Es nedomāju, ka jebkad esmu bijis saldākā pielūgsmē un sadraudzībā, kad skanēja šīs dziesmas un pārējais, kad es sēdēju tur un kodīju lūpas, un kratīju kājas, un mēģināju atturēties no kliegšanas, kad es dzirdēju, ka šīs vecās dziesmas tiek dziedātas tā, kā, manuprāt, tās būtu jādzied, un tā bija dziedāšana Garā. Lūk, tas ir tas, kas mēs... Pāvils teica: “Ja es dziedāšu, es dziedāšu Garā.” Lūk, es nevaru iedomāties, ka Gars būtu kliegšana pilnā balsī. Es domāju, ka Kristus Gars ir mīlestība un maigums, un miers, kas atnes kaut ko mūsu dvēselēm, kas mūs baro. Es domāju, lūk, ka tieši tā šīs dziesmas būtu jādzied.
Un esot šeit kopā ar jums, ar cilvēkiem, kas veltīti darbam, Kristus darbam, ir tik daudz lietu, ko es varētu pateikt, bet man to neļaus laiks. Es esmu ieradies, lai... Es nodomāju: “Nu, es aizskriešu un apciemošu brāli Leo un turienes draudzi, un to Kristus ķermeņa daļu, kas gaida Viņa atnākšanu, un to līgavas daļu, kas laicīgi uzturas šeit.”
Un kā jūs esat atdalījušies no pārējās pasaules un atnākuši uz šejieni, lai dzīvotu šādi. Es nodomāju, ka pat mazais strautiņš, ka šobrīd jūs atrodaties šajā Jordānas pusē, jūs esat šajā zemē. Jūs esat piedzīvojuši iziešanu, iziešanu no pasaules uz vietu, kur jūs varat sanākt kopā un pielūgt Dievu patiešām saskaņā ar to, ko diktē jūsu sirdsapziņa.
Un tieši par to mēs iestājamies kā demokrātija, kā valsts. Tieši par to mēs stāvam, lai ikviens cilvēks varētu pielūgt. Un ir ļoti slikti, ka mums nav vairāk kā tāda. Saprotat? Tā tas ir. Kur...kas ļautu pasaulei būt savā vietā, bet Dieva cilvēkiem būt savā vietā, kur mums tas būtu.
Un man noteikti ir... Ja es pateiktu “āmen” un izietu pa durvīm, es teiktu, ka man būtu vērts braukt šurp katru svētdienu vai pat izdarīt tā, lai uz šejieni atbrauktu mani bērni, lai pabūtu šādā atmosfērā. Jo tieši atmosfēra vienmēr ir tā, kas dod rezultātus.
Jūs varat ielikt sēklu tur zemē. Nav nozīmes, cik ļoti apaugļota būs tā sēkla; ielieciet to tur, tai ir vajadzīga konkrēta atmosfēra, lai to atdzīvinātu. Saprotat? Tai saulei ir jāsasniedz noteikts stiprums, pirms tā var radīt noteiktu atmosfēru. Olai ir vajadzīga atmosfēra, citādi tā neizšķilsies. Nav nozīmes, cik auglīga tā ir, tai ir vajadzīga tā atmosfēra.
Un es domāju, ka šādā grupā kristieši izšķiļas, šādā atmosfērā viņi piedzimst no augšas. Tieši tāda veida atmosfērā piedzimu es. Nav svarīgi, lai kur es dotos un viesotos, aukstajā pasaulē, misiju laukos un tā tālāk, es joprojām varu apstāties un aizvērt acis, un domāt par šo atmosfēru.
Viljams Branhams, svētruna «Dīvainis»
https://branham.lv/sermons/64-0531
