cirvis, ar ko cirst malku, lai novilktu to lejā; uzlikusi bērniņu uz vienas gūžas, ar otru vilkdama malku; nonāca lejā, lai sacirstu to malku, lai savārītu kazenes, lai ziemas laikā nebūtu jācieš bads. Ak, cik ļoti mums bija viņas žēl! Brālis Vuds un es aizgājām pēc kravas mašīnas un devāmies turp, un sacirtām viņai malku, un atvedām to. Viņa, pateicīga parasta sieviete, vienkārši stāvēja tur. Man viņas bija žēl. Un mēs turpinājām lūgties par viņiem.

E-173 Un viņas mazais bērniņš saslima ar epilepsiju. Mēs aizgājām un palūdzām par to mazuli, un Dievs to dziedināja. Un nesen viņas vīram bija trūce, un devās uz...
Es biju runājis ar viņu. Viņš smēķēja, viņi abi. Viņa lietoja tabaku, un arī viņš, tas ir tipiski kalniešiem. Un tad es turpināju runāt ar viņiem par to. Un vakar no rīta, kad es iegāju, apmēram saullēktā, viņš iznāca ārā, salicis kopā rokas, un teica: “Brāli Billij, es esmu izmainīts cilvēks.” Viņš teica: “ Esmu izsmēķējis savu pēdējo cigareti, un tagad es esmu Tā Kunga pusē.”
Viņa teica: “Arī es arī tikko izsmēķēju savu pēdējo.”
Ak, sējiet sēklu! “Es, Kungs, esmu to aplaistījis. Es aplaistīšu to dienu un nakti, lai neviens neizrautu to no Manām rokām.”

E-174 Ak Dievs, esi tagad žēlīgs, es lūdzu, un dāvā mums mūsu sirds vēlēšanos, jo savās sirdīs mēs vēlamies kalpot Tev. Tagad, Tēvs, viņi visi ir Tavās rokās, it visur. Viņi ir Tavi bērni. Darbojies ar viņiem saskaņā ar žēlsirdību, Kungs; ne ar tiesu, bet ar žēlsirdību. Mēs lūdzam Jēzus Vārdā. Āmen.

E-175 Vai jūs Viņu mīlat? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] No visas sirds! Tagad tie, kam ir kabatlakatiņi, varat tos paņemt.
Un tā, mūsu dievkalpojumi, es domāju, sākas nedaudz agrāk, pulksten septiņos vai kaut kā tā. Brālis Nevils jau pēc brītiņa to paziņos, kad tieši tie sāksies.
Vai šorīt, man šķiet, nenotiks kristības? [Brālis Nevils saka: “Ūdens ir gatavs.”–Tulk.] Ūdens ir gatavs; ja šeit ir kāds, kurš vēl nav kristīts mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, nu, tas, protams, ir... Ūdens ir gatavs kristību kalpošanai.

E-176 Mēs novērtējam visus brāļus kalpotājus. Es redzu brāli... Kā jums gāja sanāksmē, vai viss bija kārtībā, brāli Parnel? Un brālis Martins, un, ak, te ir tik daudzi no viņiem, brālis Lī Veils. Ak, vienkārši te ir kalpotāji it visur. Mēs noteikti novērtējam to, ka jūs esat šeit, sadraudzībā ar mums ap Vārdu.

E-177 Varbūt jūs nebūsiet pilnīgi vienisprātis ar mani tajā; es to no jums neprasu, saprotiet. Vienīgā lieta, vienkārši pārdomājiet to. To, ko jūs man sakāt, es apdomāju to. Ja kalpotāji noklausītos šo lentu, un viņi teiktu: “Nu, es tam nepiekrītu.” Viss kārtībā, mans brāli. Tu varbūt gani dažas avis; tu...tu baro tās, ar ko vien vēlies.
Es cenšos, kā vien varu, palikt kopā ar Vārdu to dēļ, kas ir ielikti manās rokās priekš Dieva, jo aitām ir vajadzīga aitu barība, protams. “Manas aitas dzird Manu balsi.” Un tieši no tā mēs dzīvojam, no katra Vārda, kas iziet... Nevis visiem... Ne tikai no kāda Vārda tur un šeit; bet no katra Vārda, kas iziet no Dieva mutes, tieši no tā vajadzētu dzīvot svētajiem.
Tagad piecelsimies kājās. Kamēr mēs noliecam mūsu galvas...
Un brāli Nevil, vai tev ir kaut kas, ko tu gribi viņiem teikt? [Brālis Nevils saka: “Nē.”–Tulk.] Brāli Mann? Labi.
Vai visi jūtas labi? Sakiet: “Āmen.” [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Labi.
Tagad nolieksim savas galvas.
Es paprasīšu brāli Lī Veilu, vai viņš varētu atnākt šeit augšā, ja viņš var. Vai tu varētu atnākt tur, brāli Veil, ja vari...
Brālis Veils ir mūsu brālis šeit, to grāmatu autors. Un viņš šobrīd gatavo grāmatu “Septiņi draudzes periodi” un strādā pie “Septiņiem zīmogiem”. Un mēs drīz...ceram, ka ļoti drīz tās būs pieejamas. Labi. Brālis Lī Veils.
Lai Dievs jūs svētī.